Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Kredītiestāžu likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kredītiestāde — uzņēmējsabiedrība, kas dibināta, lai pieņemtu noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus un savā vārdā izsniegtu kredītus;

2) kredītiestādes nodaļa (filiāle) — teritoriāli vai citādi nošķirta kredītiestādes struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas kredītiestādes vārdā;

3) pārstāvniecība — kredītiestādes struktūrvienība, kas atrodas citā valstī un pārstāv kredītiestādes intereses, bet neveic uzņēmējdarbību;

4) finansu pakalpojumi:

a) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana;

b) kreditēšana, arī saskaņā ar finansu līzinga noteikumiem;

c) skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana;

d) bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišana un apkalpošana;

e) tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, depozītu sertifikātiem u.c.), valūtu, finansu līgumiem, vērtspapīriem;

f) uzticības operācijas (trasts);

g) vērtspapīru glabāšana un pārvaldīšana;

h) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu;

i) vērtību glabāšana;

j) piedalīšanās akciju emisijā un ar to saistīto pakalpojumu sniegšana;

k) konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos;

l) starpniecības pakalpojumi naudas instrumentu tirgū;

m) tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu;

n) citi darījumi, kuri pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem finansu pakalpojumiem;

5) kredīts — atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas un kurš klientam rada tiesības rīkoties ar tām un pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot kredītiestādei naudu vai citas lietas;

6) noguldījums — naudas līdzekļu glabāšana kredītiestādes kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem;

7) pašu kapitāls — kredītiestādes kapitāls, kuru veido:

a) apmaksātais pamatkapitāls un akciju emisijas uzcenojums, kas samazināti par priekšrocību akciju (kurām kredītiestādes statūtos paredzēta dividenžu uzkrāšana) vērtību, rezerves kapitāls, nesadalītā peļņa (ar nosacījumu, ka ir auditora atzinums par tās esamību), kas samazināta par iepriekšējo darbības gadu zaudējumu apjomu, un citi elementi saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem;

b) samazinājums par kredītiestādes īpašumā esošajām pašas akcijām, nemateriālajiem aktīviem un kārtējā darbības gada zaudējumiem;

c) subordinētais kapitāls saskaņā ar šā likuma 36.panta prasībām;

d) samazinājums par kredītiestādes līdzdalību citās kredītiestādēs;

e) samazinājums par citās kredītiestādēs un finansu iestādēs (pamatkapitālā, subordinētajā kapitālā un saskaņā ar Latvijas Bankas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem — citos finansu instrumentos) izdarīto kredītiestādes ieguldījumu daļu, kura pārsniedz 10 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar šā punkta "a"-"c" apakšpunktu. Ieguldījumu kopsummu aprēķina tikai tajās kredītiestādēs un finansu iestādēs, kurās kredītiestādei nav būtiskas līdzdalības;

8) subordinētais kapitāls — naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par septiņiem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas;

9) klients — fiziskā vai juridiskā persona, kurai kredītiestāde sniedz finansu pakalpojumus;

10) mātes uzņēmums — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram citā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) pieder vairāk nekā 50 procenti pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai kuru tas spēj tieši vai netieši kontrolēt;

11) meitas uzņēmums — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurā mātes uzņēmumam pieder vairāk nekā 50 procenti pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai kuru mātes uzņēmums spēj tieši vai netieši kontrolēt;

12) kontrole — attiecības starp mātes un meitas uzņēmumu vai analogas attiecības starp personu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), vai iespēja saskaņā ar statūtiem vai līgumu noteikt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) finansu un darbības politiku;

13) būtiska ietekme — iespēja ietekmēt (bet ne kontrolēt) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) finansu un darbības politikas noteikšanu;

14) uzticības operācijas (trasts) — darījumi, kuros attiecības starp kredītiestādi un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem kredītiestāde uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma;

15) būtiska līdzdalība — tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentus no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai arī līdzdalība, kas dod iespēju būtiski ietekmēt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbību;

16) riska darījumi — kredītiestādes bilances aktīva un ārpusbilances posteņos uzrādītās operācijas, kurām noteikta paaugstināta riska pakāpe;

17) auditors — šā likuma izpratnē: Latvijā licencēts zvērināts revidents vai cita persona, kurai Latvijas Banka piešķīrusi tiesības veikt kredītiestāžu pārskatu pārbaudi;

18) savstarpēji saistītu klientu grupa — divas vai vairākas personas, kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku:

a) jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas vai tai ir būtiska ietekme uz tām;

b) jo tās ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības;

19) personas, kuras saistītas ar kredītiestādi — personas, kas ir:

a) kredītiestādes akcionāri, kuriem kredītiestādē ir būtiska līdzdalība, un šo akcionāru — fizisko personu — laulātie, vecāki un bērni;

b) kredītiestādes meitas uzņēmumi;

c) kredītiestādes padomes, valdes, revīzijas komisijas, iekšējā revīzijas dienesta vadītājs un locekļi, citi kredītiestādes darbinieki, kuri ir pilnvaroti veikt kredītiestādes darbības plānošanu, vadīšanu un kontroli un kuri atbild par to, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni;

d) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros šā termina skaidrojuma "a" un "c" apakšpunktā minētajām personām ir būtiska līdzdalība;

20) finansu iestāde — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodibināts, lai sniegtu vienu vai vairākus finansu pakalpojumus, izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, kā arī lai veiktu apdrošināšanas operācijas vai lai iegūtu līdzdalību citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā;

21) finansu pārvaldītājsabiedrība — finansu iestāde, kuras meitas uzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes vai finansu iestādes, turklāt viens no tiem ir kredītiestādei;

22) tranzītkredīts — valdības kredīts, kas ar banku starpniecību tiek piešķirts uzņēmējiem konkrētu mērķu īstenošanai un netiek iekļauts bankas aktīvos, pret kuriem tiek vērsti kreditoru prasījumi bankas likvidācijas vai bankrota gadījumā;

23) nodokļu administrācija - likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktās institūcijas;

24) pašlikvidācija — kredītiestādes darbības izbeigšana saskaņā ar kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulces lēmumu;

25) likvidācija — kredītiestādes darbības izbeigšana pašlikvidācijas gadījumā, pēc tiesas nolēmuma vai bankrota gadījumā;

26) maksātnespēja — ar tiesas spriedumu konstatēts kredītiestādes stāvoklis, kad tā nespēj izpildīt savas parādu saistības;

27) faktiskā maksātnespēja — kredītiestādes stāvoklis, kad tā nespēj izpildīt savas parādu saistības līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai;

28) maksātnespējas process — process, kas risinās kredītiestādē no dienas, kad maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā, līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas pieteikuma noraidīšanu vai maksātnespējas procesa izbeigšanu;

29) sanācija — maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā plānveidīgs likumīgu pasākumu kopums nolūkā novērst kredītiestādes iespējamo bankrotu, atjaunot tās maksātspēju un apmierināt likumīgos kreditoru prasījumus;

30) bankrots — maksātnespējas stāvokļa risinājums, kad kredītiestāde tiek likvidēta un no līdzekļiem, kas iegūti maksātnespējas procesā, atsavinot kredītiestādes mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiek apmierināti likumīgie kreditoru prasījumi;

31) kriminālsodāms bankrots — kredītiestādes novešana līdz maksātnespējai vai bankrotam, ja tā iemesls ir apzināta rīcība vai nolaidība un ja ar to nodarīts būtisks kaitējums valstij, pašvaldībai vai citas fiziskās vai juridiskās personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm un tas atzīts ar tiesas spriedumu;

32) kreditors — valsts, pašvaldība, fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu saistīta fizisko vai juridisko personu grupa, kurai ir prasījuma tiesība pret kredītiestādi;

33) nodrošinātais kreditors — kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) pret kredītiestādi ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku;

34) likvidators — kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulces ievēlēta persona (pašlikvidācijas gadījumā) vai pēc Latvijas Bankas ieteikuma tiesas iecelta persona, kura īsteno šajā likumā noteiktās pilnvaras un ir atbildīga šajā likumā noteiktajā kārtībā;

35) administrators — pēc Latvijas Bankas ieteikuma tiesas iecelta persona, kura īsteno šajā likumā noteiktās pilnvaras un ir atbildīga šajā likumā noteiktajā kārtībā;

36) ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi ir:

a) kredītiestādes akcionāri (biedri), padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs un locekļi, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni;

b) personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības;

c) personas, kuras ir bijušas ieinteresētās personas saskaņā ar šā punkta "a" un "b" apakšpunkta noteikumiem pēdējo sešu mēnešu laikā līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai;

37) finansu līzings — kreditēšana, ko veic atbilstoši Unitroit konvencijā par starptautisko finansiālo līzingu noteiktajiem pamatprincipiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.1996., 30.10.1997. un 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998. 7.punkta "e" apakšpunkts stājas spēkā 01.01.1999. Sk. 21.05.1998. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)

2.pants. (1) Šis likums nosaka kredītiestāžu tiesisko statusu, kā arī reglamentē to darbību un uzraudzību.

(2) Kredītiestāžu tiesības un pienākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā nosaka likums "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu".

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998. Sk. 21.05.1998. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)

3.pants. Latvijas Republikā kredītiestāde darbojas kā banka vai krājaizdevu sabiedrība, vai ārvalstu bankas nodaļa (filiāle).

4.pants. Bankas dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, likums "Par akciju sabiedrībām", likums "Par vērtspapīriem" un citi likumi, ievērojot tos noteikumus, kas ietverti šajā likumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

5.pants. Krājaizdevu sabiedrības dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā 38. pantu, 47. panta otrās daļas 2. punktu, 50.1 pantu un 76. pantu, Kooperatīvo sabiedrību likums un citi likumi.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

6.pants. Ārvalstu bankas nodaļas (filiāles) dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā 27. panta 5. punktu, 35., 36., 39., 40., 42., 43., 47., 49., 50.1, 51.pantu, 57.panta 1.punktu, 58., 59., 77.-87., 89., 90., 94.pantu, 102. panta 1., 2. un 4. punktu, 109., 113.-118., 121., 125.pantu, 126. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu, 127., 128.pa n tu, 129. panta otro daļu, 137., 138., 140.-145., 149., 152., 170., 172.-177., 184., 185., 188.-190. pantu, likums "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" un citi likumi.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

7.pants. Kredītiestādēm ir saistoši Latvijas Bankas padomes saskaņā ar šo likumu izdotie normatīvie norādījumi un noteikumi par kredītiestāžu darbību regulējošajām prasībām un kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību.

8.pants. Kredītiestādes pienākums ir Latvijas Bankas noteiktajos termiņos iesniegt Latvijas Bankai visu tās pieprasīto informāciju, kas nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.

(30.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.1996.)

9.pants. (1) Vārdus "kredītiestāde", "banka", "krājaizdevu sabiedrība" vai šo vārdu savienojumu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumā vai reklāmas nolūkā var lietot tikai kredītiestādes, kurām ir Latvijas Bankas izsniegta licence kredītiestādes darbībai.

(2) Vienīgi kredītiestādēm atļauts izsludināt noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un pieņemt tos.

(3) Kredītiestāde ir tiesīga sniegt arī citus finansu pakalpojumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

10.pants. Kredītiestādei aizliegts izplatīt reklāmu, kas sniedz nepatiesu informāciju par tās darbību.

II nodaļa
Kredītiestāžu licencēšana

11.pants. Kredītiestādes, to nodaļas (filiāles) un pārstāvniecības savu darbību Latvijā var uzsākt tikai pēc Latvijas Bankas izsniegtas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas likumos noteiktajā kārtībā.

12.pants. Latvijas Republikas bankām ir jāsaņem Latvijas Bankas atļauja nodaļas (filiāles) vai pārstāvniecības atvēršanai ārvalstīs.

13.pants. (1) Kredītiestāžu licenču (atļauju) izsniegšanas kārtību, kā arī ar banku darbību saistītos ierobežojumus nosaka Latvijas Banka.

(2) (Izslēgta ar 21.05.1998. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

14.pants. Latvijas Banka iesniegumu par licences piešķiršanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Latvijas Bankai ir tiesības neizsniegt licenci jaundibināmai kredītiestādei, ja, to dibinot, nav ievēroti likumi un kredītiestādes plānotā darbība neatbilst Latvijas valsts interesēm.

15.pants. Lai saņemtu Latvijas Bankas licenci kredītiestādes darbībai, tās dibinātājiem jānodrošina:

1) dibināšanas dokumenti, statūti un kredītiestādes darbību reglamentējošie dokumenti, kas dod skaidru priekšstatu par plānoto darbību un tai atbilstošu organizāciju;

2) minimālā dibināšanas pamatkapitāla iemaksa;

3) likuma prasībām atbilstošas bankas, krājaizdevu sabiedrības padomes, valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļu, ārvalstu bankas nodaļas (filiāles) vadītāju kandidatūras.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

16.pants. (1) Banku var dibināt:

1) fiziskās personas, kuras ir pilngadīgas un rīcībspējīgas;

2) juridiskās personas, kuras reģistrētas Latvijas Republikā vai citā valstī un kuru darbības laiks nav mazāks par trim finansu gadiem;

3) viena ārvalsts banka, kuras darbības laiks nav mazāks par trim finansu gadiem;

4) valsts.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. — 3.punktā minētajām personām ir nepieciešama nevainojama reputācija un stabils finansu stāvoklis.

17.pants. Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šā likuma 16. un 29.pantā minētajām personām, lai spriestu par to finansu stāvokli un reputāciju, šajā nolūkā pārbaudot minēto personu:

1) finansu resursu pietiekamību;

2) kredītiestādes darbības un vadības plānus;

3) līdzšinējo darbību, kompetenci un pieredzi.

18.pants. Krājaizdevu sabiedrību var dibināt fiziskās personas, kuras ir viena pagasta vai vienas pilsētas iedzīvotāji, vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un iestāžu darbinieki, viena uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), vienas iestādes darbinieki vai vienas Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā izveidotas arodbiedrības, sabiedriskās vai reliģiskās organizācijas biedri.

(30.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.1997.)

19.pants. Latvijas Banka pārbauda kredītiestādes dibinātāju identitāti, bet, ja kredītiestādes dibinātāji ir juridiskās personas, — ziņas par to dibinātājiem un īpašniekiem.

20.pants. Ārvalstu banka var atvērt nodaļu (filiāli) Latvijā, ja šīs bankas minimālais dibināšanas pamatkapitāls atbilst šā likuma 21.panta prasībām un tās darbības laiks nav mazāks par trim finansu gadiem.

21.pants. Bankas minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir ekvivalents pieciem miljoniem ekiju, kas pārrēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa.

22.pants. Krājaizdevu sabiedrības minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir divi tūkstoši latu.

(30.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.1997.)

23.pants. Ārvalstu bankai, kura atver nodaļu (filiāli) Latvijā, gada laikā pēc licences saņemšanas jāiegulda aktīvos Latvijā vismaz viens miljons ekiju un jāuztur šāds ieguldījumu līmenis visu savu darbības laiku.

24.pants. Par bankas un krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, rīkotājdirektoru, galveno grāmatvedi, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekļiem un ārvalstu bankas nodaļas (filiāles) vadītāju var būt persona:

1) kura ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents);

2) kura ir kompetenta finansu vadības jautājumos;

3) kurai ir nepieciešamā izglītība un profesionālā pieredze banku darbībā;

4) kurai ir nevainojama reputācija;

5) kurai nav atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību.

25.pants. Par bankas un krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, rīkotājdirektoru, galveno grāmatvedi, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekli un ārvalstu bankas nodaļas (filiāles) vadītāju nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša nozieguma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša nozieguma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

3) pret kuru krimināllieta par tīša nozieguma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju.

26.pants. Par bankas padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt personas, kuras atbilst šā likuma 24.panta 2., 4. un 5.punkta un 25.panta prasībām.

27.pants. Latvijas Banka var atsaukt kredītiestādes licenci (atļauju), ja:

1) kredītiestāde nav sākusi savu darbību 12 mēnešu laikā kopš licences (atļaujas) izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka kredītiestāde sniegusi nepatiesas ziņas licences (atļaujas) saņemšanai;

3) kredītiestāde neievēro Latvijas Bankas saskaņā ar šo likumu noteiktos darbības ierobežojumus;

4) kredītiestāde regulāri neievēro šā likuma prasības un Latvijas Bankas normatīvos norādījumus un noteikumus;

5) tiesa apstiprinājusi šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

III nodaļa
Būtiska līdzdalība

28.pants. Būtisku līdzdalību bankā drīkst iegūt vienīgi persona, kura atbilst šā likuma 16.panta prasībām un nodrošina 19.panta nosacījumu izpildi.

29.pants. (1) Fiziskajai vai juridiskajai personai, kura vēlas tiešā vai netiešā ceļā iegūt būtisku līdzdalību bankā un kurai līdz šim šādas līdzdalības nav bijis, pirms būtiskas līdzdalības iegūšanas jāsaņem Latvijas Bankas atļauja. Nosakot fiziskās personas netiešā ceļā iegūto būtisko līdzdalību, ievēro tās laulātā, vecāku un bērnu līdzdalību bankas pamatkapitālā vai balsstiesīgo akciju skaitu.

(2) Ja persona, kurai bankā ir būtiska līdzdalība, to vēlas palielināt, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33, 50 un vairāk procentus no bankas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, tai pirms būtiskas līdzdalības palielināšanas jāsaņem Latvijas Bankas atļauja.

(3) Latvijas Banka mēneša laikā no dienas, kad saņemts paziņojums par būtisku līdzdalību, dod atļauju iegūt īpašumā akcijas vai to atsaka, ja persona neatbilst šā likuma prasībām.

(4) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai spriestu par to reputāciju un finansu stāvokli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

30.pants. (Izslēgts ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

31.pants. Persona, kurai ir būtiska līdzdalība bankā, informē Latvijas Banku ikreiz, kad tās līdzdalība bankā kļūst mazāka par 10, 20, 33 vai 50 procentiem no bankas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita.

32.pants. Banka nekavējoties informē Latvijas Banku par pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju kapitāla sadalījuma maiņu, kas saistīta ar būtisku līdzdalību. Banka ne retāk kā reizi gadā iesniedz Latvijas Bankai visu to personu sarakstu, kurām ir būtiska līdzdalība, norādot šīs līdzdalības apjomu.

33.pants. (1) Ja šā likuma 29.pantā noteiktajos gadījumos personas ir ieguvušas savā īpašumā bankas akcijas bez Latvijas Bankas atļaujas, šīs personas nevar izmantot iegūto akciju balsstiesības.

(2) Akcionāru pilnsapulces lēmumi, kuri pieņemti, nelikumīgi izmantojot šā panta pirmajā daļā minētās balsstiesības, ko nodrošina noteikts daudzums akciju, nav spēkā.

IV nodaļa
Kredītiestāžu darbību regulējošās prasības

34.pants. Kredītiestāde kreditēšanu veic saskaņā ar tās kredītpolitiku, kas nosaka kredītu piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību, izsniegto kredītu uzraudzības kārtību un to kvalitātes novērtēšanas kritērijus.

35.pants. (1) Kredītiestādes pašu kapitāla attiecība pret svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem.

(2) Kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par likumā noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitālu.

36.pants. Kredītiestādes pašu kapitāla aprēķinos subordinētā kapitāla daļa nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā likuma 1.panta 7.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto pašu kapitāla elementu kopsummas. Subordinētā kapitāla daļa pakāpeniski samazināma vismaz pēdējos piecus gadus pirms aizdevuma atmaksāšanas termiņa.

37.pants. (1) Kredītiestāde savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana.

(2) Šādu prasību nodrošināšanas normatīvos noteikumus (likviditātes prasības) nosaka Latvijas Banka.

38.pants. Kredītiestādes rezerves tās kontā Latvijas Bankā un skaidrā naudā kredītiestādes kasē nedrīkst būt mazākas par Latvijas Bankas padomes apstiprināto normu.

39.pants. Kredītiestādes darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījuma apmērs pārsniedz 10 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla.

40.pants. Lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt kredītiestādes pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm.

41.pants. (Izslēgts ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

42.pants. Riska darījumu apmērs ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu) nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla.

43.pants. Riska darījumu apmērs ar personām, kuras saistītas ar kredītiestādi, nedrīkst kopsummā pārsniegt 15 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz kredītiestādes līdzdalību tās meitas uzņēmumu pamatkapitālā un to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā, kuros kredītiestādei ir būtiska ietekme.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998. Otrais teikums stājas spēkā 01.01.1999. Sk. 21.05.1998. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)

44.pants. Bankas līdzdalība tāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamat kapitālā, kurš nav banka, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no bankas pašu kapitāla.

45.pants. Bankas kopējā līdzdalība tādu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā, kuri nav bankas, nedrīkst pārsniegt 60 procentus no bankas pašu kapitāla.

46.pants. (1) Krājaizdevu sabiedrība nedrīkst iegūt līdzdalību cita uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitālā.

(2) Krājaizdevu sabiedrība var ņemt aizņēmumus no bankām, bet tie nedrīkst pārsniegt 50 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla un noguldījumu kopsummas.

47.pants. (1) Kredītiestādes ieguldījumi kustamajā un nekustamajā īpašumā, kā arī līdzdalība citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), izņemot kredītiestādes un finansu iestādes, pamatkapitālā kopsummā nedrīkst pārsniegt kredītiestādes pašu kapitālu.

(2) Nosacījumi, kas minēti šā panta pirmajā daļā, neattiecas uz:

1) īpašumiem un līdzdalību, ko kredītiestāde pārņēmusi kā neatmaksātu kredītu nodrošinājumu uz laiku līdz diviem gadiem no to pārņemšanas brīža;

2) kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami kredītiestādei, lai veiktu tās licencē (atļaujā) paredzētās banku operācijas (darījumus).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998. Sk. 21.05.1998. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)

48.pants. Banka nedrīkst tieši vai netieši izsniegt kredītu pašas izlaisto vai tās mātes vai meitas uzņēmuma izlaisto akciju iegādei, kā arī pieņemt par kredītu nodrošinājumu pašas akcijas.

49.pants. Kredītiestādes ārvalstu valūtu atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt:

1) atsevišķā ārvalstu valūtā — 10 procentus no pašu kapitāla;

2) kopumā visās ārvalstu valūtās — 20 procentus no pašu kapitāla.

50.pants. Latvijas Bankai ir tiesības papildus noteikt vēl citas kredītiestāžu darbību regulējošas prasības, lai mazinātu kredītiestāžu darbības risku un aizsargātu kreditoru intereses.

50.1pants. (1) Kredītiestādei, kura ir citu kredītiestāžu vai finansu iestāžu mātes uzņēmums, kurai citās kredītiestādēs vai finansu iestādēs tieši vai netieši pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai kuras mātes uzņēmums ir Latvijā reģistrēta finansu pārvaldītājsabiedrība, šā likuma 35.panta pirmajā daļā, 40., 42., 44., 45. un 47.pantā noteiktās kredītiestāžu darbību regulējošās prasības jāievēro, pamatojoties uz konsolidētajiem finansu pārskatiem.

(2) Kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamo konsolidēto finansu pārskatu un informācijas sagatavošanas kārtību, kā arī konsolidētajos finansu pārskatos ietveramo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) kopumu nosaka Latvijas Banka.

(3) Ja Latvijas Banka to pieprasa, kredītiestādei, kuras uzraudzību, ievērojot šā panta pirmās daļas noteikumus, Latvijas Banka veic uz konsolidēto finansu pārskatu pamata, jāievēro kredītiestāžu darbību regulējošās prasības, pamatojoties arī uz nekonsolidētajiem finansu pārskatiem.

(4) Kredītiestādei, kuras uzraudzību veic uz konsolidēto finansu pārskatu pamata, jānodrošina, lai visos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuru finansu pārskati tiek konsolidēti, būtu efektīva iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina patiesas informācijas sagatavošanu uzraudzības veikšanai.

(5) Lai novērtētu uzraudzības veikšanai iesniegtās informācijas patiesumu, Latvijas Banka ir tiesīga veikt iekšējās pārbaudes uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuru finansu pārskati tiek konsolidēti.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998. Pants stājas spēkā 01.01.1999. Sk. 21.05.1998. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)

51.pants. Kredīti, kuri katrs atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 1 000 latu un tiek izsniegti vienai un tai pašai ar kredītiestādi saistītai personai, piešķirami ar vienbalsīgi pieņemtu kredītiestādes valdes lēmumu.

52.pants. Kredītiestāde pirms un pēc kredīta izsniegšanas pārbauda kredīta ņēmēja maksātspēju, regulāri pieprasot dokumentus, kas apliecina kredīta ņēmēja saimnieciskās darbības finansiālo stabilitāti, spēju atmaksāt kredītu un tā procentus.

53.pants. (Izslēgts ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

54.pants. Kredītiestāde, izsniedzot kredītu, slēdz līgumu, kurā norāda kredīta mērķi, apmēru, izsniegšanas un atmaksāšanas kārtību, procentu likmi un procentu aprēķināšanas kārtību, kredīta nodrošinājumu un citus nosacījumus.

55.pants. Kredītiestāde veic savu aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanu saskaņā ar likumiem un Latvijas Bankas norādījumiem.

56.pants. Kredītiestāde visus tās izsniegtos galvojumus un citus saistību aktus, izņemot ķīlas, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, reģistrē Latvijas Bankā. Galvojumi un citi saistību akti, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu un kuri nav reģistrēti Latvijas Bankā, uzskatāmi par spēkā neesošiem.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

57.pants. Kredītiestādei ir jāsaņem Latvijas Bankas atļauja, ja:

1) paredzēts palielināt vai samazināt kredītiestādes pamatkapitālu;

2) tiek mainīts valdes priekšsēdētājs vai ārvalstu bankas nodaļas (filiāles) vadītājs, vietnieks vai galvenais grāmatvedis;

3) tiek mainīta kredītiestādes juridiskā adrese;

4) tiek mainīts kredītiestādes nosaukums;

5) kredītiestāde tiek reorganizēta.

58.pants. Ja kredītiestāde sadalās divās vai vairākās kredītiestādēs, jaundibināto kredītiestāžu pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par likumā noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitālu.

59.pants. Pēc kredītiestāžu apvienošanās izveidojušās kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par likumā noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitālu.

V nodaļa
Kredītiestādes un klienta attiecības

60.pants. (1) Kredītiestādes un klienta attiecības regulē likumi un noslēgtie līgumi.

(2) (Izslēgta ar 21.05.1998. likumu.)

(3) (Izslēgta ar 21.05.1998. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 21.05.1998. likumu.)

(30.05.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998. Sk. 21.05.1998. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)

61.pants. (1) Kredītiestādes pienākums ir garantēt klientu personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu.

(2) Saskaņā ar Latvijas Bankas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem kredītiestāde Latvijas Bankai sniedz makroekonomiskās analīzes veikšanai nepieciešamo statistisko informāciju par maksājumiem, kuri veikti starp rezidentiem un nerezidentiem.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības sniegt šā panta otrajā daļā minēto apkopoto informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei.

(4) Kredītiestādei ir tiesības sniegt savam mātes uzņēmumam, kas ir kredītiestāde vai finansu pārvaldītājsabiedrība, informāciju, kura saskaņā ar Latvijas Bankas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem vai Latvijas Bankas un ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama kredītiestāžu uzraudzības veikšanai.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

62.pants. (1) Ziņas par fizisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem.

(2) Ziņas par juridisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas šo juridisko personu pilnvarotajiem pārstāvjiem un to augstākajām institūcijām pēc šo institūciju vadītāju pieprasījuma.

(3) Ziņas par valsts budžeta iestāžu (institūciju) kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas Valsts kasei pēc tās pieprasījuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.1996. un 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

63.pants. (1) Ziņas par fizisko un juridisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai, vienīgi šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā:

1) tiesai un prokuratūrai, ja ziņas nepieciešamas:

a) krimināllietā vai lietā, kurā likumā noteiktajos gadījumos var piemērot mantas konfiskāciju,

b) civillietā, ar kuru apmierina civilprasību, kas radusies no krimināllietas,

c) civillietā par uzturnaudas (alimentu) piedziņu, ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru vērst piedziņu,

d) civillietā par tāda noguldījuma sadalīšanu, kas ir laulāto kopīga manta,

e) lietā par parādnieka maksātnespēju un bankrotu,

f) mantojuma lietā noguldītāja nāves gadījumā;

2) Valsts kontrolei — par juridiskajām personām, kuru rīcībā ir valsts manta vai kuras tiek finansētas no valsts līdzekļiem, vai kuras izpilda valsts pasūtījumus un piegādes;

3) Valsts ieņēmumu dienestam, ja:

a) nodokļu maksātājs neiesniedz nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus,

b) nodokļu maksātāja nodokļu audita pārbaudes laikā ir konstatēti grāmatvedības uzskaites vai nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi,

c) nodokļu maksātājs neveic nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu likumu prasībām;

4) (izslēgts ar 30.10.1997. likumu);

5) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam — likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" paredzētajos gadījumos un kārtībā.

(2) Kredītiestāde ziņas sniedz, pamatojoties uz valsts institūcijas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīta konkrētā pārbaudāmā persona un pamatota ziņu nepieciešamība atbilstoši konkrētā likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.03.1996., 30.05.1996., 30.10.1997. un 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998. Sk. 21.05.1998. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)

64.pants. (1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem finansu pakalpojumiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā kredītiestādes akciju vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētājam vai loceklim vai uzticības personai, kā kredītiestādes darbiniekam, kā Latvijas Bankas vai valsts institūcijas darbiniekam, kā auditoru pārstāvim, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Personas, kas izdarījušas šajā pantā minētos pārkāpumus, sodāmas arī tad, ja tie izdarīti pēc tam, kad šā panta pirmajā daļā minētās personas pārtraukušas pienākumu pildīšanu vai darba attiecības kredītiestādē, Latvijas Bankā, valsts institūcijās vai kā auditoru pārstāvji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.1996. un 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

65.pants. (1) Juridisko personu naudas līdzekļiem un citām vērtībām, kas atrodas kredītiestādē, var uzlikt arestu tikai ar tiesas nolēmumu vai prokurora sankciju, bet šo personu norēķinu operāciju daļēja vai pilnīga apturēšana veicama pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma.

(2) Piedziņu uz juridisko personu naudas līdzekļiem un citām vērtībām var vērst tikai saskaņā ar tiesas izpildrakstu vai arī pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma - nodokļu likumos paredzētajos gadījumos, bet pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma - arī citos likumos paredzētajos gadījumos.

(3) Piedziņu uz pašvaldību budžeta līdzekļiem, kas atrodas kredītiestādē, bezstrīdus kārtībā var vērst pēc Valsts kases pieprasījuma citos likumos paredzētajos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.03.1996. un 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.11.1997. Sk. 30.10.1997. likuma Pārejas noteikumus.)

66.pants. (1) Fizisko personu noguldījumiem un citām vērtībām, kas atrodas kredītiestādē, var uzlikt arestu tikai ar tiesas nolēmumu vai prokurora sankciju.

(2) Piedziņu uz fizisko personu noguldījumiem un citām vērtībām var vērst saskaņā ar tiesas izpildrakstu.

67.pants. (1) Noguldījumu veidi ir šādi:

1) pieprasījuma noguldījumi — uz nenoteiktu laiku ar pienākumu izmaksāt pēc pieprasījuma;

2) termiņnoguldījumi:

a) uz noteiktu laiku,

b) uz nenoteiktu laiku ar klientu iepriekšēju pieteikumu par izņemšanu.

(2) Termiņnoguldījumus, kas noguldīti uz nenoteiktu laiku, var izņemt ne agrāk kā pēc viena mēneša no noguldījuma pieņemšanas brīža. Pieteikums par noguldījuma izņemšanu, ja līgumā nav noteikts citādi, iesniedzams 10 dienas pirms noguldījuma izņemšanas.

68.pants. Termiņnoguldījumi, kuriem iestājies izmaksas termiņš un attiecībā uz kuriem līgums nav pagarināts vai noslēgts no jauna, uzskatāmi par pieprasījuma noguldījumiem, ja līgumā nav noteikts citādi.

69.pants. Procentu likmes lielumu un procentu maksāšanas kārtību nosaka līgumā, kredītiestādei ar klientu savstarpēji vienojoties.

70.pants. Ja līgumā nav noteikts citādi:

1) par procentu aprēķināšanas laikposmu tiek pieņemts izsniegtā kredīta vai noguldījuma kalendāro dienu skaits. Šo aprēķinu pamatā ir gads, kurā nosacīti ir 360 dienas;

2) procenti maksājami katru gadu 31.decembrī un pilnīgi atmaksājot kredītu vai noguldījumu.

71.pants. (1) Klients zaudē prasījuma tiesības pret kredītiestādi, ja 60 gadu laikā nav veikti nekādi darījumi ar šo noguldījumu.

(2) Prasības noilguma termiņa tecējums sākas:

1) termiņnoguldījumam uz noteiktu laiku — ar noguldījuma izmaksas pēdējo dienu;

2) pieprasījuma noguldījumam un termiņnoguldījumam uz nenoteiktu laiku — ar dienu, kad klienta uzdevumā veikts pēdējais darījums ar šo noguldījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

72.pants. Noguldījumi, attiecībā uz kuriem iestājies noilgums, ieskaitāmi kredītiestādes ienākumos.

73.pants. Pieprasot kredītu vai stājoties citās līgumattiecībās ar kredītiestādi, vai sniedzot pārskatu par saistību izpildes gaitu, klientam ir pienākums pēc kredītiestādes pieprasījuma sniegt tai pilnu un patiesu informāciju par savu finansu stāvokli un īpašumu, arī par visiem īpašuma apgrūtinājumiem, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama, lai kredītiestāde varētu pārliecināties, vai klients ir saistīts ar kredītiestādi vai veido kredītiestādei savstarpēji saistītu klientu grupu.

74.pants. (Izslēgts ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998. Sk. 21.05.1998. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)

VI nodaļa
Grāmatvedība un gada pārskats

75.pants. Kredītiestāde kārto grāmatvedību saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un Latvijas Bankas norādījumiem, kuriem jāatbilst Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

76.pants. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no kredītiestādes un ar to saistītajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) konsolidētus pārskatus, kuru sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un termiņus nosaka Latvijas Banka.

77.pants. Kredītiestāde par katru darbības gadu sagatavo pārskatu, kurā iekļauj bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un pielikumus, kā arī ziņojumu.

78.pants. Pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu. Pirmais pārskata periods var būt īsāks par kalendāro gadu, bet nevar būt garāks par 18 mēnešiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

79.pants. Gada pārskatu gatavo atbilstīgi šim likumam un no šā likuma izrietošiem Latvijas Bankas norādījumiem. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par kredītiestādes aktīviem un saistībām, tās finansu stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

80.pants. Ja nav iespējams gūt patiesu un skaidru priekšstatu par kredītiestādi saskaņā ar šā likuma 79.panta prasībām, gada pārskatā ietverama attiecīga papildu informācija.

81.pants. Gada pārskata posteņi tiek novērtēti pēc šādiem vispārīgiem principiem:

1) tiek pieņemts, ka kredītiestāde darbosies arī turpmāk;

2) tiek saglabātas tās pašas novērtēšanas metodes, kas izmantotas, sagatavojot iepriekšējo gada pārskatu;

3) novērtēšana visos gadījumos tiek veikta ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus:

a) pārskatā iekļauj tikai līdz bilances dienai iegūto peļņu,

b) tiek ņemti vērā visi iespējamie zaudējumi neatkarīgi no to rašanās laika, pat tie, kas kļuvuši zināmi laikposmā starp bilances un gada pārskata sagatavošanas dienu,

c) tiek ņemtas vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

4) pārskatā tiek atspoguļoti visi ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no maksājuma datuma;

5) aktīva un pasīva posteņi tiek novērtēti atsevišķi;

6) katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma bilanci.

82.pants. Izņēmuma gadījumos var atkāpties no šā likuma 81.pantā minētajiem novērtēšanas principiem, pamatojot jebkuru šādu atkāpšanos pielikumā, kurā norāda, kā tā ietekmēs kredītiestādes aktīvus, saistības, finansu stāvokli un peļņu vai zaudējumus.

83.pants. (1) Ziņojumā tiek ietverts kredītiestādes finansu stāvokļa un tās attīstības raksturojums. Ja gada pārskatā atspoguļotos kredītiestādes darbības rezultātus ir būtiski ietekmējuši īpaši apstākļi vai arī gada pārskatu nevar uzskatīt par pietiekamu, papildu informācija tiek sniegta atsevišķā ziņojuma punktā.

(2) Ziņojumā ir sniedzamas arī ziņas par svarīgiem notikumiem, ja tādi bijuši pēc pārskata gada beigām, par paredzamo kredītiestādes attīstību un svarīgiem attīstības pasākumiem.

84.pants. Ziņojumā vai pārskatā saistībā ar peļņas un zaudējumu aprēķinu vai bilanci sniedzami priekšlikumi par kredītiestādes peļņas sadali, arī par dividenžu lielumu vai zaudējumu segšanu.

85.pants. (1) Kredītiestādes gada pārskatu pārbauda Latvijas Bankas apstiprināts auditors. Ja šāda pārbaude nav veikta, kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulcei gada pārskatu aizliegts apstiprināt.

(2) Ja auditoru atzinums ir ar piezīmēm, tad dividendes var izmaksāt tikai pēc saskaņošanas ar Latvijas Banku.

86.pants. Kredītiestādes gada pārskats tiek pārbaudīts saskaņā ar šo likumu un starptautiskajiem auditorpārbaudes standartiem.

87.pants. Veicot gada pārskata pārbaudi, auditoriem ir tiesības iepazīties ar kredītiestādes aktīviem, grāmatvedības ierakstiem, tos apliecinošiem dokumentiem un citu informāciju. Kredītiestādes valdes, rīkotājdirektora un darbinieku pienākums ir sniegt auditoriem visu nepieciešamo informāciju.

88.pants. (1) Kredītiestādes pienākums ir informēt Latvijas Banku par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt kredītiestādes turpmāko darbību.

(2) Auditors pārbauda, vai kredītiestāde ievēro šo prasību. Par pārbaudē konstatētajiem trūkumiem auditors rakstveidā ziņo kredītiestādes vadībai, bet šā ziņojuma norakstu nosūta Latvijas Bankai.

89.pants. Gada pārskata bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu, pielikumu un ziņojuma konkrēto saturu, kā arī atsevišķu posteņu novērtēšanas metodiku nosaka Latvijas Banka.

90.pants. Gada pārskats iesniedzams Latvijas Bankai 10 dienu laikā pēc tā apstiprināšanas kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulcē, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām.

91.pants. Kredītiestādes pienākums ir nodrošināt, lai pilns gada pārskats būtu brīvi pieejams kredītiestādē ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī un lai jebkurai ieinteresētai personai būtu iespējams saņemt pilnu gada pārskata tekstu par maksu, kas nepārsniedz tā pavairošanas izdevumus.

92.pants. Kad kredītiestādes gada pārskats iesniegts Latvijas Bankai, kredītiestāde gada pārskata bilanci un auditoru atzinumu ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.maijā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot, ka tiek publicēts saīsināts gada pārskats, bet pilns gada pārskats brīvi pieejams kredītiestādē.

93.pants. Bankas, kurām atļauts piesaistīt fizisko personu noguldījumus, laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē arī bilanci un pelņas (zaudējumu) rādītājus pirmā, otrā un trešā ceturkšņa beigās ne vēlāk kā mēnesi pēc ceturkšņa beigām.

94.pants. Ja kredītiestādes gada pārskats tiek publicēts pilnībā, tam jābūt identiskam ar auditoru pārbaudīto, turklāt kopā ar auditoru pilnu atzinumu par gada pārskatu. Ja auditors atteicies apstiprināt gada pārskatu, šis atteikums publicējams kopā ar gada pārskatu, norādot atteikuma iemeslu.

95.pants. (1) Ārvalstu bankas nodaļa (filiāle) Latvijas Bankai iesniedz attiecīgās ārvalstu bankas gada pārskata un pilna auditoru atzinuma tulkojumu latviešu valodā ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(2) Ārvalstu bankas gada pārskatam jābūt pārbaudītam saskaņā ar starptautiskajiem auditorpārbaudes standartiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

96.pants. Ārvalstu bankas pilnam gada pārskatam, kā arī gada pārskata bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, auditoru pilna atzinuma tulkojumam latviešu valodā jābūt brīvi pieejamam ārvalstu bankas nodaļā (filiālē) saskaņā ar šā likuma 91.panta prasībām.

97.pants. Ārvalstu bankas gada pārskata bilances un auditoru atzinuma tulkojums latviešu valodā publicējams saskaņā ar šā likuma 92.panta prasībām.

98.pants. Kredītiestāde veic lietvedības un citu dokumentu sagatavošanu, reģistrāciju un uzglabāšanu saskaņā ar valstī noteikto dokumentu standartu, likumu "Par arhīviem" un Latvijas Bankas norādījumiem.

VII nodaļa
Kredītiestāžu darbības uzraudzība

99.pants. Lai nodrošinātu Latvijas banku sistēmas drošumu, stabilitāti un attīstību, Latvijas Banka veic kredītiestāžu uzraudzību.

100.pants. Kredītiestāžu uzraudzību Latvijas Banka veic saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem.

101.pants. Latvijas Banka uzraudzības procesa kārtību nosaka saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem.

102.pants. Pastiprinātā uzraudzības kārtība tiek piemērota šādos gadījumos:

1) kredītiestādes apmaksātā pamatkapitāla un uzkrātā kapitāla vai zaudējumu kopsumma ir mazāka par kredītiestādes apmaksāto pamatkapitālu;

2) kredītiestādes kapitāla pietiekamība ir mazāka par 10 procentiem;

3) kredītiestāde pārkāpj kredītiestāžu darbību regulējošās prasības, un kredītiestādes valde regulāri nespēj nodrošināt šo prasību izpildi;

4) Latvijas Banka saņēmusi maksātnespējas pieteikumu vai pati pieņem lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

103.pants. Ja tiek piemērota pastiprinātā uzraudzības kārtība, Latvijas Banka ir tiesīga veikt šādas darbības:

1) brīdināt kredītiestādi;

2) apturēt Latvijas Bankas kredītu izsniegšanu kredītiestādei;

3) pārtraukt valūtas operāciju pakalpojumu sniegšanu kredītiestādei;

4) aizliegt kredītiestādei ieguldīt līdzekļus mazlikvīdos aktīvos;

5) ierobežot noguldījumu pieņemšanu vai kredītiestādei aizliegt pieņemt noguldījumus;

6) ierobežot kredītu izsniegšanu vai kredītiestādei aizliegt izsniegt kredītus;

7) apturēt kredītiestādes norēķinus, kuros tiek izmantoti korespondentkonti;

8) daļēji vai pilnīgi apturēt citu finansu pakalpojumu sniegšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

104.pants. Lai kontrolētu pastiprinātās uzraudzības kārtībā noteikto prasību izpildi, Latvijas Banka ir tiesīga iecelt savu pilnvarnieku. Latvijas Bankas pilnvarnieks darbojas saskaņā ar šā likuma 119., 122. 124.pantu.

105.pants. Latvijas Banka ir atbildīga par zaudējumiem, kuri radušies Latvijas Bankas pilnvarnieka vainas dēļ.

106.pants. (1) Latvijas Bankas pilnvarota persona ne retāk kā reizi gadā pārbauda kredītiestādes darbību.

(2) Latvijas Bankas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, aktīviem un pasīviem un saņemt no kredītiestādes atbildīgajām personām paskaidrojumus un informāciju par uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuros kredītiestādei ir ieguldījumi.

(3) Lai samazinātu kredītiestāžu darbības risku:

1) kredītiestāžu parādnieku reģistra izveidošanai un funkcionēšanai kredītiestāde saskaņā ar Latvijas Bankas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem sniedz Latvijas Bankai ziņas par kredītiestādes parādniekiem, viņu saistību izpildes gaitu, kā arī par visiem gadījumiem, kad klients pilnīgi vai daļēji nepilda šā likuma 73. panta prasības;

2) Latvijas Bankai ir tiesības Latvijas Bankas normatīvajos norādījumos un noteikumos paredzētajā kārtībā sniegt šā panta trešās daļas 1. punktā minētās ziņas kredītiestādēm;

3) kredītiestādēm ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par parādniekiem, viņu saistību izpildes gaitu, kā arī par visiem gadījumiem, kad klients pilnīgi vai daļēji nepilda šā likuma 73. panta prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

107.pants. (1) Ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām ir tiesības veikt Latvijā pārbaudes attiecīgās ārvalsts banku nodaļās (filiālēs) un pārstāvniecībās, kā arī tajās bankās, kurām attiecīgās ārvalsts banka ir mātes uzņēmums.

(2) Pirms pārbaudes uzsākšanas ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūciju pienākums ir savlaicīgi rakstveidā informēt par to Latvijas Banku. Latvijas Bankai ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē. Ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcija iesniedz Latvijas Bankai par veiktās pārbaudes rezultātiem sagatavotā ziņojuma kopiju un tā tulkojumu latviešu valodā.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām saskaņā ar savstarpēju vienošanos kā tālāk neizpaužamu sniegt informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai šā panta pirmajā daļā minētajās bankās, to nodaļās (filiālēs) un pārstāvniecībās, ja attiecīgās ārvalsts likumdošanas akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

108.pants. (1) Par pārbaudes rezultātiem kredītiestādes vadībai iesniedzams rakstveida ziņojums, kurā minēti pārkāpumi un sniegti norādījumi par nepieciešamajiem grozījumiem kredītiestādes turpmākajā darbībā un kredītpolitikā.

(2) Ja kredītiestāde nepiekrīt pārbaudes atzinumam, tā var iesniegt sūdzību Latvijas Bankas padomei, kura ir tiesīga noteikt jaunu pārbaudi vai arī lemt par grozījumu izdarīšanu pārbaudes atzinumā.

(3) Ja kredītiestādi neapmierina Latvijas Bankas padomes lēmums, tā ir tiesīga šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

109.pants. Latvijas Banka var pieprasīt kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulces vai padomes sasaukšanu un noteikt izskatāmos jautājumus. Latvijas Bankas pilnvarotām personām ir tiesības piedalīties šādās sapulcēs.

110.pants. Latvijas Banka un Latvijas finansu iestāžu uzraudzības institūcijas saskaņā ar savstarpēju vienošanos apmainās ar informāciju, kura nepieciešama uzraudzības veikšanai un uzskatāma par tālāk neizpaužamu.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

111.pants. (1) Latvijas Bankas darbinieki, pilnvarnieki, auditori, pilnvarotas vai citas personas, kuras darbojušās Latvijas Bankas pilnvarnieku vai auditoru uzdevumā, uzskatāmas par amatpersonām un sodāmas par neizpaužamas informācijas izpaušanu, ja tās tīši vai netīši izpaudušas atklātībā vai citām personām ziņas par kredītiestādi.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz ziņām, ko Latvijas Bankas darbinieki sniedz šā likuma 61., 107. un 110. pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Ziņas par kredītiestādi drīkst sniegt tiesai un prokuratūrai krimināllietā, kā arī izpaust tiesā, ja ierosināta kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas lieta.

(4) Ja Latvijas Banka kredītiestādes darbībā konstatē likumu pārkāpumus, tā par šiem pārkāpumiem ir tiesīga informēt Valsts ieņēmumu dienestu, prokuratūru, Valsts policiju un citas valsts institūcijas, kurām ir tiesības veikt izziņu un pirmstiesas izmeklēšanu.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

112.pants. Kredītiestāde nodrošina efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, lai nodrošinātu bankas risku pārvaldīšanu un bankas aktīvu aizsardzību, vadībai sniegtās informācijas patiesumu un savlaicīgumu, likumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, kredītiestādes politikas un procedūru ievērošanu.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

VIII nodaļa
Kredītiestāžu saistību izpildes ierobežojumi

113.pants. Kredītiestāde, no kuras notiek pārmērīga noguldījumu aizplūde, var lūgt Latvijas Banku noteikt kredītiestādes saistību izpildes ierobežojumus.

114.pants. Lēmumu par ierobežojumu noteikšanu pieņem kopīgi Latvijas Banka un Ministru kabinets, nosakot šo ierobežojumu darbības laiku, taču tas nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus. Nosakot saistību izpildes ierobežojumus bankai, kas apkalpo tranzītkredītu, Finansu ministrija kopīgi ar Latvijas Banku pieņem lēmumu par tranzītkredīta apkalpošanas turpināšanu šajā bankā vai nodošanu citām kredītiestādēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 26.06.1996.)

115.pants. Kredītiestādes saistību izpildes ierobežojumus var noteikt vienīgi tad, ja kredītiestāde spēj apmierināt kreditoru likumīgās prasības.

116.pants. Ierobežojumus var noteikt kredītiestādes visu veidu saistībām vai tikai to daļai pilnā vai daļējā apmērā.

117.pants. Ierobežojumus nedrīkst noteikt piesaistīto noguldījumu procentu maksājumiem.

118.pants. Ja kredītiestādei tiek noteikti saistību izpildes ierobežojumi, Latvijas Banka triju dienu laikā ieceļ šai kredītiestādē savu pilnvarnieku, par kuru var būt arī juridiskā persona.

119.pants. Latvijas Bankas pilnvarnieks novērtē kredītiestādes stāvokli, paziņo par to Latvijas Bankai un veic nepieciešamos pasākumus, lai stabilizētu kredītiestādes darbību.

120.pants. Kredītiestāde var celt iebildumus par pilnvarnieka darbību vai pārsūdzēt šo darbību tiesā, un Latvijas Banka var šo pilnvarnieku nomainīt, ja tam ir pamatoti iemesli.

121.pants. Saistību izpildes ierobežojumu laikā kredītiestāde turpina savu darbību pilnvarnieka pārraudzībā.

122.pants. Maksājumus kreditoriem kredītiestāde var veikt vienīgi saskaņā ar noteiktajiem ierobežojumiem un ar pilnvarnieka atļauju. Pilnvarnieks pārbauda šo maksājumu pamatotību, apmēru un to secības ievērošanu.

123.pants. Latvijas Banka, ņemot vērā kredītiestādes finansu stāvokli, var paplašināt pilnvarnieka pilnvaras, nosakot, ka kredītiestāde jaunu darījumu veikšanu, īpašuma atsavināšanu, ķīlu, garantiju, galvojumu ņemšanu un došanu saskaņo ar pilnvarnieku.

124.pants. Ja pilnvarnieks konstatē vai secina, ka kredītiestāde nespēj vai nespēs pildīt savas saistības pret kreditoriem, pilnvarnieka pienākums ir nekavējoties par to ziņot Latvijas Bankai.

125.pants. Ja kredītiestādes stāvoklis normalizējas, Latvijas Banka kopīgi ar Ministru kabinetu ir tiesīga atcelt noteiktos ierobežojumus pirms termiņa.

IX nodaļa
Kredītiestādes likvidācija

(Nodaļa 21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

126.pants. (1) Kredītiestādes likvidāciju var veikt:

1) saskaņā ar kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulces lēmumu (pašlikvidācija);

2) saskaņā ar tiesas nolēmumu;

3) bankrota gadījumā.

(2) Aizliegts likvidēt kredītiestādi, lai veiktu tās reorganizāciju.

(3) Aizliegta kredītiestādes reorganizācija, pārreģistrējot to par citu, ar kredītiestāžu darbību nesaistītu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) bez Latvijas Bankas rakstveida atļaujas, kuru Latvijas Banka izsniedz, ja kredītiestāde ir izpildījusi visas kredītiestādes grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret noguldītājiem.

127.pants. (1) Kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulce ir tiesīga pieņemt lēmumu par kredītiestādes pašlikvidāciju tikai pēc tam, kad kredītiestāde ir izpildījusi visas kredītiestādes grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret kreditoriem.

(2) Ar akcionāru (biedru) pilnsapulces lēmumu uzsāktais kredītiestādes pašlikvidācijas process nav pārtraucams vai apturams.

128.pants. (1) Kredītiestāde, kas pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, piecu dienu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas iesniedz Latvijas Bankai pieteikumu par pašlikvidāciju. Pieteikumam tā pievieno pēdējo kredītiestādes bilanci, kas sagatavota atbilstoši Latvijas Bankas norādījumiem par gada pārskata sagatavošanu, un ziņas par ievēlēto likvidatoru.

(2) Latvijas Banka piecu dienu laikā, skaitot no pieteikuma saņemšanas dienas, pārbauda, vai kredītiestāde ir izpildījusi visas kredītiestādes grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret kreditoriem, un lemj par kredītiestādes iesniegtā pieteikuma akceptēšanu un kredītiestādes darbībai izsniegtās licences atsaukšanu.

(3) Kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru (biedru) pilnsapulces ievēlēts likvidators. Pašlikvidējamā kredītiestāde sagatavo lietu (dokumentu, mantu u.tml.) nodošanas aktu, kuru, uzsākot pienākumu pildīšanu, pieņem un paraksta likvidators.

129.pants. (1) Latvijas Banka, ja tā saskaņā ar šā likuma 27.panta 1.-4.punkta noteikumiem atsauc kredītiestādei izsniegto licenci kredītiestādes darbībai, piemēro pastiprinātās uzraudzības kārtību, ieceļ pilnvarnieku un iesniedz tiesā pieteikumu par šīs kredītiestādes likvidāciju un likvidatora iecelšanu, vienlaikus izvirzot likvidatora kandidatūru.

(2) Pēc licences atsaukšanas kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulce nav tiesīga lemt par pašlikvidācijas uzsākšanu un likvidatora iecelšanu.

130.pants. Kredītiestādes likvidāciju bankrota gadījumā veic administrators saskaņā ar šā likuma XIV nodaļas prasībām.

131.pants. (1) Par kredītiestādes likvidatoru, atzīstot kredītiestādi par likvidējamu ar tiesas nolēmumu, var būt:

1) zvērināti advokāti;

2) zvērināti revidenti;

3) uzņēmējsabiedrības, kuru pamatnodarbošanās veids ir audita pakalpojumi.

(2) Ja par likvidatoru tiek iecelta juridiskā persona, tā rakstveidā pilnvaro fizisko personu, kura pārstāvēs likvidatoru likvidācijas procesā un uz kuru attiecināmas šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības un šā likuma 132.pantā noteiktie ierobežojumi.

132.pants. (1) Par likvidatoru nevar iecelt personu:

1) kura atzīstama par ieinteresētu personu attiecībā uz likvidējamo kredītiestādi vai ir ar šo likvidējamo kredītiestādi saistīta persona;

2) pret kuru likvidējamai kredītiestādei ir prasījuma tiesība;

3) pret kuru kā pret parādnieku ir ierosināta cita maksātnespējas lieta vai kura ir uzskatāma par parādnieka pārstāvi citā maksātnespējas lietā un šī cita lieta nav izbeigta;

4) kura ir bijusi notiesāta par noziegumiem pret īpašumu, saimnieciskajiem noziegumiem, noziegumiem uzņēmējdarbībā, amatnoziegumiem, noziegumiem pret jurisdikciju vai noziegumiem pret pārvaldes kārtību neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) pret kuru uzsākta kriminālvajāšana vai kura ir krimināllietā aizdomās turētā.

(2) Fiziskā persona vai juridiskās personas pilnvarotā fiziskā persona drīkst pildīt vienlaikus kredītiestādes likvidatora vai administratora pienākumus tikai vienā maksātnespējas un likvidācijas procesā.

(3) Latvijas Banka ir tiesīga kontrolēt likvidatora darbību. Šajā nolūkā Latvijas Bankas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu likvidatora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no likvidatora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju.

133.pants. (1) Kredītiestādes likvidators ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tam, kad Latvijas Bankā akceptēts kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulces lēmums vai pieņemts tiesas nolēmums par likvidāciju, iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divos citos laikrakstos paziņojumu par kredītiestādes likvidāciju, kurā norāda:

1) datumu, kad pieņemts lēmums par pašlikvidāciju vai tiesas nolēmums, un datumu, ar kuru kredītiestāde atzīta par likvidējamu;

2) termiņu, līdz kuram piesakāmas kreditoru un citu personu prasības un citas pretenzijas;

3) likvidatora vārdu, uzvārdu (nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, ja likvidators ir juridiskā persona), darbības vietu un tālruņa numuru.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētais termiņš ir trīs mēneši. Termiņa tecējums sākas ar dienu, kad paziņojums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Kredītiestādes likvidators nodrošina vārda "likvidējamā" lietošanu visos kredītiestādes rekvizītos.

(4) Uz tiesas ieceltu kredītiestādes likvidatoru attiecināmas šā likuma XI nodaļā, izņemot 160. pantu, 161. panta trešo daļu un 166. pantu, noteiktās administratora tiesības, pienākumi un pilnvaras.

(5) Uz akcionāru (biedru) pilnsapulces ievēlētu kredītiestādes likvidatoru attiecināmas šā likuma XI nodaļā, izņemot 155.pantu, 156.panta otro daļu, 157.panta otro un trešo daļu, 160.pantu, 161.panta trešo daļu un 166.-169.pantu, noteiktās administratora tiesības, pienākumi un pilnvaras.

134.pants. (1) Kredītiestādes likvidācijas izdevumus sedz likvidējamā kredītiestāde.

(2) Likvidācijas izdevumos tiek iekļauti šādi maksājumi:

1) likvidatora un likvidatora palīga atlīdzība šā likuma 135.pantā noteiktajā apjomā;

2) darbiniekiem izmaksājamās darba algas, skaitot no dienas, kad pieņemts lēmums par kredītiestādes likvidāciju, un izmaksājamie atlaišanas pabalsti;

3) nepieciešamie izdevumi likvidējamās kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā;

4) tiesas izdevumi;

5) izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos;

6) izdevumi izsoļu organizēšanai.

135.pants. (1) Kredītiestādes pašlikvidācijas gadījumā likvidatora atlīdzību nosaka kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulce, bet šī atlīdzība nevar būt lielāka par 15 minimālajām mēnešalgām mēnesī.

(2) Ja likvidācija notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, likvidatora un likvidatora palīga kopējās atlīdzības apjoms ir 15 procenti no atgūtajiem aktīviem (mantas). Par atgūtajiem aktīviem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāma nauda kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot vērtspapīrus, kuri tiek kotēti biržā, un naudas līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai pārtraukta, Latvijas valsti vai ārvalsti.

(3) Ja nekādi aktīvi (manta) netiek atgūti, likvidatora un likvidatora palīga kopējā atlīdzība vidēji mēnesī nevar būt lielāka par 30 minimālajām mēnešalgām.

136.pants. (1) Ja likvidācija notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, pēc likvidācijas pabeigšanas likvidators iesniedz tiesai un Latvijas Bankai pārskatu par visu likvidācijas periodu. Tiesa apstiprina pārskatu par visu likvidācijas periodu. Lēmumu par likvidācijas pabeigšanu pieņem tiesa.

(2) Ja notiek kredītiestādes pašlikvidācija, likvidators piecu dienu laikā pēc Latvijas Bankas rakstveida lūguma saņemšanas iesniedz Latvijas Bankai pārskatu par kredītiestādes likvidācijas gaitu. Pēc pašlikvidācijas pabeigšanas likvidators iesniedz Latvijas Bankai pārskatu par visu pašlikvidācijas periodu.

(3) Likvidatora pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par kredītiestādes likvidācijas gaitu un likvidatora darbību.

(4) Katra mēneša pirmo 10 dienu laikā likvidators iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" likvidējamās kredītiestādes iepriekšējā mēneša pēdējās dienas bilanci un pārskatu par atgūtajiem aktīviem (mantu) un likvidācijas izdevumiem iepriekšējā mēnesī.

137.pants. (1) Ja likvidato rs konstatē, ka kredītiestādes akcionāri (biedri), padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, revīzijas komisijas priekšsēdētājs vai locekļi, revidenti vai auditori ir pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas norādījumu un noteikumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulces lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, likvidatora pienākums ir ziņot par to tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētās rīcības rezultātā nodarīts zaudējums kreditoriem vai akcionāriem (biedriem), likvidators ceļ prasību tiesā pret vainīgajām personām par šo zaudējumu atlīdzināšanu.

138.pants. (1) Ja likvidators kredītiestādes likvidācijas gaitā konstatē, ka likvidējamās kredītiestādes mantas nepietiek visu kreditoru prasījumu pilnīgai apmierināšanai, likvidatora pienākums ir pieņemt lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu un iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, kredītiestādes vārdā lūdzot tiesu pasludināt kredītiestādi par maksātnespējīgu un pieņemt lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

(2) Pasludinot kredītiestādi par maksātnespējīgu pēc šā panta pirmajā daļā minētā pieteikuma izskatīšanas tiesā, vienlaikus tiek pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu.

(3) Šādā gadījumā par kredītiestādes administratoru ar tiesas nolēmumu apstiprināms likvidators, ja ievērotas šā likuma 131.panta prasības un nav 132.pantā noteikto ierobežojumu.

139.pants. Izmaksu un parādu segšanas kārtību nosaka likvidators, ievērojot šā likuma 191.-195. panta noteikumus.

X nodaļa
Kredītiestādes maksātnespēja

(Nodaļa 21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

140.pants. (1) Kredītiestāde var iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja tā nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pienācīgi izpildīt savas parādu saistības.

(2) Kredītiestādei ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) kredītiestāde nespēj nokārtot parādu saistības astoņu dienu laikā pēc saistību izpildes termiņa iestāšanās un nav panākta rakstveida vienošanās ar kreditoriem par šā parāda nokārtošanu;

2) kredītiestādes parādu saistības pārsniedz tās aktīvus.

141.pants. Uz maksātnespējas pieteikumu, kuru iesniedz kredītiestādes likvidators, attiecas visi šā likuma 138.panta un 140.panta pirmās daļas noteikumi.

142.pants. (1) Administrators citā maksātnespējas procesā var iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret kredītiestādi, kurai ir parādu saistības pret šā administratora pārstāvamo parādnieku.

(2) Šādā gadījumā uz administratora pieteikumu attiecas visi šā likuma 143.panta noteikumi.

143.pants. Kreditors vai kreditoru grupa var iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) piecu dienu laikā pēc tam, kad kreditors kredītiestādei iesniedzis pretenziju, prasījums nav ne apmierināts, ne celti iebildumi pret to, un pēc šā termiņa izbeigšanās kreditors savu nodomu iesniegt maksātnespējas pieteikumu rakstveidā darījis zināmu kredītiestādei vismaz trīs dienas pirms tā iesniegšanas, turklāt kredītiestāde nav varējusi parādu nokārtot arī šajā termiņā;

2) kredītiestāde ir kreditoram rakstveidā paziņojusi par savu faktisko maksātnespēju.

144.pants. (1) Maksātnespējas pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātie kreditori. Līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai nodrošināto kreditoru prasījumi pret kredītiestādi par parādu piedziņu tiek izskatīti vispārējā kārtībā.

(2) Maksātnespējas pieteikumu drīkst iesniegt tie nodrošinātie kreditori, kuru prasījums pret kredītiestādi nav nodrošināts pilnībā.

145.pants. Latvijas Banka var iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) kredītiestāde nespēj pienācīgi izpildīt savas parādu saistības;

2) kredītiestādes parādu saistības pārsniedz tās aktīvus.

146.pants. (1) Kredītiestādei, kredītiestādes likvidatoram, kreditoram vai kreditoru grupai, administratoram citā maksātnespējas procesā maksātnespējas pieteikums vispirms jāiesniedz Latvijas Bankā.

(2) Latvijas Banka piecu dienu laikā no maksātnespējas pieteikuma saņemšanas dienas izskata šo pieteikumu un tādā gadījumā, ja konstatē faktisko maksātnespēju vai tās iestāšanās iespējamību, lemj par pieteikuma iesniegšanu tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Latvijas Banka maksātnespējas pieteikumu iesniedz tiesā triju dienu laikā pēc tam, kad pieņēmusi lēmumu par pieteikuma iesniegšanu tiesā.

(3) Latvijas Banka var lemt par pieteikuma apturēšanu uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par mēnesi, ja tās rīcībā ir pierādījumi, ka kredītiestādes faktiskā maksātnespēja ir īslaicīga un saistīta ar īslaicīgām likviditātes problēmām. Ja noteiktā pieteikuma atlikšanas termiņa beigās kredītiestādes maksātspēja nav atjaunojusies, Latvijas Banka maksātnespējas pieteikumu iesniedz tiesā likumā noteiktajā kārtībā triju dienu laikā pēc atliktā termiņa izbeigšanās.

(4) Latvijas Banka tādā gadījumā, ja tā nav konstatējusi kredītiestādes faktisko maksātnespēju vai tās iestāšanās iespējamību, pieņem motivētu lēmumu par pieteikuma noraidīšanu un to triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas rakstveidā paziņo pieteikuma iesniedzējam, norādot lēmuma motīvus. Maksātnespējas pieteikuma noraidīšana Latvijas Bankā nav šķērslis tā iesniegšanai tiesā. Tomēr šajā gadījumā kreditoru prasību nodrošināšanai nav piemērojami prasības nodrošinājuma līdzekļi, kas traucē bankai sniegt finansu pakalpojumus.

147.pants. (1) Saņēmusi maksātnespējas pieteikumu, Latvijas Banka lemj par pastiprinātās uzraudzības kārtības noteikšanu kredītiestādei un pilnvarnieka iecelšanu. Ja Latvijas Banka pati pieņem lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā, tā piemēro pastiprinātās uzraudzības kārtību un ieceļ pilnvarnieku.

(2) Ja pilnvarnieks ir iecelts šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, jebkuras darbības ar kredītiestādes mantu, kā arī trešo personu mantu, kas atrodas kredītiestādes valdījumā vai turējumā, kredītiestādes pārvaldes institūcijas var veikt vienīgi ar pilnvarnieka rakstveida atļauju. Ja šādas darbības tiek veiktas bez pilnvarnieka rakstveida atļaujas un ja šādu darbību rezultātā nodarīts būtisks kaitējums, vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības.

(3) Ja kredītiestādei jebkuru citu iemeslu dēļ pilnvarnieks jau ir iecelts, no maksātnespējas pieteikuma saņemšanas dienas vai no dienas, kad pieņemts Latvijas Bankas lēmums par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu, pilnvarnieka tiesības paplašinās saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem.

(4) Latvijas Bankas ieceltais pilnvarnieks darbojas līdz dienai, kad tiesa pieņem nolēmumu par maksātnespējas pieteikuma noraidīšanu vai kredītiestādes atzīšanu par maksātnespējīgu.

148.pants. (1) Līdz ar maksātnespējas lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt darījumus, ar kuriem tiek nodarīti zaudējumi citiem kreditoriem vai trešajām personām.

(2) Mantiskās tiesības, kuras radušās kreditoram vai trešajām personām šā panta pirmajā daļā minēto kreditora darbību rezultātā, uz kreditora vai administratora iesnieguma pamata atzīstamas par spēkā neesošām likumos noteiktajā kārtībā.

149.pants. Līdz ar kredītiestādes pasludināšanu par maksātnespējīgu:

1) kredītiestāde zaudē tiesības rīkoties ar savu mantu, kā arī ar tās valdījumā vai turējumā esošo trešo personu mantu un šīs tiesības iegūst administrators;

2) kredītiestādes pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta un kredītiestādes pārvaldīšanu veic administrators;

3) apstājas nokavējuma naudas un procentu pieaugums kreditoru prasījumiem, izņemot nodokļu parādus, kuriem pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

150.pants. (1) Nolēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu pieņem tiesa.

(2) Administrators var iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, pievienojot rakstveida pierādījumus, ja iestājies kāds no šādiem nosacījumiem:

1) kredītiestāde nokārtojusi visas savas parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un pēc šo saistību nokārtošanas tās aktīvi pārsniedz atlikušo parādu summu, kā arī ir ievērotas šā likuma prasības un Latvijas Bankas normatīvie norādījumi un noteikumi;

2) pabeigta bankrota procedūra.

(3) Maksātnespējas process tiek izbeigts, ja tiesa noraida maksātnespējas pieteikumu vai izbeidz maksātnespējas lietu.

151.pants. (1) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar kredītiestādes maksātspējas atjaunošanos, administratora pilnvaras attiecīgajā maksātnespējas procesā izbeidzas un atjaunojas kredītiestādes tiesības pārvaldīt savu mantu, kā arī atjaunojas kredītiestādes pārvaldes institūciju darbība. Lietu pieņemšanas un nodošanas akts tiek sagatavots un parakstīts 30 dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par maksātnespējas procesa izbeigšanu. Līdz šā akta parakstīšanai administrators turpina veikt savus pienākumus un ir atbildīgs saskaņā ar šo likumu.

(2) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar kredītiestādes bankrota procedūras pabeigšanu, administratora pilnvaras izbeidzas līdz ar tiesas nolēmuma pieņemšanu par maksātnespējas procesa izbeigšanu. Administrators dokumentus nodod glabāšanai arhīvā saskaņā ar likumu "Par arhīviem".

(3) Izbeidzoties administratora pilnvarām, šā likuma 156.pantā minētā administratora apliecība un zīmogs nododams tiesā.

152.pants. (1) Maksātnespējas process tiek finansēts no kredītiestādes līdzekļiem.

(2) Kriminālsodāma bankrota gadījumā maksātnespējas procesa izdevumus tiesa var piedzīt solidāri no kredītiestādes padomes un valdes priekšsēdētāja un locekļiem.

153.pants. Maksātnespējas procesa izdevumos tiek iekļauti šādi maksājumi:

1) administratora un administratora palīga atlīdzība šā likuma 166.pantā noteiktajā apjomā;

2) darbiniekiem izmaksājamās darba algas, skaitot no dienas, kad pieņemts nolēmums par kredītiestādes atzīšanu par maksātnespējīgu, un izmaksājamie atlaišanas pabalsti;

3) nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā;

4) tiesas izdevumi;

5) izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos;

6) izdevumi izsoļu organizēšanai.

XI nodaļa
Administrators maksātnespējas procesā

(Nodaļa 21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

154.pants. (1) Par administratoru var būt šā likuma 131.panta pirmajā daļā minētās personas.

(2) Uz administratoru attiecināmi visi šā likuma 132.pantā noteiktie ierobežojumi.

(3) Ja par administratoru tiek iecelta juridiskā persona, tā rakstveidā pilnvaro fizisko personu, kura pārstāvēs administratoru maksātnespējas procesā un uz kuru attiecināmas šā likuma 131.panta pirmajā daļā noteiktās prasības un šā likuma 132.pantā noteiktie ierobežojumi.

(4) Latvijas Banka ir tiesīga kontrolēt administratora darbību. Šajā nolūkā Latvijas Bankas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu administratora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no administratora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju.

155.pants. (1) Administratoram ir nepieciešams nodrošinājums tiem gadījumiem, ja viņš ar savu rīcību nodara kaitējumu kreditoriem vai citām personām.

(2) Nodrošinājums ir administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

(3) Administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumus izdod Ministru kabinets.

156.pants. (1) Administratoram ir personiskais zīmogs ar uzrakstu "Administrators (kredītiestādes nosaukums) maksātnespējas procesā" un viņa vārdu, uzvārdu vai juridiskās personas nosaukumu, ja par administratoru iecelta juridiskā persona.

(2) Administratoram ir apliecība ar viņa fotoattēlu, vārdu, uzvārdu vai par administratoru ieceltās juridiskās personas pilnvarotās fiziskās personas fotoattēlu, vārdu, uzvārdu un uzrakstu "Administrators (kredītiestādes nosaukums) maksātnespējas procesā". Apliecību apstiprina tiesas priekšsēdētājs ar savu parakstu un tiesas zīmogu.

157.pants. (1) Pēc iecelšanas līdz lietas izskatīšanai tiesā administrators veic šādas darbības:

1) sagatavo kredītiestādes darbinieku, akcionāru (biedru) un citu personu sarakstu, kuru piedalīšanās maksātnespējas lietā ir nepieciešama, un iesniedz šo sarakstu tiesā;

2) sag atavo pārskatu par kredītiestādes aktīviem (mantu) atbilstoši to reālajai (tirgus) vērtībai un iesniedz to tiesā;

3) apzina kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

4) sagatavo kreditoru sarakstu pēc kredītiestādes grāmatvedības reģistros esošajiem datiem, norādot informāciju par kreditoriem, parādu saistību apmēriem un izpildes termiņiem.

(2) Triju dienu laikā pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas un administratora iecelšanas administrators un kredītiestādes valdes priekšsēdētājs kopīgi uzsāk kredītiestādes dokumentu un mantas inventarizāciju. Ja valdes priekšsēdētājs atrodas pagaidu prombūtnē vai viņa atrašanās vieta nav zināma, inventarizāciju veic administrators un valdes locekļi. Pēc inventarizācijas pabeigšanas tiek sagatavots un parakstīts inventarizācijas akts un lietu (dokumentu, mantas u.tml.) pieņemšanas un nodošanas akts.

(3) Ja visi valdes locekļi atrodas pagaidu prombūtnē vai viņu atrašanās vieta nav zināma, administrators par to rakstveidā informē Latvijas Banku un pats veic inventarizāciju. Pēc inventarizācijas pabeigšanas administrators sagatavo un paraksta inventarizācijas aktu, un tas tiek uzskatīts arī par lietu (dokumentu, mantas u.tml.) pieņemšanas un nodošanas aktu.

158.pants. No maksātnespējas lietas ierosināšanas dienas nav pieļaujama kredītiestādes prasījumu vai parādu pilnīga vai daļēja dzēšana ar ieskaitu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts Latvijas Bankas apstiprinātajā sanācijas plānā.

159.pants. (1) Triju dienu laikā pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administrators nosūta paziņojumu un tiesas sprieduma norakstu Uzņēmumu reģistram un zemesgrāmatu nodaļai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas, pavadrakstā norādot savu vārdu, uzvārdu (nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, ja administrators ir juridiskā persona), darbības vietu un tālruņa numuru.

(2) Uzņēmumu reģistram ir pienākums fiksēt iesniegtās ziņas likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā kārtībā.

(3) Zemesgrāmatu nodaļai saskaņā ar Zemesgrāmatu likumu ir pienākums ierakstīt zemesgrāmatas attiecīgajā nodalījumā atzīmi par īpašnieka pasludināšanu par maksātnespējīgu.

(4) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar to, ka kredītiestādes maksātspēja ir atjaunojusies, administrators nosūta tiesas nolēmumu Uzņēmumu reģistram un attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai izdarīto atzīmju dzēšanai.

(5) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar kredītiestādes bankrota procedūras pabeigšanu, administrators nosūta Uzņēmumu reģistram tiesas nolēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu kredītiestādes izslēgšanai no Uzņēmumu reģistra.

160.pants. (1) Triju dienu laikā pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administrators iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divos citos laikrakstos paziņojumu par kredītiestādes pasludināšanu par maksātnespējīgu.

(2) Paziņojumā norāda:

1) tiesas sprieduma datumu, kā arī datumu, ar kuru kredītiestāde atzīta par maksātnespējīgu;

2) administratora vārdu, uzvārdu (nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, ja administrators ir juridiskā persona), darbības vietu un tālruņa numuru.

161.pants. (1) Pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administratoram ir visi likumos un kredītiestādes statūtos paredzētie pārvaldes institūciju un to vadītāju pienākumi, tiesības un pilnvaras.

(2) Administratora pienākumi ir šādi:

1) nodrošināt maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu gaitu;

2) pārņemt kredītiestādes mantu, dokumentāciju un zīmogu, kā arī kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

3) pārvaldīt kredītiestādes mantu;

4) izvērtēt kredītiestādes finansiālo stāvokli, mēneša laikā pēc maksātnespējas pasludināšanas pieņemt lēmumu par maksātnespējas risinājumu (sanāciju, bankrotu) un tā noteikumiem un iesniegt to Latvijas Bankai saskaņā ar šā likuma noteikumiem apstiprināšanai;

5) sagatavot kredītiestādes tās mantas sarakstu, pret kuru vēršami nodrošināto kreditoru un pārējo kreditoru prasījumi;

6) pabeigt kredītiestādes dokumentu un mantas inventarizāciju, kas sākta šā likuma 157.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā;

7) ne vēlāk kā mēneša laikā pēc Finansu ministrijas pieprasījuma saņemšanas nodot tranzītkredītu apkalpošanu Finansu ministrijai vai tās norādītajai bankai;

8) informēt tiesu par sanācijas piemērošanu un nosūtīt tiesai zināšanai lēmumu par sanācijas piemērošanu, un likumā noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā pieteikumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

9) sniegt Latvijas Bankai informāciju par maksātnespējas procesa gaitu un tās noteiktajos termiņos iesniegt visu pieprasīto informāciju, kas tai nepieciešama savu funkciju veikšanai;

10) katra mēneša pirmo 10 dienu laikā iesniegt publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" kredītiestādes iepriekšējā mēneša pēdējās dienas bilanci un pārskatu par atgūtajiem aktīviem (mantu) un maksātnespējas procesa izdevumiem iepriekšējā mēnesī;

11) kārtot grāmatvedību atbilstoši šā likuma 75.panta prasībām;

12) sniegt šajā likumā un likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kā arī Zemesgrāmatu likumā paredzēto informāciju Uzņēmumu reģistram un zemesgrāmatu nodaļām;

13) iesniegt likumos noteiktajā kārtībā kompetentām institūcijām ziņojumus un materiālus par maksātnespējas procesa gaitā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu krimināllietas ierosināšanai;

14) ziņot tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības, ja administrators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri (biedri), padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, revīzijas komisijas priekšsēdētājs vai locekļi, revidenti vai auditori pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas norādījumu un noteikumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulču lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, kā arī celt prasību tiesā pret vainīgajām personām par zaudējumu atlīdzināšanu, ja šo personu rīcības rezultātā nodarīts zaudējums kreditoriem vai akcionāriem (biedriem).

(3) Citi administratora pienākumi atsevišķās maksātnespējas procesa stadijās noteikti šā likuma 178., 180., 182.-184., 187. un 190.pantā.

(4) Administratora tiesības un pilnvaras ir šādas:

1) atsavināt kredītiestādes mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) slēgt kredītiestādes nodaļas (filiāles) vai pārstāvniecības;

3) celt prasību tiesā, lai tiktu atzīti par spēkā neesošiem kredītiestādes darījumi, kurus tā piecu gadu laikā pirms pasludināšanas par maksātnespējīgu slēgusi ar trešajām personām vai par labu trešajām personām un kuri radījuši vai var radīt zaudējumus kreditoriem, kā arī darījumi, kuri slēgti ar kādu no kreditoriem un kuri radījuši vai var radīt zaudējumus citiem kreditoriem;

4) iesniegt tiesai jebkuru kredītiestādes prasījumu pret trešajām personām;

5) pārstāvēt kredītiestādi tiesā un attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām un uzstāties tās vārdā;

6) apdrošināt kredītiestādes darījumus un kredītiestādes mantu;

7) sagatavot un parakstīt kredītiestādes vārdā jebkuru dokumentu;

8) pieņemt darbā un atlaist no darba administratora palīgu;

9) pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas;

10) segt maksātnespējas procesa izdevumus no kredītiestādes līdzekļiem;

11) iznomāt jebkuru kredītiestādes mantu, kā arī nomāt jebkuru mantu, ja tas ir visu kreditoru interesēs;

12) atteikties no jebkura prasījuma pret trešajām personām vai slēgt jebkuru mierizlīgumu kredītiestādes vārdā attiecībā uz kredītiestādes prasījumiem pret trešajām personām, ja šādas darbības rezultātā palielinās iespējas apmierināt kreditoru prasījumus vai tiek paātrināta parādu segšana, būtiski nesamazinot kreditoriem izmaksājamo kompensāciju apmēru;

13) pieprasīt, lai kredītiestādes akcionāri (biedri) izpilda ar attiecīgu akcionāru (biedru) pilnsapulces lēmumu noteiktās saistības attiecībā uz kredītiestādes pamatkapitālu vai citu mantu, vai celt tiesā prasību par šādu saistību izpildi piespiedu kārtā;

14) iesniegt tiesā pieteikumu par jebkuras tādas trešās personas atzīšanu par maksātnespējīgu, kurai ir parādu saistības pret kredītiestādi, un pārstāvēt kredītiestādes prasījumus, ja uz pieteikuma pamata tiek ierosināta šīs trešās personas maksātnespējas lieta;

15) mainīt kredītiestādes reģistrēto juridisko adresi;

16) pieprasīt un saņemt no fiziskajām personām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju par kredītiestādi un tās pārstāvjiem;

17) pārstāvēt kredītiestādi kriminālprocesā un lūgt, lai attiecīgajiem kredītiestādes pārstāvjiem tiktu noteikts drošības līdzeklis, ja sakarā ar konkrēto maksātnespējas lietu ir ierosināta krimināllieta.

(5) Ja administrators pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu lauž darba līgumu ar kredītiestādes darbiniekiem, par darba līguma laušanas tiesisko pamatu uzskatāmi Latvijas Darba likumu kodeksa 33.panta pirmās daļas 1. un 1.2 punkta noteikumi, ja nav cita likumiska pamata darba līguma laušanai. Darba līguma izbeigšanas gadījumā atlaistie darbinieki iegūst kreditoru statusu :

1) neizmaksātās darba samaksas un ar to saistīto nesaņemto maksājumu apmērā;

2) kaitējuma atlīdzības apmērā sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību par visu nesamaksāto periodu un to maksājumu apmērā, kas izdarāmi par trim gadiem uz priekšu valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim.

162.pants. (1) Personām ir pienākums sniegt administratoram to rīcībā esošo informāciju, kura ir būtiska maksātnespējas procesā.

(2) Kredītiestādes pārstāvjiem un personām, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā vai kredītiestādes likvidācijā ir obligāta, ir pienākums sniegt administratora pieprasīto informāciju piecpadsmit dienu laikā no pieprasījuma nosūtīšanas dienas. Pieprasījums nododams kredītiestādes pārstāvim vai personām, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā vai kredītiestādes likvidācijā ir obligāta, personiski vai nosūtāms ierakstītā vēstulē.

(3) Kredītiestādes pārstāvji un personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā vai kredītiestādes likvidācijā ir obligāta, iesniedz pieprasīto informāciju rakstveidā, apliecinot tās pareizību ar savu parakstu.

163.pants. (1) Administrators ir pilnā apmērā atbildīgs par zaudējumiem, kuri viņa vainas dēļ nodarīti kreditoriem.

(2) Vairāku administratoru iecelšanas gadījumā administratori ir atbildīgi tikai katrs par savu rīcību un proporcionāli zaudējumiem, kuri viņu vainas dēļ nodarīti kreditoriem. Katra administratora atbildības apmēru šādā gadījumā nosaka tiesa.

(3) Administrators nav atbildīgs par zaudējumiem, kuri nodarīti kreditoriem, pirms viņš uzsācis savu pienākumu pildīšanu.

164.pants. (1) Prasības par administratora nodarīto zaudējumu atlīdzību kreditori var celt tiesā vispārējā kārtībā.

(2) Prasības pret administratoru var celt ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas.

(3) Ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus kreditoriem vai citām ieinteresētajām personām un tiesa šajā rīcībā konstatējusi kriminālsodāma nodarījuma pazīmes, uz prasībām pret administratoru attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš.

(4) Šā panta prasības attiecas uz visiem administratoriem, kuri ir piedalījušies attiecīgajā maksātnespējas procesā, neatkarīgi no piedalīšanās laika vai ilguma, un katrs administrators ir atbildīgs tikai par savu rīcību.

165.pants. Administrators var rakstveidā pilnvarot savu palīgu vai jebkuru kredītiestādes darbinieku veikt atsevišķas darbības, kuras saskaņā ar šo likumu ietilpst administratora pilnvarās. Par zaudējumiem, ko nodara administratora palīgs vai darbinieks, rīkodamies uz šādas pilnvaras pamata, atbildīgs ir administrators.

166.pants. (1) Administratora un administratora palīga kopējās atlīdzības apjoms ir 15 procenti no atgūtajiem aktīviem (mantas). Par atgūtajiem aktīviem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāma nauda kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot vērtspapīrus, kuri tiek kotēti biržā, un naudas līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai pārtraukta, Latvijas valsti vai ārvalsti.

(2) Ja nekādi aktīvi (manta) netiek atgūti, administratora un administratora palīga kopējā atlīdzība mēnesī ir 30 minimālās mēnešalgas.

(3) Ja kredītiestādei nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu šā panta otrajā daļā noteikto atlīdzību, administrators pēc saskaņošanas ar Latvijas Banku:

1) pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

2) iesniedz tiesā pieteikumus par administrācijas izmaksu un parādu segšanas kārtības apstiprināšanu, izmaksu un parādu segšanas termiņa noteikšanu, bankrota procedūras pabeigšanu un maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā administratora un administratora palīga atlīdzības izdevumus sedz Latvijas Banka. Izdevumu segšanas un to atmaksāšanas kārtību nosaka, administratoram un Latvijas Bankai savstarpēji vienojoties.

167.pants. (1) Administratora pienākumi izbeidzas:

1) ja administrators tiek atcelts saskaņā ar šā likuma 168.pantu;

2) ja administrators atkāpjas saskaņā ar šā likuma 169.pantu;

3) ja tiek izbeigts maksātnespējas process saskaņā ar šā likuma 150.pantu;

4) administratora nāves gadījumā vai tad, ja administrators ir juridiskā persona un ir pieņemts un Uzņēmumu reģistrā reģistrēts lēmums par šīs juridiskās personas likvidāciju.

(2) Ja notiek administratoru maiņa saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punkta noteikumiem, jaunais administrators stājas pie pienākumu pildīšanas pēc tam, kad parakstīts lietu (dokumentu, mantas u.tml.) pieņemšanas un nodošanas akts. Aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats. Līdz šā akta parakstīšanai iepriekšējais administrators turpina veikt pienākumus un ir atbildīgs likumā noteiktā kārtībā.

(3) Izbeidzoties administratora pilnvarām, tiesa pasludina šā likuma 156.pantā minēto administratora apliecību un zīmogu par nederīgu.

(4) Informāciju par administratora pilnvaru izbeigšanos un administratora apliecības un zīmoga pasludināšanu par nederīgu tiesa publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

168.pants. (1) Ja Latvijas Banka izsaka neuzticību administratoram, tā lūdz tiesu atcelt šo administratoru un iecelt citu, iesakot jaunu administratora kandidatūru.

(2) Atceltā administratora pienākums ir 15 dienu laikā no atcelšanas dienas iesniegt Latvijas Bankai un tiesai pārskatu, kuram jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par viņa darbību.

169.pants. (1) Administrators ir tiesīgs atkāpties no savu pienākumu pildīšanas, informējot par to Latvijas Banku un iesniedzot tiesai rakstveida iesniegumu par atkāpšanos un pārskatu, kuram jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par administratora darbību. Iesniegumā norādāmi motīvi, kuru dēļ viņš nevar vai nevēlas turpmāk veikt administratora pienākumus.

(2) Administrators, kura atkāpšanos tiesa apstiprinājusi, saņem atlīdzību saskaņā ar šā likuma 166.pantu.

XII nodaļa
Kredītiestāžu manta maksātnespējas procesa laikā

(Nodaļa 21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

170.pants. Kredītiestādes manta maksātnespējas procesa laikā ir:

1) kredītiestādes aktīvi (manta) dienā, kad tiesā tiek iesniegts maksātnespējas pieteikums;

2) augļi, kas iegūti no kredītiestādes aktīviem (mantas) maksātnespējas procesa laikā;

3) citi maksātnespējas procesa laikā likumīgā ceļā iegūti aktīvi (manta).

171.pants. (1) Pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu kredītiestādes mantas pārvaldīšanas tiesības ir tikai administratoram.

(2) Administrators pārvalda kredītiestādes mantu un rīkojas ar to šajā likumā noteikto pilnvaru apjomā.

(3) Naudas līdzekļi, kas iegūti, maksātnespējas procesa laikā atgūstot mantu vai izpārdodot kredītiestādes aktīvus, ieskaitāmi kredītiestādes kontā Latvijas Bankā. Administratoram ir tiesības turēt skaidro naudu kasē apmēros, kas nepieciešami maksātnespējas procesa kārtējo izdevumu segšanai.

172.pants. (1) Kredītiestādes mantas sarakstā iekļauj noguldījumus un procentus par tiem, bet neiekļauj citu kredītiestādes turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu.

(2) Administrators nodrošina trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai īpašniekam. Administrators ir tiesīgs piedzīt no trešajām personām izdevumus, kas radušies sakarā ar to mantas uzturēšanu.

(3) Ja trešajām personām piederošā manta ir atsavināta un mantas īpašnieki noteiktajā termiņā ir pieteikuši savus prasījumus, šīs mantas vērtība tiek atlīdzināta pilnā apmērā pirms citu prasījumu apmierināšanas. Izmaksātā summa piedzenama no personas, kuras vainas dēļ trešās personas manta ir atsavināta.

(4) Ja kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu īpašnieki nepārņem savā valdījumā līdz kredītiestādes mantas izsoles sākumam, administrators nodod to glabājumā notāram. Glabājums attiecināms uz naudu, dokumentiem un vērtspapīriem.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, kas nav nauda, dokumenti un vērtspapīri, administrators pārdod atklātā izsolē un tādējādi iegūtos naudas līdzekļus kopā ar dokumentiem par izsoles organizēšanu un norisi nodod glabājumā notāram.

173.pants. (1) Pēc administratora prasības var tikt atzīti par spēkā neesošiem kredītiestādes darījumi neatkarīgi no šo darījumu veida, ja:

1) tie noslēgti pēc maksātnespējas iestāšanās dienas un kredītiestāde ar tiem ir nodarījusi zaudējumus kreditoriem;

2) tie noslēgti piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas, kredītiestāde ar tiem apzināti nodarījusi zaudējumus kreditoriem un persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, ir zinājusi par šādu zaudējumu nodarīšanu;

3) tie noslēgti piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas un tiesa ir konstatējusi, ka kredītiestāde novesta līdz maksātnespējai ar kriminālsodāmu nodarījumu un persona, ar kuru vai kurai par labu darījums slēgts, ir zinājusi par šo nodarījumu.

(2) Ja darījumus, ar kuriem nodarīti zaudējumi kreditoriem, kredītiestāde noslēgusi ar ieinteresētajām personām attiecībā uz kredītiestādi vai šo personu labā, uzskatāms, ka šīs personas ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu vai kriminālsodāmu nodarījumu, ja tās nepierāda pretējo.

(3) Nodrošinātais kreditors var iesniegt tiesā prasību par administratora noslēgta darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, ja darījums attiecas uz prasījuma nodrošināšanai ieķīlāto mantu un ir aizskartas nodrošinātā kreditora tiesības.

174.pants. (1) Kredītiestādes mantas dāvinājuma līgums var tikt atzīts par spēkā neesošu atbilstoši Civillikuma 1927. panta noteikumiem.

(2) Par spēkā neesošiem var tikt atzīti piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas vai pēc tās noslēgtie darījumi, kuros pušu savstarpējo saistību nevienlīdzīgums norāda, ka faktiski izdarīts dāvinājums.

(3) Nevar atzīt par spēkā neesošiem ziedojumus Latvijā reģistrētām sabiedriskajām organizācijām, kuras nodarbojas ar kultūras, zinātnes, izglītības, sporta, veselības aizsardzības vai sociālās palīdzības veicināšanu. Ziedojumu šādai organizācijai var atzīt par spēkā neesošu un atprasīt, ja ir pierādījumi, ka šis ziedojums ir fiktīvs vai netiek izmantots paredzētajiem mērķiem.

175.pants. (1) Pēc administratora prasības par spēkā neesošu var atzīt ķīlas līgumu , ja:

1) kredītiestādes kreditora ķīlas tiesība nodibināta pēc maksātnespējas iestāšanās dienas vai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas tādam kreditora prasījumam pret kredītiestādi, kurš līdz tam nav bijis nodrošināts;

2) tas noslēgts pēc maksātnespējas iestāšanās dienas vai gada laikā pirms tās un ķīlas ņēmējs ir bijis ieinteresētā persona attiecībā uz kredītiestādi;

3) ķīla atsavināta nodrošinātā kreditora prasījuma apmierināšanai pēc maksātnespējas iestāšanās dienas vai sešu mēnešu laikā pirms tās un atsavināšana nav notikusi atklātā izsolē gadījumos, kad ķīla saskaņā ar likumu vai līgumu bijusi pārdodama šādā izsolē.

(2) Ja ķīlas līgums tiek atzīts par spēkā neesošu, attiecīgais nodrošinātais kreditors iegūst nenodrošinātā kreditora statusu.

XIII nodaļa
Kredītiestādes sanācija

(Nodaļa 21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

176.pants. Par sanāciju atzīstams plānveidīgs likumīgu pasākumu kopums nolūkā novērst kredītiestādes iespējamo bankrotu, atjaunot maksātspēju un apmierināt likumīgos kreditoru prasījumus. Kredītiestādes sanācija notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu sanācijas plānu.

177.pants. (1) Sanācijas plānu var iesniegt:

1) administrators;

2) kreditors vai kreditoru grupa;

3) kredītiestādes akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā desmito daļu no akciju sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla.

(2) Sanācijas plānā norādāmi:

1) konkrētie pasākumi, kuri tiks veikti kredītiestādes maksātspējas atjaunošanai;

2) šo pasākumu veikšanas termiņi;

3) nepieciešamie līdzekļi un to iegūšanas avoti;

4) paredzētie kredītiestādes maksātspējas uzlabošanās termiņi un apjoms;

5) termiņi, kad kredītiestāde spēs izpildīt visas likumu un Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu prasības;

6) kārtība, kādā paredzēts veikt maksājumus kreditoru prasījumu apmierināšanai, un to veikšanas termiņi.

178.pants. Sanācijas plāna izstrādāšanas termiņu nosaka administrators, bet tas nedrīkst pārsniegt mēnesi no dienas, kad kredītiestāde pasludināta par maksātnespējīgu.

179.pants. (1) Lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem administrators. Lēmums par sanācijas piemērošanu un sanācijas plāns stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Latvijas Bankā.

(2) Lēmumu par sanācijas piemērošanu pēc administratora vai Latvijas Bankas pieteikuma var atcelt tiesa, ja šāda lēmuma pieņemšana panākta, pielietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.

180.pants. (1) Kredītiestādes sanāciju vada administrators saskaņā ar sanācijas plānu.

(2) Papildus šā likuma 161.panta ceturtajā daļā noteiktajām administratora tiesībām un pilnvarām sanācijas gaitā administrators saskaņā ar sanācijas plānu ir tiesīgs kredītiestādes vārdā iegūt vai aizņemties naudas līdzekļus un ieķīlāt kredītiestādes mantu.

(3) Ja mainījušies būtiski apstākļi, kuri ietekmē vai var ietekmēt sanācijas plāna izpildi, administrators ar Latvijas Bankas piekrišanu izdara grozījumus sanācijas plānā vai pieņem lēmumu par sanācijas atcelšanu vai sanācijas pārtraukšanu un iesniedz to Latvijas Bankai apstiprināšanai.

181.pants. (1) Lēmumu par sanācijas piemērošanu, sanācijas plānu un turpmākos lēmumus par grozījumiem šajā plānā Latvijas Banka apstiprina 15 dienu laikā no to iesniegšanas dienas.

(2) Ja Latvijas Banka neapstiprina sanācijas plānu, kā arī ja sanācija tiek atcelta vai pārtraukta, administrators pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

(3) Ja Latvijas Banka neapstiprina lēmumu par grozījumiem sanācijas plānā, sanācija turpināma pēc Latvijas Bankas apstiprinātā plāna.

182.pants. (1) Sanācijas termiņš parasti nevar pārsniegt trīs mēnešus no dienas, kad lēmumu par sanācijas piemērošanu un sanācijas plānu apstiprinājusi Latvijas Banka. Pēc sākotnējā sanācijas termiņa beigām administrators ar Latvijas Bankas piekrišanu var pagarināt sanācijas termiņu vēl ik pa trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad lēmumu par sanācijas termiņa pagarināšanu un grozījumiem sanācijas plānā apstiprinājusi Latvijas Banka.

(2) Kopējais sanācijas termiņš nedrīkst būt garāks par diviem gadiem.

183.pants. (1) Administrators var lūgt Latvijas Banku pārtraukt sanāciju, ja:

1) sanācijas pasākumi nenotiek saskaņā ar sanācijas plānu;

2) sanācijas plānā paredzētajā termiņā nav sasniegta kredītiestādes maksātspējas uzlabošanās paredzētajā apjomā;

3) tiek konstatēts, ka sanācijas plāns nav izpildāms.

(2) Sanācijas pārtraukšanas gadījumā administrators pieņem lēmumu iesniegt tiesā pieteikumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

XIV nodaļa
Kredītiestādes bankrota procedūra

(Nodaļa 21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

184.pants. (1) Lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu pēc pieteikuma saņemšanas pieņem tiesa.

(2) Administratora lēmumu par pieteikuma iesniegšanu tiesā apstiprina Latvijas Banka.

(3) Pēc tam, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, administrators nodrošina vārda "likvidējamā" lietošanu visos kredītiestādes rekvizītos.

185.pants. (1) Bankrota procedūras pamatmērķis ir gūt maksimālu ienākumu no kredītiestādes aktīvu (mantas) pārdošanas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas pilnīgāku kreditoru prasījumu apmierināšanu.

(2) Kredītiestādes aktīvu (mantas) pārdošana notiek publiskās izsolēs, ja attiecībā uz konkrēto mantu likums nenosaka citu atsavināšanas kārtību. Izsoles organizē un izsoļu noteikumus izstrādā administrators.

186.pants. (1) Triju dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, administrators iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divos citos laikrakstos paziņojumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu.

(2) Paziņojumā norāda:

1) tiesas lēmuma par bankrota procedūras uzsākšanu pieņemšanas datumu;

2) termiņu, līdz kuram kreditoriem un citām personām jāpiesaka prasības un citas pretenzijas;

3) administratora vārdu, uzvārdu (nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, ja administrators ir juridiskā persona), darbības vietu un tālruņa numuru.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minētais termiņš ir trīs mēneši. Termiņa tecējums sākas ar dienu, kad paziņojums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Pēc šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa beigām pieteiktie kreditoru prasījumi, arī par nodokļu uzskaiti un kontroli atbildīgo valsts un pašvaldību institūciju prasījumi, apmierināmi šā likuma 193. panta 3.punktā paredzēto kreditoru prasījumu grupā.

187.pants. Administrators nosaka kredītiestādes mantas izsoles uzsākšanas dienu un paziņo par to laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divos citos laikrakstos. Ja noteiktajā termiņā nav iespējams uzsākt izsoli, administrators lemj par izsoles uzsākšanas dienas pārcelšanu.

188.pants. Izsolē tiek iekļauta šā likuma 170.pantā norādītā kredītiestādes manta, izņemot naudas līdzekļus, kā arī mantu, kura saskaņā ar kredītiestādes noslēgtajiem spēkā esošajiem līgumiem kalpo par nodrošinājumu nodrošinātajiem kreditoriem.

189.pants. (1) Kredītiestādes mantas izsole notiek saskaņā ar Civillikumu, Latvijas Civilprocesa kodeksu un citiem normatīvajiem aktiem, ievērojot šajā pantā noteiktos izņēmumus.

(2) Latvijas Civilprocesa kodeksā paredzētās tiesu izpildītāja darbības veic administrators.

(3) Pirmajā izsolē izsolīšana notiek ar augšupejošu soli. Ja manta izsolē netiek pārdota, turpmākajās izsolēs izsolīšana notiek ar lejupejošu soli.

(4) Pēc tam, kad vairāksolītājs par nekustamo īpašumu ir samaksājis noteikto cenu, administrators sagatavo un paraksta pirkuma līgumu, uz kura pamata izdarāms ieraksts zemesgrāmatā.

190.pants. (1) Kredītiestādes ieķīlātās mantas labprātīgas izsoles noteikumus un sākumcenu nodrošinātais kreditors saskaņo ar administratoru. Administrators izsolē pārstāv kredītiestādes intereses, un viņam ir tiesības pieprasīt no izsoles organizētāja izsoles aktu (izsoles lapu, izsoles protokolu).

(2) Pārdodot kredītiestādes ieķīlāto mantu par brīvu cenu atbilstoši Civillikuma 1321.pantam, mantas atsavināšanas līgums slēdzams rakstveidā un saskaņojams ar administratoru.

(3) Ja nav ievēroti šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi, kredītiestādes ieķīlātās mantas atsavināšanas līgumu ir pamats apstrīdēt.

(4) Ja par kredītiestādes ieķīlāto mantu saņemta naudas summa, kas pārsniedz nodrošināto prasījumu un izsoles izdevumus, administrators gādā par pārpalikuma ieskaitīšanu kredītiestādes kontā Latvijas Bankā.

191.pants. (1) Kredītiestādes naudas līdzekļi, kas iegūti no tām hipotēkām un aizstājējseguma, kas atbilstoši hipotekāro ķīlu zīmju likumam iekļauts ķīlu zīmju seguma reģistrā, izlietojami ķīlu zīmju emisijas radīto saistību izpildei. Tikai tad, kad minētās saistības ir izpildītas, atlikušie līdzekļi izlietojami pārējo izmaksu un parādu segšanai. Pārējo izmaksu un parādu segšanas kārtību saskaņā ar šī likuma 192.-195.panta noteikumiem nosaka administrators.

(2) No kredītiestādes naudas līdzekļiem, kas nav iekļauti ķīlu zīmju seguma reģistrā, vispirms pilnībā tiek segtas maksātnespējas procesa vai likvidācijas izmaksas.

192.pants. Pēc maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu segšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti kreditoru prasījumu pamatsummu (bez procentiem) apmierināšanai šādās grupās:

1) izmaksas līdz 500 (ieskaitot) latiem noguldītājiem — fiziskajām personām. Noguldītājiem — fiziskajām personām, uz kurām attiecas Fizisko personu noguldījumu garantiju likums, izmaksas tiek noteiktas minētajā likumā paredzētās garantētās atlīdzības apmērā. Ja fiziskajai personai kredītiestādē ir atvērti vairāki konti, tiek uzskatīts, ka personai ir viens noguldījums visu noguldījumu summas apmērā. Ja noguldītājs — fiziskā persona — ir saņēmis garantēto atlīdzību, viņš zaudē prasījuma tiesības attiecībā uz saņemto summu un noguldījumu garantiju fonda prasījumi pret kredītiestādi tiek pielīdzināti šīs grupas prasījumiem;

2) darbinieku prasījumi attiecībā uz darba samaksu par pirmajiem trim mēnešiem, rēķinot no dienas, kad pārtrauktas algu izmaksas, attiecībā uz atvaļinājuma naudu un sociālajiem pabalstiem gada laikā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas vai tiesas nolēmuma par likvidāciju pieņemšanas, attiecībā uz kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību par visu nesamaksāto periodu un šīs atlīdzības maksājumiem, kas izdarāmi par trim gadiem uz priekšu valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, kas saistīti ar šajā punktā minētajām izmaksām, un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas nodrošina bezdarbnieka pabalsta saņemšanu ;

3) nodokļi un citi maksājumi (parādi) valsts budžetā un pašvaldību budžetos, kā arī tie tranzītkredīti un procentu maksājumi par šo kredītu izmantošanu, kuri līdz maksātnespējas pasludināšanas dienai vai dienai, kad tiesa pieņem nolēmumu par kredītiestādes likvidāciju, ir atmaksāti kredītiestādei;

4) tie parādi kreditoriem, kuri izveidojušies, kredītiestādei pieņemot izpildei, bet neizpildot klienta maksājuma uzdevumus par naudas pārskaitīšanu valsts vai pašvaldības budžeta kontos;

5) valsts prasījumi par valsts garantēto kredītu atmaksāšanu.

193.pants. Pēc šā likuma 192.pantā paredzēto kreditoru prasījumu pilnīgas apmierināšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti kreditoru prasījumu apmierināšanai šādās grupās:

1) pārējie likumīgie kreditoru prasījumi (pamatsummas bez procentiem), arī to kreditoru prasījumi, kuri kreditora statusu ieguvuši pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas vai tiesas nolēmuma par likvidāciju pieņemšanas, ja tie saskaņā ar šo likumu nav pielīdzināmi 192.pantā paredzētajiem kreditoru prasījumiem. Atliktie nodokļu maksājumi pēc maksājumu veikšanas šā likuma 192.pantā paredzētajiem kreditoru prasījumiem, atlikušie fizisko personu noguldījumi un darba algu parādi, kā arī citi no darba tiesiskajām attiecībām izrietoši maksājumi tiek pielīdzināti šīs grupas prasījumiem. Ja kreditora noguldījums ir bijis apdrošināts un kreditors ir saņēmis apdrošināšanas atlīdzību, attiecīgās apdrošināšanas sabiedrības (fonda) prasījumi pret kredītiestādi tiek pielīdzināti šīs grupas prasījumiem;

2) prasījumi par procentu maksājumiem kreditoriem;

3) to kreditoru prasījumi, kuri savus prasījumus pieteikuši pēc noteiktā termiņa;

4) prasījumi par līdzekļiem, kurus kreditori aizdevuši kredītiestādei uz noteiktu laiku ar nosacījumu, ka pirms termiņa tos var pieprasīt vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā.

194.pants. Katras nākamās kreditoru grupas prasījumi tiek apmierināti tikai pēc iepriekšējās kreditoru grupas prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Ja kredītiestādes naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus vienas grupas kreditoru prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram šīs grupas ietvaros.

195.pants. Naudas līdzekļi, kuri paliek pāri pēc šā likuma 192. un 193.pantā minēto prasījumu apmierināšanas, tiek sadalīti kredītiestādes akcionāriem (biedriem) proporcionāli katra ieguldījuma lielumam.

XV nodaļa
Atbildība

196.pants. Par noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu bez Latvijas Bankas licences (atļaujas) saņemšanas:

1) Latvijas Banka juridiskajai personai uzliek soda naudu līdz 5 000 latu;

2) fiziskā persona tiek saukta pie administratīvās atbildības vai pie kriminālatbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

197.pants. Pie administratīvās atbildības vai pie kriminālatbildības tiek saukta persona, kura:

1) sniegusi apzināti nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav darījusi zināmu saskaņā ar šo likumu prasīto informāciju;

2) traucējusi Latvijas Bankas pilnvarotu personu veikt pārbaudes, nav sniegusi noteiktajā termiņā vai sniegusi neprecīzu vai nepatiesu informāciju, dokumentus vai paskaidrojumus.

198.pants. Ja kredītiestāde nepilda šā likuma 8., 32., 90., 91., 95., 96.panta vai 106.panta trešās daļas prasības, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt kredītiestādei soda naudu līdz 1 000 latu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

199.pants. Par citām darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas šā likuma vai no tā izrietošo normatīvo aktu prasības:

1) juridiskajai personai Latvijas Banka uzliek soda naudu līdz 5 000 latu;

2) fiziskā persona tiek saukta pie administratīvās atbildības vai pie kriminālatbildības.

200.pants. Ja kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs, locekļi, rīkotājdirektors vai darbinieki apzināti piešķīruši kādam kreditoram nepamatotas pirmtiesības vai piekrituši, ka tādas tiek piešķirtas, attiecīgā persona tiek saukta pie administratīvās atbildības vai pie kriminālatbildības.

201.pants. Par šā likuma 196., 198. un 199.pantā noteiktajiem pārkāpumiem Latvijas Bankas iekasētās soda naudas tiek ieskaitītas valsts budžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

202.pants. Personas, kas nolaidības dēļ vai tīši novedušas kredītiestādi līdz maksātnespējas stāvoklim, kura risinājums izpaužas kā kriminālsodāms bankrots, ir saucamas pie kriminālatbildības.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

203.pants. Ja kredītiestādes padomes vai valdes priekšsēdētājs vai locekļi vai kredītiestādes likvidatori šā likuma 138.pantā un 140.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos nav iesnieguši maksātnespējas pieteikumu, vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

204.pants. (1) Ja maksātnespējas pieteikums atzīts par apzināti nepatiesu, tā iesniedzējs sedz tiesas izdevumus un maksātnespējas procesa izdevumus.

(2) Par apzināti nepatiesu maksātnespējas pieteikumu atzīstams tāds pieteikums, kurā sniegtas apzināti nepatiesas ziņas vai ziņas slēptas un kura dēļ kredītiestāde nepamatoti var tikt vai tikusi atzīta par maksātnespējīgu.

(3) Par apzināti nepatiesu maksātnespējas pieteikumu nav atzīstams kreditora pieteikums, ja kredītiestāde, būdama maksātspējīga, nav pildījusi saistības.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

205.pants. (1) Par apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu parādnieks vai kreditors saucams pie kriminālatbildības.

(2) Apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniedzējs ir atbildīgs par nepatiesā pieteikuma rezultātā kredītiestādei nodarīto kaitējumu.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

206.pants. Kreditoru vai citu kredītiestādes maksātnespējas procesā ieinteresētu personu var saukt pie kriminālatbildības par maksātnespējas procesa apzinātu pārkāpšanu, kas izpaužas kā tiesas un administratora pieprasītās likumā paredzētās informācijas nesniegšana vai slēpšana, nepatiesas informācijas sniegšana, izvairīšanās no piedalīšanās lietas izskatīšanā, pretlikumīga mantas (īpašuma) atsavināšana maksātnespējas procesa laikā, mantas (īpašuma), darījumu, dokumentu slēpšana, iznīcināšana vai viltošana un citas tīšas darbības, kuras kavē maksātnespējas lietas gaitu.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

207.pants. Administratoru var saukt pie kriminālatbildības par apzinātu informācijas slēpšanu no tiesas, tās maldināšanu, par šajā likumā neparedzētu darījumu veikšanu par labu vienam kreditoram vai kreditoru grupai uz citu kreditoru rēķina.

(21.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.1998.)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par bankām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22./23., 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.), Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.212 "Komercbanku noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 109.nr.), Ministru kabineta noteikumi nr.213 "Noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 109.nr.), un Ministru kabineta noteikumi nr. 211 "Noteikumi par komercbanku sanāciju un bankrotu" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 109.nr.).

2. Šā likuma 42., 43. un 49.pants stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri.

3. Piemērojot šā likuma 35.panta otrās daļas un 59. panta prasības:

1) reģistrētajām bankām jāievēro, ka bankas minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir:

— no šā likuma spēkā stāšanās dienas līdz 1996.gada 31.martam — ne mazāks kā 100 000 latu,

— no 1996.gada 1.aprīļa līdz 1998.gada 31.martam — ne mazāks kā 1 000 000 latu,

— no 1998.gada 1.aprīļa līdz 1999.gada 31.decembrim — ne mazāks kā 2 000 000 latu;

2) (izslēgts ar 30.10.1997. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.11.1997.)

4. Šā likuma 38. panta normas nav piemērojamas ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1992.gada 1.oktobra lēmumu nr. 411 ("Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 1992, 49./50.nr.) atzītā valsts iekšējā parāda apjomam ar šā lēmuma spēkā stāšanās brīdi.

5. Reģistrētajām bankām šā likuma 21.panta prasības jāizpilda līdz 1999.gada 31.decembrim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.11.1997.)

6. Šim likumam spēkā stājoties, lombardi turpina darboties saskaņā ar likumu "Par akciju sabiedrībām" un citiem likumiem, bet Latvijas Bankas izsniegtās licences tiek anulētas. Tās nododamas Latvijas Bankai līdz 1995.gada 1.decembrim.

7. Kompensāciju izmaksas noguldītājiem — fiziskajām personām, kuru noguldījumi atrodas komercbankās, kas ir bankrotējušas vai atzītas par maksātnespējīgām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tiek turpinātas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

8. Saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 7.punktu prasījuma tiesības valsts garantētās kompensācijas summas apmērā uz līdzekļiem, kas atgūti no komercbankas, kura atzīta par bankrotējušu vai maksātnespējīgu, no fiziskās personas — noguldītāja pāriet Finansu ministrijai.

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 5.oktobrī.
Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs
Rīgā 1995.gada 24.oktobrī
PIEZĪMES:

30.10.1997. likuma "Grozījumi Kredītiestāžu likumā"
Pārejas noteikumi:
"1. Šā likuma 1., 4. un 5.pants stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.
2. Ar šā likuma 6.panta spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.272 "Grozījums Kredītiestāžu likumā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 18.nr.)."

21.05.1998. likuma "Grozījumi Kredītiestāžu likumā"
Pārejas noteikumi:
"1. Ministru kabinets izstrādā un izdod Kredītiestāžu likuma 155.pantā minētos administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumus.
2. Kredītiestāžu likuma normas, kuras regulē administratora nodrošinājumu tiem gadījumiem, ja viņš ar savu rīcību nodara kaitējumu kreditoriem vai citām personām (administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana), nav piemērojamas, kamēr spēkā nav stājušies Ministru kabineta i z doti administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi.
3. Kredītiestāžu maksātnespējas (bankrota) vai likvidācijas procesi, kuri uzsākti pirms šā likuma spēkā stāšanās, risināmi kārtībā, kādu noteica Kredītiestāžu likuma IX nodaļas "Kredītiestāžu likvidācija un bankrots" noteikumi, izņemot gadījumus, kas paredzēti pārejas noteikumu 4. un 5.punktā.
4. Kredītiestāžu likuma 164.panta noteikumi attiecas arī uz tiem kredītiestāžu likvidatoriem (administratoriem), kuri pildījuši kredītiestāžu likvidatoru (administratoru) pienākumus pirms šā likuma spēkā stāšanās vai pilda tos šā likuma spēkā stāšanās brīdī.
5. Kredītiestāžu likuma 135. un 166.panta noteikumi attiecas arī uz tiem kredītiestāžu likvidatoriem (administratoriem), kuri šā likuma spēkā stāšanās brīdī pilda kredītiestāžu likvidatora (administratora) pienākumus, taču iepriekšējā darbības laikā saņemtās atlīdzības pārrēķins netiek veikts."

21.05.1998. likuma "Grozījumi Kredītiestāžu likumā"
spēkā stāšanās laiku nosakošā norma:
"Likums stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā. Grozījumi Kredītiestāžu likuma 2.pantā, 60.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 63.panta pirmās daļas 5.punktā un 74.pantā stājas spēkā 1998.gada 1.jūnijā. Grozījumi Kredītiestāžu likuma 1.panta 7.punkta "d" un "e" apakšpunktā, 1.panta 19.punkta "b" apakšpunktā, 43., 44. un 45.pantā, 47.panta otrās daļas 2.punktā un Kredītiestāžu likuma 50.1 pants stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī."
(Grozījumi likuma 1.panta 7.punkta "d" apakšpunktā, 1.panta 19.punkta "b" apakšpunktā, 44. un 45.pantā, 47.panta otrās daļas 2.punktā iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.1999.)
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 05.10.1995.Stājas spēkā: 24.10.1995.Tēma:  Bankas, finanses, budžetsPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 163, 24.10.1995.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 07.12.1995.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
37426
{"selected":{"value":"21.07.1998","content":"<font class='s-1'>21.07.1998.-31.12.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.07.2019","iso_value":"2019\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"29.06.2019","iso_value":"2019\/06\/29","content":"<font class='s-1'>29.06.2019.-30.06.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.06.2019","iso_value":"2019\/06\/13","content":"<font class='s-1'>13.06.2019.-28.06.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2019","iso_value":"2019\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2019.-12.06.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.03.2019","iso_value":"2019\/03\/28","content":"<font class='s-1'>28.03.2019.-31.05.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.02.2019","iso_value":"2019\/02\/01","content":"<font class='s-1'>01.02.2019.-27.03.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2019","iso_value":"2019\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2019.-31.01.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.11.2018","iso_value":"2018\/11\/15","content":"<font class='s-1'>15.11.2018.-31.12.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.03.2018","iso_value":"2018\/03\/16","content":"<font class='s-1'>16.03.2018.-14.11.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.11.2017","iso_value":"2017\/11\/09","content":"<font class='s-1'>09.11.2017.-15.03.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.08.2017","iso_value":"2017\/08\/03","content":"<font class='s-1'>03.08.2017.-08.11.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2017","iso_value":"2017\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2017.-02.08.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2017","iso_value":"2017\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2017.-30.06.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2016","iso_value":"2016\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2016.-31.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2016","iso_value":"2016\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2016.-30.06.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2016","iso_value":"2016\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2016.-31.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.12.2015","iso_value":"2015\/12\/31","content":"<font class='s-1'>31.12.2015.-31.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.08.2015","iso_value":"2015\/08\/04","content":"<font class='s-1'>04.08.2015.-30.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2015","iso_value":"2015\/07\/14","content":"<font class='s-1'>14.07.2015.-03.08.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.06.2015","iso_value":"2015\/06\/03","content":"<font class='s-1'>03.06.2015.-13.07.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.02.2015","iso_value":"2015\/02\/25","content":"<font class='s-1'>25.02.2015.-02.06.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2014","iso_value":"2014\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2014.-24.02.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.05.2014","iso_value":"2014\/05\/28","content":"<font class='s-1'>28.05.2014.-31.05.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-27.05.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.10.2013","iso_value":"2013\/10\/03","content":"<font class='s-1'>03.10.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.06.2013","iso_value":"2013\/06\/18","content":"<font class='s-1'>18.06.2013.-02.10.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.04.2013","iso_value":"2013\/04\/10","content":"<font class='s-1'>10.04.2013.-17.06.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2012","iso_value":"2012\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2012.-09.04.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.04.2012","iso_value":"2012\/04\/25","content":"<font class='s-1'>25.04.2012.-30.11.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2012","iso_value":"2012\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2012.-24.04.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.10.2011","iso_value":"2011\/10\/19","content":"<font class='s-1'>19.10.2011.-31.03.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.04.2011","iso_value":"2011\/04\/30","content":"<font class='s-1'>30.04.2011.-18.10.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.01.2011","iso_value":"2011\/01\/21","content":"<font class='s-1'>21.01.2011.-29.04.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.10.2010","iso_value":"2010\/10\/22","content":"<font class='s-1'>22.10.2010.-20.01.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2010","iso_value":"2010\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2010.-21.10.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2010","iso_value":"2010\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2010.-30.04.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.02.2010","iso_value":"2010\/02\/11","content":"<font class='s-1'>11.02.2010.-31.03.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.10.2009","iso_value":"2009\/10\/29","content":"<font class='s-1'>29.10.2009.-10.02.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.08.2009","iso_value":"2009\/08\/13","content":"<font class='s-1'>13.08.2009.-28.10.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.03.2009","iso_value":"2009\/03\/25","content":"<font class='s-1'>25.03.2009.-12.08.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.02.2009","iso_value":"2009\/02\/19","content":"<font class='s-1'>19.02.2009.-24.03.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-18.02.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.07.2008","iso_value":"2008\/07\/23","content":"<font class='s-1'>23.07.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2008","iso_value":"2008\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2008.-22.07.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","iso_value":"2008\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-30.06.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2007","iso_value":"2007\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2007.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.06.2007","iso_value":"2007\/06\/12","content":"<font class='s-1'>12.06.2007.-30.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.03.2007","iso_value":"2007\/03\/22","content":"<font class='s-1'>22.03.2007.-11.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.07.2006","iso_value":"2006\/07\/18","content":"<font class='s-1'>18.07.2006.-21.03.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.07.2005","iso_value":"2005\/07\/12","content":"<font class='s-1'>12.07.2005.-17.07.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.06.2005","iso_value":"2005\/06\/24","content":"<font class='s-1'>24.06.2005.-11.07.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.11.2004","iso_value":"2004\/11\/26","content":"<font class='s-1'>26.11.2004.-23.06.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.06.2004","iso_value":"2004\/06\/18","content":"<font class='s-1'>18.06.2004.-25.11.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.01.2004","iso_value":"2004\/01\/07","content":"<font class='s-1'>07.01.2004.-17.06.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2004","iso_value":"2004\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2004.-06.01.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.12.2003","iso_value":"2003\/12\/25","content":"<font class='s-1'>25.12.2003.-31.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.05.2003","iso_value":"2003\/05\/30","content":"<font class='s-1'>30.05.2003.-24.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","iso_value":"2003\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-29.05.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.11.2002","iso_value":"2002\/11\/20","content":"<font class='s-1'>20.11.2002.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.05.2002","iso_value":"2002\/05\/10","content":"<font class='s-1'>10.05.2002.-19.11.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2001","iso_value":"2001\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2001.-09.05.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.1999","iso_value":"1999\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.1999.-30.06.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.07.1998","iso_value":"1998\/07\/21","content":"<font class='s-1'>21.07.1998.-31.12.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.06.1998","iso_value":"1998\/06\/09","content":"<font class='s-1'>09.06.1998.-20.07.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.1998","iso_value":"1998\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.1998.-08.06.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.11.1997","iso_value":"1997\/11\/27","content":"<font class='s-1'>27.11.1997.-31.12.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.08.1997","iso_value":"1997\/08\/09","content":"<font class='s-1'>09.08.1997.-26.11.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.1997","iso_value":"1997\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.1997.-08.08.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.1996","iso_value":"1996\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.1996.-31.12.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.06.1996","iso_value":"1996\/06\/26","content":"<font class='s-1'>26.06.1996.-31.10.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.04.1996","iso_value":"1996\/04\/13","content":"<font class='s-1'>13.04.1996.-25.06.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.04.1996","iso_value":"1996\/04\/02","content":"<font class='s-1'>02.04.1996.-12.04.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.10.1995","iso_value":"1995\/10\/24","content":"<font class='s-1'>24.10.1995.-01.04.1996.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
21.07.1998
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva