1. Finansu ministrijai (turpmāk — ministrija) ir šādi galvenie uzdevumi:

1.1. īstenot valsts politiku budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finansu, nodokļu un muitas jautājumos;

1.2. savas kompetences ietvaros izstrādāt normatīvo aktu projektus, saskaņojot tos ar Eiropas līguma prasībām un Eiropas komisijas Baltās grāmatas ieteikumiem, un nodrošināt minēto prasību un ieteikumu ieviešanu.

2. Ministrijai ir šādas galvenās funkcijas:

2.1. finansu vadības jomā:

2.1.1. nodrošināt vienotu principu ievērošanu budžeta vadībā, izstrādājot un ieviešot valsts un pašvaldību budžetu sastādīšanas un izpildes vienotu metodoloģiju;

2.1.2. sniegt metodisku palīdzību ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām budžeta izstrādāšanā un izpildē;

2.1.3. izvērtēt ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta pieprasījumu atbilstību Ministru kabineta noteiktajiem valsts budžeta izdevumu "mērķa griestiem", budžeta programmu (apakšprogrammu) rezultatīvajiem rādītājiem, prioritātēm, ekonomikas un efektivitātes prasībām un, pamatojoties uz minētajiem pieprasījumiem, izstrādāt likumprojektu par valsts budžetu un kopā ar attiecīgiem paskaidrojumiem iesniegt Ministru kabinetā;

2.1.4. piešķirt valsts budžeta izpildītājiem asignējumus izdevumiem vai pilnvarām nākotnes saistībām, kas noteiktas apropriācijas kārtībā saskaņā ar likumu, atbilstoši ministrijas noteiktajā kārtībā izstrādātajiem finansēšanas plāniem, kā arī nodrošināt, lai izdevumi no valsts budžeta nepārsniegtu attiecīgo apropriāciju;

2.1.5. noteikt valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu finansēšanas un valsts parāda uzskaites, kā arī valdības funkciju klasifikāciju, lai nodrošinātu budžeta līdzekļu izlietošanas kontroli un iespēju veikt analīzi atbilstoši administratīvajām, ekonomiskajām un funkcionālajām kategorijām;

2.1.6. sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā normatīvā akta projektu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu;

2.1.7 . izvērtēt pašvaldību budžeta izpildi un divas reizes gadā publicēt informāciju par tā izpildes rezultātiem laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

2.1.8. sniegt pašvaldībām konsultācijas un metodisko palīdzību pašvaldību finansiālās darbības jautājumos;

2.1.9. nodrošināt Pašvaldību aizņēmumu un garantiju kontroles un pārraudzības padomes un Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomes darbu;

2.1.10. sadarbībā ar Ekonomikas ministriju analizēt valsts investīciju programmas finansu resursu izmantošanu un izvērtēt attiecīgo resursu izmantošanas atbilstību valsts budžeta finansētajām programmām un apakšprogrammām;

2.2. nodokļu politikas jomā:

2.2.1. izstrādāt normatīvo aktu projektus nodokļu un nodevu sistēmas pilnveidošanai atbilstoši valsts fiskālajām un ekonomiskajām interesēm;

2.2.2. izvērtēt un pieņemt lēmumus par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) iesniegumiem attiecībā uz nokavēto valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu termiņu pagarināšanu un iepriekš aprēķinātās nokavējuma naudas samazināšanu, kā arī par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādu kapitalizāciju un dzēšanu;

2.2.3. izstrādāt un saskaņot starpvalstu konvenciju projektus par dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu;

2.2.4. veikt normatīvo aktu projektu un starptautisko līgumu projektu ekspertīzi jautājumos, kas saistīti ar nodokļiem un nodevām;

2.3. muitas tarifu un likumdošanas jomā:

2.3.1. izstrādāt priekšlikumus muitas nodokļa un muitas nodevu maksājumu jomā, ierosināt grozījumus normatīvajos aktos par muitas lietām, kā arī pārskatīt, papildināt un precizēt muitas tarifu objektus;

2.3.2. izstrādāt normatīvo aktu projektus par muitas lietām;

2.3.3. nodrošināt Muitas tarifu padomes darbu muitas tarifu jomā;

2.3.4. uzturēt un sistemātiski aktualizēt Latvijas kombinēto nomenklatūru saskaņā ar Harmonizēto preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu un Eiropas Savienības kombinēto nomenklatūru;

