1. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt pārvaldes un sabiedrisko kārtību, personas tiesisko interešu aizsardzību, kā arī valsts valodas lietošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts valodas jomā un atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas šajās jomās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

2. pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka administratīvos pārkāpumus pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, administratīvos pārkāpumus pret personu un sodus par tiem, kā arī to institūciju kompetenci, kuras veic administratīvo pārkāpumu procesu.

(2) Šā likuma izpratnē publiska vieta ir jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopīgo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi.

(3) Šā likuma izpratnē publiskas personas institūcija ir:

1) publiskas personas iestāde;

2) publiskas personas kapitālsabiedrība;

3) kapitālsabiedrība, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kurā publiskai personai ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam;

4) kapitālsabiedrība, kurā vienas publiskas personas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus vai kurā vienai publiskai personai vai vairākām publiskām personām ir cita veida izšķirošā ietekme atbilstoši Koncernu likumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

3. pants. Informācijas nesniegšana, informācijas nepienācīga sniegšana vai nepatiesas informācijas sniegšana iestādei

(1) Par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētos pārkāpumus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(2) Par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Uzņēmumu reģistram vai Valsts ieņēmumu dienestam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā.

(3) Par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu valsts aģentūrai "Civilās aviācijas aģentūra" piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot tiesības veikt civilās aviācijas personāla pienākumus uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

(4) Par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Datu valsts inspekcijai vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.

4. pants. Amatpersonas likumīgo prasību nepildīšana vai amatpersonas darbības traucēšana

Par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

5. pants. Saeimas komisijas slēgtā sēdē iegūtu ziņu neatļauta izpaušana

Par tādu ziņu neatļautu izpaušanu, kuras iegūtas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēgtā sēdē vai citas Saeimas komisijas slēgtā sēdē, piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

6. pants. Personas identitātes slēpšana vai neatklāšana

(1) Par personas identitātes slēpšanu, sniedzot iestādei nepatiesus personas datus, vai personas identitātes neatklāšanu piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par citas personas identitātes izmantošanu piemēro naudas sodu no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

7. pants. Nepamatota speciālo dienestu izsaukšana

(1) Par ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, robežsardzes vai Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta nepamatotu izsaukšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par informācijas izplatīšanu par nepatiesu notikumu vai nepatiesa notikuma inscenēšanu, kā dēļ ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, robežsardzes vai Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam pienākumam tiek iesaistīts reaģēšanā uz šādu informāciju vai notikumu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

8. pants. Uzbrukums dienesta sunim vai zirgam vai tā darbības ietekmēšana

Par uzbrukumu dienesta sunim vai zirgam vai par traucēšanu, kavēšanu vai iespējas atņemšanu veikt tam uzdotās darbības piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz četrsimt naudas soda vienībām.

9. pants. Aizlieguma atrasties uz ūdenstilpes ledus pārkāpšana

Par atrašanos uz iekšzemes publiskās ūdenstilpes vai jūras piekrastes ūdenstilpes ledus, ja tas ir aizliegts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz divdesmit naudas soda vienībām.

10. pants. Alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana publiskā vietā vai atrašanās publiskā vietā reibuma stāvoklī

Par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu publiskā vietā, izņemot vietas, kur alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību patērēšanai uz vietas atļāvusi pašvaldība vai Valsts ieņēmumu dienests, vai par atrašanos publiskā vietā tādā reibuma stāvoklī, kas traucē sabiedrisko kārtību vai drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

11. pants. Sabiedriskās kārtības traucēšana

(1) Par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz tūkstoš naudas soda vienībām.

(2) Par sabiedriskās kārtības traucēšanu gaisa kuģī, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas vai apdraudot savu vai citu personu drošību, vai nepildot gaisa kuģa apkalpes norādījumus, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par šā panta pirmajā daļā paredzēto darbību, ja tā izdarīta pie karavīru vai genocīda upuru piemiņas vietas vai pieminekļa, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2022. un 15.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2023.)

11.¹ pants. Pret personu vērsta agresīva uzvedība

Par agresīvu pret citu personu vērstu uzvedību, kas traucē tās mieru un izpaužas kā:

1) draudi radīt kaitējumu personas vai tās tuvinieku veselībai vai dzimumneaizskaramībai, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti;

2) mantisko interešu apdraudējums, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti;

3) personas uzmācīga vajāšana, kas izpaužas kā personas izsekošana, novērošana vai nevēlama, uzbāzīga un traucējoša saziņa ar šo personu,

soda ar naudas sodu no četrpadsmit līdz simt naudas soda vienībām.

(31.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

12. pants. Maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšana

(1) Par maznozīmīga miesas bojājuma, tas ir, miesas bojājuma, kas izraisījis īslaicīgas, maznozīmīgas sekas, bet nav izraisījis veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, nodarīšanu piemēro naudas sodu no četrdesmit divām līdz simt naudas soda vienībām.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, ja tas izdarīts pret personu, ar kuru pārkāpējs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru pārkāpējs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru pārkāpējam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, piemēro naudas sodu no astoņdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

13. pants. Totalitāro režīmu simbolu izmantošana publiskā vietā

Par bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogu, bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu (formas tērpu), kā arī šā apģērba elementu, kuru kopums (apģērba gabali, aksesuāri, atpazīšanas zīmes, kokardes, uzpleči, aprīkojums) pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes, ģerboņu un himnas, nacistiskās svastikas, SS zīmju un padomju simbolu — sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni — izmantošanu publiskā vietā, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

13.¹ pants. Militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošana publiskā vietā

Par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu publiskā vietā, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(31.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

14. pants. Zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstu neveidošana valsts valodā vai atveidošana līdztekus valsts valodai arī svešvalodā

Par zīmogu, spiedogu vai veidlapu tekstu neveidošanu valsts valodā, ja normatīvie akti paredz šo tekstu veidošanu valsts valodā, vai atveidošanu līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvie akti paredz šo tekstu veidošanu tikai valsts valodā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

15. pants. Valsts valodas normu neievērošana atklātā informācijā

Par valsts valodas lietošanu sabiedrības informēšanai paredzētā atklātā informācijā, neievērojot spēkā esošās valsts valodas normas, ja normatīvie akti paredz šo normu ievērošanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

16. pants. Atkāpes no valsts valodā sniegtās informācijas formas un satura prasībām

Par formas vai satura ziņā mazākas vai šaurākas informācijas sniegšanu valsts valodā, ja līdztekus valsts valodai informācija tiek sniegta arī svešvalodā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

17. pants. Nosaukumu neveidošana un nelietošana valsts valodā

Par iestāžu, biedrību, nodibinājumu, komersantu nosaukumu, kā arī pasākumu nosaukumu neveidošanu vai nelietošanu valsts valodā, ja normatīvie akti paredz nosaukuma veidošanu un lietošanu valsts valodā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

18. pants. Valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšana

Par valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšanu, ja dokumenti atbilst komersanta, biedrības vai nodibinājuma kompetencei, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

19. pants. Valsts valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā

Par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvie akti paredz valsts valodas lietošanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no septiņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

20. pants. Necieņa pret valsts valodu

Par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu piemēro naudas sodu no septiņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

21. pants. Informācijas sniegšanas noteikumu neievērošana

(1) Par prospektu, biļetenu, katalogu vai citu materiālu nosūtīšanu vai izsniegšanu fiziskajai vai juridiskajai personai līdztekus valsts valodai arī svešvalodā bez personas pieprasījuma, ja to izdarījusi publiskas personas institūcija vai privātpersona, pildot deleģētu pārvaldes uzdevumu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, amatpersonai — no četrpadsmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divsimt naudas soda vienībām.

(2) Par uzrakstu, izkārtņu, afišu, plakātu, paziņojumu, darba sludinājumu vai citu ziņojumu nesniegšanu valsts valodā, ja normatīvie akti paredz to sniegšanu valsts valodā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par uzrakstu, izkārtņu, bukletu un citu sabiedrības informēšanai paredzētu ziņojumu sniegšanu līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvie akti paredz to sniegšanu tikai valsts valodā, ja to izdarījusi publiskas personas institūcija vai privātpersona, pildot deleģētu pārvaldes uzdevumu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, amatpersonai — no četrpadsmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

22. pants. Valsts valodas nelietošana lietvedībā

Par valsts valodas nelietošanu lietvedībā un dokumentos, ja normatīvie akti paredz valsts valodas lietošanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

23. pants. Ārstniecības, veselības aprūpes, sabiedriskās drošības un citu sabiedrisku pakalpojumu sniegšanas līgumu neslēgšana valsts valodā vai attiecīga tulkojuma nepievienošana svešvalodā noslēgtam līgumam

Par fizisko un juridisko personu ārstniecības, veselības aprūpes, sabiedriskās drošības un citu sabiedrisku pakalpojumu sniegšanas līgumu neslēgšanu valsts valodā vai par attiecīga tulkojuma nepievienošanu svešvalodā noslēgtam līgumam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

24. pants. Darba līguma noslēgšana ar darbinieku, neievērojot valsts valodas zināšanu apjomu

Par darba līguma noslēgšanu ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms nav pietiekams attiecīgo profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvie akti paredz, ka to veikšanai nepieciešamas valsts valodas zināšanas, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

25. pants. Tulkojuma nenodrošināšana sēdēs un citās darba sanāksmēs

Par tulkojuma nenodrošināšanu sēdēs vai citās darba sanāksmēs, ja normatīvie akti paredz tulkojuma nodrošināšanu valsts valodā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

26. pants. Tulkojuma nenodrošināšana pasākumos

Par tulkojuma nenodrošināšanu pasākumos, ja normatīvie akti paredz tulkojuma nodrošināšanu valsts valodā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz sešsimt naudas soda vienībām.

27. pants. Publiski demonstrējamu filmu nenodrošināšana ar tulkojumu valsts valodā

Par publiski demonstrējamu filmu vai to fragmentu neieskaņošanu vai nedublēšanu valsts valodā vai par oriģinālā skaņas pavadījuma nenodrošināšanu ar subtitriem valsts valodā, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas, ja normatīvie akti paredz šāda tulkojuma nodrošināšanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām.

28. pants. Ar preču apriti saistītās informācijas nenodrošināšana valsts valodā

(1) Par informācijas nesniegšanu valsts valodā Latvijā ražoto preču etiķetēs, preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē, uzrakstos uz saražotās produkcijas, tās iesaiņojuma vai konteinera vai par formas vai satura ziņā mazākas vai šaurākas informācijas sniegšanu valsts valodā līdztekus svešvalodai, ja šī produkcija vai preces nav paredzētas eksportam, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz sešsimt naudas soda vienībām.

(2) Par preču realizēšanu, nenodrošinot to marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas pilnīgu un precīzu tulkojumu valsts valodā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām.

29. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem pārvaldes jomā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, kas skar attiecīgās iestādes pamatfunkcijas, veic Iepirkumu uzraudzības birojs, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts augu aizsardzības dienests, Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Valsts kontrole, Valsts meža dienests, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts valodas centrs, Valsts vides dienests, Veselības inspekcija vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic arī pašvaldības policija vai Valsts policija, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto pārkāpumu veic Uzņēmumu reģistrs vai Valsts ieņēmumu dienests.

(4) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 3. panta trešajā daļā minēto pārkāpumu veic valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra".

(5) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 3. panta ceturtajā daļā minēto pārkāpumu, kas skar attiecīgās iestādes pamatfunkcijas, veic Datu valsts inspekcija vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

(6) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 4. pantā minēto pārkāpumu, kas skar attiecīgās iestādes pamatfunkcijas, veic Būvniecības valsts kontroles birojs, Ekonomikas ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Militārā policija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests, pašvaldības būvvalde, pašvaldības policija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra", Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts darba inspekcija, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kontrole, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts valodas centrs, Veselības inspekcija, Valsts vides dienests, Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts meža dienests vai pašvaldības transporta kontroles dienests.

(7) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 5. pantā minēto pārkāpumu veic Valsts policija.

(8) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 6. pantā minēto pārkāpumu veic Valsts policija vai pašvaldības policija.

(9) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 7. pantā minēto pārkāpumu veic Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests, pašvaldības policija, Valsts policija, Valsts robežsardze vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

(10) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 8. pantā minēto pārkāpumu veic Militārā policija, pašvaldības policija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija vai Valsts robežsardze.

30. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem sabiedriskās kārtības jomā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 9., 10., 11., 12., 13. un 13.¹ pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija vai pašvaldības policija.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 11.¹ pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

31. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26. un 27. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts valodas centrs.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 28. pantā minēto pārkāpumu veic Valsts valodas centrs, Valsts policija vai pašvaldības policija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2022.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas 2009/18/EK, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2002/59/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra direktīvas 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu.