Ministru kabineta noteikumi Nr. 406

Rīgā 2025. gada 1. jūlijā (prot. Nr. 26 26. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību" 2.2.1.1. pasākuma "Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību" 2.2.1.1. pasākuma "Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai" (turpmāk – pasākums) otro projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – otrā kārta);

1.2. otrās kārtas mērķi;

1.3. otrajai kārtai plānoto un pieejamo kopējo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un finansējuma saņēmējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.

2. Otrās kārtas mērķis ir sekmēt ūdenssaimniecības pakalpojumu efektivitāti, nodrošinot infrastruktūras darbības lietderību un mazinot antropogēno piesārņojumu, kā arī veicināt Eiropas Savienības direktīvu prasību izpildi ūdenssaimniecības jomā.

3. Otrās kārtas mērķgrupa ir iedzīvotāji Rīgas valstspilsētas pašvaldībā un tai blakus esošajās pašvaldībās, kurās projekta iesniedzējs sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus.

4. Otrās kārtas mērķteritorija ir aglomerācija ar cilvēkekvivalentu, lielāku par 100 000, jeb Rīgas ūdenssaimniecības aglomerācija.

5. Otrās kārtas ietvaros sasniedzamie uzraudzības rādītāji un to vērtības, kas sasniedzamas līdz 2029. gada 31. decembrim:

5.1. iznākuma rādītājs – atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā mikrouzņēmumi, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi). Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja otrās kārtas projekta ietvaros veikti ieguldījumi, nodrošinot atbalstu vienam uzņēmumam;

5.2. rezultāta rādītājs – iedzīvotāji, kuriem uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāte. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja otrās kārtas projekta ietvaros veikti ieguldījumi, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju skaits, kuriem uzlabota notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte, ir vismaz 613 637 iedzīvotāji.

6. Šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minēto rezultāta rādītāja vērtību uzskata par sasniegtu pēc noslēguma maksājuma veikšanas, aprēķinos izmantojot jaunākos projekta iesniedzējam pieejamos datus par iedzīvotāju skaitu, kuriem nodrošināti centralizētās notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas pakalpojumi, un demogrāfisko rādītāju izmaiņu ietekmi uz vērtības izmaiņām. 

7. Otro kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

8. Otrās kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

9. Otrās kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāks kā 44 619 272 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 22 309 636 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido privātais finansējums un, ja attiecināms, privātais finansējums, kas piešķirts kā komercdarbības atbalsts, – ne mazāks kā 22 309 636 euro.

10. Otrās kārtas ietvaros Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalsta intensitāte projektā nepārsniedz 50 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām, un nacionālā līdzfinansējuma apmērs ir vismaz 50 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

II. Prasības projekta iesniedzējam

11. Projekta iesniedzējs otrās kārtas ietvaros, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas ūdens" –, kuram ar pašvaldību ir noslēgts pakalpojuma līgums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu (turpmāk – pakalpojuma līgums).

12. Pakalpojuma līgumā norāda vismaz šādu informāciju:

12.1. konkrētus sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;

12.2. prasības sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;

12.3. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

12.4. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

12.5. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, tai skaitā norādot atbilstošo pašvaldības administratīvo teritoriju vai pašvaldības administratīvās teritorijas daļu un konkrētos sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;

12.6. informāciju par iespēju projekta iesniedzējam saņemt un funkcijas uzlicējam kontrolēt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

12.7. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

13. Komercdarbības atbalstu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem piešķir kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

14. Projekta iesniedzējs – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas ūdens" – nevar būt tāds saimnieciskās darbības veicējs, attiecībā uz kuru uzņēmumu grupas līmenī konstatējama vismaz viena no Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 2. panta 18. punktā paredzētajām pazīmēm. Grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes vērtē projekta iesniedzējam individuāli un tā saistīto personu grupai.

15. Komercdarbības atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība projekta izmaksas pamatojošajiem dokumentiem, visai ar projektu saistītajai dokumentācijai un visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir atbilstošs komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai.

16. Projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu un kārtību, kādā kontrolē un pārskata šo noteikumu 12.6. apakšpunktā minētās atlīdzības (kompensācijas) maksājumus, kā arī novērš un atgūst atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.

17. Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

18. Komercdarbības atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros, drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, kas sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 procentus.

19. Projekta iesniedzējam ir īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi un infrastruktūru, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, uz termiņu, kas nav īsāks par 30 gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas sadarbības iestādē (īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē).

20. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā apliecina projekta iesniedzēja interešu konflikta neesību. Otrajā kārtā iesniedz vienu projekta iesniegumu.

21. Projekta iesniedzējs otrajā kārtā atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic projekta izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta:

21.1. ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālā diskonta likmi;

21.2. ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli;

21.3. dzīves cikls ir 30 gadi.

22. Projekta iesniedzējs ievēro horizontālos principus "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvos aktus vides aizsardzības jomā, tai skaitā:

22.1. sniedz apliecinājumu, ka būvdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem projekta iesniedzējs noteiks pienākumu, ka:

22.1.1. vismaz 70 procenti (pēc masas) no būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas nav bīstami un būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai);

22.1.2. būvniecības procesa laikā tiks ievērotas prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošināta esošo koku veselības stāvokļa aizsardzība, tai skaitā nekaitējot koku saknēm;

22.2. projektā nodrošina atbilstību tādiem aspektiem kā klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām;

22.3. projektā paredz enerģijas ietaupījumu vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu (ja attiecināms);

22.4. projektā veic siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķinu (ja attiecināms);

22.5. projektā paredz darbības, kas veicina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu.

III. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

23. Atbalstāmās darbības plāno saskaņā ar Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānu 2021.–2027. gadam un Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānu 2024.–2027. gadam.

24. Otrajā kārtā projekta iesniegumā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas ietver investīcijas infrastruktūras izveidei, pārbūvei vai atjaunošanai, kā arī tās funkcionalitātes nodrošināšanai:

24.1. notekūdeņu attīrīšanas iekārtu efektivitātes un attīrīšanas kvalitātes uzlabošana, tai skaitā trešējās notekūdeņu attīrīšanas uzlabošanai;

24.2. notekūdeņu dūņu apstrādes iekārtu izveide, pārbūve vai atjaunošana, pamatojot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu;

24.3. ar sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma nodrošināšanu saistīto inženiertīklu izveide, pārbūve vai rekonstrukcija;

24.4. darbības horizontālo principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" nodrošināšanai;

24.5. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

25. Otrās kārtas ietvaros netiek atbalstīta:

25.1. nekustamā īpašuma iegāde;

25.2. atkritumu apglabāšanas, pārstrādes un sadedzināšanas infrastruktūras attīstīšana;

25.3. notekūdeņu dūņu pārstrādes infrastruktūras attīstīšana;

25.4. piesārņoto vietu remediācija un sanācijas darbu veikšana;

25.5. fosilos resursus izmantojošu iekārtu, tai skaitā sadedzināšanas iekārtu, izveide, nomaiņa vai atjaunošana;

25.6. centralizētā notekūdeņu savākšanas tīkla paplašināšana un atjaunošana;

25.7. enerģiju ražojošu iekārtu uzstādīšana, nomaiņa vai atjaunošana.

26. Otrās kārtas projekta ietvaros plāno tikai attiecināmās izmaksas.

27. Projekta attiecināmās izmaksas otrās kārtas ietvaros ir:

27.1. projekta iesniegumu pamatojošās un projekta īstenošanas dokumentācijas izstrāde, kopā nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

27.1.1. izmaksu un ieguvumu analīzes sagatavošanas izmaksas;

27.1.2. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina sagatavošanas izmaksas (ja attiecināms);

27.1.3. darbību īstenošanai nepieciešamo tehnisko specifikāciju, tehnisko projektu vai būvprojektu sagatavošanas (tai skaitā ar būvniecības ieceri un ar būvprojektu minimālā sastāvā saistīto sagatavošanas darbu) izmaksas;

27.2. būvprojekta ekspertīzes izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) izmaksas, ja ekspertīzes vai uzraudzības veikšanu nosaka normatīvie akti, kopā nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

27.3. tehnoloģisko iekārtu demontāžas izmaksas, ēku un būvju nojaukšanas izmaksas, ja tās tiešā veidā saistītas ar šo noteikumu 24. punktā minēto iekārtu uzstādīšanu, kopā nepārsniedzot 10 procentus no šo noteikumu 27.4. apakšpunktā minēto iekārtu izmaksām;

27.4. mehānismu un inženiertehnisko risinājumu, kā arī tiem nepieciešamo ražošanas telpu vai to kombinācijas izmaksas, tai skaitā saistīto būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu izmaksas;

27.5. ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas. Minētās izmaksas nepārsniedz vienu procentu no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

27.6. horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanas izmaksas;

27.7. neparedzētie izdevumi, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kuru izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi;

27.8. rezerves izmaksas ne vairāk kā 10 procentu apmērā no attiecināmo būvniecības izmaksu kopsummas, ja projektā paredzētas būvniecības darbības un attiecināmajās izmaksās nav iekļauti šo noteikumu 27.7. apakšpunktā minētie neparedzētie izdevumi. Rezerves izmaksu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi;

27.9. pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar projektu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr.  2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr.  2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

28. Pasākuma otrās kārtas ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās:

28.1. ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir samērīgas, pamatotas un atbilst normatīvo aktu prasībām;

28.2. veiktas par aktīviem, kas ir jauni un iegādāti no trešajām personām par tirgus vērtību un kurus izmanto tikai finansējuma saņēmēja vajadzībām;

28.3. nav radušās uz darba līguma pamata.

29. Ārpus projekta drīkst paredzēt izmaksas, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, vienlaikus ievērojot šo noteikumu 33.12. apakšpunktā minētās prasības.

30. Izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra. Ja projekts ir pabeigts pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, projekta iesniegums tiek noraidīts.

IV. Otrās kārtas un projekta īstenošanas un uzraudzības nosacījumi

31. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno atbilstoši noslēgtajā civiltiesiskajā līgumā par projekta īstenošanu noteiktajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

32. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

33. Finansējuma saņēmējs:

33.1. uzkrāj datus par šo noteikumu 5. punktā minēto rādītāju vērtībām un sniedz šo informāciju sadarbības iestādei saskaņā ar civiltiesiskajā līgumā noteikto kārtību vai pēc pieprasījuma;

33.2. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu un ievēro šādus horizontālos principus:

33.2.1. klimatdrošināšana;

33.2.2. energoefektivitāte pirmajā vietā (ja attiecināms);

33.2.3. nenodarīt būtisku kaitējumu (tai skaitā veic ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu, ja attiecināms);

33.2.4. vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana (ja attiecināms);

33.3. novērš interešu konflikta risku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, 61. panta prasībām un paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu;

33.4. no saviem līdzekļiem sedz projekta īstenošanas gaitā radušos sadārdzinājumu un citas papildu izmaksas, nodrošinot piemērojamo komercdarbības atbalsta regulējuma normu ievērošanu;

33.5. nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos, tostarp to, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

33.6. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

33.7. ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu;

33.8. nodrošina, ka ir saņemtas visas vides aizsardzības vai būvniecības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, kas nepieciešamas, lai īstenotu projektā plānotos tehnoloģiskos risinājumus un veiktu  būvniecību vai iekārtu uzstādīšanu. Attiecībā uz atbilstošu piesārņojošās darbības atļauju nodrošina, ka tā tiek saņemta vismaz līdz noslēguma maksājuma pieprasījumam;

33.9. vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas izmanto projektā ieguldītās investīcijas un radītos pamatlīdzekļus projektā paredzētajam mērķim, nodrošinot ieguldīto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā;

33.10. nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības;

33.11. projekta ietvaros, veicot iepirkumus, ievēro, ka iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu iepirkuma procedūru, un (ja attiecināms) nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), kā arī izvērtē sociāli atbildīga un inovatīva publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošanu;

33.12. nodrošina, ka visas darbības, kas  tiek īstenotas projekta mērķa sasniegšanai ārpus projekta vai cita projekta ietvaros, ir pabeigtas un infrastruktūras objekti ir gatavi ekspluatācijai līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē.

34. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu un pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc tam, kad noslēgts civiltiesiskais līgums. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.

Ministru prezidente E. Siliņa

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs R. Čudars