2.3.5. piedalīties to starptautisko līgumu projektu izstrādāšanā, kas saistīti ar muitas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

2.4. tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas jomā:

2.4.1. nodrošināt tautsaimniecības un valsts finansu analīzei, makroekonomiskās attīstības modeļu, prognožu un scenāriju izstrādei nepieciešamo statistisko un normatīvo datu savākšanu un datorizētas datu bāzes izveidošanu un sistemātisku aktualizēšanu;

2.4.2. regulāri aktualizēt makroekonomisko un fiskālo rādītāju datu bāzes, kā arī pilnveidot modeļu un ekonomiskās aktivitātes aprēķināšanas metodoloģiju, nodrošinot kvalitatīvu un starptautiskajiem standartiem atbilstošu analīzi;

2.4.3. ar makroekonomiskās attīstības imitācijas modeļa palīdzību sagatavot īstermiņa un ilgtermiņa makrofiskālās prognozes, ietverot nacionālos kontus, maksājumu bilanci, monitāros rādītājus, budžeta pamatrādītājus (ieņēmumu un izdevumu kopapjomu, to struktūru un īpatsvara izmaiņas iekšzemes kopproduktā);

2.4.4. ar fiskālā modeļa palīdzību sagatavot galveno valsts fiskālo rādītāju īstermiņa un ilgtermiņa prognozes;

2.4.5. regulāri sagatavot ziņojumus par izmaiņām svarīgākajos makroekonomiskajos rādītājos un fiskālo situāciju (katru mēnesi), par tautsaimniecības attīstību un budžeta izpildi (katru ceturksni), par valsts budžeta ekonomisko pamatojumu (divas reizes gadā) un analītiskus materiālus par dažādām aktuālām tēmām (piemēram, par maksājumu bilanci un par kapitāla plūsmām);

2.4.6. izstrādāt un aktualizēt vidēja termiņa valsts ekonomiskās attīstības stratēģiju, kā arī atbilstoši noslēgtajam Eiropas līgumam sadarbībā ar Eiropas Komisiju izstrādāt un aktualizēt Eiropas Komisijas un Latvijas valdības kopējo paziņojumu par ekonomiskās politikas prioritātēm;

2.4.7. piedalīties likumu un citu normatīvo aktu izstrādē kapitāla tirgus jomā;

2.4.8. analizēt kapitāla tirgus attīstības tendences, brīvās kapitāla kustības ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā un lata stabilitāti;

2.4.9. (svītrots ar MK 13.10.1998. noteikumu Nr. 408);

2.4.10. (svītrots ar MK 13.10.1998. noteikumu Nr. 408);

2.4.11. (svītrots ar MK 13.10.1998. noteikumu Nr. 408);

2.4.12. koordinēt sadarbību ar Starptautisko valūtas fondu;

2.4.13. (svītrots ar MK 13.10.1998. noteikumu Nr. 408);

2.4.14. (svītrots ar MK 13.10.1998. noteikumu Nr. 408);

2.5. (svītrots ar MK 13.10.1998. noteikumu Nr. 408)

2.6. (svītrots no 01.04.1999. ar MK 23.02.1999. noteikumu Nr. 60, sk. grozījumu 3. punktu);

2.7. valsts un pašvaldību pasūtījumu uzraudzības jomā:

2.7.1. sekot valsts pasūtījumu piešķiršanai, analizēt attiecīgos statistikas datus un apkopot informāciju par valsts pasūtījumu apjomiem un izpildes gaitu;

2.7.2. uzturēt sakarus ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām valsts un pašvaldību pasūtījumu un to juridiskā nodrošinājuma jautājumos;

2.7.3. sniegt metodisku palīdzību valsts pasūtītājiem, piegādātājiem un darbu izpildītājiem;

2.8. grāmatvedības metožu analīzes un koordinācijas jomā:

2.8.1. analizēt starptautiskajos grāmatvedības standartos ieteiktās grāmatvedības metodes un veicināt to ieviešanu;

2.8.2. apkopot un analizēt Grāmatvedības standartu konsultatīvās padomes iesniegtos atzinumus;

2.8.3. analizēt naudas plūsmas un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu un konsolidētu pārskatu sagatavošanas metodes;

2.8.4. uzturēt sakarus ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām grāmatvedības likumu un citu normatīvo aktu pilnveidošanas un harmonizācijas jomā atbilstoši Eiropas līguma prasībām;

