Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2002. gada 31. oktobra likumu: Imigrācijas likums.
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā
I. LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI

Apmaiņa — skolēnu, studentu, mācību spēku, zinātnes darbinieku, speciālistu divpusēja starpvalstu apmaiņa mācību vai zinātnisko pētījumu nolūkos.

Ārvalstnieks — persona ar citas valsts pilsonību, pavalstniecību.

Bezvalstnieks (apatrīds) — persona bez pilsonības, pavalstniecības.

Izsaukums — dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas atbildību par personu, kas uzaicināta no ārvalsts, garantē tās uzturēšanās finansēšanu un medicīnisko aprūpi. Ja izsaukums ir saistīts ar darbu, par kuru paredzēta samaksa vai par kuru personai ir tiesības samaksu pieprasīt, ir ne pieciešams Latvijas Republikas Labklājības ministrijas apstiprinājums, ka izsauktajai personai atļauts strādāt Latvijā.

Nepilsonis — persona, kurai saskaņā ar likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi.

Pastāvīgās uzturēšanās atļauja — dokuments, kas dod tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijā.

Personas, kas bauda speciālo starptautiski tiesisko aizsardzību — diplomāti, parlamentu deputāti, valdību pārstāvji, konsuli, starptautisko organizāciju amatpersonas, starptautisko diplomātisko konferenču dalībnieki, kā arī viņu ģimenes locekļi, kuru īpašo statusu atzinusi Latvijas republikas valdība.

Reemigrants — persona, kas atgriežas valstī, no kuras tā emigrējusi.

Repatriants — persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai līvs un kura pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Termiņuzturēšanās atļauja — dokuments, ko saņem ārvalstnieks vai bezvalstnieks, ja viņa uzturēšanās Latvijā ir laika ziņā ierobežota.

Tranzīts — personas pārvietošanās no citas valsts caur Latvijas teritoriju uz trešo valsti.

Vīza — atzīme pasē vai citā Latvijas Republikas atzītā ceļošanas dokumentā par atļauju ieceļot Latvijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.1996. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2002.)

II. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Šis likums nosaka ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās un izraidīšanas kārtību Latvijas Republikā.

2. pants. Šā likuma uzdevums ir saskaņā ar vispārpieņemtajām cilvēka tiesību normām regulēt iedzīvotāju skaitu un struktūru ietekmējošos procesus, veicinot Latvijas tautas sociālo un ekonomisko attīstību.

3. pants. Šā likuma noteikumi ir obligāti Latvijas Republikā esošajām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām ir saistības ar Latvijā ieceļojušajiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kā ari visiem Latvijā ieceļojušajiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, izņemot personas, kuras bauda speciālo starptautiski tiesisko aizsardzību un kurām šo statusu ir atzinusi Latvijas Republika.

4. pants. Latvijas Republika veicina, lai personas, kas saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, iekļautos sabiedrībā, apgūtu latviešu valodas, kultūras, vēstures un valsts uzbūves pamatus.

III. IECEĻOŠANAS NOTEIKUMI

5. pants. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde) savas kompetences ietvaros kopā ar citām Latvijas Republikas valsts institūcijām regulē un kontrolē ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.1996. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2002.)

6. pants. Pārvalde sadarbībā ar robežapsardzības, muitas un iekšlietu dienestiem veic tranzīta uzskaiti un uzraudzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

7. pants. Ārvalstnieki un bezvalstnieki Latvijas Republikas teritorijā drīkst ieceļot, uzrādot Latvijas Republikas atzītu ceļošanas dokumentu ar derīgu vīzu vai uzturēšanās atļauju.

Šis noteikums neattiecas uz:

1) to valstu pilsoņiem (pavalstniekiem), attiecībā uz kuru ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikas teritorijā Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda kārtība;

2) personām, kuras kā ceļošanas dokumentu izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas pasi;

3) personām, kuras kā ceļošanas dokumentu izmanto Vatikāna pasi;

4) personām, kuras kā ceļošanas dokumentu izmanto Eiropas Komisijas pasi;

5) Austrālijas Savienības, Jaunzēlandes un Kanādas pilsoņiem, kuri izmanto savas pilsonības valsts ceļošanas dokumentu;

6) personām, kurām saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība.

Kārtību, kādā ārvalstu jūrnieki šķērso Latvijas Republikas robežu un uzturas Latvijas Republikas teritorijā, nosaka Ministru kabinets.

(18.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.1998., 15.10.1998., 11.04.2002. un 06.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2003.)

