Rīga, 2026

Satura rādītājs

I. Kopsavilkums

II. Situācijas raksturojums

III. Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktori

IV. Plāna sasaiste ar citiem tiesību aktiem

V. Plāna mērķis un rīcības virzieni

VI. Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības pasākumi 2026.–2028.gadā

VII. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Izmantotie saīsinājumi:

I. Kopsavilkums

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2026.–2028. gadam (turpmāk – plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma 4. pantu, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Dziesmu un deju svētku likuma 5. pants nosaka Dziesmu un deju svētku periodiskumu: Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados, to starplaikā – Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 7. panta pirmās daļas 4. punktu Ministru kabinets apstiprina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānošanas dokumentus, to skaitā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu.

Plāns ir nacionālā līmeņa īstermiņa attīstības plānošanas dokuments, kas trīs gadiem nosaka valsts mērķus Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas nodrošināšanā, kā arī rīcības virzienus un uzdevumus (pasākumus) mērķu sasniegšanai. Plānu īsteno laikā no 2026. līdz 2028. gadam, kas atbilst XXVIII Vispārējo latviešu dziesmu un XVIII deju svētku sagatavošanas un īstenošanas posmam. 2026. gada 19–21. jūnijā Latvijā notika XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus".

Plāns izstrādāts, sadarbojoties KM un tās padotības iestādei LNKC ar IZM un tās padotības iestādi – VIAA, kā arī citām Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām pusēm (pašvaldībām un to institūcijām, kultūrizglītības iestādēm, dziesmu un deju svētku māksliniecisko žanru speciālistiem un nevalstiskajām organizācijām: Dziesmu svētku biedrību, Kultūras darbinieku biedrību, Latvijas Pašvaldību savienību). Plāna saturiskā daļa ir izskatīta 2024. gada 14. martā LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdē Ulbrokā. Atkārtoti plāna saturiskā daļa izskatīta un saskaņota 2024. gada 27. novembrī LNKC rīkotajā sanāksmē, kurā piedalījās LKA, JVLMA, LNB, VIAA, KM, DZSVT, biedrības "Dziesmu svētku biedrība" un LIAA pārstāvji.

Plāns ir izskatīts un pieņemts zināšanai Dziesmu un deju svētku padomes 2024. gada 27. septembra sēdē (prot. Nr. 3.2-2/3 4. § "Par Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības plānu 2025.–2028. gadam"), 2025. gada 31. janvāra sēdē (prot. Nr. 3.2-2/1 3. § "Par Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības plānu 2025.–2028. gadam"), kā arī 2025. gada 17. septembra sēdē (prot. Nr. 3.2-2/3 3. § "Par 2028. gada Dziesmu un deju svētkiem: tradīcijas ilgtspējas, svētku nedēļas satura un valsts budžeta kontekstā"). Dziesmu un deju svētku padome 2025. gada 9. decembrī elektroniskās saskaņošanas procedūrā ir saskaņojusi plānu ar norādīto finansējumu (prot. Nr. 3.2-2/4 1. § "Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas attīstības plāna 2025.–2028. gadam (PROJEKTS) saskaņošanu").

II. Situācijas raksturojums

Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Latvijā, Igaunijā un Lietuvā 2003. gadā atzīts par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu un 2008. gadā iekļauts UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.

Dziesmu un deju svētki ir latviešu tautas izcilākais kultūras meistardarbs, kas izturējis laika pārbaudi. Tie ir kļuvuši par nacionālas un starptautiskas nozīmes notikumu, kas sauc kopā un saliedē latviešus visā pasaulē, vieno dažādas paaudzes un tautības.¹

Dziesmu un deju svētki šodien ir vairāku dienu notikums, kuru veido vesels pasākumu komplekss. Tajā tiek demonstrēta nacionālās kultūras izpausmju daudzveidība: koncerti, izstādes, izrādes u. c. Nemainīgie svētku norises elementi ir saglabājušies no tradīcijas pirmsākumiem, un tie ir koru sacensība, svētku dalībnieku gājiens, koru kopkoncerts, deju lieluzvedums un noslēguma koncerts ar laureātu godināšanu.²

Dziesmu un deju svētku tradīcija (sākotnēji kā daudzbalsīga tautas kopdziedāšanas forma) radās 19. gadsimtā un izplatījās vairākās Eiropas valstīs kā nacionāli noskaņota patriotiska kustība. Tomēr tikai Baltijas valstīs tradīcija ir saglabājusies līdz mūsu dienām un uzplaukusi, attīstot savas raksturīgās iezīmes, kas gan vēsturiskajā literatūrā, gan pasaules kultūras mantojuma sarakstos ļauj šo tradīciju vērtēt kā Baltijas kultūras fenomenu. Tradīcijas attīstības posmi ļauj secināt, ka Dziesmu un deju svētki Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veidojušies un attīstījušies kā vēsturiska nepieciešamība jaunajām nācijām veidot un stiprināt savu nacionālo pašapziņu, kā arī paust nacionālo identitāti. Kamēr citās Eiropas valstīs svētki kļuva par sekundāru kultūras parādību un pakāpeniski izzuda, Baltijas valstīs Dziesmu un deju svētku tradīcija attīstījās kā briestošās nacionālās pašapziņas manifestācijas spilgtākā forma. Šie svētki deva iespēju Baltijas tautām apliecināt sevi kā līdztiesīgām kultūras nācijām, kurām ir bagātīgs kultūras mantojums un daudzveidīgas spējas mākslinieciskajā jaunradē. Jau I Vispārējie latviešu dziesmu svētki Latvijā 1873. gadā kalpoja kā spēcīgs stimuls un vienlaikus arī ietvars nacionālās kultūras attīstībai.

Mūsdienās Dziesmu un deju svētki ir visaptveroši visas tautas svētki, kuros piedalās visi Latvijas novadi, tādējādi svētkos atspoguļojas esošā situācija vietējā kultūras attīstībā. Izvērtējot Dziesmu un deju svētku daudznozīmību un dažādību, kā galvenās svētku funkcijas definējamas:

• kultūras jeb mākslinieciskā funkcija;

• filozofiskā jeb garīgā funkcija;

• nacionāli patriotiskā funkcija;

• sociālā funkcija;

• starptautiskā funkcija.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas kodolu veido 16 tūkstošu dziedātāju lielā kopkora daudzbalsīga kopdziedāšana a cappella, kas Latvijā tradicionāli ir augstvērtīgs mākslinieciskais priekšnesums. Kā arī kopdejošana ar vairāk nekā 17 tūkstošiem dalībniekiem, kas atklāj dejas horeogrāfisko tēmu ar zīmējumu laukumā. Laika gaitā Dziesmu un deju svētki ir attīstījušies un sazarojušies gan mākslinieciskās izpausmes formās, gan repertuāra bagātībā. Šobrīd svētki izauguši par vērienīgu multidisciplināru pasākumu, kas balstās trīs savstarpējā mijiedarbē un attīstībā esošās kultūras formās – tautas mākslā (amatiermākslā)³, profesionālajā mākslā un tradicionālajā kultūrā⁴. Svētkos ikvienā no mākslinieciskajiem vai tradicionālās kultūras žanriem tiek demonstrētas izcilas prasmes un tehniskās kvalitātes, kā arī tiek uzturēts Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopienas vienots un sabiedrību saliedējošs gars.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas kulminācija ar īpaši emocionāli piepildītu svētku atmosfēru ir Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kas nedēļas garumā vai pat ilgāk reizi piecos gados notiek Rīgā. Svētkos ierasti piedalās ap 40 tūkstošiem dalībnieku, tos apmeklē vismaz 100 tūkstoši skatītāju, svētku koncertus dažādos medijos (TV, radio, interneta vietnēs) skatās un klausās vismaz 500 tūkstoši interesentu vairāk nekā 20 pasaules valstīs.

Būtiskākie svētku elementi ir pasākumi (koncerti), kuri reprezentē kopdziedāšanu, īpaši a cappella (kori), kopdejošanu (deju kolektīvi) un kopmuzicēšanu (pūtēju orķestri, kokļu mūzikas ansambļi), kā arī svētku dalībnieku gājiens, rituāla svētku atklāšana un noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Svētku nedēļu bagātina norises, kurās piedalās dažādu māksliniecisko izpausmju tradicionālās kultūras kolektīvi. Svētku dalībnieki ir Latvijas pamattautības, latvieši un lībieši, diasporas un Latvijas mazākumtautību pārstāvji.

Līdzās Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem attīstījušies tādi starptautiska mēroga notikumi kā Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus" (pirmie svētki notika Igaunijā 1956. gadā), kopš 1960. gada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kā arī laikā no 1995. gada līdz 2015. gadam notikuši Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmusvētki.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kuru kulminācija ir reizi piecos gados. Šo svētku vēsture aizsākusies 1960. gadā, kad pirmo reizi Rīgā pulcējās 8 359 dziedātāji un 1 200 dejotāji. Gadu gaitā svētku dalībnieku skaits izaudzis līdz vairāk nekā 35 000. Tie ir vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības, interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu un kultūras iestāžu kori, tautas deju un mūsdienu deju kolektīvi, instrumentālās mūzikas kolektīvi – pūtēju orķestri, simfoniskās mūzikas orķestri, vokāli instrumentālie un instrumentālie ansambļi, koklētāju ansambļi, akordeonisti, folkloras kopas, vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki, skolu teātri. Gatavojoties kārtējiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, bērni un jaunieši interešu izglītības nodarbībās apgūst un pilnveido kopmuzicēšanas, kopdziedāšanas un kopdejošanas prasmes, apgūst nemateriālā kultūras mantojuma vērtības un svētku laikā tās demonstrē daudzveidīgās svētku koncertprogrammās un notikumos. Līdzdalība kultūras mantojuma apgūšanā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā sekmē bērnu un jauniešu pilsonisko aktivitāti un briedumu, stiprina viņu nacionālo un valstisko identitāti. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos (2025) piedalījās 38 000 dalībnieku. Plāna starpsvētku periodā tiek nodrošināta interešu kultūrizglītības programmu īstenošana, lai pakāpeniski uzsāktu gatavošanos XIV Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

2023. gadā Dziesmu un deju svētku kopienu Latvijā veidoja 40 560 visu paaudžu dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki, kas savas zināšanas un prasmes apgūst un izkopj, darbojoties pašvaldības kultūras un izglītības iestāžu vai cita dibinātāja koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros, vokālajās grupās, amatierteātros (drāmas pulciņos), tautas mūzikas ansambļos, kokļu mūzikas ansambļos, tautas lietišķās mākslas studijās (pulciņos), folkloras kopās, etnogrāfiskajos ansambļos vai citās ar tradicionālo kultūru saistītās grupās.

Dziesmu un deju svētku tradīcija gadu gaitā sekmējusi ārvalstu latviešu kopienas saliedētību, uzturot latvisko identitāti un stiprinot savstarpējo sadarbību kultūrapmaiņas jomā. Pasaulē kopš 1946. gada iedibinātas un regulāri turpinātas Dziesmu un deju svētku tradīcijas izpausmes – Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki Amerikas Savienotās Valstīs, Austrālijas latviešu kultūras dienas, Latviešu dziesmu un deju svētki Kanādā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas pasākumi Eiropā un Brazīlijā.

Taču ņemot vērā situāciju ar māksliniecisko kolektīvu vadītāju nestabilo atalgojumu, kolektīvu dalībnieku paaudžu maiņu, kā arī izglītības iestāžu reorganizāciju, ir iespējams māksliniecisko kolektīvu skaita samazinājums. Līdz ar to laikā līdz kārtējiem XXVIII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVIII deju svētkiem ir jānodrošina normatīvajiem aktiem atbilstoša māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksa.

Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2026. gada 27. jūlija rīkojumu Nr. 449) (turpmāk – Valdības rīcības plāns) 52. punktā ir iekļauts šāds uzdevums: "Stiprināsim latvisku kultūrvidi un nacionālo identitāti, nodrošinot valsts un pašvaldību kultūras iestāžu tīkla noturību un sniedzot mērķtiecīgu atbalstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktībai un attīstībai. Nodrošināsim kultūrvides un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu kā pamatu nacionālās drošības un sabiedrības saliedētības stiprināšanai" un darbības rezultāts: "Pieņemti grozījumi normatīvajos aktos un izveidots vienots Dziesmu svētku birojs, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības 2026.–2027. gadam plāns un risināti māksliniecisko vadītāju atlīdzības jautājumi, nodrošinot dziesmusvētku tradīcijas nepārtrauktību".

Darbs pie māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas palielināšanas tika uzsākts 2022. gadā un ar Ministru kabineta 2024. gada 26. septembra rīkojumu Nr. 777 atbalstīts KM izstrādātais konceptuālais ziņojums "Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu" (turpmāk – konceptuālais ziņojums)⁵. Ministru kabinets ir apstiprinājis konceptuālajā ziņojumā ietverto pirmo risinājuma variantu, kas paredz pakāpeniski noteikt līdzvērtīgu valsts finansējuma daļu, tādējādi stiprinot valsts atbildību attiecībā uz Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajiem jomas profesionāļiem. Konceptuālajā ziņojumā ir minēts pirmais reformas solis – uzsākt māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu reformu, pakāpeniski atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām nosakot līdzvērtīgu valsts finansējuma daļu jeb 2024., 2025. un 2026. gadā katru gadu palielinot valsts budžeta mērķdotāciju 1 223 916 euro apmērā māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, stiprinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju un tās saglabāšanā iesaistīto speciālistu pēctecību, finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī ieviešot atšķirīgu atskaišu sistēmas mehānismu, proti, pašvaldībai un citiem dibinātājiem, kas nav pašvaldības, mērķdotāciju maksāt pēc fakta, nevis kā līdz šim – avansā.

Lai turpinātu diskusijas par nākamo soli finansējuma palielinājumā māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, KM ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. oktobrim sagatavos informatīvo ziņojumu, kurā izvērtēs konceptuālā ziņojuma pirmajā risinājuma variantā īstenoto māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas reformu un sniegs priekšlikumus par reformas turpināšanu – tālākajiem soļiem māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas reformas turpināšanai un valsts mērķdotācijas palielināšanai, lai sasniegtu mērķi, ka 50% no valstī noteiktās māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas sedz valsts un 50% – pašvaldība vai mākslinieciskā kolektīva dibinātājs. Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 52.3. punktā noteikto šī uzdevuma izpildes termiņš ir 2026. gada 1. oktobris. Plāna īstenošanas laikā pašvaldībām, proti, līdz 2028. gadam netiek plānotas izmaiņas pašvaldību finansējumā.

Lai nodrošinātu XXVIII Vispārējo latviešu dziesmu un XVIII deju svētku sagatavošanu, svētku īstenošana jeb "Dziesmu un deju svētku biroja izveide" ir jānodrošina jau no 2026. gada un tam jāparedz finansējums.

Valdības rīcības plāna 52.3. punktā norādīts sasniedzamais rezultāts: "Pieņemti grozījumi normatīvajos aktos un izveidots vienots Dziesmu svētku birojs, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības 2026.–2027. gadam plāns un risināti māksliniecisko vadītāju atlīdzības jautājumi, nodrošinot dziesmusvētku tradīcijas nepārtrauktību". Mērķis ir nodrošināt vienotu Dziesmu un deju svētku biroja izveidi, kas tehniski īsteno gan Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, gan Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētkus.

III. Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktori

Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktori⁶:

1. Attīstīta vietējā un novadu kultūra un infrastruktūra, kas to veicina. Dziesmu un deju svētki ir visaptveroši visas tautas svētki, kuros piedalās visas Latvijas valstspilsētas un novadi, tādējādi svētkos atspoguļojas esošā situācija vietējā kultūras nepārtrauktībā un attīstībā.

2. Plaša amatierkolektīvu kustība. Svētku masveidību un kvalitāti nodrošina tūkstošiem amatiermākslas dalībnieku brīvprātīgs darbs un gatavība ziedot noteiktu savas dzīves laiku un enerģiju tautas mākslai.

3. Katra indivīda personīgā motivācija. Vēlme piedalīties Dziesmu un deju svētkos ir bijis viens no spēcīgākajiem kopdziedāšanas attīstības faktoriem visu svētku pastāvēšanas laikā. Tā ir arī iespēja pašapliecināties kolektīvā mākslinieciskā darbībā.

4. Tradīcijas ilgtspēju ietekmē arī ārējie sociālpolitiskie apstākļi. Dziesmu un deju svētki vēsturiski kalpojuši kā nevardarbīga protesta forma un iespēja apliecināties kā vienotai nācijai.

5. Mākslinieciskā ziņā dziesmu svētku tradīcijas dzīvotspēja saistīta ar tās prasmi apvienot pretstatus. Dziesmu un deju svētku pastāvēšana šajā kontekstā ir tautas tradicionālās kultūras un laikmetīgās kultūras mijiedarbības sintēze.

6. Stabila muzikālās izglītības sistēma, kurai pamati likti jau 19. gadsimta pirmajā pusē, kad Latvijā tika pieņemts likums, ka visiem skolotājiem ir jābūt muzikāli izglītotiem un jāmāk spēlēt kāds mūzikas instruments. Muzikālās izglītības programmas iekļaušana vispārējās izglītības sistēmā nodrošina nepieciešamo prasmju izkopšanu līdzdalībai Dziesmu un deju svētkos.

7. Tradīcija balstās uz nepārtrauktu procesu un pasākumu sistēmu. Kad vieni svētki ir beigušies, tiek uzsākta gatavošanās nākošajiem svētkiem. To starplaikā notiek dažādi ar svētku tradīciju saistīti pasākumi: novadu un reģionālās skates, tautas deju kolektīvu sadancošanās, koru un orķestru salidojumi, tiek nodrošināta tradicionālās kultūras vērtību saglabāšana, tālāknodošana folkloras kopu darbībā. Tiek veidots nākamo svētku repertuārs, tiek veikts nepieciešamais organizatoriskais darbs svētku sagatavošanai.

IV. Plāna sasaiste ar citiem tiesību aktiem un plānošanas dokumentiem

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam ("Latvija 2030") apstiprināta Saeimā 2010. gada 10. jūnijā. Tajā kā pirmā prioritāte noteikta Latvijas kultūras telpas attīstība. Prioritātes ietvaros izvirzīts mērķis – saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi.

Nacionālais attīstības plāns 2021.‒2027. gadam ("NAP2027") (apstiprināts Saeimā 2020. gada 2. jūlijā) ir galvenais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas izstrādāts, īstenojot Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (Latvija2030) un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, lai nākamajos septiņos gados ikviens Latvijas iedzīvotājs un Latvijas sabiedrība kopumā panāktu dzīves kvalitātes uzlabošanos. Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma plānošanas dokumentu izstrāde 2021.–2027.gadam notiek, pamatojoties uz NAP2027 noteiktajām prioritātēm un mērķiem. NAP2027 ietvaru veido četri stratēģiskie mērķi, kuri ievirza politiku nākamajiem septiņiem gadiem, un sešas prioritātes, kurās sagrupēti astoņpadsmit rīcības virzieni. NAP2027 prioritātes ir "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki", "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei", "Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība", "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība", "Vienota, droša un atvērta sabiedrība", kā arī "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei".

Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.‒2027. gadam "Kultūrvalsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts stratēģiskos mērķus, prioritātes, rīcības virzienus un uzdevumus kultūrpolitikas jomā laika posmam no 2022. līdz 2027. gadam, kas nodrošina NAP2027 prioritātē "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei" izvirzīto rīcības virzienu un uzdevumu izpildi. Pamatnostādņu mērķis – ilgtspējīga un sabiedrībai pieejama kultūra cilvēka izaugsmei un nacionālas valsts attīstībai, kas ietver iedzīvotāju iesaisti Dziesmu un deju svētku kustībā, nodrošinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas pēctecību.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021.‒2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojumu Nr. 72). Pamatnostādņu virsmērķis – nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība, kuras pastāvēšanas pamats ir Satversmē noteiktās demokrātiskās vērtības un cilvēktiesības, latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa. Politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. rīcības virzienā "Nacionālā identitāte un piederība" uzsvērts, ka latviešu valoda un kultūrtelpa veido nacionālās identitātes pamatu, tā stiprina piederību nācijai un Latvijas valstij. Tāpēc latviešu valodas un latviskās kultūrtelpas saglabāšana un nostiprināšana ir Latvijas ilgtermiņa attīstības prioritāte.

Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.‒2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 587). Šo pamatnostādņu B virzienā "Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos" plānoti ieguldījumu virzieni – jaunu pakalpojumu izveide, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu un stiprinot teritoriju identitāti; kā arī piekļuves infrastruktūras uzlabošana, lai nodrošinātu kultūras pakalpojumu un kultūras vērtību pieejamību reģionos.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.‒2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojumu Nr. 436) norādīts, ka individuālo kompetenču attīstībā nozīmīgu ieguldījumu sniedz kultūrizglītība, kuru nodrošina dažādu dibinātāju izglītības iestādes. Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" īstenošanas periodā nepieciešams stiprināt starpinstitūciju sadarbību un koordināciju izglītības rīcībpolitikas izstrādē, īstenošanā un dažādu jautājumu savlaicīgā saskaņošanā, kā daļu no mūsdienīgas formālās izglītības nodrošinot kultūrizglītības un kultūras norišu pieejamību ikvienam izglītojamajam.

Plāns darbam ar diasporu 2024.‒2026. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 24. janvāra rīkojumu Nr. 70). Plānā norādīts, ka, lai uzturētu Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju, ir jāturpina iesāktais, kā arī minētajā plānā ir paredzēts nodrošināt metodisku atbalstu koru un deju kolektīvu vadītāju meistarkursu organizēšanai, ik gadu sniedzot atbalstu vismaz 80 pašdarbības kopu vadītājiem. Tiks nodrošināts atbalsts ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju saistītu pasākumu rīkošanai un norisei diasporas mītnes zemēs, ik gadu finansējot vismaz viena liela un piecu nelielāku pasākumu rīkošanu.

Dziesmu un deju svētku likums – tā mērķis saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju. Likumā noteiktie uzdevumi paredz nodrošināt Dziesmu un deju svētku ciklisku nepārtrauktu norisi, nodrošināt Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu, kā arī noteikt valsts un pašvaldību finansiālo un organizatorisko atbildību. Likuma 3. pants nosaka Dziesmu un deju svētkus kā unikālu Latvijas kultūras tradīciju un latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļu. Likuma 4. pants paredz plāna izstrādi, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Likuma 5. pantā noteiktas darbības, kas jāveic Dziesmu un deju svētku starplaikā. Šie noteikumi ņemti vērā, veidojot plānu.

Likums "Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu". Latvijā ir ratificēta 2003. gada 17. oktobra UNESCO konvencija par Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (turpmāk – Konvencija). 2003. gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un deju svētku tradīcijas procesu un simbolismu UNESCO pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojumu meistardarbu. Piesakot Dziesmu un deju svētku tradīciju UNESCO, Baltijas valstis vienlaikus uzņēmās atbildību pastiprināti rūpēties par tradīcijas unikālajām vērtībām. Kopš 2004. gada 25. novembra, kad Latvijas valsts pievienojās Konvencijai, Dziesmu un deju svētku tradīcija kā starptautiski atzīta nemateriālā kultūras mantojuma vērtība saglabājama atbilstoši starptautiskajam tiesiskajam regulējumam.

V. Plāna mērķis un rīcības virzieni

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana, attīstība un tālāknodošana ir dinamisks process gan starpinstitūciju sadarbības, gan indivīdu līmenī. Nepietiekams Dziesmu un deju svētku tradīcijas tālāknodošanas process var radīt tradīcijas izzušanas riskus. Pastāv šādi tradīcijas izzušanas riski⁷:

1) tradicionālās kultūras izpausmes neaizsargātība pret ekspansīviem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, izmaiņas, kas noved pie procesa būtiskās struktūras iznīcināšanas visos līmeņos;

2) ekonomiskās un sociālās grūtības, kas ietekmē praktizētāju kopienas, resursu trūkums nabadzības un bezdarba, iekšējās un ārējās migrācijas dēļ;

3) komerciālās kultūras ekspansija un īpaši globalizācijas aspektu negatīva ietekme uz kultūras izpausmju pārnesi, kur jaunieši ir kā īpaši neaizsargāta grupa;

4) mūzikas lomas samazināšanās vispārējā izglītības sistēmā, ko nosaka iepriekš uzskaitītie aspekti, kā arī mūzikas pedagogu trūkums un jaunās pedagogu paaudzes lēnā ienākšana izglītības sistēmā;

5) straujš jauno praktizētāju skaita samazinājums gan pilsētās, gan laukos kā iepriekš uzskaitīto aspektu apvienotais rezultāts;

6) tiesību aktu trūkums šīs kultūras izpausmes aizsardzībai, lai neatkarīgi no sociāli ekonomiskajām pretrunām svētkiem tiktu garantēta turpināšanās arī nākotnē.

Lai mazinātu Dziesmu un deju svētku tradīcijas izzušanas riskus, plāns veidots kā tradīcijas saglabāšanas un attīstības procesa stratēģiskais ietvars ar septiņiem rīcības virzieniem (ataudze, rituāls, izcilība, puzurs, zutenis, stāsti un svētki), kurus apvieno horizontālās tēmas (institucionālā sinerģija, vērtības un attieksme, iekļaujoša vide, jaunrade un inovācijas).

Stratēģiskais ietvars veidots ar modulāro pieeju, kuras mērķis – dažādu valsts, pašvaldību, privātā un sabiedriskā sektora kopdarbā nodrošināta iekļaujoša un vienojoša Dziesmu un deju svētku tradīcijas procesa saglabāšana, nepārtrauktība un ilgtspējīga attīstība⁸.

Plāna mērķis: saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju – UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu, ņemot vērā tradīcijai būtiskus ilgtspējas faktorus.

1. rīcības virziens Ataudze – nostiprināt formālās un neformālās izglītības nozīmi, kā arī stiprināt interešu kultūrizglītības sistēmu, lai saglabātu Dziesmu un deju svētku tradīciju un tās ilgtspēju, nodrošināt diriģentu, mūzikas skolotāju, deju un tradicionālās kultūras kolektīvu vadītāju ataudzi un vispārējās izglītības iestāžu vadītāju, mūzikas skolotāju un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu jauniešu iesaisti tradīcijas attīstīšanas procesā.

2. rīcības virziens Rituāls – Nodrošināt procesa tradīciju uzturēšanu un pilnveidošanu mūsdienu kontekstā. Pasākumi, kas nodrošina tradicionālo svētku elementu attīstību: tautas dziesmu dziedāšanas (tai skaitā a cappella) un tautas dejas pratība un jaunrade kā tradīcijas pamatvērtības uzturēšana⁹; atbalsts tautas tērpu darināšanas prasmēm (izglītība – ataudze); atbalsts tautas mākslas virzieniem procesa kontekstā; svētku ieražu attīstība; atbalsts koprades inovatīvām formām.

3. rīcības virziens Izcilība – Nodrošināt iesaistīto profesionāļu izaugsmi un ieinteresētību. Pasākumi, kas nodrošina tradīcijas uzturēšanas un attīstības procesā iesaistīto skolotāju, koru un pūtēju orķestru diriģentu, deju un folkloras kopu vadītāju profesionālo izaugsmi, kvalitātes un reputācijas paaugstināšanu: mācības, meistarklases, konkursi, balvas; nošu valodas prasme, a cappella dziedāšana, vasaras skolas, nometnes, spēles.

4. rīcības virziens Puzurs – Nodrošināt valsts, pašvaldību, nevalstisko organizāciju starpnozaru sadarbību un mijiedarbību. Sabiedrības izglītošanā, valsts izglītības un kultūras procesu pilnveidošanā, kā arī reģionālās kultūrpolitikas īstenošanā iesaistīti mākslinieciskie kolektīvi un to vadītāji; izglītības un kultūras sistēmas izmaiņu lēmumu pieņemšanā tradīcijas saglabāšanas un attīstības kontekstā veicināts iekļaujošs kopdarbs; veicināta koordinēta sadarbība tradīcijas kā latviskās identitātes un dzīvesziņas nesējai Latvijas starptautiskās attīstības kontekstā. Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju Baltijā.

5. rīcības virziens Zutenis – Uzturēt ilgtspējīgu materiālo bāzi svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai. Pasākumi, kas veicina materiālā nodrošinājuma pēctecību un nepārtrauktību procesā iesaistītajām pusēm: valsts, pašvaldību, privātā sektora finansējums un atbalsts izglītībā un darba tirgū iesaistītajiem profesionāļiem; mūzikas skolotāju, māksliniecisko kolektīvu vadītāju samaksas (mērķdotācijas) pārskatīšana; atbalsts tradīcijas uzturēšanā iesaistītajām nevaldības organizācijām.

6. rīcības virziens Stāsti – Veicināt dažādu mērķauditoriju zināšanas par tradīcijas saglabāšanas priekšnoteikumiem un attīstības iespējām; atbalstīt un popularizēt zinātniskos nozaru, starpnozaru, valsts, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pētījumus par tradīcijas aspektiem; iesaistīties starptautiskos pētījumos. Veicināt koordinētu informācijas izplatīšanu un pieejamību nacionālā un starptautiskā līmenī. Veidot sabiedrībā pēctecīgas un integrētas zināšanas par Dziesmu un deju svētku tradīciju. Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju Baltijā.

7. rīcības virziens Svētki – sagatavot un īstenot XXVIII Vispārējos latviešu dziesmu un XVIII Deju svētkus (2028), uzsākt XIV Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (2030) sagatavošanu. Svētki – kopdarba manifestācija. Pasākumi, kas nodrošina Dziesmu un deju svētku procesa pasākumu sagatavošanas un īstenošanas koordinētu, pēctecīgu un atbildīgu norisi: svētku loģistikas un tehniskā nodrošinājuma vadlīniju sagatavošana, Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus administrējoša Dziesmu un deju svētku biroja izveide.

VI. Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības pasākumi 2026.–2028. gadā

VII. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Finansēšanas kārtību nosaka Likums par budžetu un finanšu vadību. Plāns tiek īstenots ikgadējā valsts budžeta piešķirto līdzekļu ietvaros, kā arī pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros. 2028. gadā plānotais finansējums iekļauts KM budžetā, tai skaitā indikatīvi pārdalāmais finansējums iesaistītajām institūcijām – IeM, VM, Latvijas sabiedriskajam medijam. Minēto institūciju tāmes tiks izstrādātas darba procesā saskaņā ar Dziesmu un deju svētku rīkotāja noteiktajām prioritātēm. Dziesmu un deju svētku likuma 7. panta devītajā daļā noteikts, ka Dziesmu un deju svētku atspoguļošanu un popularizēšanu nodrošina sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi. Dziesmu un deju svētku norises gadā sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros valsts budžetā paredz nepieciešamo papildu finansējumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra ārkārtas sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 38 1. §) "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamajiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam"" 24. punktu ir pieņemts zināšanai, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 23.00.00 "Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi" rezervētais finansējums XXVIII Vispārējo latviešu dziesmu un XVIII deju svētku sagatavošanai un norisei 2027. gadam ne vairāk kā 2 459 224 euro apmērā un 2028. gadam ne vairāk kā 9 710 000 euro apmērā ir pārdalāms KM pēc tam, kad Ministru kabinetā būs pieņemts attiecīgs lēmums, pamatojot finansējumu ar detalizētiem aprēķiniem.

Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu pieejams plāna pielikumā.