Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 12 2025. gada 26. jūnijā (prot. Nr. 32 (136), 5. p., lēmums Nr. 1583) Par reklāmu, priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu un citu informatīvo materiālu izvietošanu RēzeknēIzdoti saskaņā ar APSTIPRINĀTI PRECIZĒTI I. Vispārīgie jautājumi1. Saistošie noteikumi (turpmāk - Noteikumi) nosaka reklāmu, reklāmas objektu, priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu un citu informatīvo materiālu (turpmāk - Reklāma) izvietošanas kārtību, izvietošanas ierobežojumus, kā arī kārtību, kādā veicama Reklāmas izvietošanas uzraudzība un kontrole Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā (turpmāk - Rēzekne). 2. Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanai piemērojami Noteikumos noteiktie Reklāmas izvietošanas pamatprincipi. 3. Noteikumi neattiecas uz funkcionālo informāciju - valsts un pašvaldības institūciju norādēm (ceļa zīmes, transporta pieturvietu zīmes, ielu nosaukumu norādes u. tml.), kas izgatavotas pēc iepriekš apstiprināta tipveida etalona un tiek izvietotas atbilstoši attiecīgajai izvietošanas instrukcijai, kā arī afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību. 4. Tiesības izvietot Reklāmu vai Reklāmas objektu ir visām personām, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Būvvaldē (turpmāk - Būvvalde) saņēmušas Reklāmas vai Reklāmas objekta izvietošanas atļauju, kā arī samaksājušas pašvaldības nodevu par Reklāmas izvietošanu publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu. 5. Noteikumos ir lietoti šādi termini: 5.1. digitālais ekrāns - jebkādas formas vai jebkāda veida priekšmets, konstrukcija vai ierīce, kas speciāli veidota digitālās vai videoreklāmas attēlošanai, izmantojot elektroniskos displejus un ir izvietota publiskā vietā vai vērsta pret publisku vietu; 5.2. reklāmas norāde - informācijas objekts par iestādes, uzņēmuma vai objekta atrašanās vietu (uzņēmuma norādē tiek atspoguļots uzņēmuma nosaukums, braukšanas virziens un attālums līdz uzņēmumam), kas nav izvietots uz attiecīgā objekta vai ar to saistītā zemes gabala, ar piesaisti zemei/konkrētai vietai; 5.3. pašreklāma - Reklāma, kas izvietota uz paša Reklāmas objekta vai tīkla Reklāmas objekta un informē par iespēju izvietot Reklāmu konkrētajā vietā vai reklamē attiecīgo Reklāmas objektu un tā īpašnieka vai pārvaldītāja sniegtos pakalpojumus; 5.4. patvaļīga Reklāmas izvietošana - Reklāmas izvietošana bez Reklāmas izvietošanas atļaujas vai ar atkāpēm no atļaujas nosacījumiem vai projekta, neatbilstoši normatīvo aktu prasībām vai šiem Noteikumiem; 5.5. slietnis - neliela izmēra (līdz 1,2 m augsts), mobils, vieglas konstrukcijas, pārvietojams Reklāmas objekts bez pastāvīgas piesaistes zemei, kas tiek izvietots pie tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas tās darba laikā un informē par tās sniegtajiem pakalpojumiem vai precēm; 5.6. reklāmas objekts ar piesaisti zemei - stacionārs (ar zemē iebūvētiem pamatiem vai pamatni) līdz 6 m augsts Reklāmas vai informācijas stends ar vai bez inženiertīkla pievada; 5.7. reklāmas objekts bez piesaistes zemei - jebkuras formas priekšmets vai konstrukcija, pārvietojams objekts vai konstrukcija (t. sk. to pārvietojamie un pārdošanai novietotie demonstrācijas paraugi), kas pats tiek izmantots kā Reklāmas objekts vai speciāli veidots Reklāmas izvietošanai. 6. Reklāmas devējs veic Reklāmas demontāžu, sakārtojot Reklāmas izvietošanas vietu (tajā skaitā veicot konstrukciju un pamatu demontāžu un fasādes krāsojuma atjaunošanu), ja beidzies Reklāmas izvietošanas atļaujas termiņš. 7. Reklāmas devējs veic izkārtnes demontāžu pēc saimnieciskās darbības veikšanas beigām, sakārtojot izkārtnes izvietošanas vietu (tajā skaitā veicot konstrukciju un pamatu demontāžu un fasādes krāsojuma atjaunošanu). 8. Termini, kas nav skaidroti šajos noteikumos, atbilst Reklāmas likumā, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, Ministru kabineta Nr. 732 "Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu", Ministru kabineta noteikumos Nr. 402 "Noteikumi par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana" noteiktajiem terminu skaidrojumiem. II. Reklāmas saskaņošanas kārtība9. Reklāmas izvietošanas atļauju (ar nosacījumiem vai bez tiem) vai atteikumu izsniegt izvietošanas atļauju publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu, izsniedz Būvvalde. 10. Persona, kura vēlas izvietot Reklāmu un saņemt izvietošanas atļauju, mainīt grafisko dizainu, iesniedz Būvvaldē saskaņošanai iesnieguma veidlapu (1. pielikums) un citus dokumentus, kas noteikti Ministru kabineta noteikumos par reklāmas izvietošanas atļaujas saņemšanas kārtību, tostarp zemes gabala vai ēkas/būves, uz kuras tiek izvietota Reklāma, lietošanas tiesības apliecinošus dokumentus. 11. Būvvalde 7 (septiņu) darbdienu laikā, vai 10 (desmit) darbdienu laikā, ja pašvaldībai nepieciešams Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas saskaņojums, izvērtē un vai nu atsaka, vai pieņem lēmumu par Reklāmas vai Reklāmas objekta izvietošanas atļaujas izsniegšanu (ar nosacījumiem vai bez tiem) un sagatavo Reklāmas vai Reklāmas objekta izvietošanas atļauju. III. Reklāmas izvietošanas pamatprincipi12. Reklāma nedrīkst aizsegt skatu uz pilsētas panorāmu, pieminekļiem, valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem objektiem, baznīcām, kā arī ielu perspektīvu. Viena skata perspektīvā Reklāmām jābūt izvietotām uz līnijām paralēli brauktuvei. 13. Reklāmas vai Reklāmas objekta izvietošana valsts aizsargājama kultūras pieminekļa teritorijā vai aizsardzības zonā ir pieļaujama tā, lai izvietojums un veids netraucē valsts aizsargājama kultūras pieminekļa vizuālo uztveri, nepārveido kultūras pieminekļa būtību un neizjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu. 14. Izkārtņu izvietošana uz vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem ir pieļaujama tā, lai izvietojums un veids netraucē vietējās nozīmes kultūras pieminekļa vizuālo uztveri un neizjauc kultūras pieminekļa tēlu. Jāsaglabā ēkai raksturīgā stilistika un kultūras pieminekļa vērtību kopums. 15. Aizliegts: 15.1. Reklāmu stiprināt pie kokiem; 15.2. uzkrāsot, uzlīmēt, gravēt, izklāt Reklāmu uz ceļa seguma; 15.3. izmantot Reklāmā gaismas iekārtas ar bākuguņu veida efektu; 15.4. izvietot Reklāmu uz objektiem, kas nav paredzēti Reklāmas izvietošanai, bez Reklāmas izvietošanai speciāli izgatavotām nesošajām konstrukcijām; 15.5. izvietot Reklāmu uz apgaismes, elektropiegādes un citiem Reklāmas izvietošanai speciāli neparedzētiem stabiem; 15.6. azartspēļu organizēšanas vietā Reklāmā izmantot gaismas specefektus (piemēram, mirgojošas gaismas, gaismas vadus) un digitālos ekrānus; 15.7. izvietot Reklāmas pie ēku fasādēm, kas ir Rēzeknes valstspilsētas kultūras pieminekļu sarakstā; 15.8. izvietot uz ēkām Reklāmu, kas pārveido ēkas siluetu vai traucē kultūrvēsturisko vērtību uztveri; 15.9. aizsegt ar Reklāmu arhitektoniskas detaļas (logus, dzegas, karnīzes, bareljefus, fasādes dekorus u. c.). Ja esošā sarežģītā arhitektoniskā veidojuma dēļ vai citu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot šī apakšpunkta prasības, atkāpes no tām pirms Reklāmas projekta iesniegšanas Reklāmas izvietošanas atļaujas saņemšanai jāsaskaņo ar Būvvaldi; 15.10. izvietot Reklāmu uz erkeriem, balkoniem, lodžijām; 15.11. izvietot Reklāmu uz ēkas fasādes, ja Reklāmas izvietošanai paredzētā konkrētā fasāde vai tās daļa ir nesakoptā stāvoklī (piemēram, nodrupis dekoratīvais apmetums u. tml.), apzīmēta ar grafiti zīmējumiem vai konstatēta patvaļīga fasādes pārbūve vai atjaunošana; 15.12. izvietot transparentus, kas novilkti starp kokiem, stabiem, ēkām, būvēm un citām konstrukcijām. 16. Maksimāli pieļaujamais Reklāmas, izkārtnes izvirzījums no būvlaides ir 1,3 m, ja Reklāmas ārējās malas attālums līdz brauktuvei nav mazāks par 0,7 m un netiek aizsegta ielas perspektīva. 17. Perpendikulāri fasādei izvietotas Reklāmas, izkārtnes apakšējā mala, neatkarīgi no tās platuma, nedrīkst atrasties zemāk par 2,2 m no zemes. Brīvajam ietves platumam jāsaglabājas ne mazāk kā 1,5 m. 18. Izvietojot Reklāmu paralēli ēkas fasādei, audumu vai citu elastīgu materiālu (PVC audumu u. tml.) pie fasādes atļauts izmantot tikai nospriegotā veidā. Izkārtnes risinājumam jābūt bez redzamiem montāžas stiprinājumiem. 