1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kredītiestāde — uzņēmējsabiedrība, kas dibināta, lai pieņemtu noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka un savā vārdā izsniegtu kredītus un sniegtu citus finansu pakalpojumus;

2) kredītiestādes filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta kredītiestādes struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas kredītiestādes vārdā;

3) pārstāvniecība — kredītiestādes struktūrvienība, kas atrodas citā valstī un pārstāv kredītiestādes intereses, bet neveic uzņēmējdarbību;

4) finansu pakalpojumi:

a) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana;

b) kreditēšana, arī saskaņā ar finansu līzinga noteikumiem;

c) skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana;

d) bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana;

e) tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, depozītu sertifikātiem u.c.), valūtu, finansu līgumiem, vērtspapīriem;

f) uzticības operācijas (trasts);

g) vērtspapīru glabāšana un pārvaldīšana;

h) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu;

i) vērtību glabāšana;

j) piedalīšanās akciju emisijā un ar to saistīto pakalpojumu sniegšana;

k) konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos;

l) starpniecības pakalpojumi naudas instrumentu tirgū;

m) tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu;

n) citi darījumi, kuri pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem finansu pakalpojumiem;

5) kredīts — atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas un kurš klientam rada tiesības rīkoties ar tām un pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot kredītiestādei naudu vai citas lietas;

6) noguldījums — naudas līdzekļu glabāšana kredītiestādes kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem;

7) pašu kapitāls — kredītiestādes kapitāls, kuru veido:

a) apmaksātais pamatkapitāls un akciju emisijas uzcenojums, kas samazināti par priekšrocību akciju (kurām kredītiestādes statūtos paredzēta dividenžu uzkrāšana) vērtību, rezerves kapitāls, nesadalītā peļņa (ar nosacījumu, ka ir zvērināta revidenta ziņojums par tās esamību), kas samazināta par iepriekšējo darbības gadu zaudējumu apjomu, un citi elementi saskaņā ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem;

b) samazinājums par kredītiestādes īpašumā esošajām pašas akcijām, nemateriālajiem aktīviem un kārtējā darbības gada zaudējumiem;

c) subordinētais kapitāls saskaņā ar šā likuma 36.panta prasībām;

d) samazinājums par kredītiestādes būtisku līdzdalību citu kredītiestāžu un finansu iestāžu pamatkapitālā, kā arī ieguldījumiem to kredītiestāžu un finansu iestāžu subordinētajā kapitālā, kurās kredītiestādei ir būtiska līdzdalība, un saskaņā ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem — citos finansu instrumentos;

e) samazinājums par citās kredītiestādēs un finansu iestādēs (pamatkapitālā, subordinētajā kapitālā un saskaņā ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem — citos finansu instrumentos) izdarīto kredītiestādes ieguldījumu daļu, kura pārsniedz 10 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar šā punkta "a"-"c" apakšpunktu. Ieguldījumu kopsummu aprēķina tikai tajās kredītiestādēs un finansu iestādēs, kurās kredītiestādei nav būtiskas līdzdalības;

8) subordinētais kapitāls — naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par septiņiem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas;

9) klients — persona, kurai kredītiestāde sniedz finansu pakalpojumus;

10) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību;

11) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība;

12) kontrole — stāvoklis, kad personai ir kontrole pār komercsabiedrību, ja:

a) šai personai komercsabiedrībā ir izšķiroša ietekme uz līdzdalības pamata;

b) šai personai komercsabiedrībā ir izšķiroša ietekme uz koncerna līguma pamata;

c) starp šo personu un komercsabiedrību pastāv jebkādas citas šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajām attiecībām analogas attiecības;

13) būtiska ietekme — iespēja ietekmēt (bet ne kontrolēt) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) finansu un darbības politikas noteikšanu;

14) uzticības operācijas (trasts) — darījumi, kuros attiecības starp kredītiestādi un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem kredītiestāde uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma;

15) būtiska līdzdalība — tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentus no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai dod iespēju būtiski ietekmēt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbību;

16) riska darījumi — kredītiestādes bilances aktīva un ārpusbilances posteņos uzrādītās operācijas, kurām noteikta paaugstināta riska pakāpe;

17)(izslēgts ar 11.04.2002. likumu.);

18) savstarpēji saistītu klientu grupa — divas vai vairākas personas, kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku:

a) jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas vai tai ir būtiska ietekme uz tām;

b) jo tās ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības;

19) personas, kuras saistītas ar kredītiestādi — personas, kas ir:

a) kredītiestādes akcionāri, kuriem kredītiestādē ir būtiska līdzdalība, un šo akcionāru — fizisko personu — laulātie, vecāki un bērni;

b) kredītiestādes meitas sabiedrības un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros kredītiestādei ir būtiska ietekme;

c) kredītiestādes padomes, valdes, revīzijas komisijas, iekšējā revīzijas dienesta vadītājs un locekļi, citi kredītiestādes darbinieki, kuri ir pilnvaroti veikt kredītiestādes darbības plānošanu, vadīšanu un kontroli un kuri atbild par to, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni;

d) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros šā termina skaidrojuma "a" un "c" apakšpunktā minētajām personām ir būtiska līdzdalība;

20) finansu iestāde — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodibināts, lai sniegtu vienu vai vairākus finansu pakalpojumus, izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, kā arī lai veiktu apdrošināšanas operācijas vai lai iegūtu līdzdalību citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā;

21) finansu pārvaldītājsabiedrība — finansu iestāde, kuras meitas sabiedrības ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes vai finansu iestādes, turklāt viena no tām ir kredītiestāde;

22) tranzītkredīts — valdības kredīts, kas ar banku starpniecību tiek piešķirts uzņēmējiem konkrētu mērķu īstenošanai un netiek iekļauts bankas aktīvos, pret kuriem tiek vērsti kreditoru prasījumi bankas likvidācijas vai bankrota gadījumā;

23) nodokļu administrācija - likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktās institūcijas;

24) pašlikvidācija — kredītiestādes darbības izbeigšana saskaņā ar kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumu;

25) likvidācija — kredītiestādes darbības izbeigšana pašlikvidācijas gadījumā, pēc tiesas nolēmuma vai bankrota gadījumā;

26) maksātnespēja — ar tiesas spriedumu konstatēts kredītiestādes stāvoklis, kad tā nespēj izpildīt savas parādu saistības;

27) faktiskā maksātnespēja — kredītiestādes stāvoklis, kad tā nespēj izpildīt savas parādu saistības līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai;

28) maksātnespējas process — process, kas risinās kredītiestādē no dienas, kad maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā, līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas pieteikuma noraidīšanu vai maksātnespējas procesa izbeigšanu;

29) sanācija — maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā plānveidīgs likumīgu pasākumu kopums nolūkā novērst kredītiestādes iespējamo bankrotu, atjaunot tās maksātspēju un apmierināt likumīgos kreditoru prasījumus;

30) bankrots — maksātnespējas stāvokļa risinājums, kad kredītiestāde tiek likvidēta un no līdzekļiem, kas iegūti maksātnespējas procesā, atsavinot kredītiestādes mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiek apmierināti likumīgie kreditoru prasījumi;

31) kriminālsodāms bankrots — kredītiestādes novešana līdz maksātnespējai vai bankrotam, ja tā iemesls ir apzināta rīcība vai nolaidība un ja ar to nodarīts būtisks kaitējums valstij, pašvaldībai vai citas fiziskās vai juridiskās personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm un tas atzīts ar tiesas spriedumu;

32) kreditors — valsts, pašvaldība, fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu saistīta fizisko vai juridisko personu grupa, kurai ir prasījuma tiesība pret kredītiestādi;

33) nodrošinātais kreditors — kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) pret kredītiestādi ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku;

34) likvidators — kredītiestādes akcionāru sapulces ievēlēta persona (pašlikvidācijas gadījumā) vai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas ieteikuma tiesas iecelta persona, kura īsteno šajā likumā noteiktās pilnvaras un ir atbildīga šajā likumā noteiktajā kārtībā;

35) administrators — pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas ieteikuma tiesas iecelta persona, kura īsteno šajā likumā noteiktās pilnvaras un ir atbildīga šajā likumā noteiktajā kārtībā;

36) ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi ir:

a) kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs un locekļi, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni;

b) personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības;

c) personas, kuras ir bijušas ieinteresētās personas saskaņā ar šā punkta "a" un "b" apakšpunkta noteikumiem pēdējo sešu mēnešu laikā līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai;

37) finansu līzings — kreditēšana, ko veic atbilstoši Unitroit konvencijā par starptautisko finansiālo līzingu noteiktajiem pamatprincipiem;

38) maksāšanas līdzeklis — līdzeklis (atsevišķi vai kopā ar citu maksāšanas līdzekli), kurš ļauj tā lietotājiem saņemt skaidru naudu vai citas lietas, saņemt vai veikt maksājumus, dot rīkojumu naudas līdzekļu pārvedumam vai apstiprināt naudas līdzekļu pārvedumu un kuru kā maksāšanas līdzekli pieņem arī tās personas, kas nav laidušas apgrozībā šo maksāšanas līdzekli. Par maksāšanas līdzekļiem uzskata skaidru naudu, čekus, maksājumu kartes (kredītkarte, debetkarte un citas tamlīdzīgas kartes), bankomātu kartes, maksājuma dokumentus, elektronisko naudu, attālinātu elektronisko banku operāciju (globālajā datortīklā vai izmantojot datoru vai tālruni) programmatūru un citus tamlīdzīgus līdzekļus;

39) elektroniskā nauda — elektroniskās ierīcēs (viedkartē vai datora atmiņā) reģistrēti naudas līdzekļi, kuri nodoti lietotājam kā skaidras naudas aizstājējs un kurus var izmantot elektroniskās naudas pārvedumiem;

40) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

a) dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 un vairāk procentu balsstiesību uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību,

kas aptver 20 un vairāk procentu no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitāla vai balsstiesīgā pamatkapitāla,

b) kontroles veidā,

c) ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā;

41) kreditoru sapulce — organizēta kreditoru kopīga darbības forma kredītiestādes sanācijas procesā;

42) kreditoru komiteja — kreditoru sapulces ievēlēta institūcija, kas kredītiestādes sanācijas gadījumā pārstāv kreditoru sapulci atbilstoši noteiktajam pilnvaru apjomam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.1996., 30.10.1997., 21.05.1998., 01.06.2000., 11.04.2002. un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

2.pants. (1) Šis likums nosaka kredītiestāžu tiesisko statusu, reglamentē šo iestāžu darbību, atbildību un uzraudzību, kā arī nosaka to personu tiesības, pienākumus un atbildību, uz kurām attiecas šā likuma prasības.

(2) Kredītiestāžu tiesības un pienākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā nosaka likums "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu".

(21.05.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

3.pants. (1) Latvijas Republikā kredītiestāde darbojas kā banka vai ārvalstu bankas filiāle.

(2) Banku drīkst dibināt kā akciju sabiedrību, un tā drīkst darboties vienīgi kā akciju sabiedrība vai kā valsts akciju sabiedrība.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

4.pants. Bankas dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, Komerclikums, likums "Par vērtspapīriem" un citi likumi, ievērojot tos noteikumus, kas ietverti šajā likumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

5.pants. (Izslēgts ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

6.pants. Ārvalstu bankas filiāles dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā 27. panta 5. punktu, 35., 36., 39., 40., 42., 43., 47., 49., 50.¹, 51.pantu, 57.panta 1.punktu, 58., 59., 77.-87., 89., 90., 94.pantu, 102. panta 1., 2. un 4. punktu, 109., 113.-118., 121., 125.pantu, 126. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu, 127., 128.pantu, 129. panta otro daļu, 137., 138., 140.-145., 149., 152., 170., 172.-177., 184., 185., 188.-190. pantu, likums "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" un citi likumi.

(21.05.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

7.pants. (1) Kredītiestādēm ir saistoši saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem izdotie Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un rīkojumi par kredītiestāžu darbību regulējošajām prasībām un kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību.

(2) Kredītiestādēm ir saistoši saskaņā ar šo likumu un likumu "Par Latvijas Banku" apstiprinātie Latvijas Bankas normatīvie norādījumi un noteikumi, kas izdoti, lai nodrošinātu šajā likumā un likumā "Par Latvijas Banku" noteikto Latvijas Bankas funkciju un uzdevumu izpildi.

(01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

8.pants. (1) Kredītiestādes pienākums ir Finansu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas noteiktajos termiņos iesniegt tām visu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama likumos noteikto Finansu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas funkciju pildīšanai.

(2) Kredītiestādes pienākums ir gatavot publiskos pārskatus, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un finansu rādītājiem. Publiskajos pārskatos iekļaujamās minimālās informācijas apjomu un publicēšanas kārtību nosaka Finansu un kapitāla tirgus komisija.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

9.pants. (1) Vārdus "kredītiestāde", "banka" vai šo vārdu savienojumu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumā vai reklāmas nolūkā var lietot tikai kredītiestādes, kurām ir Finansu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence kredītiestādes darbībai.

(2) Vienīgi kredītiestādēm atļauts izsludināt noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un pieņemt tos.

(3) Vienīgi kredītiestādēm atļauts izlaist un apkalpot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus. Kredītiestāde drīkst nodot trešajām personām ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu saistītos apakšuzdevumus, ja kredītiestāde uzņemas pilnu atbildību par to izpildi un ja šo uzdevumu nodošana trešajām personām nerada maksājumu sistēmai papildu finansu riskus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998., 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

10.pants. Kredītiestādei aizliegts izplatīt reklāmu, kas sniedz nepatiesu informāciju par tās darbību.

11.pants. (1) Kredītiestādes savu darbību Latvijā var uzsākt tikai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Finansu un kapitāla tirgus komisija licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

12.pants. (1) Latvijas Republikas bankām ir jāsaņem Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļauja filiāles atvēršanai ārvalstīs.

(2) Latvijas Republikas bankām ir jāpaziņo Finansu un kapitāla tirgus komisijai par filiāles atvēršanu Latvijas Republikā vai pārstāvniecības atvēršanu ārvalstīs.

(3) Ārvalstu bankām ir jāpaziņo Finansu un kapitāla tirgus komisijai par pārstāvniecības atvēršanu Latvijas Republikā.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

12.¹pants. (1) Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta banka drīkst atvērt filiāli Latvijā, nesaņemot šajā likumā noteikto licenci (atļauju), tikai pēc tam, kad:

1) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi no attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver:

a) apstiprinājumu, ka attiecīgajai bankai ir spēkā esoša licence (atļauja) kredītiestādes darbībai,

b) filiāles darbības programmu,

c) filiāles adresi,

d) filiāles vadītāja vārdu un uzvārdu,

e) informāciju par bankas pašu kapitāla lielumu un kapitāla pietiekamības rādītāju,

f) informāciju par bankas mātes sabiedrības, kas ir kredītiestāde vai finansu pārvaldītājsabiedrība, kapitāla pietiekamības rādītāju,

g) informāciju par noguldījumu garantiju sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā banka;

2) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi no attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas rakstveida apliecinājumu, ka tā laikus informēs Finansu un kapitāla tirgus komisiju par pārbaudēm bankas filiālēs Latvijā un netraucēs Finansu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjiem piedalīties šajās pārbaudēs, kā arī nekavējoties pēc pārbaudes beigšanas iesniegs Finansu un kapitāla tirgus komisijai ziņojumu par veiktās pārbaudes rezultātiem;

3) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir informējusi attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt bankas filiāles uzraudzību vai ir pagājuši divi mēneši kopš dienas, kad Finansu un kapitāla tirgus komisija saņēma attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu.

(2) Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas ekonomiskās telpas valstīs reģistrētas bankas pienākums ir informēt Finansu un kapitāla tirgus komisiju mēnesi iepriekš par jebkuriem grozījumiem šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā informācijā, kā arī par nolūku pārtraukt filiāles darbību.

(3) Šā panta pirmās daļas 1.punkta "b" apakšpunkta izpildei ir jāiesniedz dokumenti, kas dod skaidru priekšstatu par bankas filiāles darbības stratēģiju, finansiālo prognozi turpmākajiem diviem gadiem, tirgus izpētes plānu, organizatorisko struktūru ar precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem, kā arī būtisku risku pārvaldīšanas politikas un procedūras, grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galveno principu, vadības informācijas sistēmas apraksts, aktīvu un informācijas sistēmas aizsardzības noteikumi, iekšējās revīzijas politikas un procedūras, kā arī aizdomīgu finansu darījumu identifikācijas procedūras apraksts.

(4) Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta banka 30 dienas pēc tam, kad tā iesniegusi attiecīgu paziņojumu par finansu pakalpojumu sniegšanu Latvijā šīs valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai, uzsāk sniegt finansu pakalpojumus Latvijā, neatverot filiāli.

(5) Ja 30 dienu laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas Finansu un kapitāla tirgus komisijai nav iesniegts attiecīgās valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas motivēts rakstveida atteikums, uzskatāms, ka tā neiebilst pret šīs kredītiestādes finansu pakalpojumu sniegšanu Latvijā.

(11.04.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002. Pants stājas spēkā 01.05.2004. Sk. pārejas noteikumus.)

12.²pants. (1) Latvijas Republikā reģistrēta banka atver filiāli Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Banka rakstveidā informē Finansu un kapitāla tirgus komisiju, ka tā vēlas atvērt filiāli Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī. Iesniegumā tā norāda Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas ekonomiskās telpas valsti, kurā paredzēts atvērt filiāli, filiāles adresi, filiāles vadītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja tāds ir piešķirts.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajam iesniegumam banka pievieno dokumentus, kas dod patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem finansu pakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju.