8. pants. Vīzas izsniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā:

1) Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības — ārvalstīs;

2) Pārvalde — Ministru kabineta noteiktajās Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas vietās un iekšzemē;

3) Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments — iekšzemē.

Dokumentus vīzas saņemšanai var iesniegt latviešu, angļu, krievu, franču vai vācu valodā, kā arī tās valsts valodā, kurā atrodas Latvijas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība.

(18.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2000.)

9. pants. Nepilngadīgas personas var ieceļot Latvijā kopā ar vecākiem, aizbildņiem, aizgādņiem vai citām personām, kuras par tām ir atbildīgas.

Nepilngadīgām personām ir atļauts ieceļot Latvijā patstāvīgi pie vecākiem, aizbildņiem vai aizgādņiem.

10. pants. Robežas šķērsošanas kārtību pierobežas joslas iedzīvotājiem nosaka starpvalstu līgumi.

IV. UZTURĒŠANĀS ATĻAUJAS

11. pants. Ikviens ārvalstnieks vai bezvalstnieks drīkst uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendārā pusgada laikā, ja saņemta uzturēšanās atļauja šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendārā pusgada laikā bez uzturēšanās atļaujas ārvalstnieks drīkst tikai tad, ja Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā saņemta attiecīga vīza un ja uzturēšanās Latvijā ir saistīta ar:

1) zinātniskiem pētījumiem vai mācību darbu (mācībspēks valsts akreditētā izglītības iestādē);

2) komercdarbību (uzņēmējdarbību);

3) palīdzības sniegšanu Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūcijām;

4) to starptautisko līgumu un projektu īstenošanu, kuros piedalās Latvijas Republika.

Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos vīzu izsniedz uz laiku, kāds nepieciešams tajā minēto uzdevumu veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Laulības izsludināšana (Civillikuma 40.pants) pati par sevi nevar būt par pamatu tam, lai ārvalstnieks vai bezvalstnieks uzturētos Latvijas Republikā ilgāk par deviņdesmit dienām kalendārā pusgada laikā vai saņemtu uzturēšanās atļauju.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2002.)

12. pants. Ārvalstniekam un bezvalstniekam var izsniegt:

1) termiņuzturēšanās atļauju;

2) pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 17.11.1998.)

13.pants. Uzturēšanās atļaujas izsniedz, anulē un atzīst par nederīgām Pārvalde. Ārvalstīs uzturēšanās atļaujas (sadarbībā ar Pārvaldi) izsniedz Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

14. pants. Uzturēšanās atļauja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrējama Pārvaldes teritoriālajā nodaļā pēc izraudzītās dzīvesvietas.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

15. pants. Nepilsoņu atgriešanās Latvijas Republikā notiek saskaņā ar likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”.

Ar reemigrantu ieceļošanu saistītie jautājumi izskatāmi vispārējā kārtībā.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

16. pants. 30 dienas pirms gada beigām Latvijas Republikas Ministru kabinets sniedz Saeimai pārskatu par izsniegto uzturēšanās atļauju un to anulēšanas gadījumu, ārvalstnieku vai bezvalstnieku izraidīšanas gadījumu skaitu pārskata periodā, kā ari par atsevišķiem Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumiem, ar kuriem, pamatojoties uz šā likuma 24. pantu, piešķirtas uzturēšanās atļaujas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

V. TERMIŅUZTURĒŠANĀS ATĻAUJA

17. pants. Termiņuzturēšanās atļauju var saņemt ārvalstnieks vai bezvalstnieks:

1) uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;

2) uz laiku, kāds noteikts darba līgumā vai paredzēts cita uzdevuma veikšanai, kā arī mācību vai zinātniskās sadarbības plānā;

3) uz laiku, kāds ir minēts šā likuma 25., 25.1 un 26.pantā;

4) uz laiku, uz kādu piešķirts alternatīvais statuss saskaņā ar Patvēruma likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.1999. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2002.)

18. pants. Ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kuram izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ir tiesīgs lūgt pagarinājumu. Pamattermiņa un pagarinājumu kopējais laiks nedrīkst pārsniegt gadu.

19. pants. Personas, kurām termiņuzturēšanās atļauja izsniegta uz šā likuma 17. panta 2. punkta pamata un tās termiņš ir beidzies, ir tiesīgas lūgt jaunu termiņuzturēšanās atļauju vispārējā kārtībā.