2.9. valsts atbalsta politikas jomā:

2.9.1. sekmēt valsts atbalsta politikas veidošanu atbilstoši Eiropas līguma prasībām;

2.9.2. izvērtēt attiecīgos spēkā esošos normatīvos aktus, ievērojot Eiropas līguma prasības un Latvijas konkurences politikas pamatprincipus, un sniegt priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem minētajos normatīvajos aktos;

2.9.3. izvērtēt valsts atbalsta uzņēmējdarbībai projektu atbilstību Eiropas līguma prasībām un to potenciālo ietekmi uz konkurenci iekšējā tirgū;

2.9.4. saskaņā ar Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem sniegt informāciju par plānotajiem valsts atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbībai, kā arī pārskatus par pasākumiem, kas veikti valsts atbalsta uzņēmējdarbībai jomā;

2.9.5. nodrošināt valsts atbalsta uzņēmējdarbībai jomā veikto pasākumu uzskaiti un publiskumu;

2.9.6. nodrošināt Valsts atbalsta uzraudzības komisijas darbu;

2.10. Eiropas integrācijas jomā:

2.10.1. apkopot un analizēt informāciju par integrācijas procesiem ministrijas kompetencē esošajās jomās, kā arī izstrādāt priekšlikumus integrācijas procesa optimizēšanai;

2.10.2. piedalīties nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā atjaunošanā un pilnveidošanā;

2.10.3. sekot Eiropas Savienības tiesību normu izmaiņām ministrijas kompetencē esošajās jomās un nodrošināt likumdošanas harmonizēšanu.

(Grozīts ar MK 24.03.1998. noteikumiem Nr. 106; MK 13.10.1998. noteikumiem Nr. 408; MK 23.02.1999. noteikumiem Nr. 60, sk. grozījumu 3. punktu)

3. Pildot minētos uzdevumus un funkcijas, ministrija ir tiesīga:

3.1. saņemt ziņas no kredītiestādēm par valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) finansu operācijām un kontiem;

3.2. kopīgi ar kredītiestādēm iesniegt ministrijās, citās valsts pārvaldes institūcijās un Ministru kabinetā priekšlikumus par to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un iestāžu likvidāciju vai reorganizāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kuri nepilda saistības ar budžetu;

3.3. netraucēti saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām statistisko un cita veida informāciju ministrijas kompetencē esošajos jautājumos;

3.4. atsaukt vai apturēt asignējumus atbilstoši likumā “Par budžetu un finansu vadību” noteiktajam;

3.5. ja ir pārkāpti finansu vadības noteikumi, kopīgi ar citām institūcijām veikt šādus pasākumus attiecībā uz budžetu izpildītājiem:

3.5.1. uz laiku atņemt pilnvarojumu asignēt vai rīkot budžeta ieņēmumus vai izdevumus;

3.5.2. noteikt budžeta kontu lietošanas ierobežojumus;

3.5.3. atsaukt vai apturēt asignējumus, lai tiktu atlīdzināti nelikumīgi izlietotie līdzekļi, vai arī pieprasīt nelikumīgi izlietoto līdzekļu atmaksāšanu;

3.6. savas kompetences ietvaros veikt citas darbības, kuras nosaka normatīvie akti.

4. Ministriju politiski vada finansu ministrs.

5. Finansu ministrs ir tiesīgs:

5.1. savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju valsts institūcijās;

5.2. savas kompetences ietvaros apstiprināt ministrijas pakļautībā esošo institūciju un — likumos noteiktajos gadījumos — ministrijas pārraudzībā esošo institūciju, kā arī ministrijas pārziņā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nolikumus vai statūtus;

5.3. kontrolēt valsts sekretāra un ministrijas struktūrvienību darbu;

5.4. ieteikt Ministru prezidentam valsts ieņēmumu valsts ministra un parlamentārā sekretāra kandidatūru, kā arī pieprasīt valsts ieņēmumu valsts ministra un parlamentārā sekretāra atkāpšanos no amata;

5.5. iecelt amatā un atbrīvot no amata ministrijas valsts sekretāru saskaņā ar likumu “Par valsts civildienestu”, izskatīt valsts sekretāra kompetencē esošos jautājumus, kā arī atcelt valsts sekretāra rīkojumus, ja tie ir pretrunā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vai finansu ministra instrukcijām, ieteikumiem un rīkojumiem.

6. Ministrijā ir valsts ieņēmumu valsts ministrs, kas:

6.1. vada darbu valsts ieņēmumu jomā un ir politiski atbildīgs Saeimā par attiecīgās nozares darbību;

6.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju citās valsts institūcijās;

6.3. izdod instrukcijas, ieteikumus un rīkojumus savas kompetences ietvaros un atbilstoši attiecīgajām pilnvarām.

7. Parlamentārais sekretārs darbojas saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu un Ministriju iekārtas likumu.

8. Valsts sekretārs vada ministrijas administratīvo darbu un nodrošina tās darba nepārtrauktību ministrijas politiskās vadības maiņas gadījumā.

9. Valsts sekretārs ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts), kas veic šādas funkcijas:

9.1. savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju citās valsts institūcijās;

9.2. apstiprina ministrijas centrālā aparāta štatu sarakstu atbilstoši valsts budžetā ministrijai noteiktajam darba samaksas fondam un štata vienību skaitam;

9.3. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ierēdņus (ierēdņu kandidātus), pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas darbiniekus saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

9.4. nodrošina ministrijas darbību atbilstoši piešķirtajiem finansu līdzekļiem, kā arī iesniedz finansu ministram priekšlikumus par ministrijas darbībai nepieciešamo juridisko un administratīvo nodrošinājumu.

10. Valsts sekretāram ir vietnieki, kas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Valsts sekretāra vietnieku funkciju sadalījumu un viņiem pakļautās ministrijas struktūrvienības ar rīkojumu nosaka valsts sekretārs.

11. Ministrijas sastāvā ietilpst departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus un patstāvīgās nodaļas izveido valsts sekretārs, un to uzdevumi un funkcijas noteiktas valsts sekretāra apstiprinātos departamentu un nodaļu nolikumos.

12. Departamentus vada departamentu direktori, kas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Departamenta direktors pilda valsts sekretāra un attiecīgā valsts sekretāra vietnieka rīkojumus, organizē un vada departamenta darbu.

13. Patstāvīgās nodaļas vada attiecīgo nodaļu vadītāji, kas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Patstāvīgo nodaļu vadītāji pilda valsts sekretāra rīkojumus, organizē un vada patstāvīgo nodaļu darbu.

14. Ministrijas pakļautībā ir:

14.1. Valsts kase;

14.2. (svītrots ar MK 23.02.1999. noteikumu Nr. 60);

14.3. (svītrots no 01.03.1999. ar MK 23.02.1999. noteikumu Nr. 60, sk. grozījumu 2. punktu);

14.4. (svītrots no 01.03.1999. ar MK 23.02.1999. noteikumu Nr. 60, sk. grozījumu 2. punktu);

14.5. Centrālā finansu un kontraktu vienība.

(Grozīts ar MK 23.02.1999. noteikumiem Nr. 60, sk. grozījumu 2. punktu)

15. Ministrijas pārraudzībā ir:

15.1. Valsts ieņēmumu dienests;

15.2. (svītrots ar MK 24.03.1998. noteikumiem Nr. 106);

15.3. Valsts proves uzraudzības inspekcija;

15.4. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija;

15.5. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija;

15.6. Vērtspapīru tirgus komisija;

15.7. Satiksmes birojs;

15.8. Noguldījumu garantiju fonda pārvalde;

15.9. Akcizēto preču pārvalde.

(Grozīts ar MK 13.10.1998. noteikumiem Nr. 408; MK 23.02.1999. noteikumiem Nr. 60)

16. Ministrijas pārziņā ir šādi valsts uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības):

16.1. valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka”;

16.2. valsts akciju sabiedrība “Latvijas Loto”;

16.3. valsts uzņēmums “Nams”;

16.4. valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra".

(Grozīts ar MK 24.03.1998. noteikumiem Nr. 106)

17. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Ministru kabineta noteikumus:

17.1. 1995.gada 21.februāra noteikumus nr.39 “Finansu ministrijas nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 31.nr.);

17.2. 1995.gada 15.augusta noteikumus nr.252 “Grozījumi Finansu ministrijas nolikumā” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 125.nr.);

17.3. 1996.gada 23.aprīļa noteikumus nr.147 “Grozījumi Finansu ministrijas nolikumā” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 74./75.nr.);

17.4. 1996.gada 10.septembra noteikumus nr.348 “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 21.februāra noteikumos nr.39 “Finansu ministrijas nolikums”” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 154.nr.).