(4) Iesniegumu par filiāles atvēršanu Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī Finansu un kapitāla tirgus komisija izskata 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju un attiecīgo banku.

(5) Finansu un kapitāla tirgus komisija informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju par bankas pašu kapitāla lielumu un kapitāla pietiekamības rādītāju, kā arī dara zināmu savu viedokli par filiāles vadītāja piemērotību amatam.

(6) Banka ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā informācijā rakstveidā paziņo par tiem Finansu un kapitāla tirgus komisijai un attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai. Par grozījumu apstiprināšanu Finansu un kapitāla tirgus komisija lemj un savu lēmumu dara zināmu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai un bankai šā panta ceturtajā daļā minētajā termiņā un kārtībā.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002. Pants stājas spēkā 01.05.2004. Sk. pārejas noteikumus.)

12.³pants. (1) Latvijas Republikā reģistrēta banka uzsāk finansu pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī, neatverot tajā filiāli, šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Banka rakstveidā informē Finansu un kapitāla tirgus komisiju, ka tā vēlas uzsākt finansu pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī, neatverot tajā filiāli. Iesniegumā banka norāda Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas ekonomiskās telpas valsti, kurā paredzēts sniegt finansu pakalpojumus, un finansu pakalpojumus, kurus tā paredzējusi sniegt.

(3) Iesniegumu par bankas finansu pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī, neatverot tajā filiāli, Finansu un kapitāla tirgus komisija izskata un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju un banku 30 dienu laikā pēc tā saņemšanas.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002. Pants stājas spēkā 01.05.2004. Sk. pārejas noteikumus.)

13.pants. (1) Jaundibinātā kredītiestāde pirms tās ierakstīšanas Komercreģistrā iesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu licences (atļaujas) saņemšanai. Kredītiestādes reģistrācija Komercreģistrā izdarāma tikai pēc tam, kad Finansu un kapitāla tirgus komisijas lēmums izsniegt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai iesniegts Komercreģistram.

(2) (Izslēgta ar 21.05.1998. likumu.)

(3) Bankas dibinātāji organizē naudas iemaksāšanu Latvijas Bankā pagaidu kontā un pilnībā apmaksā bankas dibināšanas pamatkapitālu līdz šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma izskatīšanai Finansu un kapitāla tirgus komisijā. Bankas dibināšanas pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudu.

(4) Finansu un kapitāla tirgus komisija nosaka licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai un citu šajā likumā paredzēto atļauju izsniegšanas un paziņojumu iesniegšanas kārtību un iesniedzamos dokumentus, kā arī ar kredītiestāžu darbību saistītos ierobežojumus.

(5) Ieraksti Komercreģistrā izdarāmi tikai pēc šajā likumā noteikto attiecīgo licenču (atļauju) saņemšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998., 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

14.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par licences (atļaujas) saņemšanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības neizsniegt licenci (atļauju) jaundibināmai kredītiestādei, ja:

1) dibinot kredītiestādi, nav ievēroti likumi;

2) kredītiestādes ciešas attiecības ar trešajām personām var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Finansu un kapitāla tirgus komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

3) citas valsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar jaundibināmo kredītiestādi, ierobežo Finansu un kapitāla tirgus komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

4) kredītiestādes iesniegtie dokumenti satur nepatiesas ziņas;

5) viena vai vairākas no šā likuma 24.pantā minētajām personām neatbilst likumā noteiktajām prasībām;

6) Finansu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka finansu līdzekļi, kurus iegulda bankas pamatkapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finansu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finansu līdzekļu tiesiska ieguve.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

15.pants. Lai saņemtu Finansu un kapitāla tirgus komisijas licenci kredītiestādes darbībai, tās dibinātājiem jānodrošina:

1) dibināšanas dokumenti, statūti un kredītiestādes darbību reglamentējošie dokumenti, kas dod skaidru priekšstatu par plānoto darbību un tai atbilstošu organizāciju;

2) minimālā dibināšanas pamatkapitāla iemaksa;

3) likuma prasībām atbilstošas bankas padomes, valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļu, ārvalstu bankas filiāles vadītāju kandidatūras.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998., 01.06.2000., 11.04.2002. un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

16.pants. (1) Banku var dibināt:

1) fiziskās personas, kuras ir pilngadīgas un rīcībspējīgas;

2) juridiskās personas, kuras reģistrētas Latvijas Republikā vai citā valstī un kuru darbības laiks nav mazāks par trim finansu gadiem;

3) viena ārvalsts banka, kuras darbības laiks nav mazāks par trim finansu gadiem;

4) valsts.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. — 3.punktā minētajām personām ir nepieciešama nevainojama reputācija un stabils finansu stāvoklis.

17.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šā likuma 16. un 29.pantā minētajām personām, lai spriestu par to finansu stāvokli un reputāciju, šajā nolūkā pārbaudot minēto personu:

1) finansu resursu pietiekamību;

2) kredītiestādes darbības un vadības plānus;

3) līdzšinējo darbību, kompetenci un pieredzi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

18.pants. (Izslēgts ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

19.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisija pārbauda kredītiestādes dibinātāju identitāti, bet, ja kredītiestādes dibinātāji ir juridiskās personas, — ziņas par to dibinātājiem un īpašniekiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

20.pants. Ārvalstu banka var atvērt filiāli Latvijā, ja šīs bankas minimālais dibināšanas pamatkapitāls atbilst šā likuma 21.panta prasībām un tās darbības laiks nav mazāks par trim finansu gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

21.pants. Bankas minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir ekvivalents pieciem miljoniem eiro, kas pārrēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

22.pants. (Izslēgts ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

23.pants. Ārvalstu bankai, kura atver filiāli Latvijā, gada laikā pēc licences saņemšanas jāiegulda aktīvos Latvijā vismaz viens miljons eiro un jāuztur šāds ieguldījumu līmenis visu savu darbības laiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

24.pants. (1) Par bankas valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju (sabiedrības kontrolieri), ārvalstu bankas filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, var būt persona:

1) kura ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents);

2) kura ir kompetenta finansu vadības jautājumos;

3) kurai ir nepieciešamā izglītība un triju gadu darba profesionālā pieredze atbilstoša lieluma uzņēmumā, organizācijā vai iestādē;

4) kurai ir nevainojama reputācija;

5) kurai nav atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību.

(2) Bankas valdes priekšsēdētājam, valdes locekļiem un iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītājam (sabiedrības kontrolierim) ir nepieciešama augstākā izglītība.

(3) Bankas padomei ir pienākums pašai vai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šajā pantā noteiktajām prasībām.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002. Pirmās daļas 3.punkts stājas spēkā 01.04.2004. Otrā daļa stājas spēkā 01.04.2007. Sk. pārejas noteikumus.)

25.pants. (1) Par bankas valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju (sabiedrības kontrolieri), ārvalstu bankas filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

3) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju.

(2) Bankas padomei ir pienākums pašai vai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

26.pants. (1) Par bankas padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt personas, kuras atbilst šā likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punkta prasībām. Par bankas padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt personas, uz kurām var attiecināt šā likuma 25.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu.

(2) Akcionāru sapulcei ir pienākums pašai vai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šajā pantā noteiktajām prasībām.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

27.pants. (1) Finansu un kapitāla tirgus komisija var anulēt kredītiestādes licenci (atļauju), ja:

1) kredītiestāde nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš licences (atļaujas) izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka kredītiestāde sniegusi nepatiesas ziņas licences (atļaujas) saņemšanai;

3) kredītiestāde pārtraukusi darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

4) kredītiestāde ir uzsākusi pašlikvidācijas procesu;

5) kredītiestāde atsakās no licences (atļaujas) reorganizācijas gadījumā;

6) tiesa apstiprinājusi šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu;

7) kredītiestāde vairāk nekā divus mēnešus pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas brīdinājuma par licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai anulēšanu labprātīgi un pilnā apmērā nav izdarījusi maksājumus Noguldījumu garantiju fondā;

8) kredītiestāde regulāri neievēro šā likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošo likumu prasības un Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvos noteikumus un rīkojumus.

(2) Kredītiestādes licence (atļauja) netiek atjaunota, ja Finansu un kapitāla tirgus komisija to ir anulējusi.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

28.pants. Būtisku līdzdalību bankā drīkst iegūt vienīgi persona, kura atbilst šā likuma 16.panta prasībām un nodrošina 19.panta nosacījumu izpildi.

29.pants. (1) Ikviena persona, ja tā vēlas iegūt būtisku līdzdalību bankā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Finansu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no bankas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(2) Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no bankas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai banka kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Finansu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no bankas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(3) Finansu un kapitāla tirgus komisija triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais paziņojums, izvērtē personas reputāciju, finansiālo stāvokli un, ja Finansu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka šādas būtiskās līdzdalības iegūšana vai palielināšana nenodrošinās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu bankas vadību, jo persona neatbilst banku akcionāriem noteiktajām prasībām, tā nepiekrīt būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai un nekavējoties par šādu savu lēmumu paziņo attiecīgajai personai un bankai.

(4) Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai spriestu par to reputāciju un finansu stāvokli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998., 01.06.2000., 11.04.2002. un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

30.pants. (Izslēgts ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

30.¹pants. Izvērtējot šā likuma 29.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Finansu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta kredītiestāde vai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētas kredītiestādes mātes sabiedrība, vai persona, kas kontrolē Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētu kredītiestādi, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, banka kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

31.pants. Ja persona vēlas izbeigt savu būtisko līdzdalību bankā, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Finansu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda personai paliekošo bankas pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju skaitu procentos. Ja persona vēlas samazināt savu būtisko līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no bankas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai banka pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Finansu un kapitāla tirgus komisijai.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

32.pants. (1) Banka nekavējoties, tiklīdz par to uzzinājusi, rakstveidā paziņo Finansu un kapitāla tirgus komisijai par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Paziņojumā norāda attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no bankas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai informāciju par būtiskās līdzdalības izbeigšanu.

(2) Banka, likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot Finansu un kapitāla tirgus komisijai gada pārskatu, vienlaikus iesniedz arī visu to akcionāru sarakstu, kuriem pieder būtiska līdzdalība bankā. Tajā norāda saskaņā ar likumu akcionāru sapulcei sagatavojamajā akcionāru sarakstā ietveramo informāciju un attiecīgo akcionāru būtiskas līdzdalības apmēru procentos no bankas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

33.pants. (1) Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme uz banku apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, Finansu un kapitāla tirgus komisija pieprasa nekavējoties pārtraukt šādu ietekmi, kā arī, ja tas nepieciešams, pieprasa bankas valdes vai kāda valdes locekļa atsaukšanu vai aizliedz izmantot visu to akciju balsstiesības, kuras pieder attiecīgajām būtisku līdzdalību ieguvušajām personām.

(2) Ja persona nav izpildījusi šā likuma 29.panta pirmās vai otrās daļas prasības, Finansu un kapitāla tirgus komisija piemēro šā likuma 33.pantā minētos tiesību ierobežojumus un sodus.

(3) Ja persona, neievērojot Finansu un kapitāla tirgus komisijas aizliegumu, iegūst vai palielina būtisku līdzdalību, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju balsstiesības, kā arī akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz to pamata nedrīkst izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

33.¹pants. Nosakot personas netiešā ceļā iegūtās līdzdalības apmēru bankā, ņem vērā šādas personas iegūtās balsstiesības bankā:

1) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras šīs personas uzdevumā ieguvušas trešās personas savā vārdā;

2) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras ieguvusi tāda komercsabiedrība, kas atrodas šīs personas kontrolē;

3) balsstiesības, kas noteiktas personas noslēgtajā rakstveida līgumā ar trešajām personām par ilgstošu vai sistemātisku kopīgu rīcību attiecībā uz bankas pārvaldi;

4) trešajām personām piederošas balsstiesības, kuras personai vai komercsabiedrībai, kas atrodas šīs personas kontrolē, saskaņā ar rakstveida līgumu ir tiesības izmantot noteiktu termiņu vai bez termiņa ierobežojuma par atlīdzību vai bez tās;

5) balsstiesības, kas izriet no personas turējumā nodotajām akcijām, kuras persona ir tiesīga izmantot pēc saviem ieskatiem bez atsevišķa uzdevuma saņemšanas no personas, kurai pieder akcijas;

6) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras persona nodevusi trešajām personām kā nodrošinājumu, nezaudējot no tām izrietošās balsstiesības;

7) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras persona ir tiesīga iegūt saskaņā ar rakstveida līgumu, kura izpilde atkarīga tikai no šīs pašas personas;

8) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras persona ir ieguvusi to aizņemšanās, atpakaļpirkuma vai līdzīgos darījumos;

9) balsstiesības, kas izriet no jebkurā citā netiešā veidā personas iegūtajām akcijām.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

34.pants. Kredītiestāde kreditēšanu veic saskaņā ar tās kredītpolitiku, kas nosaka kredītu piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību, izsniegto kredītu uzraudzības kārtību un to kvalitātes novērtēšanas kritērijus.

35.pants. (1) Kredītiestādes pašu kapitāla attiecība pret svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem.

(2) Kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par likumā noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitālu.

36.pants. Kredītiestādes pašu kapitāla aprēķinos subordinētā kapitāla daļa nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā likuma 1.panta 7.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto pašu kapitāla elementu kopsummas. Subordinētā kapitāla daļa pakāpeniski samazināma vismaz pēdējos piecus gadus pirms aizdevuma atmaksāšanas termiņa.

37.pants. (1) Kredītiestāde savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana.

(2) Šādu prasību nodrošināšanas normatīvos noteikumus (likviditātes prasības) nosaka Finansu un kapitāla tirgus komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

38.pants. (Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

39.pants. Kredītiestādes darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījuma apmērs pārsniedz 10 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla.

40.pants. Lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt kredītiestādes pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm.

41.pants. (Izslēgts ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

42.pants. Riska darījumu apmērs ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu) nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla.

43.pants. Riska darījumu apmērs ar personām, kuras saistītas ar kredītiestādi, nedrīkst kopsummā pārsniegt 15 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz kredītiestādes līdzdalību tās meitas sabiedrību pamatkapitālā un to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā, kuros kredītiestādei ir būtiska ietekme.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

44.pants. Bankas būtiska līdzdalība tāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitālā, kurš nav kredītiestāde vai finansu iestāde, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no bankas pašu kapitāla.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998. Sk. 21.05.1998. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)

45.pants. Bankas būtiskas līdzdalības kopējais apjoms tādu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā, kuri nav kredītiestādes vai finansu iestādes, nedrīkst pārsniegt 60 procentus no bankas pašu kapitāla.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998. Sk. 21.05.1998. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)

46.pants. (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

47.pants. (1) Kredītiestādes ieguldījumi kustamajā un nekustamajā īpašumā, kā arī līdzdalība citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), izņemot kredītiestādes un finansu iestādes, pamatkapitālā kopsummā nedrīkst pārsniegt kredītiestādes pašu kapitālu.

(2) Nosacījumi, kas minēti šā panta pirmajā daļā, neattiecas uz:

1) īpašumiem un līdzdalību, ko kredītiestāde pārņēmusi kā neatmaksātu kredītu nodrošinājumu uz laiku līdz diviem gadiem no to pārņemšanas brīža;

2) kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem, kā arī līdzdalību uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kas nepieciešami kredītiestādei finansu pakalpojumu sniegšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998. Sk. 21.05.1998. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)

48.pants. Banka nedrīkst tieši vai netieši izsniegt kredītu pašas izlaisto vai tās mātes vai meitas sabiedrības izlaisto akciju iegādei, kā arī pieņemt par kredītu nodrošinājumu pašas akcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

49.pants. Kredītiestādes ārvalstu valūtu atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt:

1) atsevišķā ārvalstu valūtā — 10 procentus no pašu kapitāla;

2) kopumā visās ārvalstu valūtās — 20 procentus no pašu kapitāla.

50.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības papildus noteikt vēl citas kredītiestāžu darbību regulējošas prasības, lai mazinātu kredītiestāžu darbības risku un aizsargātu kreditoru intereses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

50.¹pants. (1) Kredītiestādei, kura ir citu kredītiestāžu vai finansu iestāžu mātes sabiedrība, kurai citās kredītiestādēs vai finansu iestādēs tiešā vai kontroles veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai kuras mātes sabiedrība ir Latvijā reģistrēta finansu pārvaldītājsabiedrība, šā likuma 35.panta pirmajā daļā, 40., 42., 44., 45. un 47.pantā noteiktās kredītiestāžu darbību regulējošās prasības jāievēro, pamatojoties uz konsolidētajiem finansu pārskatiem.

(2) Kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamo konsolidēto finansu pārskatu un informācijas sagatavošanas kārtību, kā arī konsolidētajos finansu pārskatos ietveramo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) kopumu nosaka Finansu un kapitāla tirgus komisija.

(3) Ja Finansu un kapitāla tirgus komisija to pieprasa, kredītiestādei, kuras uzraudzību, ievērojot šā panta pirmās daļas noteikumus, Finansu un kapitāla tirgus komisija veic uz konsolidēto finansu pārskatu pamata, jāievēro kredītiestāžu darbību regulējošās prasības, pamatojoties arī uz nekonsolidētajiem finansu pārskatiem.

(4) Kredītiestādei, kuras uzraudzību veic uz konsolidēto finansu pārskatu pamata, jānodrošina, lai visos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuru finansu pārskati tiek konsolidēti, būtu efektīva iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina patiesas informācijas sagatavošanu uzraudzības veikšanai.

(5) Lai novērtētu uzraudzības veikšanai iesniegtās informācijas patiesumu, Finansu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt iekšējās pārbaudes uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuru finansu pārskati tiek konsolidēti.

(6) Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt kredītiestāžu uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru finansu pārskati netiek konsolidēti saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, bet kuriem ar kredītiestādi ir ciešas attiecības kontroles veidā, un veikt iekšējās pārbaudes tajos, lai novērtētu sniegtās informācijas patiesumu.

(7) Finansu un kapitāla tirgus komisijai, veicot pārbaudes šajā pantā minētajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), ir tiesības iepazīties ar informāciju un dokumentiem, kas nepieciešami tās uzdevumu un funkciju veikšanai, bet uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) ir pienākums sniegt Finansu un kapitāla tirgus komisijai šo informāciju un dokumentus.

(21.05.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 11.04.2002. un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

51.pants. Kredīti, kuri katrs atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 1 000 latu un tiek izsniegti vienai un tai pašai ar kredītiestādi saistītai personai, piešķirami ar vienbalsīgi pieņemtu kredītiestādes valdes lēmumu.

52.pants. Kredītiestāde pirms un pēc kredīta izsniegšanas pārbauda kredīta ņēmēja maksātspēju, regulāri pieprasot dokumentus, kas apliecina kredīta ņēmēja saimnieciskās darbības finansiālo stabilitāti, spēju atmaksāt kredītu un tā procentus.

53.pants. (Izslēgts ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

54.pants. Kredītiestāde, izsniedzot kredītu, slēdz līgumu, kurā norāda kredīta mērķi, apmēru, izsniegšanas un atmaksāšanas kārtību, procentu likmi un procentu aprēķināšanas kārtību, kredīta nodrošinājumu un citus nosacījumus.

55.pants. Kredītiestāde veic savu aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanu saskaņā ar likumiem un Finansu un kapitāla tirgus komisijas norādījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

56.pants. Kredītiestāde visus tās izsniegtos galvojumus un citus saistību aktus, izņemot ķīlas, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, reģistrē Finansu un kapitāla tirgus komisijā. Galvojumi un citi saistību akti, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu un kuri nav reģistrēti Finansu un kapitāla tirgus komisijā, uzskatāmi par spēkā neesošiem.

(21.05.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

56.¹pants. Bankai, kuru konkursa kārtībā izvēlējusies Finansu un kapitāla tirgus komisija, no likvidējamās bankas pilnā apmērā jāpārņem no tās emitētajām hipotekārajām ķīlu zīmēm izrietošās saistības pret šo ķīlu zīmju turētājiem kopā ar aktīviem, kas iekļauti hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistrā.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

57.pants. (1) Kredītiestādei ir jāsaņem Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļauja, ja:

1) tiek mainīts bankas valdes priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītājs (sabiedrības kontrolieris);

2) kredītiestāde tiek reorganizēta.

(2) Kredītiestādei ne vēlāk kā 15 dienas pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas rakstveidā jāpaziņo Finansu un kapitāla tirgus komisijai par nodomu mainīt kredītiestādes nosaukumu vai juridisko adresi. Ja septiņu dienu laikā pēc kredītiestādes paziņojuma saņemšanas Finansu un kapitāla tirgus komisija nav motivēti iebildusi pret nosaukuma vai juridiskās adreses maiņu, uzskatāms, ka Finansu un kapitāla tirgus komisija ir devusi atļauju kredītiestādes nosaukuma vai juridiskās adreses maiņai.

(3) Kredītiestāde Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā sniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par kredītiestādes padomes vai valdes sastāvu, akcionāriem, jaunu kredītiestādes finansu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu un statūtu (nolikuma) vai to grozījumu reģistrāciju.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

58.pants. Ja kredītiestāde sadalās divās vai vairākās kredītiestādēs, jaundibināto kredītiestāžu pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par likumā noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitālu.

59.pants. Pēc kredītiestāžu apvienošanās izveidojušās kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par likumā noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitālu.

60.pants. (1) Kredītiestādes un klienta attiecības regulē likumi un noslēgtie līgumi.

(2) (Izslēgta ar 21.05.1998. likumu.)

(3) (Izslēgta ar 21.05.1998. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 21.05.1998. likumu.)

(30.05.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998. Sk. 21.05.1998. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)

61.pants. (1) Kredītiestādes pienākums ir garantēt klientu personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu.

(2) Saskaņā ar Latvijas Bankas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem kredītiestāde Latvijas Bankai sniedz makroekonomiskās analīzes veikšanai nepieciešamo statistisko informāciju par maksājumiem, kuri veikti starp rezidentiem un nerezidentiem.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības sniegt šā panta otrajā daļā minēto apkopoto informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei.

(4) Kredītiestādei ir tiesības sniegt savai mātes sabiedrībai, kas ir kredītiestāde vai finansu pārvaldītājsabiedrība, informāciju, kura saskaņā ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem vai Finansu un kapitāla tirgus komisijas un ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama kredītiestāžu uzraudzības veikšanai.

(21.05.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

62.pants. (1) Ziņas par fizisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem.

(2) Ziņas par juridisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas šo juridisko personu pilnvarotajiem pārstāvjiem un to augstākajām institūcijām pēc šo institūciju vadītāju pieprasījuma.

(3) Ziņas par valsts budžeta iestāžu (institūciju) kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas Valsts kasei pēc tās pieprasījuma.

(4) Ziņas par klientu, viņa kontiem un veiktajiem darījumiem saskaņā ar rakstveida līgumu sniedzamas trešajai personai, ja šādu ziņu sniegšanai trešajai personai klients nepārprotami piekritis ar kredītiestādi noslēgtajā līgumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.1996., 21.05.1998. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

63.pants. (1) Ziņas par fizisko un juridisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai, vienīgi šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā:

1) tiesai un prokuratūrai, ja ziņas nepieciešamas:

a) krimināllietā vai lietā, kurā likumā noteiktajos gadījumos var piemērot mantas konfiskāciju,

b) civillietā, ar kuru apmierina civilprasību, kas radusies no krimināllietas,

c) civillietā par uzturnaudas (alimentu) piedziņu, ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru vērst piedziņu,

d) civillietā par tāda noguldījuma sadalīšanu, kas ir laulāto kopīga manta,

e) lietā par parādnieka maksātnespēju un bankrotu,

f) mantojuma lietā noguldītāja nāves gadījumā;

2) Valsts kontrolei — par juridiskajām personām, kuru rīcībā ir valsts manta vai kuras tiek finansētas no valsts līdzekļiem, vai kuras izpilda valsts pasūtījumus un piegādes;

3) Valsts ieņēmumu dienestam, ja:

a) nodokļu maksātājs neiesniedz nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus,

b) nodokļu maksātāja nodokļu audita pārbaudes laikā ir konstatēti grāmatvedības uzskaites vai nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi,

c) nodokļu maksātājs neveic nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu likumu prasībām;

4) (izslēgts ar 30.10.1997. likumu);

5) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam — likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" paredzētajos gadījumos un kārtībā;

6) valsts drošības iestādēm pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora akceptēta pieprasījuma, ja ziņas nepieciešamas, lai pārbaudītu personu vai finansu līdzekļu saistību ar terorismu.

(2) Kredītiestāde ziņas sniedz, pamatojoties uz valsts institūcijas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīta konkrētā pārbaudāmā persona un pamatota ziņu nepieciešamība atbilstoši konkrētā likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.03.1996., 30.05.1996., 30.10.1997., 21.05.1998. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

64.pants. (1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem finansu pakalpojumiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā kredītiestādes akciju vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētājam vai loceklim vai uzticības personai, kā kredītiestādes darbiniekam, kā Latvijas Bankas, Finansu un kapitāla tirgus komisijas vai valsts institūcijas darbiniekam, kā zvērinātu revidentu pārstāvim, kā šā likuma 62.panta ceturtajā daļā minētajai personai, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Personas, kas izdarījušas šajā pantā minētos pārkāpumus, sodāmas arī tad, ja tie izdarīti pēc tam, kad šā panta pirmajā daļā minētās personas pārtraukušas līgumattiecības vai pienākumu pildīšanu vai darba attiecības kredītiestādē, Latvijas Bankā, Finansu un kapitāla tirgus komisijā, valsts institūcijās vai kā zvērinātu revidentu pārstāvji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.1996., 21.05.1998., 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

65.pants. (1) Apķīlāt juridisko personu naudas līdzekļus un citas vērtības, kas atrodas kredītiestādē, vai uzlikt tām arestu var tikai pamatojoties uz tiesas izsniegtu izpildu dokumentu, tiesu izpildītāja rīkojumu vai prokurora sankciju, bet šo personu norēķinu operāciju daļēja vai pilnīga apturēšana veicama pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma.

(2) Piedziņu uz juridisko personu naudas līdzekļiem un citām vērtībām var vērst, pamatojoties uz tiesas izsniegtu izpildu dokumentu, tiesu izpildītāja rīkojumu vai arī pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma — nodokļu likumos paredzētajos gadījumos, bet pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma — arī citos likumos paredzētajos gadījumos.

(3) Piedziņu uz pašvaldību budžeta līdzekļiem, kas atrodas kredītiestādē, bezstrīdus kārtībā var vērst pēc Valsts kases pieprasījuma citos likumos paredzētajos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.03.1996., 30.10.1997. un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

66.pants. (1) Apķīlāt fizisko personu noguldījumus un citas vērtības, kas atrodas kredītiestādē vai uzlikt tām arestu var tikai pamatojoties uz tiesas izsniegtu izpildu dokumentu, tiesu izpildītāja rīkojumu vai prokurora sankciju.

(2) Piedziņu uz fizisko personu noguldījumiem un citām vērtībām var vērst, pamatojoties uz tiesas izsniegtu izpildu dokumentu, tiesu izpildītāja rīkojumu vai nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

67.pants. (1) Noguldījumu veidi ir šādi:

1) pieprasījuma noguldījumi — uz nenoteiktu laiku ar pienākumu izmaksāt pēc pieprasījuma;

2) termiņnoguldījumi:

a) uz noteiktu laiku,

b) uz nenoteiktu laiku ar klientu iepriekšēju pieteikumu par izņemšanu.

(2) Termiņnoguldījumus, kas noguldīti uz nenoteiktu laiku, var izņemt ne agrāk kā pēc viena mēneša no noguldījuma pieņemšanas brīža. Pieteikums par noguldījuma izņemšanu, ja līgumā nav noteikts citādi, iesniedzams 10 dienas pirms noguldījuma izņemšanas.

68.pants. Termiņnoguldījumi, kuriem iestājies izmaksas termiņš un attiecībā uz kuriem līgums nav pagarināts vai noslēgts no jauna, uzskatāmi par pieprasījuma noguldījumiem, ja līgumā nav noteikts citādi.

69.pants. Procentu likmes lielumu un procentu maksāšanas kārtību nosaka līgumā, kredītiestādei ar klientu savstarpēji vienojoties.

70.pants. Ja līgumā nav noteikts citādi:

1) par procentu aprēķināšanas laikposmu tiek pieņemts izsniegtā kredīta vai noguldījuma kalendāro dienu skaits. Šo aprēķinu pamatā ir gads, kurā nosacīti ir 360 dienas;

2) procenti maksājami katru gadu 31.decembrī un pilnīgi atmaksājot kredītu vai noguldījumu.

71.pants. (1) Klients zaudē prasījuma tiesības pret kredītiestādi, ja 60 gadu laikā nav veikti nekādi darījumi ar šo noguldījumu.

(2) Prasības noilguma termiņa tecējums sākas:

1) termiņnoguldījumam uz noteiktu laiku — ar noguldījuma izmaksas pēdējo dienu;

2) pieprasījuma noguldījumam un termiņnoguldījumam uz nenoteiktu laiku — ar dienu, kad klienta uzdevumā veikts pēdējais darījums ar šo noguldījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

72.pants. Noguldījumi, attiecībā uz kuriem iestājies noilgums, ieskaitāmi kredītiestādes ienākumos.

73.pants. Pieprasot kredītu vai stājoties citās līgumattiecībās ar kredītiestādi, vai sniedzot pārskatu par saistību izpildes gaitu, klientam ir pienākums pēc kredītiestādes pieprasījuma sniegt tai pilnu un patiesu informāciju par savu finansu stāvokli un īpašumu, arī par visiem īpašuma apgrūtinājumiem, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama, lai kredītiestāde varētu pārliecināties, vai klients ir saistīts ar kredītiestādi vai veido kredītiestādei savstarpēji saistītu klientu grupu.

74.pants. (Izslēgts ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998. Sk. 21.05.1998. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)

74.¹ pants. Kredītiestādēm jānodrošina efektīva klientu sūdzību un strīdu ar kredītiestādi par bezskaidras naudas līdzekļu kredīta pārvedumiem un darījumiem ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem izskatīšanas procedūra. Pilnai rakstveida informācijai par minēto sūdzību un strīdu izskatīšanas procedūru jābūt brīvi pieejamai kredītiestādē un elektroniski kredītiestādes mājas lapā interneta tīklā, ja tāda ir izveidota.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

75.pants. Kredītiestāde kārto grāmatvedību saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un Finansu un kapitāla tirgus komisijas norādījumiem, kuriem jāatbilst Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

76.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt no kredītiestādes un ar to saistītajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) konsolidētus pārskatus, kuru sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un termiņus nosaka Finansu un kapitāla tirgus komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

77.pants. Kredītiestāde par katru darbības gadu sagatavo pārskatu, kurā iekļauj bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu, pārskatu par izmaiņām kapitālā un rezervēs, naudas plūsmas pārskatu un pielikumus, kā arī ziņojumu.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

78.pants. Pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu. Pirmais pārskata periods var būt īsāks par kalendāro gadu, bet nevar būt garāks par 18 mēnešiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

79.pants. Gada pārskatu gatavo atbilstīgi šim likumam un no šā likuma izrietošiem Finansu un kapitāla tirgus komisijas norādījumiem. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par kredītiestādes aktīviem un saistībām, tās finansu stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

80.pants. Ja nav iespējams gūt patiesu un skaidru priekšstatu par kredītiestādi saskaņā ar šā likuma 79.panta prasībām, gada pārskatā ietverama attiecīga papildu informācija.

81.pants. Gada pārskata posteņi tiek novērtēti pēc šādiem vispārīgiem principiem:

1) tiek pieņemts, ka kredītiestāde darbosies arī turpmāk;

2) tiek saglabātas tās pašas novērtēšanas metodes, kas izmantotas, sagatavojot iepriekšējo gada pārskatu;

3) novērtēšana visos gadījumos tiek veikta ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus:

a) pārskatā iekļauj tikai līdz bilances dienai iegūto peļņu,

b) tiek ņemti vērā visi iespējamie zaudējumi neatkarīgi no to rašanās laika, pat tie, kas kļuvuši zināmi laikposmā starp bilances un gada pārskata sagatavošanas dienu,

c) tiek ņemtas vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

4) pārskatā tiek atspoguļoti visi ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no maksājuma datuma;

5) aktīva un pasīva posteņi tiek novērtēti atsevišķi;

6) katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma bilanci.

82.pants. Izņēmuma gadījumos var atkāpties no šā likuma 81.pantā minētajiem novērtēšanas principiem, pamatojot jebkuru šādu atkāpšanos pielikumā, kurā norāda, kā tā ietekmēs kredītiestādes aktīvus, saistības, finansu stāvokli un peļņu vai zaudējumus.

83.pants. (1) Ziņojumā tiek ietverts kredītiestādes finansu stāvokļa un tās attīstības raksturojums. Ja gada pārskatā atspoguļotos kredītiestādes darbības rezultātus ir būtiski ietekmējuši īpaši apstākļi vai arī gada pārskatu nevar uzskatīt par pietiekamu, papildu informācija tiek sniegta atsevišķā ziņojuma punktā.

(2) Ziņojumā ir sniedzamas arī ziņas par svarīgiem notikumiem, ja tādi bijuši pēc pārskata gada beigām, par paredzamo kredītiestādes attīstību un svarīgiem attīstības pasākumiem.

84.pants. Ziņojumā vai pārskatā saistībā ar peļņas un zaudējumu aprēķinu vai bilanci sniedzami priekšlikumi par kredītiestādes peļņas sadali, arī par dividenžu lielumu vai zaudējumu segšanu.

85.pants. (1) Kredītiestādes gada pārskatu pārbauda Finansu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināts zvērināts revidents. Ja šāda pārbaude nav veikta, kredītiestādes akcionāru sapulcei gada pārskatu aizliegts apstiprināt.

(2) Ja zvērinātu revidentu ziņojums ir ar piezīmēm, tad dividendes var izmaksāt tikai pēc saskaņošanas ar Finansu un kapitāla tirgus komisiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

86.pants. Kredītiestādes gada pārskats tiek pārbaudīts saskaņā ar šo likumu un starptautiskajiem auditorpārbaudes standartiem.

87.pants. Veicot gada pārskata pārbaudi, zvērinātiem revidentiem ir tiesības iepazīties ar kredītiestādes aktīviem, grāmatvedības ierakstiem, tos apliecinošiem dokumentiem un citu informāciju. Kredītiestādes valdes, rīkotājdirektora un darbinieku pienākums ir sniegt zvērinātiem revidentiem visu nepieciešamo informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

88.pants. (1) Kredītiestādes pienākums ir informēt Finansu un kapitāla tirgus komisiju par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt kredītiestādes turpmāko darbību.

(2) Zvērināts revidents pārbauda, vai kredītiestāde ievēro šā panta pirmajā daļā minēto prasību. Par revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un lietpratēja vai uzticības uzdevuma izpildes laikā konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, trūkumiem un citām nepilnībām, kuru dēļ ir apdraudēta šīs kredītiestādes saistību izpilde vai turpmākā darbība vai kredītiestādes klienta intereses, zvērināts revidents nekavējoties iesniedz rakstveida ziņojumu kredītiestādes vadībai un Finansu un kapitāla tirgus komisijai.

(3) Zvērināta revidenta pienākums ir nekavējoties iesniegt rakstveida ziņojumu Finansu un kapitāla tirgus komisijai par šā panta otrajā daļā minētajiem faktiem, kas atklāti, sniedzot revīzijas pakalpojumus klientam, kuru ar kredītiestādi saista būtiskas ietekmes attiecības vai ciešas attiecības kontroles veidā, vai pildot šāda klienta dotu lietpratēja vai uzticības uzdevumu.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētās informācijas sniegšana Finansu un kapitāla tirgus komisijai nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un zvērinātam revidentam neiestājas civiltiesiskā atbildība.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

89.pants. Gada pārskata bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu, pielikumu un ziņojuma konkrēto saturu, kā arī atsevišķu posteņu novērtēšanas metodiku nosaka Finansu un kapitāla tirgus komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

90.pants. (1) Gada pārskats, kredītiestādes akcionāru sapulces protokols (protokola izraksts) par gada pārskata apstiprināšanu un pilns zvērinātu revidentu ziņojums iesniedzams Finansu un kapitāla tirgus komisijai 10 dienu laikā pēc tā apstiprināšanas kredītiestādes akcionāru sapulcē, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(2) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt kredītiestādei papildus iesniegt zvērinātu revidentu sagatavotu paplašinātu ziņojumu ar komentāriem par iekšējās kontroles sistēmas piemērotību, banku darbības risku analīzi un atbilstības novērtējumu normatīvo aktu un Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasībām.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

92.pants. Kad kredītiestādes gada pārskats iesniegts Finansu un kapitāla tirgus komisijai, kredītiestāde gada pārskata bilanci un zvērināta revidenta ziņojumu ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.maijā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot, ka tiek publicēts saīsināts gada pārskats, bet pilns gada pārskats brīvi pieejams kredītiestādē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

93.pants. (Izslēgts ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

94.pants. Ja kredītiestādes gada pārskats tiek publicēts pilnībā, tam jābūt identiskam ar zvērinātu revidentu pārbaudīto, turklāt kopā ar zvērinātu revidentu pilnu atzinumu par gada pārskatu. Ja zvērināts revidents atteicies apstiprināt gada pārskatu, šis atteikums publicējams kopā ar gada pārskatu, norādot atteikuma iemeslu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

95.pants. (1) Ārvalstu bankas filiāle Finansu un kapitāla tirgus komisijai iesniedz attiecīgās ārvalstu bankas gada pārskata un pilna zvērināta revidenta ziņojuma tulkojumu latviešu valodā ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(2) Ārvalstu bankas gada pārskatam jābūt pārbaudītam saskaņā ar starptautiskajiem auditorpārbaudes standartiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998., 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

96.pants. Ārvalstu bankas pilnam gada pārskatam, kā arī gada pārskata bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, zvērinātu revidentu pilna atzinuma tulkojumam latviešu valodā jābūt brīvi pieejamam ārvalstu bankas filiālē saskaņā ar šā likuma 91.panta prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

97.pants. Ārvalstu bankas gada pārskata bilances un zvērināta revidenta ziņojuma tulkojums latviešu valodā publicējams saskaņā ar šā likuma 92.panta prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

98.pants. Kredītiestāde veic lietvedības un citu dokumentu sagatavošanu, reģistrāciju un uzglabāšanu saskaņā ar valstī noteikto dokumentu standartu, likumu "Par arhīviem" un Finansu un kapitāla tirgus komisijas norādījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

99.pants. (Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

100.pants. Kredītiestāžu uzraudzību Finansu un kapitāla tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

101.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisija uzraudzības procesa kārtību nosaka saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

101.¹pants. Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības neatļaut kredītiestādei nodibināt ciešas attiecības vai pieprasīt izbeigt ciešas attiecības ar trešajām personām, vai aizliegt darījumus ar tām, ja šādas attiecības var apdraudēt vai apdraud kredītiestādes finansiālo stabilitāti, vai ierobežo Finansu un kapitāla tirgus komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

102.pants. Pastiprinātā uzraudzības kārtība tiek piemērota šādos gadījumos:

1) kredītiestādes apmaksātā pamatkapitāla un uzkrātā kapitāla vai zaudējumu kopsumma ir mazāka par kredītiestādes apmaksāto pamatkapitālu;

2) kredītiestādes kapitāla pietiekamība ir mazāka par 10 procentiem;

3) kredītiestāde pārkāpj kredītiestāžu darbību regulējošās prasības, un kredītiestādes valde regulāri nespēj nodrošināt šo prasību izpildi;

4) Finansu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi maksātnespējas pieteikumu vai pati pieņem lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā;

5) kredītiestāde veic darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998., 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

103.pants. Ja tiek piemērota pastiprinātā uzraudzības kārtība, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padome ir tiesīga veikt šādas darbības:

1) brīdināt kredītiestādi;

2) lūgt Latvijas Banku pārtraukt tās kredītu izsniegšanu kredītiestādei;

3) aizliegt kredītiestādei ieguldīt līdzekļus mazlikvīdos aktīvos;

4) ierobežot noguldījumu pieņemšanu vai aizliegt kredītiestādei pieņemt noguldījumus;

5) ierobežot kredītu izsniegšanu vai aizliegt kredītiestādei izsniegt kredītus;

6) lūgt Latvijas Banku apturēt kredītiestādes norēķinus, kuros tiek izmantoti korespondentkonti Latvijas Bankā;

7) aizliegt kredītiestādei veikt norēķinus un bezskaidras naudas maksājumus, kuros tiek izmantoti korespondentkonti citās kredītiestādēs un finansu iestādēs;

8) daļēji vai pilnīgi apturēt citu finansu pakalpojumu sniegšanu;

9) dot kredītiestādes pārraudzības institūcijām un izpildinstitūcijām, kā arī šo institūciju vadītājiem un locekļiem motivētus rakstveida rīkojumus, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu vai pārtrauktu kredītiestādes darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju.

(01.06.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

104.pants. Lai kontrolētu pastiprinātās uzraudzības kārtībā noteikto prasību izpildi, Finansu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga iecelt savu pilnvarnieku. Finansu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieks darbojas saskaņā ar šā likuma 119., 122. — 124.pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

105.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisija ir atbildīga par zaudējumiem, kuri radušies Finansu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieka vainas dēļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

106.pants. (1) Finansu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarota persona ne retāk kā reizi divos gados pārbauda kredītiestādes darbību.

(2) Finansu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, aktīviem un pasīviem un saņemt no tās atbildīgajām personām paskaidrojumus un informāciju par uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuros kredītiestādei ir ieguldījumi.

(3) Latvijas Bankas pilnvarotai personai ir tiesības pārbaudīt tās apstiprināto normatīvo norādījumu un noteikumu izpildi kredītiestādē, kā arī iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, aktīviem un pasīviem un saņemt no tās atbildīgajām personām pārbaudes veikšanai nepieciešamos paskaidrojumus un informāciju.

(4) Kredītiestāžu parādnieku reģistra izveidošanai un funkcionēšanai kredītiestāde saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem noteikumiem un normatīvajiem norādījumiem sniedz Latvijas Bankai ziņas par kredītiestādes parādniekiem un viņu saistību izpildes gaitu.

(5) Latvijas Bankai ir tiesības Latvijas Bankas apstiprinātajos noteikumos un normatīvajos norādījumos paredzētajā kārtībā sniegt šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas kredītiestādēm un Finansu un kapitāla tirgus komisijai.

(6) Kredītiestādēm ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par parādniekiem, viņu saistību izpildes gaitu, kā arī par visiem gadījumiem, kad klients pilnīgi vai daļēji nepilda šā likuma 73.panta prasības.

(01.06.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

107.pants. (1) Ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām ir tiesības veikt Latvijā pārbaudes attiecīgās ārvalsts banku filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās bankās, kurām attiecīgās ārvalsts banka ir mātes sabiedrība.

(2) Pirms pārbaudes uzsākšanas ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūciju pienākums ir laikus, bet ne vēlāk kā 15 dienas pirms attiecīgās pārbaudes uzsākšanas, rakstveidā informēt par to Finansu un kapitāla tirgus komisiju. Finansu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjiem ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē. Ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcija iesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai par veiktās pārbaudes rezultātiem sagatavotā ziņojuma kopiju latviešu, angļu, krievu vai vācu valodā. Citās valodās iesniegtajai ziņojuma kopijai pievienojams ziņojuma notariāli apliecināts tulkojums latviešu valodā.

(3) Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām saskaņā ar savstarpēju vienošanos kā tālāk neizpaužamu sniegt informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai šā panta pirmajā daļā minētajās bankās, to filiālēs un pārstāvniecībās, ja attiecīgās ārvalsts likumdošanas akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu.

(21.05.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 11.04.2002. un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2002.)

108.pants. (1) Par pārbaudes rezultātiem kredītiestādes vadībai iesniedzams rakstveida ziņojums, kurā minēti pārkāpumi un sniegti norādījumi par nepieciešamajiem grozījumiem kredītiestādes turpmākajā darbībā un kredītpolitikā.

(2) Ja kredītiestāde nepiekrīt Finansu un kapitāla tirgus komisijas pārbaudes atzinumam, tā ir tiesīga iesniegt sūdzību Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomei, kura ir tiesīga noteikt jaunu pārbaudi vai lemt par grozījumu izdarīšanu pārbaudes atzinumā, vai arī noraidīt sūdzību.

(3) Ja kredītiestādi neapmierina Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums, tā ir tiesīga šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

(4) Ja kredītiestāde nepiekrīt Latvijas Bankas pārbaudes atzinumam, tā ir tiesīga iesniegt sūdzību Latvijas Bankas padomei, kura ir tiesīga noteikt jaunu pārbaudi vai lemt par grozījumu izdarīšanu pārbaudes atzinumā, vai arī noraidīt sūdzību.

(5) Ja kredītiestādi neapmierina Latvijas Bankas padomes lēmums, tā ir tiesīga šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

108.¹pants. (1) Ja Finansu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētas bankas filiāle, kas darbojas Latvijā, vai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta banka, kas sniedz finansu pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, tā nekavējoties pieprasa Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts bankai izbeigt šādas darbības.

(2) Ja Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētas bankas filiāle, kas darbojas Latvijā, vai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta banka, kas sniedz finansu pakalpojumus, neatverot filiāli, nepārtrauc darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, Finansu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts uzraudzības institūciju, kuras pienākums ir rīkoties tā, lai pārkāpumi tiktu novērsti. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts uzraudzības institūcija informē Finansu un kapitāla tirgus komisiju par veiktajiem pasākumiem.

(3) Ja Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētas bankas filiāle, kas darbojas Latvijā, vai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta banka, kas sniedz finansu pakalpojumus, neatverot filiāli, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, Finansu un kapitāla tirgus komisija informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības neliedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai veikt darbības, lai novērstu pārkāpumus, kas ir pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem Latvijas likumiem, un piemērotu sodus par tiem.

(5) Šā panta noteikumi netraucē Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētai bankai izplatīt reklāmu Latvijā par tās sniegtajiem finansu pakalpojumiem.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002. Pants stājas spēkā 01.05.2004. Sk. pārejas noteikumus.)

109.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisija var pieprasīt kredītiestādes akcionāru sapulces vai padomes sasaukšanu un noteikt izskatāmos jautājumus. Finansu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotām personām ir tiesības piedalīties šādās sapulcēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

110.pants. (Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

110.¹pants. (1) Finansu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka atbilstoši savai kompetencei saskaņā ar savstarpēju vienošanos apmainās ar to uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Atbilstoši savai kompetencei Finansu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar ārvalstu centrālajām bankām, finansu uzraudzības institūcijām un tām ārvalstu institūcijām, kas ir atbildīgas par kredītiestāžu un citu finansu iestāžu likvidācijas, bankrota, audita un citu līdzīgu procedūru uzraudzību un pārrauga investīciju un noguldījumu garantiju un norēķinu sistēmas, un pēc savstarpējas vienošanās veic tādas informācijas apmaiņu ar minētajām institūcijām, kura nepieciešama uzraudzībai un šo institūciju funkciju izpildei.

(3) Šajā pantā minētā informācija izmantojama vienīgi uzraudzības funkciju izpildei un uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, tomēr ar šādu informāciju sniegušās institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu to var izpaust trešajām personām.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

111.pants. (1) Latvijas Bankas, Finansu ministrijas un Finansu un kapitāla tirgus komisijas darbinieki, Finansu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieki, zvērināti revidenti, Latvijas Bankas un Finansu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotas personas vai citas personas, kuras darbojušās Finansu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieku vai zvērinātu revidentu uzdevumā, uzskatāmas par amatpersonām un sodāmas par neizpaužamas informācijas izpaušanu, ja tās tīši vai netīši izpaudušas atklātībā vai citām personām ziņas par kredītiestādi.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz ziņām, ko Latvijas Bankas un Finansu un kapitāla tirgus komisijas darbinieki sniedz šā likuma 61. un 107.pantā noteiktajā kārtībā, kā arī citos likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(3) Ziņas par kredītiestādi drīkst sniegt tiesai un prokuratūrai krimināllietā, kā arī izpaust tiesā, ja ierosināta kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas lieta.

(4) Ja Latvijas Banka vai Finansu un kapitāla tirgus komisija kredītiestādes darbībā konstatē likumu pārkāpumus, tā par šiem pārkāpumiem ir tiesīga informēt Valsts ieņēmumu dienestu, prokuratūru, Valsts policiju un citas valsts institūcijas, kurām ir tiesības veikt izziņu un pirmstiesas izmeklēšanu.

(5) Finansu un kapitāla tirgus komisija, tās darbinieki un pilnvarnieki nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies kredītiestādei vai trešajām personām, kā arī tos nevar saukt pie atbildības par veiktajām darbībām, kuras tie tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši, pienācīgi pildot uzraudzības funkcijas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(21.05.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

112.pants. Kredītiestāde nodrošina efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, lai nodrošinātu bankas risku pārvaldīšanu un bankas aktīvu aizsardzību, vadībai sniegtās informācijas patiesumu un savlaicīgumu, likumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu, kredītiestādes politikas un procedūru ievērošanu.

(21.05.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

114.pants. Lēmumu par ierobežojumu noteikšanu pieņem kopīgi Finansu un kapitāla tirgus komisija un Ministru kabinets, nosakot šo ierobežojumu darbības laiku, taču tas nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus. Nosakot saistību izpildes ierobežojumus bankai, kas apkalpo tranzītkredītu, Finansu ministrija kopīgi ar Finansu un kapitāla tirgus komisiju pieņem lēmumu par tranzītkredīta apkalpošanas turpināšanu šajā bankā vai nodošanu citām kredītiestādēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.1996. un 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

115.pants. Kredītiestādes saistību izpildes ierobežojumus var noteikt vienīgi tad, ja kredītiestāde spēj apmierināt kreditoru likumīgās prasības.

116.pants. Ierobežojumus var noteikt kredītiestādes visu veidu saistībām vai tikai to daļai pilnā vai daļējā apmērā.

118.pants. Ja kredītiestādei tiek noteikti saistību izpildes ierobežojumi, Finansu un kapitāla tirgus komisija triju dienu laikā ieceļ šai kredītiestādē savu pilnvarnieku, par kuru var būt arī juridiskā persona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

119.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieks novērtē kredītiestādes stāvokli, paziņo par to Finansu un kapitāla tirgus komisijai un veic nepieciešamos pasākumus, lai stabilizētu kredītiestādes darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

120.pants. Kredītiestāde var celt iebildumus par pilnvarnieka darbību vai pārsūdzēt šo darbību tiesā, un Finansu un kapitāla tirgus komisija var šo pilnvarnieku nomainīt, ja tam ir pamatoti iemesli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

121.pants. Saistību izpildes ierobežojumu laikā kredītiestāde turpina savu darbību pilnvarnieka pārraudzībā.

122.pants. Maksājumus kreditoriem kredītiestāde var veikt vienīgi saskaņā ar noteiktajiem ierobežojumiem un ar pilnvarnieka atļauju. Pilnvarnieks pārbauda šo maksājumu pamatotību, apmēru un to secības ievērošanu.

123.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā kredītiestādes finansu stāvokli, var paplašināt pilnvarnieka pilnvaras, nosakot, ka kredītiestāde jaunu darījumu veikšanu, īpašuma atsavināšanu, ķīlu, garantiju, galvojumu ņemšanu un došanu saskaņo ar pilnvarnieku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

124.pants. Ja pilnvarnieks konstatē vai secina, ka kredītiestāde nespēj vai nespēs pildīt savas saistības pret kreditoriem, pilnvarnieka pienākums ir nekavējoties par to ziņot Finansu un kapitāla tirgus komisijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

125.pants. Ja kredītiestādes stāvoklis normalizējas, Finansu un kapitāla tirgus komisija kopīgi ar Ministru kabinetu ir tiesīga atcelt noteiktos ierobežojumus pirms termiņa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

(Nodaļa 21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

126.pants. (1) Kredītiestādes likvidāciju var veikt:

1) saskaņā ar kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumu (pašlikvidācija);

2) saskaņā ar tiesas nolēmumu;

3) bankrota gadījumā.

(2) Aizliegts likvidēt kredītiestādi, lai veiktu tās reorganizāciju.

(3) Aizliegta kredītiestādes reorganizācija, pārreģistrējot to par citu, ar kredītiestāžu darbību nesaistītu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) bez Finansu un kapitāla tirgus komisijas rakstveida atļaujas, kuru Finansu un kapitāla tirgus komisija izsniedz, ja kredītiestāde ir izpildījusi visas kredītiestādes grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret noguldītājiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

127.pants. (1) Kredītiestādes akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumu par kredītiestādes pašlikvidāciju tikai pēc tam, kad kredītiestāde ir izpildījusi visas kredītiestādes grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret kreditoriem.

(2) Ar akcionāru sapulces lēmumu uzsāktais kredītiestādes pašlikvidācijas process nav pārtraucams vai apturams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

128.pants. (1) Kredītiestāde, kas pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, piecu dienu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas iesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par pašlikvidāciju. Iesniegumam tā pievieno pēdējo kredītiestādes bilanci, kas sagatavota atbilstoši Finansu un kapitāla tirgus komisijas norādījumiem par gada pārskata sagatavošanu, un ziņas par ievēlēto likvidatoru.

(2) Finansu un kapitāla tirgus komisija piecu dienu laikā, skaitot no iesnieguma saņemšanas dienas, pārbauda, vai kredītiestāde ir izpildījusi visas kredītiestādes grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret kreditoriem, un lemj par kredītiestādes iesniegtā iesnieguma akceptēšanu un kredītiestādes darbībai izsniegtās licences atsaukšanu.

(3) Kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators. Pašlikvidējamā kredītiestāde sagatavo lietu (dokumentu, mantu u.tml.) nodošanas aktu, kuru, uzsākot pienākumu pildīšanu, pieņem un paraksta likvidators.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

129.pants. (1) Finansu un kapitāla tirgus komisija, ja tā saskaņā ar šā likuma 27.panta 1.-4.punkta noteikumiem atsauc kredītiestādei izsniegto licenci kredītiestādes darbībai, piemēro pastiprinātās uzraudzības kārtību, ieceļ pilnvarnieku un iesniedz tiesā pieteikumu par šīs kredītiestādes likvidāciju un likvidatora iecelšanu, vienlaikus izvirzot likvidatora kandidatūru.

(2) Pēc licences atsaukšanas kredītiestādes akcionāru sapulce nav tiesīga lemt par pašlikvidācijas uzsākšanu un likvidatora iecelšanu.

(3) Ja tiek atsaukta kredītiestādei izsniegtā licence kredītiestādes darbībai, Finansu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties rakstveidā par to informē Latvijas Banku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

130.pants. Kredītiestādes likvidāciju bankrota gadījumā veic administrators saskaņā ar šā likuma XIV nodaļas prasībām.

131.pants. (1) Par kredītiestādes likvidatoru, atzīstot kredītiestādi par likvidējamu ar tiesas nolēmumu, var būt:

1) zvērināti advokāti;

2) zvērināti revidenti;

3) uzņēmējsabiedrības, kuru pamatnodarbošanās veids ir audita pakalpojumi.

(2) Ja par likvidatoru tiek iecelta juridiskā persona, tā rakstveidā pilnvaro fizisko personu, kura pārstāvēs likvidatoru likvidācijas procesā un uz kuru attiecināmas šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības un šā likuma 132.pantā noteiktie ierobežojumi.

132.pants. (1) Par likvidatoru nevar iecelt personu:

1) kura atzīstama par ieinteresētu personu attiecībā uz likvidējamo kredītiestādi vai ir ar šo likvidējamo kredītiestādi saistīta persona;

2) pret kuru likvidējamai kredītiestādei ir prasījuma tiesība;

3) pret kuru kā pret parādnieku ir ierosināta cita maksātnespējas lieta vai kura ir uzskatāma par parādnieka pārstāvi citā maksātnespējas lietā un šī cita lieta nav izbeigta;

4) kura ir bijusi notiesāta par noziegumiem pret īpašumu, saimnieciskajiem noziegumiem, noziegumiem uzņēmējdarbībā, amatnoziegumiem, noziegumiem pret jurisdikciju vai noziegumiem pret pārvaldes kārtību neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) pret kuru uzsākta kriminālvajāšana vai kura ir krimināllietā aizdomās turētā.

(2) Fiziskā persona vai juridiskās personas pilnvarotā fiziskā persona drīkst pildīt vienlaikus kredītiestādes likvidatora vai administratora pienākumus tikai vienā maksātnespējas un likvidācijas procesā.

(3) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga kontrolēt likvidatora darbību. Šajā nolūkā Finansu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu likvidatora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no likvidatora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama Finansu un kapitāla tirgus komisijai kredītiestāžu uzraudzības funkciju veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

133.pants. (1) Kredītiestādes likvidators ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tam, kad Finansu un kapitāla tirgus komisijā akceptēts kredītiestādes akcionāru sapulces lēmums vai pieņemts tiesas nolēmums par likvidāciju, iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divos citos laikrakstos paziņojumu par kredītiestādes likvidāciju, kurā norāda:

1) datumu, kad pieņemts lēmums par pašlikvidāciju vai tiesas nolēmums, un datumu, ar kuru kredītiestāde atzīta par likvidējamu;

2) termiņu, līdz kuram piesakāmas kreditoru un citu personu prasības un citas pretenzijas;

3) likvidatora vārdu, uzvārdu (nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, ja likvidators ir juridiskā persona), darbības vietu un tālruņa numuru.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētais termiņš ir trīs mēneši. Termiņa tecējums sākas ar dienu, kad paziņojums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Kredītiestādes likvidators nodrošina vārda "likvidējamā" lietošanu visos kredītiestādes rekvizītos.

(4) Uz tiesas ieceltu kredītiestādes likvidatoru attiecināmas šā likuma XI nodaļā, izņemot 160. pantu, 161. panta trešo daļu un 166. pantu, noteiktās administratora tiesības, pienākumi un pilnvaras.

(5) Uz akcionāru sapulces ievēlētu kredītiestādes likvidatoru attiecināmas šā likuma XI nodaļā, izņemot 155.pantu, 156.panta otro daļu, 157.panta otro un trešo daļu, 160.pantu, 161.panta trešo daļu un 166.-169.pantu, noteiktās administratora tiesības, pienākumi un pilnvaras.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

134.pants. (1) Kredītiestādes likvidācijas izdevumus sedz likvidējamā kredītiestāde.

(2) Likvidācijas izdevumos tiek iekļauti šādi maksājumi:

1) likvidatora un likvidatora palīga atlīdzība šā likuma 135.pantā noteiktajā apjomā;

2) darbiniekiem izmaksājamās darba algas, skaitot no dienas, kad pieņemts lēmums par kredītiestādes likvidāciju, un izmaksājamie atlaišanas pabalsti;

3) nepieciešamie izdevumi likvidējamās kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā;

4) tiesas izdevumi;

5) izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos;

6) izdevumi izsoļu organizēšanai.

135.pants. (1) Kredītiestādes likvidācijas gadījumā likvidatora atlīdzību nosaka kredītiestādes dalībnieku (dibinātāju) vai akcionāru sapulce, un šī atlīdzība nevar būt lielāka par 15 minimālajām mēnešalgām mēnesī.

(2) Ja likvidācija notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, likvidatora un likvidatora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs ir:

1) 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu;

2) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz desmit tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu;

3) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz simts tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu, un pieci procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz simts tūkstošus latu.

(3) Par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāma nauda kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot biržā kotējamus vērtspapīrus, un naudas līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai pārtraukta, Latvijas valsti vai ārvalsti, atlīdzība (komisijas maksa) par kredītiestādes sniegtajiem finansu pakalpojumiem, kā arī naudas līdzekļi, kas iegūti, realizējot šajā pantā minēto prasījumu blakus prasījumus, un augļi, kas iegūti no kredītiestādes mantas likvidācijas procesā.

(4) Ja likvidācijā, kas notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, nekādi naudas līdzekļi (arī naudas līdzekļi, kas saskaņā ar šā panta trešo daļu nav uzskatāmi par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai) netiek faktiski atgūti un ieskaitīti kredītiestādes kontā Latvijas Bankā, likvidators un likvidatora palīgs līdz likvidācijas pabeigšanai kopīgi saņem vienreizēju atlīdzību, par kuras apmēru likvidators un Finansu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

136.pants. (1) Ja likvidācija notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, pēc likvidācijas pabeigšanas likvidators iesniedz tiesai un Finansu un kapitāla tirgus komisijai pārskatu par visu likvidācijas periodu. Tiesa apstiprina pārskatu par visu likvidācijas periodu. Lēmumu par likvidācijas pabeigšanu pieņem tiesa.

(2) Ja notiek kredītiestādes pašlikvidācija, likvidators piecu dienu laikā pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas rakstveida lūguma saņemšanas iesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai pārskatu par kredītiestādes likvidācijas gaitu. Pēc pašlikvidācijas pabeigšanas likvidators iesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai pārskatu par visu pašlikvidācijas periodu.

(3) Likvidatora pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par kredītiestādes likvidācijas gaitu un likvidatora darbību.

(4) Katra mēneša pirmo 10 dienu laikā likvidators iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" likvidējamās kredītiestādes iepriekšējā mēneša pēdējās dienas bilanci un pārskatu par atgūtajiem aktīviem (mantu) un likvidācijas izdevumiem iepriekšējā mēnesī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

137.pants. (1) Ja likvidators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, revīzijas komisijas priekšsēdētājs vai locekļi, revidenti vai zvērināti revidenti ir pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulces lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, likvidatora pienākums ir ziņot par to tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētās rīcības rezultātā nodarīts zaudējums kreditoriem vai akcionāriem, likvidators ceļ prasību tiesā pret vainīgajām personām par šo zaudējumu atlīdzināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

138.pants. (1) Ja likvidators kredītiestādes likvidācijas gaitā konstatē, ka likvidējamās kredītiestādes mantas nepietiek visu kreditoru prasījumu pilnīgai apmierināšanai, likvidatora pienākums ir pieņemt lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu un iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, kredītiestādes vārdā lūdzot tiesu pasludināt kredītiestādi par maksātnespējīgu un pieņemt lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

(2) Pasludinot kredītiestādi par maksātnespējīgu pēc šā panta pirmajā daļā minētā pieteikuma izskatīšanas tiesā, vienlaikus tiek pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu.

(3) Šādā gadījumā par kredītiestādes administratoru ar tiesas nolēmumu apstiprināms likvidators, ja ievērotas šā likuma 131.panta prasības un nav 132.pantā noteikto ierobežojumu.

139.pants. Izmaksu un parādu segšanas kārtību nosaka likvidators, ievērojot šā likuma 191.-195. panta noteikumus.

(Nodaļa 21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

140.pants. (1) Kredītiestāde var iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja tā nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pienācīgi izpildīt savas parādu saistības.

(2) Kredītiestādei ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) kredītiestāde nespēj nokārtot parādu saistības astoņu dienu laikā pēc saistību izpildes termiņa iestāšanās un nav panākta rakstveida vienošanās ar kreditoriem par šā parāda nokārtošanu;

2) kredītiestādes parādu saistības pārsniedz tās aktīvus.

141.pants. Uz maksātnespējas pieteikumu, kuru iesniedz kredītiestādes likvidators, attiecas visi šā likuma 138.panta un 140.panta pirmās daļas noteikumi.

142.pants. (1) Administrators citā maksātnespējas procesā var iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret kredītiestādi, kurai ir parādu saistības pret šā administratora pārstāvamo parādnieku.

(2) Šādā gadījumā uz administratora pieteikumu attiecas visi šā likuma 143.panta noteikumi.

143.pants. Kreditors vai kreditoru grupa var iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) piecu dienu laikā pēc tam, kad kreditors kredītiestādei iesniedzis pretenziju, prasījums nav ne apmierināts, ne celti iebildumi pret to, un pēc šā termiņa izbeigšanās kreditors savu nodomu iesniegt maksātnespējas pieteikumu rakstveidā darījis zināmu kredītiestādei vismaz trīs dienas pirms tā iesniegšanas, turklāt kredītiestāde nav varējusi parādu nokārtot arī šajā termiņā;

2) kredītiestāde ir kreditoram rakstveidā paziņojusi par savu faktisko maksātnespēju.

144.pants. (1) Maksātnespējas pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātie kreditori. Līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai nodrošināto kreditoru prasījumi pret kredītiestādi par parādu piedziņu tiek izskatīti vispārējā kārtībā.

(2) Maksātnespējas pieteikumu drīkst iesniegt tie nodrošinātie kreditori, kuru prasījums pret kredītiestādi nav nodrošināts pilnībā.

145.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisija var iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) kredītiestāde nespēj pienācīgi izpildīt savas parādu saistības;

2) kredītiestādes parādu saistības pārsniedz tās aktīvus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

146.pants. (1) Kredītiestādei, kredītiestādes likvidatoram, kreditoram vai kreditoru grupai, administratoram citā maksātnespējas procesā maksātnespējas pieteikums vispirms jāiesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijā.

(2)Finansu un kapitāla tirgus komisija piecu dienu laikā no maksātnespējas pieteikuma saņemšanas dienas izskata šo pieteikumu un tādā gadījumā, ja konstatē faktisko maksātnespēju vai tās iestāšanās iespējamību, lemj par pieteikuma iesniegšanu tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Finansu un kapitāla tirgus komisija maksātnespējas pieteikumu iesniedz tiesā triju dienu laikā pēc tam, kad pieņēmusi lēmumu par pieteikuma iesniegšanu tiesā.

(3) Finansu un kapitāla tirgus komisija var lemt par pieteikuma apturēšanu uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par mēnesi, ja tās rīcībā ir pierādījumi, ka kredītiestādes faktiskā maksātnespēja ir īslaicīga un saistīta ar īslaicīgām likviditātes problēmām. Ja noteiktā pieteikuma atlikšanas termiņa beigās kredītiestādes maksātspēja nav atjaunojusies, Finansu un kapitāla tirgus komisija maksātnespējas pieteikumu iesniedz tiesā likumā noteiktajā kārtībā triju dienu laikā pēc atliktā termiņa izbeigšanās.

(4) Finansu un kapitāla tirgus komisija tādā gadījumā, ja tā nav konstatējusi kredītiestādes faktisko maksātnespēju vai tās iestāšanās iespējamību, pieņem motivētu lēmumu par pieteikuma noraidīšanu un to triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas rakstveidā paziņo pieteikuma iesniedzējam, norādot lēmuma motīvus. Maksātnespējas pieteikuma noraidīšana Finansu un kapitāla tirgus komisijā nav šķērslis tā iesniegšanai tiesā. Tomēr šajā gadījumā kreditoru prasību nodrošināšanai nav piemērojami prasības nodrošinājuma līdzekļi, kas traucē bankai sniegt finansu pakalpojumus.

(5) Finansu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties rakstveidā informē Latvijas Banku par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

147.pants. (1) Saņēmusi maksātnespējas pieteikumu, Finansu un kapitāla tirgus komisija lemj par pastiprinātās uzraudzības kārtības noteikšanu kredītiestādei un pilnvarnieka iecelšanu. Ja Finansu un kapitāla tirgus komisija pati pieņem lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā, tā piemēro pastiprinātās uzraudzības kārtību un ieceļ pilnvarnieku.

(2) Ja pilnvarnieks ir iecelts šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, jebkuras darbības ar kredītiestādes mantu, kā arī trešo personu mantu, kas atrodas kredītiestādes valdījumā vai turējumā, kredītiestādes pārvaldes institūcijas var veikt vienīgi ar pilnvarnieka rakstveida atļauju. Ja šādas darbības tiek veiktas bez pilnvarnieka rakstveida atļaujas un ja šādu darbību rezultātā nodarīts būtisks kaitējums, vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības.

(3) Ja kredītiestādei jebkuru citu iemeslu dēļ pilnvarnieks jau ir iecelts, no maksātnespējas pieteikuma saņemšanas dienas vai no dienas, kad pieņemts Finansu un kapitāla tirgus komisijas lēmums par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu, pilnvarnieka tiesības paplašinās saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem.

(4) Finansu un kapitāla tirgus komisijas piemērotā pastiprinātās uzraudzības kārtība un komisijas ieceltais pilnvarnieks darbojas līdz dienai, kad tiesa pieņem nolēmumu par maksātnespējas pieteikuma noraidīšanu vai kredītiestādes atzīšanu par maksātnespējīgu.

(5) Finansu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties rakstveidā informē Latvijas Banku par pilnvarnieka iecelšanu, ja tas izdarīts saskaņā ar šā panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

148.pants. (1) Līdz ar maksātnespējas lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt darījumus, ar kuriem tiek nodarīti zaudējumi citiem kreditoriem vai trešajām personām.

(2) Mantiskās tiesības, kuras radušās kreditoram vai trešajām personām šā panta pirmajā daļā minēto kreditora darbību rezultātā, uz kreditora vai administratora iesnieguma pamata atzīstamas par spēkā neesošām likumos noteiktajā kārtībā.

149.pants. Līdz ar kredītiestādes pasludināšanu par maksātnespējīgu:

1) kredītiestāde zaudē tiesības rīkoties ar savu mantu, kā arī ar tās valdījumā vai turējumā esošo trešo personu mantu un šīs tiesības iegūst administrators;

2) kredītiestādes pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta un kredītiestādes pārvaldīšanu veic administrators;

3) apstājas nokavējuma naudas un procentu pieaugums kreditoru prasījumiem, izņemot nodokļu parādus, kuriem pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

150.pants. (1) Nolēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu pieņem tiesa.

(2) Administrators var iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, pievienojot rakstveida pierādījumus, ja iestājies kāds no šādiem nosacījumiem:

1) kredītiestāde nokārtojusi visas savas parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un pēc šo saistību nokārtošanas tās aktīvi pārsniedz atlikušo parādu summu, kā arī ir ievērotas šā likuma prasības, Latvijas Bankas normatīvie norādījumi un noteikumi un Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un rīkojumi;

2) pabeigta bankrota procedūra.

(3) Maksātnespējas process tiek izbeigts, ja tiesa noraida maksātnespējas pieteikumu vai izbeidz maksātnespējas lietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

151.pants. (1) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar kredītiestādes maksātspējas atjaunošanos, administratora pilnvaras attiecīgajā maksātnespējas procesā izbeidzas un atjaunojas kredītiestādes tiesības pārvaldīt savu mantu, kā arī atjaunojas kredītiestādes pārvaldes institūciju darbība. Lietu pieņemšanas un nodošanas akts tiek sagatavots un parakstīts 30 dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par maksātnespējas procesa izbeigšanu. Līdz šā akta parakstīšanai administrators turpina veikt savus pienākumus un ir atbildīgs saskaņā ar šo likumu.

(2) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar kredītiestādes bankrota procedūras pabeigšanu, administratora pilnvaras izbeidzas līdz ar tiesas nolēmuma pieņemšanu par maksātnespējas procesa izbeigšanu. Administrators dokumentus nodod glabāšanai arhīvā saskaņā ar likumu "Par arhīviem".

(3) Izbeidzoties administratora pilnvarām, šā likuma 156.pantā minētā administratora apliecība un zīmogs nododams tiesā.

152.pants. (1) Maksātnespējas process tiek finansēts no kredītiestādes līdzekļiem.

(2) Kriminālsodāma bankrota gadījumā maksātnespējas procesa izdevumus tiesa var piedzīt solidāri no kredītiestādes padomes un valdes priekšsēdētāja un locekļiem.

153.pants. Maksātnespējas procesa izdevumos tiek iekļauti šādi maksājumi:

1) administratora un administratora palīga atlīdzība šā likuma 166.pantā noteiktajā apjomā;

2) darbiniekiem izmaksājamās darba algas, skaitot no dienas, kad pieņemts nolēmums par kredītiestādes atzīšanu par maksātnespējīgu, un izmaksājamie atlaišanas pabalsti;

3) nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā;

4) tiesas izdevumi;

5) izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos;

6) izdevumi izsoļu organizēšanai.

(Nodaļa 21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

154.pants. (1) Par administratoru var būt šā likuma 131.panta pirmajā daļā minētās personas.

(2) Uz administratoru attiecināmi visi šā likuma 132.pantā noteiktie ierobežojumi.

(3) Ja par administratoru tiek iecelta juridiskā persona, tā rakstveidā pilnvaro fizisko personu, kura pārstāvēs administratoru maksātnespējas procesā un uz kuru attiecināmas šā likuma 131.panta pirmajā daļā noteiktās prasības un šā likuma 132.pantā noteiktie ierobežojumi.

(4) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga kontrolēt administratora darbību. Šajā nolūkā Finansu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu administratora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no administratora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar kredītiestādes maksātnespējas procesu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

156.pants. (1) Administratoram ir personiskais zīmogs ar uzrakstu "Administrators (kredītiestādes nosaukums) maksātnespējas procesā" un viņa vārdu, uzvārdu vai juridiskās personas nosaukumu, ja par administratoru iecelta juridiskā persona.

(2) Administratoram ir apliecība ar viņa fotoattēlu, vārdu, uzvārdu vai par administratoru ieceltās juridiskās personas pilnvarotās fiziskās personas fotoattēlu, vārdu, uzvārdu un uzrakstu "Administrators (kredītiestādes nosaukums) maksātnespējas procesā". Apliecību apstiprina tiesas priekšsēdētājs ar savu parakstu un tiesas zīmogu.

157.pants. (1) Pēc iecelšanas līdz lietas izskatīšanai tiesā administrators veic šādas darbības:

1) sagatavo kredītiestādes darbinieku, akcionāru un citu personu sarakstu, kuru piedalīšanās maksātnespējas lietā ir obligāta, un iesniedz šo sarakstu tiesā;

2) sagatavo pārskatu par kredītiestādes aktīviem (mantu) atbilstoši to reālajai (tirgus) vērtībai un iesniedz to tiesā;

3) apzina kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

4) sagatavo kreditoru sarakstu pēc kredītiestādes grāmatvedības reģistros esošajiem datiem, norādot informāciju par kreditoriem, parādu saistību apmēriem un izpildes termiņiem.

(2) Triju dienu laikā pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas un administratora iecelšanas administrators un kredītiestādes valdes priekšsēdētājs kopīgi uzsāk kredītiestādes dokumentu un mantas inventarizāciju. Ja valdes priekšsēdētājs atrodas pagaidu prombūtnē vai viņa atrašanās vieta nav zināma, inventarizāciju veic administrators un valdes locekļi. Pēc inventarizācijas pabeigšanas tiek sagatavots un parakstīts inventarizācijas akts un lietu (dokumentu, mantas u.tml.) pieņemšanas un nodošanas akts.

(3) Ja visi valdes locekļi atrodas pagaidu prombūtnē vai viņu atrašanās vieta nav zināma, administrators par to rakstveidā informē Finansu un kapitāla tirgus komisiju un pats veic inventarizāciju. Pēc inventarizācijas pabeigšanas administrators sagatavo un paraksta inventarizācijas aktu, un tas tiek uzskatīts arī par lietu (dokumentu, mantas u.tml.) pieņemšanas un nodošanas aktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

158.pants. No maksātnespējas lietas ierosināšanas dienas nav pieļaujama kredītiestādes prasījumu vai parādu pilnīga vai daļēja dzēšana ar ieskaitu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts Finansu un kapitāla tirgus komisijas un kreditoru sapulces apstiprinātajā sanācijas plānā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

159.pants. (1) Triju dienu laikā pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administrators nosūta paziņojumu un tiesas sprieduma norakstu Latvijas Bankai, Uzņēmumu reģistram un zemesgrāmatu nodaļai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas, pavadrakstā norādot savu vārdu, uzvārdu (nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, ja administrators ir juridiskā persona), darbības vietu un tālruņa numuru.

(2) Uzņēmumu reģistram ir pienākums fiksēt iesniegtās ziņas likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā kārtībā.

(3) Zemesgrāmatu nodaļai saskaņā ar Zemesgrāmatu likumu ir pienākums ierakstīt zemesgrāmatas attiecīgajā nodalījumā atzīmi par īpašnieka pasludināšanu par maksātnespējīgu.

(4) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar to, ka kredītiestādes maksātspēja ir atjaunojusies, administrators nosūta tiesas nolēmumu Uzņēmumu reģistram un attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai izdarīto atzīmju dzēšanai.

(5) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar kredītiestādes bankrota procedūras pabeigšanu, administrators nosūta Uzņēmumu reģistram tiesas nolēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu kredītiestādes izslēgšanai no Uzņēmumu reģistra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

160.pants. (1) Triju dienu laikā pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administrators iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divos citos laikrakstos paziņojumu par kredītiestādes pasludināšanu par maksātnespējīgu.

(2) Paziņojumā norāda:

1) tiesas sprieduma datumu, kā arī datumu, ar kuru kredītiestāde atzīta par maksātnespējīgu;

2) administratora vārdu, uzvārdu (nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, ja administrators ir juridiskā persona), darbības vietu un tālruņa numuru.

161.pants. (1) Pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administratoram ir visi likumos un kredītiestādes statūtos paredzētie pārvaldes institūciju un to vadītāju pienākumi, tiesības un pilnvaras.

(2) Administratora pienākumi ir šādi:

1) nodrošināt maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu gaitu;

2) pārņemt kredītiestādes mantu, dokumentāciju un zīmogu, kā arī kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

3) pārvaldīt kredītiestādes mantu;

4) izvērtēt kredītiestādes finansiālo stāvokli, mēneša laikā pēc maksātnespējas pasludināšanas pieņemt lēmumu par maksātnespējas risinājumu (sanāciju, bankrotu) un tā noteikumiem un iesniegt to Finansu un kapitāla tirgus komisijai saskaņā ar šā likuma noteikumiem apstiprināšanai;

5) sagatavot kredītiestādes tās mantas sarakstu, pret kuru vēršami nodrošināto kreditoru un pārējo kreditoru prasījumi;

6) pabeigt kredītiestādes dokumentu un mantas inventarizāciju, kas sākta šā likuma 157.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā;

7) ne vēlāk kā mēneša laikā pēc Finansu ministrijas pieprasījuma saņemšanas nodot tranzītkredītu apkalpošanu Finansu ministrijai vai tās norādītajai bankai;

8) informēt tiesu par sanācijas piemērošanu un nosūtīt tiesai zināšanai lēmumu par sanācijas piemērošanu, un likumā noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā pieteikumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

9) sniegt Finansu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas Bankai informāciju par maksātnespējas procesa gaitu un to noteiktajos termiņos iesniegt visu pieprasīto informāciju, kas tām nepieciešama savu funkciju pildīšanai;

10) katra mēneša pirmo 10 dienu laikā iesniegt publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" kredītiestādes iepriekšējā mēneša pēdējās dienas bilanci un pārskatu par atgūtajiem aktīviem (mantu) un maksātnespējas procesa izdevumiem iepriekšējā mēnesī;

11) kārtot grāmatvedību atbilstoši šā likuma 75.panta prasībām;

12) sniegt šajā likumā un likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kā arī Zemesgrāmatu likumā paredzēto informāciju Uzņēmumu reģistram un zemesgrāmatu nodaļām;

13) iesniegt likumos noteiktajā kārtībā kompetentām institūcijām ziņojumus un materiālus par maksātnespējas procesa gaitā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu krimināllietas ierosināšanai;

14) ziņot tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības, ja administrators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, revīzijas komisijas priekšsēdētājs vai locekļi, revidenti vai zvērināti revidenti pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru sapulču lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, kā arī celt prasību tiesā pret vainīgajām personām par zaudējumu atlīdzināšanu, ja šo personu rīcības rezultātā nodarīts zaudējums kreditoriem vai akcionāriem;

15) sasaukt pirmo kreditoru sapulci kredītiestādes sanācijas gadījumā;

16) aprēķināt un apkopot atbilstoši likumam "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" darbinieku prasījumus un iesniegt pieteikumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu Maksātnespējas administrācijai. Pēc naudas līdzekļu saņemšanas no Maksātnespējas administrācijas administrators izmaksā trešajām personām pēc izpildu dokumentiem no attiecīgā darbinieka prasījuma naudas summas, kuras tām pienākas. Administrators iekļauj nenodrošināto kreditoru prasījumu sarakstā Maksātnespējas administrācijas apmierinātās darbinieku prasījumu summas;

17) pirms no hipotekāro ķīlu zīmēm izrietošās saistības un ķīlu zīmju segumā iekļautie aktīvi tiek nodoti citai bankai, veikt izmaksas hipotekāro ķīlu zīmju turētājiem, ja iestājies procentu izmaksas vai hipotekāro ķīlu zīmju dzēšanas termiņš, nodrošinot, ka izmaksas tiek veiktas no ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļautajiem aktīviem, nepieļaujot citu izmaksu veikšanu no hipotekāro ķīlu zīmju reģistrā iekļautajiem aktīviem vai citu grozījumu izdarīšanu hipotekāro ķīlu zīmju reģistrā;

18) ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas rīkojuma saņemšanas nodot Finansu un kapitāla tirgus komisijas norādītajai bankai no likvidējamās bankas emitētajām hipotekārajām ķīlu zīmēm izrietošās saistības pret šo ķīlu zīmju turētājiem kopā ar aktīviem, kas iekļauti hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistrā.

(3) Citi administratora pienākumi atsevišķās maksātnespējas procesa stadijās noteikti šā likuma 178., 180., 182.-184., 187. un 190.pantā.

(4) Administratora tiesības un pilnvaras ir šādas:

1) atsavināt kredītiestādes mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) slēgt kredītiestādes filiāles vai pārstāvniecības;

3) celt prasību tiesā, lai tiktu atzīti par spēkā neesošiem kredītiestādes darījumi, kurus tā piecu gadu laikā pirms pasludināšanas par maksātnespējīgu slēgusi ar trešajām personām vai par labu trešajām personām un kuri radījuši vai var radīt zaudējumus kreditoriem, kā arī darījumi, kuri slēgti ar kādu no kreditoriem un kuri radījuši vai var radīt zaudējumus citiem kreditoriem;

4) iesniegt tiesai jebkuru kredītiestādes prasījumu pret trešajām personām;

5) pārstāvēt kredītiestādi tiesā un attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām un uzstāties tās vārdā;

6) apdrošināt kredītiestādes darījumus un kredītiestādes mantu;

7) sagatavot un parakstīt kredītiestādes vārdā jebkuru dokumentu;

8) pieņemt darbā un atlaist no darba administratora palīgu;

9) pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas;

10) segt maksātnespējas procesa izdevumus no kredītiestādes līdzekļiem;

11) iznomāt jebkuru kredītiestādes mantu, kā arī nomāt jebkuru mantu, ja tas ir visu kreditoru interesēs;

12) atteikties no jebkura prasījuma pret trešajām personām vai slēgt jebkuru mierizlīgumu kredītiestādes vārdā attiecībā uz kredītiestādes prasījumiem pret trešajām personām, ja šādas darbības rezultātā palielinās iespējas apmierināt kreditoru prasījumus vai tiek paātrināta parādu segšana, būtiski nesamazinot kreditoriem izmaksājamo kompensāciju apmēru;

13) pieprasīt, lai kredītiestādes akcionāri izpilda ar attiecīgu akcionāru sapulces lēmumu noteiktās saistības attiecībā uz kredītiestādes pamatkapitālu vai citu mantu, vai celt tiesā prasību par šādu saistību izpildi piespiedu kārtā;

14) iesniegt tiesā pieteikumu par jebkuras tādas trešās personas atzīšanu par maksātnespējīgu, kurai ir parādu saistības pret kredītiestādi, un pārstāvēt kredītiestādes prasījumus, ja uz pieteikuma pamata tiek ierosināta šīs trešās personas maksātnespējas lieta;

15) mainīt kredītiestādes reģistrēto juridisko adresi;

16) pieprasīt un saņemt no fiziskajām personām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju par kredītiestādi un tās pārstāvjiem;

17) pārstāvēt kredītiestādi kriminālprocesā un lūgt, lai attiecīgajiem kredītiestādes pārstāvjiem tiktu noteikts drošības līdzeklis, ja sakarā ar konkrēto maksātnespējas lietu ir ierosināta krimināllieta.

(5) Ja administrators pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu lauž darba līgumu ar kredītiestādes darbiniekiem, par darba līguma laušanas tiesisko pamatu uzskatāmi Latvijas Darba likumu kodeksa 33.panta pirmās daļas 1. un 1.² punkta noteikumi, ja nav cita likumiska pamata darba līguma laušanai. Darba līguma izbeigšanas gadījumā atlaistie darbinieki iegūst kreditoru statusu :

1) neizmaksātās darba samaksas un ar to saistīto nesaņemto maksājumu apmērā;

2) kaitējuma atlīdzības apmērā sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību par visu nesamaksāto periodu un to maksājumu apmērā, kas izdarāmi par trim gadiem uz priekšu valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002. Otrās daļas 16.punkts stājas spēkā 01.01.2003. Sk. pārejas noteikumus.)

162.pants. (1) Personām ir pienākums sniegt administratoram to rīcībā esošo informāciju, kura ir būtiska maksātnespējas procesā.

(2) Kredītiestādes pārstāvjiem un personām, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā vai kredītiestādes likvidācijā ir obligāta, ir pienākums sniegt administratora pieprasīto informāciju piecpadsmit dienu laikā no pieprasījuma nosūtīšanas dienas. Pieprasījums nododams kredītiestādes pārstāvim vai personām, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā vai kredītiestādes likvidācijā ir obligāta, personiski vai nosūtāms ierakstītā vēstulē.

(3) Kredītiestādes pārstāvji un personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā vai kredītiestādes likvidācijā ir obligāta, iesniedz pieprasīto informāciju rakstveidā, apliecinot tās pareizību ar savu parakstu.

163.pants. (1) Administrators ir pilnā apmērā atbildīgs par zaudējumiem, kuri viņa vainas dēļ nodarīti kreditoriem.

(2) Vairāku administratoru iecelšanas gadījumā administratori ir atbildīgi tikai katrs par savu rīcību un proporcionāli zaudējumiem, kuri viņu vainas dēļ nodarīti kreditoriem. Katra administratora atbildības apmēru šādā gadījumā nosaka tiesa.

(3) Administrators nav atbildīgs par zaudējumiem, kuri nodarīti kreditoriem, pirms viņš uzsācis savu pienākumu pildīšanu.

164.pants. (1) Prasības par administratora nodarīto zaudējumu atlīdzību kreditori var celt tiesā vispārējā kārtībā.

(2) Prasības pret administratoru var celt ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas.

(3) Ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus kreditoriem vai citām ieinteresētajām personām un tiesa šajā rīcībā konstatējusi kriminālsodāma nodarījuma pazīmes, uz prasībām pret administratoru attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš.

(4) Šā panta prasības attiecas uz visiem administratoriem, kuri ir piedalījušies attiecīgajā maksātnespējas procesā, neatkarīgi no piedalīšanās laika vai ilguma, un katrs administrators ir atbildīgs tikai par savu rīcību.

165.pants. Administrators var rakstveidā pilnvarot savu palīgu vai jebkuru kredītiestādes darbinieku veikt atsevišķas darbības, kuras saskaņā ar šo likumu ietilpst administratora pilnvarās. Par zaudējumiem, ko nodara administratora palīgs vai darbinieks, rīkodamies uz šādas pilnvaras pamata, atbildīgs ir administrators.

166.pants. (1) Administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs ir:

1) 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu;

2) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz desmit tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu;

3) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz simts tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu, un pieci procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz simts tūkstošus latu.

(2) Administrators un administratora palīgs saņem fiksētu atlīdzību šādos gadījumos un šādā kopējā apmērā:

1) no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai — vienreizēju atlīdzību desmit minimālo mēnešalgu apmērā;

2) līdz bankrota procedūras pabeigšanai, ja nekādi naudas līdzekļi netiek faktiski atgūti, — vienreizēju atlīdzību, par kuras apmēru administrators un Finansu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas, noslēdzot attiecīgu rakstveida līgumu, bet kuras maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt 20 minimālās mēnešalgas;

3) sanācijas gadījumā — mēnešalgu 20 minimālo mēnešalgu apmērā;

4) gadījumā, kad maksātnespējas process izbeigts sakarā ar maksātspējas atjaunošanu, ja maksātspēja atjaunota, — vienreizēju atlīdzību piecu procentu apmērā no kredītiestādes pašu kapitāla maksātnespējas procesa izbeigšanas dienā.

(3) Aprēķinot administratora un administratora palīga kopējo proporcionālo atlīdzību, to samazina par aprēķināto fiksēto atlīdzības apmēru.

(4) Par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāma nauda kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot biržā kotējamus vērtspapīrus, un naudas līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai pārtraukta, Latvijas valsti vai ārvalsti, atlīdzība (komisijas maksa) par kredītiestādes sniegtajiem finansu pakalpojumiem, kā arī naudas līdzekļi, kas iegūti, realizējot šajā pantā minēto prasījumu blakus prasījumus, un augļi, kas iegūti no kredītiestādes mantas maksātnespējas procesā.

(5) Ja kredītiestādei nepietiek naudas līdzekļu, lai nodrošinātu šā panta otrajā daļā noteikto atlīdzību, kā arī nepietiek naudas līdzekļu, kas saskaņā ar šā panta ceturto daļu nav uzskatāmi par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai, administrators un administratora palīgs saņem atlīdzību no Finansu un kapitāla tirgus komisijas. Par atlīdzības apmēru, kas nedrīkst pārsniegt 20 minimālās mēnešalgas mēnesī, administrators un Finansu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas, noslēdz rakstveida līgumu un:

1) pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

2) iesniedz tiesā pieteikumus par administrācijas izmaksu un parādu segšanas kārtības apstiprināšanu, izmaksu un parādu segšanas termiņa noteikšanu, bankrota procedūras uzsākšanu un pabeigšanu un maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

167.pants. (1) Administratora pienākumi izbeidzas:

1) ja administrators tiek atcelts saskaņā ar šā likuma 168.pantu;

2) ja administrators atkāpjas saskaņā ar šā likuma 169.pantu;

3) ja tiek izbeigts maksātnespējas process saskaņā ar šā likuma 150.pantu;

4) administratora nāves gadījumā vai tad, ja administrators ir juridiskā persona un ir pieņemts un Uzņēmumu reģistrā reģistrēts lēmums par šīs juridiskās personas maksātnespēju vai likvidāciju.

(2) Ja notiek administratoru maiņa saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punkta noteikumiem, jaunais administrators stājas pie pienākumu pildīšanas pēc tam, kad parakstīts lietu (dokumentu, mantas u.tml.) pieņemšanas un nodošanas akts. Aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats. Līdz šā akta parakstīšanai iepriekšējais administrators turpina veikt pienākumus un ir atbildīgs likumā noteiktā kārtībā.

(3) Izbeidzoties administratora pilnvarām, tiesa pasludina šā likuma 156.pantā minēto administratora apliecību un zīmogu par nederīgu.

(4) Informāciju par administratora pilnvaru izbeigšanos un administratora apliecības un zīmoga pasludināšanu par nederīgu tiesa publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

168.pants. (1) Ja Finansu un kapitāla tirgus komisija izsaka neuzticību administratoram, tā lūdz tiesu atcelt šo administratoru un iecelt citu, iesakot jaunu administratora kandidatūru.

(2) Atceltā administratora pienākums ir 15 dienu laikā no atcelšanas dienas iesniegt Finansu un kapitāla tirgus komisijai un tiesai pārskatu, kuram jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par viņa darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

169.pants. (1) Administrators ir tiesīgs atkāpties no savu pienākumu pildīšanas, informējot par to Finansu un kapitāla tirgus komisiju un iesniedzot tiesai rakstveida iesniegumu par atkāpšanos un pārskatu, kuram jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par administratora darbību. Iesniegumā norādāmi motīvi, kuru dēļ viņš nevar vai nevēlas turpmāk veikt administratora pienākumus.

(2) Administrators, kura atkāpšanos tiesa apstiprinājusi, saņem atlīdzību saskaņā ar šā likuma 166.pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

(Nodaļa 21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

170.pants. Kredītiestādes manta maksātnespējas procesa laikā ir:

1) kredītiestādes aktīvi (manta) dienā, kad tiesā tiek iesniegts maksātnespējas pieteikums;

2) augļi, kas iegūti no kredītiestādes aktīviem (mantas) maksātnespējas procesa laikā;

3) citi maksātnespējas procesa laikā likumīgā ceļā iegūti aktīvi (manta).

171.pants. (1) Pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu kredītiestādes mantas pārvaldīšanas tiesības ir tikai administratoram.

(2) Administrators pārvalda kredītiestādes mantu un rīkojas ar to šajā likumā noteikto pilnvaru apjomā.

(3) Naudas līdzekļi, kas iegūti, maksātnespējas procesa laikā atgūstot mantu vai izpārdodot kredītiestādes aktīvus, ieskaitāmi kredītiestādes kontā Latvijas Bankā. Administratoram ir tiesības turēt skaidro naudu kasē apmēros, kas nepieciešami maksātnespējas procesa kārtējo izdevumu segšanai.

172.pants. (1) Kredītiestādes mantas sarakstā iekļauj noguldījumus un procentus par tiem, bet neiekļauj citu kredītiestādes turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu.

(2) Administrators nodrošina trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai īpašniekam. Administrators ir tiesīgs piedzīt no trešajām personām izdevumus, kas radušies sakarā ar to mantas uzturēšanu.

(3) Ja trešajām personām piederošā manta ir atsavināta un mantas īpašnieki noteiktajā termiņā ir pieteikuši savus prasījumus, šīs mantas vērtība tiek atlīdzināta pilnā apmērā pirms citu prasījumu apmierināšanas. Izmaksātā summa piedzenama no personas, kuras vainas dēļ trešās personas manta ir atsavināta.

(4) Ja kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu īpašnieki nepārņem savā valdījumā līdz kredītiestādes mantas izsoles sākumam, administrators nodod to glabājumā notāram. Glabājums attiecināms uz naudu, dokumentiem un vērtspapīriem.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, kas nav nauda, dokumenti un vērtspapīri, administrators pārdod atklātā izsolē un tādējādi iegūtos naudas līdzekļus kopā ar dokumentiem par izsoles organizēšanu un norisi nodod glabājumā notāram.

174.pants. (1) Kredītiestādes mantas dāvinājuma līgums var tikt atzīts par spēkā neesošu atbilstoši Civillikuma 1927. panta noteikumiem.

(2) Par spēkā neesošiem var tikt atzīti piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas vai pēc tās noslēgtie darījumi, kuros pušu savstarpējo saistību nevienlīdzīgums norāda, ka faktiski izdarīts dāvinājums.

(3) Nevar atzīt par spēkā neesošiem ziedojumus Latvijā reģistrētām sabiedriskajām organizācijām, kuras nodarbojas ar kultūras, zinātnes, izglītības, sporta, veselības aizsardzības vai sociālās palīdzības veicināšanu. Ziedojumu šādai organizācijai var atzīt par spēkā neesošu un atprasīt, ja ir pierādījumi, ka šis ziedojums ir fiktīvs vai netiek izmantots paredzētajiem mērķiem.

175.pants. (1) Pēc administratora prasības par spēkā neesošu var atzīt ķīlas līgumu , ja:

1) kredītiestādes kreditora ķīlas tiesība nodibināta pēc maksātnespējas iestāšanās dienas vai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas tādam kreditora prasījumam pret kredītiestādi, kurš līdz tam nav bijis nodrošināts;

2) tas noslēgts pēc maksātnespējas iestāšanās dienas vai gada laikā pirms tās un ķīlas ņēmējs ir bijis ieinteresētā persona attiecībā uz kredītiestādi;

3) ķīla atsavināta nodrošinātā kreditora prasījuma apmierināšanai pēc maksātnespējas iestāšanās dienas vai sešu mēnešu laikā pirms tās un atsavināšana nav notikusi atklātā izsolē gadījumos, kad ķīla saskaņā ar likumu vai līgumu bijusi pārdodama šādā izsolē.

(2) Ja ķīlas līgums tiek atzīts par spēkā neesošu, attiecīgais nodrošinātais kreditors iegūst nenodrošinātā kreditora statusu.

(Nodaļa 21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

176.pants. Par sanāciju atzīstams plānveidīgs likumīgu pasākumu kopums nolūkā novērst kredītiestādes iespējamo bankrotu, atjaunot maksātspēju un apmierināt likumīgos kreditoru prasījumus. Kredītiestādes sanācija notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu sanācijas plānu.

177.pants. (1) Sanācijas plānu var iesniegt:

1) administrators;

2) kreditors vai kreditoru grupa;

3) kredītiestādes akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā desmito daļu no akciju sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla.

(2) Sanācijas plānā norādāmi:

1) konkrētie pasākumi, kuri tiks veikti kredītiestādes maksātspējas atjaunošanai;

2) šo pasākumu veikšanas termiņi;

3) nepieciešamie līdzekļi un to iegūšanas avoti;

4) paredzētie kredītiestādes maksātspējas uzlabošanās termiņi un apjoms;

5) termiņi, kad kredītiestāde spēs izpildīt visas likumu un Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo norādījumu un noteikumu prasības;

6) kārtība, kādā paredzēts veikt maksājumus kreditoru prasījumu apmierināšanai, un to veikšanas termiņi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

178.pants. Sanācijas plāna izstrādāšanas termiņu nosaka administrators, bet tas nedrīkst pārsniegt mēnesi no dienas, kad kredītiestāde pasludināta par maksātnespējīgu.

179.¹ pants. Sanācijas procesā ir iesaistīta kredītiestādes kreditoru sapulce un kreditoru komiteja, administrators un personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

179.² pants. (1) Pirmo kreditoru sapulci sasauc tiesas iecelts administrators ne vēlāk kā triju nedēļu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par sanācijas piemērošanu (179.pants) kredītiestādei.

(2) Administrators pirmās kreditoru sapulces laiku, vietu un darba kārtību paziņo kreditoriem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā sapulces datuma. Paziņojums par pirmo kreditoru sapulci publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un divos citos laikrakstos.

(3) Ja kreditoru ir vairāk nekā trīs simti, administrators, paziņojot par kreditoru sapulci, uzaicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu prasījumu summas, pilnvarot kopīgu pārstāvi.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

179.³ pants. (1) Tiesības būt pārstāvētiem kreditoru sapulcē ir visiem kreditoriem neatkarīgi no prasījuma apmēra. Kreditori sapulcē piedalās personiski vai ar likumisko vai līgumisko pārstāvju starpniecību.

(2) Ja kreditoru skaits ir lielāks par trim simtiem, kreditoru sapulcē personiski piedalīties ir tiesīgi tikai tie kreditori, kuri pārstāv ne mazāk kā vienu procentu no visu prasījumu summas. Šajā gadījumā viena persona pārstāv vairākus kreditorus.

(3) Balsstiesības kreditoru sapulcē, kurā notiek balsojums par sanācijas plānu, ir arī nodrošinātajiem kreditoriem pilnā prasījumu apmērā. Ja sanācijas plāns tiek pieņemts, balsstiesības kreditoru sapulcē sanācijas laikā ir arī tiem nodrošinātajiem kreditoriem, kuru tiesības realizēt ķīlu ir ierobežotas.

(4) Nodrošinātajiem kreditoriem kreditoru sapulcē ir balsstiesības parāda nenodrošinātās daļas apjomā. Nodrošinātie kreditori var atteikties no nodrošinājuma vai tā daļas un pieteikt prasījumu, attiecīgi iegūstot balsstiesības visa parāda vai tā nenodrošinātās daļas apjomā.

(5) Uz kreditoru sapulcēm tiek uzaicinātas personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

179.⁴ pants. (1) Kreditoru sapulce:

1) ievēlē kreditoru komiteju;

2) apstiprina vai noraida sanācijas plānu, kā arī tā grozījumus;

3) pieņem lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu saskaņā ar sanācijas plānu, ja sabiedrības pašu kapitāls bijis mazāks par trim ceturtdaļām no sabiedrības pamatkapitāla vai sabiedrības parakstītā pamatkapitāla un dalībnieki vai akcionāri nav pieņēmuši lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu atbilstoši Komerclikumam pirms tiesas nolēmuma par kredītiestādes maksātnespēju;

4) pieņem lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu saskaņā ar sanācijas plānu, paredzot esošajiem dalībniekiem vai akcionāriem pirmpirkuma tiesības uz daļām vai akcijām atbilstoši Komerclikumam.

(2) Ja maksātnespējas procesā piedalās tikai viens kreditors, viņam ir visas šajā likumā paredzētās kreditoru sapulces pilnvaras.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

179.⁵ pants. (1) Kreditoru sapulci vada administrators.

(2) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvēto parādu apmēra, ja par sapulces sasaukšanu šajā likumā paredzētajā termiņā ir paziņots visiem zināmajiem kreditoriem un ja uz to ir uzaicinātas personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta.

(3) To personu neierašanās uz kreditoru sapulci, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, nav šķērslis tās norisei, ja kreditoru sapulce sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Kreditoru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo kreditoru balsu vienkāršu vairākumu pēc prasījumu summas. Katra kreditora balsu skaits tiek noteikts proporcionāli viņa pieteikto, kā arī parādnieka — kredītiestādes dokumentos (grāmatvedības uzskaites reģistros) atspoguļoto parādu summai, ja kreditora prasījums nav pieteikts.

(5) Balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka, piešķirot vienu balsi par mazāko zināmo kreditora prasījumu (prasījumu summu); pārējo kreditoru balsu skaits tiek noteikts, dalot katra kreditora prasījumu (prasījumu summu) ar mazāko zināmo prasījumu (prasījumu summu). Katra kreditora balsu skaitu nosaka pirms katras kreditoru sapulces, ņemot vērā izmaiņas nenodrošināto kreditoru sastāvā un prasījumu summās.

(6) Kreditoru sapulces gaita tiek protokolēta. Protokolēšanu nodrošina kreditoru sapulces vadītājs.

(7) Kreditoru sapulci ar tās motivētu lēmumu var pārtraukt uz laiku līdz vienam mēnesim, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo kreditoru pēc prasījumu summas, norādot sapulces atsākšanas laiku, vietu un darba kārtību.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

179.⁶ pants. (1) Kreditoru sapulce var ievēlēt kreditoru komiteju.

(2) Kreditoru sapulcei ir obligāti jāievēlē kreditoru komiteja, ja savus prasījumus maksātnespējas procesā pieteikuši vairāk nekā piecdesmit kreditori.

(3) Kreditoru komiteju ievēlē no kreditoru sapulces balsstiesīgo dalībnieku vidus ne mazāk kā piecu un ne vairāk kā deviņu locekļu sastāvā uz visu maksātnespējas procesa laiku. Kreditoru komitejā jābūt pārstāvētām visām attiecīgajā maksātnespējas procesā iesaistītajām kreditoru grupām (192. un 193.pants).

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

179.⁷ pants. (1) Kreditoru komitejai ir šajā likumā noteiktās kreditoru sapulces pilnvaras sanācijas procesā.

(2) Kreditoru sapulcei ir tiesības atcelt kreditoru komiteju.

(3) Kreditoru komiteja pēc tās ievēlēšanas no sava vidus nekavējoties ievēlē kreditoru komitejas priekšsēdētāju. Ja kreditoru sapulce uzskata par nepieciešamu, tā var uzdot kreditoru komitejas priekšsēdētājam, vienam vai vairākiem tās locekļiem pastāvīgi kontrolēt kreditoru interešu ievērošanu sanācijas procesa gaitā. Šādā gadījumā kreditoru sapulce nosaka šo personu atalgojumu, kas tiek iekļauts administrācijas izmaksās.

(4) Kreditoru komitejas loceklis var atteikties no pienākumu pildīšanas, par to rakstveidā brīdinot administratoru mēnesi iepriekš. Ja kreditoru komitejas locekļu skaits kļūst mazāks par pieciem, administrators sasauc kreditoru sapulci, kas ievēlē jaunus kreditoru komitejas locekļus.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

179.⁸ pants. (1) Kreditoru komitejas darbības forma ir sēdes.

(2) Kreditoru komitejas sēdes sasauc un vada kreditoru komitejas priekšsēdētājs. Administrators var pieprasīt, lai kreditoru komitejas priekšsēdētājs sasauc kreditoru komitejas sēdi nedēļas laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

(3) Kreditoru komiteja ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no kreditoru komitejā ievēlētajiem locekļiem. Lēmumus kreditoru komiteja pieņem ar klātesošo komitejas locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir kreditoru komitejas priekšsēdētāja balss.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

179.⁹ pants. (1) Kreditors sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Pilnvarotā persona pārstāv kreditoru pilnā kreditora prasījuma apmērā.

(2) Kreditoru grupa sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Pilnvarotā persona pārstāv kreditoru grupu visas kreditoru grupas dalībnieku prasījumu summas apmērā.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

180.pants. (1) Kredītiestādes sanāciju vada administrators saskaņā ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas un kreditoru sapulces apstiprinātu sanācijas plānu.

(2) Papildus šā likuma 161.panta ceturtajā daļā noteiktajām administratora tiesībām un pilnvarām sanācijas gaitā administrators saskaņā ar sanācijas plānu ir tiesīgs kredītiestādes vārdā iegūt vai aizņemties naudas līdzekļus un ieķīlāt kredītiestādes mantu, attiecīgi to saskaņojot ar kreditoru sapulci.

(3) Ja mainījušies būtiski apstākļi, kuri ietekmē vai var ietekmēt sanācijas plāna izpildi, administrators ar kreditoru sapulces piekrišanu izdara grozījumus sanācijas plānā un iesniedz to Finansu un kapitāla tirgus komisijā apstiprināšanai vai pieņem lēmumu par sanācijas atcelšanu vai sanācijas pārtraukšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

181.pants. (1) Lēmumu par sanācijas piemērošanu, sanācijas plānu un turpmākos lēmumus par grozījumiem šajā plānā Finansu un kapitāla tirgus komisija apstiprina 15 dienu laikā no to iesniegšanas dienas un administrators nodod tos apstiprināšanai kreditoru sapulcē.

(2) Ja Finansu un kapitāla tirgus komisija vai kreditoru sapulce neapstiprina sanācijas plānu, kā arī ja sanācija tiek atcelta vai pārtraukta, administrators pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

(3) Ja Finansu un kapitāla tirgus komisija vai kreditoru sapulce neapstiprina lēmumu par grozījumiem sanācijas plānā, sanācija turpināma pēc iepriekšējā apstiprinātā plāna.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

182.pants. (1) Sanācijas termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus no dienas, kad lēmumu par sanācijas piemērošanu un sanācijas plānu apstiprinājusi Finansu un kapitāla tirgus komisija un kreditoru sapulce. Sanācijas termiņš sākas pēc sanācijas plāna apstiprināšanas kreditoru sapulcē. Pēc sākotnējā sanācijas termiņa beigām administrators ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas un kreditoru sapulces piekrišanu var pagarināt sanācijas termiņu ik pa trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad lēmumam par sanācijas termiņa pagarināšanu un grozījumiem sanācijas plānā piekritusi kreditoru sapulce.

(2) Kopējais sanācijas termiņš nedrīkst būt garāks par diviem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

183.pants. (1) Administrators var lūgt Finansu un kapitāla tirgus komisiju vai kreditoru sapulci pārtraukt sanāciju, ja:

1) sanācijas pasākumi nenotiek saskaņā ar sanācijas plānu;

2) sanācijas plānā paredzētajā termiņā nav sasniegta kredītiestādes maksātspējas uzlabošanās paredzētajā apjomā;

3) tiek konstatēts, ka sanācijas plāns nav izpildāms.

(2) Sanācijas pārtraukšanas gadījumā administrators pieņem lēmumu iesniegt tiesā pieteikumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

(Nodaļa 21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

184.pants. (1) Lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu pēc pieteikuma saņemšanas pieņem tiesa.

(2) Administratora lēmumu par pieteikuma iesniegšanu tiesā apstiprina Finansu un kapitāla tirgus komisija.

(3) Pēc tam, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, administrators nodrošina vārda "likvidējamā" lietošanu visos kredītiestādes rekvizītos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

186.pants. (1) Triju dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, administrators iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divos citos laikrakstos paziņojumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu.

(2) Paziņojumā norāda:

1) tiesas lēmuma par bankrota procedūras uzsākšanu pieņemšanas datumu;

2) termiņu, līdz kuram kreditoriem un citām personām jāpiesaka prasības un citas pretenzijas;

3) administratora vārdu, uzvārdu (nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, ja administrators ir juridiskā persona), darbības vietu un tālruņa numuru.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minētais termiņš ir trīs mēneši. Termiņa tecējums sākas ar dienu, kad paziņojums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Pēc šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa beigām pieteiktie kreditoru prasījumi, arī par nodokļu uzskaiti un kontroli atbildīgo valsts un pašvaldību institūciju prasījumi, apmierināmi šā likuma 193. panta 3.punktā paredzēto kreditoru prasījumu grupā.

187.pants. Administrators nosaka kredītiestādes mantas izsoles uzsākšanas dienu un paziņo par to laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divos citos laikrakstos. Ja noteiktajā termiņā nav iespējams uzsākt izsoli, administrators lemj par izsoles uzsākšanas dienas pārcelšanu.

188.pants. Izsolē tiek iekļauta šā likuma 170.pantā norādītā kredītiestādes manta, izņemot naudas līdzekļus, kā arī mantu, kura saskaņā ar kredītiestādes noslēgtajiem spēkā esošajiem līgumiem kalpo par nodrošinājumu nodrošinātajiem kreditoriem.

189.pants. (1) Kredītiestādes mantas izsole notiek saskaņā ar Civillikumu, Civilprocesa likumu un citiem normatīvajiem aktiem, ievērojot šajā pantā noteiktos izņēmumus.

(2) Civilprocesa likumā paredzētās tiesu izpildītāja darbības veic administrators.

(3) Pirmajā izsolē izsolīšana notiek ar augšupejošu soli. Ja manta izsolē netiek pārdota, turpmākajās izsolēs izsolīšana notiek ar lejupejošu soli.

(4) Pēc tam, kad vairāksolītājs par nekustamo īpašumu ir samaksājis noteikto cenu, administrators sagatavo un paraksta pirkuma līgumu, uz kura pamata izdarāms ieraksts zemesgrāmatā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

190.pants. (1) Kredītiestādes ieķīlātās mantas labprātīgas izsoles noteikumus un sākumcenu nodrošinātais kreditors saskaņo ar administratoru. Administrators izsolē pārstāv kredītiestādes intereses, un viņam ir tiesības pieprasīt no izsoles organizētāja izsoles aktu (izsoles lapu, izsoles protokolu).

(2) Pārdodot kredītiestādes ieķīlāto mantu par brīvu cenu atbilstoši Civillikuma 1321.pantam, mantas atsavināšanas līgums slēdzams rakstveidā un saskaņojams ar administratoru.

(3) Ja nav ievēroti šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi, kredītiestādes ieķīlātās mantas atsavināšanas līgumu ir pamats apstrīdēt.

(4) Ja par kredītiestādes ieķīlāto mantu saņemta naudas summa, kas pārsniedz nodrošināto prasījumu un izsoles izdevumus, administrators gādā par pārpalikuma ieskaitīšanu kredītiestādes kontā Latvijas Bankā.

191.pants. (1) Kredītiestādes naudas līdzekļi, kas iegūti no tām hipotēkām un aizstājējseguma, kas atbilstoši hipotekāro ķīlu zīmju likumam iekļauts ķīlu zīmju seguma reģistrā, izlietojami ķīlu zīmju emisijas radīto saistību izpildei. Tikai tad, kad minētās saistības ir izpildītas, atlikušie līdzekļi izlietojami pārējo izmaksu un parādu segšanai. Pārējo izmaksu un parādu segšanas kārtību saskaņā ar šī likuma 192.-195.panta noteikumiem nosaka administrators.

(2) No kredītiestādes naudas līdzekļiem, kas nav iekļauti ķīlu zīmju seguma reģistrā, vispirms pilnībā tiek segtas maksātnespējas procesa vai likvidācijas izmaksas.

192.pants. Pēc maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu segšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti kreditoru prasījumu pamatsummu (bez procentiem) apmierināšanai šādās grupās:

1) izmaksas noguldītājiem, kuriem saskaņā ar likumu pienākas garantētā atlīdzība. Izmaksas tiek noteiktas likumā paredzētās garantētās atlīdzības apmērā. Ja noguldītājam kredītiestādē ir atvērti vairāki konti, tiek uzskatīts, ka noguldītājam ir viens noguldījums visu noguldījumu summas apmērā. Ja noguldītājs ir saņēmis garantēto atlīdzību, viņš zaudē prasījuma tiesības attiecībā uz saņemto summu un noguldījumu garantiju fonda prasījumi pret kredītiestādi tiek pielīdzināti šīs grupas prasījumiem;

2) darbinieku prasījumi attiecībā uz darba samaksu par pirmajiem trim mēnešiem, rēķinot no dienas, kad pārtrauktas algu izmaksas, attiecībā uz atvaļinājuma naudu un sociālajiem pabalstiem gada laikā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas vai tiesas nolēmuma par likvidāciju pieņemšanas, attiecībā uz kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību par visu nesamaksāto periodu un šīs atlīdzības maksājumiem, kas izdarāmi par trim gadiem uz priekšu valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, kas saistīti ar šajā punktā minētajām izmaksām, un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas nodrošina bezdarbnieka pabalsta saņemšanu ;

3) nodokļi un citi maksājumi (parādi) valsts budžetā un pašvaldību budžetos, kā arī tie tranzītkredīti un procentu maksājumi par šo kredītu izmantošanu, kuri līdz maksātnespējas pasludināšanas dienai vai dienai, kad tiesa pieņem nolēmumu par kredītiestādes likvidāciju, ir atmaksāti kredītiestādei;

4) tie parādi kreditoriem, kuri izveidojušies, kredītiestādei pieņemot izpildei, bet neizpildot klienta maksājuma uzdevumus par naudas pārskaitīšanu valsts vai pašvaldības budžeta kontos;

5) valsts prasījumi par valsts garantēto kredītu atmaksāšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002. Sk. pārejas noteikumus.)

193.pants. Pēc šā likuma 192.pantā paredzēto kreditoru prasījumu pilnīgas apmierināšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti kreditoru prasījumu apmierināšanai šādās grupās:

1) pārējie likumīgie kreditoru prasījumi (pamatsummas bez procentiem), arī to kreditoru prasījumi, kuri kreditora statusu ieguvuši pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas vai tiesas nolēmuma par likvidāciju pieņemšanas, ja tie saskaņā ar šo likumu nav pielīdzināmi 192.pantā paredzētajiem kreditoru prasījumiem. Atliktie nodokļu maksājumi pēc maksājumu veikšanas šā likuma 192.pantā paredzētajiem kreditoru prasījumiem, atlikušie fizisko personu noguldījumi un darba algu parādi, kā arī citi no darba tiesiskajām attiecībām izrietoši maksājumi tiek pielīdzināti šīs grupas prasījumiem. Ja kreditora noguldījums ir bijis apdrošināts un kreditors ir saņēmis apdrošināšanas atlīdzību, attiecīgās apdrošināšanas sabiedrības (fonda) prasījumi pret kredītiestādi tiek pielīdzināti šīs grupas prasījumiem;

2) prasījumi par procentu maksājumiem kreditoriem;

3) to kreditoru prasījumi, kuri savus prasījumus pieteikuši pēc noteiktā termiņa;

4) prasījumi par līdzekļiem, kurus kreditori aizdevuši kredītiestādei uz noteiktu laiku ar nosacījumu, ka pirms termiņa tos var pieprasīt vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā.

194.pants. Katras nākamās kreditoru grupas prasījumi tiek apmierināti tikai pēc iepriekšējās kreditoru grupas prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Ja kredītiestādes naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus vienas grupas kreditoru prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram šīs grupas ietvaros.

195.pants. Naudas līdzekļi, kuri paliek pāri pēc šā likuma 192. un 193.pantā minēto prasījumu apmierināšanas, tiek sadalīti kredītiestādes akcionāriem proporcionāli katra ieguldījuma lielumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

197.pants. Pie administratīvās atbildības vai pie kriminālatbildības tiek saukta persona, kura:

1) sniegusi apzināti nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav darījusi zināmu saskaņā ar šo likumu prasīto informāciju;

2) traucējusi Latvijas Bankas un Finansu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotu personu veikt pārbaudes, nav sniegusi noteiktajā termiņā vai sniegusi neprecīzu vai nepatiesu informāciju, dokumentus vai paskaidrojumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

199.pants. Par citām darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas šā likuma vai no tā izrietošo normatīvo aktu prasības:

1) juridiskajai personai Finansu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka uzliek soda naudu līdz 5000 latiem;

2) fiziskā persona tiek saukta pie administratīvās atbildības vai pie kriminālatbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

200.pants. Ja kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs, locekļi, rīkotājdirektors vai darbinieki apzināti piešķīruši kādam kreditoram nepamatotas pirmtiesības vai piekrituši, ka tādas tiek piešķirtas, attiecīgā persona tiek saukta pie administratīvās atbildības vai pie kriminālatbildības.

201.pants. Par šā likuma 196., 198. un 199.pantā minētajiem pārkāpumiem iekasētās soda naudas tiek ieskaitītas valsts budžetā.

(01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

202.pants. Personas, kas nolaidības dēļ vai tīši novedušas kredītiestādi līdz maksātnespējas stāvoklim, kura risinājums izpaužas kā kriminālsodāms bankrots, ir saucamas pie kriminālatbildības.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

203.pants. Ja kredītiestādes padomes vai valdes priekšsēdētājs vai locekļi vai kredītiestādes likvidatori šā likuma 138.pantā un 140.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos nav iesnieguši maksātnespējas pieteikumu, vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

204.pants. (1) Ja maksātnespējas pieteikums atzīts par apzināti nepatiesu, tā iesniedzējs sedz tiesas izdevumus un maksātnespējas procesa izdevumus.

(2) Par apzināti nepatiesu maksātnespējas pieteikumu atzīstams tāds pieteikums, kurā sniegtas apzināti nepatiesas ziņas vai ziņas slēptas un kura dēļ kredītiestāde nepamatoti var tikt vai tikusi atzīta par maksātnespējīgu.

(3) Par apzināti nepatiesu maksātnespējas pieteikumu nav atzīstams kreditora pieteikums, ja kredītiestāde, būdama maksātspējīga, nav pildījusi saistības.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

205.pants. (1) Par apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu parādnieks vai kreditors saucams pie kriminālatbildības.

(2) Apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniedzējs ir atbildīgs par nepatiesā pieteikuma rezultātā kredītiestādei nodarīto kaitējumu.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

206.pants. Kreditoru vai citu kredītiestādes maksātnespējas procesā ieinteresētu personu var saukt pie kriminālatbildības par maksātnespējas procesa apzinātu pārkāpšanu, kas izpaužas kā tiesas un administratora pieprasītās likumā paredzētās informācijas nesniegšana vai slēpšana, nepatiesas informācijas sniegšana, izvairīšanās no piedalīšanās lietas izskatīšanā, pretlikumīga mantas (īpašuma) atsavināšana maksātnespējas procesa laikā, mantas (īpašuma), darījumu, dokumentu slēpšana, iznīcināšana vai viltošana un citas tīšas darbības, kuras kavē maksātnespējas lietas gaitu.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

207.pants. Administratoru var saukt pie kriminālatbildības par apzinātu informācijas slēpšanu no tiesas, tās maldināšanu, par šajā likumā neparedzētu darījumu veikšanu par labu vienam kreditoram vai kreditoru grupai uz citu kreditoru rēķina.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

208.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisijas izdotos administratīvos aktus attiecībā uz konkrētu kredītiestādi vai tās amatpersonu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā pēc attiecīgā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par bankām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22./23., 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.), Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.212 "Komercbanku noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 109.nr.), Ministru kabineta noteikumi nr.213 "Noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 109.nr.), un Ministru kabineta noteikumi nr. 211 "Noteikumi par komercbanku sanāciju un bankrotu" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 109.nr.).

2. Šā likuma 42., 43. un 49.pants stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri.

3. Piemērojot šā likuma 35.panta otrās daļas un 59. panta prasības:

1) reģistrētajām bankām jāievēro, ka bankas minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir:

— no šā likuma spēkā stāšanās dienas līdz 1996.gada 31.martam — ne mazāks kā 100 000 latu,

— no 1996.gada 1.aprīļa līdz 1998.gada 31.martam — ne mazāks kā 1 000 000 latu,

— no 1998.gada 1.aprīļa līdz 1999.gada 31.decembrim — ne mazāks kā 2 000 000 latu;

2) (izslēgts ar 30.10.1997. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.11.1997.)

4. Šā likuma 38. panta normas nav piemērojamas ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1992.gada 1.oktobra lēmumu nr. 411 ("Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 1992, 49./50.nr.) atzītā valsts iekšējā parāda apjomam ar šā lēmuma spēkā stāšanās brīdi.

5. Reģistrētajām bankām šā likuma 21.panta prasības jāizpilda līdz 1999.gada 31.decembrim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.11.1997.)

6. Šim likumam spēkā stājoties, lombardi turpina darboties saskaņā ar likumu "Par akciju sabiedrībām" un citiem likumiem, bet Latvijas Bankas izsniegtās licences tiek anulētas. Tās nododamas Latvijas Bankai līdz 1995.gada 1.decembrim.

7. Kompensāciju izmaksas noguldītājiem — fiziskajām personām, kuru noguldījumi atrodas komercbankās, kas ir bankrotējušas vai atzītas par maksātnespējīgām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tiek turpinātas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

8. Saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 7.punktu prasījuma tiesības valsts garantētās kompensācijas summas apmērā uz līdzekļiem, kas atgūti no komercbankas, kura atzīta par bankrotējušu vai maksātnespējīgu, no fiziskās personas — noguldītāja pāriet Finansu ministrijai.

9. Likuma 12.¹, 12.², 12.³ un 108.¹ panta spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

10. Likuma 161.panta otrās daļas 16.apakšpunkts un grozījums 192.panta 2.punktā stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002. Grozījums 192.panta 2.punktā iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2003.)

11. Likuma 24.panta pirmās daļas 3.punkts stājas spēkā 2004.gada 1.aprīlī, bet otrā daļa — 2007.gada 1.aprīlī.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

12. Kredītiestāžu maksātnespējas (bankrota) vai likvidācijas procesi, kuri uzsākti pirms šā likuma spēkā stāšanās, risināmi un pabeidzami kārtībā, kādu noteica Kredītiestāžu likums līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

(11.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.2002.)

13. Grozījums likuma 63.pantā stājas spēkā vienlaikus ar tiesu izpildītāju likuma spēkā stāšanos.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2002. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2003.)