Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2002. gada 7. marta likumu: Patvēruma likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem  Latvijas Republikā
I nodaļa.
Vispārīgie noteikumi  

1.pants. Likuma mērķis

Šis likums saskaņā ar vispāratzītiem starptautiskiem cilvēktiesību principiem nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā tiek īstenotas personu tiesības saņemt patvērumu un iegūt bēgļa statusu, kā arī nosaka patvēruma meklētāja un bēgļa tiesības un pienākumus.

2.pants. Personas, kuras kā patvēruma meklētājas var pretendēt uz bēgļa statusu

(1) Kā patvēruma meklētājas uz bēgļa statusu var pretendēt personas, kuras nav Latvijas pilsoņi vai likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekti, bet kuras ierodas vai atrodas Latvijas Republikas teritorijā, tāpēc ka pamatoti baidās no vajāšanas savas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī vai, ja šīs personas ir bezvalstnieki, — savas iepriekšējās mītnes zemē, un kuras šādu baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot minētās valsts tiesisko aizsardzību.

(2) Persona, kura ir vairāk nekā vienas ārvalsts pilsonis, nevar pretendēt kā patvēruma meklētāja uz bēgļa statusu, ja tā bez iemesla, kas balstās uz šā panta pirmajā daļā minētajām bailēm, neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm. Katra valsts, kuras pilsonis ir persona, ir šīs personas pilsonības valsts.

3. pants. Patvēruma meklētāja statuss

Persona atzīstama par patvēruma meklētāju ar brīdi, kad tā šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegusi rakstveida pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu.

4.pants. Bēgļu lietu centrs

(1) Pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu izskata un lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu tādu piešķirt pieņem Bēgļu lietu centrs (turpmāk — Centrs). Centra lēmumus var pārsūdzēt vienīgi šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

(2) Centru kā Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk — Pārvalde) struktūrvienību ar atsevišķu finansējumu no valsts budžeta izveido, tā nolikumu apstiprina, kā arī tā vadītāju pēc Pārvaldes priekšnieka priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata iekšlietu ministrs.

5.pants. Bēgļu lietu apelācijas padome

(1) Sūdzības par Centra lēmumiem izskata Bēgļu lietu apelācijas padome (turpmāk — Padome). Padomes lēmumus var pārsūdzēt vienīgi šajā likumā paredzētajos gadījumos.

(2) Padomes sastāvā ir priekšsēdētājs un četri Padomes locekļi. Padomes priekšsēdētāju Ministru kabinets ieceļ amatā un atbrīvo no amata pēc tieslietu ministra priekšlikuma, bet Padomes locekļus — pēc Padomes priekšsēdētāja priekšlikuma.

(3) Padome ir juridiskā persona, tā darbojas uz Ministru kabineta apstiprināta nolikuma pamata un ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Padomes priekšsēdētājs un tās locekļi savas kompetences ietvaros darbojas un lēmumus pieņem neatkarīgi.

6.pants. Apvienoto Nāciju augstais komisārs bēgļu lietās

(1) Personām, kuras ir iesniegušas pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu, ir tiesības griezties pie Apvienoto Nāciju augstā komisāra bēgļu lietās vai viņa pilnvarotām personām vai institūcijām (turpmāk —Komisārs). Šādu iesniegumu saturs ir konfidenciāls.

(2) Pēc Komisāra attiecīga pieprasījuma Centrs un Padome iesniedz viņam savus lēmumus un to pamatojumu.

7.pants. Ziņu konfidencialitāte

(1) Iestāžu amatpersonām (darbiniekiem) nav tiesību izpaust nekādu informāciju par patvēruma meklētāju, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus. Par informācijas izpaušanu vainīgā amatpersona (darbinieks) saucama pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Informāciju par patvēruma meklētāju var izpaust, ja attiecīgā persona devusi tam piekrišanu, kā arī gadījumos, ja informāciju likumā noteiktajā kārtībā ir pieprasījušas tiesībaizsardzības iestādes.

8.pants. Patvēruma meklētāja identifikācija

Valsts robežsardze veic patvēruma meklētāja identifikāciju iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2001. likumu, kas stājas spēkā 07.12.2001.)

9.pants. Sazināšanās valoda

Patvēruma meklētājam, kurš neprot latviešu valodu, tiek nodrošinātas tiesības ar tulka palīdzību sazināties, iepazīties ar pieteikuma izskatīšanas materiāliem, kā arī sniegt paskaidrojumus tajā valodā, kuru šī persona prot.

