Ministru kabineta noteikumi nr. 251

(prot. nr.42, 24.§) Rīgā 1995.gada 8.augustā

Medību noteikumi

Izdoti saskaņā ar Medību likuma
Pārejas noteikumu 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Medības Latvijas Republikā reglamentē Medību likums, šie noteikumi un Valsts meža dienesta tiesību akti, kas ir obligāti visiem medniekiem Latvijas Republikā, kā arī pārējām fiziskajām un juridiskajām personām.

2. Dabas rezervātos un nacionālajos parkos dzīvnieku skaita regulēšanu papildus šiem noteikumiem reglamentē attiecīgā parka aizsardzības un izmantošanas noteikumi un dabas aizsardzības plāni, kas tiek izstrādāti saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 12.nr.) un pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu apstiprināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

3. Mednieks ir atbildīgs par Medību likuma, šo noteikumu un citu ar medību jautājumiem saistītu tiesību aktu ievērošanu, medību šaujamieroča un munīcijas pareizu glabāšanu un pielietošanu, kā arī par visām iespējamām sekām, kādas var rasties, ja netiek ievēroti šie noteikumi.

4. Šo noteikumu nezināšana neatbrīvo mednieku no atbildības.

II. Medījamie dzīvnieki un medīšanas termiņi

5. Latvijas Republikā ir medījami šajos noteikumos minētie vietējo un caurceļojošo sugu putni un zīdītāji (tālāk tekstā - "dzīvnieki"), kurus pārvalda (uzskaita un aizsargā) valsts. Medījamie dzīvnieki, izņemot nebrīvē audzēt atļautos dzīvniekus, medījami šādos termiņos:

5.1. limitētie medījamie dzīvnieki:

5.1.1. aļņi - no 15.augusta līdz 30.novembrim;

5.1.2. briežu buļļi - no 1.septembra līdz 31.decembrim; selekcijas nolūkos - no 15.jūlija atļauta neperspektīvo (līdz divu gadu vecumam) īpatņu medīšana Valsts meža dienesta noteiktajā kārtībā;

5.1.3. briežu govis un briežu teļi - no 15.jūlija līdz 31.decembrim;

5.1.4. stirnu āži - no 15.jūnija līdz 30.novembrim;

5.1.5. stirnu kazas un stirnu kazlēni - no 1.septembra līdz 30.novembrim;

5.1.6. mežacūkas - no 15.jūlija līdz 31.janvārim;

5.1.7. bebri - no 1.oktobra līdz 31.martam;

5.1.8. medņu gaiļi un rubeņu gaiļi - no 20.marta līdz 10.maijam;

5.2. nelimitētie medījamie dzīvnieki:

5.2.1. slokas - no atlidošanas līdz 10.maijam un no 1.oktobra līdz 15.novembrim;

5.2.2. lauku baloži - no 1.augusta līdz 15.oktobrim;

5.2.3. mājas baloži - no 1.augusta līdz 15.martam;

5.2.4. savvaļas pīles (izņemot Sāmsalas dižpīles un gauras), lauči, ūdensvistiņas, mērkaziņas - no 1.augusta līdz 30.novembrim;

5.2.5. sējas zosis un baltpieres zosis - no 15.septembra līdz 30.novembrim;

5.2.6. mežirbes - no 1.septembra līdz 31.janvārim;

5.2.7. raķeļi - no 20.marta līdz 10.maijam;

5.2.8. zaķi - no 1.novembra līdz 31.janvārim;

5.2.9. lūši, Amerikas ūdeles, meža caunas, vāveres, seski, ondatras (bizamžurkas) - no 1.oktobra līdz 15.martam;

5.2.10. āpši - no 1.oktobra līdz 31.decembrim;

5.2.11. visu gadu atļauts medīt vilkus, lapsas, jenotsuņus, kraukļus, pelēkās vārnas, žagatas, kā arī klejojošus suņus un kaķus.

6. Valsts meža dienests pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir tiesīgs atbilstīgi attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim un fenoloģiskajai situācijai mainīt noteiktos medību termiņus.

7. Par visu medījamo un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteikto īpaši aizsargājamo dzīvnieku un putnu nomedīšanas vai bojāejas gadījumiem jāinformē valsts mežniecība. Valsts mežniecība par aizsargājamo dzīvnieku bojāejas gadījumiem informē reģionālo vides aizsardzības komiteju.

8. Ja atsevišķās medību platībās ir izplatījusies epizootija, Valsts meža dienests pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministrijas Valsts veterināro departamentu var noteikt citus medīšanas termiņus un paņēmienus, kā arī aizliegt atsevišķu sugu medījamo dzīvnieku medīšanu republikā vai tās daļā.

Vietās, kur par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem sastādīts apsekošanas akts un postījumi turpinās, šo dzīvnieku medīšana atļauta ar Valsts meža dienesta ikreizēju medību atļauju ārpus noteiktā termiņa un virs nomedīšanas apjoma.

9. Dzīvnieku filmēšana un fotografēšana (fotomedības) to riesta vietās un laikā, kā arī mazuļu uzturēšanās vietu tuvumā var notikt vienīgi ar Valsts meža dienesta ikreizēju atļauju, iepriekš piesakoties valsts mežniecībā.

10. Valsts meža dienesta darbiniekiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības nēsāt šaujamieroci un savā kontrolējamā teritorijā medīt šo noteikumu 5.2.11.apakšpunktā minētos dzīvniekus pēc saskaņošanas ar medību tiesību lietotāju.  

III. Medību dokumentācija

11. Medību pamatdokumenti ir: mednieka apliecība, medību šaujamieroča lietošanas atļauja, medību atļauja, kā arī medību atskaite (šo noteikumu 17.punktā reglamentētajos gadījumos).

12. Mednieku zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu izstrādā Valsts meža dienests, un tā tiek saskaņota ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Iekšlietu ministriju.

Zināšanu pārbaudes programmā jāietver Medību likums (Latvijas Vēstnesis, 1995, 93.nr.), šie noteikumi, jautājumi par medījamo dzīvnieku bioloģiju, medību šaujamieroču veidiem, to iegādes, reģistrēšanas, glabāšanas, lietošanas un realizēšanas kārtību, biotehniskiem pasākumiem un pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu nelaimes gadījumos.

13. Mednieka apliecību, medību atļauju un medību atskaišu paraugus nosaka Valsts meža dienests.

14. Medniekam medībās atļauts lietot cita mednieka reģistrētu medību šaujamieroci, ja par to ir izsniegta valsts policijas atļauja vai pats ieroča īpašnieks piedalās šajās medībās.

15. Medības organizē medību tiesību lietotājs. Viņš norīko medību vadītāju, kurš ir atbildīgs par medību norisi un nepieciešamo medību dokumentāciju.

16. Medību laiku, vietu un veidu ne vēlāk kā divas dienas pirms medībām (šis termiņš netiek attiecināts uz šo noteikumu 5.2.11.apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem) medību vadītājs piesaka vietējā valsts mežniecībā. Valsts mežzinis vai viņa pilnvarota persona mutiski vai rakstiski pieņem un reģistrē žurnālā medību pieteikumus. Ja medības nav pieteiktas valsts mežniecībā, tās ir nelikumīgas.

17. Medību atskaite ir dokuments, kurā jāreģistrē visi medību dalībnieki. Medību atskaite nepieciešama jebkurās limitēto dzīvnieku medībās, kā arī šo noteikumu 19.7.apakšpunktā minētajās medībās ar dzinējiem.

18. Medības ārvalstu pilsoņiem, kuriem ir Valsts meža dienesta izdota mednieka apliecība, organizē medību tiesību lietotājs. Medību atskaitē ir jābūt atsevišķai atzīmei par ārvalstu pilsoņu piedalīšanos.  

IV. Medību veidi

19. Medību veidi ir:

19.1. uz gaidi;

19.2. pieejot;

19.3. pievilinot;

19.4. ar medību suni;

19.5. ar medību rīkiem;

19.6. no laivas;

19.7. ar dzinējiem - no 1.oktobra līdz 31.janvārim (medījot vilkus un dzīvniekus slimību un epidēmiju apkarošanas gadījumos, - visu gadu). Medībās ar dzinējiem medījamie dzīvnieki tiek traucēti un mērķtiecīgi virzīti uz mednieku pusi.

20. Medības, izņemot medņu un rubeņu medības, atļauts uzsākt stundu pirms saullēkta, un tās jābeidz ne vēlāk kā stundu pēc saulrieta.

21. Diennakts tumšajā laikā vilku, lapsu un jenotsuņu medības uz gaidi atļautas tikai no paaugstinājumiem, kur mednieka stāvēšanas vai sēdēšanas platforma atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes, lietojot kvēldiega tipa apgaismošanas ierīces.

22. Ja meža dzīvnieku atbaidīšanas pasākumi (repelenti, biedēkļi, skaņu radošie līdzekļi un citi) nepārtrauc postījumus, atļauta mežacūku, briežu govju un teļu, kā arī bebru medīšana atļaujā norādītajās vietās šo noteikumu 20. un 21.punktu noteiktajā kārtībā.

23. Medībās ar dzinējiem mednieki darbojas kopīgi pēc medību vadītāja norādījumiem un medību dalībnieku skaits nav ierobežots. Nelimitēto dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem nepieciešama medībām izsniegta sezonas medību atļauja.

24. Medībās uz gaidi, pieejot, pievilinot, kā arī ar medību rīkiem mednieki medī neatkarīgi cits no cita. Atbildīgs par medību norisi ir medību tiesību lietotāja norīkots vadītājs vai persona, kurai izsniegta medību atļauja. Medījot limitētos dzīvniekus, ar vienu medību atļauju drīkst medīt ne vairāk kā trīs mednieki, bet, medījot nelimitētos dzīvniekus, - katram medniekam jābūt savai medību atļaujai.

25. Individuāli atļauts medīt:

25.1. briežus, aļņus, stirnas un mežacūkas - uz gaidi, pieejot un pievilinot;

25.2. medņu gaiļus un rubeņu gaiļus - uz gaidi un pieejot;

25.3. zaķus - pieejot, pievilinot un izmantojot medību suņus;

25.4. bebrus - uz gaidi, ar medību rīkiem un medību suni;

25.5. meža caunas, Amerikas ūdeles, seskus, ondatras - ar medību rīkiem, uz gaidi, izsekojot un ar medību suni;

25.6. āpšus - uz gaidi, pieejot un ar medību suni;

25.7. vāveres - pieejot un ar medību suni;

25.8. lūšus - uz gaidi un ar medību suni;

25.9. nelimitētos medījamos putnus - uz gaidi, pieejot, pievilinot, no laivas, kā arī izmantojot medību suni;

25.10. vilkus, lapsas, jenotsuņus, klejojošus suņus un kaķus, kraukļus, vārnas, žagatas - uz gaidi, pieejot, pievilinot un ar medību rīkiem.

26. Ar Valsts meža dienesta rakstisku atļauju medībās drīkst izmantot tikai attiecīgām dzīvnieku sugām piemērotus medību rīkus.  

V. Medību suņu izmantošana

27. Medīt atļauts tikai ar Zemkopības ministrijas Valsts veterinārā departamenta noteiktajā kārtībā reģistrētiem medību šķirnes suņiem. Izsekot ievainotu dzīvnieku atļauts arī ar citiem minētā departamenta noteiktajā kārtībā reģistrētiem suņiem.

28. Visi medībās izmantojamie suņi vakcinējami Zemkopības ministrijas Valsts veterinārā departamenta noteiktajā kārtībā.

29. Suņa atrašanās medību platībās ir atļauta tikai pieteikto medību gadījumos. Ja tas netiek ievērots, suņa īpašnieks ir atbildīgs par šādu medību noteikumu pārkāpumu.

30. Aļņu, briežu, mežacūku un stirnu individuālajās medībās suņus atļauts izmantot tikai ievainoto dzīvnieku atrašanai.

31. Medījot ar suni alās, tās atļauts atrakt tikai tādēļ, lai izceltu suņa noturēto dzīvnieku. Pēc medībām atrakumi obligāti jāsakārto.

32. Jebkurā gadalaikā medību platībās tālāk par 200 m no apdzīvotām vietām sastaptie brīvi klejojošie suņi un kaķi, izņemot medību šķirņu suņus, atzīstami par kaitīgiem plēsoņām un iznīcināmi.

33. Medību šķirņu suņu īpašniekiem jāpilda vietējo pašvaldību apstiprinātie suņu turēšanas noteikumi.  

VI. Medību vadītājs un viņa pienākumi

34. Medību vadītājs ir persona, kas atbild par medību organizāciju un norisi, un viņa likumīgie rīkojumi ir obligāti medību dalībniekiem.

35. Par medību vadītāju medībās ar dzinējiem jābūt vienam no mednieku sapulcē izvirzītiem medniekiem. Par to tiek paziņots valsts virsmežniecībai, iesniedzot mednieku sapulces lēmumu. Valsts virsmežniecība izsniedz izvirzītajiem medniekiem medību vadītāju apliecības.

36. Medību vadītājs atbild par medību drošības noteikumu un citu ar medībām saistītu noteikumu ievērošanu. Drošības noteikumu pārkāpuma gadījumos medību vadītājam ir tiesības pārtraukt medības vai aizliegt tās turpināt atsevišķiem medniekiem.

37. Ja medību vadītājs nepilda savus pienākumus, valsts mežzinis ir tiesīgs viņam neļaut vadīt medības un paziņo par to mednieku sapulcei. Jautājumu par medību vadītāja apliecības anulēšanu lemj valsts virsmežzinis.

38. Medību vadītājs:

38.1. saņem un aizpilda medību dokumentāciju;

38.2. vietā, kur nomedīts vai ievainots limitētais medījamais dzīvnieks, izdara atzīmes medību atļaujā un medību dienas beigās pilnībā noformē medību dokumentāciju;

38.3. pirms medībām pārbauda medību dalībnieku medību dokumentus, medību ieročus, munīciju, instruē dalībniekus par medību drošības noteikumiem, kā arī informē par medību kārtību;

38.4. pārbauda visu šāvienu rezultātus un organizē ievainoto dzīvnieku izsekošanu. Ievainoto dzīvnieku ārpus reģistrētā medību iecirkņa atļauts izsekot tikai Valsts meža dienesta darbinieka klātbūtnē saziņā ar zemes īpašniekiem un medību tiesību lietotājiem, kuru medību iecirkņos iebēdzis ievainotais dzīvnieks;

38.5. pēc medībām organizē medījumu pirmapstrādi un to sadali medību dalībniekiem, gaļas paraugu noņemšanu veterinārajai pārbaudei, kā arī medību gaitā organizē subproduktu likvidāciju, ievērojot veterināros noteikumus;

38.6. medību vietā vai pēc medījuma pirmapstrādes nosaka medījuma un medību trofeju piederību;

38.7. aizpildītās medību atļaujas un medību atskaites nodod Valsts meža dienesta darbiniekam;

38.8. paziņo valsts mežniecībai par pieklīdušiem medību suņiem;

38.9. noformē negadījuma aktus.  

VII. Medību atļauju izsniegšanas un trofeju vērtēšanas kārtība

39. Medību atļaujas izsniedz Valsts meža dienesta institūcijas, kuru kontrolējamā teritorijā ir attiecīgās medību platības.

40. Medību trofejas ir:

40.1. ragi kopā ar galvaskausu;

40.2. vilku, lūšu ādas un mežakuiļu ilkņi;

40.3. vilku, lūšu, lapsu un āpšu galvaskausi;

40.4. medņu un rubeņu gaiļu ādiņas.

41. Medību atļaujā jāieraksta aptuvens ragu vai ilkņu vērtējums un to sevišķās pazīmes, trofejas ieguvēja vārds, uzvārds un mednieka apliecības numurs.

42. Ragu vērtēšana jāveic medību dienā Valsts meža dienesta pārstāvja un trofejas ieguvēja klātbūtnē.

Pēc ragu novērtēšanas Valsts meža dienesta noteiktajā kārtībā jāsastāda vērtēšanas protokols divos eksemplāros. Vērtēšanas rezultāti jāapkopo trofeju reģistrācijas žurnālā, kas glabājas valsts mežniecībā. Viens protokola eksemplārs paliek valsts mežniecībā, otrs tiek izsniegts trofejas īpašniekam, lai trofejas varētu eksponēt vai realizēt.

43. Maksu par medību atļaujām un maksu par atļaujām medību trofeju izvešanai nosaka Ministru kabinets, bet nomas kārtību un nomas maksu valsts mežos nosaka Valsts meža dienests. Maksa par iegādātajām medību atļaujām netiek grozīta un atlīdzināta.    

VIII. Medību produkcijas un trofeju izmantošanas kārtība

44. Medību procesā iegūtā medību produkcija ir gaļa, subprodukti un jēlādas.

45. Medību produkciju un trofejas izmanto medījuma īpašnieks.

46. Atļauju nomedītā medījamā dzīvnieka trofejas izvešanai ārpus Latvijas Republikas izsniedz valsts virsmežniecība vai valsts medību saimniecība, kuras teritorijā nomedīts medījamais dzīvnieks.

47. Realizējot medījamo dzīvnieku gaļu un ādas, jāuzrāda medību atļauju taloni un mednieka apliecība, bet nelimitēto medījumu gadījumā - tikai mednieka apliecība. Pieņemot medību produkciju, pieņemšanas-nodošanas dokumentos jāieraksta mednieka apliecības numurs un tiem jāpievieno medību atļauju taloni. Ja konstatēts, ka piegādātā medību produkcija, iespējams, iegūta nelikumīgi, šī produkcija jāpieņem un par to jāpaziņo vietējai valsts virsmežniecībai.

48. Par atrastiem ievainotiem vai bojā gājušiem medījamiem dzīvniekiem ir jāpaziņo attiecīgajām valsts mežniecībām. Valsts meža dienesta darbinieki nosaka šo dzīvnieku ievainošanas vai bojāejas iemeslus (ja nepieciešams, pieaicinot veterinārā dienesta darbiniekus), kā arī sastāda noteikta parauga aktu. Trofeju kopā ar novērtēšanas aktu bez atlīdzības nodod atradējam.

49. Šo noteikumu pārkāpējs ir atbildīgs par nelikumīgas medību produkcijas realizāciju, un viņam jāievēro medību pārkāpumu protokolā fiksētie Valsts meža dienesta darbinieka norādījumi par medību produkcijas piegādi gaļas pārstrādāšanas uzņēmumam.

50. Ar zemes īpašnieka atļauju var veikt briežu, aļņu un stirnāžu nomesto ragu meklēšanu. Atrastie ragi ir atradēja īpašums.    

IX. Medību šaujamieroča un munīcijas lietošanas kārtība

51. Medību munīcija jāglabā sausā vietā, nodrošinot pastāvīgu temperatūru, atsevišķi no medību ieroča.

52. Medniekam jāzina medību ieroča konstrukcija, ieroča daļu nozīme un savstarpējā darbība, ieroci lietojot, jāzina medību munīcijas tehniskie un ballistiskie rādītāji, jāapgūst nepieciešamās iemaņas rīkoties ar medību ieroci un tamlīdzīgi.

Medniekam ar medību ieroci jebkuros apstākļos jārīkojas tā, it kā tas būtu pielādēts.

53. Aizliegta atrašanās ar pielādētu ieroci un šaušana apdzīvotās vietās, izņemot gadījumus, kad medniekam ir attiecīga atļauja un viņa rīcība atbilst likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 8.nr.) noteiktajām prasībām.

54. Aizliegts lietot ieroci ar tehniskiem defektiem.

Pirms medībām medību ierocis rūpīgi apskatāms un pārbaudāms.

55. Atrodoties atpūtas vietās un pārvadājot medību šaujamieroci, tam jābūt izlādētam (patrona nav stobrā un tam pievienotā aptverē), ievietotam atbilstīgā pārvalkā (izņemot braucienus no viena masta uz otru, kad ierocim jābūt tikai izlādētam).

56. Medību ieroci pielādējot vai izlādējot, tā stobriem jābūt vērstiem uz augšu vai leju. Pēc ieroča pielādēšanas tas jānodrošina.

57. Pirms medībām visas patronas rūpīgi jāpārbauda, ja nepieciešams, - tās kalibrējot.

58. Ja, pielādējot ieroci, patrona viegli neieslīd patrontelpā, ieroci nedrīkst izmantot.

59. Aizliegts lietot patronas ar kapselēm, kas nav līdz galam iespiestas čaulītes kapseles ligzdā.

60. Ja, ieroci izlādējot, patronas izvilcējs pārslīd pār čaulītes apmali un to nav iespējams izvilkt ar speciāla izvilcēja palīdzību, ierocim jāatvieno stobri vai jāizņem aizslēgs, pēc tam patronu izbīda ar ieroča slauķi.

61. Pielādējot ieroci, jāpārliecinās, vai stobrā nav palikuši svešķermeņi, kas var būt par iemeslu ieroča bojājumiem šāviena brīdī.

62. Ja šaujot patrona nesprāgst, ieroci drīkst atvērt ne ātrāk kā pēc 7 - 8 sekundēm. Iespējams ieildzis šāviens, kas, priekšlaicīgi atverot ieroci, var būt par cēloni nelaimes gadījumam.

63. Aizliegts šaut ar abiem stobriem vienlaikus. Ieroča laides kakliņš var neizturēt dubultšāvienu, un ir iespējami ievainojumi. Divu pirkstu turēšana uz abām ieroča mēlītēm vienlaikus aizliegta, jo var izraisīt dubultšāvienu.

64. Aizliegts šaut uz neskaidri redzamu mērķi (tumsā, pret sauli, uz dzīvnieku, ko aizsedz koku un krūmu zari, zāle utt.).

65. Pārvarot šķēršļus (grāvjus, žogus, strautus un tamlīdzīgi), ierocis jāizlādē.

66. Ja mednieks ar medību ieroci pakrīt vai nokrīt medību ierocis, - jāpārliecinās, vai stobros nav iekļuvuši svešķermeņi, kas var būt par cēloni ieroča bojājumiem šāviena brīdī.

67. Medniekam pirms šāviena jāpārliecinās, vai šaušanas virzienā nav cilvēki, mājdzīvnieki, ēkas un ceļi, pa kuriem notiek cilvēku un transporta kustība. Tas pats jāievēro, tēmējot ar nepielādētu ieroci.

68. Aizliegts pasniegt pielādētu ieroci citai personai.

69. Aizliegts dzīvnieku sist ar medību šaujamieroci.

70. Medību munīcijas lietošanā jāievēro izgatavotājas rūpnīcas noteiktais derīguma termiņš. Pēc šī termiņa munīcija uzskatāma par nederīgu un nododama iznīcināšanai valsts policijas iestādēm.

71. Aizliegts lādēt patronas bez speciāliem lādēšanas piederumiem (pulvera svariņi, kapseļu iespiežamā ierīce, patronu aizvalcējamās ierīces un tamlīdzīgi).

72. Patronas nedrīkst lādēt atklātas liesmas tuvumā. Rīkojoties ar pulveri, nedrīkst smēķēt.

73. Nosakot pulvera devu katrai patronai, jāievēro pulverim pievienotās instrukcijas; aizliegts lietot nezināmas markas pulveri, ja nav informācijas par tā lietošanas normām. Pulvera deva katrai patronai nosakāma ar svariņiem vai arī ar dozatoru (iepriekš dozatora devu nosverot). Nosakot pulvera devu katrai patronai ar dozatoru, nepieciešams lādēšanas gaitā atsevišķas pulvera devas pārbaudīt ar svariņiem.

74. Lādējot patronas, jāizvēlas piemērotas kapseles.

75. Pirms ievietošanas čaulītes ligzdā kapseles rūpīgi jāapskata. Ja manāmas oksidēšanās pazīmes, kapseles uzskatāmas par nederīgām.

76. Lai izsargātos no stobra izpūtumiem, prapjiem jāatbilst patronas (ieroča) kalibram.

77. Aizliegts lietot prapjus no viegli uzliesmojoša materiāla.

78. Lādējot patronas ar renkuļiem, jāizvēlas to diametrs atbilstīgi katra stobra sašaurinājumam.

79. Atļauts lietot tikai rūpnīcās izgatavotās medību bises gludstobru lodes vai arī lodes, kas izgatavotas pēc noteiktu marku paraugiem un izmēriem.

80. Medniekam medību laikā, kā arī pārvadājot (pārnēsājot) šaujamieročus, aizliegts lietot alkoholiskos dzērienus.

81. Medības aizliegtas sliktos laika apstākļos (migla, putenis, lietusgāze, vētra).  

X. Drošības jautājumi medībās ar dzinējiem

82. Medībās ar dzinējiem no katra medību dalībnieka tiek prasīta disciplīna, drošības noteikumu zināšana, ievērošana un medību vadītāja un Valsts meža dienesta rīkojumu un norādījumu izpilde.

83. Personai, kas vada dzinējus, labi jāpārzina mednieku līnijas izvietojums. Dzinējiem aizliegts mastā atrasties ar pielādētiem ieročiem, aizliegts šaut uz medījumu, izņemot gadījumus, kad viens vai divi mednieki izseko sašautu dzīvnieku, kā arī vilku, lūšu un mežacūku medības, kad dzinējs ir tikai viens mednieks ar suņiem. Šajā gadījumā dzinējam labi jāpārzina masts un mednieku līnijas izvietojums.

84. Bez medību vadītāja atļaujas aizliegts sekot ievainotam medījamam dzīvniekam. Suņa aprietam kritušam dzīvniekam var tuvoties tikai medību vadītāja norīkots mednieks.

Ja mednieku rīcībā nav speciāli apmācīta suņa, ievainotam dzīvniekam seko divi mednieki, kas, ejot pa pēdām, turas blakus redzamības zonā.

85. Pie dižmedījuma (alnis, staltbriedis, mežacūka), kaut arī tas pēc šāviena neuzrāda dzīvības pazīmes, jāpieiet uzmanīgi, turot pielādētu ieroci un tuvojoties dzīvniekam no mugurpuses, kā arī pievēršot uzmanību dzīvnieka ausīm un sariem uz skausta. Pieglaustas ausis un sacelti sari norāda, ka dzīvnieks ir dzīvs un var būt bīstams.

86. Mednieku līnija jāizvieto dabā labi iezīmētās vietās (stiga, ceļš, grāvis un tamlīdzīgi) pēc iespējas taisnas līnijas veidā. Aizliegts veidot mednieku līniju uz valsts autoceļiem.

87. Masta dzīšanas laikā aizliegts medniekam iziet uz stigas, ceļa vidus vai stigas pretējā pusē, kā arī patvarīgi mainīt atrašanās vietu vai aiziet prom, nenogaidot dzīšanas beigu signālu.

88. Katram medniekam, stāvot norādītajā vietā, jāzina mednieku līnijas izvietošanās virziens un savu kaimiņu atrašanās vieta.

89. Atļauts šaut tikai sektorā, kurš nedrīkst pārsniegt 60° - 70° uz abām pusēm no perpendikula pret mednieku līniju mastā vai ārpus masta. Aizliegta šaušana pa mednieku līniju, tas ir, lādiņš vai tā daļa nedrīkst lidot tuvāk par 15 m no blakus stāvošā mednieka.

90. Medībās ar dzinējiem šaušana uz medījumu notiek mastā vai ārpus masta. Šaušana mastā jāpārtrauc, ja dzinēji pienākuši līdz 200 m attālumam no mednieku līnijas. Šajā gadījumā, kā arī ja medījamais dzīvnieks šķērsojis mednieku līniju, atļauta šaušana ārpus masta, ievērojot 89.punktā minēto nosacījumu.

91. Dzinējiem jābūt apģērbā, kas krāsas ziņā spilgti izceļas uz meža fona. Tuvojoties mednieku līnijai, dzinējiem jāpastiprina dzīšanas troksnis, tā norādot savu atrašanās vietu.

92. Ar gludstobra medību ieroci atļauts šaut uz mērķi, kas atrodas tuvāk par 50 m no šāvēja.

93. Aizliegts šaut uz medījamo dzīvnieku, kas atrodas blakus stāvoša mednieka šaušanas sektorā. Atļauts, nepārsniedzot maksimālos šaušanas attālumus, šaut uz medījamo dzīvnieku attālumā, kas ir puse no attāluma starp blakus stāvošiem medniekiem.

94. Atļauts šaut uz medījamo dzīvnieku blakus stāvoša mednieka šaušanas sektorā, ja viņš ieroci izšāvis tukšu un medījamais dzīvnieks ir ar skaidri izteiktām ievainojuma pazīmēm.

95. Medībās ar dzinējiem ieroci atļauts pielādēt, tikai nostājoties norādītajā stāvvietā.

96. Ierocis jāizlādē pirms aiziešanas no mednieka stāvvietas. Pārgājienā ierocis nesams tikai izlādēts, ar stobru uz augšu vai leju, siksnā un plecā.

97. Ja medībās ar dzinējiem notiek pārbraukšana no masta uz mastu, pirms iekāpšanas transportlīdzeklī vēlreiz jāpārliecinās, vai medību ierocis nav pielādēts. Aizliegts iekāpt transportlīdzekļa kravas kastē vai piekabē un izkāpt no tās, turot rokā medību ieroci, - tas jāpasniedz citam medniekam.

98. Medību vadītāja rīcībā jābūt medikamentiem un pārsienamajam materiālam pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai.

99. Ja medībās noticis negadījums ar kādu no medību dalībniekiem, tās nekavējoties jāpārtrauc, cietušajam iespēju robežās jāsniedz pirmā medicīniskā palīdzība un jāorganizē nekavējoša viņa nogādāšana ārstniecības iestādē, kā arī par negadījumu jāziņo valsts mežzinim un valsts policijai. Par notikušo negadījumu sastādāms valsts darba inspekcijas noteikta parauga akts un notikuma vietas shēma (shēmā uzrādāmas visas mednieku stāvvietas mednieku līnijā, attālumi starp tām, mastu dzīšanas virziens un cita notikumu raksturojoša informācija). Ja negadījumā vainojams kāds no medniekiem, no viņa jāpieprasa rakstisks paskaidrojums. Tāpat nekavējoties pieprasāmi negadījuma aculiecinieku paskaidrojumi. Ja cietušā veselības stāvoklis atļauj, viņš iztaujājams, pierakstot viņa teikto, ko ar saviem parakstiem apliecina divi liecinieki. Nelaimes gadījumos, kas var būt par iemeslu cietušā ilgstošai slimībai, invaliditātei vai nāvei, notikuma vietā nekavējoties uzaicināmi valsts policijas un prokuratūras darbinieki.

XI. Drošības jautājumi individuālajās medībās

100. Individuālajās medībās katrs mednieks rīkojas patstāvīgi un personīgi atbild par drošības noteikumu ievērošanu un izpildi.

101. Individuālo medību dalībniekiem jāievēro noteiktās medību platības robežas. Ārpus medību platībām medīt aizliegts. Medniekam jāzina citu mednieku medību platības vai viņu atrašanās vietas.

102. Aizliegts pielādēt medību ieročus, pirms mednieks sasniedzis ierādītās medību platības robežas vai iekārtojies medību tornī vai būdā. Pēc medībām ieroči jāizlādē.    

XII. Drošības jautājumi ūdensputnu medībās

103. Aizliegts šaut uz lidojošu ūdensputnu, ja tas lido zemāk par 20° no ūdens virsmas un ja pārskatāmība šaušanas virzienā mazāka par 150 metriem.

104. Aizliegts šaut medījamo ūdensputnu uz ūdens, izņemot ievainota putna šaušanu (piešaušanu), ko drīkst darīt, ja šāviena virzienā līdz 100 m attālumam teritorija ir pārskatāma un tajā neatrodas citi mednieki.

105. Aizliegts šaut uz medījamo putnu, ja tas atrodas tālāk par 50 m no mednieka vai tālāk par pusi attāluma līdz blakus stāvošam medniekam (attālums starp medniekiem mazāks par 100 m).

106. Ūdensputnu medībās ieroci atļauts pielādēt:

106.1. medījot ar piegājienu vai "brišanu", - sasniedzot medību atļaujā norādīto medību platību robežas;

106.2. medībās no laivas "uz celšanu" - priekšējam medniekam pēc tam, kad ieņemta stāja laivas priekšējā daļā;

106.3. medniekiem, kas ieņēmuši vietas stacionārās stāvvietās vai noenkurotās un nomaskētās laivās.

107. Ja medību atļaujā norādīts medību sākuma laiks, aizliegts pielādēt ieroci pirms noteiktā laika.

108. Medībās no laivas "uz celšanu" aizliegts lietot ieroci medniekam, kas atrodas laivas pakaļējā daļā un stumj vai airē laivu. Šāvējs novietojas laivas priekšējā daļā. Mazāk pieredzējušam medniekam ieteicams šaut sēdus no paaugstināta sēdekļa.

109. Šāvējs (atkarībā no situācijas) šaušanai drīkst izmantot 180× sektoru (līdz 90× uz katru pusi, skaitot no laivas ass līnijas).

110. Pielādējot ieroci laivā, stobram jābūt vērstam uz augšu 45× leņķī.

111. Visos gadījumos, noliekot šaujamieroci, tas jāizlādē.

112. Ūdensputnu medībās no laivas "uz celšanu" medniekiem, mainoties ar vietām, ierocis obligāti izlādējams un noliekams laivā, lai tas nekristu un neslīdētu. Tikai pēc tam, kad mednieki no jauna ieņēmuši savas vietas, ierocis pasniedzams šāvējam. Pasniedzot ieroci, tā stobriem jābūt vērstiem uz augšu. Parādoties medījamam ūdensputnam, medniekam, kas stumj laivu, jāpārtrauc laivas virzīšana uz priekšu, lai nodrošinātu šāvējam maksimāli stabilu stāvokli.

113. Ja laiva noenkurota kā slēpnis, atļauts šaut abiem laivā esošajiem medniekiem pēc iepriekšējas vienošanās par šaušanas sektoriem. Laivā stāvošam vai sēdošam medniekam aizliegts šaut pāri otra mednieka galvai.

114. Medniekam, kas izvietojas stacionārā laivas stāvvietā (platformas, mucas un tamlīdzīgi), jāzina blakus esošu mednieku izvietošanās vismaz 100 m rādiusā, lai varētu izvēlēties drošus šaušanas virzienus.

115. Medniekam, kas iekritis ūdenī, laivā jāierāpjas no laivas gala, bet to nedrīkst darīt pār sānu bortu.

116. Ūdensputnu medībās, kā arī ceļā uz un no medību vietas aizliegts izmantot motorizētus ūdens transportlīdzekļus.    

XIII. Medību uzraudzība un medību resursu apsardzība

117. Mednieka pienākums ir darbiniekiem (arī valsts bezpeļņas organizācijas valsts medību saimniecības darbiniekiem viņu pārvaldījumā esošajās vai lietošanā nodotajās platībās), kuri veic medību resursu uzraudzību, apsardzību un kontroli:

117.1. uzrādīt mednieka rīcībā esošos medību šaujamieročus, munīciju, medību rīkus un piederumus, šo noteikumu 11.punktā minētos dokumentus, medību produkciju un trofejas;

117.2. sniegt rakstiskus paskaidrojumus par Medību likuma un šo noteikumu pārkāpumiem;

117.3. pēc protokola sastādīšanas nodot šiem darbiniekiem pēc viņu pieprasījuma mednieka apliecību, nelikumīgās medību trofejas, ieročus, medību rīkus un piederumus.

118. Valsts institūciju pārstāvjiem, kuri likumā noteiktajā kārtībā veic uzraudzību par medību likumdošanas aktu ievērošanu, ir tiesības pārbaudīt fiziskajām un juridiskajām personām piederošās medību produkcijas glabāšanas un pārstrādes vietas, pārbaudīt dokumentus par medību produkcijas iegādi, pārstrādi un realizāciju un saņemt nepieciešamās uzziņas.

119. Par konstatētajiem šo noteikumu pārkāpumiem ir jāsastāda protokols likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.    

XIV. Atbildība par šo noteikumu neievērošanu un medību saimniecībai nodarītajiem zaudējumiem

120. Juridiskās un fiziskās personas par Medību likuma un šo noteikumu pārkāpumiem atbildīgas likumos un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

121. Atsavinātie nelikumīgo medību šaujamieroči un rīki līdz laikam, kad noteiktā kārtībā tiks izlemts jautājums par pārkāpuma izdarītāja atbildību, nododami glabāšanai Valsts meža dienesta institūcijās, kurās ir piemērotas telpas šaujamieroču glabāšanai, vai valsts policijā.

122. Ja vainīgajam netiek atņemta mednieka apliecība, aizturētie medību rīki un šaujamieroči, kas nav konfiscēti, tiek atdoti atpakaļ to īpašniekam pēc tam, kad viņš samaksājis naudas sodu un atlīdzinājis medību saimniecībai nodarītos zaudējumus (ja zaudējumi nodarīti).

123. Ja vainīgajam uz laiku atņem mednieka apliecību bez medību rīku vai medību šaujamieroču konfiskācijas, atņemtos medību rīkus nodod glabāšanā attiecīgajā valsts virsmežniecībā, bet šaujamieročus - valsts policijā līdz soda termiņa izbeigšanās brīdim.

Medību rīki un šaujamieroči, kurus to īpašnieks nav pieprasījis sešu mēnešu laikā pēc soda termiņa izbeigšanās, nododami pārdošanai tirdzniecības tīklā pēc policijas atļaujas saņemšanas, bet pēc to pārdošanas saņemto naudu, izņemot komisijas naudu, šo rīku īpašnieks var pieprasīt noteiktā kārtībā.

124. Pamatojoties uz tiesas spriedumu vai administratīvo institūciju lēmumu, var tikt konfiscēti medību šaujamieroči, rīki un palīglīdzekļi, kā arī pārkāpēja rīcībā esošais transportlīdzeklis (automašīna, motocikls, laiva un citi), kas izmantots šādās medībās. To realizācijas kārtību nosaka Ministru kabineta 1994.gada 4.oktobra noteikumi nr.198 "Par konfiscētās, bezīpašnieka, bezmantinieka, pēc mantošanas tiesībām valstij vai pašvaldībai pārgājušās, dāvinājuma, atrastās un atrastās apslēptās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 118.nr.). Iegūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Medību fondā.

125. No fiziskajām vai juridiskajām personām, kas vainīgas nelikumīgā medījamo dzīvnieku nomedīšanā, nelikumīgā iegūšanā (piesavinoties, pērkot medību produkciju un nepieprasot uzrādīt medību atļauju talonus vai to kopijas, neatzīmējot mednieka apliecības numuru un tamlīdzīgi), nelikumīgā dzīvnieku turēšanā nebrīvē, dzīvnieku alu vai putnu ligzdu izpostīšanā, tiek iekasēta (neatkarīgi no šo personu saukšanas pie atbildības) likumos un citos tiesību aktos noteiktajos apmēros un kārtībā medību saimniecībai nodarīto zaudējumu atlīdzība, kā arī piesavinātās un nelikumīgi iegūtās medību produkcijas un trofeju vērtība.

126. Ja pārkāpuma izdarītājam medību produkcija netiek atsavināta vai tā viņa vainas dēļ sabojājusies, nelikumīgās medību produkcijas vērtību aprēķina pēc Valsts meža dienestā noteiktās un Finansu ministrijā saskaņotās medību saimniecībai nodarīto zaudējumu aprēķina metodikas.

127. Zaudējumus par valsts aizsardzībā esošo reto un apdraudēto dzīvnieku, kā arī pārējo dzīvnieku (kuri nav medījamie dzīvnieki) nelikumīgu nogalināšanu, ievainošanu, ķeršanu vai turēšanu nebrīvē vainīgās personas atlīdzina Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

XV. Pārejas jautājumi

128. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1992.gada 27.augusta lēmumu nr.363 "Par Medību noteikumiem Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 5./6.nr.).

129. 1995. - 1996.gada medību sezonā medību atļauju cenas tiek noteiktas, pamatojoties uz Ministru Padomes 1992.gada 4.jūlija lēmumu nr.211 "Par cenām meža blakusizmantošanas produktu izsniegšanai" (oficiāls izdevums AP MP, 1992, 29.nr.).

130. Iepriekš noslēgtie līgumi par valsts medību platību izmantošanu zaudē spēku ar 1996.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents M.Gailis

Zemkopības ministrs Ā.Ūdris