(Likuma nosaukums 19.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apdrošināšanas gadījums — sociālā riska gadījums, kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas darbspēju zudumu vai ievērojamu samazināšanos, ja tā rezultātā šī persona pilnīgi vai daļēji zaudē ienākumus, kā arī gadījums, kad personai rodas lieli papildu izdevumi sakarā ar ģimenes locekļa nāvi vai sakarā ar sociāli apdrošinātās personas nāvi, turklāt saskaņā ar šā likuma normām minētie gadījumi ir atzīti par tādiem, kas rada tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu;

2) apdrošināšanas iemaksu alga — ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izdarītas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

3) pabalsta saņēmējs — persona, kurai saskaņā ar šā likuma normām ir piešķirts valsts sociālās apdrošināšanas pabalsts;

4) apgādībā esošs ģimenes loceklis — sociāli apdrošinātās personas ģimenes loceklis, kuram saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" būtu tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju sociāli apdrošinātās personas (turpmāk — apdrošinātās personas) nāves gadījumā;

5) slimības nauda — algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā.

(19.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

2.pants. Likuma uzdevums

Šā likuma uzdevums ir regulēt valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību šajā likumā paredzētajos apdrošināšanas gadījumos, kā arī noteikt personas, kurām ir tiesības uz šiem pabalstiem, un gadījumus, kad rodas minētās tiesības.

(19.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

3.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu veidi

(1) Saskaņā ar šo likumu tiek piešķirti un izmaksāti šādi valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti (turpmāk arī — pabalsti):

1) maternitātes pabalsts;

2) slimības pabalsts;

3) apbedīšanas pabalsts.

(2) (Izslēgta ar 19.06.1998. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

5.pants. Apdrošināšanas gadījumi, kas rada tiesības uz maternitātes pabalstu, un maternitātes pabalsta izmaksas periods

(1) Maternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par visu grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību atvaļinājuma laiku, ja sieviete neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbināta sieviete zaudē ienākumus.

(2) Grūtniecības atvaļinājuma 56 un dzemdību atvaļinājuma 56 kalendārās dienas summē un maternitātes pabalstu piešķir par 112 kalendārajām dienām.

(3) Sievietei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe ārstnieciski profilaktiskajā iestādē uzsākta līdz 12. grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir pabalstu par 14 dienu ilgu papildu atvaļinājumu, kas tiek pievienots grūtniecības atvaļinājumam, tādējādi kopā tiek piešķirts pabalsts par 70 kalendārajām dienām.

(4) Grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību perioda sarežģījumu dēļ, kā arī tad, ja piedzimuši divi vai vairāki bērni, sievietei piešķir pabalstu par 14 dienu ilgu papildu atvaļinājumu, kas tiek pievienots dzemdību atvaļinājumam, tādējādi kopā tiek piešķirts pabalsts par 70 kalendārajām dienām.

(5) Sievietēm, kurām dzemdības notikušas pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu apmaksā šā panta pirmajā — ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

(6) Sievietei, kura pēc dzemdībām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas, maternitātes pabalstu par dzemdību atvaļinājuma laiku nepiešķir.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

6.pants. Maternitātes pabalsta piešķiršana bērna tēvam vai citai personai

(1) Maternitātes pabalstu piešķir bērna tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, par visu bērna kopšanas laiku, bet ne ilgāku kā līdz bērna 70. dzīvības dienai, šādos gadījumos:

1) bērna māte mirusi dzemdību laikā vai laikā līdz pēcdzemdību perioda 42.dienai;

2) māte normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas.

(2) Ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz pēcdzemdību perioda 42.dienai sakarā ar slimību, traumu vai citu ar veselības stāvokli saistītu iemeslu dēļ, tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, piešķir maternitātes pabalstu par tām dienām, kad māte pati nav spējīga bērnu kopt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

7.pants. Maternitātes pabalsta piešķiršana adopcijas gadījumā

Ja ģimene adoptējusi bērnu (bērnus) vecumā līdz diviem mēnešiem, vienam no adoptētājiem piešķir maternitātes pabalstu par 56 kalendārajām dienām, sākot no bērna (bērnu) adopcijas dienas.

8.pants. Maternitātes pabalsta piešķiršana sievietēm, kuras atlaistas no darba sakarā ar iestādes, uzņēmuma vai organizācijas likvidāciju

Sievietēm, kuras atlaistas no darba sakarā ar iestādes, uzņēmuma vai organizācijas likvidāciju, maternitātes pabalstu piešķir vispārējā kārtībā, ja tiesības uz grūtniecības atvaļinājumu iestājušās ne vēlāk kā 210 dienas pēc atlaišanas no darba.

9.pants. Maternitātes pabalsta piešķiršanas pamats

Maternitātes pabalsta piešķiršanas pamats ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darba nespējas lapa un darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā darba nespējas periodā.

(19.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

11.pants. Slimības pabalsta piešķiršanas gadījumi

Slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātais zaudē ienākumus šādu iemeslu dēļ:

1) darbspēju zaudēšana sakarā ar slimību vai traumu;

2) nepieciešamība saņemt ārstnieciska vai profilaktiska rakstura medicīnisko palīdzību;

3) nepieciešama izolācija sakarā ar karantīnu;

4) ārstēšanās sanatorijā vai kūrvietā atveseļošanās periodā pēc slimības vai traumas, ja saskaņā ar medicīnisku atzinumu šāda ārstēšanās nepieciešama darbspēju atjaunošanai;

5) līdz 14 gadus veca slima bērna kopšana;

6) protezēšana vai ortozēšana stacionārā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

12.pants. Slimības pabalsta piešķiršanas pamats

Slimības pabalsta piešķiršanas pamats ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darba nespējas lapa, darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā darba nespējas periodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

14.pants. Īpaši gadījumi slimības pabalstu piešķiršanā

Ja darba nespēja iestājusies sakarā ar saslimšanu ar tuberkulozi, slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku līdz darbspēju atgūšanas vai invaliditātes noteikšanas dienai.

15.pants. Slimības pabalsta piešķiršana personai, kurai darba nespēja iestājusies mēneša laikā pēc valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām

(1) Slimības pabalstu par laiku no darba nespējas 15. dienas piešķir un izmaksā personai, kurai darba nespēja iestājusies mēneša laikā pēc valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām, ja šī persona bijusi apdrošināta pēdējos divus mēnešus pirms šo iemaksu perioda beigām.

(2) Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz gadījumiem, kad darba nespēja iestājusies sakarā ar slima bērna kopšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

16.pants. Slimības pabalsta piešķiršana personām, kurām darba nespēja iestājusies ikgadējā atvaļinājuma laikā vai laikā, kad tās bijušas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas

(1) Ja darba nespēja iestājusies ikgadējā atvaļinājuma laikā sakarā ar slima bērna kopšanu, pabalstu piešķir ar darba nespējas dienu, kad personai bija jāierodas darbā pēc atvaļinājuma beigām.

(2) Ja darba nespēja iestājusies laikā, kad persona bijusi atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, slimības pabalstu piešķir ar darba nespējas 15.dienu, taču ne ātrāk par dienu, kad personai bija jāierodas darbā pēc šā atvaļinājuma beigām.

(19.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

17.pants. Slimības pabalsta apmērs

Slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

20.pants. Apdrošināšanas gadījumi, kas rada tiesības uz apbedīšanas pabalstu

(1) Apbedīšanas pabalstu piešķir:

1) apdrošinātās personas nāves gadījumā;

2) apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā.

(2) Apbedīšanas pabalstu piešķir arī gadījumā, ja apdrošinātās personas vai tās apgādībā bijušā ģimenes locekļa nāve iestājusies mēneša laikā pēc valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām un persona bijusi apdrošināta pēdējos divus mēnešus pirms šo iemaksu perioda beigām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

21.pants. Personas, kurām ir tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu

Apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā:

1) apdrošinātajai personai tās apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā;

2) apdrošinātās personas nāves gadījumā apdrošinātās personas ģimenes loceklim vai personai, kura faktiski uzņēmusies apbedīšanu.

22.pants. Apbedīšanas pabalsta piešķiršanas pamats

Apbedīšanas pabalsta piešķiršanas pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums un dzimtsarakstu nodaļas izdota noteikta parauga izziņa par miršanas fakta reģistrāciju.

23.pants. Apbedīšanas pabalsta apmērs

(1) Apdrošinātās personas nāves gadījumā pabalstu piešķir un izmaksā tādas kopējās summas apmērā, kura atbilst mirušās personas divkāršai mēneša vidējai apdrošināšanas iemaksu algai, bet ne mazāku par trīskāršu valstī noteikto minimālo mēnešalgu (amatalgu), kāda bija spēkā apdrošinātās personas nāves dienā.

(2) Apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā pabalstu piešķir un izmaksā tādas kopējās summas apmērā, kura atbilst divkāršai valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai (amatalgai), kāda bija spēkā ģimenes locekļa nāves dienā.

(3) Ja apdrošinātās personas nāves gadījumā ir tiesības saņemt pabalstu saskaņā ar šā likuma un likuma "Par valsts pensijām" normām, piešķir un izmaksā apmērā lielāko pabalstu.

(19.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

25.pants. Pabalsta pieprasīšanas termiņi

(1) Pabalstu pieprasa 12 mēnešu laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas.

(2) Aprēķinātās pabalsta summas, ko pabalsta saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par 12 mēnešiem no nesaņemtā pabalsta pieprasīšanas dienas.

(19.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

26.pants. Pabalsta pieprasīšanas kārtība

(1) Pabalsta pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālei pēc savas pastāvīgās dzīvesvietas vai — ja tādas nav — pēc darba devēja juridiskās adreses dokumentus, kas saskaņā ar šā likuma normām ir atzīti par pamatu attiecīgā pabalsta piešķiršanai.

(2) (Izslēgta ar 19.06.1998. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

27.pants. Pabalsta piešķiršanas termiņi

Pabalstu piešķir 10 dienu laikā pēc tam, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saņēmusi pabalsta piešķiršanai nepieciešamos dokumentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

28.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksa personām, kurām ir tiesības uz valsts pensiju

(Izslēgts ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

29.pants. Gadījumi, kad valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus nepiešķir vai pārtrauc to izmaksu

(1) Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus nepiešķir vai pārtrauc iepriekš piešķirto pabalstu izmaksu tām personām, kuras atrodas pilnā valsts apgādībā.

(2) Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus nepiešķir vai pārtrauc iepriekš piešķirto pabalstu izmaksu par laiku, kad persona atrodas apcietinājumā vai brīvības atņemšanas vietā.

30.pants. Sakarā ar pabalsta saņēmēja nāvi nesaņemto pabalstu izmaksa

(1) Pabalstu summas, kuras piešķirtas vai kuras pienākas, bet nav izmaksātas, pabalsta saņēmēja nāves gadījumā ir tiesības saņemt pabalsta saņēmēja laulātajam un pirmās un otrās pakāpes radiniekiem.

(2) Ja neizmaksāto pabalstu pieprasa vairākas personas, pabalstu izmaksā vienādās daļās visiem tā pieprasītājiem, kuriem saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir uz to tiesības.

(3) Persona, kurai sakarā ar pabalsta saņēmēja nāvi ir tiesības uz nesaņemto pabalstu, to var pieprasīt gada laikā pēc pabalsta saņēmēja nāves. Neizmaksāto pabalstu izmaksā 10 dienu laikā pēc tā pieprasīšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998. Sk. pārejas noteikumus.)

32.pants. Apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšana un maksimālās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšana pašnodarbinātām personām

(1) Pašnodarbinātām personām valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķina no darba ienākumiem vai citas summas, par kuru persona pati ir izdarījusi vai par šo personu ir izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina no 12 iepriekšējo mēnešu darba ienākumiem vai citas summas, par kuru ir izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet pabalstu aprēķina no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, kas nepārsniedz astoņkārtīgu valdības noteikto minimālo mēnešalgu (amatalgu), kāda bija spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998. Sk. pārejas noteikumus.)

33.pants. Līdzekļi maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstu izmaksāšanai

Maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstus izmaksā no invaliditātes, maternitātes un slimības pabalstu speciālā budžeta.

(19.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

34.pants. Ieturējumi no maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstiem

(1) Ieturējumus no maternitātes un slimības pabalstiem var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kurus saskaņā ar likumu izpilda tiesas nolēmumu izpildīšanai noteiktajā kārtībā;

2) pamatojoties uz valsts institūciju (amatpersonu) lēmumiem, kuri izpildāmi bezstrīda kārtībā;

3) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu tās pabalstu summas, kas pabalsta saņēmējam pārmaksātas viņa vainas dēļ, ja viņš iesniedzis dokumentus ar apzināti nepatiesām ziņām, sniedzis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojis par pārmaiņām, kuras ietekmē tiesības uz pabalstu, tā apmēru un izmaksas noteikumus. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta.

(2) Ieturējumus no apbedīšanas pabalstiem neizdara.

(19.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

35.pants. Pabalstu aplikšana ar nodokļiem

(1) Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus ar nodokļiem apliek likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Apbedīšanas pabalstu ar nodokli neapliek.

36.pants. Darba devēja pienākumi

(1) Darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darba nespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 14 kalendārajām dienām. Slimības naudas izmaksas termiņš pielīdzināms Latvijas Darba likumu kodeksā noteiktajiem darba algas izmaksas termiņiem.

(2) Darba devēja pienākums ir pēc darba ņēmēja pieprasījuma vai pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieprasījuma izdot apstiprinājumu par darba ņēmēja neierašanos darbā vai arī citu ar darba līguma apstākļiem saistītu informāciju, kas nepieciešama, lai izlemtu jautājumu par darba ņēmēja tiesībām uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu un noteiktu tā apmēru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

37.pants. Gadījumi, kuros slimības naudu nepiešķir vai tās izmaksu pārtrauc

(1) Darba devējs slimības naudu nepiešķir, ja darba ņēmējs izdarījis pārkāpumus, kas minēti šā likuma 18. pantā.

(2) Darba devējs slimības naudas izmaksu pārtrauc, ja darba ņēmējs izdarījis pārkāpumus, kas minēti šā likuma 19. panta pirmajā daļā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

38.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumu pārsūdzēšana

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumu ieinteresētā persona mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

Šā likuma grozījumi sestās nodaļas nosaukumā un 31. un 32.pantā stājas spēkā 1998.gada 1.augustā.

(19.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.08.1998.)