10. pants. Patvēruma meklētāja tiesības un pienākumi

(1) Patvēruma meklētājam ir tiesības satikties un sazināties ar zvērinātu advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

(2) Patvēruma meklētājam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību par valsts līdzekļiem.

(3) Patvēruma meklētājam vai viņa pilnvarniekam ir pienākums sadarboties ar Centru un citām šajā likumā minētajām institūcijām, sniedzot tām informāciju, kas var ietekmēt bēgļa statusa piešķiršanu.

11.pants. Patvēruma meklētāja ģimenes locekļu un nepilngadīgas personas tiesības

(1) Patvēruma meklētāja pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu izskatāms un lēmums par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikums tādu piešķirt attiecināms arī uz patvēruma meklētāja ģimenes locekļiem (laulāto un viņu apgādībā esošajiem bērniem) neatkarīgi no viņu atrašanās vietas, ja viņi to vēlas.

(2) Nepilngadīgas personas tiesības un likumīgās intereses pārstāv tās vecāki. Ja nepilngadīga persona ir bez vecāku pavadības un vēlas pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu iesniegt patstāvīgi, tās tiesības un likumīgās intereses pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas laikā pārstāv Padomes iecelts neatkarīgs pilnvarots pārstāvis. Pārstāvja pienākums ir objektīvi darboties nepilngadīgās personas interesēs.

II nodaļa.
Pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu iesniegšana

12.pants. Pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu iesniegšana, personai no ārvalstīm ierodoties robežkontroles punktā

(1) Persona, kura ierodas Latvijas Republikā, lai saņemtu patvērumu un iegūtu bēgļa statusu, pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu iesniedz Valsts robežsardzes amatpersonai robežkontroles punktā pirms ieceļošanas.

(2) Pārrunas ar patvēruma meklētāju robežkontroles punktā veic šim uzdevumam apmācītas Valsts robežsardzes amatpersonas. Patvēruma meklētājs pārrunu un pieteikuma sākotnējās izskatīšanas laikā tiek izmitināts robežkontroles punktā šim nolūkam piemērotās telpās atsevišķi no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(3) Ja pārrunu rezultātā pieteikums tiek atzīts par pamatotu, patvēruma meklētājs nekavējoties nogādājams tuvākajā patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā.

(08.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.12.2001.)

13.pants. Pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu iesniegšana, personai no ārvalstīm ierodoties robežkontroles punktā lidostā vai jūras ostā

(Izslēgts ar 08.11.2001. likumu, kas stājas spēkā 07.12.2001.)

14.pants. Pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu iesniegšana, personai atrodoties Latvijas Republikas teritorijā

(1) Persona, kura atrodas Latvijas Republikas teritorijā, pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu iesniedz Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā vai Centrā.

(2) Pārrunas ar patvēruma meklētāju veic šim uzdevumam apmācītas Valsts robežsardzes amatpersonas. Patvēruma meklētājs pārrunu un pieteikuma sākotnējās izskatīšanas laikā tiek izmitināts šim nolūkam piemērotās telpās atsevišķi no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(3) Ja pārrunu rezultātā pieteikums tiek atzīts par pamatotu, patvēruma meklētājs nekavējoties nogādājams tuvākajā patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2001. likumu, kas stājas spēkā 07.12.2001.)

III nodaļa.
Pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu izskatīšana un bēgļa statusa piešķiršana

15.pants. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centri

(1) Kamēr tiek izskatīts pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu, patvēruma meklētāji izmitināmi patvēruma meklētāju izmitināšanas centros, kuros nodrošināti cilvēka sadzīvei nepieciešamie apstākļi. Patvēruma meklētāju var pārvietot no viena patvēruma meklētāju izmitināšanas centra uz citu.

(2) Patvēruma meklētājs, kas pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu iesniegšanas brīdī Latvijas Republikā uzturējies legāli, netiek ievietots patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ja joprojām ir spēkā viņa legālās uzturēšanās Latvijas Republikā pamats.

(3) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centri ir Pārvaldes struktūrvienības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2001. likumu, kas stājas spēkā 07.12.2001. Trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.03.2002. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

16.pants. Patvēruma meklētāju personas dokumenti un uzturēšanās kārtība Latvijas Republikas teritorijā

Patvēruma meklētājiem tiek izsniegti īpaši personas dokumenti, kuru formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Minētie personas dokumenti dod tiesības uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā un — ar ikreizēju patvēruma meklētāju centra administrācijas atļauju, kura tiek atzīmēta dokumentā, — tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā atrodas centrs.

17.pants. Pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu izskatīšanas termiņi

(1) Ja pārrunu rezultātā konstatēts, ka pieteikumā par bēgļa statusa piešķiršanu minētie fakti atbilst šā likuma 2. panta nosacījumiem, pieteikums izskatāms ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no tā reģistrēšanas dienas.

(2) Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Pārvaldes priekšnieku, termiņu, kurā izskatāms pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu, var pagarināt līdz sešiem mēnešiem.

18.pants. Pamati, kas izslēdz bēgļa statusa piešķiršanu

(1) Bēgļa statuss personai netiek piešķirts, ja:

1) personai ir tādas valsts pilsonība, kurā nepastāv šā likuma 2.pantā minētās vajāšanas draudi;

2) persona ir bezvalstnieks un tās iepriekšējās mītnes zemē nepastāv šā likuma 2.pantā minētās vajāšanas draudi;

3) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā uzturējusies valstī, kurā nepastāv šā likuma 2.pantā minētās vajāšanas draudi un kurā tā varēja pieprasīt patvērumu;

4) persona ir ieguvusi bēgļa statusu citā valstī un bez pamatotām bailēm no šā likuma 2.pantā minētās vajāšanas var izmantot tās aizsardzību;

5) citā valstī, kurā nepastāv šā likuma 2.pantā minētie draudi, tiek izskatīts jautājums par bēgļa statusa piešķiršanu šai personai;

6) persona ir izdarījusi noziegumus pret mieru, kara noziegumus vai noziegumus pret cilvēci, arī genocīda noziegumus, tādā izpratnē, kā tie formulēti starptautiskajos aktos, kuri pieņemti, lai veiktu pasākumus pret šāda veida noziegumiem;

7) persona ir izdarījusi smagu nepolitiska rakstura noziegumu ārpus Latvijas robežām, pirms tā ieceļojusi Latvijā kā patvēruma meklētāja;

8) persona pieder pie teroristiskas vai citas noziedzīgas organizācijas;

9) persona ir vainīga tādu darbību izdarīšanā, kas ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas principiem un mērķiem;

10) persona apzināti neievēro šā likuma 10.panta trešajā daļā noteiktās prasības vai sniedz apzināti nepatiesas ziņas, ja tas ir būtiski jautājuma izlemšanai par bēgļa statusa piešķiršanu;

11) persona brīvprātīgi atjauno tiesisko saikni ar savas pilsonības valsti vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, — ar iepriekšējās mītnes zemi (prasa tiesisku aizsardzību šīs valsts oficiālajām institūcijām vai amatpersonām vai veic darbības, lai brīvprātīgi atgrieztos šajā valstī);

12) persona brīvprātīgi nodibina tiesisko saikni ar citu valsti — saņem tās pilsonību un bauda tās tiesisko aizsardzību;

13) personas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, — iepriekšējās mītnes zemē stāvoklis mainās tādējādi, ka nav pamata bailēm no šā likuma 2.pantā minētās vajāšanas.

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minēto valstu sarakstus apstiprina Ministru kabinets.

19.pants. Lēmums par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu tādu piešķirt

(1) Centrs lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu tādu piešķirt pieņem pēc tam, kad veikti šā likuma 12.panta otrajā daļā, 13.panta otrajā daļā un 14.panta otrajā daļā minētie pasākumi, saskaņā ar šo pasākumu rezultātiem.

(2) Pieņemot lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu tādu piešķirt, šaubas par pieteikuma pamatotību tulkojamas par labu tam, ka personai ir tiesības saņemt bēgļa statusu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais Centra lēmums noformējams rakstveidā, tajā jānorāda pilnīgs lēmuma pamatojums un tā pārsūdzības kārtība. Patvēruma meklētājs ar lēmuma saturu iepazīstināms nekavējoties.

(4) Centrs nodrošina iespēju šo lēmumu pārsūdzēt Padomē un iespēju ierasties Padomē uz lietas izskatīšanu.

20.pants. Kārtība, kādā pārsūdzams lēmums par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikums tādu piešķirt

(1) Sūdzību par Centra lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu tādu piešķirt septiņu dienu laikā var iesniegt Padomē patvēruma meklētājs, viņa pilnvarnieks vai cita ieinteresēta persona. Padome šādu sūdzību izskata divu mēnešu laikā, un tās lēmums ir galīgs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās sūdzības iesniegšana aptur šā likuma 29.pantā minēto pasākumu veikšanu. Sūdzības izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju.

(3) Padomes lēmums noformējams rakstveidā un paziņojams sūdzības iesniedzējam.

21.pants. Pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu izskatīšana saīsinātā kārtībā

(1) Ja pārrunu rezultātā rodas pamatotas aizdomas, ka persona atbilst šā likuma 18.panta pirmās daļas 1. – 5.punkta nosacījumiem, vai tā uzturējusies Latvijā nelegāli ilgāk par septiņdesmit divām stundām, vai konstatēts, ka persona atbilst šā likuma 18 panta pirmās daļas 6. – 9.punkta nosacījumiem, tas ir, pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu ir acīm redzami nepamatots, tas izskatāms šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos personas pieteikuma pamatotību Centrs pārbauda divu darba dienu laikā, un, ja tiek atzīts, ka nepastāv šā likuma 2.pantā minētās vajāšanas draudi, tiek pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa statusu.

(3) Centrs šā panta otrajā daļā minēto lēmumu nekavējoties dara zināmu Padomei. Padome triju darba dienu laikā pārbauda Centra lēmuma pamatotību. Ja arī Padome atzīst, ka pieteikums nav pamatots, tas uzskatāms par noraidītu. Šāds Padomes lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(4) Ja Centrs vai Padome pārkāpj šā panta otrajā vai trešajā daļā paredzētos termiņus vai ja Centrs vai Padome atzīst, ka pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu ir pamatots, tas izskatāms parastajā kārtībā.

IV nodaļa.
Bēgļu tiesiskais statuss Latvijas Republikā

22.pants. Bēgļu uzturēšanās Latvijas Republikā

(1) Pārvalde, pamatojoties uz šā likuma 23.pantā noteiktajā kārtībā bēglim izsniegto ceļošanas dokumentu, izsniedz viņam bez maksas pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā. Ministru kabinets izdod noteikumus par bēgļiem izsniegto pastāvīgās uzturēšanās atļauju ikgadējās reģistrācijas kārtību, kā arī par kārtību, kādā bēgļi var izvēlēties dzīvesvietu Latvijas Republikā, lai nodrošinātu viņu integrāciju Latvijas sabiedrībā un novērstu izolētu iedzīvotāju grupu veidošanos.

(2) Bēgli nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 2.pantā minētās vajāšanas draudi.

23.pants. Bēgļa personu apliecinoši un ceļošanas dokumenti

Bēglim, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951. gada 28. jūlija Konvenciju par bēgļa statusu, tiek izsniegts ceļošanas dokuments, kurš vienlaikus ir arī bēgļa personu apliecinošs dokuments. Ceļošanas dokumenta formu un tā izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

24.pants. Bēgļa pabalsts un valsts palīdzība integrācijai sabiedrībā

Ja bēglim nav citu iztikas avotu pirmos 12 mēnešus pēc bēgļa statusa piešķiršanas, viņš Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā saņem pabalstu, kuram jāsedz dzīvošanai un uzturam, kā arī latviešu valodas apguvei nepieciešamās izmaksas.

25.pants. Bēgļu tiesības un pienākumi

(1) Uz bēgļiem attiecināmas ekonomiskās, sociālās, personiskās un citas tiesības un brīvības, kā arī pienākumi, kas ir noteikti konstitucionālā likuma “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” 3.nodaļā.

(2) Līdztekus šā panta pirmajā daļā minētajā likumā noteiktajām tiesībām bēgļiem ir tiesības:

1) brīvi izbraukt no Latvijas un atgriezties Latvijā;

2) uzņemt pie sevis no ārvalsts ieradušos ģimenes locekļus (laulāto un viņu apgādībā esošos bērnus). Šādā gadījumā laulātais un apgādībā esošie bērni tiek atzīti par bēgļiem;

3) saglabāt savu dzimto valodu, kultūru un tradīcijas, ja tās nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;

4) saņemt tulka palīdzību tiesvedībā; saziņai valsts varas un pārvaldes institūcijās izmantot valodas izvēles tiesības atbilstoši spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

V nodaļa.
Bēgļa statusa zaudēšana un uzturēšanās Latvijas Republikā izbeigšana

26.pants. Bēgļa statusa zaudēšanas nosacījumi

Bēgļa statuss tiek zaudēts, ja:

1) atklājas, ka tas iegūts viltus ceļā (bēgļa statusa iegūšanai persona sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, kuras bijušas būtiskas bēgļa statusa piešķiršanai);

2) persona brīvprātīgi atjauno tiesisko saikni ar savas pilsonības valsti vai, ja persona ir bezvalstnieks, — ar iepriekšējās mītnes zemi, prasa palīdzību šīs valsts oficiālajām institūcijām vai amatpersonām vai brīvprātīgi atgriežas šajā valstī;

3) persona brīvprātīgi nodibina tiesisko saikni ar citu valsti —saņem tās pilsonību un bauda tās tiesisko aizsardzību;

4) personas pilsonības valstī vai, ja persona ir bezvalstnieks, — iepriekšējās mītnes zemē stāvoklis mainās tādējādi, ka nav pamata bailēm no šā likuma 2.pantā minētās vajāšanas;

5) persona uzņemta Latvijas pilsonībā;

6) persona atzīta par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, kas apdraud sabiedrību.

27.pants. Lēmums par bēgļa statusa zaudēšanu

(1) Centrs pieņem lēmumu par bēgļa statusa zaudēšanu ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad tam ir kļuvis zināms kāds no šā likuma 26.pantā minētajiem apstākļiem.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu nekavējoties ir jāinformē Padome, kura viena mēneša laikā pārbauda tā pamatotību. Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, Padome apstiprina vai atceļ šo lēmumu.

28.pants. Kārtība, kādā pārsūdzams lēmums par bēgļa statusa zaudēšanu

(1) Šā likuma 27.panta otrajā daļā minēto Padomes lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās sūdzības iesniegšana aptur šā likuma 29.pantā minēto pasākumu veikšanu. Sūdzības izskatīšanas laikā persona uzskatāma par bēgli.

29.pants. Uzturēšanās Latvijas Republikā izbeigšana

(1) Personu, kuras pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu Latvijas Republikā ir noraidīts, izraida, ievērojot likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” noteikto kārtību.

(2) Personai, kura ir zaudējusi bēgļa statusu, Latvijas Republikas teritorija jāatstāj divu mēnešu laikā, ja tai nav cita tiesiska pamata uzturēties Latvijā.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuru pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu izskatīts saīsinātā kārtībā un ticis noraidīts. Šīs personas tiek izraidītas no Latvijas Republikas iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

VI nodaļa.
Nobeiguma noteikumi

30.pants. Starptautisko tiesību normu prioritāte

Ja Saeimas apstiprinātajos Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos ir paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, piemērojamas starptautiskā līguma normas.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 23.pantā noteikto bēgļa ceļošanas dokumentu izsniegšana tiek uzsākta pēc tam, kad Latvijas Republikā būs stājusies spēkā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951.gada 28.jūlija Konvencija par bēgļa statusu. Līdz tam par bēgļa personu apliecinošu dokumentu uzskatāms šā likuma 16. pantā minētais personas dokuments, kurā izdarītas īpašas atzīmes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

2. Šā likuma izpildei nepieciešamos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 1998.gada 1.janvārim.

3. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot, iekams nav stājušies spēkā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

4. Likuma 15.panta trešā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.martā.

(08.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.12.2001.)

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 19.jūnijā.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1997.gada 4.jūlijā
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem  Latvijas Republikā Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 19.06.1997.Stājas spēkā: 18.07.1997.Zaudē spēku: 01.09.2002.Tēma: Pilsonība, migrācijaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 171/174, 04.07.1997.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 16, 21.08.1997.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
44221
{"selected":{"value":"01.03.2002","content":"<font class='s-1'>01.03.2002.-31.08.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.03.2002","iso_value":"2002\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2002.-31.08.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.12.2001","iso_value":"2001\/12\/07","content":"<font class='s-1'>07.12.2001.-28.02.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.07.1997","iso_value":"1997\/07\/18","content":"<font class='s-1'>18.07.1997.-06.12.2001.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.03.2002
84
1
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"