1. pants. Valsts prezidenta atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(08.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

2.pants. (Izslēgts ar 08.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

3.pants. Valsts prezidenta rezidence ir Rīgas pils. Valsts prezidentam ir arī vasaras rezidence Jūrmalā.

4.pants. Valsts prezidentam paredzēto atalgojumu un līdzekļus reprezentācijas izdevumiem nesaņem persona, kas izpilda Valsts prezidenta vietu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 52.pantu.

5.pants. (1) Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk — Kanceleja) ir patstāvīga institūcija, kas kārto ar amatā esošā Valsts prezidenta darbību saistītās lietas un pārzina Valsts prezidenta lietvedību.

(2) Kanceleja pārzina arī jaunievēlētā Valsts prezidenta lietvedību un līdz viņa amatā stāšanās brīdim atbalsta jaunievēlētā Valsts prezidenta darbību.

(3) Kanceleja pārzina tās personas lietvedību, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu.

(4) Kancelejas struktūru un iekšējās darbības noteikumus reglamentē nolikums, kuru apstiprina Valsts prezidents.

(5) Kanceleja iekšējos normatīvos aktus izdod, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

(24.03.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2014.)

6.pants. (1) Kanceleju vada Valsts prezidenta iecelts Kancelejas vadītājs, kas pārvalda Kancelejas budžetu.

(2) Darba līgumu ar Kancelejas vadītāju, viņa vietniekiem un Valsts prezidenta padomniekiem slēdz uz noteiktu laiku, ne garāku par Valsts prezidenta pilnvaru laiku. Uz minētajām amatpersonām neattiecas Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar minētajām amatpersonām var uzteikt jebkurā laikā, nenorādot uzteikuma iemeslus. Lēmums par darba līguma noslēgšanu vai uzteikšanu ir politisks lēmums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2011. un 05.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2014.)

7.pants. Kancelejas budžetu, arī šā likuma 10.pantā minētajām sociālajām un citām garantijām paredzētos izdevumus, nosaka Saeima, pieņemot ikgadējo valsts budžetu.

7.¹ pants. (1) Valsts prezidents ir tiesīgs izveidot pastāvīgu vai pagaidu konsultatīvu vai pētniecisku komisiju valstisku jautājumu risināšanai. Ja šāda komisija tiek izveidota, Valsts prezidents nosaka tās funkcijas, uzdevumus un komisijas locekļu pilnvaru laiku, kā arī apstiprina komisijas sastāvu.

(2) Komisijas struktūru, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību reglamentē komisijas nolikums, kuru apstiprina Valsts prezidents.

(3) Kanceleja pārzina Valsts prezidenta izveidoto komisiju lietvedību.

(4) Komisijas, izņemot Valsts Heraldikas komisiju, tiek izveidotas uz Valsts prezidenta pilnvaru laiku.

(24.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.04.2011.)

8.pants. (1) Amata pilnvaru laikā Valsts prezidentam nodrošina valsts aizsardzību (apsardzi).

(2) Jaunievēlētajam Valsts prezidentam laikposmā no ievēlēšanas brīža līdz svinīgā solījuma došanai nodrošina valsts aizsardzību (apsardzi).

(24.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.04.2011.)

9.pants. Sava ikgadējā atvaļinājuma laiku Valsts prezidents saskaņo ar Saeimas priekšsēdētāju.

10.pants. (1) Atstājot Valsts prezidenta amatu, persona, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, saņem no valsts:

1) ikmēneša pensiju 85 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma;

2) (izslēgts ar 05.12.2013. likumu);

3) lietošanā vienu automašīnu, kuras iegādes vai nomas vērtība nepārsniedz tādas automašīnas divkāršu iegādes vai nomas vērtību, uz kādu saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai (darbiniekam);

4) sekretāru.

