Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā
1. pants. Starptautiskas nozīmes svētvieta Aglonā (turpmāk — Aglonas svētvieta) ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa — kultūras piemineklis un reliģisku svētceļojumu vieta. 2. pants. (1) Aglonas svētvieta atrodas Aglonas novada teritorijā. (2) Aglonas svētvietā ietilpst bazilikas sakrālās ēkas, svētavots, klosteris, sakrālais laukums un Aglonas kapsēta. Aglonas svētvietas aizsardzības zonā ietilpst citas Aglonas bazilikai piederošās zemes, ēkas un būves. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2009. Pirmajā daļā vārda "pagasta" aizstāšana ar vārdu "novada" stājas spēkā 01.07.2009. Sk. pārejas noteikumu.) 3. pants. (1) Aglonas svētvietas kā kultūras pieminekļa aizsardzību nosaka likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību". (2) Reliģisko darbību Aglonas svētvietā nosaka Reliģisko organizāciju likums. (3) Baznīcas attiecības ar valsti Aglonas svētvietā nosaka konstitucionālais likums "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi". 4. pants. Aglonas svētvietas kā reliģisku svētceļojumu vietas īpašu uzturēšanas kārtību nosaka šis likums. 5. pants. Aglonas svētvietas un tās aizsardzības zonas uzturēšanu un attīstību nosaka šādi principi: 1) nav pieļaujama ar Aglonas svētvietas apmeklēšanu saistītu nodevu noteikšana; 2) Aglonas svētvieta izmantojama vienīgi reliģiska un garīga rakstura pasākumiem, kurus nosaka katoļu baznīcas vadība Latvijā; 3) ar valsts nozīmes pasākumiem saistītos Aglonas svētvietas uzturēšanas izdevumus var finansēt no valsts budžeta; 4) Aglonas svētvietu un tās aizsardzības zonu sava īpašuma teritorijā, ievērojot likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", apsaimnieko Aglonas bazilikas draudze, baudot likumos par īpašuma, zemes, dabas resursu, uzņēmumu ienākuma un pievienotās vērtības nodokli noteiktos atvieglojumus. 6. pants. Aglonas svētvietas finansu līdzekļus veido: 1) līdzekļi, ko Aglonas bazilikas draudze gūst no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības; 2) fizisko un juridisko personu ziedojumi; 3) pašvaldību piešķirtie līdzekļi; 4) valsts budžeta līdzekļi ar valsts nozīmes pasākumiem saistīto izdevumu segšanai. 7. pants. (1) Ministru kabinets, attiecīgās pašvaldības un katoļu baznīcas vadība Latvijā katru gadu vienojas par Aglonas svētvietā paredzētajiem valsts nozīmes pasākumiem un to norisi. (2) Izdevumus, kas saistīti ar valsts nozīmes pasākumu medicīnisko nodrošināšanu, ceļu satiksmes un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu Aglonas svētvietā un tās aizsardzības zonā, var segt no valsts budžeta. (3) Kārtību, kādā tiek noteikti valsts nozīmes pasākumi Aglonas svētvietā, kā arī nodrošināta to norise un finansēšana, nosaka Ministru kabinets. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2009. Pirmās daļas jaunā redakcija un trešā daļa stājas spēkā 01.07.2009. Sk. pārejas noteikumu.) 8. pants. Jebkura uzņēmējdarbība Aglonas svētvietā un tās aizsardzības zonā veicama likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un ar Aglonas bazilikas draudzes rakstveida atļauju. Aglonas pagasta iedzīvotājiem, kuri līdz Aglonas bazilikas zemes īpašuma tiesību atjaunošanai lietoja šo zemi, ir priekšrocības tiesības noslēgt ilgtermiņa zemes nomas līgumu ar Aglonas bazilikas draudzi. 9. pants. Katoļu baznīcas vadība Latvijā, saskaņojot ar Ministru kabinetu, nosaka uzturēšanās kārtību Aglonas svētvietā. Šos noteikumus publicē un izvieto sabiedrībai pieejamās vietās Aglonas svētvietas teritorijā. Šo noteikumu ļaunprātīgus pārkāpējus izraida no Aglonas svētvietas. 10. pants. (1) Ministru kabinets, vienojoties ar katoļu baznīcas vadību Latvijā un attiecīgajām pašvaldībām, izdod noteikumus par visu fizisko un juridisko personu uzturēšanos Aglonas svētvietas aizsardzības zonā. (2) Šie noteikumi var ietvert: 1) īpašu apbūves, ēku, būvju uzturēšanas un dabas resursu izmantošanas kārtību; 2) ierobežojumus attiecībā uz tirdzniecību ar reibinošiem dzērieniem, citām izklaidei paredzētām precēm un šo preču reklāmu; 3) ierobežojumus attiecībā uz dažādu veidu izklaides vietu ierīkošanu, reklāmu un darbību; 4) pasākumus, kas veicami sabiedriskās kārtības uzturēšanai. (3) Noteikumus publicē un izvieto sabiedrībai pieejamās vietās uz Aglonas svētvietas aizsardzības zonas robežas un tās teritorijā. (4) Noteikumu izpildi kontrolē Aglonas novada dome, valsts policija un Zemessardze. (5) Noteikumu pārkāpējus sauc pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2009. Ceturtajā daļā vārdu “Aglonas pagasta padome” aizstrāšana ar vārdiem “Aglonas novada dome” stājas spēkā 01.07.2009. Sk. pārejas noteikumu.) Grozījums šā likuma 2.panta pirmajā daļā par vārda “pagasta” aizstāšanu ar vārdu “novada”, grozījumi 7.pantā par vienošanos par Aglonas svētvietā paredzētajiem valsts nozīmes pasākumiem un to norisi un attiecīgu deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kā arī grozījums 10.panta ceturtajā daļā par vārdu “Aglonas pagasta padome” aizstāšanu ar vārdiem “Aglonas novada dome” stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. (12.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.2009.) Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.
Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 12.oktobrī. Valsts prezidenta vietā Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs
Rīgā 1995.gada 21.oktobrī
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|