Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2002. gada 31. oktobra likumu: Imigrācijas likums.

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā

I. LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI

Apmaiņa - skolēnu, studentu, mācību spēku, zinātnes darbinieku, speciālistu divpusēja starpvalstu apmaiņa mācību vai zinātnisko pētījumu nolūkos.

Ārvalstnieks - persona ar citas valsts pilsonību, pavalstniecību.

Bezvalstnieks (apatrīds) - persona bez pilsonības, pavalstniecības.

Izbraukšanas rīkojums - saskaņā ar šā likuma nosacījumiem, Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta direktora rīko jums ārvalstniekam vai bezvalstniekam atstāt Latvijas teritoriju.

Izsaukums - dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas atbildību par personu, kas uzaicināta no ārvalsts, garantē tās uzturēšanās finansēšanu un medicīnisko aprūpi. Ja izsaukums ir saistīts ar darbu, par kuru paredzēta samaksa vai par kuru personai ir tiesības samaksu pieprasīt, ir ne pieciešams Latvijas Republikas Labklājības ministrijas apstiprinājums, ka izsauktajai personai atļauts strādāt Latvijā.

Pastāvīgās uzturēšanās atļauja - dokuments, kas dod tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijā.

Personas, kas bauda speciālo starptautiski tiesisko aizsardzību - diplomāti, parlamentu deputāti, valdību pārstāvji, konsuli, starptautisko organizāciju amatpersonas, starptautisko diplomātisko konferenču dalībnieki, kā arī viņu ģimenes locekļi, kuru īpašo statusu atzinusi Latvijas republikas valdība.

Reemigrants - persona, kas atgriežas valstī, no kuras tā emigrējusi.

Repatriants - persona, kas atgriežas uz pastāvīgu dzīvi savas pilsonības vai etniskās izcelsmes valstī saskaņā ar likumu vai starpvalstu līgumu (nolīgumu).

Termiņuzturēšanās atļauja - dokuments, ko saņem ārvalstnieks vai bezvalstnieks, ja viņa uzturēšanās Latvijā ir laika ziņā ierobežota.

Tranzīts - personas pārvietošanās no citas valsts caur Latvijas teritoriju uz trešo valsti.

Vīza - atzīme pasē vai citā Latvijas Republikas atzītā ceļošanas dokumentā par atļauju ieceļot Latvijā.

II. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Šis likums nosaka ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās un izraidīšanas kārtību Latvijas Republikā.

2. pants. Šā likuma uzdevums ir saskaņā ar vispārpieņemtajām cilvēka tiesību normām regulēt iedzīvotāju skaitu un struktūru ietekmējošos procesus, veicinot Latvijas tautas sociālo un ekonomisko attīstību.

3. pants. Šā likuma noteikumi ir obligāti Latvijas Republikā esošajām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām ir saistības ar Latvijā ieceļojušajiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kā ari visiem Latvijā ieceļojušajiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, izņemot personas, kuras bauda speciālo starptautiski tiesisko aizsardzību un kurām šo statusu ir atzinusi Latvijas Republika.

4. pants. Latvijas Republika veicina, lai personas, kas saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, iekļautos sabiedrībā, apgūtu latviešu valodas, kultūras, vēstures un valsts uzbūves pamatus.

III. IECEĻOŠANAS NOTEIKUMI

5. pants. Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departaments (turpmāk - Departaments) savas kompetences ietvaros kopā ar citām Latvijas Republikas valsts institūcijām regulē un kontrolē ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā.

6. pants. Departaments sadarbībā ar robežapsardzības, muitas un iekšlietu dienestiem veic tranzīta uzskaiti un uzraudzību.

7. pants. Ārvalstnieki un bezvalstnieki Latvijas Republikas teritorijā var ieceļot, uzrādot jebkuru Latvijas Republikas atzītu ceļošanas dokumentu ar derīgu ieceļošanas vīzu, kā arī uzturēšanās atļauju, ja uzturēšanās Latvijā ir ilgāka par trim mēnešiem.

8. pants. Ieceļošanas vīzas izsniedz Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārās iestādes ārvalstīs.

9. pants. Nepilngadīgas personas var ieceļot Latvijā kopā ar vecākiem, aizbildņiem, aizgādņiem vai citām personām, kuras par tām ir atbildīgas.

Nepilngadīgām personām ir atļauts ieceļot Latvijā patstāvīgi pie vecākiem, aizbildņiem vai aizgādņiem.

10. pants. Robežas šķērsošanas kārtību pierobežas joslas iedzīvotājiem nosaka starpvalstu līgumi.

IV. UZTURĒŠANĀS ATĻAUJAS

11. pants. Uzturēšanās atļauja jāsaņem ikvienam ārvalstniekam vai bezvalstniekam, kas uzturas Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem.

12. pants. Ārvalstniekam un bezvalstniekam var izsniegt:

1) termiņuzturēšanās atļauju;

2) pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izdošanas kārtību nosaka īpašs nolikums.

13. pants. Uzturēšanās atļaujas izsniedz, anulē un atzīst par nederīgām Departaments. Ārvalstīs uzturēšanās atļaujas (sadarbībā ar Departamentu) izsniedz Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārās iestādes.

14. pants. Uzturēšanās atļauja jāreģistrē Departamenta nodaļā izraudzītajā dzīvesvietā Departamenta noteiktajā kārtībā, kuru apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome.

15. pants. Reemigrantu ieceļošana izskatāma vispārējā kārtībā.

16. pants. 30 dienas pirms gada beigām Latvijas Republikas Ministru Padome sniedz Latvijas Republikas Augstākajai Padomei pārskatu par izsniegto uzturēšanās atļauju un to anulēšanas gadījumu, ārvalstnieku vai bezvalstnieku izraidīšanas gadījumu skaitu pārskata periodā, kā ari par atsevišķiem Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumiem, ar kuriem, pamatojoties uz šā likuma 24. pantu, piešķirtas uzturēšanās atļaujas.

V. TERMIŅUZTURĒŠANĀS ATĻAUJA

17. pants. Termiņuzturēšanās atļauju var saņemt ārvalstnieks vai bezvalstnieks:

1) uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;

2) uz laiku, kāds noteikts darba līgumā vai paredzēts cita uzdevuma veikšanai, kā arī mācību vai zinātniskās sadarbības plānā;

3) uz laiku, kāds ir minēts šā likuma 25. un 26. pantā. Šā panta 1. un 2. punktā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauja izsniedzama ari ārvalstnieka vai bezvalstnieka ģimenes locekļiem.

18. pants. Ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kuram izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ir tiesīgs lūgt pagarinājumu. Pamattermiņa un pagarinājumu kopējais laiks nedrīkst pārsniegt gadu.

19. pants. Personas, kurām termiņuzturēšanās atļauja izsniegta uz šā likuma 17. panta 2. punkta pamata un tās termiņš ir beidzies, ir tiesīgas lūgt jaunu termiņuzturēšanās atļauju vispārējā kārtībā.

20. pants. Civiltiesiskā saistība, kas termiņa ziņā pārsniedz uzturēšanās atļaujas derīguma termiņu, pati par sevi nevar kļūt par uzturēšanās atļaujas pagarināšanas pamatu.

21. pants. Mācību iestāžu audzēkņiem, studentiem, klausītājiem, stažieriem, aspirantiem un zinātnes darbiniekiem termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz plānoto mācību vai zinātniskā darba laiku. Termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešams mācību iestādes vai zinātniskās iestādes izsaukums, kurā norādīts kursa ilgums, kā arī finansēšanas un medicīniskās aprūpes garantijas.

22. pants. Ja notiek personu apmaiņa, Latvijas Republikā esošajai fiziskajai vai juridiskajai personai jāgarantē apmaiņas dalībnieka uzturēšanās finansēšana un viņa medicīniskā aprūpe.

VI. PASTĀVĪGAS UZTURĒŠANAS ATĻAUJA

23. pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt:

1) Latvijas Republikas pilsoņa laulātais, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, un viņa nepilngadīgie bērni saskaņā ar šā likuma 25. un 28. panta noteikumiem;

2) bārenis, kam nav tiesību uz Latvijas Republikas pilsonību un ko adoptējusi persona, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja;

3) pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka laulātais un viņa nepilngadīgie bērni, kā ari viņa apgādībā esošās personas saskaņā ar šā likuma 26. panta noteikumiem;

4) ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kas Latvijas Republikas tautsaimniecībā ieguldījis kapitālu viena miljona vai vairāk ASV dolāru vērtībā;

5) personas ar Latvijai sevišķi nepieciešamu specialitāti vai īpaši augstu kvalifikāciju saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprinātu tautsaimniecībā nepieciešamo specialitāšu sarakstu, ja ir izsaukums ar attiecīgās nozares ministra piekrišanu.

24. pants. Atsevišķos šajā likumā neparedzētos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju var piešķirt ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu.

VII. UZTURĒŠANAS ATĻAUJA LAULĪBAS NOSLĒGŠANAS GADĪJUMOS

25. pants. Ārvalstniekam vai bezvalstniekam, kurš pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas, pēc laulības noslēgšanas ar Latvijas Republikas pilsoni uz pirmā iesnieguma pamata izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz gadu, uz otrā iesnieguma pamata, ja laulība nav šķirta, - termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem. Beidzoties šim termiņam, ja laulība nav šķirta, izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Ja piecu gadu laika laulību šķir un laulība nav bērnu vai tiesa atstāj bērnus pie tā no vecākiem, kas ir Latvijas Republikas pilsonis, - uzturēšanās atļauju anulē.

Ja piecu gadu laikā laulību šķir un tiesa bērnu - Latvijas Republikas pilsoni - atstāj pie tā no vecākiem, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, šis ārvalstnieks vai bezvalstnieks var saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, izņemot gadījumus, kas minēti 35. panta.

26. pants. Ārvalstniekam vai bezvalstniekam, kurš pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas, pēc laulības noslēgšanas ar Latvijas Republikā dzīvojošu ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kuram ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja, uz pirmā iesnieguma pamata izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz gadu, uz otrā iesnieguma pamata, ja laulība nav šķirta, - termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem. Beidzoties šim termiņam, ja laulība nav šķirta, izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Ja piecu gadu laikā laulību šķir, uzturēšanās atļauju anulē.

27. pants. Ja ārvalstnieks vai bezvalstnieks noslēdz laulību ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kurš uzturas Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju, laulātais var lūgt termiņuzturēšanās atļauju uz otra laulātā uzturēšanās termiņa laiku.

28. pants. Ja laulībā starp Latvijas Republikas pilsoni un ārvalstnieku vai bezvalstnieku laulātais - Latvijas Republikas pilsonis - nomirst un laulībā nav bērnu, termiņuzturēšanās atļauju ārvalstniekam vai bezvalstniekam nepagarina, izņemot gadījumu, kad pārdzīvojušais laulātais Latvijā manto nekustamo īpašumu likumā noteiktajā kārtībā.

Ja minētajā laulībā ir bērns, pārdzīvojušais laulātais - ārvalstnieks vai bezvalstnieks - ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

VIII. UZTURĒŠANAS ATĻAUJAS SAŅEMŠANAS KĀRTĪBA

29. pants. Ārvalstniekam vai bezvalstniekam, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā un tur uzturēties ilgāk par trim mēnešiem, ir jāgriežas Departamentā vai Latvijas Republikas diplomātiskajās pārstāvniecībās vai konsulārajās iestādēs ar iesniegumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.

Iesnieguma formu apstiprina Latvijas Republikas Ministru Padome.

30. pants. Lai saņemtu termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, personai jāiesniedz Departamentam dokumenti, kas noteikti Departamenta apstiprinātā nolikumā atkarībā no ieceļošanas nolūka.

31. pants. Personām, kuras ierodas darbā uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai saskaņā ar darba līgumu, termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešams Latvijas Republikas Labklājības ministrijas apstiprināts darba devēja izsaukums, kurā apliecināts, ka attiecīgajā specialitātē Latvija trūkst darbinieku.

32. pants. Departaments var pieprasīt papildu informāciju, ja iesniegtie dokumenti pietiekami neapstiprina ieceļošanas nepieciešamību.

33. pants. Departaments iesniegumus par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, izskata un dod atbildi, skaitot no visu 30. pantā minētajā nolikuma noteikto nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas:

- termiņuzturēšanās atļaujai - viena mēneša laikā;

- pastāvīgas uzturēšanās atļaujai - triju mēnešu laikā. Atteikuma gadījuma jānorāda atteikuma iemesli. Gadījumos, kad nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, termiņu var pagarināt.

34. pants. Uzturēšanās atļaujas atteikuma gadījumā ieinteresētā persona var griezties pie Departamenta direktora ar atkārtotu iesniegumu

10 dienu laikā, skaitot no atteikuma saņemšanas dienas. Atkārtotais iesniegums izskatāms mēneša laikā. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri šādu iesniegumu iesniedz ārvalstīs, Departamenta direktora atzinums ir galīgs. Latvijas Republikā dzīvojošā persona atkārtota atteikuma gadījumā direktora atzinumu var pārsūdzēt likumā paredzētajā kārtībā tiesā pēc savas dzīvesvietas.

IX. GADĪJUMI, KAD UZTURĒŠANĀS ATĻAUJAS NEIZSNIEDZ

35. pants. Uzturēšanās atļaujas neizsniedz, ja persona:

1) sirgst ar tādu veselības traucējumu vai slimību, kuras raksturs, smagums un iespējamais ilgums apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību vai prasa īpašu veselības aizsardzības iestāžu uzraudzību un kura minēta sarakstā, ko apstiprina Latvijas Republikas Labklājības ministrija;

2) nevar apgādāt sevi un personas, kuras ir tās apgādībā, izņemot gadījumus, kad apgādību uzņemas Latvijas Republikas pilsonis;

3) likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu noziegumā, kurš izdarīts Latvijas Republikā vai ārpus tās un par kuru saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumu paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par trijiem gadiem. Šo noteikumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta Latvijas Republikas likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziegumiem - pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

4) pēdējā gada laikā saņēmusi atteikumu iebraukt Latvijā;

5) izraidīta no Latvijas pēdējo piecu gadu laikā;

6) uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegusi apzināti nepatiesas ziņas;

7) ir ar nederīgiem personu apliecinošiem vai ieceļošanas dokumentiem vai arī ieceļošanas dokumentu tai nav;

8) darbojas totalitārā, teroristiskā vai citā vardarbīgas metodes izmantojošā organizācijā, rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai ir jebkādas slepenas pretvalstiskas vai noziedzīgas organizācijas biedre;

9) izdarījusi noziegumus pret cilvēci, starptautiskus vai kara noziegumus vai arī piedalījusies masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

10) ir tādas personas aizbildnībā vai aizgādnībā, kurai atteikta ieceļošana;

11) ir nelikumīgi uzturējusies Latvijas Republikā vai palīdzējusi citam ārvalstniekam vai bezvalstniekam prettiesiski iekļūt Latvijas Republikas teritorijā.

X. UZTURĒŠANĀS ATĻAUJAS ANULĒŠANA, ATZĪŠANA PAR NEDERĪGU UN PERSONAS IZRAIDĪŠANA NO VALSTS

36. pants. Uzturēšanās atļauju anulē, ja persona:

1) Departamentam sniegusi apzināti nepatiesas ziņas;

2) ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu nozieguma izdarīšanā;

3) gada laikā ar tiesas lēmumu atkārtoti administratīvi sodīta par pārkāpumiem, kas apdraud sabiedrisko kārtību;

4) ir bez legāla iztikas avota;

5) darbojas totalitārā, teroristiskā vai citā vardarbīgas metodes iz mantojoša organizācijā, kas neatzīst Latvijas Republikas valsts iekārtu, vai ir jebkādas slepenas pretvalstiskas vai noziedzīgas organizācijas biedre;

6) iestājusies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienesta, izņemot gadījumus, kad to paredz starpvalstu nolīgumi;

7) ir narkoloģisko iestāžu uzskaitē;

8) atkārtoti nav ievērojusi uzturēšanās atļaujas reģistrācijas noteikumus;

9) sastāvējusi fiktīvā laulībā ar Latvijas Republikas pilsoni vai ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, nolūkā radīt pamatu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai;

10) pārtraukusi mācības vai studijas, kuru dēļ saņemta uzturēšanās atļauja;

11) pārtraukusi darba attiecības, uz kuru pamata saņemta termiņuzturēšanās atļauja;

12) šķir laulību šā likuma 25. vai 26. pantā minētajos gadījumos;

13) iekārtojusies darbā bez termiņuzturēšanās atļaujas, kas dod tiesības strādāt.

37. pants. Uzturēšanās atļauja uzskatāma par nederīgu, ja persona:

1) bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas vairāk nekā gadu vai piecu gadu laikā ar pārtraukumiem uzturējusies ārpus Latvijas vairāk nekā divarpus gadus, izņemot gadījumus, kad persona var pierādīt, ka tas noticis no tās neatkarīgu iemeslu dēļ;

2) repatriējusies.

38. pants. Departamenta direktors izdod izbraukšanas rīkojumu, pieprasot atstāt Latvijas teritoriju:

- šā likuma 36. pantā minētajos gadījumos;

- ja ārvalstnieks vai bezvalstnieks bez uzturēšanās atļaujas uzturas Latvijā ilgāk par trim mēnešiem.

39. pants. Ja izbraukšanas rīkojums ir izsniegts personai, kuras apgādībā ir citi ģimenes locekļi Latvijā, šiem ģimenes locekļiem jāizbrauc kopā ar šo personu. Izbraukšanas rīkojums neattiecas uz tiem ģimenes locekļiem, kuri ir Latvijas Republikas pilsoņi.

40. pants. Personām, kurām anulēta uzturēšanās atļauja, jāatstāj Latvijas teritorija septiņu dienu laikā no izbraukšanas rīkojuma saņemšanas brīža. Izbraukšanas rīkojuma izpildi nodrošina Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija.

41. pants. Personām, kuras ir saņēmušas izbraukšanas rīkojumu, ir tiesības septiņu dienu laikā iesniegt Departamentā pierādījumus tam, ka rīkojums ir nepamatots.

42. pants. Izdevumus, kas saistīti ar ārvalstnieka vai bezvalstnieka izraidīšanu, sedz uz izraidāmās personas rēķina. Ja tas nav iespējams, nepieciešamo summu sedz no Latvijas Republikas valsts budžeta.

43. pants. Transporta firmas, kas nodarbojas ar pasažieru pārvadāšanu pa gaisa un jūras līnijām, sedz ārvalstnieku un bezvalstnieku izbraukšanas izdevumus, ja tās pieļāvušas, ka minētās personas ieceļo Latvijas Republikā ar nederīgiem, nepareizi noformētiem dokumentiem vai bez attiecīgajiem šā likuma 7. pantā minētajiem dokumentiem.

XI. INFORMĀCIJAS NODROŠINĀŠANA

44. pants. Tiesībaizsardzības institūcijām un pašvaldībām triju dienu laikā jāiesniedz Departamentam to rīcībā esošā šā likuma 36. panta 1.-9. un 12. punktā minētā informācija. Par noziegumiem informē tiesībaizsardzības institūcijas.

45. pants. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm un organizācijām, ar kurām ārvalstnieki vai bezvalstnieki atrodas darba attiecībās vai kurās viņi mācās, triju dienu laikā jāinformē Departaments par šo attiecību izbeigšanos.

XII. ATBILDĪBA PAR LIKUMA PĀRKĀPUMIEM

46. pants. Jebkura juridiskā vai fiziskā persona par šā likuma pārkāpumiem atbild Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

47. pants. Par izdarītajiem likuma pārkāpumiem ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem pēc soda izciešanas vai naudas soda samaksāšanas izdod izbraukšanas rīkojumu.

48. pants. Ja personu bez uzturēšanās atļaujas pieņem darbā, par kuru paredzēta samaksa vai par kuru tai ir tiesības samaksu pieprasīt, darba devēju sauc pie likumā paredzētās atbildības.

XIII. STARPVALSTU LĪGUMI

49. pants. Ja Latvijas Republikas noslēgtajos starpvalstu līgumos attiecībā uz ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās un izraidīšanas kārtību ir paredzēti citādi noteikumi nekā tie, kas ietverti šajā likumā, piemēro starpvalstu līguma (nolīguma) noteikumus.

XIV. VALSTS NODEVAS

50. pants. Par to, ka tiek izskatīts iesniegums par termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, ņem valsts nodevu, kuras lielumu nosaka attiecīgs likums.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 9. jūnijā

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 09.06.1992.Stājas spēkā: 01.07.1992.Zaudē spēku: 01.05.2003.Tēma:  Pilsonība, migrācijaPublicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 27/28, 09.07.1992.; Diena, 115, 26.06.1992.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Citi saistītie dokumenti
73092
01.07.1992
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva