1. pants. Starptautiskas nozīmes svētvieta Aglonā (turpmāk — Aglonas svētvieta) ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa — kultūras piemineklis un reliģisku svētceļojumu vieta.

2. pants. (1) Aglonas svētvieta atrodas Aglonas novada teritorijā.

(2) Aglonas svētvietā ietilpst bazilikas sakrālās ēkas, svētavots, klosteris, sakrālais laukums un Aglonas kapsēta. Aglonas svētvietas aizsardzības zonā ietilpst citas Aglonas bazilikai piederošās zemes, ēkas un būves.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2009. Pirmajā daļā vārda "pagasta" aizstāšana ar vārdu "novada" stājas spēkā 01.07.2009. Sk. pārejas noteikumu.)

3. pants. (1) Aglonas svētvietas kā kultūras pieminekļa aizsardzību nosaka likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".

(2) Reliģisko darbību Aglonas svētvietā nosaka Reliģisko organizāciju likums.

(3) Baznīcas attiecības ar valsti Aglonas svētvietā nosaka konstitucionālais likums "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi".

4. pants. Aglonas svētvietas kā reliģisku svētceļojumu vietas īpašu uzturēšanas kārtību nosaka šis likums.

5. pants. Aglonas svētvietas un tās aizsardzības zonas uzturēšanu un attīstību nosaka šādi principi:

1) nav pieļaujama ar Aglonas svētvietas apmeklēšanu saistītu nodevu noteikšana;

2) Aglonas svētvieta izmantojama vienīgi reliģiska un garīga rakstura pasākumiem, kurus nosaka katoļu baznīcas vadība Latvijā;

3) ar valsts nozīmes pasākumiem saistītos Aglonas svētvietas uzturēšanas izdevumus var finansēt no valsts budžeta;

4) Aglonas svētvietu un tās aizsardzības zonu sava īpašuma teritorijā, ievērojot likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", apsaimnieko Aglonas bazilikas draudze, baudot likumos par īpašuma, zemes, dabas resursu, uzņēmumu ienākuma un pievienotās vērtības nodokli noteiktos atvieglojumus.

6. pants. Aglonas svētvietas finansu līdzekļus veido:

1) līdzekļi, ko Aglonas bazilikas draudze gūst no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības;

2) fizisko un juridisko personu ziedojumi;

3) pašvaldību piešķirtie līdzekļi;

4) valsts budžeta līdzekļi ar valsts nozīmes pasākumiem saistīto izdevumu segšanai.

8. pants. Jebkura uzņēmējdarbība Aglonas svētvietā un tās aizsardzības zonā veicama likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un ar Aglonas bazilikas draudzes rakstveida atļauju. Aglonas pagasta iedzīvotājiem, kuri līdz Aglonas bazilikas zemes īpašuma tiesību atjaunošanai lietoja šo zemi, ir priekšrocības tiesības noslēgt ilgtermiņa zemes nomas līgumu ar Aglonas bazilikas draudzi.

9. pants. Katoļu baznīcas vadība Latvijā, saskaņojot ar Ministru kabinetu, nosaka uzturēšanās kārtību Aglonas svētvietā. Šos noteikumus publicē un izvieto sabiedrībai pieejamās vietās Aglonas svētvietas teritorijā. Šo noteikumu ļaunprātīgus pārkāpējus izraida no Aglonas svētvietas.

Grozījums šā likuma 2.panta pirmajā daļā par vārda “pagasta” aizstāšanu ar vārdu “novada”, grozījumi 7.pantā par vienošanos par Aglonas svētvietā paredzētajiem valsts nozīmes pasākumiem un to norisi un attiecīgu deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kā arī grozījums 10.panta ceturtajā daļā par vārdu “Aglonas pagasta padome” aizstāšanu ar vārdiem “Aglonas novada dome” stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(12.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.2009.)