1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atsauces materiāls — materiāls (viela) vai substance, kurai vienas īpašības vai vairāku īpašību vērtības ir pietiekami viendabīgas un labi konstatējamas, lai lietotu mērīšanas līdzekļu kalibrēšanai, mērīšanas metožu novērtēšanai vai materiālu vērtību noteikšanai;

1¹) atkārtotā verificēšana — mērīšanas līdzekļa periodiska verificēšana pēc iepriekšējās verificēšanas, kā arī mērīšanas līdzekļa verificēšana pēc tā remonta;

2) fasēta prece — patēriņam paredzēts produkts, kas bez patērētāja klātbūtnes fasēts noteiktos nominālos daudzumos jebkura veida atsevišķā iepakojumā, kurš produktu aptver tā, lai saturu nevarētu mainīt, neatverot vai nepārveidojot iepakojumu;

3) kalibrēšana — operāciju kopums, kas nosacītos apstākļos konstatē sakarību starp mērīšanas līdzekļu vai mērīšanas sistēmas uzrādīto lielumu vērtībām, materiālā mēra vai atsauces materiāla esošajām vērtībām un vērtībām, kas reproducētas no atbilstošā mērvienības etalona;

4) materiāls mērs — mērs, ar kura palīdzību reproducē vai aizvieto viena vai vairāku konkrēto lielumu zināmo vērtību, kas ir pastāvīga mēra lietošanas laikā;

5) mērījumu izsekojamība — mērījumu rezultāta vai mērvienības etalona vērtības saistība ar nacionālo vai starptautisko mērvienības etalonu;

6) mērījumu vienotība — mērāmo lielumu izteikšana likumā noteiktajās mērvienībās ar nosacījumu, ka mērījumu rezultātu vērtības reproducētas no nacionālajiem vai starptautiskajiem mērvienības etaloniem un rezultātu kļūda zināma ar novērtētu nenoteiktību;

7) mērīšanas līdzeklis — ierīce, kura paredzēta mērījumu veikšanai patstāvīgi vai kopā ar papildu ierīcēm;

7¹) mērīšanas līdzekļa nodošana lietošanā — mērīšanas līdzekļa nodošana tiešajam lietotājam pirmreizējai izmantošanai atbilstoši paredzētajam mērķim;

7²) mērīšanas līdzekļa ražotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura pati vai kuras uzdevumā cita persona mērīšanas līdzekli projektē vai ražo un laiž tirgū ar savu vārdu vai preču zīmi vai nodod lietošanā vienīgi personīgiem mērķiem;

8) mērīšanas līdzekļa tipa apstiprināšana — mērīšanas līdzekļa tipa atbilstības novērtēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka mērīšanas līdzekļa tipa apstiprināšanu lietošanai reglamentētajā sfērā;

9) mērīšanas process — secīgi veiktu darbību kopums mērāmā lieluma vērtības noteikšanai;

10) mērvienības etalons — materiāls mērs, mērīšanas līdzeklis, atsauces materiāls vai mērīšanas sistēma, kura paredzēta mērvienības, viena vai vairāku lielumu vērtības noteikšanai, realizēšanai, saglabāšanai vai reproducēšanai;

11) nacionālais mērvienības etalons — ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, kas kalpo par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī;

11¹) pirmreizējā verificēšana — iepriekš neverificēta mērīšanas līdzekļa verificēšana pirms tā laišanas tirgū vai nodošanas lietošanai;

12) reglamentētā metroloģija — metroloģijas nozare, kas ietver tās prasības un normas, kuras nosaka un kontrolē valsts;

13) starptautiskais mērvienības etalons — ar starptautisku vienošanos atzīts etalons, kas kalpo par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem;

13¹) statistiskā verificēšana — metode mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanai, pamatojoties uz mērīšanas līdzekļu partiju raksturojošu un noteikta apjoma nejauši izvēlētu mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas rezultātiem un to piemērošanu visai attiecīgo mērīšanas līdzekļu partijai;

14) valsts mērīšanas līdzekļu reģistrs — apstiprināto nacionālo mērīšanas līdzekļu tipu saraksts, kurus atļauts lietot Latvijas Republikā valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajās jomās;

15) valsts metroloģiskā uzraudzība — valsts institūcijas konkrēta darbība, kuras mērķis ir pārbaudīt likumu un noteikumu ievērošanu reglamentētās metroloģijas jomā;

16) verificēšana — darbību kopums, lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekļi atbilst noteiktajām prasībām.

(2) Citi termini un jēdzieni šajā likumā lietoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija regulas (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ regulu (EEK) Nr. 339/93, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulas (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza direktīvu 2004/42/EK un regulas (EK) Nr.  765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.1998., 05.04.2001., 22.06.2006., 02.05.2013. un 22.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2024.)

2.pants. Likuma mērķis

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt mērījumu vienotību Latvijas Republikā, lai aizsargātu cilvēka dzīvību un veselību, vidi un patērētāju no neprecīzu un nepareizu mērījumu negatīvajām sekām un veicinātu valsts ekonomikas un starptautiskās sadarbības attīstību.

(2) Mērījumu vienotību valstī nodrošina ar mērījumu izsekojamību līdz nacionālajiem vai starptautiskajiem mērvienību etaloniem.

(3) Likums nosaka vispārīgās metroloģiskās prasības mērīšanas līdzekļiem un realizācijai paredzētajām fasētajām precēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.2001. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2001.)

8.pants. Mērīšanas līdzekļu valsts metroloģiskās kontroles veidi

Mērīšanas līdzekļiem ir noteikti šādi valsts metroloģiskās kontroles veidi:

1) atbilstības novērtēšana vai tipa apstiprināšana un pirmreizējā verificēšana;

2) lietošanā esošu mērīšanas līdzekļu atkārtotā un statistiskā verificēšana;

3) valsts metroloģiskā uzraudzība.

(02.05.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2024.likumu, kas stājas spēkā 20.03.2024.)

10.² pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmums ir spēkā no tā pieņemšanas brīža.

(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(02.05.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.03.2024.)

11.pants. Fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumi

(1) Fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības saņemt no Nacionālās metroloģijas institūcijas informāciju, kas saistīta ar mērījumu vienotības nodrošināšanu valstī.

(2) Ievērojot šo likumu un normatīvos aktus par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģisko kontroli, personām, kuras lieto valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautos mērīšanas līdzekļus, ir pienākums nodrošināt:

1) mērījumu pareizību;

2) mērvienību un to apzīmējumu pareizu lietošanu;

3) pierādījumus par mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanu pirms to nodošanas lietošanā, kā arī attiecīgo marķējumu un zīmogojumu saglabāšanu;

4) mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas vai kalibrēšanas periodiskuma ievērošanu;

5) mērīšanas procesu pareizu izpildi;

6) mērīšanas līdzekļu lietošanas noteikumu ievērošanu.

(3) Mērīšanas līdzekļu ražotājam pirms mērīšanas līdzekļu laišanas tirgū un nodošanas lietošanā ir pienākums nodrošināt to projektēšanu, ražošanu un atbilstības novērtēšanas procedūras, ievērojot šo likumu un normatīvos aktus par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģisko kontroli. Minētajos normatīvajos aktos norādītajos gadījumos daļu no ražotāja pienākumiem var pildīt ražotāja pilnvarots pārstāvis.

(4) Mērīšanas līdzekļu importētājam pirms mērīšanas līdzekļu laišanas tirgū un nodošanas lietošanā ir pienākums nodrošināt to atbilstību šim likumam un normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģisko kontroli.

(5) Mērīšanas līdzekļu izplatītājam pirms mērīšanas līdzekļu piedāvāšanas tirgū un nodošanas lietošanā ir pienākums pārliecināties par to atbilstību šim likumam un normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģisko kontroli, tajā skaitā pārliecināties, ka mērīšanas līdzeklis ir marķēts ar attiecīgajiem atbilstības un informatīvajiem marķējumiem, nodrošināts ar zīmogojumiem, kas nepieļauj mērīšanas līdzekļa metroloģisko parametru regulēšanu, un ka tam pievienoti visi nepieciešamie atbilstības novērtēšanas dokumenti, kā arī lietošanas instrukcija valsts valodā.

(6) Personas, kuras uzstāda valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautos mērīšanas līdzekļus, ir atbildīgas par mērīšanas līdzekļa uzstādīšanas atbilstību ražotāja instrukcijai un normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģisko kontroli.

(7) Fasēto preču ražotājs (iepakotājs), importētājs vai izplatītājs, kurš pirmais laiž fasētās preces Latvijas tirgū, ir atbildīgs par fasēto preču satura daudzuma un uz to iepakojuma esošā marķējuma atbilstību šim likumam un normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām fasētajām precēm un to metroloģisko kontroli.

(02.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2013.)

12.pants. Ekonomikas ministrija

Ekonomikas ministrija izstrādā valsts politiku mērījumu vienotības nodrošināšanā.

16.pants. Metroloģiskās darbības finansēšana

(1) No valsts budžeta līdzekļiem finansē:

1) mērvienību etalonu iegādi, izstrādi, uzturēšanu un pilnveidošanu;

2) dalības maksu starptautiskajās metroloģijas organizācijās;

3) valsts programmas reglamentētās metroloģijas jomā;

4) valsts metroloģisko uzraudzību.

(2) (Izslēgta ar 01.04.1998. likumu.)

(3) Visus izdevumus, kas saistīti ar mērīšanas līdzekļa tipa apstiprināšanas, atbilstības novērtēšanas un kalibrēšanas pakalpojumiem, ko sniedz Nacionālā metroloģijas institūcija, kā arī ar starplaboratoriju salīdzināšanu un apmācību metroloģijas jomā, sedz fiziskās vai juridiskās personas normatīvajos aktos par publisko pakalpojumu izcenojumiem noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.1998., 22.06.2006., 12.06.2009. un 02.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2013.)

(Nodaļa izslēgta ar 02.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2013.)

17.pants. Starptautiskie līgumi

(Izslēgts ar 02.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2013.)

(Nodaļa 03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2019. Nodaļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

18. pants. Mērīšanas līdzekļu uzstādīšanas, lietošanas vai ekspluatācijas prasību neievērošana

(1) Par tādu mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuriem nav veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz trīssimt sešdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par tādu valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuri nav verificēti vai kalibrēti, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz trīssimt sešdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par tādu mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuri nenodrošina mērījumu precizitātes atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām metroloģiskajām prasībām, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu neatbilstošu uzstādīšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu ekspluatācijas noteikumu neievērošanu un ar tiem saistīto mērīšanas procesu nepareizu izpildi piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2019. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

19. pants. Izplatīšanai sagatavoto preču satura daudzuma neatbilstība normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām fasētajām precēm

Par izplatīšanai sagatavoto fasēto preču satura daudzuma neatbilstību normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām fasētajām precēm piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

20. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 18.  un 19. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

(03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

(04.03.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.03.1999.)

1. Ekonomikas ministrs līdz 1999.gada 1.aprīlim apstiprina valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" statūtus un iesniedz reģistrācijai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

2. Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs darbojas līdz valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" reģistrācijai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

8. Ar 2006.gada 1.augustu uzsākama Valsts metroloģiskās inspekcijas reorganizēšana, pievienojot to Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

11. Šā likuma 9.panta astotajā un devītajā daļā noteikto funkciju pildīšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzsāk 2006.gada 1.augustā.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

12. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.janvārim izdod noteikumus, kas nosaka institūciju, kura veic nacionālās metroloģijas institūcijas funkcijas.

(02.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2013.)

15. Grozījums attiecībā uz šā likuma IX nodaļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2019.)

16. Ministru kabinets līdz 2019. gada 31. decembrim apstiprina šā likuma 14. panta ceturtajā daļā noteikto maksas pakalpojumu cenrādi.

(03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2019.)

(Izslēgta ar 02.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.06.2013.)