19. Uz ugunsmūra vai ēkas gala sienas izvietotas Reklāmas forma un saturs nedrīkst pazemināt būves kultūrvēsturisko vai arhitektonisko vērtību. 20. Slietņu izvietošana pieļaujama tikai tādos gadījumos, kad nav iespējams izvietot Reklāmu konstruktīvā saistībā ar būvi (objekts, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība, nav pārredzams no publiskas ārtelpas, atrodas pagrabstāvā, pagalmā, augstāk par 1. stāva līmeni). 21. Periodiski maināma ekspozīcija un svētku noformējums skatloga vitrīnā, kas veidots no pārdodamās produkcijas, nav jāsaskaņo Būvvaldē. 22. Izvietojot digitālu Reklāmu, papildus citām noteikumos noteiktajām prasībām jāievēro šādi nosacījumi: 22.1. aizliegts izmantot strauji mainīgus, mirgojošus, pēkšņus, intensīvus un apžilbinošus gaismas efektus. Ieteicamais minimālais viena attēla rādīšanas laiks ir vismaz 20 sekundes; 22.2. digitālajiem informācijas nesējiem jābūt aprīkotiem ar krēslas sensoriem; 22.3. digitālu Reklāmu aizliegts izvietot uz fasādēm, kas atrodas tuvāk par 50 metriem no dzīvojamo māju logiem. 23. Uz Pašvaldības zemes Noteikumu 4. punktā minētajām personām atļauts izvietot: 23.1. tīkla Reklāmas objektus tiem komersantiem, kas noslēguši zemes nomas līgumu ar Pašvaldību; 23.2. Reklāmas norādi - informācijas objektu pie nobrauktuves uz iestādes, organizācijas vai saimnieciskās darbības veikšanas vietu ar papildu Reklāmas norādes komplektācijas iespējām, ja tas saskaņots ar Pašvaldību vai kuru izvietošana ir atļauta zemes nomas līgumā. Ja šādu Reklāmu izvieto ielu sarkanajās līnijās, tad atļauts izvietot šo Noteikumu 2. pielikumā noteiktajam paraugam atbilstošu Reklāmu; 23.3. Pašvaldībai piederošu Reklāmu; 23.4. citus Reklāmas objektus, ja tie saskaņoti ar Pašvaldību vai kuru izvietošana ir atļauta zemes nomas līgumā. 24. Reklāmas objektu izvietošanas un saskaņošanas kārtību gar ielām un ceļiem nosaka Ministru kabineta noteikumi par Reklāmas vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem. IV. Mobilās Reklāmas izvietošanas nosacījumi25. Mobilās Reklāmas objektu aizliegts novietot ilgstošai stāvēšanai ielu teritorijā, autostāvvietā, laukumā u. c. vietās, kas pārredzamas no publiskās ārtelpas. 26. Noteikumu 25. punkts nav attiecināms uz publiska pasākuma norises vietā un laikā izvietotu pārnēsājamu Reklāmu, kuru atļauts novietot nekustīgi uz pasākuma norises laiku un kas jādemontē līdz atļaujā par publiska pasākuma rīkošanu noteiktajam termiņam. V. Tīkla Reklāmas izvietošanas nosacījumi27. Tīkla Reklāmas izvietošanai iesniegumu izskata un lēmumu pieņem Pašvaldība. 28. Uz tīkla Reklāmas objektiem laikā, kad uz tiem netiek izvietotas Reklāmas, visā Reklāmas izvietošanai paredzētajā laukumā jāizvieto pašreklāmas plakāts vai sociālā Reklāma. 29. Visiem tīkla Reklāmas objektiem Būvvaldē jāsaskaņo pašreklāmas plakāts vai plakāti, kas tiek izvietoti uz Reklāmas objektiem periodos, kad uz Reklāmas objektiem netiek izvietoti Reklāmas akcijas vai Reklāmas devēja plakāti. VI. Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana30. Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanai piemērojamas šo Noteikumu prasības un citu normatīvo aktu prasības, kas piemērojamas aģitācijas materiāliem. 31. Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus izvieto pēc nodevas ieskaitīšanas Pašvaldības budžetā. 32. Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanai piemērojami Noteikumos noteiktie Reklāmas izvietošanas pamatprincipi, ekspluatācijas un demontāžas kārtība; par to neievērošanu paredzēta administratīvā atbildība. VII. Reklāmas un Reklāmas objekta uzturēšana un demontāža33. Reklāmas devējs vai Reklāmas izplatītājs ir atbildīgs par Reklāmas vai Reklāmas objekta izvietošanu, vizuālo un tehnisko stāvokli, konstrukciju drošību un savlaicīgu demontāžu, kā arī Reklāmas vai Reklāmas objekta izvietošanas vietas sakārtošanu. Reklāmas vai Reklāmas izplatītājs nav atbildīgs par Reklāmas saturu vai atbilstību Noteikumiem, ja tas nav Reklāmas devējs vai persona, kas saņēmusi Pašvaldības atļauju. 