Ministru kabineta rīkojums Nr. 439

Rīgā 2020. gada 13. augustā (prot. Nr. 47 78. §)

Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2020. gadam

1. Apstiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2020. gadam (turpmāk - plāns).

2. Noteikt Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgajām institūcijām plāna īstenošanas vadībā, koordinācijā un pārraudzībā.

3. Plāna izpildē iesaistītajām institūcijām sagatavot un līdz 2021. gada 30. martam iesniegt Dziesmu un deju svētku padomē informāciju par plāna izpildi.

4. Dziesmu un deju svētku padomei sagatavot un kultūras ministram līdz 2021. gada 30. maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.

5. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošināt no plānā minētajām institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Kultūras ministrs N. Puntulis

 

(Ministru kabineta
2020. gada 13. augusta
rīkojums Nr. 439)

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2020. gadam

Satura rādītājs

I. Kopsavilkums

II. Situācijas raksturojums

III. Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktori

IV. Plāna sasaiste ar citiem tiesību aktiem

V. Plāna mērķis un uzdevumi

VI. 2019.gada starpsvētku pasākumi un to izpilde

VII. Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības pasākumi 2020.gadā

VIII. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Izmantotie saīsinājumi:

IZM Izglītības un zinātnes ministrija

JVLMA Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

KISC Kultūras informācijas sistēmu centrs

KM Kultūras ministrija

LKA Latvijas Kultūras akadēmija

LKK Latvijas Kultūras koledža

LEBM Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

LNKC Latvijas Nacionālais kultūras centrs

LPS Latvijas Pašvaldību savienība

NVO Nevalstiskās organizācijas

TLMS Tautas lietišķās mākslas studija

VISC Valsts izglītības satura centrs

VSAOI Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme

I. Kopsavilkums

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2020.gadam (turpmāk - plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma 4.pantu, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Dziesmu un deju svētku likuma 5.pants nosaka Dziesmu un deju svētku periodiskumu: Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados, to starplaikā - Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Plāns ir nacionālā līmeņa vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas uz pieciem gadiem nosaka valsts mērķus Dziesmu un deju svētku ilgtspējas nodrošināšanā, kā arī rīcības virzienus un pasākumus, kas nepieciešami izvirzītā mērķa sasniegšanai, tas atbilst XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sagatavošanas un īstenošanas posmam no 2019. līdz 2023.gadam. Plāna īstenošanas laikā 2020.gadā vajadzēja notikt XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai un norisei no 6. līdz 12.jūlijam, taču, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", Dziesmu un deju svētku padomes 2020. gada 31.marta attālinātās sēdes lēmumu un XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas 2020.gada 31.marta attālinātajā sēdē nolemto, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki tiek pārcelti uz 2021.gada vasaru.

Ņemot vērā, ka hierarhiski augstāku plānošanas dokumentu termiņš beidzas 2020.gadā, tad plāns tiek dalīts vairākos posmos, proti, viens posms - plāns 2020.gadam un otrs posms no 2021. līdz 2023.gadam. Šāds plāna dalījums izvēlēts, jo pirmajam posmam nav jāplāno papildus valsts budžets.

Pamatojoties uz svētku periodiskumu, Plāns ir izstrādāts vienam gadam un atbilst kārtējo XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sagatavošanas un īstenošanas 2020.gada posmam. Plāna īstenošanas laikā tika uzsākta XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošana, kura, ņemot vērā Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", tiek turpināta attālināti/neklātienē, veicot svētku māksliniecisko un organizatorisko jautājumu risināšanu.

Plāns izstrādāts, sadarbojoties KM un tās padotības iestādei LNKC ar IZM un tās padotības iestādi - VISC, kā arī citām dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām pusēm (pašvaldībām un to institūcijām, kultūrizglītības iestādēm, dziesmu un deju svētku māksliniecisko žanru speciālistiem, māksliniecisko/tautas mākslas kolektīvu vadītājiem un nevalstiskajām organizācijām). Plāns ir izskatīts un atbalstīts Dziesmu un deju svētku padomes 2019.gada 28.novembra sēdē.

II. Situācijas raksturojums

Dziesmu un deju svētku tradīcija un tās simbolisms Latvijā, Igaunijā un Lietuvā 2003.gadā tika atzīts par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (turpmāk - UNESCO) Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Dziesmu un deju svētku tradīcija visās trīs Baltijas valstīs aizvien ir dzīva un tiek uzturēta kā unikāla kultūras vērtība gan starpsvētku periodā, gan svētkos, visām trim valstīm savstarpēji un regulāri sadarbojoties (mākslinieciskie kolektīvi) un apmainoties ar ekspertu pieredzi (nozīmīgākās atziņas).

Dziesmu un deju svētku tradīcija (sākotnēji kā daudzbalsīga tautas kopdziedāšanas forma) radās 19.gadsimtā un izplatījās vairākās Eiropas valstīs kā nacionāli noskaņota patriotiska kustība. Tomēr tikai Baltijas valstīs tradīcija ir saglabājusies līdz mūsu dienām un uzplaukusi, attīstot savas raksturīgās iezīmes, kas gan vēsturiskajā literatūrā, gan pasaules kultūras mantojuma sarakstos ļauj šo tradīciju vērtēt kā Baltijas kultūras fenomenu. Tradīcijas attīstības posmi ļauj secināt, ka Dziesmu un deju svētki Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veidojušies un attīstījušies kā vēsturiska nepieciešamība jaunajām nācijām veidot un stiprināt savu nacionālo pašapziņu, kā arī paust nacionālo identitāti. Kamēr citās Eiropas valstīs svētki kļuva par sekundāru kultūras parādību un pakāpeniski izzuda, Baltijas valstīs Dziesmu un deju svētku tradīcija attīstījās kā briestošās nacionālās pašapziņas manifestācijas spilgtākā forma. Jau I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Latvijā 1873.gadā kalpoja kā spēcīgs stimuls un vienlaikus arī ietvars nacionālās kultūras attīstībai. Šie svētki deva iespēju Baltijas tautām apliecināt sevi kā līdztiesīgām kultūras nācijām, kurām ir savs bagātīgs kultūras mantojums un daudzveidīgas spējas mākslinieciskajā jaunradē.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas kodolu veido daudzbalsīga kopdziedāšana a cappella izpildījumā, kuru tradicionāli Dziesmu un deju svētkos prezentē kā augstvērtīgu māksliniecisko priekšnesumu. Laika gaitā Dziesmu un deju svētki ir attīstījušies un sazarojušies gan izpausmes formās, gan repertuāra bagātībā. Kā svētku kodols saglabāts lielais a cappella dziedošais kopkoris. Šobrīd svētki izauguši par vērienīgu multidisciplināru pasākumu, kas balstās trīs savstarpējā mijiedarbē un attīstībā esošās kultūras formās: tautas mākslā, profesionālajā mākslā un tradicionālajā kultūrā. Svētkos ikvienā no mākslinieciskajiem vai tradicionālās kultūras žanriem tiek demonstrētas izcilas prasmes un tehniskās kvalitātes.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas kulminācija ar īpaši emocionāli piepildītu svētku atmosfēru ir Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki nepilnas nedēļas garumā, kas Latvijā notiek reizi piecos gados un tos apmeklē vismaz 100 tūkstoši skatītāju. Svētku tradicionālie elementi - tautas dziesma (mūzika), tautas tērps, rituāla svētku atklāšana, apvienoto koru koncerts, deju lieluzvedums Daugavas stadionā, dalībnieku gājiens, kopā dziedāšana ar skatītājiem un noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē.

2023.gadā Dziesmu un deju svētku tradīcijai būs 150 gadi. Šajā laikā Latvijā ir izveidojušies saturā un formā dažādi un daudzveidīgi pasākumi, tostarp Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, atsevišķu kultūrvēsturisko novadu Dziesmu un deju svētki, kā arī vīru, sieviešu, senioru, bērnu un jauniešu koru, visu paaudžu deju grupu (kolektīvu), tautas mūzikas, pūtēju orķestru u.c. tautas mākslas, bērnu un jauniešu māksliniecisko kolektīvu svētki. Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas ietekmē ir izveidojušies arī starptautiska mēroga svētki, piem., Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētki "Gaudeamus" (kopš 1956.gada), Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki (kopš 1995.gada), starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" (kopš 1988.gada), starptautiskais tautas deju festivāls "Sudmaliņas" (kopš 1997.gada) u.c.

2018.gadā Latvijā Dziesmu un deju svētku kopienu veidoja aptuveni 145 tūkstoši visu paaudžu dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki, kas savas zināšanas un prasmes apgūst un izkopj, darbojoties koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros, vokālajās grupās, amatierteātros (drāmas pulciņos), tautas mūzikas ansambļos, kokļu mūzikas ansambļos, tautas lietišķās mākslas studijās (pulciņos), folkloras kopās, etnogrāfiskajos ansambļos vai citās ar tradicionālo kultūru saistītās grupās. Šāda tendence ir jāsaglabā arī turpmākajos gados. Līdz ar to ir jānodrošina pilnvērtīga izglītības sistēma, tālākizglītība, kā arī jārisina jautājumi par kolektīvu vadītāju darba samaksu un šīs profesijas prestižu.

Dziesmu un deju svētku tradīcija gadu gaitā sekmējusi ārvalstu latviešu kopienas saliedētību, uzturot latvisko identitāti un stiprinot savstarpējo sadarbību. Pasaulē iedibinātas un regulāri turpinās Dziesmu un deju svētku tradīcijas izpausmes - Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Amerikā, Austrālijas latviešu kultūras dienas, Latviešu Dziesmu svētki Kanādā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas pasākumi Eiropā un Krievijā, Pasaules Brīvo latviešu dziesmu dienas u.c.

III. Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktori

1. Katra indivīda personīgā motivācija - vēlme izkopt un pašapliecināt savas radošās spējas (mūžizglītība), iesaistoties kādā no tautas mākslas vai tradicionālās kultūras kolektīviem;

2. Plaša visu paaudžu tautas mākslas kustība (māksliniecisko kolektīvu nepārtraukta darbība) - pamats Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai (pēctecība), kas sekmē kultūras daudzveidību un vitalitāti Latvijas pašvaldībās, un, vienkopus pulcējoties svētkos - iespēja apliecināties kā vienotai nācijai;

3. Atbalstoša izglītības sistēma, kas sekmē tradīcijas saglabāšanu un tālāknodošanu (pēctecība);

4. Tradīcija balstās uz nepārtrauktu procesu un pasākumu sistēmu, harmoniski apvienojot tradicionālās un laikmetīgās (profesionālā māksla un mūzika, dizains, radošās industrijas) kultūras izpausmes;

5. Kopdarbs - laba pārvaldības un organizatoriskā sistēma, t.sk. starpnacionālā līmenī (elastīgs un funkcionējošs valsts, pašvaldību, nevalstiskā sektora un kopienas sadarbības tīkls);

6. Atbalstoša un motivējoša vide - nodrošināta infrastruktūra (bāze - izglītības iestādes un pašvaldību kultūras centri) un citi atbalsta mehānismi, piem., metodiskais atbalsts, t.sk. Dziesmu un deju svētku procesa virsvadītāju un virsdiriģentu darbība, finansiāls atbalsts (mērķdotācijas);

7. Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā kvalitāte un pieejamība (Dziesmu un deju svētku sagatavošana un īstenošana (repertuārs), ārējā komunikācija, u.c.).

IV. Plāna sasaiste ar citiem tiesību aktiem

Dziesmu un deju svētku likums - tā mērķis saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju. Likumā noteiktie uzdevumi paredz nodrošināt Dziesmu un deju svētku ciklisku nepārtrauktu norisi, nodrošināt Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu, kā arī noteikt valsts un pašvaldību finansiālo un organizatorisko atbildību. Likuma 4.pants paredz Plāna izstrādi, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Likuma 5.pantā noteiktas darbības, kas jāveic Dziesmu un deju svētku starplaikā. Šie noteikumi ņemti vērā, veidojot Plānu.

Likums "Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu" - Latvijā ir ratificēta 2003.gada 17.oktobra UNESCO konvencija par Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (turpmāk - Konvencija). 2003.gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un deju svētku tradīcijas procesu un simbolismu UNESCO pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojumu meistardarbu. Piesakot Dziesmu un deju svētku tradīciju UNESCO, Baltijas valstis vienlaikus uzņēmās atbildību pastiprināti rūpēties par tradīcijas unikālajām vērtībām. Kopš 2004.gada 25.novembra, kad Latvijas valsts pievienojās Konvencijai, Dziesmu un deju svētku tradīcija kā starptautiski atzīta nemateriālā kultūras mantojuma vērtība saglabājama atbilstoši starptautiskajam tiesiskajam regulējumam.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā). Tajā kā pirmā prioritāte noteikta Latvijas kultūras telpas attīstība. Prioritātes ietvaros izvirzīts mērķis - saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas ir cieši saistīts ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam un Latvijas Nacionālo reformu programmu "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai. Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma plānošanas dokumentu izstrāde 2014.-2020.gadam notiek, pamatojoties uz Latvijas Nacionālais attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam kā vadmotīvs izvirzīts ekonomikas izrāviens katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam, un noteiktas trīs prioritātes: Tautas saimniecības izaugsme, Cilvēka drošumspēja un Izaugsmi atbalstošas teritorijas. Latvijas Nacionālajā attīstības plāna 2014.- 020.gadam indikatīvā finanšu ietvara pamatojuma dokumentā iekļauts arī jautājums par nacionāla mēroga kultūras un sporta infrastruktūras (stadiona) attīstību, kas ir nozīmīgs Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku ietvaros rīkotā Deju lieluzveduma Daugavas stadionā (Rīga) kontekstā. Tāpat Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam izvirza mērķi - veicināt iedzīvotāju piederību, pilsonisko apziņu un lepnumu par savu valsti un tautu, kas paredz sabiedrības iesaisti dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā Latvijā, t.sk. kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sarīkošanu un norisi.

Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401): nacionālās kultūrpolitikas virsmērķis - Latvija kā zeme ar bagātu un koptu kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi, radošiem cilvēkiem, eksportspējīgām radošajām industrijām un augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam. Divās no četrām kultūrpolitikas prioritātēm: (1.) "Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos" un (4.) "Radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu pieejamība" noteikti arī uzdevumi un pasākumi Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas Saeimā 2014.gada 22.maijā): nacionālās izglītības attīstības politikas virsmērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Izglītības attīstības pamatnostādnes aktualizē nepieciešamību palielināt interešu izglītības lomu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, pilnveidē un pieejamībā un nacionālās un valstiskās identitātes stiprināšanā.

Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 18.decembra rīkojumu Nr.666) paredzēto uzdevumu un pasākumu plānā (VI.sadaļa) iekļautais 55.uzdevums paredz īstenot nacionālas nozīmes kultūras un sporta infrastruktūras objekta - Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas attīstības projektu.

Eiropas Komisijā apstiprinātās 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu darbības programmas.

V. Plāna mērķis un uzdevumi

Plāna mērķis: Saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas - UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba - ilgtspējas faktorus.

1. Rīcības virziens: nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un ilgtspējai;

2. Rīcības virziens: nodrošināt māksliniecisko kolektīvu darbību, repertuāra sagatavošanu un apgūšanu;

3. Rīcības virziens: sagatavot un sarīkot XVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku starpsvētku pasākumus;

4. Rīcības virziens: nodrošināt skates, konkursus un izstādes, jaunrades pasākumus un iniciatīvas;

5. Rīcības virziens: Gatavoties XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem (2023.);

6. Rīcības virziens: Turpināt gatavošanos XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2021.gada vasarā;

7. Rīcības virziens: Gatavoties XIX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem "Gaudeamus" Lietuvā, Viļņā (2021.gadā) .

VI. 2019.gada starpsvētku pasākumi un to izpilde

Ņemot vērā, ka plāns tika saskaņots ar Dziesmu svētku padomi 2019.gada 28.decembrī, plānā paredzētie pasākumi 2019.gadam ir īstenoti. Plānā nav ietverti visi LNKC īstenotie pasākumi 2019.gadā, bet tikai lielākie pasākumi. Pārējie pasākumi īstenoti saskaņā ar LNKC pasākumu plānu. Plānā bija paredzēti un ir īstenoti uzdevumi šādos virzienos:

Plāna mērķis		Saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas - UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba - ilgtspējas faktorus.
Politikas rezultāts un rezultatīvie rādītāji		Nodrošināta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktība. Saglabājot vismaz 40 000 dalībnieku skaitu mākslinieciskajos kolektīvos, kuri piedalās svētkos.
1. Rīcības virziens		Nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un ilgtspējai
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs		Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpilde 2019.gadā
1.1.	Nodrošināt tradicionālās instrumentu spēles kursus	Sagatavoti un īstenoti kursi	Kursu programmu apguvuši vismaz 20 interesenti		LNKC	NVO	Kursu programmu apguvuši 23 interesenti
1.2.	Nodrošināt deju kolektīvu vadītāju profesionālās pilnveides kursus	Sagatavoti un īstenoti kursi "Radošā vasara"	Kursu programmu apguvuši vismaz 100 interesenti		LNKC	LNKC	Kursu programmu apguvuši 202 interesenti
1.3.	Nodrošināt pūtēju orķestru diriģentu un ansambļu vadītāju kursus	Sagatavots XI Baltijas valstu pūtēju orķestru diriģentu un ansambļu vadītāju forums	Foruma programmu noklausījušies vismaz 100 interesenti		LNKC	NVO	Forumā piedalījušies 105 interesenti
2. Rīcības virziens		Nodrošināt māksliniecisko kolektīvu darbību, repertuāra sagatavošanu un apgūšanu
2.1.	Nodrošināt valsts mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu darba samaksai un VSAOI, sekmējot savlaicīgu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi	Nodrošināta Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošana mērķdotāciju piešķiršanai	1 tiesību akts		LNKC	KM; Pašvaldības	Nodrošināta mērķdotācija darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 985 842 euro apmērā, t.sk. mērķdotācija 767 532 euro apmērā izmaksāta 1002 māksliniecisko kolektīvu vadītājiem (kori, deju kolektīvi, koklētāju ansambļu un pūtēju orķestri) un 218 310 euro apmērā mērķdotācija izmaksāta 570 māksliniecisko kolektīvu vadītājiem (amatierteātri, folkloras kopas, tautas lietišķās mākslas studijas, mazākumtautību kolektīvi, vokālie ansambļi)
2.2.	Nodrošināt virsvadītāju un virsdiriģentu darbību Latvijas pilsētās un novados Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības procesa nepārtrauktībai un kvalitātei	Nodrošināta virsvadītāju un virsdiriģentu darbība	Sniegts metodiskais atbalsts starpsvētku procesa pasākumu nodrošināšanā		LNKC	Pašvaldības	Nodrošināta 65 virsdiriģentu un virsvadītāju darbība Latvijas pilsētās un novados. Virsdiriģenti un virsvadītāji snieguši metodisko atbalstu māksliniecisko kolektīvu darbībai gan LNKC rīkotajos pasākumos, gan pašvaldību rīkotajos pasākumos
3. Rīcības virziens		Sagatavot un sarīkot XVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku starpsvētku posma pasākumus
KOPREPETRTUĀRA NOZARES (KORA, DEJU, PŪTĒJU ORĶESTRU, KOKĻU NOZARE)
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija		Līdzatbildīgās institūcijas	Izpilde 2019.gadā
3.1.	Organizēt kultūrvēsturisko novadu Dziesmu svētkus Latgalē un Kurzemē	Balvos notikuši mūzikas svētki "Mirklis Balvos" ar koru, pūtēju orķestru piedalīšanos; Liepājā notikuši Kurzemes Dziesmu svētki "Es esmu dzīvība"	2 pasākumi	LNKC		Pašvaldības	Pasākumā Balvos piedalījušies 61 kori, 16 pūtēju orķestri, 1 etnogrāfiskais ansamblis, kopā 2000 dalībnieki; Pasākumā Liepājā piedalījušies 75 kori, 15 deju kolektīvi, 6 pūtēju orķestri, kopā 2000 dalībnieki, 1500 klausītāji
3.2.	Organizēt starpsvētku pasākumus koriem	Vidrižos noticis pasākums "Emilim Melngailim 145"	1 pasākums	LNKC		Pašvaldības	Pasākumā piedalījušies 76 kori, 2000 dalībnieki, 1250 klausītāji
3.3.	Organizēt Senioru koru svētkus	Talsos notikuši Senioru koru svētki	1 pasākums	LNKC		Pašvaldības	Pasākumā piedalījušies 56 kori, 1700 dalībnieki, 1200 klausītāji
3.4.	Organizēt kokļu mūzikas festivālu	Rīgā un Cesvainē noticis V. Kokļu mūzikas festivāls "Gaismas ceļā"	2 pasākumi	LNKC		Pašvaldības	Festivālā piedalījušies 52 koklētāju ansambļi, 411 koklētāji, 700 apmeklētāji
3.5.	Izveidot latviešu skatuviskās dejas "Zelta fondu" - deju sarakstu (kanonu) interneta vietnē	Izveidots latviešu skatuviskās dejas "Zelta fonds" - saraksts (kanons) interneta vietnē laika posmam no 1933. līdz 2008.gadam	1 saraksts, tīmekļa vietne	LNKC		Skatuviskās dejas jomas eksperti	Izveidota vietne www.dejaszeltafonds.lv Sarakstā iekļautas 54 dejas
AMATIERTEĀTRI
3.6.	Organizēt Latvijas pilsētu un novadu amatierteātru svētkus	Rīgā notikuši Latvijas pilsētu un novadu amatierteātru svētki	1 pasākums	LNKC		LEBM	Pasākumā piedalījušies 14 amatierteātri, 201 dalībnieki, 8575 apmeklētāji
3.7.	Organizēt XIV Latvijas amatierteātru salidojumu	Alūksnē noticis XIV Latvijas amatierteātru salidojums	1 pasākums	LNKC		Pašvaldības	Pasākumā piedalījušies 113 amatierteātri, 1749 dalībnieki, 7000 apmeklētāji
TRADICIONĀLĀ KULTŪRA - FOLKLORAS NOZARE
3.8.	Organizēt Novadu dienas	Rīgā notikušas Novadu dienas	1 pasākums gadā	LNKC		LEBM, Pašvaldības	Pasākumā piedalījušies 24 etnogrāfiskie ansambļi un 210 folkloras kopas, 5 kapelas, 3582 dalībnieki, 1087 apmeklētāji
TRADICIONĀLĀ KULTŪRA - TAUTAS MŪZIKAS NOZARE
3.9.	Organizēt Latvijas Tautas mūzikas svētkus	Jaunjelgavā notikuši Latvijas Tautas mūzikas svētki (tautas mūzikas instrumentu spēles tradīciju pārmantošana)	1 pasākums gadā	LNKC		Pašvaldības	Pasākumā piedalījušās 40 tautas mūzikas grupas, 300 dalībnieki, 1000 apmeklētāji
3.10.	Organizēt tautas mūzikas festivālu	Rīgā un Cēsīs noticis tautas mūzikas festivāls "Dzīvā mūzika" (starptautisks formāts)	1 pasākums gadā (t.sk. diskusija un meistarklases)	LNKC		NVO, JVLMA, ES māja, Cēsu koncertzāle	Pasākumā piedalījušās 4 tautas mūzikas grupas no Latvijas, pa vienai no Lietuvas, Krievijas Baltkrievijas, Anglijas, 40 dalībnieki, 500 apmeklētāji
TRADICIONĀLĀ KULTŪRA - TAUTAS LIETIŠĶĀS MĀKSLAS NOZARE
3.11.	Turpināt attīstīt digitālo platformu "Katram savu tautas tērpu"	Uzlabots piedāvājums sabiedrībai - nodrošināts tulkojums angļu valodā	Tulkojums angļu valodā	LNKC		NVO	Pieejama informācija angļu valodā http://www.katramsavutautasterpu.lv/en/
4. Rīcības virziens		Nodrošināt skates, konkursus un izstādes, jaunrades pasākumus un iniciatīvas
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija		Līdzatbildīgās institūcijas	Izpilde 2019.gadā
4.1.	Organizēt pasākumus jaundarbu ieguvei: XXII Jaunrades deju konkursu	Noticis Jaunrades deju konkurss divās kārtās Fināls Valmierā	1 pasākums (konkurss)	LNKC		Pašvaldības	Pirmajā kārtā piedalījušies horeogrāfi ar 83 dejām, 53 kolektīvi, 1060 dalībnieki, 600 apmeklētāji. Pasākuma finālā piedalījušies horeogrāfi ar 38 dejām, 26 kolektīvi, 800 dalībnieki, 700 apmeklētāji
4.2.	Organizēt pasākumus jaundarbu ieguvei: koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu mūzikas, vokālās mākslas nozarēs	Pasūtīti jaundarbi, notikuši konkursi koru, pūtēju orķestru un kokļu mūzikas nozarē	Izvērtēti jaundarbi, labākie izdoti	LNKC		JVLMA	Izdoti jaundarbi: 13 kora nozarei, 9 pūtēju orķestru un 20 miniatūras kokļu mūzikas nozarē
4.3.	Organizēt ikgadējo Latvijas pūtēju orķestru konkursu	Siguldā noticis ikgadējais Latvijas pūtēju orķestru konkurss	1 pasākums (konkurss)	LNKC		Pašvaldības, NVO, sadarbības partneri ārvalstīs	Pasākumā piedalījušies 38 pūtēju orķestri, 1500 dalībnieki, 500 skatītāji
4.4.	Organizēt vokālo grupu konkursus -sieviešu vokālo ansambļu	Latvijas reģionos noticis vokālo ansambļu konkurss divās kārtās. Konkursa Fināls noticis Mārupē	1 pasākums (konkursa pusfināls un fināls)	LNKC		NVO	Pasākuma 1.kārtā piedalījušies 64 kolektīvi, 460 dalībnieki, 405 apmeklētāji. Pasākuma 2.kārtā (finālā) piedalījušies 15 vokālie ansambļi, 130 dalībnieki, 100 apmeklētāji
4.5.	Organizēt Latvijas amatierteātru iestudējumu skati	Latvijas reģionos un Rīgā notikusi Latvijas amatierteātru iestudējumu skate "Gada izrāde" (t.sk. koordinētas skates reģionos)	1 pasākums (skates reģionos, Rīgā - fināls)	LNKC		Pašvaldības	Pasākumā 1.kārtā piedalījušies 44 kolektīvi, 451 dalībnieki, 2200 apmeklētāji. Finālā piedalījušies 10 kolektīvi, 109 dalībnieki, 1516 apmeklētāji
4.6.	Organizēt tematiskas tautas lietišķās mākslas žanru izstādes	Rīgā notikusi izstāde "Metāls un rotas"	1 pasākums (izstāde)	LNKC		NVO	Pasākumā piedalījušās 9 TLMS, 61 dalībnieki, 2621 skatītāji
5. Rīcības virziens		Gatavoties XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem (2023.)
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija		Līdzatbildīgās institūcijas	Izpilde 2019.gadā
5.1.	Izsludināt svētku pasākumu (koncertu) koncepciju konkursus	Sagatavoti divu pasākumu (koncertu) konkursu nolikumi: kora lielkoncertam Mežaparka Lielajā estrādē un Deju lieluzvedumam "Daugavas stadionā"	2 konkursa nolikumi	LNKC		Dziesmu svētku padome	Izsludināšanai sagatavoti 2 svētku pasākumu (koncertu) konkursu nolikumi
5.2.	Izveidot Dziesmu un deju svētku padomi	Sagatavots nolikums, izvērtēti pretendenti	Dziesmu un deju svētku padome izveidota	LNKC		KM, VISC, IZM, LPS, NVO	Padome uzsākusi darbu 30.05.2019. Notikušas 2 sēdes
5.3.	Izveidot XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku māksliniecisko padomi	Sagatavots nolikums, izvērtēti pretendenti	Mākslinieciskā padome izveidota	LNKC		Dziesmu svētku padome	Mākslinieciskā padome darbu uzsākusi 25.06.2019. Notikušas 2 sēdes
6. Rīcības virziens		Gatavoties XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem (2021.)
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija		Līdzatbildīgās institūcijas	Izpilde 2019.gadā
6.1.	Izveidot XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programmu	Izveidota svētku mākslinieciskā programma un tās īstenošanai svētku norišu plānojums, skašu un konkursu grafiks, organizēti modelēšanas koncerti	Norišu plānojums; Skašu un konkursu grafiks; 4 modelēšanas koncerti	VISC		IZM	Izveidota mākslinieciskā programma, tās īstenošanas plāns, izstrādāts skašu un konkursu grafiks, organizēti modelēšanas koncerti
6.2.	Apkopot informāciju par bērnu un jauniešu dalību kultūrizglītības kolektīvos	Apkopota informācija par 2018./2019. mācību gadu, 2019./2020. mācību gadu	Skolēnu skaits kultūrizglītības kolektīvos	Pašvaldības		VISC	Informācija apkopota 01.02.2019.
6.3.	Organizēt starpsvētku pasākumus visās Dziesmu un deju svētku nozarēs (koris, deja, instrumentālā mūzika, teātris, vizuālā un vizuāli lietišķā māksla, tradicionālā māksla)	Organizēti valsts nozīmes starpsvētku pasākumi	27 pasākumi (konkursi, skates, koncerti, radošie pasākumi, festivāli)	VISC		Pašvaldības	Organizēti konkursi, skates, koncerti, radošie pasākumi līdz 30.12.2019.
6.4.	Organizēt pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumus	Organizēti semināri, pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursi, izstrādāti metodiskie materiāli, t.sk. nošu krājumi, deju apraksti	10 semināri, 6 kursu grupas, 4 metodiskie materiāli	VISC		Pašvaldības	Organizēti semināri, sagatavoti metodiskie materiāli līdz 30.12.2019.
6.5.	Nodrošināt XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku īstenošanai normatīvo dokumentu bāzi	Sagatavoti tiesību aktu projekti	MK izskatīti un apstiprināti 3 tiesību akti	VISC		IZM	Sagatavoti tiesību aktu projekti, MK izskatīti un apstiprināti
6.6.	Sabiedrības informētībai nodrošināt pastāvīgu un aktualizētu informāciju par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un svētku starplaika aktivitātēm	Izveidota vizuālās identitātes stila grāmata, izveidota svētku tīmekļvietne	Izveidota vizuālās identitātes stila grāmata, izveidota svētku tīmekļvietne www.nacgavilet.lv	VISC		IZM	Izveidota vizuālās identitātes stila grāmata, izveidota tīmekļvietne

VII. Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības pasākumi 2020.gadā

Plāna mērķis		Saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas - UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba - ilgtspējas faktorus.
Politikas rezultāts un rezultatīvie rādītāji		Nodrošināta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktība. Saglabājot 40 000 dalībnieku skaitu mākslinieciskajos kolektīvos, kuri piedalās svētkos.
1. Rīcības virziens		Nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un ilgtspējai
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs		Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)
1.1.	Pilnveidot esošās vai izveidot jaunas studiju un tālākizglītības programmas (vai moduļus) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas kontekstā	Izvērtētas esošās studiju programmas; Pilnveidotas studiju programmas; Nepieciešamības gadījumā izveidotas jaunas studiju programmas	1 pilnveidota deju programma, 1 jauna studiju programma		Augstskolas JVLMA, LKK, LKA	LNKC	31.12.2020.
1.2.	Nodrošināt daudzveidīgas kultūrizglītības programmas interešu izglītībā, motivējot bērnus un jauniešus iesaistīties Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā	Īstenotas kultūrizglītības programmas interešu izglītībā	~ 62% no visām interešu izglītības programmām ir kultūrizglītības programmas		VISC	IZM	31.12.2020.
1.3.	Nodrošināt diriģentu un kolektīvu vadītāju tālākizglītību un profesionālo pilnveidi	Sagatavotas, pilnveidotas vai no jauna izveidotas tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas	Izveidota 1 jauna koru diriģentu programma; Pilnveidotas kolektīvu vadītāju tālākizglītības programmas		LNKC	Pašvaldības	30.06.2020.
1.4.	Nodrošināt tradicionālās instrumentu spēles kursus	Kursi sagatavoti un īstenoti	Kursu programmu apguvuši interesenti		LNKC	NVO	katru gadu
2. Rīcības virziens		Nodrošināt māksliniecisko kolektīvu darbību, repertuāra sagatavošanu un apgūšanu
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs		Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)
2.1.	Nodrošināt valsts mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu darba samaksai un VSAOI, sekmējot savlaicīgu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi	Izvērtēta mērķdotāciju piešķiršanas kārtība; Sagatavoti kritēriji mērķdotācijas sadalei	Sagatavots 1 normatīvais akts; Nodrošināta mērķdotācijas izmaksa		LNKC	KM; Pašvaldības	31.12.2020.
2.2.	Nodrošināt virsvadītāju un virsdiriģentu darbību Latvijas pilsētās un novados Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības procesa nepārtrauktībai un kvalitātei	Nodrošināta virsvadītāju un virsdiriģentu darbība	Svētkiem sagatavoti kolektīvi		LNKC	Pašvaldības	31.12.2020.
2.3.	Sniegt metodisku atbalstu Latvijas mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu vadītājiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, sekmējot Latvijas mazākumtautību līdzdalību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā	Nodrošināts metodiskais atbalsts Latvijas mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu vadītājiem; Sekmēta mazākumtautību dalība svētkos	Kolektīvi piedalās repertuāra apguvē		LNKC	KM	31.12.2020.
2.4.	Sniegt metodisku atbalstu ārvalstu latviešu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem un dalībniekiem, t.sk. līdzdalībai starpsvētku laika pasākumos un kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos Latvijā, sekmējot ārvalstu latviešu līdzdalību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā	Nodrošināts metodiskais atbalsts koprepertuāra apguvē	Svētkiem sagatavoti kolektīvi		LNKC	KM	31.12.2020.
3. Rīcības virziens		Sagatavot un sarīkot XVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku starpsvētku posma pasākumus
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs		Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)
KOPREPETRTUĀRA NOZARES (KORA, DEJU, PŪTĒJU ORĶESTRU, KOKĻU NOZARE)
KORA NOZARE
3.1.	Organizēt kultūrvēsturisko novadu Dziesmu svētkus	Kultūrvēsturiskajos novados (Kurzeme un Latgalē) uzsāka Dziesmu svētku organizēšana	Sagatavotas svētku mākslinieciskās programmas		LNKC	Pašvaldības	12.05.2020
DEJU NOZARE
3.2.	Organizēt kultūrvēsturisko novadu deju svētkus: - Zemgalē - Latgalē	Uzsākta deju svētku Zemgalē un Latgalē organizēšana	Sagatavotas svētku mākslinieciskās programmas		LNKC	Pašvaldības	12.05.2020
PŪTĒJU ORĶESTRU NOZARE
3.3.	Organizēt Latvijas kultūrvēsturisko novadu pūtēju orķestru svētkus: - Kurzemē - Latgalē	Uzsākta kultūrvēsturisko novadu pūtēju orķestru svētku organizēšana	Sagatavotas svētku mākslinieciskās programmas		LNKC	Pašvaldības	12.05.2020
KOKĻU NOZARE
3.4.	Organizēt koklētāju ansambļu latviešu mūzikas koncertu	Organizēts latviešu mūzikas koncerts	3 pasākumi		LNKC	Pašvaldības	31.12.2020.
3.5.	Organizēt kokļu mūzikas ziemas festivālu	Organizēts kokļu mūzikas ziemas festivāls	1 pasākums		LNKC	Pašvaldības	31.12.2020.
VOKĀLIE ANSAMBĻI
3.6.	Organizēt vokālo grupu koncertu	Organizēts un norisinājies vokālo ansambļu koncerts	1 pasākums		LNKC	Pašvaldības	31.12.2020.
AMATIERTEĀTRI
3.7.	Organizēt Latvijas pilsētu un novadu amatierteātru svētkus	Organizēts un norisinājies pasākums	1 pasākums gadā		LNKC	LEBM	30.10.2020.
3.8.	Organizēt kamerizrāžu festivālu	Organizēts II kamerizrāžu festivāls	1 pasākums gadā		LNKC	LNKC	31.12.2020
TRADICIONĀLĀ KULTŪRA - TAUTAS MŪZIKAS NOZARE
3.9.	Organizēt Latvijas Tautas mūzikas svētkus (tautas mūzikas instrumentu spēles tradīciju pārmantošana)	Organizēti Latvijas Tautas mūzikas svētki		1 pasākums gadā	LNKC	Pašvaldības	31.12.2020.
3.10.	Organizēt tautas mūzikas festivālu "Dzīvā mūzika"	Organizēts tautas mūzikas festivāls		1 pasākums gadā	NVO	LNKC	31.12.2020.
TRADICIONĀLĀ KULTŪRA - TAUTAS LIETIŠĶĀS MĀKSLAS NOZARE
3.11 .	Turpināt attīstīt digitālo platformu "Katram savu tautas tērpu"	Platformas darbība izvērtēta, uzlabots piedāvājums sabiedrībai			LNKC	NVO	31.12.2020.
4. Rīcības virziens		Nodrošināt skates, konkursus un izstādes, jaunrades pasākumus un iniciatīvas
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts		Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)
4.1.	Organizēt Jaunrades deju konkursu	Organizēts Jaunrades deju konkurss 2 kārtās		Organizēts konkurss, izvērtētas piedāvātās dejas, papildināts repertuārs	LNKC	Pašvaldības	31.12.2020.
4.2.	Organizēt pasākumus jaundarbu ieguvei koru, pūtēju orķestru, kokļu mūzikas, vokālās mākslas nozarēs	Pasūtināti jaundarbi		Organizēts pasākums izvērtēti, atskaņoti un izdoti jaundarbi	LNKC	JVLMA	31.12.2020.
4.3.	Organizēt Latvijas amatierteātru iestudējumu skati "Gada izrāde" (t.sk. koordinēt skates norisi reģionos, nodrošināt skates fināla sagatavošanu un norisi)	Organizēta Latvijas amatierteātru iestudējumu skate "Gada izrāde"		Izvērtēts amatierteātru sniegums un apzināta situācija valstī	LNKC	Pašvaldības	31.12.2020.
4.4.	Organizēt tematiskas tautas lietišķās mākslas žanru izstādes	Organizēta izstāde		Organizēta vismaz 1 izstāde. Izvērtēti tautas lietišķās mākslas amatnieku darbi	LNKC	NVO	31.12.2020.
5. Rīcības virziens		Gatavoties XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem (2023.gadā)
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts		Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)
5.1.	Izsludināt svētku koncertu un pasākumu koncepciju konkursus	Sagatavots koncepcijas nolikums, izvērtēti konkursa piedāvājumi		Izvēlēts labākais piedāvājums	LNKC	Dziesmu svētku padome	30.12.2020.
5.2.	Izvērtēt un sagatavot biļešu izplatīšanas modeļus	Noskaidrots jomas ekspertu un sabiedrības viedoklis		Izvēlēts atbilstošākais biļešu izplatīšanas modelis, sabiedrības pieprasījums apmierināts	LNKC	KM	31.12.2020.
6. Rīcības virziens		Turpināt gatavošanos XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem (2021.gadā)
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts		Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)
6.1.	Nodrošināt svētku Rīcības komitejas darbību	Organizētas Rīcības komitejas sēdes		3 Rīcības komitejas sēdes	VISC	IZM	31.12.2020.
6.2.	Nodrošināt svētku Mākslinieciskās padomes darbību	Organizētas Mākslinieciskās padomes sēdes		6  Mākslinieciskās padomes sēdes	VISC	IZM	31.12.2020.
6.3.	Nodrošināt sadarbību ar svētku pašvaldību koordinatoriem	Organizētas svētku pašvaldību koordinatoru sanāksmes		3 pašvaldību svētku koordinatoru sanāksmes	VISC Pašvaldības	IZM	31.12.2020.
6.4.	Izveidot XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku operatīvās vadības grupu	Izveidota operatīvās vadības grupa		Nodrošināta operatīvās grupas darbība	IZM	VISC	31.12.2020.
6.5.	Apkopot informāciju par bērnu un jauniešu dalību kultūrizglītības kolektīvos	Apkopota informācija par 2020./2021.mācību gadu		Skolēnu skaits kultūrizglītības kolektīvos	Pašvaldības	VISC	31.12.2020.
6.6.	Aktualizēt XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās programmas saturu, norises vietas un laiku	Aktualizēta svētku mākslinieciskā programma		Norišu plānojums	VISC	IZM	31.12.2020.
6.7.	Aktualizēt svētku dalībnieku atlases skašu un konkursu norises grafiku	Aktualizēts skašu un konkursu grafiks		Skašu un konkursu grafiks	VISC	IZM	31.12.2020.
6.8.	Nodrošināt svētku ārējo komunikāciju, sekmējot sabiedrības informētību par svētkiem	Informācija mājaslapās Komunikācijas plāns		VISC mājaslapa www.visc.gov.lv svētku mājaslapa www.nacgavilet.lv	VISC	IZM	31.12.2020.
7. Rīcības virziens		Gatavoties XIX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem "Gaudeamus" Lietuvā, Viļņā (2021.gadā)
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts		Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam)
7.1.	Koordinēt Latvijas studentu delegācijas gatavošanos XIX Baltijas studentu dziesmu un deju svētkiem "Gaudeamus" Lietuvā, Viļņā	Izstrādāts koprepertuārs Latvijas delegācijas mākslinieciskajai programmai. Uzsākta sadarbība ar svētku rīkotājiem		Sagatavots repertuārs Latvijas programmai (koriem, tautas deju kolektīviem, pūtēju orķestriem)	VISC, IZM	Augstskolas, sadarbības partneri ārvalstīs	31.12.2020.

VIII. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Plāns tiek īstenots piešķirto ikgadējā valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 2020.gadā plānotais finansējums jau ir iekļauts KM budžetā. Kopsavilkums par 2019. un 2020.gada plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu euro:

Uzdevums	Pasākums	Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums	Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums			Nepieciešamais papildu finansējums					Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)
			2019.gads	2020.gads	n + 2	n + 1	n + 2	n + 3	turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)	turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta)
Finansējums plāna realizācijai kopā			696606	1114313	0	0	0	0	0	0	0
tajā skaitā			696606	1114313	0	0	0	0	0	0	0
22. Budžeta resors			452985	452985	0	0	0	0	0	0	0
15. Budžeta resors			243621	661328	0	0	0	0	0	0	0
	1. pasākums		452985	452985	0	0	0	0	0	0	0
	22. Budžeta resors		452985	452985	0	0	0	0	0	0	0
		21.00.00 Kultūras mantojums	452985	452985	0	0	0	0	0	0	0
	15. Budžeta resors	42.03.00 programma	243621	661 328	0	0	0	0	0	0	0
			243621	661 328	0	0	0	0	0	0	0

Kultūras ministrs N. Puntulis