Ministru kabineta noteikumi Nr. 394

Rīgā 2025. gada 25. jūnijā (prot. Nr. 25 45. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.1. pasākuma "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.1. pasākuma "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" (turpmāk – pasākums) projektu iesniegumu atlases otro kārtu (turpmāk – atlases otrā kārta);

1.2. pasākuma atlases otrās kārtas mērķi;

1.3. pasākuma atlases otrajai kārtai pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;

1.4. prasības Taisnīgas pārkārtošanās fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un finansējuma saņēmējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus. 

2. Pasākuma atlases otrās kārtas mērķis ir nomainīt vai pielāgot ar kūdru kurināmas siltumenerģijas ražošanas iekārtas, veicinot pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem un bezemisiju tehnoloģijām (vai to kombinācijām), pārtraucot kūdras kā kurināmā resursa izmantošanu sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniegšanai un kopējai siltumapgādes infrastruktūras efektivitātes uzlabošanai.

3. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

4. Pasākuma atlases otrās kārtas mērķa grupa ir Latvijas Republikas Līvānu novada un Preiļu novada pašvaldības, kurās sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniegšanai kā kurināmo izmanto kūdru, un šo pašvaldību iedzīvotāji.

5. Pasākuma atlases otro kārtu īsteno līdz 2028. gada 31. decembrim, sasniedzot šādus nacionālos rādītājus:

5.1. kopējais sasniedzamais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem;

5.2. kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina enerģijas galapatēriņa ietaupījumu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem (ja attiecināms).

6. Pasākuma atlases otro kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, katrai pašvaldībai iesniedzot vienu projekta iesniegumu.

7. Pasākuma atlases otrās kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 1 176 471 euro, tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums – 1 000 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldības budžeta līdzfinansējums un, ja attiecināms, pašvaldības līdzfinansējums, kas ir brīvs no komercdarbības atbalsta, – vismaz 176 471 euro.

8. Ja atlases otrās kārtas ietvaros pieejamais Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums netiek izmantots, atlikušo Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu, sadarbības iestādei vienojoties ar atbildīgo iestādi par atlases nosacījumiem, novirza nākamo pasākuma atlases kārtu organizēšanai.

9. Maksimālā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma intensitāte nepārsniedz 85 procentus no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, un nacionālais līdzfinansējums ir vismaz 15 procenti no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

10. Pasākumā atbalsts tiek sniegts granta veidā.

11. Komercdarbības atbalstu siltumapgādes sabiedriskajiem pakalpojumiem sniedz kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un de minimis atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 2023/2831).

12. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

II. Prasības projekta iesniedzējam

13. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir arī finansējuma saņēmējs, atlases otrās kārtas ietvaros ir pašvaldība, kura šo noteikumu 4. punktā minētajā administratīvajā teritorijā siltumapgādes vajadzībām izmanto kūdru un kura minēta pasākuma pirmās atlases kārtas atbildīgajai iestādei iesniegtajā nodevumā par pašvaldībām un to uzņēmumu īpašumā esošo kūdras sadedzināšanas iekārtu inventarizācijas rezultātiem un to sociālekonomisko novērtējumu.

14. Sadarbības iestāde izsludina pasākuma atlases otro kārtu, nosūtot uzaicinājumu iesniegt projektu iesniegumus tiem projektu iesniedzējiem, par kuriem atbildīgā iestāde ir sniegusi informāciju sadarbības iestādei.

15. Ja projektā paredzēts iekļaut šo noteikumu 19.3. apakšpunktā  minētās attiecināmās izmaksas, projekta iesniedzējs norāda, vai pašvaldības īpašumā esošā ēka tiek izmantota:

15.1. tikai pašvaldības autonomo funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildei;

15.2. ēkas daļu iznomājot trešajām personām saimnieciskās darbības veikšanai.  Attiecīgi  norāda kalendāra gadā iznomātās platības īpatsvaru pret ēkas kopējo platību, kurā paredzēts īstenot šo noteikumu 17.3. apakšpunktā paredzētās atbalstāmās darbības;

15.3. saimnieciskajai darbībai un aktivitātēm, atbalsts kurām nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Attiecīgi norāda saimnieciskajai darbībai izmantotā laika īpatsvaru pret ēkas kopējo darba laiku kalendāra gadā. 

16. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

III. Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

17. Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības pārejai no kūdras kurināmā izmantošanas siltumenerģijas ražošanā uz atjaunīgo energoresursu risinājumiem:

17.1. tādu siltumenerģijas ražošanas iekārtu, kurās kā kurināmais tiek izmantota kūdra, nomaiņa pret iekārtām, kurās kā kurināmais tiks izmantoti tikai atjaunīgie energoresursi, vai pret bezemisiju tehnoloģijām (vai to kombinācijām), un, ja attiecināms, ar iekārtu nomaiņu saistītā jaudas palielināšana vai samazināšana. Iekārtas un kūdras patēriņš identificēts šo noteikumu 13. punktā minētajā nodevumā; 

17.2. tādu siltumenerģijas ražošanas iekārtu, kurās kā kurināmais tiek izmantota kūdra, pielāgošana (tai skaitā pārbūve) tikai atjaunīgo energoresursu vai bezemisiju tehnoloģiju izmantošanai (vai to kombinācijai), un, ja attiecināms, ar iekārtu pielāgošanu saistītā jaudas palielināšana vai samazināšana. Iekārtas un kūdras patēriņš identificēts šo noteikumu 13. punktā minētajā nodevumā;

17.3. ēkas siltumapgādes iekšējās infrastruktūras pielāgošana (tai skaitā pārbūve) no atjaunīgajiem energoresursiem ražotās siltumenerģijas efektīvai izmantošanai (ja nepieciešams);

17.4. siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas atjaunošana, tai skaitā pārbūve (ja nepieciešams);

17.5. darbības horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" nodrošināšanai;

17.6. ar projekta darbībām tieši saistītie komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi.

18. Projektā neiekļauj darbības, kas nav vērstas uz šo noteikumu 2. punktā noteiktā mērķa sasniegšanu, kā arī ieguldījumus neveic objektos, kur kūdra kā energoresurss izmantota šo noteikumu 13. punktā minētā nodevuma tvēruma vienā gadā.

19. Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros plāno tiešās attiecināmās izmaksas, kas ietver šādas izmaksu pozīcijas šo noteikumu 17. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai:

19.1. mehānismu un tehnoloģisko risinājumu vai to kombināciju iegādes, uzstādīšanas vai pielāgošanas izmaksas, lai nodrošinātu pāreju no kūdras izmantošanas uz atjaunīgo energoresursu vai uz bezemisiju tehnoloģiju izmantošanu;

19.2. esošo tehnoloģisko iekārtu un to pamatnes demontāžas izmaksas vai esošās infrastruktūras, tai skaitā ēku un būvju, demontāžas, atjaunošanas vai pārbūves izmaksas, ja tās tiešā veidā saistītas ar šo noteikumu 17.1. un 17.2. apakšpunktā ​​​​​​​ minēto iekārtu uzstādīšanu;

19.3. ēkas iekšējās siltumapgādes sistēmas vai atsevišķu tās elementu pārbūves vai modernizācijas izmaksas, tai skaitā ēkas esošās iekšējās siltumapgādes sistēmas vai tās daļas demontāžas, tehnoloģiskā aprīkojuma iegādes, uzstādīšanas un sistēmas sagatavošanas darbībai izmaksas;

19.4. siltuma pārvades un sadales infrastruktūras, tostarp siltumtīklu un siltummezglu, kā arī saistīto elementu pārbūves vai modernizācijas izmaksas;

19.5. nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu būvprojekta (tai skaitā ar būvniecības ieceri un ar būvprojektu minimālā sastāvā saistīto sagatavošanas darbu) sagatavošanas izmaksas, kā arī būvprojekta ekspertīzes, autoruzraudzības un būvuzraudzības (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) izmaksas, ja ekspertīzes vai uzraudzības veikšanu nosaka normatīvie akti. Projektēšanas, autoruzraudzības un būvuzraudzības (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) izmaksas ir attiecināmas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

19.6. ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas. Minētās izmaksas nepārsniedz vienu procentu no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

19.7. horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanas izmaksas;

19.8. neparedzētie izdevumi ne vairāk kā piecu procentu apmērā no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izdevumu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi;

19.9. rezerves izmaksas ne vairāk kā desmit procentu apmērā no attiecināmo būvniecības izmaksu kopsummas, ja projektā paredzētas būvniecības darbības un attiecināmajās izmaksās nav iekļauti šo noteikumu 19.8. apakšpunktā minētie neparedzētie izdevumi. Rezerves izmaksu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi;

19.10. pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar projektu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

20. Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās:

20.1. ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir samērīgas, pamatotas un atbilst normatīvo aktu prasībām;

20.2. veiktas par aktīviem, kas ir jauni un iegādāti no trešajām personām par tirgus vērtību un kurus izmanto finansējuma saņēmēja vajadzībām un sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma nodrošināšanai;

20.3. radušās no dienas, kad projekta iesniegums iesniegts sadarbības iestādē – projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām, izņemot šo noteikumu 19.5. apakšpunktā minētās izmaksas, kas attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2025. gada 1. janvāra;

20.4. nav radušās uz darba līguma pamata.

21. Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta par finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Ārpus projekta nedrīkst paredzēt izmaksas, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, izņemot šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minētās izmaksas.

IV. Projekta īstenošanas un uzraudzības nosacījumi 

22. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim.

23. Projekta ietvaros iepirkumus veic saskaņā ar publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.

24. Projekta ietvaros, veicot iepirkumus, nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), ja attiecināms. 

25. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

25.1. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

25.2. savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi sešos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;

25.3. projekta sadārdzinājumu sedz no saviem līdzekļiem, nodrošinot piemērojamo komercdarbības atbalsta regulējuma normu ievērošanu;

25.4. nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos, tostarp to, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

25.5. nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības;

25.6. nodrošina, ka nekustamais īpašums, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, ir finansējuma saņēmēja īpašumā vai valdījumā projekta dzīves ciklā, kas iekļauj projekta īstenošanas laiku un pēcuzraudzības periodu un ir vismaz 15 gadi, un šīs īpašuma vai valdījuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā (ja attiecināms), tādējādi nodrošinot tam tiesības piekļūt zemesgabaliem, kur paredzēts īstenot projektu un veikt tajos infrastruktūras uzturēšanas darbus;

25.7. projekta dzīves ciklā, kas iekļauj projekta īstenošanas laiku un pēcuzraudzības periodu un ir vismaz 15 gadi, nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju, tai skaitā infrastruktūras ekspluatāciju, uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī to, ka siltumenerģijas ražošanā netiek izmantota kūdra;

25.8. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu un ievēro šādus principus:

25.8.1. klimatdrošināšana;

25.8.2. energoefektivitāte pirmajā vietā;

25.8.3. nenodarīt būtisku kaitējumu;

25.9. novērš interešu konflikta risku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, 61. panta prasībām un paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu;

25.10. ja projekta ietvaros plānota pāreja uz koksnes biomasas kā atjaunīgā energoresursa izmantošanu, nodrošina, ka projekta dzīves ciklā, kas iekļauj projekta īstenošanas laiku un pēcuzraudzības periodu un ir vismaz 15 gadi, tiks izmantots ilgtspējīgs biomasas kurināmais (šķelda, kokskaidu briketes, kokskaidu granulas).

26. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, izvērtē plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu un, ja iespējams, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma.

V. Komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi

27. Projekta iesniedzējs – pašvaldība, kas ir sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzējs, – ir pieņēmis lēmumu par siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Lēmumā norāda:

27.1. konkrētos sniedzamos siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;

27.2. siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

27.3. maksu par siltumapgādes sabiedriskajiem pakalpojumiem, tai skaitā nepieciešamo infrastruktūru;

27.4. siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

27.5. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

28. Projekta iesniedzējs – pašvaldība, kas ir sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzējs, – nevar būt tāds saimnieciskās darbības veicējs, attiecībā uz kuru uzņēmumu grupas līmenī konstatējama vismaz viena no Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 2. panta 18. punktā paredzētajām pazīmēm. Grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes vērtē projekta iesniedzējam individuāli un tā saistīto personu grupai (ja attiecināms).

29. Šo noteikumu 28. punktā minētos nosacījumus pārbauda uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi sadarbības iestādē un uz komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi.

30. Projekta iesniedzējs – pašvaldība, kas ir sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzējs, – iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī minēto maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta (pakalpojuma līguma) darbības perioda beigās, vai arī apliecinājumu par sabiedriskajiem pakalpojumiem paredzēto kopējo maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.

31. Atlīdzības maksājuma (kompensācijas) saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība projekta izmaksas pamatojošiem dokumentiem, visai ar projektu saistītajai dokumentācijai un visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir atbilstošs komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai.

32. Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos minētās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu. Atmaksu veic kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

33. De minimis atbalstu projekta iesniedzējam šo noteikumu 15.2. un 15.3. apakšpunktā minētajos saimnieciskās darbības īstenošanas gadījumos piešķir saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831, ievērojot šādus nosacījumus:

33.1. pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai projekta iesniedzējam plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto robežlielumu jeb 300 000 euro. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst regulas Nr.  2023/2831 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;

33.2. de minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā minētos nozaru ierobežojumus un regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta "e" un "f" apakšpunktā minētos darbības ierobežojumus. Ja komersants vienlaikus darbojas vienā vai vairākās nozarēs vai veic citas darbības nozarēs, kas neietilpst regulas Nr. 2023/2831 darbības jomā, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punktu, lai darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūtu labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu;

33.3. de minimis atbalsta gadījumā projekta iesniegumam pievieno de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotas veidlapas izdruku vai norāda sistēmā izveidotās un apstiprinātās atbalsta pretendenta veidlapas identifikācijas numuru, ievērojot normatīvos aktus par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.

34. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr.  2023/2831 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.

35. De minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Dokumentāciju par de minimis atbalsta piešķiršanu sadarbības iestāde glabā 10 gadus no pēdējā programmas ietvaros piešķirtā atbalsta, bet finansējuma saņēmējs – 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

36. Ja tiek pārkāptas regulas Nr. 2023/2831 prasības, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu. Atmaksu veic kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

37. Piešķirtais komercdarbības atbalsts, tajā skaitā de minimis atbalsts, nevar tikt apvienots ar finansējumu citas atbalsta programmas ietvaros, kam finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām. Piešķirtais komercdarbības atbalsts var tikt kumulēts ar citu komercdarbības atbalstu, ja vien atbalsts attiecas uz dažādām attiecināmajām izmaksām.

38. Komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad pieņemts sadarbības iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.

39. Ja papildu komercdarbības atbalsts siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam un de minimis atbalsts tiek piešķirts projekta īstenošanas laikā, par atbalsta piešķiršanas brīdi uzskata dienu, kad tiek parakstīti attiecīgie vienošanās par projekta īstenošanu grozījumi.

VI. Noslēguma jautājums

40. Šo noteikumu 17.3. un 17.4. apakšpunktu piemēro no dienas, kad Eiropas Komisijā ir apstiprināti Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumi, kas 6. politikas mērķa "Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas" ietvaros paredz ieguldījumus siltumenerģijas apgādes pielāgošanai alternatīviem atjaunīgo energoresursu kurināmajiem, veicinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu.

Ministru prezidente E. Siliņa

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs ‒ iekšlietu ministrs R. Kozlovskis