(2) Valsts drošības iestādes informē personu, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, par tās drošību, un šai personai ir tiesības uz valsts nodrošinātu aizsardzību (apsardzi) četrus gadus pēc Valsts prezidenta amata atstāšanas. Par aizsardzības (apsardzes) nepieciešamību pēc šā termiņa beigām katrā atsevišķā gadījumā lemj Ministru kabinets, ņemot vērā valsts drošības iestāžu sniegto informāciju un uzklausot personu, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu.

(2¹) Ja persona, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, stājas amatā, kuru ieņemošai personai saskaņā ar normatīvajiem aktiem arī ir paredzēta valsts nodrošināta aizsardzība (apsardze), Ministru kabinets lemj par kārtību, kādā nodrošināma valsts aizsardzība (apsardze) šādā gadījumā.

(3) Valsts prezidents ir diplomātiskās pases turētājs arī pēc amata pildīšanas termiņa beigām.

(4) Kanceleja konkrētā gadījumā, izvērtējot attiecīgā pasākuma raksturu un Valsts prezidenta darba plānojumu, nodrošina personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē.

(5) Persona, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, var pilnībā vai daļēji atteikties no šajā pantā minētajām sociālajām garantijām, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Kancelejas vadītājam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.1999., 24.03.2011. un 05.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 2. un 3.punktu)

12.pants. Valsts prezidenta un personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus sedz valsts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2011.)

13.pants. Uz Valsts prezidentu attiecas tie paši interešu konflikta ierobežojumi, kas noteikti likumā pārējām valsts amatpersonām.

14.pants. Persona, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, pēc Valsts prezidenta amata atstāšanas nedrīkst stāties citu valstu militārajā vai speciālajā dienestā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2011.)

15.pants. (1) Dāvanas, kuras saņem Valsts prezidents, tiek glabātas Valsts prezidenta rezidencē. Dāvanas ar vēsturisku, zinātnisku, māksliniecisku vai citādu kultūras vērtību var glabāt arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā vai Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Kārtību, kādā Valsts prezidents pieņem dāvanas, un dāvanu pieņemšanas ierobežojumus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

(2) (Izslēgta ar 05.12.2013. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. un 05.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2014.)

16.pants. Valsts prezidentam pēc viņa pieprasījuma piešķir bezmaksas raidlaiku Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā ārkārtējos gadījumos vai sakarā ar valsts svētkiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2014.)

1. Šā likuma 1. un 2.panta nosacījumi attiecībā uz Valsts prezidenta atalgojumu un reprezentācijas izdevumiem stājas spēkā vienlaikus ar likumu par valsts budžetu 1996.gadam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2014.)

2. Grozījums šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā par ikmēneša pensijas palielinājumu, 2.punkta izslēgšanu un panta papildināšanu ar ceturto daļu neattiecas uz tām personām, kuras ieņēma Valsts prezidenta amatu līdz 2011.gada 7.jūlijam. Grozījums šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā par ikmēneša pensijas palielinājumu neattiecas arī uz Valsts prezidentu, kurš stājies amatā 2011.gada 8.jūlijā. Personām, kuras ieņēma Valsts prezidenta amatu līdz 2011.gada 7.jūlijam, piemēro šā likuma noteikumus, kuri bija spēkā attiecīgo sociālo garantiju piešķiršanas laikā.

(05.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2014.)

3. Grozījums šā likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktā par tā izteikšanu jaunā redakcijā un lietošanā nododamās automašīnas izvēles kritērija noteikšanu neattiecas uz automašīnām, kas līdz grozījuma spēkā stāšanās dienai nodotas lietošanā personām, kuras ieņēma Valsts prezidenta amatu.

(05.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2014.)

4. Šā likuma 11.panta 1.¹ daļā noteiktais ierobežojums nav piemērojams personām, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu līdz 2011.gada 7.jūlijam.

(05.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2014.)

5. Tās personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu līdz 2011.gada 7.jūlijam, pārdzīvojušam laulātajam un pirmās pakāpes lejupējam radiniekam ir tiesības izmantot personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, lietošanā piešķirto valsts dzīvokli arī pēc tās personas nāves, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, bet ne ilgāk par vienu gadu.

(05.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2014.)