Rīga, 2022

Satura rādītājs

Izmantotie saīsinājumi:

I. Kopsavilkums

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2022.-2023.gadam (turpmāk – plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma 4.pantu, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Dziesmu un deju svētku likuma 5.pants nosaka Dziesmu un deju svētku periodiskumu: Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados, to starplaikā – Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu Ministru kabinets apstiprina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānošanas dokumentus, to skaitā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu.

Plāns ir nacionālā līmeņa īstermiņa attīstības plānošanas dokuments, kas trijiem gadiem nosaka valsts mērķus Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas nodrošināšanā, kā arī rīcības virzienus un uzdevumus (pasākumus) mērķu sasniegšanai. Plānu īsteno laikā no 2022. līdz 2023.gadam, kas atbilst XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sagatavošanas un īstenošanas posmam. Plāna īstenošanas laikā 2022.gadā plānota gatavošanās un dalība XIX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem "Gaudeamus" Lietuvā, Viļņā 2022.gadā.

Jāņem vērā, ka plāns tiks īstenots laikā, kad pasaule, tai skaitā Latvija, piedzīvo Covid-19 pandēmiju. Šis apstāklis ir būtiski ierobežojis kultūras un izglītības institūciju, kā arī māksliniecisko kolektīvu darbību, tādējādi ietekmējot gan gatavošanos XIX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem "Gaudeamus", gan XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sagatavošanu.

Plāns izstrādāts, sadarbojoties KM un tās padotības iestādei LNKC ar IZM un tās padotības iestādi – VISC, kā arī citiem dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām pusēm (pašvaldībām un to institūcijām, kultūrizglītības iestādēm, dziesmu un deju svētku māksliniecisko žanru speciālistiem un nevalstiskajām organizācijām). Plāns ir izskatīts un atbalstīts Dziesmu un deju svētku padomes 2021.gada 3.marta sēdē (prot. Nr.3.2-2/1. 3§ "Par Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības plānu 2021.-2023.gadam").

II. Situācijas raksturojums

Dziesmu un deju svētku tradīcija un tās simbolisms Latvijā, Igaunijā un Lietuvā 2003.gadā tika atzīts par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (turpmāk – UNESCO) Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Dziesmu un deju svētku tradīcija visās trīs Baltijas valstīs aizvien ir dzīva un tiek uzturēta kā unikāla kultūras vērtība gan starpsvētku periodā, gan svētkos, visām trim valstīm savstarpēji un regulāri sadarbojoties (mākslinieciskie kolektīvi) un apmainoties ar ekspertu pieredzi (nozīmīgākās atziņas).

Dziesmu un deju svētku tradīcija (sākotnēji kā daudzbalsīga tautas kopdziedāšanas forma) radās 19.gadsimtā un izplatījās vairākās Eiropas valstīs kā nacionāli noskaņota patriotiska kustība. Tomēr tikai Baltijas valstīs tradīcija ir saglabājusies līdz mūsu dienām un uzplaukusi, attīstot savas raksturīgās iezīmes, kas gan vēsturiskajā literatūrā, gan pasaules kultūras mantojuma sarakstos ļauj šo tradīciju vērtēt kā Baltijas kultūras fenomenu. Tradīcijas attīstības posmi ļauj secināt, ka Dziesmu un deju svētki Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veidojušies un attīstījušies kā vēsturiska nepieciešamība jaunajām nācijām veidot un stiprināt savu nacionālo pašapziņu, kā arī paust nacionālo identitāti. Kamēr citās Eiropas valstīs svētki kļuva par sekundāru kultūras parādību un pakāpeniski izzuda, Baltijas valstīs Dziesmu un deju svētku tradīcija attīstījās kā briestošās nacionālās pašapziņas manifestācijas spilgtākā forma. Jau I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Latvijā 1873.gadā kalpoja kā spēcīgs stimuls un vienlaikus arī ietvars nacionālās kultūras attīstībai. Šie svētki deva iespēju Baltijas tautām apliecināt sevi kā līdztiesīgām kultūras nācijām, kurām ir bagātīgs kultūras mantojums un daudzveidīgas spējas mākslinieciskajā jaunradē.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas kodolu veido nu jau 16 tūkstošu dziedātāju lielā kopkora daudzbalsīga kopdziedāšana a cappella izpildījumā, kuru Latvijā tradicionāli Dziesmu un deju svētkos prezentē kā augstvērtīgu māksliniecisko priekšnesumu. Laika gaitā Dziesmu un deju svētki ir attīstījušies un sazarojušies gan mākslinieciskās izpausmes formās, gan repertuāra bagātībā. Šobrīd svētki izauguši par vērienīgu multidisciplināru pasākumu, kas balstās trīs savstarpējā mijiedarbē un attīstībā esošās kultūras formās – tautas mākslā (amatiermākslā), profesionālajā mākslā un tradicionālajā kultūrā. Svētkos ikvienā no mākslinieciskajiem vai tradicionālās kultūras žanriem tiek demonstrētas izcilas prasmes un tehniskās kvalitātes, kā arī Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopienas vienots un sabiedrību saliedējošs gars.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas kulminācija ar īpaši emocionāli piepildītu svētku atmosfēru ir Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kas Latvijā notiek Rīgā reizi piecos gados nedēļas garumā vai pat ilgāk. Svētkos ierasti piedalās ap 46 tūkstošiem dalībnieku, tos apmeklē vismaz 100 tūkstoši skatītāju, svētku koncertus dažādos medijos (TV, radio, interneta vietnēs) skatās un klausās vismaz 500 tūkstoši interesentu 20 pasaules valstīs.

Būtiskākie svētku elementi ir pasākumi (koncerti), kuri reprezentē kopdziedāšanu, īpaši a cappella izpildījumā (kori), kopdejošanu (deju kolektīvi) un kopmuzicēšanu (pūtēju orķestri, kokļu mūzikas ansambļi), kā arī svētku dalībnieku gājiens, rituāla svētku atklāšana un noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Svētku nedēļu bagātina norises, piedaloties dažādu māksliniecisko izpausmju un tradicionālās kultūras kolektīviem, tai skaitā diasporai un Latvijas mazākumtautībām.

Līdzās Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem attīstījušies tādi nacionāla un starptautiska mēroga notikumi kā Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētki "Gaudeamus" (pirmie svētki notika Igaunijā 1956.gadā), Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (kopš 1960.gada), Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki (kopš 1995.gada), starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" (Latvijā kopš 1988.gada) un starptautiskais tautas deju festivāls "Sudmaliņas" (kopš 1997.gada).

2023.gadā Dziesmu un deju svētku tradīcijai apritēs 150 gadi. Tāpēc būtiska ir svētku galveno pasākumu norises vietu (infrastruktūras) atjaunošana:

1) līdz 2021.gada decembrim ir pabeigta Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B 2 kārta. Tās ietvaros veikta estrādes fasādes, jumta (ieklāta membrāna), iekštelpu un saimniecības teritorijas izbūve. Atjaunots estrādes teritorijā esošais vēsturiskais paviljons, kā arī notiek Dziesmusvētku ekspozīcijas izveidošana estrādes ēkā. Būvdarbu pasūtītājs ir Rīgas domes Īpašuma departaments, projekta īstenotājs akciju sabiedrība "LNK Industries" (B daļas 2.posma kopējā summa: 22 773 943,94 euro ar PVN). Atjaunotā estrāde ir pamats koru nozares ierosinājumam 2023.gada Dziesmu un deju svētku laikā sarīkot īpašu koru lielkoncertu, kurā, akcentējot kordziedāšanas tradīciju un estrādes akustisko vidi, skanēs kora dziesmas a cappella izpildījumā;

2) 2021.gada 12.februārī tika izsludināts projektēšanas iepirkums par centrālā sporta laukuma būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi. Pretendentiem piedāvājumi bija jāiesniedz līdz 2021.gada 12.aprīlim. Līgums par projektēšanu tika noslēgts 2021.gada 21.septembrī. Uz doto brīdi, projekti ir izstrādāti un tiek skaņoti ar tehnisko noteikumu izdevējiem. Nākamais solis ir būvdarbu iepirkuma izsludināšana. Centrālā sporta laukuma rekonstrukcijas būvdarbus plānots uzsākt 2022.gada 4.ceturksnī. Būvdarbu ietvaros tiks pilnībā rekonstruēti vieglatlētikas skrejceļi un vieglatlētikas sektori, atjaunots dabīgais futbola laukuma zāliens, veikts teritorijas labiekārtojums, tajā skaitā, jaunu koku stādījumi. Būvdarbus plānots pabeigt 2023.gada 2.ceturksnī. Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 30.jūnija rīkojumu Nr.365 "Par prioritārajam pasākumam "Papildu investīcijas valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai" paredzētā finansējuma sadalījumu 2020.gadā" Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" apakšprogrammā 09.04.00 "Sporta būves" 2020.gadā paredzētais finansējums 1 080 688 euro apmērā tiek piešķirts Daugavas stadiona centrālā sporta laukuma (futbols un vieglatlētika) rekonstrukcijai (ieguldījums valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pamatkapitālā)¹.

2018.gadā Dziesmu un deju svētku kopienu Latvijā veidoja ap 145 tūkstošiem visu paaudžu dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki, kas savas zināšanas un prasmes apgūst un izkopj, darbojoties pašvaldības kultūras un izglītības iestāžu vai cita dibinātāja koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros, vokālajās grupās, amatierteātros (drāmas pulciņos), tautas mūzikas ansambļos, kokļu mūzikas ansambļos, tautas lietišķās mākslas studijās (pulciņos), folkloras kopās, etnogrāfiskajos ansambļos vai citās ar tradicionālo kultūru saistītās grupās.

Dziesmu un deju svētku tradīcija gadu gaitā sekmējusi ārvalstu latviešu kopienas saliedētību, uzturot latvisko identitāti un stiprinot savstarpējo sadarbību. Pasaulē iedibinātas un regulāri turpinātas Dziesmu un deju svētku tradīcijas izpausmes – Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Amerikā, Austrālijas latviešu kultūras dienas, Latviešu Dziesmu svētki Kanādā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas pasākumi Eiropā un Krievijā, Pasaules Brīvo latviešu dziesmu dienas u.c.

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas situāciju 2020., 2021. un 2022.gadā (pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" Latvijā no 2020.gada 12.marta līdz 2020.gada 9.jūnijam, kā arī pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumu Nr.655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" Latvijā no 2020.gada 9.novembra līdz 2021.gada 6.aprīlim un pamatojoties uz Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojumu Nr.720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" Latvijā no 2021.gada 11.oktobra līdz 2022.gada 28.februārim tika izsludināta ārkārtējā situācija), 2020.gadā tika pārtraukts visu veidu izglītības un kultūras process klātienes formā. Tādējādi tika liegta arī māksliniecisko kolektīvu darbība klātienē. Savukārt 2021.gada rudenī daļēji tika atjaunota māksliniecisko kolektīvu darbība – mēģinājumos varēja piedalīties 20 dalībnieki ar Covid-19 infekcijas pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu, nodrošinot vienam dalībniekam 15 m² no kopējās telpas platības. Izprotot nepieciešamību darīt visu iespējamo, lai pārvarētu Covid-19 pandēmiju un tās radītās sekas, ir radušies riski, kas tagad un turpmāk atstās ietekmi uz Dziesmu un deju svētku tradīcijas procesu un ilgtspēju – māksliniecisko kolektīvu un to dalībnieku kvantitatīvais kritums un mākslinieciskās kvalitātes lejupslīde. 2020. un 2021.gadā tika atcelti vairāki Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumi Latvijas reģionos un diasporā, tādējādi apdraudot iespēju savlaicīgi un kvalitatīvi sagatavot kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus 2023.gadā. Ja nebūs iespēja kvalitatīvi sagatavot svētku repertuāru, tad 2022.gada maijā tiks pieņemts lēmums pārcelt svētkus uz 2024.gadu. Savukārt 2023.gadā, ņemot vērā Dziesmu svētku 150 gadi, norisināsies atsevišķi pasākumi.

Ar Ministru kabineta 2021.gada 15.jūnija rīkojumu Nr.412 "Par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laiku"² tika noteikts, ka XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki tiek rīkoti no 2021.gada 2.jūlija līdz 30.oktobrim Latvijas teritorijā un tiek ievēroti attiecīgie epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Piedalīšanās svētkos bija brīvprātīga, ievērojot atļauto dalībnieku skaitu.

Plāna īstenošanas laikā tiks uzsākta gatavošanās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2025.gadā. Vienlaikus tiek gatavoti un sarīkoti Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku starpsvētku pasākumi 2022. un 2023.gadā.

III. Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktori

1. Katra indivīda personīgā motivācija – vēlme izkopt un pašapliecināt savas radošās spējas, iesaistoties kādā no tautas mākslas vai tradicionālās kultūras kolektīviem;

2. Plaša visu paaudžu tautas mākslas kustība (māksliniecisko kolektīvu nepārtraukta darbība) – pamats Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai (pēctecība), kas sekmē kultūras daudzveidību un vitalitāti Latvijas pašvaldībās, un, vienkopus pulcējoties svētkos – iespēja apliecināties kā vienotai nācijai;

3. Atbalstoša izglītības sistēma, kas sekmē tradīcijas saglabāšanu un tālāknodošanu (pēctecība);

4. Tradīcija balstās uz nepārtrauktu procesu un pasākumu sistēmu, harmoniski apvienojot tradicionālās un laikmetīgās (profesionālā māksla un mūzika, dizains, radošās industrijas) kultūras izpausmes;

5. Kopdarbs – laba pārvaldības un organizatoriskā sistēma, tai skaitā starpnacionālā līmenī (elastīgs un funkcionējošs valsts, pašvaldību, nevalstiskā sektora un kopienas sadarbības tīkls);

6. Atbalstoša un motivējoša vide – nodrošināta infrastruktūra (bāze – izglītības iestādes un pašvaldību kultūras centri) un citi atbalsta mehānismi, piemēram, metodiskais atbalsts, tai skaitā Dziesmu un deju svētku procesa virsvadītāju un virsdiriģentu darbība, finansiāls atbalsts (mērķdotācija);

7. Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā kvalitāte un pieejamība (Dziesmu un deju svētku sagatavošana un īstenošana (repertuārs), ārējā komunikācija, u.c.).

IV. Plāna sasaiste ar citiem tiesību aktiem

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam ("Latvija 2030") (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā). Tajā kā pirmā prioritāte noteikta Latvijas kultūras telpas attīstība. Prioritātes ietvaros izvirzīts mērķis – saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi.

Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam ("NAP2027") (apstiprināts Saeimā 2020.gada 2.jūlijā) ir galvenais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas izstrādāts, īstenojot Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam (Latvija2030) un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, lai nākamajos septiņos gados ikviens Latvijas iedzīvotājs un Latvijas sabiedrība kopumā panāktu dzīves kvalitātes uzlabošanos. Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma plānošanas dokumentu izstrāde 2021.-2027.gadam notiek, pamatojoties uz NAP2027 noteiktajām prioritātēm un mērķiem. NAP2027 ietvaru veido četri stratēģiskie mērķi, kuri ievirza politiku nākamajiem septiņiem gadiem, un sešas prioritātes, kurās sagrupēti astoņpadsmit rīcības virzieni. NAP2027 prioritātes ir – "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki", "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei", "Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība", "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība", "Vienota, droša un atvērta sabiedrība", kā arī "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei".

Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 1.marta rīkojumu Nr.143) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts stratēģiskos mērķus, prioritātes, rīcības virzienus un uzdevumus kultūrpolitikas jomā laika posmam no 2022. līdz 2027.gadam, kas nodrošina NAP2027 prioritātē "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei" izvirzīto rīcības virzienu un uzdevumu izpildi. Pamatnostādņu mērķis – ilgtspējīga un sabiedrībai pieejama kultūra cilvēka izaugsmei un nacionālas valsts attīstībai, kas ietver iedzīvotāju iesaisti Dziesmu un deju svētku kustībā, nodrošinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas pēctecību.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 5.februāra rīkojumu Nr.72). Par pamatnostādņu virsmērķa – nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība, kuras pastāvēšanas pamats ir Satversmē noteiktās demokrātiskās vērtības un cilvēktiesības, latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa. Politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Rīcības virzienā "Nacionālā identitāte un piederība" uzsvērts, ka latviešu valoda un kultūrtelpa veido nacionālās identitātes pamatu, tā stiprina piederību nācijai un Latvijas valstij. Tāpēc latviešu valodas un latviskās kultūrtelpas saglabāšana un nostiprināšana ir Latvijas ilgtermiņa attīstības prioritāte.

Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra rīkojumu Nr.587). Šo pamatnostādņu B virzienā "Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos" plānoti ieguldījumu virzieni – jaunu pakalpojumu izveide, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu un stiprinot teritoriju identitāti; kā arī piekļuves infrastruktūras uzlabošana, lai nodrošinātu kultūras pakalpojumu un kultūras vērtību pieejamību reģionos.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 22.jūnija rīkojumu Nr.436) norādīts, ka individuālo kompetenču attīstībā nozīmīgu ieguldījumu sniedz kultūrizglītība, kuru nodrošina dažādu dibinātāju izglītības iestādes. Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" īstenošanas periodā nepieciešams stiprināt starpinstitūciju sadarbību un koordināciju izglītības rīcībpolitikas izstrādē, īstenošanā un dažādu jautājumu savlaicīgā saskaņošanā, nodrošinot kultūrizglītības un kultūras norišu pieejamību ikvienam izglītojamajam kā daļu no mūsdienīgas formālās izglītības.

Plāns darbam ar diasporu 2021.-2023.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2021.gada 19.janvāra rīkojumu Nr.33). Plāns darbam ar diasporu 2021.-2023.gadam ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar Diasporas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta c) apakšpunktu. Lai uzturētu Dziesmu un deju svētku tradīciju ilgtspēju, Plānā darbam ar diasporu 2021.-2023.gadam paredzēts nodrošināt metodisku atbalstu koru un deju kolektīvu vadītāju meistarkursu organizēšanai, kuros ik gadu plānots sniegt metodisko atbalstu vismaz 80 pašdarbības kopu vadītājiem. Ar valsts atbalstu tiks nodrošināta diasporas kolektīvu dalība Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētkos, tam 2023.gadā paredzēts finansiāls atbalsts 285 000 euro apmērā.

Dziesmu un deju svētku likums – tā mērķis saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju. Likumā noteiktie uzdevumi paredz nodrošināt Dziesmu un deju svētku ciklisku nepārtrauktu norisi, nodrošināt Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu, kā arī noteikt valsts un pašvaldību finansiālo un organizatorisko atbildību. Likuma 4.pants paredz plāna izstrādi, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Likuma 5.pantā noteiktas darbības, kas jāveic Dziesmu un deju svētku starplaikā. Šie noteikumi ņemti vērā, veidojot plānu.

Likums "Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu" – Latvijā ir ratificēta 2003.gada 17.oktobra UNESCO konvencija par Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (turpmāk – Konvencija). 2003.gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un deju svētku tradīcijas procesu un simbolismu UNESCO pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojumu meistardarbu. Piesakot Dziesmu un deju svētku tradīciju UNESCO, Baltijas valstis vienlaikus uzņēmās atbildību pastiprināti rūpēties par tradīcijas unikālajām vērtībām. Kopš 2004.gada 25.novembra, kad Latvijas valsts pievienojās Konvencijai, Dziesmu un deju svētku tradīcija kā starptautiski atzīta nemateriālā kultūras mantojuma vērtība saglabājama atbilstoši starptautiskajam tiesiskajam regulējumam.

V. Plāna mērķis un rīcības virzieni

Plāna mērķis: Saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas – UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba – ilgtspējas faktorus.

1. Rīcības virziens: Nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un ilgtspējai;

2. Rīcības virziens: Nodrošināt māksliniecisko kolektīvu darbību, repertuāra sagatavošanu un apgūšanu (Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumi, tai skaitā skates, konkursi, izstādes, jaunrades pasākumi un citas iniciatīvas);

3. Rīcības virziens: Sagatavot un īstenot XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētkus – svētku tradīcijas 150 gades pasākumus;

4. Rīcības virziens: Sagatavot un sarīkot Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku starpsvētku pasākumus 2022., 2023.gadā un uzsākt gatavošanos XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2025.gadā;

5. Rīcības virziens: Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju Baltijā.

VI. Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības pasākumi 2022.-2023.gadā

VII. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Finansēšanas kārtību nosaka Likums par budžetu un finanšu vadību. Plāns tiek īstenots ikgadējā valsts budžeta piešķirto līdzekļu ietvaros, kā arī pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros. 2023.gadā plānotais finansējums iekļauts Kultūras ministrijas budžetā, tai skaitā indikatīvi pārdalāmais finansējums iesaistītajām institūcijām – Iekšlietu ministrijai, Veselības ministrijai, Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio. Minēto institūciju tāmes tiks izstrādātas darba procesā saskaņā ar Dziesmu un deju svētku rīkotāja noteiktajām prioritātēm. Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta devītajā daļā noteikts, ka Dziesmu un deju svētku atspoguļošanu un popularizēšanu nodrošina sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi. Dziesmu un deju svētku norises gadā sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros valsts budžetā paredz nepieciešamo papildu finansējumu.