20. pants. Civiltiesiskā saistība, kas termiņa ziņā pārsniedz uzturēšanās atļaujas derīguma termiņu, pati par sevi nevar kļūt par uzturēšanās atļaujas pagarināšanas pamatu.

21. pants. Mācību iestāžu audzēkņiem, studentiem, klausītājiem, stažieriem, aspirantiem un zinātnes darbiniekiem termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz plānoto mācību vai zinātniskā darba laiku. Termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešams mācību iestādes vai zinātniskās iestādes izsaukums, kurā norādīts kursa ilgums, kā arī finansēšanas un medicīniskās aprūpes garantijas.

22. pants. Ja notiek personu apmaiņa, Latvijas Republikā esošajai fiziskajai vai juridiskajai personai jāgarantē apmaiņas dalībnieka uzturēšanās finansēšana un viņa medicīniskā aprūpe.

VI. PASTĀVĪGAS UZTURĒŠANAS ATĻAUJA

23. pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt:

1) Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka nepilngadīgie vai apgādībā esošie bērni (arī adoptētie);

2) Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka laulātais saskaņā ar šā likuma 25., 25.1, 26. vai 28.pantu, kā arī laulātā nepilngadīgie vai apgādībā esošie bērni (arī adoptētie) saskaņā ar šā likuma 28.1pantu;

3) ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kas Latvijas Republikas tautsaimniecībā ieguldījis kapitālu ne mazāk kā viena miljona ASV dolāru vērtībā.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

23.1 pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt tie ārvalstnieki, kuri 1992.gada 1.jūlijā bija bez termiņa ierobežojuma pierakstīti (reģistrēti dzīvesvietā) Latvijas Republikā, ja viņi pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas brīdī ir bez termiņa ierobežojuma pierakstīti (reģistrēti dzīvesvietā) Latvijas Republikā un ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā.

Bijušās PSRS pilsoņiem, kas citas valsts pilsonību ieguvuši līdz 1996.gada 1.septembrim, iesniegums ar lūgumu izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļauju jāiesniedz līdz 1997.gada 31.martam, bet bijušās PSRS pilsoņiem, kas citas valsts pilsonību ieguvuši pēc 1996.gada 1.septembra, attiecīgais iesniegums jāiesniedz sešu mēnešu laikā no citas valsts pilsonības iegūšanas dienas.

Šis pants neattiecas uz:

1) Latvijas teritorijā dislocētā Krievijas Federācijas militārā objekta funkcionēšanas nodrošināšanā un demontāžā nodarbinātajiem militārajiem speciālistiem, kā arī šajā nolūkā uz Latviju komandētajām civilpersonām;

2) personām, kuras atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta pēc 1992.gada 28.janvāra, ja šīs personas dienestā iesaukšanas brīdī nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijas teritorijā vai nav Latvijas pilsoņu ģimenes locekļi;

3) šā panta trešās daļas 1. un 2.punktā minēto personu laulātajiem un kopā ar tām dzīvojošajiem ģimenes locekļiem — bērniem un citiem apgādājamiem, ja viņi ieradušies Latvijā sakarā ar Krievijas Federācijas (PSRS) bruņoto spēku militārpersonas dienestu, — neatkarīgi no laika, kad viņi ieradušies Latvijā.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

23.2 pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt tie ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem saskaņā ar Patvēruma likumu ir piešķirts bēgļa statuss vai alternatīvais statuss.

(11.04.2002.  likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2002.)

23.3 pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt tie ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem saskaņā ar Repatriācijas likumu ir piešķirts repatrianta statuss.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2002.)

24. pants. Šajā likumā neparedzētos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas, reģistrēšanas un izskatīšanas, kā arī lēmuma pieņemšanas kārtību.

(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.11.1998.)

VII. UZTURĒŠANAS ATĻAUJA LAULĪBAS NOSLĒGŠANAS GADĪJUMOS

25. pants. Latvijas pilsoņa laulātajam, kas nav Latvijas pilsonis, nepilsonis vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis ārvalstnieks vai bezvalstnieks, izsniedz:

1) uz pirmā iesnieguma pamata — termiņuzturēšanās atļauju uz gadu;

2) uz otrā iesnieguma pamata — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) uz trešā iesnieguma pamata — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Ja šā panta pirmajā daļā minēto piecu gadu laikā laulību šķir, termiņuzturēšanās atļauju anulē, izņemot gadījumus, kad tiesa bērnu — Latvijas pilsoni — atstāj pie tā no vecākiem, kas nav Latvijas pilsonis, nepilsonis vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis ārvalstnieks vai bezvalstnieks. Šajos gadījumos bijušais laulātais ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

25.1 pants. Nepilsoņa laulātajam, kas nav Latvijas pilsonis, nepilsonis vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis ārvalstnieks vai bezvalstnieks, izsniedz:

1) uz pirmā iesnieguma pamata — termiņuzturēšanās atļauju uz gadu;

2) uz otrā iesnieguma pamata — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) uz trešā iesnieguma pamata — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Ja šā panta pirmajā daļā minēto piecu gadu laikā laulību šķir, termiņuzturēšanās atļauju anulē.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

26. pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka laulātajam, kas nav Latvijas pilsonis, nepilsonis vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmis ārvalstnieks vai bezvalstnieks, izsniedz:

1) uz pirmā iesnieguma pamata — termiņuzturēšanās atļauju uz gadu;

2) uz otrā iesnieguma pamata — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) uz trešā iesnieguma pamata — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Ja šā panta pirmajā daļā minēto piecu gadu laikā laulību šķir, termiņuzturēšanās atļauju anulē.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

27. pants. Ja ārvalstnieks vai bezvalstnieks noslēdz laulību ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kurš uzturas Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju, laulātais var lūgt termiņuzturēšanās atļauju uz otra laulātā uzturēšanās termiņa laiku.

28. pants. Ja laulībā starp Latvijas pilsoni vai nepilsoni un ārvalstnieku vai bezvalstnieku laulātais — Latvijas pilsonis vai nepilsonis — nomirst un laulībā nav bērnu, termiņuzturēšanās atļauju ārvalstniekam vai bezvalstniekam nepagarina, izņemot gadījumu, kad pārdzīvojušais laulātais Latvijā manto nekustamo īpašumu likumā noteiktajā kārtībā.

Ja minētajā laulībā ir bērns, pārdzīvojušais laulātais — ārvalstnieks vai bezvalstnieks — ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

28.1 pants. Uz Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka laulātajam izsniegtās uzturēšanās atļaujas laiku uzturēšanās atļauju ir tiesīgi saņemt viņa nepilngadīgie vai apgādībā esošie bērni (arī adoptētie), kuri nav šā likuma 23.panta 1.punktā minētās personas, ja nav tiesisku ierobežojumu šo bērnu izceļošanai no viņu mītnes zemes.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

VIII. UZTURĒŠANAS ATĻAUJAS SAŅEMŠANAS KĀRTĪBA

29. pants. Iesniegumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz:

1) ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kas vēlas ieceļot Latvijas Republikā, — Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā;

2) ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kas likumīgi uzturas Latvijas Republikā, — Pārvaldē ne vēlāk kā mēnesi pirms uzturēšanās termiņa beigām.

Iesnieguma formu nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

30. pants. Lai saņemtu termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, personai jāiesniedz Pārvaldei Ministru kabineta noteiktie dokumenti.

Dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai var iesniegt latviešu, angļu, krievu, franču vai vācu valodā.

(18.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2000.)

31. pants. Personām, kuras ierodas darbā uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai saskaņā ar darba līgumu, termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešams Latvijas Republikas Labklājības ministrijas apstiprināts darba devēja izsaukums, kurā apliecināts, ka attiecīgajā specialitātē Latvija trūkst darbinieku.

32. pants. (Izslēgts ar 18.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

33. pants. Pārvalde iesniegumus par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, izskata un dod atbildi, skaitot no visu Ministru kabineta noteikto nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas:

— termiņuzturēšanās atļaujai — viena mēneša laikā;

(izslēgta ar 18.12.1996. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

34. pants. Uzturēšanās atļaujas atteikumu ieinteresētā persona mēneša laikā, skaitot no atteikuma saņemšanas dienas, var pārsūdzēt Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks sūdzību izskata viena mēneša laikā.

Iekšlietu ministrs ar savu rīkojumu var atcelt Pārvaldes vai Pārvaldes priekšnieka nelikumīgu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt.

Minēto lēmumu vai rīkojumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā:

1) ieinteresētā persona, kura likumīgi uzturas Latvijas Republikā;

2) persona, kura dzīvo Latvijā un ir uzaicinājusi ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kam atteikts izsniegt uzturēšanās atļauju, ja uzaicinājums ir saistīts ar ģimenes apvienošanu.

Ārvalstnieki un bezvalstnieki, kas dzīvo ārvalstīs un iesniegumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz ārvalstīs, nevar pārsūdzēt tiesā lēmumu vai rīkojumu par uzturēšanās atļaujas atteikumu.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

IX. GADĪJUMI, KAD UZTURĒŠANĀS ATĻAUJAS NEIZSNIEDZ

35. pants. Uzturēšanās atļaujas neizsniedz, ja persona:

1) sirgst ar tādu veselības traucējumu vai slimību, kuras raksturs, smagums un iespējamais ilgums apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai arī ir pamatotas aizdomas, ka tā varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, un šī slimība ir minēta Latvijas Republikas Labklājības ministrijas apstiprinātā sarakstā, izņemot gadījumus, kad ar Labklājības ministrijas piekrišanu personas ierodas ārstēt norādītās slimības;

1.1) ir bez veselības apdrošināšanas polises, kas garantē veselības aprūpes apmaksu laikā, kamēr persona uzturas Latvijas Republikā;

2) nevar apgādāt sevi un personas, kuras ir tās apgādībā, izņemot gadījumus, kad apgādību uzņemas Latvijas Republikas pilsonis;

3) likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, kurš izdarīts Latvijas Republikā vai ārpus tās un par kuru saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumu paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par trijiem gadiem. Šo noteikumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta Latvijas Republikas likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem— pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

4) pēdējā gada laikā saņēmusi atteikumu iebraukt Latvijā;

5) izraidīta no Latvijas pēdējo piecu gadu laikā;

6) uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegusi apzināti nepatiesas ziņas;

7) ir ar nederīgiem personu apliecinošiem vai ieceļošanas dokumentiem vai arī ieceļošanas dokumentu tai nav;

8) darbojas totalitārā, teroristiskā vai citā vardarbīgas metodes izmantojošā organizācijā, rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai ir jebkādas slepenas pretvalstiskas vai noziedzīgas organizācijas biedre;

9) izdarījusi noziedzīgus nodarījumus pret cilvēci, starptautiskus vai kara noziedzīgus nodarījumus vai arī piedalījusies masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

10) ir tādas personas aizbildnībā vai aizgādnībā, kurai atteikta ieceļošana;

11) ir nelikumīgi uzturējusies Latvijas Republikā vai palīdzējusi citam ārvalstniekam vai bezvalstniekam prettiesiski iekļūt Latvijas Republikas teritorijā;

12) ir saņēmusi atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.1996. un 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

X. UZTURĒŠANĀS ATĻAUJAS ANULĒŠANA, ATZĪŠANA PAR NEDERĪGU UN PERSONAS IZRAIDĪŠANA NO VALSTS

36. pants. Uzturēšanās atļauju anulē, ja persona:

1) Pārvaldei sniegusi apzināti nepatiesas ziņas;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;

3) kompetentām valsts iestādēm izraisa pamatotas aizdomas, ka tā rada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai valsts drošībai;

4) ir bez legāla iztikas avota;

5) darbojas totalitārā, teroristiskā vai citā vardarbīgas metodes iz mantojoša organizācijā, kas neatzīst Latvijas Republikas valsts iekārtu, vai ir jebkādas slepenas pretvalstiskas vai noziedzīgas organizācijas biedre;

6) iestājusies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienesta, izņemot gadījumus, kad to paredz starptautiski līgumi;

7) (izslēgts ar 18.12.1996. likumu);

8) atkārtoti nav ievērojusi uzturēšanās atļaujas reģistrācijas noteikumus;

9) sastāvējusi fiktīvā laulībā ar Latvijas pilsoni vai nepilsoni vai ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, nolūkā radīt pamatu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai;

10) pārtraukusi mācības vai studijas, kuru dēļ saņemta termiņuzturēšanās atļauja;

11) pārtraukusi darba attiecības, uz kuru pamata saņemta termiņuzturēšanās atļauja;

12) šķir laulību šā likuma 25., 25.1 vai 26. pantā minētajos gadījumos;

13) iekārtojusies darbā bez attiecīgas atļaujas;

14) ir saņēmusi atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes;

15) ir zaudējusi bēgļa statusu vai alternatīvo statusu vai tai ir atņemts šis statuss;

16) sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas, kas bijušas par pamatu repatrianta statusa iegūšanai un uzturēšanās atļaujas izsniegšanai.

Valsts policijas amatpersonai, kura ieņem valsts policijas pārvaldes priekšnieka amatu vai augstāku amatu, ir pienākums šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos iesniegt Pārvaldei iesniegumu par uzturēšanās atļaujas anulēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.1996., 20.12.2001. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2002.)

37. pants. Uzturēšanās atļauja uzskatāma par nederīgu, ja persona:

1) bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas vairāk nekā gadu vai piecu gadu laikā ar pārtraukumiem uzturējusies ārpus Latvijas vairāk nekā divarpus gadus, izņemot gadījumus, kad persona var pierādīt, ka tas noticis no tās neatkarīgu iemeslu dēļ;

2) izceļojusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2002.)

38. pants. Pārvaldes priekšnieks vai teritoriālās nodaļas vadītājs izdod izbraukšanas rīkojumu, pieprasot atstāt valsts teritoriju:

1) šā likuma 36.pantā minētajos gadījumos;

2) ja ārvalstnieks vai bezvalstnieks uzturas valstī bez derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas;

3) ja ārvalstnieks vai bezvalstnieks citādi pārkāpis vīzu režīmu.

Ārvalstniekam vai bezvalstniekam, kuram pasē ir vai ir bijusi atzīme par pierakstu Latvijas teritorijā, izbraukšanas rīkojumu var izdot tikai Pārvaldes priekšnieks.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

39. pants. Ja izbraukšanas rīkojums ir izsniegts personai, kuras apgādībā ir citi ģimenes locekļi Latvijā, šiem ģimenes locekļiem jāizbrauc kopā ar šo personu. Izbraukšanas rīkojums neattiecas uz tiem ģimenes locekļiem, kuri ir Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

40. pants. Personai jāatstāj valsts teritorija septiņu dienu laikā no brīža, kad tai paziņots izbraukšanas rīkojums, ja tas nav pārsūdzēts šajā pantā paredzētajā kārtībā.

Personai, kurai paziņots izbraukšanas rīkojums, ir tiesības septiņu dienu laikā pārsūdzēt to Pārvaldes priekšniekam, kas pagarina uzturēšanās termiņu uz sūdzības izskatīšanas laiku.

Pārvaldes priekšnieka lēmumu septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā pēc Pārvaldes atrašanās vietas.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

41. pants. Pārvalde sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām kontrolē, vai persona, kas saņēmusi izbraukšanas rīkojumu, labprātīgi atstājusi valsti.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

42. pants. Izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma izpildi vai personas piespiedu izraidīšanu no valsts, sedz izraidāmā persona vai tā fiziskā vai juridiskā persona, kura izraidāmo personu ielūgusi. Ja piedziņa nav iespējama, izdevumus sedz no valsts budžeta.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

43. pants. Transporta firmas, kas nodarbojas ar pasažieru pārvadāšanu pa gaisa un jūras līnijām, sedz ārvalstnieku un bezvalstnieku izbraukšanas izdevumus, ja tās pieļāvušas, ka minētās personas ieceļo Latvijas Republikā ar nederīgiem, nepareizi noformētiem dokumentiem vai bez attiecīgajiem šā likuma 7. pantā minētajiem dokumentiem.

XI. INFORMĀCIJAS NODROŠINĀŠANA

44. pants. Tiesībaizsardzības institūcijām un pašvaldībām triju dienu laikā jāiesniedz Pārvaldei to rīcībā esošā šā likuma 36.panta 1.— 6., 8., 9.,12. un 14.punktā minētā informācija. Par noziedzīgiem nodarījumiem informē tiesībaizsardzības institūcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.1996. un 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

45. pants. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm un organizācijām, ar kurām ārvalstnieki vai bezvalstnieki atrodas darba attiecībās vai kurās viņi mācās, triju dienu laikā jāinformē Pārvalde par šo attiecību izbeigšanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

XII. ATBILDĪBA PAR LIKUMA PĀRKĀPUMIEM

46. pants. Jebkura juridiskā vai fiziskā persona par šā likuma pārkāpumiem atbild Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

47. pants. Par izdarītajiem likuma pārkāpumiem ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem pēc soda izciešanas vai naudas soda samaksāšanas izdod izbraukšanas rīkojumu.

48. pants. Ja personu bez uzturēšanās atļaujas pieņem darbā, par kuru paredzēta samaksa vai par kuru tai ir tiesības samaksu pieprasīt, darba devēju sauc pie likumā paredzētās atbildības.

XII.1 Personas piespiedu izraidīšana no valsts

(Nodaļa 18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

48.1 pants. Pieņemt lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu no valsts ir tiesības Valsts robežsardzes teritoriālās pārvaldes priekšniekam vai viņa vietniekam, ja persona ieradusies valstī nelikumīgi.

Pārvaldes priekšnieks vai teritoriālās nodaļas vadītājs var pieņemt lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu no valsts, ja šī persona septiņu dienu laikā no brīža, kad tai paziņots izbraukšanas rīkojums, nav atstājusi valsti un šā likuma 40.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā kārtībā nav pārsūdzējusi izbraukšanas rīkojumu vai ja sūdzība ir noraidīta.

Lēmumu par tādas personas piespiedu izraidīšanu, kurai pasē ir vai ir bijusi atzīme par pierakstu Latvijas teritorijā, pieņem tikai Pārvaldes priekšnieks.

Šajā pantā noteiktajā kārtībā pieņemtais lēmums par piespiedu izraidīšanu no valsts nav pārsūdzams.

(18.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

48.2 pants. Personas piespiedu izraidīšanu no valsts veic Valsts robežsardze.

(20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

48.3 pants. Valsts robežsardzei ir tiesības aizturēt valsts robežas pārkāpējus uz laiku līdz trim diennaktīm, bet, paziņojot prokuroram,— uz laiku līdz desmit diennaktīm.

(18.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

48.4 pants. Valsts robežsardzei ir tiesības aizturēt personu, lai izpildītu lēmumu par tās piespiedu izraidīšanu no valsts.

(18.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

48.5 pants. Valsts policijai un Valsts robežsardzei ir tiesības aizturēt personu pirms lēmuma pieņemšanas par tās piespiedu izraidīšanu no valsts, ja:

1) persona valstī ieradusies nelikumīgi;

2) persona kompetentām iestādēm vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegusi apzināti nepatiesas ziņas;

3) kompetentām valsts iestādēm ir pamatotas aizdomas, ka persona slēpsies, vai personai nav noteiktas uzturēšanās vietas valstī;

4) kompetentām valsts iestādēm ir pamatotas aizdomas, ka persona rada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai valsts drošībai.

Šajos gadījumos valsts policijai un Valsts robežsardzei ir tiesības aizturēt personu uz laiku līdz trim diennaktīm, bet, paziņojot prokuroram, — uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Par personas aizturēšanu valsts policija un Valsts robežsardze nekavējoties paziņo Pārvaldei. Pārvaldes priekšniekam vai teritoriālās nodaļas vadītājam jāizlemj jautājums par aizturētās personas piespiedu izraidīšanu no valsts.

Šajā pantā noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu par piespiedu izraidīšanu no valsts persona var pārsūdzēt triju dienu laikā šā likuma 40.pantā noteiktajā kārtībā.

(18.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

48.6 pants. Persona, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu no valsts, līdz izbraukšanas rīkojuma izpildei tiek turēta apsardzībā, paziņojot par to prokuroram.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

48.7 pants. No aizturēšanas brīža aizturētajai un apsardzībā turamajai personai ir tiesības saņemt zvērināta advokāta juridisko palīdzību. Ar šīm tiesībām persona iepazīstināma aizturēšanas brīdī.

Valsts nesedz izdevumus par aizturētajai un apsardzībā turamajai personai sniegto zvērināta advokāta juridisko palīdzību.

(18.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.1999. likumu, kas stājas spēkā 25.05.1999.)

48.8 pants. Valsts robežsardzei un valsts policijai ir tiesības noskaidrot personību un veikt personas medicīnisko apsekošanu, kā arī personas un tās mantu apskati, sastādot par to protokolu.

(18.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

48.9 pants. Aizturētās un apsardzībā turamās personas tiek turētas speciāli iekārtotā telpā, turklāt šķirti no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Šīs personas var pārvadāt ar to pašu transportu, ar kuru pārvadā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, bet šķirti no tām.

(18.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

48.10 pants. Zemessardzei un pašvaldību policijai ir tiesības aizturēt ārvalstniekus un bezvalstniekus, kuri uzturas valstī bez derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas. Šīs personas triju stundu laikā ir jānogādā Pārvaldē vai tās teritoriālajā nodaļā, vai valsts policijas iestādē.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

48.11 pants. Instrukciju par kārtību, kādā veicama piespiedu izraidīšana, izdod iekšlietu ministrs.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

XIII. Starptautiskie līgumi

(Nodaļas nosaukums 18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

49. pants. Ja Saeimas apstiprinātajos Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos attiecībā uz ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās un izraidīšanas kārtību ir paredzēti citādi noteikumi nekā tie, kas ietverti šajā likumā, piemēro starptautiskā līguma noteikumus.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

XIV. VALSTS NODEVAS

50. pants. Par vīzas un uzturēšanās atļaujas izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem ņem valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

(18.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.1997.)

 

Pārejas noteikumi

(MK 27.12.1994. noteikumu Nr. 226 redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.1995.)

1. Militārpersonas, kuras atvaļinātas pēc 1991. gada 21. augusta: un nav iesauktas no Latvijas Republikas teritorijas, termiņuzturēšanās atļauju var saņemt tikai uz Latvijas Republikā atzītu ceļošanas dokumentu pamata.

(MK 27.12.1994. noteikumu Nr. 226 redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.1995.)

2. Termiņuzturēšanās atļaujas tiek anulētas personām, kuras nav Krievijas Federācijas atvaļinātās militārpersonas vai viņu ģimenes locek|i un kuras pastāvīgi dzīvoja Krievijas Federācijas Bruņoto spēku bijušo dzīvok|u ekspluatācijas da|u dzīvojamās telpās, un zinas par tām saskaņā ar likumu «Par Iedzīvotāju reģistru» tiek iekļautas Iedzīvotāju reģistrā.

(MK 27.12.1994. noteikumu Nr. 226 redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.1995.)

3. Likums ir piemērojams attiecībā uz tiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri Latvijas Republikā ieceļojuši pēc 1992. gada 1. jūlija.

Likums attiecas arī uz tiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kun pēc 1992. gada 1. jūlija uzturas Latvijas Republikā bez pastāvīgā pieraksta, kā arī uz šā likuma 18.1 pantā minētajām personām.

Ja ārvalstnieki un bezvalstnieki mēneša laikā nenokārto termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamos dokumentus, viņiem tiek izsniegts izbraukšanas rīkojums šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(MK 27.12.1994. noteikumu Nr. 226 redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.1995.)

4. Tiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri līdz Šī likuma spēkā stāšanās brīdim ieguvuši pastāvīgo pierakstu Latvijas Republikā, statusu un uzturēšanās kārtību noteiks īpaši likumdošanas akti un starpvalstu līgumi.

(MK 27.12.1994. noteikumu Nr. 226 redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.1995.)

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1992. gada 9. jūnijā
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 09.06.1992.Stājas spēkā: 01.07.1992.Zaudē spēku: 01.05.2003.Tēma: Pilsonība, migrācijaPublicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 27/28, 09.07.1992.; Diena, 115, 26.06.1992.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Citi saistītie dokumenti
73092
{"selected":{"value":"08.04.2003","content":"<font class='s-1'>08.04.2003.-30.04.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"08.04.2003","iso_value":"2003\/04\/08","content":"<font class='s-1'>08.04.2003.-30.04.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","iso_value":"2003\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-07.04.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2002","iso_value":"2002\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2002.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.01.2002","iso_value":"2002\/01\/23","content":"<font class='s-1'>23.01.2002.-31.08.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.11.2000","iso_value":"2000\/11\/16","content":"<font class='s-1'>16.11.2000.-22.01.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.05.1999","iso_value":"1999\/05\/25","content":"<font class='s-1'>25.05.1999.-15.11.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.11.1998","iso_value":"1998\/11\/17","content":"<font class='s-1'>17.11.1998.-24.05.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.06.1998","iso_value":"1998\/06\/03","content":"<font class='s-1'>03.06.1998.-16.11.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.12.1997","iso_value":"1997\/12\/31","content":"<font class='s-1'>31.12.1997.-02.06.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.01.1997","iso_value":"1997\/01\/21","content":"<font class='s-1'>21.01.1997.-30.12.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.08.1996","iso_value":"1996\/08\/14","content":"<font class='s-1'>14.08.1996.-20.01.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.07.1996","iso_value":"1996\/07\/27","content":"<font class='s-1'>27.07.1996.-13.08.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.1995","iso_value":"1995\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.1995.-26.07.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.04.1995","iso_value":"1995\/04\/26","content":"<font class='s-1'>26.04.1995.-30.06.1995.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.01.1995","iso_value":"1995\/01\/11","content":"<font class='s-1'>11.01.1995.-25.04.1995.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.04.1994","iso_value":"1994\/04\/20","content":"<font class='s-1'>20.04.1994.-10.01.1995.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.01.1994","iso_value":"1994\/01\/14","content":"<font class='s-1'>14.01.1994.-19.04.1994.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.1992","iso_value":"1992\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.1992.-13.01.1994.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
08.04.2003
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)