34. Ja Reklāma vai Reklāmas objekts tā tehniskā stāvokļa dēļ apdraud trešo personu dzīvību, veselību, drošību vai īpašumu, par Reklāmu vai Reklāmas objektu atbildīgā persona nekavējoties, bet ne ilgāk kā 24 stundu laikā no bīstamības konstatēšanas, veic Reklāmas vai Reklāmas objekta sakārtošanu vai demontāžu. 35. Inženierkomunikāciju izbūves vai ielu rekonstrukcijas gadījumā ielu sarkanajās līnijās izvietota Reklāma vai Reklāmas objekts ir jādemontē Būvvaldes noteiktajā termiņā. 36. Beidzoties Reklāmas vai Reklāmas objekta izvietošanas atļaujas termiņam, Reklāma vai Reklāmas objekts ir jādemontē. Gadījumā, ja Reklāmā vai Reklāmas objektā norādītā informācija vairs nav aktuāla vai beigusies Reklāmas devēja darbība, Reklāma vai Reklāmas objekts jādemontē ne vēlāk kā 7 darba dienu laikā. 37. Ja Noteikumu 33. punktā noteiktajā termiņā nav veikti nepieciešamie pasākumi Reklāmas vai Reklāmas objekta bīstamības novēršanai, Būvvalde pieņem attiecīgu lēmumu un veic tā piespiedu izpildi (administratīvā akta nepildīšanas gadījumā uzliek piespiedu naudu) Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā. 38. Ar demontāžu saistītos izdevumus sedz Reklāmas vai Reklāmas izplatītājs. VIII. Noteikumu izpildes kontrole, kompetence administratīvā pārkāpuma procesā un administratīvā atbildība par Noteikumu neievērošanu39. Noteikumu izpildes kontroli Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā īsteno Būvvalde. 40. Noteikumu izpildes kontroli Administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā īsteno Pašvaldības policija. 41. Ja atbildība nav noteikta citos nozari regulējošos normatīvajos aktos, piemērojami šādi sodi: 41.1. Par Noteikumu 15.1. apakšpunktā minēto prasību nepildīšanu fiziskām personām tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām - naudas sods no piecdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām; 41.2. Par Noteikumu 15.2. apakšpunktā minēto prasību nepildīšanu fiziskām personām tiek piemērots naudas sods no divdesmit līdz simts naudas soda vienībām, bet juridiskām personām - naudas sods no simts līdz divsimt piecdesmit naudas soda vienībām; 41.3. Par Noteikumu 15.3. apakšpunktā minēto prasību nepildīšanu fiziskām personām tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām - naudas sods no piecdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām; 41.4. Par Noteikumu 15.4. apakšpunktā minēto prasību nepildīšanu fiziskām personām tiek piemērots naudas sods līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām - naudas sods no septiņdesmit līdz divsimt piecdesmit naudas soda vienībām; 41.5. Par Noteikumu 15.5. apakšpunktā minēto prasību nepildīšanu fiziskām personām tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām - naudas sods no piecdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām; 41.6. Par Noteikumu 15.6. apakšpunktā minēto prasību nepildīšanu fiziskām personām tiek piemērots naudas sods līdz simts naudas soda vienībām, bet juridiskām personām - naudas sods no simts līdz trīssimt naudas soda vienībām; 41.7. Par Noteikumu 15.7. apakšpunktā minēto prasību nepildīšanu fiziskām personām tiek piemērots naudas sods no piecdesmit līdz simts naudas soda vienībām, bet juridiskām personām - naudas sods no simts līdz trīssimt naudas soda vienībām; 41.8. Par Noteikumu 15.8. apakšpunktā minēto prasību nepildīšanu fiziskām personām tiek piemērots naudas sods no piecdesmit līdz simts naudas soda vienībām, bet juridiskām personām - naudas sods no simts līdz trīssimt naudas soda vienībām; 41.9. Par Noteikumu 15.9. apakšpunktā minēto prasību nepildīšanu fiziskām personām tiek piemērots naudas sods no divdesmit līdz simts naudas soda vienībām, bet juridiskām personām - naudas sods no simts līdz divsimt piecdesmit naudas soda vienībām; 41.10. Par Noteikumu 15.10. apakšpunktā minēto prasību nepildīšanu fiziskām personām tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām - naudas sods no piecdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām; 41.11. Par Noteikumu 15.11. apakšpunktā minēto prasību nepildīšanu fiziskām personām tiek piemērots naudas sods no divdesmit līdz simts naudas soda vienībām, bet juridiskām personām - naudas sods no simts līdz divsimt piecdesmit naudas soda vienībām; 41.12. Par Noteikumu 15.12. apakšpunktā minēto prasību nepildīšanu fiziskām personām tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām - naudas sods no piecdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām; 41.13. Par Noteikumu 22.1. apakšpunktā minēto prasību nepildīšanu fiziskām personām tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz simts naudas soda vienībām, bet juridiskām personām - naudas sods no divām līdz trīssimt naudas soda vienībām; 41.14. Par Noteikumu 22.2. apakšpunktā minēto prasību nepildīšanu fiziskām personām tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām - naudas sods no piecdesmit līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām; 41.15. Par Noteikumu 22.2. apakšpunktā minēto prasību nepildīšanu fiziskām personām tiek piemērots naudas sods līdz simts naudas soda vienībām, bet juridiskām personām - naudas sods no simts līdz divsimt piecdesmit naudas soda vienībām; 41.16. Par Reklāmas vai Reklāmas objekta izvietošanu bez atļaujas vai ar atkāpēm no izsniegtās atļaujas nosacījumiem, fiziskām personām tiek piemērots naudas sods no desmit līdz piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām - no piecdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām; 41.17. Par Reklāmas vai Reklāmas objekta neatbilstošu uzturēšanu, kas neatbilst šajos Noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vai par nesavlaicīgu demontāžu fiziskām personām tiek piemērots naudas sods no sešām līdz četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām - no trīsdesmit līdz simts naudas soda vienībām; 41.18. Par Reklāmas vai Reklāmas objekta izvietošanas noteikumu pārkāpšanu attiecībā uz apgaismojumu, fiziskām personām tiek piemērots naudas sods no divdesmit līdz simts naudas soda vienībām, bet juridiskām personām - no simts līdz trīssimt naudas soda vienībām. 42. Administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu 41. punktā noteikto prasību pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Pašvaldības policija. 43. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Rēzeknes valstspilsētas domes Administratīvā komisija. IX. Noslēguma jautājumi44. Reklāmas, kuru izvietojums ir pretrunā ar Noteikumu nosacījumiem, bet kas izvietotas līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai, var eksponēt līdz Reklāmas izvietošanas atļaujas derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā divus gadus pēc Noteikumu spēkā stāšanās dienas. 45. Digitālajiem ekrāniem, kas neatbilst Noteikumu prasībām, sešu mēnešu laikā no to spēkā stāšanās dienas jānodrošina gaismas sensora vadības sistēma. 46. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. 47. Atzīt par spēku zaudējušiem Rēzeknes pilsētas domes saistošos noteikumus Nr. 6 "Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Rēzeknes pilsētā". Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks J. Tutins
1. pielikums
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Būvvaldei IESNIEGUMSLūdzu izsniegt reklāmas izvietošanas atļauju vai saskaņot dizaina maiņu
Reklāmas nodevas maksātājs Skaņošanai iesniegti šādi dokumenti:
Esmu informēts un piekrītu, ka šajā iesniegumā norādīto personas datus apstrādādes mērķis ir reklāmas, priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu un citu informatīvo materiālu izvietošanas organizēšana un uzraudzība atbilstoši Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības saistošo noteikumu prasībām. 20__. gada _________________
2. pielikums Reklāmas norāde - informācijas objekts
Paskaidrojuma raksts
|
Paskaidrojuma raksta sadaļa | Norādāmā informācija |
1. Mērķis un nepieciešamības pamatojumu, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi |
Saistošo noteikumu mērķis ir sakārtot un regulēt reklāmu,
priekšvēlēšanu aģitācijas un informatīvo materiālu
izvietošanu Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā
teritorijā, nodrošinot vienotu un caurskatāmu reklāmas
izvietošanas kārtību.
Noteikumi izdoti, ievērojot: - Pašvaldību likuma 45. panta otrās daļas 4. punktu, kas piešķir pašvaldībai tiesības regulēt reklāmas izvietošanu publiskās vietās. - Reklāmas likuma 2.1 panta, kas nosaka, ka reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu, saņemama attiecīgās pašvaldības vai tās noteiktas pašvaldības institūcijas atļauja un šī likuma 7. panta trešo daļu, kas dod pašvaldībām tiesības noteikt reklāmas izvietošanas ierobežojumus. - Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 22. pantu, kas nosaka pašvaldības tiesības regulēt priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu. - Ministru kabineta 2012. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 732 "Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās" 45. punktu, kas nosaka reklāmas izvietošanas atļauju piešķiršanas nosacījumus. - Ministru kabineta 2005. gada 7. jūnija noteikumi Nr. 402 "Noteikumi par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana". Jaunie saistošie noteikumi aizstās spēkā esošos noteikumus, lai nodrošinātu regulējuma atbilstību normatīvajiem aktiem un pašvaldības mūsdienīgajai reklāmas pārvaldības pieejai. Pašvaldības var regulēt priekšvēlēšanu aģitāciju un Noteikumos paredzētās prasības nav stingrākas nekā tās, kas attiecas uz preču un pakalpojumu reklāmu. Prasība, ka digitālās reklāmas jāaprīko ar krēslas sensoriem un aizliegts izmantot strauji mainīgus, mirgojošus un apžilbinošus efektus, nepieciešamas konkrētajā pilsētvidē, atbilstoši satiksmes drošības un Ministru kabineta noteikumu Nr. 402 "Noteikumi par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana" prasībām. Noteikumi nosaka, ka reklāmas, kas neatbilst jaunajiem noteikumiem, drīkst būt eksponētas ne ilgāk kā divus gadus pēc noteikumu stāšanās spēkā. Tāds ierobežojums ir samērīgs un ņemot vērā reklāmas devēju tiesiskās intereses, piemēram, līdz šī termiņa beigām, ir iespējama divu gadu pārejas periodā sakārtot dokumentus atbilstoši jaunajām prasībām. Pamatojums administratīvās atbildības noteikšanai un soda apmēram balstās uz šādiem kritērijiem: Administratīvā atbildība par saistošo noteikumu pārkāpumiem ir noteikta, lai nodrošinātu pilsētvides sakārtotību, aizsargātu kultūrvēsturiskos objektus un veicinātu reklāmas izvietošanas caurskatāmību. Reklāmas izvietošanas regulējums nodrošina sabiedriskās kārtības uzturēšanu, aizliedzot reklāmas, kas var traucēt pilsētvidi, apdraudēt drošību vai bojāt kultūrvēsturiskus objektus. noteikšana ļauj efektīvāk panākt šo noteikumu ievērošanu. Reklāmas izvietošana ir saistīta ar publisko vidi, un tās patvaļīga vai neatbilstoša izvietošana var ietekmēt pilsētas izskatu, satiksmes drošību un iedzīvotāju uztveri par pilsētvidi. Līdz ar to šīs attiecības regulē pašvaldība. Patvaļīgi izvietotas reklāmas var radīt vizuālu piesārņojumu, traucēt satiksmes drošību un pat fiziskus draudus, ja reklāmas objekts nav droši nostiprināts. Aizliegums izmantot reklāmu ar skaņas vai gaismas efektiem novērš traucējumus sabiedriskajā kārtībā. Administratīvā atbildība piemērojama tikai par saistošo noteikumu pārkāpumiem, nevis par brīvprātīgu atteikšanos izvietot reklāmu. Soda mērķis ir novērst patvaļīgu reklāmas izvietošanu un panākt tās saskaņošanu ar pašvaldību. Dokumentā paredzētā administratīvā atbildība ir saistīta ar faktisku reklāmas izvietošanas noteikumu pārkāpšanu, kas pašvaldībā tiek konstatēta pietiekami bieži, lai būtu nepieciešams regulējums. Naudas sods tiek noteikts, ņemot vērā pārkāpuma smagumu. Soda mērķis ir preventīvs, un tas tiek piemērots proporcionāli pārkāpuma radītajai ietekmei uz pilsētvidi un sabiedrisko kārtību. Administratīvās atbildības noteikšana ir pamatota ar nepieciešamību saglabāt pilsētas vizuālo sakārtotību un nodrošināt caurskatāmību reklāmas izvietošanas procesā, vienlaikus ievērojot samērīguma principu. Ievērojot samērīguma principu, ka piemērotais sods nedrīkst pārsniegt to, kas nepieciešams, lai sasniegtu administratīvās atbildības mērķi, pašvaldība izvērtējusi noteikto pārkāpumu bīstamību, to ietekmi uz sabiedrības interesēm, pilsētvides drošību un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Attiecīgi noteikti šādi pamatojumi soda apmēriem: - Reklāmas stiprināšana pie kokiem bojā apstādījumus un apdraud pilsētvides estētiku, tādēļ sods ir nepieciešams kā preventīvs līdzeklis zaļās infrastruktūras aizsardzībai. - Reklāmas uzkrāsošana, uzlīmēšana, gravēšana vai izklāšana uz ceļa seguma rada satiksmes drošības riskus un bojā ceļa segumu, kas palielina pašvaldības infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, tādēļ sods noteikts salīdzinoši augsts. - Gaismas iekārtu ar bākuguņu efektu izmantošana Reklāmā var maldināt satiksmes dalībniekus un apdraudēt satiksmes drošību, tādēļ paredzēts samērā stingrs sods. - Reklāmas izvietošana uz objektiem bez speciāli izgatavotām nesošajām konstrukcijām ir bīstama, jo var radīt apdraudējumu garāmgājējiem vai transporta līdzekļu vadītājiem, tādēļ sods nodrošina drošības prasību ievērošanu. - Reklāmas izvietošana uz apgaismes, elektropiegādes vai citiem šim nolūkam neparedzētiem stabiem apdraud tehnisko drošību un var radīt bojājumus infrastruktūrai, tādēļ sods kalpo kā atturošs mehānisms. - Gaismas specefektu vai digitālo ekrānu izmantošana Reklāmā azartspēļu organizēšanas vietās var apžilbināt satiksmes dalībniekus un apdraudēt drošību, kā arī veicina pārmērīgu azartspēļu popularizēšanu un rada sociālos riskus, tādēļ sods noteikts stingrs, īpaši juridiskajām personām. - Reklāmas izvietošana pie kultūras pieminekļu fasādēm ir aizliegta, jo kultūras pieminekļu aizsardzība ir valsts prioritāte un jebkāds vizuālais piesārņojums būtiski apdraud kultūrvēsturisko mantojumu, tādēļ sods noteikts augsts. - Reklāmas izvietošana uz ēkām, kas pārveido ēkas siluetu vai traucē kultūrvēsturisko vērtību uztveri, ir aizliegta, jo nepieciešams aizsargāt pilsētas arhitektonisko vidi un kultūras mantojumu, tādēļ sodu apmērs pielīdzināts kultūras pieminekļu aizsardzības regulējumam. - Arhitektonisko detaļu aizsegšana ar Reklāmu bez saskaņojuma ar Būvvaldi bojā ēku vizuālo tēlu un apdraud kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, tādēļ sods ir nepieciešams kā preventīvs mehānisms. - Reklāmas izvietošana uz erkeriem, balkoniem vai lodžijām var radīt bīstamību ēku konstrukciju stabilitātei un vizuālās kvalitātes zudumu, tādēļ sods noteikts samērīgs. - Reklāmas izvietošana uz nesakoptām ēku fasādēm ir aizliegta, lai novērstu situācijas, kad reklāma tiek izmantota kā līdzeklis nesakoptas fasādes slēpšanai, tādējādi mudinot īpašniekus uzturēt ēkas pienācīgā kārtībā. - Transparentu izvietošana starp kokiem, stabiem, ēkām, būvēm un citām konstrukcijām apdraud satiksmes drošību un rada vizuālu piesārņojumu pilsētvidē, tādēļ paredzēts samērā stingrs sods. - Digitālā reklāma ar strauji mainīgiem vai apžilbinošiem efektiem apdraud ceļu satiksmes drošību un var radīt tiešu risku iedzīvotājiem, tādēļ paredzēts augsts sods, īpaši juridiskajām personām. - Atbildība par digitālo nesēju neaprīkošanu ar krēslas sensoriem paredzēta, jo sensori nodrošina energoefektivitāti un novērš pārmērīgu pilsētvides izgaismojumu, tādēļ sods kalpo kā stimulējošs mehānisms prasību ievērošanai. - Soda piemērošanas mērķis par digitālās reklāmas izvietošanu uz fasādēm, kas atrodas tuvāk par 50 metriem no dzīvojamo māju logiem, ir iedzīvotāju tiesību uz privātumu un netraucētu dzīves vidi aizsardzība, tādēļ sods noteikts salīdzinoši augsts. - Sods par reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanu bez atļaujas vai ar atkāpēm no izsniegtās atļaujas nosacījumiem nodrošina, ka tiek ievērots saskaņošanas process, kas garantē drošību un pilsētvides estētikas saglabāšanu. Sodu diferencējums starp fiziskām un juridiskām personām ir pamatots ar to atšķirīgo ietekmi uz publisko vidi. - Sods par reklāmas vai reklāmas objekta neatbilstošu uzturēšanu vai nesavlaicīgu demontāžu ir nepieciešams, lai motivētu reklāmas īpašniekus uzturēt objektus tehniskā kārtībā un laikus veikt to demontāžu, novēršot apdraudējumu sabiedrībai un pilsētvides degradāciju. - Reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanas noteikumu pārkāpšana attiecībā uz apgaismojumu var radīt apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai un iedzīvotāju labsajūtai, tādēļ noteikts salīdzinoši augsts sods ar preventīvu ietekmi, īpaši juridiskajām personām. |
2. Fiskālo ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus |
Saskaņā ar Pašvaldību likuma 46. panta otro
daļu, izstrādājot saistošo noteikumu projektu par
pašvaldības nodevām, paskaidrojuma rakstā neiekļauj
informāciju par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības
budžetu.
Precīzs fiskālās ietekmes aprēķins nav iespējams, jo nav prognozējams reklāmas atļauju pieteikumu skaits. Sagaidāmie ieņēmumi no reklāmas nodevām segs pašvaldības administratīvās izmaksas, kas saistītas ar atļauju izsniegšanu, reklāmas uzraudzību un patvaļīgas reklāmas demontāžu. Tiek prognozēts neliels pašvaldības ieņēmumu pieaugums, jo reklāmas nodevu piemērošana kļūs efektīvāka. |
3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci |
Noteikumi neuzliek nesamērīgu slogu uzņēmējiem, bet
nodrošina vienlīdzīgus un caurspīdīgus noteikumus reklāmas
izvietošanai.
Ierobežojumi reklāmām kultūrvēsturiskās teritorijās aizsargā pilsētvides vērtības, bet nenosaka nepamatotus ierobežojumus uzņēmējdarbībai. Noteikumi paredz atvieglotus nosacījumus sociālajām un kultūras reklāmām, veicinot sabiedrībai nozīmīgu informācijas izplatīšanu. |
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām |
Kompetence noteikumu piemērošanā noteikta Būvvaldei un
Pašvaldības policijai.
Nav paredzēts papildu administratīvais slogs - reklāmas atļauju izsniegšanas kārtība paliek nemainīga. Būvvalde saglabā atbildību par reklāmu saskaņošanu un uzraudzību. Tiek precizēta patvaļīgas reklāmas demontāžas kārtība, nosakot konkrētus termiņus un atbildīgās personas. |
5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Saistošo noteikumu Publisko tiesību jomā ir ārējos normatīvajos aktos noteikta pašvaldības kompetence īstenojot autonomo funkciju - sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu, Saistošo noteikumu ietekmi uz cilvēkresursiem neskar. |
6. Informācija par izpildes nodrošināšanu |
Par noteikumu izpildi atbild Būvvalde un Pašvaldības
policija.
Patvaļīgi izvietotās reklāmas var tikt demontētas bez īpašnieka piekrišanas, ja tās neatbilst noteikumu prasībām. Par noteikumu neievērošanu var tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas ir samērīgs ar pārkāpuma raksturu. |
7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Saistošos noteikumos ietvertās normas regulē reklāmas un citu informatīvo materiālu saskaņošanas, izvietošanas, ekspluatācijas, un demontāžas kārtību publiskās vietās un vietās, kas vērstas pret publisku vietu kārtību Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī nosaka administratīvo atbildību par šo saistošo noteikumu pārkāpšanu. Saistošo noteikumu pieņemšana ļauj pašvaldībai īstenot uzraudzību un kontroli par reklāmas izvietošanu un ievērošanu. Mērķa sasniegšanai ir noteiktas samērīgas prasības un atbildība par saistošo noteikumu pārkāpšanu. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība ir atbilstoša augstāka juridiska spēka normatīvajiem aktiem. |
8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām |
Noteikumu izstrādes procesā veikts salīdzinājums ar citu
pilsētu reklāmas regulējumiem, lai nodrošinātu labāko
praksi.
Saistošo noteikumu izstrādes procesā notikušas diskusijas starp pašvaldības amatpersonām un speciālistiem. Finanšu ministrija, ņemot vērā, ka Saistošajos noteikumos nav paredzēta publisko līdzekļu piešķiršana komercsabiedrībām, nesniedza komentārus par dokumentu komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas priekšlikumam Saistošo noteikumu 49. punktā ietvertais regulējums par pārejas periodu prasību ieviešanai nosaka sešu mēnešu termiņu. Šajā laikā visi reklāmas izvietotāji, uz kuriem attiecas minētās prasības, var veikt nepieciešamos pielāgojumus un nodrošināt to ieviešanu. Saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešās daļas prasībām, tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē no 2025. gada 24. marta līdz 2025. gada 7. aprīlim. Norādītajā laika posmā netika saņemti sabiedrības priekšlikumi vai iebildumi. Atbilstoši Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas iebildumiem un priekšlikumiem ir veikti saistošo noteikumu precizējumi. Apsvērumi par šāda regulējuma nepieciešamību un pamatojums noteikto sodu apmēriem ir iekļauts paskaidrojuma rakstā. Noteikumi tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības tīmekļvietnē www.rezekne.lv. |
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks J. Tutins