1.1. Ādažu novada pašvaldības dome 26.09.2024. apstiprināja saistošos noteikumus Nr. 46/2024 "Par publisko ūdeņu izmantošanu un apsaimniekošanu Ādažu novadā" (turpmāk – SN Nr. 46/2024), lai noteiktu kārtību, kādā izmantojami, tiek uzturēti un aizsargāti Ādažu novada administratīvajā teritorijā esošie publiskie ūdeņi un to krasti, kārtību, kādā tiek nodrošināta personu drošība publiskās atpūtas vietās un publiskajos ūdeņos, sezonas objektu saskaņošanas, izvietošanas un izmantošanas kārtību, nosacījumus kuģošanas līdzekļu satiksmei publiskajos ūdeņos, u.c.

1.2. Kā SN Nr. 46/2024 izdošanas tiesiskais pamatojums tika norādīts Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 20. punkts, 45. panta pirmās daļas 2. un 7. punkts un Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 48.¹ panta otrā daļa.

1.3. SN Nr. 46/2024 izdošanas nepieciešamība bija pamatota ar to, ka ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu zaudēja spēku Ādažu novada pašvaldības 22.06.2021. saistošie noteikumi Nr. 19/2021 "Par virszemes ūdensobjektu izmantošanu un apsaimniekošanu Ādažu novadā" un 24.01.2018. Carnikavas novada domes saistošie noteikumi Nr. SN/2018/2 "Par kārtību, kādā izmantojami Carnikavas novada administratīvajā teritorijā esošie publiskie ūdeņi un to krasti".

1.4. Šobrīd nav reglamentētas publisko ūdeņu izmantošanas un aizsardzības prasības, ciktāl tās neregulē Grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kas apstiprināti ar Ādažu novada domes 27.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 7/2018 "Ādažu novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi", kā arī Grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kas apstiprināti ar Carnikavas novada domes 20.02.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. SN/2019/8 "Carnikavas novada teritorijas plānojums 2018.–2028. gadam".

1.5. Ādažu novada domes 27.03.2018. saistošo noteikumu Nr. 7/2018 "Ādažu novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" 316. punktā paredzēti ierobežojumi publiskā lietošanā esošo ūdeņu izmantošanai, t.i., attiecībā par kuģošanas ātrumu publiskajās ūdenstilpnēs, daļēji tika iekļauti SN Nr. 46/2024, nosakot administratīvo atbildību par šo ierobežojumu neievērošanu, jo atbildība par šo nosacījumu pārkāpšanu šajā un citos normatīvajos aktos nav noteikta. Attiecīgie ierobežojumi noteikti, lai saglabātu publisko ūdenstilpņu kvalitatīvu vidi, kā arī nodrošinātu personu drošu pārvietošanos ar kuģošanas līdzekļiem ūdenstilpēs un drošību publiskās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm, kas ir panākams, ja par to ir noteikta arī atbildība. Uzskatāms, ka pilnībā normas netiek dublētas, jo teritorijas plānojumā par to nav paredzēta administratīvā atbildība.

1.6. Valsts kontroles ieteikumos pašvaldībām "Par Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu revīzijas lietā Nr. 2.4.1-42/2020" un 14.04.2023. aktualizētajā laika grafikā Nr. 2.4.1-42/2020/IET/32-gr-14.04.2023 Ādažu novada pašvaldības ziņošanai par ieteikumu ieviešanu revīzijā "Vai pašvaldībās ir nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša un ekonomiska publisko ūdeņu pieejamība, nodrošinot rekreācijas iespējas iedzīvotājiem un sekmējot pašvaldības izaugsmi?" (revīzijas grafiks Nr. 2.4.1-42/2020), norādīts, ka, lai uzlabotu ūdens resursu attīstības plānošanu, tajā skaitā, kontekstā ar valsts kopīgo mērķu ūdeņu kvalitātes nodrošināšanā un pašvaldības mērķu rekreācijas iespēju nodrošināšanā sasniegšanu, pašvaldībām jāizstrādā saistošie noteikumi par iekšējās kontroles par ūdenstilpes izmantošanu kārtību, jāapstiprina noteikumi par publisko ūdeņu apsaimniekošanas pasākumiem un to izpildes kārtību, patstāvīgi jāorganizē to izpildes kontrole, jāizstrādā pašvaldības iekšējie noteikumi par ūdenstilpju ekspluatācijas kontroles kārtību u.c.

1.7. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) 24.10.2024. atzinumā Nr. 1-18/6307 (turpmāk – Atzinums) tika izteikti būtiski iebildumi par SN Nr. 46/2024 tiesiskumu.

1.8. Pastāvot atšķirīgiem viedokļiem starp pašvaldību un VARAM saistībā ar Atzinumā minētajiem iebildumiem, tajā skaitā, par to, vai pašvaldība atbilstoši Pašvaldību likumam vispār ir pilnvarota izdot saistošos noteikumus publisko ūdeņu izmantošanas, uzturēšanas un aizsardzības jomā, SN Nr. 46/2024 nebija iespējams savlaicīgi precizēt un publicēt.

1.9. Pašvaldību likuma 47. panta sestās un septītās daļas izpratnē, ja dome nepiekrīt Atzinumam pilnībā, vai kādā tā daļā, tā divu mēnešu laikā pēc Atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu, kurā sniedz pamatojumu, kā arī triju darbdienu laikā pēc lēmuma parakstīšanas nosūta saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu ministrijai, kas sniegusi atzinumu, VARAM un izsludināšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Pēc šī termiņa pašvaldība attiecīgos saistošos noteikumus nav tiesīga publicēt.

1.10. Ievērojot iepriekšminēto, ir izstrādāti jauni saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi), kam par pamatu ņemti SN Nr. 46/2024, precizējot tos atbilstoši Atzinumā paustajiem iebildumiem, kuriem pašvaldība ir piekritusi.

1.11. Būtiskākā atšķirība no SN Nr. 46/2024 noteiktā regulējuma ir Noteikumu I–V un VIII nodaļu attiecināšana vienīgi uz pašvaldības īpašumā, bet ne valdījumā esošajiem publiskajiem ūdeņiem, jo VARAM ieskatā, tāds deleģējums pašvaldībai Pašvaldību likuma tvērumā ir sniegts, taču tas nav paplašināms. Savukārt Noteikumu VI nodaļa attieksies uz visiem publiskajiem ūdeņiem pašvaldības administratīvajā teritorijā, jo šādu regulējumu pieļauj Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 48.¹ panta otrā daļa.

2.1. Noteikumu īstenošanas fiskālās ietekmes prognoze uz pašvaldības budžetu:

2.1.1. samazina vai palielina ieņēmumu daļu – nav attiecināms;

2.1.2. samazina vai palielina izdevumu daļu – nav attiecināms.

2.2. Citas budžeta pozīcijas pašvaldībai netiks ietekmētas, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide vai esošo institūciju kompetences paplašināšanu, lai nodrošinātu Noteikumu izpildi.

3.1. Sociālā ietekme – Noteikumiem paredzama pozitīva ietekme uz sociālo vidi un iedzīvotāju veselību, jo ir vērsti uz vides, virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu.

3.2. Ietekme uz vidi – paredzama pozitīva ietekme, jo Noteikumu mērķis ir veidot vienotus novada administratīvās teritorijas publisko ūdeņu izmantošanas noteikumus, iekļaujot vides aizsardzības prasības un noteikumus.

3.3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā – nav attiecināma.

3.4. Ietekme uz konkurenci – nav ietekmes.

4.1. Institūcijas un amatpersonas, pie kuriem persona var vērsties Noteikumu piemērošanā, ir pašvaldības aģentūra "Carnikavas komunālserviss" (turpmāk – Aģentūra), Ādažu novada būvvalde (turpmāk – Būvvalde), Ādažu novada pašvaldības policija, Ādažu novada pašvaldības Administratīvā komisija (turpmāk – Administratīvā komisija), atbilstoši Noteikumos noteiktajai kompetencei.

4.2. Administratīvā atbildība par administratīviem pārkāpumiem ūdens resursu aizsardzības un apsaimniekošanas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā ir noteikta Ūdens apsaimniekošanas likumā.

4.3. Administratīvā atbildība par videi nodarīto kaitējumu noteikta Vides aizsardzības likumā.

4.4. Administratīvā atbildība par administratīviem pārkāpumiem piesārņojuma jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā noteikta likumā "Par piesārņojumu".

4.5. Administratīvā atbildība par administratīviem pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā noteikta Atkritumu apsaimniekošanas likumā.

4.6. Administratīvā atbildība par administratīviem pārkāpumiem jūras vides aizsardzības un jūras izmantošanas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā noteikta Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā.

4.7. Administratīvā atbildība par administratīviem pārkāpumiem aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā noteikta likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām".

4.8. Administratīvā atbildība par administratīviem pārkāpumiem sugu un biotopu aizsardzības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā noteikta Sugu un biotopu aizsardzības likumā.

4.9. Administratīvā atbildība par administratīviem pārkāpumiem aizsargjoslās noteikta Aizsargjoslu likumā.

4.10. Administratīvā atbildība par administratīviem pārkāpumiem jūrlietu jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā paredzēta Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā.

4.11. Administratīvā atbildība par administratīviem pārkāpumiem būvniecības jomā paredzēta Būvniecības likumā.

4.12. Ādažu novada pašvaldības policija veic Noteikumu ievērošanas kontroli un administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai Noteikumu 6., 7., 28., 29., 30., 31. punktā paredzētajos gadījumos, kā arī ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

4.13. Būvvalde veic Noteikumu ievērošanas kontroli un administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai šo Noteikumu 4., 11., 13., 16., 17., 18., 20., 21., 24., 25., 26., 27. punktā paredzētajos gadījumos, kā arī ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

4.14. Administratīvā pārkāpuma lietas izskata Administratīvā komisija.

4.15. Administratīvo procedūru izmaksas – nav paredzētas.

5.1. Noteikumu izpildei nav nepieciešams veidot pašvaldības jaunas institūcijas, darba vietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci.

5.2. Noteikumi izstrādāti, lai īstenotu pašvaldības autonomo funkciju, kas uzliek pienākumu noteikt pašvaldības īpašumā esošu un publiskā lietošanā nodotu ūdeņu uzturēšanu.

6.1. Pašvaldības cilvēkresursi, kas tiks iesaistīti Noteikumu īstenošanā, ir Aģentūra, Būvvalde, Ādažu novada pašvaldības policija un Administratīvā komisija, atbilstoši Noteikumos noteiktajai kompetencei.

6.2. Nav paredzēta jaunu institūciju izveide vai esošo likvidācija, reorganizācija. Izpildei nepieciešami resursi tiek paredzēti pašvaldības budžeta ietvaros.

7.1. Noteikumi ir atbilstoši iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai, pašvaldības autonomās funkcijas izpildei. Mērķa sasniegšanai nosakot samērīgas prasības publisko ūdeņu izmantošanai, uzturēšanai un aizsargāšanai, kā arī samērīgu atbildību par Noteikumu neievērošanu.

7.2. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi, un rīcība ir atbilstoša augstākstāvošiem normatīviem aktiem.

7.3. Izstrādājot Noteikumus ir izvērtēti arī šādi kritēriji: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.

7.4. Administratīvais sods paredzēts ar mērķi – atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas, aizstāvēt pārējo iedzīvotāju tiesības dzīvot drošā, sakoptā un tīrā vidē.

7.5. Noteikumu izdošanas mērķis nav administratīvi sodīt pēc iespējas vairāk personas, bet gan nodrošināt publisko ūdeņu izmantošanas, aizsardzības un uzturēšanas prasības, kā arī radīt drošus nosacījumus kuģošanas līdzekļu satiksmei publiskajos ūdeņos.

7.6. Administratīvā akta administratīvā akta (procesa) prioritātes princips Noteikumos nav paredzēts, jo administratīvā procesa piemērošana neveicina Noteikumu mērķa sasniegšanas efektivitāti. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, pašvaldība vērš uzmanību, ka tās iepriekš veiktās procesuālās darbības, lai administratīvā procesa ietvaros panāktu pieņemto administratīvo aktu izpildi, ir ilgstošas, rada nozīmīgu administratīvo slogu (administratīvie akti, brīdinājumi par piespiedu izpildi, izpildrīkojumi, tiesvedības dokumentācija, u.c.), kā arī nemotivē personu ievērot normatīvo aktu prasības.

7.7. Augstākas tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007. gada 8. jūnija spriedumā lietā
Nr. SKA-194/2007 15. punktā norādīja, "ja persona nepamatoti ar saviem informācijas pieprasījumiem vai iesniegumiem sniegt atbildi pēc būtības prasa pārmērīgus resursus no valsts puses, tas līdz ar to nepamatoti ierobežo citu personu tiesības saņemt informāciju, vai atbildi pēc būtības, jo valsts nespēj pienācīgi tos izskatīt". Augstākās tiesas atziņa attiecināma uz aplūkojamo gadījumu, jo administratīvais process prasa resursus un ierobežo citu personu (iedzīvotāju) tiesības, piemēram, saņemt savlaicīgu atbildi pēc būtības.

7.8. Tieši administratīvais sods ir efektīvāks līdzeklis, lai personas atturētu no pārkāpuma izdarīšanas. Procesā, kurā tiek izdots tiesisku pienākumu nosakošs administratīvais akts, ir vairāki problemātiski aspekti. Proti:

7.8.1. administratīvais process gan iestādē, gan tiesā ir ilgstošs – pat līdz 5 gadiem, (tiesvedības lietas Nr. A420219415, A420220215, A420217515, A420324715), kuru laikā persona neveic, un/vai atturas no saistošajos noteikumos noteiktā pienākuma izpildes, kas savukārt ierobežo un skar citu personu tiesības, u.tml.;

7.8.2. izdotie lēmumi, pat piemērojot piespiedu naudu un to palielinot, nemotivē personu, jo tiem nav soda raksturs – persona turpina pārkāpt saistošos noteikumus, un šādā gadījumā tai nerodas nekādi ierobežojumi, kas mudinātu personu novērst, izpildīt, vai atturēties no pretlikumīgas rīcības;

7.8.3. praktiska rakstura problēma rodas gadījumos, kad persona pat pēc piespiedu naudas piemērošanas nepārtrauc ilgstošu pārkāpumu. Daudzos gadījumos pārkāpuma turpināšana ne tikai norāda uz personas nihilistisku attieksmi pret likumu un/vai saistošajiem noteikumiem, bet arī ir sabiedriski kaitīga un bīstama, piem., nedrošas būves konstrukcijas gadījumā, kas ir publiski pieejama;

7.8.4. aizvietotājizpildes pielietošana prasa būtiskus pašvaldības finanšu līdzekļus, kurus pašvaldība, saņemot no nodokļu maksātājiem varētu izmantot citu svarīgāku funkciju nodrošināšanai. Lai gan Administratīvā procesa likuma 364. panta pirmās daļas izpratnē administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas uzliek adresātam – ne vienmēr pastāv iespēja, ka pašvaldības iztērētie līdzekļi tiks atgūti no privātpersonas, kas nozīmē ietekmi uz pašvaldības budžetu.

8.1. Ņemot vērā to, ka jaunie saistošie noteikumi faktiski ir Saistošo noteikumu Nr. 46/2024 precizēta redakcija, šajā sadaļā ir atspoguļots arī Saistošo noteikumu Nr. 46/2024 apspriešanas process.

8.2. Saistošo noteikumu Nr. 46/2024 izstrādes procesā:

8.2.1. ir notikušas konsultācijas ar sabiedrības pārstāvjiem, kas piedalījās pašvaldības darba grupā publisko ūdeņu apsaimniekošanas un izmantošanas kārtības noteikšanai, kas izveidota ar Ādažu novada pašvaldības domes 28.12.2022. lēmumu Nr. 600;

8.2.2. ņemti vērā Latvijas Jūras administrācijas 17.05.2024. atzinumā Nr. 1-19.1/N-134e un 09.09.2024. atzinumā Nr. 1-19.1/N-210e izteiktie priekšlikumi un iebildumi. SN Nr. 46/2024 projekts divas reizes tika nosūtīts Latvijas Jūras administrācijai izvērtēšanai no kuģošanas drošības viedokļa atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 48.¹ panta otrās daļas prasībām;

8.2.3. atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā noteiktajai kārtībai pēc izskatīšanas domes Attīstības komitejā 15.05.2024. un atkārtoti – pēc izskatīšanas domes apvienotās Finanšu komitejas un Attīstības komitejas sēdē 03.07.2024. un Attīstības komitejas sēdē 07.08.204., SN Nr. 46/2024 projekts tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.adazunovads.lv, kā arī informācija par projektu tika publicēta sociālās vietnes Facebook pašvaldības kontā, lai sasniegtu mērķgrupu, kā arī noskaidrotu pēc iespējas plašākas sabiedrības viedokli.

8.3. Publikācijā noteiktajā termiņā no 17.05.2024. līdz 30.05.2024. saņemti 10 priekšlikumi no 2 juridiskajām personām un 35 priekšlikumi no 22 iedzīvotājiem. 4 iedzīvotāji pauduši atbalstu SN Nr. 46/2024 projektam, viņu viedokļi pieņemti zināšanai.

8.4. Netika atbalstīti šādi priekšlikumi, kas pausti 8.3. punktā minētajā apspriešanā:

8.4.1. kas ir pretrunā Ādažu novada domes 27.03.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 7/2018 "Ādažu novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" 316. punktam, tajā skaitā, atļaut ūdensmotociklu pārvietošanos Mazajā Baltezerā, aizliegt ūdensmotociklu pārvietošanos Lielajā Baltezerā, samazināt apbūves noteikumos noteikto maksimālo kuģošanas ātrumu Lielajā Baltezerā un Lilastes ezerā, u.tml.;

8.4.2. pilnvarot noteiktas personas boju izvietošanā, jo attiecīgs pilnvarojums iestādes ietvaros nav jāregulē ar ārējo normatīvo aktu (saistošajiem noteikumiem);

8.4.3. nodrošināt, ka Pašvaldības policija kontrolē ūdens noteikumu ievērošanu. Ūdens noteikumu ievērošanu iespējams kontrolēt ar videonovērošanas kamerām, fotofiksācijām un droniem. Aktīvās sezonas sākumā vairākas nedēļas paredzēt ikdienas ezera patrulēšanu, ar mērķi informēt un disciplinēt cilvēkus, kuri lieto ūdens tilpni. SN Nr. 46/2024 37. un 38. punktā bija noteikts, ka šo noteikumu ievērošanas kontroli un administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai kompetences ietvaros veic Pašvaldības policija un Būvvalde. Kontroles, patrulēšanas, u.c. darbību kārtība ar ārējo normatīvo aktu nav regulējama;

8.4.4. izvērtēt nosacījumu, ka par kuģošanas līdzekļa ekspluatāciju un drošību atbildīgs ir kuģošanas līdzekļa īpašnieks. Atbildība par kuģošanas līdzekļa tehnisko stāvokli būtu pieprasāma no īpašnieka, bet konkrētu rīcību no lietotāja puses īpašnieks nevar ietekmēt. Minētais nosacījums dublē Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumus Nr. 92 "Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 92). Turklāt, minētajos noteikumos atbildība ir diferencēta (piemēram, 14., 16., 17. u.c. punktā noteikts, ka par kuģošanas drošību un to personu drošību, kas atrodas kuģī, atbild kuģošanas līdzekļa vadītājs, nevis īpašnieks);

8.4.5. papildināt ar pienākumu apsaimniekotājam izvietot pieejamu un saprotamu informatīvo vidi, lai peldlīdzekļu lietotāji no Ropažu novada, Rīgas, u.c., būtu informēti par kuģošanas kārtību un ierobežojumiem Ādažu novada publiskajās ūdenstilpnēs – informatīvās vides nodrošināšanas kārtība nav nosakāma ar ārēju normatīvo aktu. Citastarp, daļu no minētajiem pienākumiem pašvaldībai, kā publisko ūdeņu īpašniekam, nosaka MK noteikumi Nr. 92 (piemēram, 83. punkts);

8.4.6. izslēgt 20. punktu, jo laipu uzstādīšanas, peldošo konstrukciju izvietošanas un piestātņu būvniecības nosacījumi ir noteikti 22. punktā. Tiek precizēts 20. punkts, kas paredz vispārīgus nosacījumus, t.i., laipas un piestātnes ekspluatē SN Nr. 46/2024 un piekritīgos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Savukārt citu personu piekļuve laipām un piestātnēm pieļaujama tikai ar īpašnieku saskaņojumu.

8.5. Tika atbalstīti atsevišķi redakcionāli priekšlikumi, kā arī priekšlikumi, kas raisa būtiskas izmaiņas SN Nr. 46/2024 projektā:

8.5.1. precizēts 1.2., 1.4. un 1.5. apakšpunkts šādā redakcijā:

"1.2. kārtību, kādā nodrošina personu drošību publiskajos ūdeņos;

1.4. laipu, piestātņu un peldošo konstrukciju saskaņošanas, būvniecības un ekspluatācijas kārtību publiskajos ūdeņos;

1.5. sezonas objektu saskaņošanas, būvniecības un ekspluatācijas kārtību";

8.5.2. precizēti terminu "peldoša konstrukcija", "piekrastes zona" skaidrojumi;

8.5.3. noteikumi papildināti ar 11. punktu šādā redakcijā:

"11. Izvērtējot informatīvās vides un kontroles nepieciešamību publisko ūdeņu teritorijās atbilstoši budžetā šim mērķiem piešķirtajam finansējumam, pašvaldība:

11.1. izvieto bojas publiskajos ūdeņos;

11.2. norobežo publisko peldēšanās vietu zonas un teritorijas pie publiskajām laivu ielaišanas vietām;

11.3. izvieto informatīvās zīmes un ūdenstilpes izmantošanas kontroles tehniskos līdzekļus publisko ūdeņu krastos personu informēšanai par ūdenstilpes izmantošanas un kuģošanas kārtību, atļauto pārvietošanās ātrumu un ierobežojumiem.";

8.5.4. 12. punkts izteikts jaunā redakcijā:

"12. Krastmalās, piestātnēs vai pie laipām atļauts būvēt jaunus un pārbūvēt esošos krastu nostiprinājumus erozijas skartās vietās, ievērojot normatīvo aktu prasības, ūdenstilpes krasta dabīgās īpatnības, kā arī attīrīt no dūņām un aizaugumiem ar ūdenszālēm piestātnēm un laipām tieši pieguļošo teritoriju tādā platībā, kas nodrošina to drošu lietošanu.";

8.5.5. IV sadaļas nosaukums "Laipu, piestātņu un peldbūvju saskaņošana, būvniecība un izvietošana" aizstāts ar "Laipu, piestātņu un peldošu konstrukciju uzstādīšana, būvniecība un ekspluatācija", kā arī precizēts 17. punkts šādā redakcijā:

"17. Laipas, piestātnes un peldošās konstrukcijas publiskajos ūdeņos saskaņo, izbūvē, izvieto un ekspluatē šajos noteikumos un citos piekritīgos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Peldošās konstrukcijas nav atļauts izvietot publiskajos ūdeņos Carnikavas pagasta administratīvajā teritorijā.";

8.5.6. 32. punkts papildināts ar 32.8. apakšpunktu šādā redakcijā:

"32.8. Lielajā Baltezerā, Lilastes ezerā maksimālais kuģošanas ātrums ir 60 km stundā, un aizliegts tuvāk par 300 m no krasta līnijas:

32.8.1. nodarboties ar motorizēto ūdenssportu;

32.8.2. pārvietoties ar ūdensmotocikliem ātrāk par 9 km stundā.";

8.5.7. noteikumi papildināti ar 33. punktu šādā redakcijā (piekrastes zonas termina skaidrojums sniegts 2.7. apakšpunktā):

"33. Piekrastes zonā noteikti šādi motorizēto kuģošanas līdzekļu (tajā skaitā, ūdensmotociklu) un laivu pārvietošanās ierobežojumi, ja pārvietošanās ar attiecīgo transportlīdzekli nav aizliegta teritorijas plānojumā:

33.1. priekšroka ir mazaizsargātajiem ūdenstilpes lietotājiem (peldētāji, airu laivas, sup dēļi, u.c.);

33.2. piekrastes zonu drīkst šķērsot, uzsākot kustību no speciāli izveidotām vietām (laivu ielaišanas vietām) vai sava nekustamā īpašuma;

33.3. atļauts pārvietoties ar kuģošanas ātrumu, kas nepārsniedz 9 km stundā, kustību uzsākot perpendikulāri krasta līnijai vai pa īsāko ceļu uz ezera vidu.";

8.6. Atkārtotajā publikācijā noteiktajā termiņā – no 08.08.2024. līdz 23.08.2024., tika saņemta informācija no 33 iedzīvotājiem un iedzīvotājus pārstāvošām juridiskām personām, kuri pauda atbalstu SN Nr. 46/2024 projektam. Papildus, saņemti 7 iedzīvotāju priekšlikumi, kuri netika atbalstīti, jo bija pretrunā Ādažu novada teritorijas plānojuma Apbūves noteikumiem (piemēram, saistošajos noteikumos atļaut ūdensmotociklu izmantošanu vietās, kur tas ir aizliegts ar spēkā esošu teritorijas plānojumu). Vairākos gadījumos izteikts priekšlikums samazināt atļauto attālumu no krasta (300 m) motorizētajam ūdenstransportam.

8.7. Atzinumā nav izteikti iebildumi par SN Nr. 46/2024 VI nodaļas tiesiskumu, tādējādi minētā nodaļa jaunajos saistošajos noteikumos tiek ietverta bez izmaiņām.

8.8. Latvijas Jūras administrācija divas reizes ir vērtējusi Saistošos noteikumus Nr. 46/2024 no kuģošanas drošības viedokļa, un pašvaldība šīs institūcijas iebildumus ir ievērojusi, tāpēc jaunie saistošie noteikumi šai institūcijai atkārtoti netiek sūtīti, jo minētā rīcība būtu formāla un neatbilstoša lietderības, efektivitātes un labas pārvaldības principam.

8.9. Ņemot vērā to, ka šie saistošie noteikumi ietver būtiskas izmaiņas atšķirībā no SN Nr. 46/2024 regulējuma, kas saistīts ar Atzinumā izteikto iebildumu izvērtējumu, pēc izskatīšanas domes Attīstības komitejā 12.03.2025. to projekts tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.adazunovads.lv, kā arī informācija par projektu tika publicēta sociālās vietnes Facebook pašvaldības kontā, lai sasniegtu mērķgrupu, kā arī noskaidrotu pēc iespējas plašākas sabiedrības viedokli.

8.10. Sabiedriskās apspriešanas laikā no 12.03.2025.–26.03.2025. tika saņemti 3 iedzīvotāju priekšlikumi, 2 gadījumos – pausts atbalsts saistošajiem noteikumiem. Pašvaldības dome neatbalstīja iedzīvotāja priekšlikumus svītrot aizliedzošās vai ierobežojošās saistošo noteikumu normas attiecībā uz kuģošanu Mazajā Baltezerā. Saistošo noteikumu nosacījumi nevar būt pretrunā Ādažu TIAN 316.2. punktam, kur jau ir noteikts iepriekšminētais aizliegums un ātruma ierobežojumi.

8.11. Izvērtējot VARAM) 14.04.2025. atzinumu Nr. 1-18/1999 (turpmāk – 14.04.2025. Atzinums) par Noteikumiem, Noteikumi precizēti šādā daļā:

8.11.1. Tiesiskajā pamatojumā tiek svītrota norāde uz Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 20. punktu, kā arī šī likuma 44. panta otro daļu, jo 4. pantā ir noteiktas pašvaldības autonomās funkcijas, taču minētais pants nesatur pilnvarojumu saistošo noteikumu izdošanai. Noteikumu izdošanas tiesiskais pamatojums ietverts Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 2. un 7. punktā,

8.11.2. precizēti 1. punkta apakšpunkti, lai nodrošinātu, ka ar Noteikumiem netiek regulēti tādi jautājumi, kurus likumdevējs nav devis tiesības pašvaldībai noregulēt. Noteikumi noteiks kārtību, kādā pašvaldībā tiek izmantoti publiskā lietošanā nodoti publiskie ūdeņi, atpūtas vietas pie publiskajiem ūdeņiem un krasta kāpu aizsargjosla, kārtību, kādā īstenojama pašvaldības īpašumā esošu un publiskā lietošanā nodotu ūdeņu aizsardzība un uzturēšana un kārtību, kādā ievērojami nosacījumi kuģošanas līdzekļu satiksmei publiskajos ūdeņos,

8.11.3. lai nodrošinātu Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 2. un 7. punktos ietvertā pašvaldības deleģējuma tvērumu ar Noteikumiem regulēt vienīgi publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju izmantošanu un pašvaldības īpašumā esošu un publiskā lietošanā nodotu ūdeņu aizsardzību un uzturēšanu:

8.11.3.1. tiek svītrotas III, IV un V nodaļas ar tajā esošajiem punktiem, kuri ir attiecināmi uz būvniecības regulējumu (krasta nostiprinājumi, laipas, piestātnes, peldošās konstrukcijas, sezonas objekti), kā arī VIII nodaļa;

8.11.3.2. tiek svītrots 3.1. apakšpunktā minētais termina skaidrojums "gājēju koridors", jo tālāk tekstā termins netiek lietots;

8.11.3.3. II nodaļai tiek mainīts nosaukums "Publisko ūdeņu izmantošanas noteikumi";

8.11.3.4. tiek veidota jauna III nodaļa "Publisko ūdeņu uzturēšanas un aizsardzības kārtība";

8.11.3.5. līdzšinējā VII nodaļa tiek uzskatīta par V nodaļu, bet līdzšinējā VI nodaļa tiek uzskatīta par IV nodaļu;

8.11.3.6. līdzšinējie 12., 19., 21. punkti, kas nav saistīti ar būvniecības regulējumu, kā arī precizēts līdzšinējais 8. punkts, tiek ietverti jaunajā III nodaļā;

8.11.3.7. līdzšinējais 20. punkts, kurā noteikts aizliegums publiskajos ūdeņos izvietot un noenkurot mājlaivas, tiek izteikts kā 4.5. apakšpunkts;

8.11.3.8. līdzšinējo III, IV un V nodaļu noteikumus attiecībā par krasta nostiprinājumu, laipu un piestātņu būvniecību, kā arī peldošo konstrukciju un sezonas objektu novietošanu publiskajos ūdeņos un to krastos pirmsšķietami paredzēts nostiprināt citos pašvaldības ārējos vai iekšējos normatīvajos aktos, pirms tam konsultējoties ar Valsts kontroli, VARAM un Ekonomikas ministriju. Attiecīgi, no Noteikumiem tiek svītroti 3.11. un 3.12. punktos noteiktie termini "sezona" un "sezonas objekti", jo turpmāk Noteikumos netiks izmantoti.

8.11.2. Tiek svītrots 3.2 apakšpunktā noteiktais termina "krastmala" skaidrojums, jo tā nozīme faktiski atbilst Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 2.15. apakšpunktā minētajam, kur noteikts, ka krastmala ir teritorija ūdensobjektu krastā un tā tuvumā, kurā nodrošināta publiska piekļuve un publiskas funkcijas,

8.11.3. tiek svītrots 6.2. apakšpunkts, kas nosaka, ka publiskajos ūdeņos aizliegts bojāt publiskajiem ūdeņiem piekritīgu inventāru un labiekārtojuma elementus. Atbildība par šādu darbību veikšanu jau ir paredzēta Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk – ASL) 11. panta pirmajā daļā (sabiedriskās kārtības traucēšana, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību) un Krimināllikuma 185. pantā (mantas tīša bojāšana un iznīcināšana),

8.12. Pašvaldība nepiekrīt un nesaskata pamatojumu šādiem 14.04.2025. Atzinumā minētiem iebildumiem:

8.12.1. svītrot 3.4. un 3.5. apakšpunktus, jo Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 240) vispār nav iekļauti terminu skaidrojumi "mājlaiva" un "peldošā konstrukcija". Termina "peldošā konstrukcija" skaidrojums Noteikumos ir plašāks nekā Jūras kodeksa 8.¹ pantā minētais, 3.5. apakšpunktā minētais termins tiek lietots tikai Noteikumu izpratnē;

8.12.2. svītrot Noteikumos noteiktos terminus "laipa" un "piestātne", pielīdzinot tos termina "būve" skaidrojumam, kas noteikts Būvniecības likumā un Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi", Noteikumos attiecīgie termini (3.3. un 3.7. apakšpunkti) turpmāk tiek lietoti tieši laipas un piestātnes apzīmējumam;

8.12.3. svītrot 3.6. apakšpunktu, jo tajā minētā termina "piekrastes zona" izmantošana nepieciešama kontekstā ar 29. punktā noteiktajiem motorizēto kuģošanas līdzekļu pārvietošanās ierobežojumiem. Ar Noteikumiem netiek noteiktas vai regulētas aizsargjoslas Aizsargjoslu likuma 7. panta izpratnē;

8.12.4. svītrot 3.8. apakšpunktā minēto terminu "publiskie ūdeņi", pielīdzinot to Civillikuma 1102. panta 1. pielikumā "Publisko ezeru un upju saraksts" noteiktajam termina skaidrojumam, jo Civillikumā ir uzskaitīti visi pašvaldības teritorijā esošie publiskie ūdeņi. VARAM 24.10.2024. atzinumā Nr. 1-18/6307, un turpmākajās diskusijās ar pašvaldību ir norādījusi, ka Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 2. un 7. punktu izpratnē pašvaldībai nav deleģējuma noteikt tās valdījumā esošo publisko ūdeņu izmantošanas, uzturēšanas un aizsardzības prasības;

8.12.5. svītrot terminu skaidrojumus 3.9. un 3.13. apakšpunktos "publiskā peldēšanās vieta" un "ūdensobjekts". Ministru kabineta 28.11.2017. noteikumi Nr. 692 "Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.692) neparedz šādu terminu skaidrojumu, turklāt minētie noteikumi ir attiecināmi uz peldvietu izveidošanas kārtību. Pašvaldībā nav izveidotas publiskas peldvietas.

8.12.6. Svītrot 4. un 5. punktu, kas nosaka kārtību, kādā ar pašvaldību ir jāsaskaņo peldēšanās un atpūtas vietas pie publiskajiem ūdeņiem izveidošana, vai kādā persona informē pašvaldību par konstatēto piesārņojumu publiskajos ūdeņos, jo minētās normas nav iekļautas citos normatīvajos aktos un atbilst likuma "Par piesārņojumu" 5. pantam, kura izpratnē atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas veic nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu vides piesārņošanu vai tās risku, kā arī avāriju risku. Kā arī Noteikumu 5. punkts attiecībā par informēšanas pienākumu tika precizēts, pamatojoties uz Latvijas Jūras administrācijas 2024. gada 17. maija atzinumu Nr. 1-19.1/N-134e un 2024. gada 9. septembra atzinumu Nr. 1-19.1/N-210e (turpmāk – LJA atzinumi), savukārt, MK noteikumi Nr. 692 attiecas uz publiskajām peldvietām nevis peldēšanās vietām un atpūtas vietām pie publiskajiem ūdeņiem,

8.12.7. pārskatīt 6.1. apakšpunkta sakarā ar tiesību normu dublēšanos (apakšpunktā noteikts, ka publiskajos ūdeņos aizliegts ilgstoši atstāt kuģošanas līdzekļus (neekspluatējot vairāk par sešiem mēnešiem), vai nogremdēt tos), citi normatīvie akti šādu normu nenosaka, tai skaitā Atkritumu apsaimniekošanas likums un Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums. Atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 48.¹ panta otrās daļas prasībām SN Nr. 46/2024 projektu izvērtēja Latvijas Jūras administrācija. Minētā apakšpunkta redakcija ir precizēta atbilstoši LJA atzinumiem,

8.12.8. svītrot 6.2.–7.2. un 7.7. apakšpunktus, kas nosaka aizliegumus publiskajos ūdeņos, jo tie dublē ASL 11. panta pirmajā daļā definētos pārkāpumus un atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību. Pretēji Atzinumā minētajam:

8.12.8.1. aizliegumi publiskajos ūdeņos, kuri paredzēti 6.3. apakšpunktā (lēkt ūdenī no tiltiem un citām šim nolūkam neparedzētām konstrukcijām), 6.4. apakšpunktā (lauzt koku vai krūmu zarus, plūkt lapas, ziedus, augļus, bojāt mizu, kā arī postīt putnu ligzdas), 6.5. apakšpunktā (traucēt putnus un savvaļas dzīvniekus), 7.1. apakšpunktā (peldēt tālāk par norobežojošām zīmēm (bojām) un ar bojām norobežotos speciāli izveidotos ūdens koridoros) un 7.2. apakšpunktā (peldēties apreibinošo vai psihotropo vielu ietekmē) nav svītrojami. Pašvaldības ieskatā minētās normas nosaka konkrētas, personām saprotamas rīcības, kas aizliegtas publiskajos ūdeņos. Vispārīga ASL 11. panta pirmās daļas piemērošana par tādu aizliegumu pārkāpšanu, kas nekur nav noteikti, būtu diskutabla un pārāk plaši interpretējama, tajā skaitā, par to, vai ar noteikumos minēto normu pārkāpumiem ir noticis sabiedriskās kārtības, personas miera traucējums, tiek apdraudēta sava vai citu personu drošība, u.tml.;

8.12.8.2. 7.3. apakšpunktā noteiktais aizliegums smēķēt, izņemot speciāli ierīkotās smēķēšanas vietās nav svītrojams. Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 10. panta otrā daļa paredz aizliegumu smēķēt peldvietās. Peldvietas tiek izveidotas MK noteikumos Nr. 692 noteiktā kārtībā. Pašvaldībā nav izveidotu peldvietu;

8.12.8.3. ņemot vērā to, ka šautuvju izveidošanas kārtību nosaka Ieroču aprites likums un Ministru kabineta 28.07.2020. noteikumi Nr. 494 "Šautuvju izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi", tiek precizēts 7.4. apakšpunkts, nosakot, ka publiskajos ūdeņos aizliegts izvietot autodromus un piepūšamus rotaļu laukumus, līdzšinējais apakšpunkts paredzēja aizliegumu izvietot šautuves;

8.12.8.4. nav svītrojams 7.5. apakšpunkts, kas paredz aizliegumu publiskajos ūdeņos lietot skaņu pastiprinošas iekārtas, izņemot ar Aģentūru saskaņota pasākuma laikā, jo šādas darbības ne vienmēr var būt definējamas kā publisks pasākums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma izpratnē;

8.12.8.5. ievērojot to, ka likums "Par aviāciju" un Ministru kabineta 23.04.2024. noteikumi Nr. 248 "Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi" reglamentē bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumus un lidojumu atvieglošanas, ierobežošanas un aizliegšanas kritērijus un kārtību bezpilota gaisa kuģu lidojumiem paredzētajā gaisa telpā, precizēts 7.6. apakšpunkts. Minētais apakšpunkts turpmāk paredzēs, ka publiskos ūdeņos aizliegts izmantot radiovadāmus lidmodeļus (helikopterus, dronus, u.tml., kas nav uzskatāmi par bezpilota gaisa kuģiem), izņemot pašvaldības vajadzībām un, ja tas ir atļauts publisku pasākumu laikā;

8.12.8.6. Ceļu satiksmes likuma 57. panta ceturtās daļas 8. punktā paredzēta atbildība par stāvēšanu vietās, kur nav iespējams piebraukt, nepārkāpjot ceļu satiksmes noteikumu prasības, savukārt šī likuma 54. panta astotajā daļā paredzēta atbildība par braukšanu pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem vai citām vietām (sadalošām joslām, ceļa nomalēm, apstādījumiem u.tml.), kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai. Pašvaldības ieskatā minētās normas nevar piemērot visos gadījumos, savukārt saistošo noteikumu 7.8. apakšpunkts nosaka konkrētas, personām saprotamas rīcības, kas aizliegtas publiskajos ūdeņos. Ievērojot minēto, 7.8. apakšpunkts tiek precizēts, nosakot atbildību par iebraukšanu publiskā peldēšanās vietā, atpūtas vietā pie publiskajiem ūdeņiem un krasta kāpu aizsargjoslā, ja atbildība par attiecīgu pārkāpumu nav paredzēta Ceļu satiksmes likumā;

8.12.8.7. Netiek svītrots 7.9. apakšpunkts, kurš nosaka aizliegumu publiskā peldēšanās vietā, atpūtas vietā pie publiskajiem ūdeņiem un krasta kāpu aizsargjoslā veikt jebkādus zemes rakšanas darbus ūdensobjekta aizsargjoslā vai kā citādi pārveidot reljefu, izņemot, ja tas saskaņots ar Ādažu novada būvvaldi. Likuma "Par zemes dzīlēm" 25. pantā paredzēta administratīvā atbildība par zemes dzīļu izmantošanu, neievērojot derīgo izrakteņu ieguves vai zemes dzīļu monitoringa veikšanas prasības, un par zemes dzīļu izmantošanu bez zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas.

8.13. Cita veida saziņa un konsultācijas nav notikušas.