Ministru kabineta noteikumi Nr. 107

Rīgā 2025. gada 18. februārī (prot. Nr. 7 30. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.3. pasākuma "Pasākumi bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un saglabāšanai" projektu iesniegumu trešās un ceturtās atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma  19. panta 6. un 13. punktu 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka: 

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.3. pasākuma "Pasākumi bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un saglabāšanai" (turpmāk – pasākums) projektu iesniegumu trešo un ceturto atlases kārtu;

1.2. pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtas mērķi;

1.3. pasākuma trešajai un ceturtajai atlases kārtai plānoto un pieejamo finansējumu; 

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs), finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtas mērķis ir uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību Eiropas Savienības nozīmes sugām un biotopiem, īstenojot aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus Natura 2000 teritorijās atbilstoši spēkā esošiem dabas, sugu vai biotopu aizsardzības plāniem.

3. Pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtas mērķteritorijas un projektu īstenošanas vietas ir Natura 2000 teritoriju tīklā iekļautās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā, kurām ir spēkā esošs dabas aizsardzības plāns un kurās var veikt Eiropas Savienības nozīmes sugu un biotopu aizsardzības darbības atbilstoši spēkā esošam sugu vai biotopu aizsardzības plānam, un tām piegulošas teritorijas.

4. Pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtā projektu īstenošanas laikā nepiemēro šo noteikumu 3. punktā minētās prasības par spēkā esošiem dabas aizsardzības plāniem šādos gadījumos:

4.1. ja projekta iesnieguma apstiprināšanas laikā Natura 2000 teritorijai nav spēkā esoša dabas aizsardzības plāna, bet ir uzsākta jauna dabas aizsardzības plāna izstrāde, projektā var veikt darbības tikai biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanai un labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai, neietverot būvniecības darbības, izņemot šo noteikumu  4.2., 33.6. un 33.7. apakšpunktā minētās darbības;

4.2. ja projekta iesnieguma apstiprināšanas laikā Natura 2000 teritorijai nav spēkā esoša dabas aizsardzības plāna, bet ir uzsākta jauna dabas aizsardzības plāna izstrāde, projektā var veikt darbības biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanai un labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai saskaņā ar būvprojektiem, kuri apstiprināti, pirms iepriekšējais dabas aizsardzības plāns zaudējis spēku un būvprojekti darbību īstenošanas brīdī ir spēkā esoši.

5. Pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtas mērķa grupa ir dabas un vides aizsardzības, uzraudzības un kontroles institūcijas, ar dabas aizsardzību saistītas biedrības un nodibinājumi, kā arī pašvaldības un citi zemju īpašnieki un valdītāji, kuru teritorijā atrodas Natura 2000 teritorijas, kur nepieciešams veikt Eiropas Savienības nozīmes sugu un biotopu apsaimniekošanas darbības atbilstoši dabas, sugu vai biotopu aizsardzības plāniem.

6. Pasākuma trešo un ceturto atlases kārtu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot šādus uzraudzības rādītājus:

6.1. iznākuma rādītājs – Natura 2000 teritoriju platība, uz kuru attiecas aizsardzības un atjaunošanas pasākumi, – 21 254 hektāri (trešajā atlases kārtā – 14 170 hektāri, ceturtajā atlases kārtā – 7 084 hektāri);

6.2. rezultāta rādītājs – atjaunotas degradētas ekosistēmas 11 061 hektāru platībā (trešajā atlases kārtā – 5 676 hektāri, kopumā atjaunojot degradētas ekosistēmas 8 222 hektāru platībā, un ceturtajā atlases kārtā – 2 839 hektāri).

7. Pasākuma ceturtajā atlases kārtā viena projekta pieteikuma ietvaros 6.2. apakšpunktā noteiktais rezultāta rādītājs nav mazāks par 100 hektāriem.

8. Pasākuma trešajā atlases kārtā iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanu apliecina finansējuma saņēmējs.

9. Pasākuma ceturtajā atlases kārtā iznākuma rādītāja sasniegšanu apliecina Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegts atzinums par aizsardzības un atjaunošanas pasākumu īstenošanas platību projekta Natura 2000 teritorijā atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes metodiskajiem norādījumiem un rezultāta rādītāja sasniegšanu apliecina sugu vai biotopu eksperta izdots atzinums par atjaunoto degradēto Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritoriju platību.

10. Pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtas projektos plāno abus šo noteikumu 6. punktā minētos rādītājus.

11. Pasākuma trešo atlases kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, bet pasākuma ceturto atlases kārtu – atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

12. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde). 

13. Pasākuma trešās atlases kārtas īstenošanai pieejamais finansējums ir 18 823 530 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 16 000 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido valsts budžeta līdzfinansējums, kas nepārsniedz 2 823 530 euro, kā arī pašvaldības budžeta vai privātais līdzfinansējums, ja projekta īstenošanā kā sadarbības partneris tiek piesaistīta pašvaldība, tās iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība, fiziska vai juridiska persona saskaņā ar šo noteikumu 21.1.2., 21.1.3. un 21.1.4. apakšpunktu.

14. Pasākuma ceturtās atlases kārtas īstenošanai pieejamais finansējums ir 8 561 765 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 7 277 500 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldības budžeta un privātais līdzfinansējums, – vismaz 1 284 265 euro, kā arī valsts budžeta līdzfinansējums, ja projekta īstenošanā kā sadarbības partneris tiek piesaistīta valsts kapitālsabiedrība saskaņā ar šo noteikumu 21.2.2. apakšpunktu, paredzot, ka valsts budžeta līdzfinansējums nepārsniedz 15 procentus no projekta attiecināmajām izmaksām, kas saistošas attiecīgajam sadarbības partnerim.

15. Pasākuma ceturtajā atlases kārtā viena projekta īstenošanai maksimālais pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 1 455 500 euro.

16. Pasākuma trešajā un ceturtajā atlases kārtā vienam projekta iesniegumam nav noteikts minimālais attiecināmo izmaksu apmērs.

17. Pasākuma trešajā un ceturtajā atlases kārtā maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, vienlaikus ievērojot šo noteikumu 52. punkta nosacījumus. Valsts budžeta līdzfinansējums nepārsniedz 15 procentus, bet pašvaldību budžeta vai privātais līdzfinansējums ir vismaz 15 procenti no projekta kopējām attiecināmām izmaksām.

18. Pasākuma trešajā un ceturtajā atlases kārtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu piešķir granta veidā.

19. Ja ceturtajā atlases kārtā netiek izmantots viss tai paredzētais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, var īstenot otru uzsaukumu vai arī neizmantoto finansējuma daļu, ja nepieciešams, novirzīt projekta trešās atlases kārtas darbībām vai arī pārdalīt citu 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" pasākumu īstenošanai. 

II. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja to pieaicina)

20. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs:

20.1. pasākuma trešajā atlases kārtā ir tiešās pārvaldes iestāde, kuras kompetencē ir dabas aizsardzības politikas īstenošana sugu un biotopu aizsardzības jomā un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldīšana – Dabas aizsardzības pārvalde;

20.2. pasākuma ceturtajā atlases kārtā ir pašvaldība vai tās iestāde, kuras teritorijā atrodas Natura 2000 teritorija vai tai pieguloša teritorija.

21. Projekta iesniedzējs trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros var piesaistīt sadarbības partnerus, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā un šo noteikumu 46. punktā  minēto prasību nodrošināšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā:

21.1. pasākuma trešajā atlases kārtā:

21.1.1. ar valsts tiešās pārvaldes iestādi, kuras valdījumā vai turējumā ir nekustamais īpašums, kas atrodas Natura 2000 teritorijā vai tai piegulošā teritorijā un kuras uzdevumos ietilpst Natura 2000 teritoriju apsaimniekošana, pārvaldība vai aizsardzība;

21.1.2. ar pašvaldību vai tās iestādi, kuras īpašumā, turējumā vai valdījumā atrodas nekustamais īpašums Natura 2000 teritorijā vai tai piegulošā teritorijā un kuras uzdevumos ietilpst Natura 2000 teritoriju apsaimniekošana, pārvaldība vai aizsardzība;

21.1.3. ar valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras īpašumā vai valdījumā ir nekustamais īpašums, kas atrodas Natura 2000 teritorijā vai tai piegulošā teritorijā, ja kapitālsabiedrībai deleģētajos pārvaldes uzdevumos ietilpst šo īpašumu apsaimniekošana, pārvaldība vai aizsardzība;

21.1.4. ar fizisku vai juridisku personu, kuras īpašumā, turējumā vai valdījumā ir nekustamais īpašums, kas atrodas Natura 2000 teritorijā vai tai piegulošā teritorijā;

21.2. pasākuma ceturtajā atlases kārtā:

21.2.1. ar citu pašvaldību vai tās iestādi, kuras īpašumā, turējumā vai valdījumā atrodas nekustamais īpašums Natura 2000 teritorijā vai tai piegulošā teritorijā un kuras uzdevumos ietilpst Natura 2000 teritoriju apsaimniekošana, pārvaldība vai aizsardzība;

21.2.2. ar valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras īpašumā vai valdījumā ir nekustamais īpašums, kas atrodas Natura 2000 teritorijā vai tai piegulošā teritorijā, ja kapitālsabiedrībai deleģētajos pārvaldes uzdevumos ietilpst šo īpašumu apsaimniekošana, pārvaldība vai aizsardzība;

21.2.3. ar fizisku vai juridisku personu, kuras īpašumā, turējumā vai valdījumā ir nekustamais īpašums, kas atrodas Natura 2000 teritorijā vai tai piegulošā teritorijā.

22. Projekta iesniedzējs kopā ar sadarbības partneri (ja attiecināms) plāno projektā sasniedzamos uzraudzības rādītājus un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu atbilstoši šo noteikumu 6. punktā noteiktajiem rādītājiem un šo noteikumu 13. un 14. punktā  pieejamajam finansējumam.

23. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms):

23.1. ir atbildīgs par projekta mērķa, rezultātu un rādītāju sasniegšanu tādā apjomā, kā noteikts sadarbības līgumā;

23.2. iesaistās projekta īstenošanā ar saviem resursiem, tai skaitā ar tā īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo nekustamo īpašumu vai finansējumu;

23.3. nodrošina projekta ietvaros no jauna izveidotās infrastruktūras un atjaunoto teritoriju uzturēšanu visā projekta dzīves ciklā, kas aptver laiku no projekta darbību uzsākšanas un vienu no šādiem laikposmiem:

23.3.1. vismaz 5 gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas;

23.3.2. vismaz 10 gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, ja projektā paredzēta infrastruktūras ierīkošana.

24. Pasākuma trešajā un ceturtajā atlases kārtā projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projektu iesniegumus un vienā projekta iesniegumā var iekļaut darbības vienā vai vairākās Natura 2000 teritorijās.

25. Ja projekta iesniedzējs trešās atlases kārtas ietvaros plāno iesniegt vairākus projektu iesniegumus, tas nodrošina, ka visi projekti kopā nodrošina šo noteikumu 6. punktā trešajai atlases kārtai noteikto iznākuma rādītāju izpildi un nepārsniedz šo noteikumu 13. punktā noteikto Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma apjomu.

26. Projekta iesniedzējs sadarbībā ar sadarbības partneri (ja attiecināms) saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām elektroniski sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

27. Lai pasākuma ceturtajā atlases kārtā kopā ar projekta iesniegumu iesniegtu arī sākotnējo atzinumu, ko sagatavojusi Dabas aizsardzības pārvalde, par šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētā rādītāja vērtību, projekta iesniedzējs vismaz 20 darbdienas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa Dabas aizsardzības pārvaldē iesniedz informāciju par projektā plānotajām darbībām ģeotelpisko datu formātā saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldē noteikto datu datnes struktūru un formātu ar piesaisti Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmai.

28. Dabas aizsardzības pārvalde 10 darbdienu laikā sagatavo un izsniedz pasākuma ceturtās atlases kārtas projekta iesniedzējam šo noteikumu 27. punktā minēto sākotnējo atzinumu par ietekmi uz šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minēto rādītāju. Ja iesniegtā informācija ir nepietiekama, Dabas aizsardzības pārvalde var pieprasīt precizēt informāciju un pagarināt sākotnējā atzinuma sagatavošanu par 10 darbdienām.

29. Projekta iesniedzējs trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros var piesaistīt arī šo noteikumu 21.1.4. vai 21.2.3. apakšpunktā minētos sadarbības partnerus, kuri veic saimniecisko darbību nekustamajā īpašumā, kurā paredzētas projekta darbības atbilstoši šo noteikumu 33.1. apakšpunktam. Tādā gadījumā šiem sadarbības partneriem tiek piemēroti šo noteikumu 41. punktā un V nodaļā minētie komercdarbības atbalsta nosacījumi.

30. Pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta iesniedzēja un sadarbības partnera aktivitātes, kurām sniegtais atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Pasākuma ietvaros projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem atbalsts tiek sniegts pārvaldes funkciju īstenošanai un pārvaldes uzdevumu izpildei, izņemot šo noteikumu 29. punktā minētos gadījumus.

31. Projekta iesniedzējs pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir lielākas par 1 000 000 euro, veic izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem. Ja trešās atlases kārtas ietvaros projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir mazākas par 1 000 000 euro (ieskaitot) un projekta iesniegumā projekta iesniedzējs nav norādījis un neparedz ieņēmumus, tad izmaksu un ieguvumu analīzi var neveikt, bet, ja projekta iesniegumā ir norādīts un tiek paredzēts, ka tiks gūti ieņēmumi projekta dzīves ciklā, projekta iesniedzējs veic finanšu analīzi atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem. Ceturtajā atlases kārtā, ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir norādījis un paredz, ka tiks gūti ieņēmumi projekta dzīves ciklā, projekta iesniedzējs veic finanšu analīzi atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem. Pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros, veicot izmaksu un ieguvumu analīzi vai finanšu analīzi, ir jānodala projektā īstenotās sadarbības partnera aktivitātes, kurām sniegtais atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, un jānodrošina, ka projekta iesniedzējiem un pārējiem sadarbības partneriem (ja attiecināms), kuri nav saimnieciskās darbības veicēji, ieņēmumi projekta dzīves ciklā ik gadu nepārsniedz 50 procentus no infrastruktūras un atjaunoto teritoriju uzturēšanas izdevumiem.

III. Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

32. Pasākuma trešajā un ceturtajā atlases kārtā projektu iesniegumos paredzētās darbības atbilst  Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 teritoriju tīklam 2021.–2027. gadam Latvijā noteiktajiem politikas mērķiem un uzdevumiem.

33. Pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros atbalstāmas ir šādas darbības dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai sauszemes, piekrastes un saldūdens ekosistēmu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu īstenošanai Natura 2000 teritorijās atbilstoši šo noteikumu 3. un 4. punkta nosacījumiem:

33.1. biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanas un labvēlīga aizsardzības stāvokļa saglabāšanas pasākumi saskaņā ar dabas, sugu vai biotopu aizsardzības plāniem:

33.1.1. augsnes erozijas un izskalošanās procesu mazināšanas pasākumi, piemērojot "zaļās" infrastruktūras vai dabā balstītus risinājumus;

33.1.2. dižkoku, bioloģiski vērtīgu koku, dendroloģisku stādījumu un aleju aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi;

33.1.3. zivju ceļu ierīkošana un garenvirziena nepārtrauktības nodrošināšana ūdenstecēs;

33.1.4. dabas objektu, biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzības un norobežošanas infrastruktūras ierīkošana un atjaunošana;

33.1.5. hidrotehniskie un melioratīvie pasākumi (piemēram, inženierbūvju un meliorācijas grāvju likvidēšana, izveide, pārbūve vai atjaunošana) optimāla hidroloģiskā stāvokļa nodrošināšanai;

33.1.6. biotehniski pasākumi (piemēram, nevēlamu koku, krūmu vai zemsedzes un nevēlamu augu un cita apauguma likvidēšana, savākšana un izvešana);

33.1.7. ainavu kopšana un veidošana, mazinot krūmu apaugumu un veicinot ainavu atvērumu veidošanos;

33.1.8. mākslīgo ligzdu vai mītņu atjaunošana vai izveide;

33.2. atjaunojamo teritoriju apsekošana un izpēte, sugu populāciju un biotopu zinātniskā izpēte un monitorings, tostarp augsnes un hidroķīmiskās analīzes;

33.3. invazīvo sugu apjoma mazināšana, iznīcinot Dabas aizsardzības pārvaldes invazīvo sugu faktu lapās iekļautās sugas saskaņā ar faktu lapās norādītajiem to izskaušanas nosacījumiem;

33.4. jaunas antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izveide, veloceliņu un velomaršrutu ierīkošana;

33.5.  "zaļās" un "zilās" infrastruktūras elementu izveide un dabisku degradētu ekosistēmu atjaunošana Natura 2000 teritorijās;

33.6. esošās antropogēno slodzi mazinošās infrastruktūras atjaunošana, demontāža, pārbūve un pielāgošana dažādu sabiedrības grupu piekļūstamībai, nemainot būvapjomu;

33.7. biotopu un sugu dzīvotņu apsaimniekošanas pasākumu īstenošanai nepieciešamās infrastruktūras izveide vai atjaunošana, piemēram, pastāvīgo ganību aploku izveide, žoga iegāde un uzstādīšana, tostarp apsaimniekošanas pasākumu īstenošanai nepieciešamās piekļuves infrastruktūras (piemēram ceļu, caurteku, brauktuvju) izbūve un atjaunošana;

33.8. infrastruktūras objektu videonovērošanas iekārtu un apmeklētāju skaitīšanas ierīču iegāde un uzstādīšana;

33.9. inženiertehnisko komunikāciju izveide vai atjaunošana antropogēno slodzi mazinošās infrastruktūras funkcionalitātei;

33.10. teritorijas labiekārtošana un ar to saistītie pasākumi;

33.11. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi, tai skaitā sabiedrību izglītojoši, dabu izzinoši pasākumi un informatīvie materiāli dažādos formātos, kā arī norāžu izvietošana par infrastruktūras piekļūstamības iespējām dažādām sabiedrības grupām;

33.12. zemes iegāde dabas aizsardzības pasākumu īstenošanai, tostarp piekļuves nodrošināšana Natura 2000 teritorijas infrastruktūras un biotopu apsaimniekošanai. Ja projektā paredzēta zemes iegāde projekta aktivitāšu īstenošanai, tad projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) iesniedz sadarbības iestādē apliecinājumu, ka zemes īpašumtiesības tiks nokārtotas un reģistrētas zemesgrāmatā līdz projekta darbību pabeigšanai;

33.13. vides un informācijas piekļūstamības veicināšana;

33.14. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.

34. Pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros nav atbalstāmas šādas darbības:

34.1. īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu izveide;

34.2. dabas aizsardzības plānu un sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrāde;

34.3. atkritumu tvertņu iegāde un uzstādīšana;

34.4. darbības jūras ekosistēmās;

34.5. tādas infrastruktūras atjaunošana vai demontāža, kas izveidota Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda ietvaros un kurai piemērojami nosacījumi par pēcuzraudzības periodu, tai skaitā citu Eiropas Savienības un nacionālo publisko investīciju programmu ietvarā;

34.6. piekļuves infrastruktūras atjaunošana, kas nodrošina piekļuvi teritorijai, kurā veikti ieguldījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada vai 2014.–2020. gada plānošanas periodos vai kurai piemērojami nosacījumi par pēcuzraudzības periodu, tai skaitā citu Eiropas Savienības un nacionālo publisko investīciju programmu ietvarā.

35. Atlases kārtas ietvaros projektos plāno tiešās un netiešās attiecināmās izmaksas.

36. Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas šo noteikumu 33. punktā noteikto atbalstāmo darbību īstenošanai:

36.1. projekta iesnieguma un projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), kas tieši saistītas ar projektā plānotajām darbībām un kas nav radušās uz darba līguma pamata, kopā nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

36.1.1. hidrologa, arborista, sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta, citu dabas jomas ekspertu vai iestāžu atzinumu un izvērtējumu sagatavošanas izmaksas;

36.1.2. hidroloģiskā vai hidroģeoloģiskā modeļa un hidroloģisko vai hidraulisko aprēķinu izmaksas; 

36.1.3. būvprojekta izstrādes, tai skaitā ar būvniecības ieceri un ar būvprojekta minimālā sastāvā sagatavošanu saistītās izmaksas;

36.1.4. ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, būvdarbu ieceres dokumentāciju vai būvprojektu minimālā sastāvā;

36.1.5. autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas atbilstoši būvniecības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

36.1.6. izmaksu un ieguvumu analīzes vai finanšu analīzes sagatavošanas izmaksas;

36.1.7. zemes kadastrālās uzmērīšanas izmaksas;

36.2. biotehnisku, hidrotehnisku un melioratīvo pasākumu (t. sk. būvdarbu) veikšanas izmaksas šo noteikumu 33.1.  un 33.5. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai;

36.3. pasākumu izmaksas invazīvo sugu apjoma mazināšanai, iznīcinot Dabas aizsardzības pārvaldes invazīvo sugu faktu lapās iekļautās sugas saskaņā ar faktu lapās norādītajiem to izskaušanas nosacījumiem;

36.4. zinātniskās izpētes un monitoringa izmaksas, tostarp augsnes, hidroķīmisko un citu analīžu izmaksas, kas nepārsniedz piecus procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām;

36.5. antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izveides, atjaunošanas vai demontāžas izmaksas atbilstoši šo noteikumu 33.4. un 33.6. apakšpunktam:

36.5.1. esošās infrastruktūras stāvokļa diagnostikas un tehniskā stāvokļa pārbaudes izmaksas, kas nepārsniedz trīs procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām;

36.5.2. antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība, tai skaitā inženiertehnisko komunikāciju, iekšējo un ārējo inženiertīklu ierīkošana, iekārtu un tāda aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, kas paredzēts būvprojektā un nepieciešams antropogēnās slodzes mazinošās infrastruktūras pieņemšanai ekspluatācijā vai kas nepieciešams funkcionalitātes nodrošināšanai;

36.5.3. elektrotīklu un vājstrāvu tīklu izbūves vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūves un ar to saistītās jaudas palielināšanas izmaksas projekta teritorijas labiekārtošanai un drošībai, tai skaitā apgaismojumam, videonovērošanai un digitālo ierīču uzlādei;

36.5.4. videi draudzīga apgaismojuma izbūves izmaksas, tai skaitā inovatīvi apgaismojuma risinājumi, kas ietver atjaunojamos energoresursus izmantojošas enerģiju ražojošas iekārtas un to saražotās enerģijas akumulējošās iekārtas, kā arī viedo tehnoloģiju iegādes un uzstādīšanas izmaksas, ja 100 procenti no gadā saražotās enerģijas tiek izmantoti pašpatēriņam;

36.5.5. teritorijas labiekārtošana, tai skaitā teritorijas apzaļumošana un koku stādījumi, teritorijas labiekārtošanas elementu (piemēram, apgaismojuma elementu) iegāde, izveide un uzstādīšana, bet ne vairāk kā astoņu procentu apmērā no kopējām attiecināmajām izmaksām;

36.5.6. infrastruktūras objektu videonovērošanas iekārtu, kā arī apmeklētāju skaitīšanas ierīču iegādes un uzstādīšanas izmaksas;

36.5.7. ar būves nodošanu ekspluatācijā saistītie izdevumi;

36.6. piekļuves infrastruktūras (piemēram ceļu, caurteku, brauktuvju) izbūve un atjaunošana pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtas īstenošanas teritorijām projekta darbību veikšanai, bet ne vairāk kā 10 procentu apmērā no kopējām attiecināmajām izmaksām:

36.6.1. esošās infrastruktūras stāvokļa diagnostikas un tehniskā stāvokļa pārbaudes izmaksas;

36.6.2. teritorijas labiekārtošana, tai skaitā teritorijas apzaļumošana un stādījumi, teritorijas labiekārtošanas elementu (piemēram, apgaismojuma elementu) iegāde, izveide un uzstādīšana, kas nepieciešami infrastruktūras vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā vai infrastruktūras funkcionalitātes nodrošināšanai;

36.6.3. ar būves nodošanu ekspluatācijā saistītās izmaksas;

36.7. infrastruktūras izbūve teritorijas apsaimniekošanas pasākumu īstenošanai, piemēram, aploku izveidošana ganāmpulkam, sētu uzstādīšana, bet ne vairāk kā 10 procentu apmērā no kopējām attiecināmajām izmaksām;

36.8. apdrošināšanas polišu izmaksas projekta infrastruktūras bojājumu riska izmaksu mazināšanai projekta īstenošanas laikā;

36.9. zemes iegādes izmaksas aizsardzības pasākumu nodrošināšanai, tostarp piekļuves nodrošināšanai Natura 2000 teritorijas infrastruktūrai un biotopu apsaimniekošanai, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Zemes iegādes cena par vienu vienību nevar pārsniegt augstāko tirgus cenu attiecīgā Latvijas Republikas NUTS III līmeņa statistiskajā reģionā, ja ir izpildītas šo noteikumu 33.12. apakšpunktā minētās prasības;

36.10. informatīvo un publicitātes pasākumu nodrošināšana:

36.10.1. pasākumu un informatīvo materiālu izstrādes un izgatavošanas izmaksas sabiedrības informēšanai un izglītošanai par sugu stāvokli, sugu dzīvotnēm, Eiropas Savienības nozīmes biotopiem un vispārīgiem dabas izglītības jautājumiem, kas nav šo noteikumu 36.10.2. apakšpunktā minētās izmaksas;

36.10.2. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi, kas veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija Regulas  2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, nepārsniedzot vienu procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām;

36.11. transporta izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu), kas ir daļa no iekšzemes komandējumu vai darba braucienu izmaksām. Degvielas izmaksas vieglajam transportlīdzeklim un reģionālā sabiedriskā un vietējā sabiedriskā transporta izmaksas tiek segtas atbilstoši Finanšu ministrijas metodikā "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai" iekļautajiem nosacījumiem;

36.12. tiešās attiecināmās projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kuras saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi:

36.12.1. trešajā atlases kārtā 14 procentu apmērā no šo noteikumu 36. punktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav atlīdzības izmaksas;

36.12.2. ceturtajā atlases kārtā 16 procentu apmērā no šo noteikumu 36. punktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav atlīdzības izmaksas;

36.13. personāla darba braucienu un iekšzemes komandējumu izmaksas (viesnīcas izmaksas, dienas nauda), kurām piemēro metodiku par iekšzemes komandējumu izmaksu segšanu atbilstoši Finanšu ministrijas metodikā "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai" iekļautajiem nosacījumiem;

36.14. jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā;

36.15. izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība,  iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai šo noteikumu 33.13. apakšpunktā minētās darbības īstenošanai:

36.15.1. valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas un subtitru nodrošināšanas pakalpojumu izmaksas;

36.15.2. vides piekļūstamības ekspertu konsultāciju izmaksas, ja konsultācijas ir nepieciešamas vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai;

36.15.3. pasākumā izbūvētās infrastruktūras vides piekļūstamības un izmantojamības nodrošināšanas izmaksas, kā arī jau izbūvētās infrastruktūras pielāgošanas izmaksas vides piekļūstamības nodrošināšanai;

36.16. izmaksas horizontālā principa  "Klimatdrošināšana" ievērošanai.

37. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir uzskatāmi par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja vien tie nav atgūstami saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.

38. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas, ņemot vērā attiecīgā darba laika proporciju. Ja personāls ir nodarbināts saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma attiecināmās izmaksas nosakāmas proporcionāli darba laika projektā procentuālajam sadalījumam, ņemot vērā darbinieka rīkojumā noteikto darba laika proporciju vai atbilstoši iepriekšējā mēnesī faktiski nostrādātajam darba laikam uz brīdi, kad darbinieks saņem darba vietas aprīkojumu lietošanā, ņemot vērā darbinieka iesaistes periodu projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu.

39. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz trīs procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izdevumu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, kā to nosaka vienošanās.

40. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 36.12. apakšpunktā minētajām izmaksām.

41. Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 1. janvāra. Projekta darbības nevar būt pabeigtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē. Ja tiek piesaistīts šo noteikumu 29. punktā minētais sadarbības partneris, projekta izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 1. janvāra atbilstoši Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr.  651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr.  651/2014), 6. panta 5. punkta "n" apakšpunktam, kurš nosaka stimulējošās ietekmes izņēmumu.

42. Ja projekta iesniedzējs piesaista projekta sadarbības partneri atbilstoši šo noteikumu 29. punktam, sadarbības partnerim izmaksu attiecināmība ir šāda:

42.1. attiecināmas ir šo noteikumu 36.2. apakšpunktā minētās izmaksas atbilstoši regulas Nr. 651/2014 45. panta 2. punkta "c" apakšpunktam;

42.2. šo noteikumu 36. un 40. punktā minētās izmaksas, kas nav saistītas ar šo noteikumu 36.2. un 36.10.2. apakšpunktā minētajām izmaksām, 100 procentu apmērā finansē no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts;

42.3. šo noteikumu 36.10.2. apakšpunktā minētās izmaksas 100 procentu apmērā finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma;

42.4. izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta par sadarbības partnera līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts.

IV. Pasākuma atlases kārtu un projekta īstenošanas un uzraudzības nosacījumi

43. Pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

44. Projekta ietvaros iepirkumus veic saskaņā ar publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.

45. Ja attiecināms, projekta ietvaros, veicot iepirkumus, nodrošina vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), kā arī publiskos iepirkumus īsteno sociāli atbildīgā veidā, piemērojot sociāli atbildīgā publiskā iepirkuma nosacījumus.

46. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms):

46.1. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un  normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

46.2. savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi sešos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;

46.3. pasākuma trešajā atlases kārtā – piesaistītie sadarbības partneri – un ceturtajā atlases kārtā – finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri, kuru darbībām sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, – projekta sadārdzinājumu sedz no saviem līdzekļiem;

46.4. pasākuma trešajā un ceturtajā atlases kārtā šo noteikumu 29. punktā minēto sadarbības partneru sadārdzinājuma izmaksas, kuru finansēšana būtu kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, finansē no līdzekļiem, kas ir brīvi no jebkāda komercdarbības atbalsta;

46.5. nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības;

46.6. atbilstoši šo noteikumu 31. punktam nodrošina ieņēmumu uzskaiti gada griezumā un sadarbības iestādē iesniedz atbilstošu informāciju pēc sadarbības iestādes pieprasījuma, ja projekta dzīves cikla laikā no projektā izveidotās infrastruktūras izmantošanas tiek gūti ieņēmumi. Ja ieņēmumi pārsniedz šo noteikumu 31. punktā minēto apmēru, finansējuma saņēmējs nekavējoties informē par to sadarbības iestādi;

46.7. nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos un to, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

46.8. izstrādā nosacījumus, kā pārliecināties par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts ir atklāts. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. panta un publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām;

46.9. nodrošina projekta ietvaros no jauna izveidotās infrastruktūras un atjaunoto teritoriju uzturēšanu visā projekta dzīves ciklā;

46.10. nodrošina, ka nekustamais īpašums, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, ir projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) īpašumā, turējumā vai valdījumā un īpašumtiesības, tostarp turējums vai valdījums, ir nostiprinātas zemesgrāmatā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vismaz uz laiku, kas nav mazāks par projekta dzīves ciklu;  

46.11. nodrošina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" ievērošanu, datu uzkrāšanu un to ievadi Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā projekta īstenošanas laikā, tostarp par rādītāju "Objektu skaits, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība";

46.12. nosaka pienākumu būvdarbu veicējiem un pakalpojumu sniedzējiem ievērot šādas horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" prasības:

46.12.1. projekta ietvaros radītie elektronisko iekārtu atkritumi un citi atkritumi tiks apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un tiks nodrošināta to savākšana, atkalizmantošana, sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, pārstrāde vai reģenerācija sadarbībā ar attiecīgu piesārņojošās darbības atļaujas saņēmušu komersantu;

46.12.2. ja projekta ietvaros tiek apsaimniekoti azbestu saturoši materiāli, tie tiks apstrādāti, transportēti un utilizēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu;

46.12.3. projekta ietvaros tiks ievērotas prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošināta esošo koku veselības stāvokļa aizsardzība (ja attiecināms);

46.12.4. projekta ietvaros tiks ievērotas prasības par būvdarbu ierobežošanu saldūdeņos zivju nārsta laikā (ja attiecināms);

46.13. horizontālā principa "Klimatdrošināšana" ievērošanai veic klimata risku izvērtējumu un paredz risku mazinošus pasākumus atbilstoši projektā paredzētās infrastruktūras veidam;

46.14. kopā ar noslēguma maksājumu izpilda arī šo noteikumu 8. un 9. punktā minētās prasības, ceturtajā atlases kārtā piemērojot tos pašus nosacījumus Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma sagatavošanai, kas minēti šo noteikumu 27. un 28. punktā.

47. Ceturtās atlases kārtas ietvaros sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu un pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 90 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

48. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

V. Komercdarbības atbalsta regulējums

49. Komercdarbības atbalstu šo noteikumu ietvaros piešķir trešās un ceturtās atlases kārtas projektiem šo noteikumu 29. punktā minētajos gadījumos saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 45. panta 2. punkta  "c" apakšpunktu, ja ir ievēroti visi turpmāk minētie regulas Nr. 651/2014 nosacījumi:

49.1. 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkta nosacījumi par gadījumiem, kādos nepiemēro regulu Nr. 651/2014;

49.2. 1. panta 3. punkta nosacījumi par nozarēm, kurām nepiemēro regulu Nr. 651/2014 un kurām tiek nodrošināta izmaksu nošķiršana, lai darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 651/2014;

49.3. 1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumi, ka atbalsts netiek sniegts komersantam uzņēmumu grupas līmenī, ja uz kādu no komersantiem attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

49.4. 1. panta 4. punkta "c" apakšpunkta nosacījumi, ka atbalsts netiek piešķirts grūtībās nonākušam komersantam, kuram uzņēmumu grupas līmenī konstatējama  vismaz viena regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā minētā situācija;

49.5. 1. panta 5. punkta nosacījumi par pasākumiem, kuriem nepiemēro regulu Nr. 651/2014;

49.6. 45. panta 3. punkta nosacījumi par atbalsta nepiešķiršanu darbībām, kas paredzētas, lai novērstu dabas katastrofu (piemēram, zemes nogruvumu, plūdu, viesuļvētru, orkānu un dabiskas izcelsmes ugunsgrēku) radītos zaudējumus;

49.7. 45. panta 4. punkta nosacījumi par atbalsta nepiešķiršanu pēc elektrostaciju slēgšanas vai ieguves (tostarp kūdras ieguves) darbību izbeigšanas;

49.8. 45. panta 5.punkta nosacījumi par atbalsta nepiešķiršanu kompensācijas pasākumu īstenošanai, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību;

49.9. 45. panta 5. punkta nosacījumi par principa "piesārņotājs maksā" ievērošanu.

50. Sadarbības partnerim piešķirtais komercdarbības atbalsts  nevar tikt apvienots ar finansējumu citas atbalsta programmas ietvaros, kam finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām.

51. Komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad tiek pieņemts sadarbības iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.

52. Maksimālā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma intensitāte sadarbības partnerim šo noteikumu 36.2. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, ievērojot regulas Nr. 651/2014 45. panta 9. punkta "b" apakšpunktu un 10. punktu, ir šāda:

52.1. mazajiem uzņēmumiem – 85 procenti;

52.2. vidējiem uzņēmumiem – 80 procenti;

52.3. lielajiem uzņēmumiem – 70 procenti.

53. Mazais un vidējais uzņēmums šo noteikumu izpratnē atbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikumam, lielais komersants šo noteikumu izpratnē ir komersants, kas neatbilst regulas Nr.  651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

54. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz 2027. gada 30. jūnijam.

55. Šo noteikumu 49.4. apakšpunktā iekļautos nosacījumus pārbauda uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi sadarbības iestādē un uz komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi.

56. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka ar komercdarbības atbalstu saistīto projekta dokumentāciju glabā 10 gadus no dienas, kad saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts komercdarbības atbalsts.

57. Sadarbības iestāde informāciju un apliecinošos dokumentus par sniegto komercdarbības atbalstu glabā 10 gadus no dienas, kad saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts pēdējais atbalsts.

58. Sadarbības iestāde nodrošina komercdarbības atbalsta pārredzamības prasību izpildi atbilstoši regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam un atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības.

59. Ja ar saimniecisku darbību saistītā projektā tiek pārkāptas regulas Nr. 651/2014 prasības vai ja ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts tā dzīves laikā kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem  saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

Ministru prezidente E. Siliņa

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa