Uzdevumi: pārskatīt invaliditātes noteikšanas sistēmu, nodrošinot invaliditātes statusa sasaisti ar funkcionēšanas spēju novērtēšanu

Veikti grozījumi MK noteikumos Nr.805

LM

VDEĀVK

Uzsākts

Lai izstrādātu Latvijai vispiemērotāko invaliditātes noteikšanas sistēmu, LM laika periodā no 2019.-2022. gadam bija iesaistīta PB un EK Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta projektā "Invaliditātes politika un invaliditātes noteikšanas sistēma Latvijā" (angļu. val. "Disability Policy and Disability Assessment System in Latvia"), kura ietvaros PB eksperti veica visaptverošu Latvijas invaliditātes sistēmas novērtējumu un sniedza ieteikumus invaliditātes sistēmas uzlabošanai, ievērojot PVO principus un invaliditātes novērtēšanas instrumentus (ziņojums pieejams šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/media/19877/download?attachment ).

PVO ieskatā invaliditātes novērtēšana ir tieši jāsaista ar funkcionēšanas ierobežojumu izvērtējumu invaliditātes ekspertīzes procesā, veidojot pieeju, kurā būtu iespējams precīzi novērtēt personas veselības traucējumu ietekmi uz personas funkcionēšanas spējām, kas attiecīgi reducētos invaliditātes smaguma pakāpē, nodrošinot mērķētu un individualizētu izvērtējumu atbilstoši personas faktiskajai situācijai. Projekta ietvaros tika izvērtēta iespēja invaliditātes ekspertīzes procesa ietvaros nostiprināt Pasaules Veselības organizācijas Invaliditātes novērtēšanas (WHODAS) instrumentu (personas funkcionālo spēju pašnovērtējuma ietvaros), lai iegūtu matemātisku algoritmu, kas ļautu izmantot maksimāli objektīvu, pēc vienotiem principiem aizpildītu informāciju par personu, ko varētu sekmīgi izmantot kvalitatīva lēmuma pieņemšanai. WHODAS ļautu iegūt vispārēju personas novērtējumu par funkcionēšanas ierobežojumu kādā noteiktā jomā (piemēram, mobilitāte, saziņa), tomēr padziļinātu funkcionēšanas izvērtējamu atbilstoši ierobežojumam konkrētā jomā WHODAS novērtējums pats par sevi nesniegtu. Diskusijās ar VDEĀVK speciālistiem LM ir nonākusi pie secinājuma, ka optimālākā un visaptverošākā pieeja invaliditātes novērtēšanas procesa pilnveidei būtu veidot sistēmu, kurā WHODAS instruments būtu kā sākumpunkts iespējami precīza vērtējuma izgūšanai par personas funkcionēšanas ierobežojumu un tā pakāpi konkrētā jomā. LM sadarbībā ar VDEĀVK ekspertiem turpina darbu pie priekšlikumu sagatavošanas invaliditātes novērtēšanas pieejas maiņai, kuras pamatā būtu funkcionēšanas novērtējuma nostiprināšana.

Pasākuma īstenošanai papildu valsts budžeta finansējums nav izlietots, priekšlikumu sagatavošana tiek veikta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros).

#Turpināms ieviešanai Plānā 2024-2027, 1.1. pasākuma b. darbības rezultāts

Veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 805

VDEĀVK

VDEĀVK no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim īstenoja ES fonda līdzfinansēto projektu "Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" (projekta ID Nr. 1DP/1.4.1.2.1/08/IPIA/NVA/001). Projekta mērķis bija pilnveidot invaliditātes noteikšanas sistēmu, izveidojot uz darbspēju funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu balstītu invaliditātes noteikšanas sistēmu, kas būtu ērtāka klientiem un invaliditātes noteikšanas ekspertīzē iesaistītajiem speciālistiem. Jaunā invaliditātes noteikšanas kārtība stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, paredzot, ka invaliditātes noteikšanā tiek piemērota SFK, kas nozīmē, ka pilngadīgām personām invaliditātes statuss saistāms ar funkcionēšanas spēju novērtēšanu un nevis ar konkrētu diagnozi. Tā ir vērtējama kā svarīga paradigmas maiņa, kas atbilst ANO Konvencijas prasībām par pieeju invaliditātei.

Viens no uzdevumiem invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošanai ir piemērotākā risinājumu izvēle, lai salāgotu pieaugušo un bērna invaliditātes noteikšanas kritērijus, nodrošinot vienotu pieeju funkcionēšanas izvērtēšanā un neradītu pretrunas laikā, kad bērns sasniedz pilngadību un tiek pielietota atšķirīga pieeja invaliditātes noteikšanā.

Ar MK 2024. gada 23. aprīļa rīkojumu Nr. 320 "Par konceptuālo ziņojumu "Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem" tika atbalstīts LM izstrādātais konceptuālais ziņojums "Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem" (turpmāk - Bērnu Ziņojums), kura mērķis bija sniegt priekšlikumus invaliditātes novērtēšanas kritēriju maiņai bērniem, nostiprinot funkcionēšanas novērtēšanu kā vienu no pamatprincipiem invaliditātes noteikšanā un harmonizējot pārejas posmu no bērna ar invaliditāti uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu. Bērnu Ziņojuma izstrādei papildu valsts budžeta finansējums nav izlietots, tā sagatavošana ir veikta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros).

Bērnu Ziņojuma izstrādes laikā (uzsākts 2023. gada 1. pusgadā) LM regulāri tikās gan ar jomas ekspertiem invaliditātes noteikšanā, gan nozaru ministriju un pašvaldību sociālo dienestu pārstāvjiem, kuru kompetencē tostarp ir atbalsta pakalpojumu nodrošināšana bērniem ar invaliditāti, kā arī dažādām NVO pārstāvjiem un bērnu ar invaliditāti vecākiem u.c., skaidrojot Bērnu Ziņojumā ietverto piedāvājumu un tā ietekmi uz mērķa grupu. Tikšanās laikā tika uzklausīts iesaistīto pušu viedoklis, pēc iespējas to ņemot vērā, izstrādājot piedāvātos risinājumus.

Bērnu Ziņojumā ietverti trīs risinājuma varianti:

1. invaliditātes noteikšanas sistēma paliek nemainīga;

2. pilnveidot invaliditātes novērtēšanas pieeju, nemainot atbalsta sistēmu invaliditātes seku mazināšanai (ieviešana no 2025. gada 1. septembra);

3. pilnveidot invaliditātes novērtēšanas pieeju, vienlaikus pilnveidojot atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai (ieviešana no 2025. gada 1. septembra).

MK konceptuāli atbalstīja Bērnu Ziņojuma 3.risinājuma ieviešana (turpmāk - 3. risinājums), kas nodrošinās ne tikai pakāpenisku pāreju uz vienotu pieeju invaliditātes novērtēšanas sistēmā bērniem un pilngadīgām personām, bet arī pilnveidos valsts garantēto atbalstu invaliditātes seku mazināšanai.

Pamatojoties uz MK konceptuālo atbalstu, LM sagatavoja un 2024. gada 28. jūnijā ar vēstuli Nr. 25-01/1077 Finanšu ministrijā iesniedza izskatīšanai nozares prioritāro pasākumu un starpnozaru prioritāro pasākumu sarakstu, t.sk. horizontālo prioritāti "Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem, vienlaikus pilnveidojot atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai". 2025. gada budžeta veidošanas procesā minētais prioritārais pasākums netika ietverts. Ņemot vērā, ka Bērnu ziņojuma rīkojuma 5. punkts paredz, ka "Labklājības ministrijai konceptuālajā ziņojumā ietvertā 3. risinājuma ieviešanai sagatavot un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pievienošanai valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru pavadošo likumprojektu paketei likumprojektu par grozījumiem Invaliditātes likumā un likumprojektu par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā, ja šā rīkojuma 2. punktā noteiktajā kārtībā minētā risinājuma ieviešanai tiks piešķirti papildu valsts budžeta līdzekļi" un to, ka papildu valsts budžeta līdzekļi 2025. gadam un turpmākajiem gadiem nav piešķirti, 3. risinājumu no 2025. gada 1.septembra nav iespējams ieviest. Tādējādi 2025. gada 1. pusgadā LM aktualizēs nepieciešamo informāciju un pietiks 3. risinājuma īstenošanu kopā ar citu nozares prioritāro pasākumu un starpnozaru prioritāro pasākumu pieteikumu īstenošanai no 2026. gada.

# Pārcelts ieviešanai Plānā 2024-2027, 1.1. pasākuma a) darbības rezultāts

b) Pilnveidota VDEĀVK IIS

IIS sistēmas pilnveidojums - 1

Mācības par IIS sistēmas lietošanu - 1

VDEĀVK

3. risinājuma ietvaros bija paredzēts arī veikt nepieciešamos pilnveidojumus IIS, lai nodrošinātu normatīvajos aktos ieviesto izmaiņu ieviešanu saistībā ar invaliditātes noteikšanas pieejas maiņu bērniem, paredzot līdzekļus no ESF+ projekta Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001. Ņemot vērā, ka šobrīd nav izmaiņas normatīvajā regulējumā, atbilstoši kuriem būtu veicama IIS pilnveide, pasākuma īstenošana nav veikta.

# Pārcelts ieviešanai Plānā 2024-2027, 1.1. pasākuma a) darbības rezultāts

LM

VDEĀVK

SIVA

NVA

2. pusgads

LM, SIVA, VDEĀVK un NVA periodiski pārrunā nepieciešamību pilnveidot datu savstarpējo nodošanu tādā līmenī, lai tie būtu atkalizmantojami dažādu pakalpojumu piešķiršanā, tādejādi mazinot nepieciešamību atkārtoti pārvērtēt/izvērtēt personas individuālo situāciju gadījumos, kad tas jau ir veikts salīdzinoši nesenā laika posmā. Būtiskākais šķērslis ir atšķirīgās pieejas sistēmiskā līmenī informācijas uzkrāšanā.

ES fonda projekts Nr. 9.1.4.2./16/I/001 "VSIA NRC "Vaivari" Funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas izveide un ieviešana un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības un pielietojuma Latvijas izglītības iestādēs izpēte", kura ietvaros tika veidota informācijas par personas funkcionēšanas novērtējumu uzkrāšanas sistēma, noslēdzās 2023.gada nogalē. Šobrīd tiek veikta projekta rezultātu analīze un datu uzkrāšana, līdz ar to uzsākt uzdevuma izpildi 2023.gada beigās nebija iespējams. Vienlaikus šobrīd uzdevuma ieviešanai nav identificēts finansējuma avots.

Vienlaikus jāņem vērā, ka šobrīd SIVA, īstenojot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredzētos uzdevumus, lieto vairākas informācijas sistēmas un iegūst datus no citām informācijas sistēmām. Lai plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas jomā un nodrošinātu citu SIVA funkciju izpildi, SIVA veido un uztur Sociālās rehabilitācijas informācijas sistēmu (SRIS), Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēma (PRIS), viesu reģistrēšanas un vadības sistēma 4Hotel (4Hotel) un Ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas sistēma 4Restaurant (4Restaurant). Informācijas apmaiņa starp sistēmām ir sadrumstalota, tā apgrūtina datu analīzi, glabāšanu, apmaiņu un atkalizmantošanu. Vairākos procesa posmos informācijas apstrāde ir manuāla, kas rada papildus administratīvo slogu un risku datu kvalitātei. SIVA nav iekļauta Datu apmaiņas nodrošināšanas pakalpojums (turpmāk - DAGR) I kārtas projektā kā sadarbības partneris. Ir definēta skaidra vajadzība noteiktu uzdevumu sasniegšanai kļūt par DAGR II kārtas sadarbības partneri, ņemot vērā, ka DAGR pilnveide ietvers iestāžu informāciju sistēmu aktuālo datu objektu publikāciju, kas tiek bieži pieprasītas dažādos e-pakalpojumos un ārējās informācijas sistēmās, un funkcionalitāti šo datu saņemšanai. Mērķis ir izveidot vienotu sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojuma saņēmēju datu uzkrāšanas, aprites, atkalizmantošanas digitālo risinājumu, kā iekļaut sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu saistīto nozaru un koplietošanas valsts pārvaldes pakalpojuma sistēmā, tomēr šobrīd nav rasts finanšu risinājums projekta īstenošanai.

Tāpat datu apmaiņa ir jāskata sasaistē ar pieejas maiņu invaliditātes novērtēšanā gan bērniem, gan pilngadīgām personām, lai sekmētu, ka atbalsta pakalpojumi invaliditātes seku mazināšanai tiek organizēti un plānoti tā, lai maksimāli tiktu ņemtas vērā personas individuālās vajadzības, tādējādi nodrošinot gan mērķēta atbalsta saņemšanu, gan efektīvu budžeta līdzekļu plānošanu pakalpojumu nodrošināšanā.

Attiecīgi šis pasākums ir uzskatāms kā aktuāls arī Plāna 2024-2027 kontekstā.

# Pārcelts ieviešanai Plānā 2024-2027, 1.6. pasākums

Rokasgrāmata - 1

LM

2023. gada 2. pusgads

(turpinās arī pēc 2023. gada)

ESF+ projekta Nr.4.3.6.2/1/23/I/001 izstrādāti divas mācību programmas (moduļi) un īstenotas mācības:

1) VDEĀVK nodarbinātajiem, kuri tiešā veidā ikdienā nodrošina klientu apkalpošanu (vecākie klientu apkalpošanas speciālisti, klientu apkalpošanas speciālisti, pārvaldes referenti, pārvaldes vecākie referenti), par klientu apkalpošanu un efektīvu konsultēšanu, stresa vadību, lietišķo rakstību invaliditātes, tādējādi stiprinot nodarbināto kompetenču un profesionālo spēju pilnveidi ikdienas darbā. Mācības turpinājās arī 2024. gadā;

2) VDEĀVK nodarbinātajiem, kuri ikdienā nodrošina invaliditātes ekspertīžu veikšanu un lēmumu pieņemšanu (ārsti eksperti, vecākie ārsti eksperti, vadošie eksperti) par specifiskiem jautājumiem invaliditātes noteikšanas jomā ar desmit aktuālām tēmām. 2023. gadā uzsāktas mācību programmas īstenošanas, kas turpinājās arī 2024. gadā, tādējādi īstenojot mērķtiecīgu un profesionālu kompetenču attīstību.

Tāpat 2023. gadā uzsākts darbs pie VDEĀVK rokasgrāmatas "Darbību, procesu un pakalpojumu standartu rokasgrāmata" izstrādes.

Līdz 2023. gada 2. pusgadam izlietotais finansējums pasākuma īstenošanai - 14 913,26 euro (ar PVN) (ESF+ projekta Nr.4.3.6.2/1/23/I/001 ietvaros)

VDEĀVK Metodiskās vadības un kontroles nodaļa nodrošina administratīvo aktu pēcpārbaudi, kontroli un apmācību invaliditātes ekspertīzes jautājumos. Noris regulāra nodaļās veikto ekspertīžu kvalitātes analīze un atbilstoši gada plānam tiek organizētas katras nodaļas mācības rezultātu apspriešanai un pilnveidei.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 1.4. pasākums

LM

2023. gada 2. pusgads

(turpinās arī pēc 2023. gada)

2023. gadā uzsākts darbs pie metodikas vienotai informācijas sniegšanas par pieejamo atbalstu invaliditātes gadījumā, tādējādi nodrošinot, ka VDEĀVK Klientu apkalpošanas nodaļas darbinieki vienlīdz kvalitatīvi sniedz informāciju VDEĀVK klientiem invaliditātes noteikšanas gadījumā.

Līdz 2023. gada 2. pusgadam izlietotais finansējums pasākuma īstenošanai - 12 592,47 euro (t.sk. ar PVN) (ESF+ projekta Nr.4.3.6.2/1/23/I/001 ietvaros)

# Turpināms Plānā 2024-2027, 1.5. pasākums

No pieciem pirmajā rīcības virzienā ietvertajiem pasākumiem trīs pasākumi ir uzsākti un ir vērojams pozitīvs ieguldījums invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveidē, viens no pasākumiem ir daļēji ieviests un ir nepieciešams sekmēt pasākuma pilnu ieviešanu Plāna 2024-2027 periodā, savukārt viens pasākums nav izpildīts, bet tas nav zaudējis savu aktualitāti arī periodam no 2024.-2027. gadam. Šī rīcības virzienā ietvertie pasākumi tiek atkārtoti ietverti Plānā 2024-2027.

Uzdevumi: pilnveidot un attīstīt atbalsta pakalpojumus, lai mazinātu invaliditātes sekas un sekmētu personu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā

Veikti grozījumi normatīvajos aktos - 2

Pašvaldības

1. pusgads

2021. gadā tika veikta būtiska reforma asistenta pakalpojuma pašvaldībā nodrošināšanas kārtībā. Reformas gaitā tika izstrādāti jauni kritēriji asistenta pakalpojuma pašvaldībā piešķiršanai pilngadīgām personām, kā arī izstrādāti kritēriji jaunajam pavadoņa pakalpojumam bērniem ar invaliditāti.

Kritēriji asistenta pakalpojuma pašvaldībā piešķiršanai pilngadīgām personām ir noteikti Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumu Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 316) 1.pielikumā "Asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšana ārpus mājas vides un atbalsta intensitātes noteikšana" (turpmāk - Anketa). Kritēriju izstrādes gaitā priekšlikumus sniedza personu ar invaliditāti intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, un pirms Anketas ieviešanas tā tika testēta sešās pašvaldībās. Kritēriju piemērošana praksē sakās līdz ar MK noteikumu Nr. 316 spēkā stāšanos 2021. gada 1. jūlijā.

Ar jauno kritēriju un Anketas ieviešanu ir novērstas identificētās nepilnības asistenta pakalpojuma nepieciešamības noteikšanas kārtībā, ka asistenta pakalpojumu ir iespējams saņemt arī personām, kurām asistenta atbalsts nav nepieciešams, bet, iespējams, ir nepieciešams cits atbalsta veids.

Kritēriji pavadoņa pakalpojuma nepieciešamībai ir noteikti Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" 10. pielikumā "Kritēriji atzinuma sniegšanai par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību", kuri izstrādāti sadarbībā ar VDEĀVK un ir spēkā no 2021. gada 1. jūlijā. Pavadoņa pakalpojums tika ieviests, lai pavadīšanas atbalstu ārpus mājokļa varētu saņemt arī tie bērni ar invaliditāti no piecu gadu vecuma, kuriem nav noteiktas indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai un tādejādi nav tiesības saņemt asistenta pakalpojumu, taču ir pārvietošanās grūtības ārpus mājokļa un ir nepieciešams citas personas atbalsts, lai nokļūtu no mājokļa uz izvēlēto galamērķi un atpakaļ.

Kopš asistenta pakalpojuma reformas izlietotais finansējums asistenta un pavadoņa pakalpojuma nodrošināšanai apakšprogrammā 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" ir bijis - 2021. gadā (pilns gads) 23 milj. euro (salīdzinājumam asistenta pakalpojuma nodrošināšanai 2020. gadā tika izlietoti 16,6 milj. euro), 2022. gadā - 34,8 milj. euro un 2023. gadā - 49,1 milj. euro.

Visa aktuālā informācija par asistenta pakalpojumu pašvaldībā un pavadoņa pakalpojumu ir pieejama LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/asistenta-pakalpojuma-pasvaldiba-un-pavadona-pakalpojuma-nodrosinasana-personam-ar-invaliditati

2.2. Sekmēt kvalificēta asistenta pakalpojuma sniedzēja nodrošināšanu personai ar invaliditāti

Pašvaldības

Lai kritiski izvērtētu un noteiktu personas ar invaliditāti asistenta profesijai nepieciešamo kvalifikāciju, kompetences, zināšanas un prasmes, tika atzīts, ka pirms asistenta amata apraksta izstrādāšanas ir nepieciešams izstrādāt personas ar invaliditāti asistenta profesijas standartu, atbilstoši kuram tiks veidota piemērota izglītības programma asistentiem.

Ar SIVA direktores 2023. gada 31. augusta rīkojumu Nr. 1-4/104 ir izveidota darba grupa profesijas standarta "Asistents personai ar invaliditāti" izstrādei. Darba grupas sastāvā iekļauti SIVA, Latvijas Universitātes 1.medicīnas koledžas, LM, Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons", Latvijas Autisma apvienības, SIA "CareLat", biedrības "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi", biedrības "Cerību spārni", biedrības "Latvijas Sarkanais Krusts" un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO (turpmāk - SUSTENTO) pārstāvji. Paredzēts, ka darba grupa profesijas standartu izstrādās 2025. gada 1. pusgadā, savukārt asistentu apmācību izglītības programma tiks izstrādāta 2026. gada 2. pusgadā. Profesijas standarta izstrādei papildu valsts budžeta līdzekļi netiek izlietoti. Tā izstrāde tiek veikta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros).

# Turpināms Plānā 2024-2027, 2.2. pasākums, kā arī skatāms sasaistē ar Plānā 2024-2027 2.3. pasākumu

Piedāvāto risinājumu atbalsta gadījumā, tiks izstrādāts atbilstošs normatīvais regulējums

LM izstrādāja, un MK ar 2023. gada 10. janvāra rīkojumu Nr. 8 atbalstīja konceptuālo ziņojumu "Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu", kura mērķis bija kā pastāvīgu sociālo pakalpojumu nostiprināt atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma (turpmāk - APLP pakalpojums). APLP pakalpojuma mērķa grupa ir pilngadīgas personas ar GRT, kurām noteikta invaliditāte. To tiesību nodrošināšanā īpaši būtisks ir ANO Konvencijas 12. pants "Vienlīdzīga tiesībspējas atzīšana", kas nosaka, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz viņu tiesībspējas un rīcībspējas atzīšanu, vienlaikus paredzot valstīm pienākumu nodrošināt šīm personām tādu atbalstu, kas tām varētu būt nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju. Attiecīgi APLP pakalpojuma specifiskais mērķis ir nodrošināt personu ar GRT cilvēktiesību ievērošanu, ieviešot rīcībspējas ierobežošanai alternatīvu tiesību un interešu aizsardzības mehānismu - atbalstīto lemtspēju. Konceptuālais ziņojums paredzēja noteikt trīs iespējamos risinājuma variantus:

1. risinājuma variants - APLP pakalpojums netiek ieviests

2.A risinājuma variants - APLP pakalpojuma pakāpeniska ieviešana un finansēšana no gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem valsts deleģētā uzdevuma pildīšanai

2.B risinājuma variants - APLP pakalpojuma pakāpeniska ieviešana un finansēšana iepirkuma ietvaros

MK 2023. gada 10. janvāra rīkojuma Nr. 8 "Par konceptuālo ziņojumu "Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu" 1.punkts paredz, ka tiek atbalstīts 2.A risinājums, kura ietvaros APLP pakalpojums primāri paredzēts nodrošināt personām ar GRT, kurām ir noteikta I vai II invaliditātes grupa. Pakāpeniski APLP pakalpojums tiks nodrošināts arī personām ar GRT, kurām noteikta III invaliditātes grupa.

Attiecīgi līdz ar 2023. gada 28. septembra likumu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā nostiprināts APLP pakalpojums, kuru nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem. APLP pakalpojums personām ar GRT, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa, ir pieejams no 2023. gada 1. novembra, savukārt personām ar III invaliditātes grupu tas būs pieejams no 2026. gada 1. janvāra. Minētie grozījumi tostarp paredz, ka APLP pakalpojumu valsts deleģētās funkcijas ietvaros nodrošina biedrība "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA"". APLP pakalpojuma sniedzējs (atšķirībā no aizgādņa) nerīkojas personas vietā, taču sniedz personai ar GRT nepieciešamo atbalstu pašai savu lēmumu pieņemšanā, lai tā spētu dzīvot sabiedrībā pilnvērtīgi un neatkarīgi. Atbalsta persona ir tiesīga sniegt atbalstu juridisko jautājumu, finanšu, ikdienas dzīves prasmju un attīstības jomā, veselības aprūpes jomā, sociālās aprūpes jomā, kā arī atbalsta loka veidošanā.

2023. gadā APLP pakalpojumu saņēma 41 persona, savukārt 2024. gadā - 175 personas. Izlietotais valsts budžeta finansējums APLP pakalpojuma nodrošināšanai no apakšprogrammas 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" 2023. gadā bija 84,8 tūkst. euro, 2024. gadā- 230,2 tūkst. euro

Plašāka informācija par APLP pakalpojumu pieejama LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/atbalsta-personas-lemumu-pienemsana-pakalpojums

MK 2024. gada 30. janvārī pieņēma LM izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par atbalsta pasākumiem vecākiem ar invaliditāti, kuru apgādībā ir bērni" (Nr. 5/24.§),kura mērķis bija identificēt mērķa grupu - personas ar invaliditāti, kuru apgādībā ir bērni - apkopot valsts un pašvaldību līmenī pieejamo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai, kas sekmē personas ar invaliditāti iespējas īstenot sava vecāka pienākumus, kā arī piedāvāt turpmāk īstenojamu pasākumu kopumu, lai detalizēti vērtētu, vai personām ar invaliditāti ir nepieciešams papildu atbalsts esošajam atbalstam invaliditātes seku mazināšanai, lai sekmētu mērķa grupas iespējas veikt savu bērnu aprūpes pienākumus zaudētu vai ierobežotu darbspēju dēļ.

Informatīvais ziņojums sākotnēji tika iesniegts MK izskatīšanai 2021. gada 26. martā. Pēc informatīvā ziņojuma iesniegšanas Pārresoru koordinācijas centrs (turpmāk - PKC) (no 2023. gada 1. marta iestādes funkcijas pārņēmusi Valsts kanceleja, Pārresoru koordinācijas departaments) sniedza savu atzinumu par informatīvajā ziņojumā pausto un lūdza papildināt ziņojuma saturu ar vecāku ar invaliditāti, kuru apgādībā ir bērni, specifisko vajadzību izpēti un iespējamo atbalsta pasākumu izvērtēšanu. Lai precizētu un papildinātu informatīvo ziņojumu ar PKC atzinumā minēto, 2022. gadā SIA "AC Konsultācijas" pēc LM pasūtījuma veica pētījumu "Pētījums par nepieciešamajiem atbalsta pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, kurā vienam vai abiem vecākiem noteikta invaliditāte" (pētījuma izmaksas 23 700 euro bez PVN (apakšprogramma 22.02.00 "Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2022. gadam"), pētījums pieejams šeit:) https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/petijums-par-nepieciesamajiem-atbalsta-pakalpojumiem-gimenem-ar-berniem-kur-vienam-vai-abiem-vecakiem-ir-noteikta-invaliditate/). Pēc pētījumā iegūtajiem datiem un izdarītajiem secinājumiem, kas saskaņoti ar saistītajām nozaru ministrijām, institūcijām un biedrībām, informatīvais ziņojums tika papildināts un atkārtoti iesniegts MK.

Pētījumā, apkopojot mērķa grupas interviju un fokusgrupu diskusiju ietvaros identificētos ierobežojumus, grūtības un izaicinājumus, tika secināts, ka tie ir saistīti ar vairāku nozaru sniegtajiem pakalpojumiem un to pieejamību, kā, piemēram, ir nepieciešams atbalsts un plašāka pieejamība gan sociālo, gan veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, gan pieaugušo, gan bērnu izglītības procesā, kā arī ir nepieciešami sabiedriskā transporta un vides piekļūstamības uzlabojumi. Tomēr nedrošības sajūtu par savu nākotni un spējām sniegt atbilstošu atbalstu bērniem ir saistīti arī ar kopējiem procesiem valstī, t.sk. vispārējo cenu pieaugumu un dzīves dārdzības paaugstināšanos, kas rada ietekmi uz jebkuru ģimeni. Kopumā, atbalsts no valsts un pašvaldības dažādās formās un veidos tiek piedāvāts diezgan plaši, tomēr šis atbalsts ir jāpilnveido, t.sk., uzlabojot sadarbību starp dažādām nozarēm un institūcijām, lai veicinātu uz personas vajadzībām fokusētu un atbilstošu pieeju.

Informatīvajā ziņojumā secināts, ka nav saskatāms pamatojums noteikt jaunu finansiālā atbalsta veidu, kas būtu konkrēti mērķēts uz vecāku ar invaliditāti spēju stiprināšanu aprūpēt savus bērnus. Atbalsts invaliditātes seku mazināšanai un atbalsta bērnu aprūpei ir savstarpēji nodalāmi valsts atbalsta veidi, tādēļ ieviest universālu finansiālo atbalstu vecāku ar invaliditāti gadījumā nebūtu mērķēti orientēts uz bērnu vajadzību nodrošināšanu.

Lai sekmētu mērķa grupas iespējas rūpēties par saviem bērniem, nodrošinot bērnu labākās intereses, un par savu veselību un funkcionālo spēju uzlabošanu, kopumā ir jāpilnveido jau esošie valsts atbalsta mehānismi un vidējā un ilgtermiņa attīstības plānošanā īpaša uzmanība jāvērš mērķētāka atbalsta ģimenēm ar bērniem pilnveidei un attīstībai, attīstot neformālās atbalsta grupas vai attīstot bērnu īstermiņa un ilgtermiņa pieskatīšanas pakalpojumus, atbalsta sistēmas pilnveidei invaliditātes gadījumā, visaptverošas un uz personu fokusētas pieejas veicināšanai starpnozaru līmenī.

2.5. Apzināt mērķa grupas viedokli par Valsts kancelejas IL ietvaros izstrādātajiem risinājumiem atbalsta sniegšanai ģimenēm, kurās aug bērni ar smagu invaliditāti

VK

Pašvaldības

NVO

Visi inovāciju laboratorijā (IL) apskatītie jautājumi tika risināti sekojošos formātos:

1) ar ES fondu atbalstu 2021.-2027. gada plānošanas periodā Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (BKUS) īsteno projektu "Atbalsta sistēmas izveide bērniem ar smagām diagnozēm un viņu ģimenes locekļiem". Projektā no 2022. gada 1. ceturkņa līdz 2027. gada 2. ceturksnim tiek īstenots izmēģinājumprojekts - psihosociāla atbalsta pakalpojuma sniegšana bērniem līdz 18 gadiem (neieskaitot), saslimšanas brīdī nonākot BKUS stacionārā vai regulārā ambulatorā uzraudzībā dēļ smagās diagnozes, kā arī pēcterapijas periodā dzīvesvietā (informācija pie pasākuma 2.17. izpildes). Psihosociālais atbalsts ietver sevī konsultatīvo darbu, izglītošanu, grupas atbalstu un garīgo atbalstu, ko sniedz sociālais darbinieks, psihologs, kapelāns, pēc nepieciešamības piesaistot pirmās palīdzības mammas, līdzinieku mammas, aukles, NVO atbalstu utml. Izmēģinājumprojekta rezultāti tiks izmantoti vienota psihosociālā atbalsta sniegšanas sistēmas/mehānisma izveidei valstī bērniem ar smagu diagnozi un viņu ģimenes locekļiem. Projekta ietvaros tiks risinās arī IL izstrādāto prototipu jautājumus par gadījuma vadītāju un vienas pieturas aģentūras principa izveidi;

2) tiek turpināts darbs pie personu ar invaliditāti asistenta profesijas standarta izstrādes, un secīgi tiks strādāts pie atbilstošas mācību programmas izveides, kas risinās IL prototipu par asistentu koordinācijas dienesta izveidi daļā par asistentu apmācību, kā arī IL prototipu par asistentu amata aprakstu (skatīt sasaistē ar 2.2. pasākuma izpildi).

Ņemot vērā iepriekš minēto, atsevišķs ziņojuma izstrāde ir zaudējusi savu aktualitāti, un tas netika sagatavots.

2.6. Nodrošināt apkopotas informācijas pieejamību par atbalsta pakalpojumiem invaliditātes seku mazināšanai

b) Elektroniskais katalogs (aplikācija) - 1

LM

VK

Nozaru ministrijas

NVO

b) 2023. gada 2. pusgads

Skatīt informāciju pie 1.5. pasākuma izpildes. Tāpat LM tīmekļa vietnē (https://www.lm.gov.lv/lv/invaliditate-1) regulāri tiek atjaunota informācija par pieejamo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai. Vienlaikus ilgtermiņā ir nepieciešams meklēt risinājumu, t.sk.,vērtējot papildu finansējuma novirzīšanu šim mērķim, kā ieviest digitālu risināju informācijas iespējami individualizētai atlasei atbilstoši personai noteiktajai invaliditātes grupai, funkcionālā traucējuma veidam, izsniegtajiem atzinumiem, dzīvesvietai u.c. kritērijiem, lai sekmētu, ka personas ar invaliditāti saņemt visu nepieciešamo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai - kā monetārā veidā, tā arī pakalpojumu un atvieglojumu veidā.

Jau 2017. gadā tika izstrādāts saraksts ar vairāk nekā 100 indikatoriem, ar kuru palīdzību Latvija vērtē ANO Konvencijas prasību ievērošanas progresu. Izstrādātais indikatoru saraksts tika ietverts tabulā, kura periodiski ir tikusi atjaunota ar aktuālo informāciju par izvirzītajiem rādītājiem.

Plānā 2021-2023 ietvertā pasākuma izpildei iepriekšminētais indikatoru saraksts un tajā -noteiktie indikatori tika pārskatīti un papildināti ar aktuālāko pieejamo informāciju un jaunākajiem pētījumu datiem atbilstoši. Noteikto indikatoru rādītāju informācija tabulā tiek regulāri atjaunota un papildināta arī šobrīd un ir paredzēts to īstenot arī turpmāk. Lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu, tabula ar atjaunoto un papildināto informāciju ir publicēta LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/starptautiskie-tiesibu-akti-1.

Tāpat LM tīmekļa vietnē tiek publicēta informācija par nozaru ietvaros izlietoto finansējumu atbalsta pakalpojumu nodrošināšanai invaliditātes seku mazināšanai, lai tādējādi varētu vērtēt valsts sniegtā atbalsta apjomu starpnozaru līmenī kopsakarā ar kopējo valsts budžeta izlietojumu atbalsta pakalpojumiem invaliditātes seku mazināšanai (https://www.lm.gov.lv/lv/atvieglojumi-personam-ar-invaliditati).

NVO

Izveidoti 5 videomateriāli (gan filmēti, gan animācija) dzirdīgiem vecākiem, kuriem ir bērni ar dzirdes traucējumiem, kuru mērķis ir stiprināt zīmju valodas lomu un nozīmi nedzirdīgu bērnu audzināšanā, iedrošināt vecākus lietot zīmju valodu saziņā ar saviem bērniem jau no mazotnes, sniegt vienkāršus ikdienas piemērus, kā saprasties ar bērniem, atpazīt un izstāstīt par lietām sev līdzās un svarīgāko, iemācīt viņiem alfabētu u.tml. Izlietots valsts budžeta finansējums 6655 euro (t.sk. ar PVN) no apakšprogrammas 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"

Videomateriāli pieejami LM tīmekļa vietnē:

https://www.lm.gov.lv/lv/galerija/dzirdigu-vecaku-pieredze-kuri-apguvusi-zimju-valodu

https://www.lm.gov.lv/lv/galerija/nedzirdigu-cilveku-kuri-augusi-dzirdigu-vecaku-gimene-pieredzes-stasti

https://www.lm.gov.lv/lv/galerija/kur-vecaki-var-apgut-zimju-valodu-resursi

https://www.lm.gov.lv/lv/galerija/zimju-valoda-no-ka-sastav-ka-atskiras-no-runatas

https://www.lm.gov.lv/lv/galerija/kapec-zimju-valoda-ir-svariga-nedzirdigu-bernu-audinasana

Pašvaldības

NVO

2023. gadā LM veica pilotprojektu ar mērķi izvērtēt iespēju mainīt pieeju un kritērijus īpašas kopšanas nepieciešamības novērtēšanai pilngadīgām personām, vērtējot iespēju īpašas kopšanas nepieciešamības novērtējumu salāgot ar pieeju un kritērijiem, kas tiek izmantoti aprūpes līmeņu noteikšanai sociālo pakalpojumu piešķiršanai pašvaldībā, un sagatavot piedāvājumu īpašas kopšanas novērtējuma kritēriju uzlabošanai, lai nodrošinātu personām ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem iespēju saņemt mērķētāku atbalstu pašaprūpes vajadzību nodrošināšanai (turpmāk - pilotprojekts). Pilotprojekta veikšanai papildu valsts budžeta finansējums nav izlietots, tā sagatavošana veikta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros).

Uzsākot pilotprojektu, tika izvirzīta hipotēze - personas, kurām ir noteikta īpašas kopšanas nepieciešamība saskaņā ar šā brīža kritērijiem, lielākajā skaitā gadījumu atbilst 3. vai 4. aprūpes līmenim. Gan pirms pilotprojekta uzsākšanas, gan pilotprojekta ietvaros LM konsultējās ar sociālo dienestu speciālistiem un VDEĀVK ekspertiem, kā arī vērtēja iedzīvotāju sūdzības par īpašs kopšanas nepieciešamības izvērtēšanu un gadījumiem, kad atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību netiek izsniegts. Pilotprojekta datu analīze apstiprināja hipotēzi, ka personām, kurām bija noteikts 4.aprūpes līmenis, lielākajā skaitā gadījumu arī Bartela punktu skaits bija zem 7 punktiem. Attiecīgi pilotprojekta datu analīze ļauj secināt, ka aprūpes līmeņu novērtēšanas pieeja būtu piemērota un atbilstošs īpašas kopšanas nepieciešamības izvērtēšanā un tas ļautu veidot sistēmu ar gradētu kopšanas pabalsta ieviešanu atbilstoši faktiskās aprūpes intensitātei.

Ņemot vērā iepriekš minēto, LM gatavo konceptuālo ziņojumu, ar kuru piedāvās izmaiņas kopšanas nepieciešamībās izvērtējama maiņai, kas secīgi ļautu arī gradēt pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, apmēru atbilstoši faktiskās aprūpes intensitātei.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 2.6. pasākums

Nozaru ministrijas

NVO

Lai gan atsevišķs izvērtējums nav veikts, tomēr Plāna 2021-2023 darbībās periodā ir veikta vairāku finansiālā atbalsta veidu pārskatīšana, vērtējot gan valsts finansiāls iespējas šo pabalstu paaugstināšanai (nepieciešamais papildu valsts budžeta finansējums, lai pārskatītu finansiālo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai, ir pieejams attiecīgā normatīvā aktu grozījumu anotācijā), gan ieguvumus mērķa grupai no šo pabalstu paaugstināšanas, proti, Plāna 2021-2023 darbības periodā tik nodrošināta:

1) valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (turpmāk - VSNP) un minimālās invaliditātes pensijas apmēra pārskatīšana, saistot minēto finansiālo atbalsta apmērus ar sociālekonomisku rādītāju - minimālo ienākumu mediānu - un nostiprinot regulāru (ikgadēju) minimālo invaliditātes pensiju un VSNP apmēra pārskatīšanu atbilstoši ienākumu mediānas apmēra izmaiņām, tādējādi veicinot iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem materiālās situācijas pastāvīgu uzlabošanos. Vairāk informācija par minimālo ienākumu sliekšņu reformu pieejama LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/minimalo-ienakumu-limenis;

2) atbilstoši valsts finansiālajām iespējām paaugstināts pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās - no 79,68 euro par pilnu sešu mēnešu periodu līdz 105 euro par pilnu sešu mēnešu periodu (no 2023. gada 1. jūlija)

3) atbilstoši valsts finansiālajām iespējām paaugstināta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti no 106,72 euro mēnesī līdz 160 euro mēnesī (no 2024. gada 1. janvāra). Turklāt Bērnu Ziņojums paredz noteikt, ka piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti tiek pārskatīta regulāri (ne retāk kā reizīt trīs gados), balstoties uz makroekonomisku rādītāju - inflācijas izmaiņām;

4) atbilstoši valsts finansiālajām iespējām paaugstināts pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana un kurai invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības - no 313,43 euro līdz 413,43 euro mēnesī (no 2024. gada 1. janvāra).

Izvērtējums ar priekšlikumiem -1

Nozaru ministrijas

NVO

Atsevišķs izvērtējums netika gatavots, vienlaikus darbs tika ieguldīts pie normatīvā regulējuma pilnveides tajās jomās, kas ir būtiskas parejas posmā no bērna uz pilngadīgā vecumu.

Kā viens no biežākajiem satraukuma iemesliem, ar ko saskaras ģimenes bērna ar invaliditāti pārejas posmā pilngadīgā vecumā, ir invaliditātes noteikšana un kartība, kādā ir veicama pieteikšanās invaliditātes ekspertīzei un secīgi arī atbalsta pakalpojumu saņemšanai, ja invaliditāte ir noteikta. LM 2021. gadā sagatavoja videomateriālu (videomateriāla sagatavošanas izmaksas - 2407,90 euro (ar PVN) no apakšprogrammas 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"), lai sniegtu skaidrojumu gan par iesniedzamajiem dokumentiem invaliditātes ekspertīzei, sasniedzot pilngadību, gan par kartību atbalsta pakalpojumu saņemšanā. Videomateriāls pieejams LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/galerija/videomaterials-invaliditates-noteiksana-parejas-posma-no-berna-uz-pilngadigu-personu

Tāpat 2023. gadā tika sagatavoti grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (spēkā no 2024. gada 6. aprīļa, https://likumi.lv/ta/id/350993-grozijumi-valsts-socialo-pabalstu-likuma), kuru mērķis ir nodrošināt pilngadību sasniegušas personas ar ļoti smagu invaliditāti interešu aizstāvību valsts sociālo pabalstu saņemšanā, lai netiktu negatīvi ietekmēta personas finansiālā situācija, kas var radīt pēctecīgu ietekmi uz personas spējām saņemt nepieciešamo aprūpi un atbalstu invaliditātes seku mazināšanai. Proti, minētie grozījumi paredz noteikt speciālu regulējumu, nosakot, ka tiesības pieprasīt ar invaliditāti saistītos pabalstus, kas noteikti Valsts sociālo pabalstu likuma 12., 12.¹ un 13. panta pirmās daļas 2. punktā, par pilngadību sasniegušu jaunieti, kuram VDEĀVK ir noteikusi invaliditāti ar cēloni slimība no bērnības, ir personai, kura bija minētās personas likumiskais pārstāvis vai nodrošināja tās aprūpi audžuģimenē dienu pirms pilngadības sasniegšanas un saņēma valsts sociālos pabalstus par bērnu ar invaliditāti gadījumā, kad tiesā ir pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par pilngadību sasniegušās personas ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ.

Savukārt, lai sekmētu bērnu un jauniešu ar ļoti smagu invaliditāti iespējas saņemt aprūpe mājās pakalpojumu, 2023. gadā tika sagatavoti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzība likumā (spēkā no 2024. gada 1. janvāra, https://likumi.lv/ta/id/348556-grozijums-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-likuma), ar kuriem noteikts, ka valsts nodrošina pašvaldībām līdzfinansējumu (50% apmērā, Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumi Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti", 45.¹ punkts) aprūpei mājās pakalpojumam bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem VDEĀVK noteikusi invaliditāti un izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Līdzfinansējums par bērnu tiek turpināts arī pēc pilngadības sasniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz bērna 24 gadu vecuma sasniegšanai.

VARAM

Plānošanas reģioni

Pašvaldības

DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros Plāna 2021-2023 darbības periodā nodrošināts sociālās aprūpes pakalpojums 650 bērniem ar invaliditāti, kuriem noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, kopumā 41 pašvaldībā (nepiedalījās Rīgas un Līvānu pašvaldības). Pasākums ietvaros no 2021.-2023. gadam izlietots ES fondu finansējums 900 000 euro apmērā (DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1.pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros).

VARAM

Plānošanas reģioni

Pašvaldības

DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros Plāna 2021-2023 darbības periodā nodrošināts pieejams dienas aprūpes centra pakalpojums 270 bērniem pēc skolas vai skolas brīvlaikos. Pakalpojumu nodrošināja 41 pašvaldība (nepiedalījās Rīgas un Līvānu pašvaldības), to iepērkot vai nodrošinot savas pašvaldības infrastruktūrā. Pasākums ietvaros no 2021.-2023. gadam izlietots ES fondu finansējums 337 500 euro apmērā (DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros).

VARAM

Plānošanas reģioni

Pašvaldības

DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros Plāna 2021-2023 darbības periodā nodrošināta iespēja 77 bērniem, kuriem noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, viņu vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem izmantot sociālās aprūpes pakalpojumu "Atelpas brīdis" psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanai. Pakalpojumu nodrošināja 41 pašvaldība (nepiedalījās Rīgas pašvaldība un Līvānu pašvaldība) pie pieciem pakalpojumu sniedzējiem. Skatāms sasaistē ar 2.16. pasākumu.

Pasākums ietvaros no 2021.-2023. gadam izlietots ES fondu finansējums 803 880 euro apmērā (DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros).

VARAM

Plānošanas reģioni

Pašvaldības

DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros Plāna 2021-2023 darbības periodā nodrošināti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi 1294 bērniem ar invaliditāti, kuri dzīvo ģimenēs. Pakalpojumu nodrošināja 41 pašvaldība (nepiedalījās Rīgas pašvaldība un Līvānu pašvaldība), to iepērkot vai nodrošinot savas pašvaldības infrastruktūrā.

Pasākums ietvaros no 2021.-2023. gadam izlietots ES fondu finansējums 2 500 000 euro apmērā (DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros).

NVO

DP 2014.-2020. gadam 2.2.3. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana" ietvaros Plāna 2021-2023 darbības periodā pilnveidotas bērnu sociālās prasmes un uzlabotas funkcionālās spējas, īstenojot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus (sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, "atelpas brīža", dienas aprūpes pakalpojumu) 1670 bērniem ar invaliditāti. Pasākumā tika īstenoti 36 projekti.

Pasākums ietvaros no 2021.-2023.gadam izlietots ES fondu finansējums 5 557 450 euro (t.sk. PVN) apmērā (DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.3. pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana").

Sociālie dienesti

DP 2021.-2027. gadam 4.3.6.3. pasākuma "Atbalsts bērniem ar smagu diagnozi, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu likumiskajiem pārstāvjiem" ietvaros Plāna 2021-2023 darbības periodā sniegts psihosociālā atbalsta pakalpojums 625 bērniem līdz 18 gadiem (neieskaitot), nonākot BKUS stacionārā vai regulārā ambulatorā uzraudzībā dēļ smagās diagnozes, kā arī pēcterapijas periodā dzīvesvietā.

Pēc izstāšanās no BKUS turpinās atbalsts dzīvesvietā, atbilstoši sagatavotajām rekomendācijām. Rekomendāciju sagatavošanā piedalās gan BKUS speciālisti, gan pašvaldību sociālie darbinieki. Projektā kā sadarbības partneri piedalās 36 pašvaldības, uz pašvaldībām novirzītas 60 rekomendācijas. Galvenie identificētie trūkumi projekta īstenošanas laikā- ģimeņu nevēlēšanās sadarboties ar pašvaldību sociālo dienestu, pašu ģimeņu motivācijas trūkums utml. Lai novērstu minētos trūkumus, projekta ietvaros paredzēts jau preventīvi informēt ģimenes par pašvaldību sociālo dienestu atbalstu, sadarbības priekšrocībām, ieguvumiem utt., izveidot BKUS un pašvaldību sociālo dienestu ciešāku sadarbību un stiprinot pārliecību par sniegto pakalpojumu daudzveidību, pieejamību un kvalitāti.

Pasākuma ietvaros no 2022.-2023. g. izlietots ES fondu finansējums 786 250 euro apmērā (t.sk. ar PVN) (ESF+ projekta Nr. 4.3.6.3/1/23/I/001 ietvaros)

# Turpināms Plānā 2024-2027, 2.9. pasākums

LM

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā studiju programmas "Speciālā izglītība" (skolotāja profesionālā kvalifikācija) viens no studiju kursiem ir "Latviešu zīmju valoda". Surdotulka klātienes studiju programmu bija iespējams apgūt arī SIVA Koledžas izglītības programmā "Surdotulks". Tāpat Rīgas Stradiņa universitātē studiju programmas Audiologopēdija ietvaros var apgūt zīmju valodu.

līdz

2023. gada 2. pusgadam

"Valmieras Gaujas krasta vidusskola - attīstības centrs" īstenoja pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus "Latviešu zīmju valoda" (IZM finansējums, apakšprogramma 01.11.00) (20 dalībnieki - katru gadu).

Gaujas krasta vidusskola - attīstības centrs organizēja zīmju valodas kursus, lai sniegtu atbalstu:

1) dzirdīgiem vecākiem un pārējiem nedzirdīgā bērna ģimenes locekļiem, lai viņi varētu komunicēt ar savu bērnu,

2) pedagogiem un skolu administrācijai, ja nedzirdīgs bērns tiek integrēts vispārizglītojošā skolā,

3) valsts iestāžu, piemēram, pašvaldību, darbiniekiem, lai viņu sniegtie pakalpojumi būtu pieejami klientam maksimāli ērtā un saprotamā veidā,

4) visiem interesentiem, kuriem ir nepieciešamība, interese un vēlme sazināties zīmju valodā.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 2.13. pasākums

IZM

Speciālās izglītības iestādes - attīstības centri

Viens no speciālās izglītības attīstības centru darbības mērķiem ir nodrošināt konsultatīva un metodiska atbalsta sniegšanu vecākiem, bērniem un pedagogiem. Savukārt viena no darbības jomām ir konsultāciju nodrošināšana izglītības iestāžu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām vai viņu likumiskajiem pārstāvjiem neatkarīgi no izglītojamo izglītības ieguves vietas. No 2021. gada atskaitēm par kritēriju izpildi secināms, ka laika periodā no 2020. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31.maijam speciālās izglītības attīstības centri ir nodrošinājuši 927 individuālās konsultācijas, bet laika 2022. gada 1. jūnija līdz 2023. gada 31. maijam - 1037 individuālās konsultācijas.

No 2021. līdz 2022. gada 1. septembrim darbojās 11 speciālās izglītības iestādes attīstības centri, bet no 2023. gada 1. septembra darbojas 10 speciālās izglītības iestādes attīstības centri, kuru darbība tiek regulēta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumiem Nr. 187 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā speciālās izglītības iestādei piešķir speciālās izglītības attīstības centra statusu".

# Turpināms Plānā 2024-2027, 2.14. pasākums

a) Nodrošināti pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursi "Speciālās izglītības saturs un didaktika"

a) Pedagogu skaits, kuri apguvuši attiecīgos kursus (vismaz 30 pedagogi)

IZM

Speciālās izglītības iestādes - attīstības centri

2. pusgads

Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus "Speciālās izglītības saturs un didaktika" apmeklēja: 2021. gadā -55 pedagogi; 2022. gadā -24 pedagogi (īstenots IZM apakšprogrammas 01.11.00. ietvaros)

Tika organizēti arī dažādi informatīvi izglītojoši pasākumi par iekļaujošo izglītību un palīdzības iespējām izglītojamiem ar speciālām vajadzībām (semināri/kursi). Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus apmeklēja: 2021. gadā -1481 pedagogi; 2022. gadā -1574 pedagogi, 2023. gadā - 1434 pedagogi.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 2.15. pasākums

2. pusgadam

Speciālās izglītības attīstības centru darbības mērķis ir nodrošināt konsultatīva un metodiska atbalsta sniegšanu vecākiem, bērniem un pedagogiem. Viena no darbības jomām ir sniegt individuālu metodisku un pedagoģisku palīdzību izglītības iestāžu pedagogiem jautājumos par atbalsta pasākumu piemērošanu, individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi un mācību sasniegumu dinamikas izvērtējumu izglītojamam ar speciālām vajadzībām. No 2021. gada atskaitēm par kritēriju izpildi secināms, ka laika periodā no 2020. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. maijam speciālās izglītības attīstības centri ir nodrošinājuši 780 individuālās konsultācijas, bet laika 2022. gada 1. jūnija līdz 2023. gada 31. maijam - 871 individuālās konsultācijas.  

# Turpināms Plānā 2024-2027, 2.15. pasākums

Pašvaldības

Pakāpeniski palielināts atbalsta personāla likmju skaits, veicinot atbalsta personāla pieejamību bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanas vispārējās izglītības vispārizglītojošajā klasē sekmēšanai. MK 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 376 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" cita starpā nosaka, ka ne mazāk kā septiņus procentus no piešķirtās valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu darba samaksai izlieto atbalsta personāla (izglītības iestādes bibliotekārs, skolotājs logopēds, izglītības psihologs, speciālais pedagogs, pedagogs karjeras konsultants, pedagoga palīgs) darba samaksai. 2020./2021. mācību gadā vispārizglītojošajās skolās kopēja atbalsta personāla slodze likmēs bija 1830,39 likmes, 2021./2022. mācību gadā - 1862,98 likmes, 2022./2023. mācību gadā - 2216,163 likmes.

IZM

ESF projektā "Kompetenču pieeja mācību saturā" ir sagatavoti visi ieplānotie mācību līdzekļi skolēniem ar dzirdes traucējumiem:

• Programmas paraugs "Latviešu valoda 1.-9.kl. skolēniem ar dzirdes traucējumiem", pieejams: https://mape.skola2030.lv/resources/10636 

• Mācību līdzekļi latviešu valodas apguvei skolēniem ar dzirdes traucējumiem 1.-6. klasē, pieejami https://mape.gov.lv/catalog/materials/510D0FD2-FC25-40F2-8D40-6943ACA54C0D/view?preview=510D0FD2-FC25-40F2-8D40-6943ACA54C0D

E-video piemēri, t.sk. 910 piemēri ar surdotulkojumu, pieejami: https://www.tavaklase.lv/ 

IZM

Izstrādāti MK 2021. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 453 "Izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodika pirmsskolas izglītības iestādēs".

MK noteikumos ietvertā metodika dod iespēju izvērtēt 5 gadus vecu bērnu pamatprasmes pa mācību jomām, kā arī savlaicīgi noteikt atbalsta pasākumus mācību satura apguvē. Šī metodika būs spēkā līdz brīdim, kad valstī tiks ieviests vienotais bērnu agrīnās attīstības skrīninga metodisko instrumentu komplekts (BAASIK).

VISC

Tika veikts statistikas datu apkopojums par izglītojamajiem ar invaliditāti (pēc izglītības pakāpes, izglītības iestādes tipa, izglītības programmas, dzimuma, apdzīvotības).

IZM

Rezultatīvais rādītājs "Profesionālo izglītības iestāžu skaits, kuras nodrošinājušas atbalsta pasākumus - vides pielāgošana divās profesionālās izglītības iestādēs" līdz 2023. gada beigām tika sasniegts daļēji, pilnībā tas tiks sasniegts 2024. gada 15. augustā. Viens no objektiem, kura ietvaros tika plānota vides pielāgošana - Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma Tehnoloģiju centra pārbūve, tika nodots ekspluatācijā 2024. gada 7. maijā, savukārt otrs objekts - Rīgas Stila un modes tehnikuma dienesta viesnīcas pārbūve, tiks nodots ekspluatācijā līdz 2024. gada 15. augustam, līdz ar to pasākums būs izpildīts pilnībā. Būvdarbu izpildes termiņi tika pagarināti dažādu objektīvu apstākļu dēļ, kā galvenais no tiem bija tas, ka būvmateriālu cenas kopš 2022. gada februāra Krievijas Federācijas pret Ukrainu uzsāktā kara un piemēroto sankciju dēļ piedzīvoja strauju kāpumu un būvmateriāliem bija ierobežota pieejamība tirgū, kas ietekmēja visu būvniecības nozari.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 2.16. pasākums

IZM

Visās projekta (DP 2014.-2020.gadam, "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" īstenošanas noteikumiem) izglītības iestādēs tika nodrošināta karjeras informācija, karjeras pasākumi un karjeras konsultācijas atbilstoši izglītojumā vecuma grupai, individuālām interesēm un vajadzībām. Kopā projekta laikā individuālu atbalstu saņēmuši vairāk nekā 14 tūkstoši izglītojamo un īstenotas vairāk nekā 25 tūkstoši individuālo karjeras konsultāciju. Īpaši netika uzskaitīti izglītojamie ar invaliditāti, jo šādus datus par izglītojamajiem projekts neuzkrāja.

IZM

Karjeras attīstības atbalsta pasākumi tika nodrošināti visās projektā (DP 2014.-2020. gadam, "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" īstenošanas noteikumiem) iesaistītās izglītības iestādēs, kuras īstenoja speciālās izglītības programmas (t.sk. speciālās izglītības attīstības centros). Ar projekta finansējumu notika 63 tiešsaistes pasākumi par vecāku lomu bērna karjeras attīstībā, kuros piedalījās vairāk nekā 3000 vecāki.

Izstrādāts metodiskais līdzeklis karjeras atbalsta darba plānošanai, īstenošanai un uzraudzībai: "Karjeras attīstības atbalsta pasākumu plāna paraugs darbam ar izglītojamajiem speciālās izglītības programmās"

IZM

Video konferences "Īstenota labās prakses pieredzes apmaiņa starp profesionālās izglītības iestādēm par bērnu ar speciālajām vajadzībām/ funkcionāliem traucējumiem izglītošanu/iesaisti mācību procesā" ietvaros 2022. gada 31. maijā "Labās prakses pieredzes apmaiņa starp profesionālās izglītības iestādēm: izglītojamā ar speciālajām vajadzībām/ funkcionāliem traucējumiem izglītošana/iesaiste mācību procesā" ar labās prakses piemēriem dalījās izglītības iestādes: profesionālās, speciālās izglītības iestādes, SIVA, kā arī LM atkārtoti informēja visas izglītības iestādes par LM, NVA atbalsta pasākumiem. Izglītības iestādes dalījās pieredzē par izglītojamo iesaisti praksē, darba vidē balstītajās mācībās, darba devēju pasākumos un projektos, demonstrēja portfolio mapi, ko jaunietis var uzrādīt NVA vai potenciālajam darba devējam kā pierādījumu savām spējām un prasmēm, aicinot šādu praksi pārņemt arī citām izglītības iestādēm, tādējādi sniedzot informāciju par jauniešu nodarbinātības un prakses iespējām, kā arī iesaisti darba vidē balstītās mācībās. LM sniedza informāciju izglītības iestādēm par personu ar speciālām vajadzībām un invaliditāti pēc izglītības ieguves atbalsta iespējām un potenciālo darba devēju uzrunāšanas pasākumiem nodarbinātības veicināšanai, kuri šīm mērķa grupām ir gatavi piedāvāt darbu, kā arī tika norādīti saziņas avoti, lai jaunieši gūtu atbalstu darba vietas atrašanā vai sadarbībā ar NVA un sociālo dienestu darba gaitu un patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

Pasākums ieviests 2022. gada 1. pusgadā, lai izglītības iestāžu absolventi savlaicīgi saņemtu nepieciešamo informāciju par jauniešu nodarbinātības un prakses iespējām, t.sk. izglītības iestādi absolvējot.

No 26 otrajā rīcības virzienā ietvertajiem pasākumiem pilnībā ieviesti ir 24 pasākumi jeb 92%. Tādējādi kopumā ir vērtējams, ka 2. rīcības virziena pasākumi ir izsvērti un orientēti uz atbalsta pakalpojumu pilnveidi invaliditātes seku mazināšanai

Uzdevumi: pilnveidot individualizētu atbalstu darba meklējumos personām ar invaliditāti, ņemot vērā personas ar invaliditāti funkcionālo traucējumu veidu un funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi

NVA

Pasākuma mērķis bija personu ar invaliditāti nodarbināšana subsidētajās vai valsts līdzfinansētajās darba vietās, lai palīdzētu izprast darba tirgus prasības, veicinātu personu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā. Plāna 2021-2023 darbības periodā izveidotas 1117 darba vietas personām ar invaliditāti. Tāpat 2021. gada 23. novembrī pieņemti grozījumi MK 2011. gada 25. janvāra noteikumos Nr. 75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem", kas paredz diferencēt personu ar invaliditāti dalības subsidētās nodarbinātības pasākumā ilgumu atkarībā no invaliditātes grupas - personas, kurām ir noteikta I vai II invaliditātes grupa tiek iesaistītas līdz 18 mēnešiem, savukārt personas, kurām ir noteikta III invaliditātes grupa, līdz 12 mēnešiem. Šādas izmaiņas ļaus sniegt mērķētu un lielāku atbalstu tām personām ar invaliditāti, kurām ir smagi un ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi, tādējādi viņi saskaras ar lielākiem ierobežojumiem iekļauties brīvajā darba tirgū nekā personas ar III invaliditātes grupu (mēreni funkcionēšanas ierobežojumi).

Pasākuma ieviešanai izlietotais finansējums no 2021.-2023. gadam: ESF projekta "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem" Nr. 9.1.1.1./15/I/001 pasākuma "Pasākumi noteiktām personu grupām" ietvaros - 16 984 770 euro; Nodarbinātības speciālā budžeta pasākuma "Pasākumi noteiktām personu grupām bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanai uz nenoteiktu laiku" ietvaros 10 964 euro.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 3.7. pasākums

2021. gada 7. janvārī MK pieņēma noteikumus Nr. 10 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 11. augusta noteikumos Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi"".

Noteikumi paredz papildināt sociālo uzņēmumu atbalsta pasākumus ar jaunu pasākumu - VSAOI darba devēja daļas kompensāciju sociālajiem uzņēmumiem, kas nodarbina personas ar invaliditāti vai GRT

Pasākums nodrošināja nelielu, bet pastāvīgu atbalstu sociālajiem uzņēmumiem, kas nodarbina personas ar invaliditāti vai GRT. Šādam atbalstam iegūstot pastāvīgu raksturu, tas veicina sociālos uzņēmumus pieņemt darbā jaunus darbiniekus ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem. Ievērojot, ka valsts budžeta ievaros šādu atbalstu šobrīd nav iespējams finansēt, ilgtspējīga rezultāta sasniegšanai atbalsts iekļauts jaunajā 2024.-2029. gada ESF+ projektā "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbība".

Turklāt tika nodrošināta VSAOI kompensāciju nepārtrauktība, uzsākot to izmaksu par 2023. gada 4. ceturksni. Jaunajā periodā papildu VSAOI kompensācijām šai nodarbināto grupai tiek kompensēta arī darba devēja apmaksātā slimības nauda.

Pasākuma ieviešanai izlietotais finansējums 2021.-2023. gadam - ESF projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ietvaros kompensāciju izmaksai izlietoti 179 129 euro.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 3.16., 3.17. un 3.18. pasākums

Izveidots individualizēts atbalsta pakalpojumu grozs atbilstoši personas ar invaliditāti spējām un vajadzībām

Personas ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti, kuras saņēmušas individuālu ieteikumu profesionālās piemērotības noteikšanas pasākumā - 396 (unikālās personas)

NVA

SIVA

Kā papildinājums profilēšanai izveidota aptauja personām ar invaliditāti, lai noskaidrotu informāciju piemērotam darba meklēšanas atbalstam. Profilējot klientu pirmās konsultācijas laika, no personām ar invaliditāti tiek iegūta informācija par darba apstākļiem, kuru nevar veikt. Informācija tiek ņemta vērā, piedāvājot piemērotu darbu.

Lai pilnveidotu NVA filiāļu darbinieku zināšanas par atbalsta sistēmu personām ar invaliditāti, organizēts tiešsaistes semināru cikls nevalstisko organizāciju iepazīšanai, kuras pārstāv personas ar invaliditāti. Kopā noorganizēti 6 tiešsaistes semināri ar NVO - biedrība PINS (Palīdzība integrācijā, nodarbinātībā, socializācijā), Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA", Latvijas Autisma apvienība, Latvijas Nedzirdīgo savienība, biedrība "Dauna sindroms", Latvijas Neredzīgo biedrība. Semināros piedalījās karjeras konsultanti un filiāļu atbildīgie darbinieki par darbu ar personām ar invaliditāti. Darbinieki ieguva papildus zināšanas par dažādiem invaliditātes veidiem un to kā labāk sadarboties ar personām ar invaliditāti. Darbam ar personām ar invaliditāti apmācīti 50 NVA darbinieki.

Sadarbībā ar SIVA NVA klientiem, kuriem ir noteikta invaliditāte vai prognozējamā invaliditāte, nodrošināta profesionālās piemērotības noteikšana. Klientam tiek noteikta profesionālās rehabilitācijas programma, izvērtējot klienta interesi par profesionālās darbības jomām un konkrētām profesijām, vēlmi un motivāciju mācīties, iepriekšējās zināšanas un pieredzi, kā arī veselības stāvokļa, intelektuālo spēju un individuālo īpašību atbilstību personas izraudzītajai profesijai un nepieciešamos aktīvos nodarbinātības un atbalsta pasākumus. Personas ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti, kuras saņēmušas individuālu ieteikumu profesionālās piemērotības noteikšanas pasākumā - kopā piedalījušies 319 dalībnieki.

Pasākuma ieviešanai izlietotais finansējums 2021.-2023.gadam - ESF projekta "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem" Nr. 9.1.1.1./15/I/001 pasākuma "Profesionālās piemērotības noteikšana" ietvaros 54 703 euro.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 3.3. pasākums

NVA

2021. gadā tika noslēgti 3 līgumi ar 3 pakalpojuma sniedzējiem, kuri pakalpojumu nodrošināja 2021. un 2022. gadā, sniedzot visaptverošu informāciju darba devējiem un NVA darbiniekiem par personu ar invaliditāti nodarbināšanu.

SIA Sertifikācijas centrs (2021. gada 3. septembra līgums "Par konsultācijām bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanai" Nr. 1.1-11.5/4_2021) pakalpojumu sniedza Vidzemes un Rīgas reģionam.

BDR Gaišo domu platforma (2021. gada 27. augusta līgums "Par konsultācijām bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanai" Nr. 1.1-11.5/3_2021) pakalpojumu sniedza Zemgales un Kurzemes reģionam.

FIBRA (2021. gada 27. augusta līgums "Par konsultācijām bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanai" Nr. 1.1-11.5/2_2021) pakalpojumu sniedza Latgales reģionam.

2022. gada 27. oktobrī tika noslēgts līgums Nr. 1.1-11/42-2022 ar BDR Gaišo domu platformu (vēlāk tika mainīts nosakums uz Biedrība Atbalsta un izaugsmes centrs Alendum), pakalpojumu sniedza visā Latvijas teritorijā. Pakalpojums tika sniegts 2023. gadā.

Galvenais ieguvums ir paplašināts redzesloks par personu ar invaliditāti, kliedēti mīti par šo personu nodarbināšanu un komunikāciju ikdienā.

Kopā piedalījušies 996 dalībnieki.

Pasākuma ieviešanai izlietotais finansējums 2021.-2023. gadam - ESF projekta "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem" ietvaros nodrošinātas konsultācijas darba devējiem par bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanu 30 502 euro apmērā.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 3.2. pasākums

NVA

Apzinoties, ka personas ar GRT ir viena no nelabvēlīgā situācijā esošām bezdarbnieku grupām, kuru iekļaušanai darba tirgū ir nepieciešams īpašs papildu atbalsts, 2023. gada februārī tika uzsākts pilotprojekts(Normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem noteiktajā kārtībā ar biedrību "PINS" noslēgts līgums par pilotprojekta īstenošanu), kura ietvaros bezdarbniekiem ar GRT tika nodrošināti mentora pakalpojumi darba meklēšanas posmā, kā arī 3 mēnešu laikā pēc iekārtošanas darbā. Sadarbībā ar klientu mentors sagatavoja veicamo darba meklēšanas plānu, palīdzēja sagatavot pieteikumu vakancēm, sniedza atbalstu un konsultācijas individuālo sociālo problēmu risināšanā, t.sk. komunikācijā ar darba devējiem, palīdzēja attīstīt sociālās prasmes (komunikācijas, konfliktu risināšanas, mācīšanās prasmes, adaptēšanos jaunos apstākļos u.c.), kā arī nodrošināja atbalstu nodarbinātības sākumposmā. Pilotprojekts noslēdzās 2023. gada nogalē. NVA sagatavoja izvērtējumu (nav publiski paejams, tā sagatavošana tiek veikta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros)) par pakalpojuma efektivitāt, kas ļāvis secināt, ka pilotprojekta ietvaros personām ar GRT sniegtie mentora pakalpojumi veicinājuši pastāvīgu darba attiecību nodibināšanu, līdz ar to mentora pakalpojumus nepieciešams turpināt nodrošināt pastāvīgi ESF Plus projekta "Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai" Nr. 4.3.3.2/1/24/I/002 ietvaros. Savukārt, lai pilnveidotu pasākuma īstenošanu, secināts, ka efektīvākai dalībnieku atlasei pirms iesaistes pasākumā potenciālajiem dalībniekiem būtu jānodrošina profesionālās piemērotības noteikšana, atsevišķos gadījumos funkcionālā traucējumu veida noteikšanai nepieciešams uzlabot informācijas apmaiņu ar VDEĀK, kā arī komunikācijas uzlabošanai organizēt mentora un karjeras konsultanta tikšanos. 

# Turpināms Plānā 2024-2027, 3.4, 3.6. un 3.6. pasākums

Uzsākta atbalsta pasākuma īstenošana

NVA

2021. gada 23. novembrī veikti grozījumi MK 2011. gada 25. janvāra noteikumos Nr. 75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem", kas paredz nodrošināt kompleksu atbalstu kopumu, t.sk. mentoringu, personām ar invaliditāti, ievērojot funkcionālo traucējumu veidu.

2022. gadā NVA Rīgas reģionālās filiāles telpās tika izveidots Nodarbinātības atbalsta centrs personām ar invaliditāti (NACPI), kur kompetenti nodarbinātības organizatori darbā ar personām ar invaliditāti sniedz konsultācijas piealgotās telpās. NACPI ESF projekta "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem" ietvaros no 2023. gada 1. februāra līdz 2023. gada 30. novembrim tika nodrošināta pilotprojekts Mentora pakalpojumi darba meklēšanas un darba uzsākšanas posmā. NVA veiktās tirgus izpētes rezultātā tika noslēgts līgums par Mentora pakalpojumu nodrošināšana NVA klientiem ar GRT. Kopumā mentora atbalstu, lai iekļautos sabiedrībā un iekārtotos piemērotā pastāvīgā darbā, saņēma 29 NVA Klienti (finansējums 2023. gadam ESF projekta "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem" Nr. 9.1.1.1./15/I/001 komplekss atbalsta centrs personu ar invaliditāti iekļaušanai nodarbinātībā mentora pakalpojums - 42 643 euro).

# Turpināms Plānā 2024-2027, 3.1. pasākums

Uzsākta atbalsta pasākuma īstenošana

NVA

No 2022. gada 7. oktobra NVA uzsāka darba devēju (individuālie komersanti, komercsabiedrības - personālsabiedrības un kapitālsabiedrības) pieteikumu pieņemšanu, lai nepieciešamības gadījumā pielāgotu darba vietu nodarbinātai personai ar invaliditāti, tādejādi darba vietu nodrošināja ar egroterapeita pakalpojumu, lai sekmētu bezdarba riskam pakļauto nodarbināto personu ar invaliditāti darbspēju saglabāšanu, preventīvi novērstu bezdarba iestāšanās risku un veicinātu ilgtspējīgas darba vietas saglabāšanu. Pasākuma popularizēšanai 2023.gada 16.jūnijā tika izveidota preses relīze, kurā darba devēji tika aicināti iesniegt pieteikumus finansējumam, darbinieku ar invaliditāti darba vietas pielāgošanai.

Izstrādāti priekšlikumi un 2021. gada 23. novembrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra noteikumos Nr. 75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem", nosakot preventīvo pakalpojumu apjomu (darba vietu pielāgojumi u.c.) nodarbinātām personām (ar invaliditāti un ilgstošu darbnespēju) darbspēju saglabāšanai un konkurētspējai darba tirgū.

ESF projekta "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem" Nr. 9.1.1.1./15/I/001 pasākums "Darba vietu pielāgošanas pasākumi bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti" Pielāgotas 125 darba vietas nodarbinātām personām ar invaliditāti, laika periodā no 2022. gada 7. oktobra līdz 2023. gada 31. decembrim (izlietotais finansējums ES fonda projekta "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem" Nr. 9.1.1.1./15/I/001 pasākums "Darba vietu pielāgošanas pasākumi bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti" 105 737 euro)

# Turpināms Plānā 2024-2027, 3.9. pasākums

NVA

2022. gadā sagatavots Informatīvais ziņojums "Par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību laika posmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 1. aprīlim" (https://polsis.mk.gov.lv/documents/7422), kuru izskatīja Ministru kabinetā 21.06.2022 (protokols Nr.33, 75. §). Ziņojumā cita starpā sniegta informācija par VSAOI darba devēja daļas kompensāciju sociālajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem. Lai vairāk motivētu darba devējus pieņemt darbā personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem, kuri līdz šim nav nodarbināti, jau 2021. gada jūlijā tika veikti MK noteikumu Nr. 467 grozījumi, kas paredz vienreizēju algas kompensāciju (nepārsniedzot valstī noteikto vidējo algu attiecīgajā profesijā) par šiem nodarbinātajiem, ja persona pirms darba attiecību uzsākšanas sociālajā uzņēmumā ir bijusi bez darba un reģistrējusies NVA.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 3.16., 3.17. un 3.18. pasākums

VIAA

LM

IZM

Ir ieviests

No 2022. gada 1. janvāra izglītības iestādēs, kuras īsteno bezdarbnieku mācības profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmās, ir jānodrošina vides pieejamība personām ar invaliditāti. LM un NVA 2021. gada 6. maijā visām izglītības iestādēm, kas īsteno bezdarbnieku mācības profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmās, rīkoja semināru "Vides un informācijas pieejamība (piekļūstamība)" (semināri nodrošināti ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros)). Seminārā skaidroja, kā veikt vides pieejamības pašnovērtējumu izglītības iestādēs. Vides pieejamības pašnovērtējuma anketa izstrādāta saskaņā ar MK 2019. gada 12. marta rīkojumā Nr. 113 "Par Plānu pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019.-2021. gadam" noteikto.

Nozaru ministrijas

NVO

2020. gadā PB eksperti veica pētījumu par invaliditātes politikas un invaliditātes novērtēšanas sistēmu Latvijā ("Disability Policy and Disability Assessment System" ), kura ietvaros izvērtēta kvotu sistēmas ieviešanas lietderība Latvijā.

Invaliditātes lietu nacionālajā padomes 2021. gada 13. okrobra sēdē (https://www.lm.gov.lv/lv/protokoli-1) LM prezentēja Pasaules Bankas ekspertu secinājumus par kvotu sistēmas ieviešanas lietderīgumu. Diskusijas rezultātā padomes locekļi pieņēma lēmumu pieņemt zināšanai, ka kvotu sistēmas ieviešana Latvijas darba tirgū ir atzīta kā nepiemērota.

Visi desmit trešā rīcības virziena pasākumi ir ieviesti pilnā apjomā. Tāpat, izstrādājot Plānu 2024-2027 gadam, uzsvars tiek likts uz pakalpojumu ilgtspēju un mērķēta atbalsta sniegšanu gan personai ar invaliditāti darba meklējumos, gan darba devējiem, nodarbinot personu ar invaliditāti.

Uzdevumi: sekmēt vides un pakalpojumu piekļūstamību, tostarp paplašinot sabiedrības izpratni par vides un pakalpojumu piekļūstamības nozīmi iekļaujošas sabiedrības veidošanai

Pasākums netika ieviests un tika iekļauts Plānā 2024-2027, ņemot vērā, ka ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā ir plānoti ieguldījumi publiskās infrastruktūras attīstībai, kā arī Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna 2021-2026. gadam ietvaros ir paredzēti ieguldījumi publiskās infrastruktūras attīstībā, tostarp 3. komponentes "Nevienlīdzības mazināšana" investīcijas 3.1.2.1.i ietvaros tiks veikta vides piekļūstamības nodrošināšana ēkās, kurās tiek sniegti labklājības nozares valsts pakalpojumi vai pašvaldību sociālie pakalpojumi. Attiecīgi nolemts veikt pašnovērtējumu 2026. gadā, kad lielākā daļa investīciju tiks pabeigtas un piekļūstamības progress tiks novērtēts par sešu gadu periodu, proti, no 2020. gadā veiktā pašnovērtējuma.

# Pārcelts ieviešanai Plānā 2024-2027, 4.1. pasākums

Plānošanas reģioni

Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2.1.i. investīcijas "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem" otrās kārtas "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" īstenošanas noteikumi") ir paredzēts atbalsts 259 personām ar invaliditāti mājokļu vides piekļūstamības nodrošināšanai.

Līdz 2023. gada beigām pasākuma īstenošanas ietvaros 39 pašvaldībās (nepiedalās Ķekavas, Jūrmalas, Varakļānu un Valkas pašvaldības) notiek mērķa grupas iesniegumu pieņemšana, mērķa grupas personu un mājokļu izvērtēšanas process.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 4.2. pasākums

LM

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu/ Pašvaldības

2023. gada 2. pusgads

Pasākuma ietvaros paredzēts nodrošināt 63 valsts un pašvaldību institūciju ēku vides piekļūstamību, kurās tiek sniegti labklājības nozares vai pašvaldības sociālie pakalpojumi, sociālās atstumtības riskam pakļautajām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti.

Līdz 2023. gada beigām pielāgota viena sociālo pakalpojumu sniegšanas ēka Daugavpils valstspilsētā. Turpinās vides pielāgojumu nodrošināšanas pasākumu īstenošana 62 ēkās, piedaloties 19 pašvaldībām un divām valsts institūcijām.

# Turpināms Plānā 2024-2027,4.3. pasākums

Nodrošināts metodisks atbalsts arhitektiem, inženieriem, celtniekiem, būvdarbu vadītājiem, ēku

īpašniekiem, politikas veidotājiem, piekļūstamas apkārtējās vides izveidi

Standarta projekta iesniegšana Standartizācijas tehniskajā komitejā (STK 30)

Standarts - 1

EM - nodrošina standarta projekta iesniegšanu

STK 30

Ņemot vērā, ka 2023. gada janvārī Standartizācijas tehniskajā komitejā tika apstiprināts EK izstrādātais standarts "Apbūvētas vides pieejamība un izmantojamība. Funkcionālās prasības" (LVS EN 17210:2021 L), LM vadlīniju "Vides piekļūstamības vadlīnijas publiskām būvēm un telpām un publiskajai ārtelpai" aktualizācija nebija nepieciešama.

Lai informētu iedzīvotājus par grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, t.sk. par autostāvvietas ierīkošanu un piekļūstamībs prasību nodrošināšanu koplietošanas telpās, EM sagatavoja informatīvo materiālu, kas publicēts EM tīmekļa vietnē: https://www.em.gov.lv/lv/vides-pieejamiba

2022. gada 2. pusgads

(pieejams publiski arī turpmākos gadus, pie nepieciešamības veikta semināra satura aktualizēšana)

2022. gada 15. jūnijā EM organizēja tiešsaiste semināru par vides piekļūstamības labās prasmes piemēriem. Semināra ieraksts ir pieejams jebkuram interesantam: https://www.youtube.com/watch?v=LHOIZoY1LTs

Rekomendācijas -1

LM

2022. gada 2. pusgads

EM par būvnormatīvu un vides pieejamības labās prakses ievērošanu DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros informēja Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons". Ņemot vērā šīs apvienības sagatavoto informāciju, papildus izvērtējums no EM puses nav lietderīgs. Saņemtā informācija, saskaņojot būvnormatīvu izmaiņas ar Invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons", ir ņemta vērā, izstrādājot grozījumus Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvā LBN 200-21.

nozaru ministrijas

Jau 2020. gada 20. augustā tika izdots LM rīkojums par starpinstitūciju darba grupas izveidi direktīvas saistību pārņemšanai (darba grupā iekļauti pārstāvji no Finanšu ministrijas, EM, SM, Kultūras ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, ATD, Valsts dzelzceļa administrācijas, Civilās aviācijas aģentūras u.c.).

2020.-2023.gadam norisinājās LM darbs pie tiesību aktu izstrādes, kuros transponē direktīvas prasības. Tāpat tika nodrošināti informēšanas pasākumi komersantiem un ieinteresētajām personām, personu ar invaliditāti pārstāvošajām NVO. LM eksperti piedalījās regulārās EK organizētajās darba grupas par Direktīvas pārņemšanu (aktivitāšu nodrošināšanai papildu valsts budžeta finansējums nav izlietots, to īstenošana tika nodrošināta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros)).

Tāpat LM papildus organizēja apspriedes un diskusijas par likumprojekt "Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums" šādos veidos: Invaliditātes lietu nacionālās padomes sēde 2021. gada 24. novembrī, Rīgas domes Personu ar invaliditāti Nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes sēde 2022. gada 10. februārī, sanāksmes ar Finanšu nozares asociāciju 2021. gada 7. decembrī un 2022. gada 7. martā, sanāksme ar Latvijas Darba devēju konfederāciju 2022. gada 24. februārī, sanāksme ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un uzņēmēju asociācijām 2022. gada 7. aprīlī, sanāksme ar Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju 2021. gada 3. jūnijā.

Papildus tika organizēti semināri un konsultācijas tiesību aktu izstrādes gaitā notikušas ar tādiem uzņēmējiem, kuri sniedz likuma darbības jomā ietilpstošos pakalpojumus - elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, piemēram, SIA "Bite Latvija", "Tele2", "Latvijas Mobilais Telefons", audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji (piemēram, SIA "Tet"), finanšu pakalpojumu sniedzēji (piem., Swedbank Latvija, SEB banka, kā arī citi finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuru intereses likumprojekta tapšanas gaitā pārstāvēja Finanšu nozares asociācija).

Direktīvas pilnīgai transponēšanai izstrādāti un pieņemti sekojoši normatīvie akti:

• 16.03.2023. Saeima pieņem likumu "Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums" - stājas spēkā 2025. gada 28. jūnijā

• 27.02.2024. Ministru kabinets pieņem noteikumus Nr. 128 "Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības" - stājas spēkā 2025. gada 28. jūnijā

• Veikti atsevišķi grozījumi nozaru tiesību aktos -

2) Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.)
3) Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.)
4) Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu" (pieņemts 16.02.2023.)
5) Elektronisko sakaru likums (pieņemts 14.07.2022.)

Līdz ar to no minētā datuma ES iekšējā tirgū, t.sk. Latvijā, noteiktās jomās varēs izplatīt un sniegt tikai piekļūstamas preces un pakalpojumus (t.i., lietojami vairāk kā ar vienu sensoro kanālu):

• Universāldatori (piem., datori, planšetes, viedtālruņi) un to operētājsistēmas;

• Pašapkalpošanās termināļi (piem., bankomāti, biļešu automāti, rindas kārtas numuriņu automāti u.c.);

• Elektroniskās grāmatas un to Elektroniskie lasītāji;

• Finanšu pakalpojumi;

• Elektroniskā tirdzniecība;

• 112 tālrunis;

• Publiskie iepirkumi;

• Gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdensceļu pasažieru pārvadājumu elementi (piem., tīmekļvietnes, mobilās lietotnes, elektroniskās biļetes, pārvadājumu pakalpojumu informācija (tostarp reāllaika ceļošanas informācijas), interaktīvi pašapkalpošanās termināļi);

• Patērētāju galiekārtas elektronisko sakaru pakalpojumiem (piem., rūteri, modemi) un elektronisko sakaru pakalpojumi;

• Patērētāju galiekārtas audiovizuālo mediju pakalpojumiem un audiovizuālo mediju pakalpojumi (piem., elektroniskie raidījumu apraksti, subtitri, audioapraksti, hibrīdtelevīzija, tīmekļvietnes u.c.).

Ar vairāk informācija par uzraudzības un sūdzību izskatīšanas kartību iespējams iepazīties LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/pieklustamibas-direktiva.

EM

Ņemot vērā, ka Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums pieņemts 2023. gada 16. martā un tā spēkā stāšanās ir 2025. gada 28. jūnijs, Plāna 2021-2023 īstenošanas periodā šāda izvērtējuma veikšana nav atzīta par lietderīgu. Izvērtējuma veikšana tiks nodrošināta Plāna 2024-2027 īstenošanas periodā.

# Pārcelts ieviešanai Plānā 2024-2027, 4.4. pasākums

NVO

2021. gada 28. oktobrī norisinājās tiešsaistes diskusija par informācijas un pakalpojumu piekļūstamību personām ar dzirdes traucējumiem. Tika pārrunāti iespējamie risinājumi, lai sekmētu personu ar dzirdes traucējumiem iespēju iekļauties dažādos sabiedriskajos procesos. Diskusijas organizēšanai papildu valsts budžeta finansējums nav izlietots, tās organizēšana tika nodrošināta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros).

2) Audio/vizuālās pasažieru apziņošanas sistēmas ierīkošana un displeju nomaiņa dzelzceļa stacijās, kurās jau ir izbūvētas paaugstinātas pasažieru platformas - 23 stacijās

Sakarā ar projektu "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai"(https://www.ldz.lv/lv/dzelzcela-infrastrukturas-modernizacija-vilcienu-kustibas-atruma-paaugstinasanai) un "Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija" (https://www.ldz.lv/lv/dzelzcela-pasazieru-infrastrukturas-modernizacija) būvniecības līgumu termiņu pagarinājumu saistībā ar būtiskiem materiālu ražošanas un piegāžu sarežģījumiem ģeopolitiskās situācijas dēļ, projektu īstenošana noris pakāpeniski divos ES fondu plānošanas periodos, t.i. 2014.-2020. gada un turpinās arī 2021.-2027. gada plānošanas perioda ietvaros. Tādējādi ir nodrošināta ES fondu līdzekļu pieejamība arī pēc 2023.gada beigām atbilstoši 2023. gada 19. decembra pieņemtajam grozījumam MK 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 404 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. SAM "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" īstenošanas noteikumi" 4. punktam.

Sasniegtais rezultāts uz 2023. gada 31. decembri:

1) dzelzceļa stacijas, kur nodrošinātas vides piekļūstamības prasības un uzlabota drošība - kopā 27 dzelzceļa stacijas;

2) audio/vizuālās pasažieru apziņošanas sistēmas ierīkošana un displeju nomaiņa dzelzceļa stacijās, kurās jau ir izbūvētas paaugstinātas pasažieru platformas - 23 stacijās.

Izlietotais finansējums pasākuma ieviešanai līdz 2023. gada 31. decembrim - 4401609,60 euro.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 4.9. a) pasākums

PV

Ieviešot pasākumu, uzlabota dzelzceļa piekļūstamība personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Jaunajos elektrovilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no pasažieru platformām (saistāms ar 4.11. a pasākuma ieviešanu), nodrošinot pakalpojuma pieejamību ikvienam un saīsinot pasažieru apmaiņas laiku pieturvietās. Vilcienos ir klimata kontrole, ergonomiski sēdekļi, mūsdienu prasībām atbilstošas, plašas labierīcības, kas ir piemērotas arī pasažieriem ar ierobežotu mobilitāti. Iekāpšanas un izkāpšanas ātrumu veicina arī 1,3 metru platas divviru durvis.

Tie ir aprīkoti ar video un audio informēšanas sistēmām, jaudīgu WiFi pieslēgumu. Vilcienu gaita vienmērīgāka un trokšņu līmenis salonos zemāks.

Elektrovilcienu eksterjeru veido trīs krāsu kombinācija - signāla dzeltenā, antracīta pelēkā un tumši pelēkā. Dzeltenā izvēlēta kā akcenta krāsa, jo tā atbilst satiksmes nozares specifikai un ir vizuāli visnoturīgākā krāsa: 80% daltonisma un tā paveidu redzes traucējumu gadījumos dzeltenā krāsa saglabā izteiksmīgumu un pamanāmību. Tā jau no pagājušā gadsimta vidus tiek izmantota transporta nozarē drošības un redzamības nodrošināšanas nolūkos.

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas un Krievijas Federācijas uzsākto karadarbību Ukrainā, jaunu elektrovilcienu piegādes kavējās, tādēļ pasākuma izpilde nebija iespējama sākotnēji plānotajā termiņā.

Sasniegtais rezultāts uz 2023. gada 31. decembri: 17 jauni elektrovilcieni, kas pielāgoti personām ar invaliditāti un personām ar kustību traucējumiem.

Izlietotais finansējums pasākuma ieviešanai līdz 2023. gada 31. decembrim 126 479 070 euro.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 4.9. b) pasākums

ATD

Pasažieriem visās pieturvietās reģionālas nozīmes maršrutos pieejami jaunā parauga kustības saraksti (sagatavoti ATD budžeta ietvaros). Kustības sarakstos informāciju attēlo skaidri un saprotami, tā, lai burti un cipari būtu treknrakstā un kontrastētu ar pamatni. Savukārt, elektroniski - tīmekļvietnēs, mobilajās aplikācijās - uzlabotas iespējas saņemt informāciju par gaidāmajām izmaiņām reģionālās nozīmes pārvadājumu kustības sarakstos konkrētajā dienā un/vai nākamajām dienām.

• reģionālas nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar autobusiem - 85%;

• reģionālas nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem - 100%

ATD

NVO (konsultatīvi)

2023. gada 1. pusgads

• Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem -2024.gada 1.pusgads

Skatāms saistībā arī ar 4.11. a) un b) pasākumu izpildi. Spēkā esošo sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu līgumu (ilgtermiņa) maršruta tīkla daļās "Pierīga", "Liepāja", "Daugavpils, Krāslava", "Kuldīga, Saldus", "Bauska", "Ogre, Aizkraukle" un "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni" pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi dažādām pasažieru grupām sabiedriskā transporta pārvadājumu pakalpojumu līgumos noteiktajā apjomā. Uzlabota sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistīto transportlīdzekļu piekļūstamība personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (https://www.atd.lv/en/node/20314).

Sasniegtais rezultāts uz 2023. gada 31. decembri (ATD piešķirtās dotācijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai ietvaros (valsts budžeta apakšprogramma 31.06.00):

Pieejami pielāgotie transportlīdzekļi:

• reģionālas nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar autobusiem - 86 %;
• reģionālas nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem - 42 % (neietverot vilcienu sastāvus, kuros ir riteņkrēslu vietas, taču tie nav aprīkoti ar iekāpšanas palīglīdzekļiem)

# Turpināms Plānā 2024-2027, 4.9. c) pasākums

SM

ATD Valstspilsētas pašvaldības Novadu pašvaldības, kurās ir valstspilsētas NVO

 Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar autobusiem - 2023. gada 1. pusgads

Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem -2024. gada 1. pusgads

Spēkā esošo sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu līgumu (ilgtermiņa) maršruta tīkla daļās "Pierīga", "Liepāja", "Daugavpils, Krāslava", "Kuldīga, Saldus", "Bauska", "Ogre, Aizkraukle" un "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni" pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi dažādām pasažieru grupām sabiedriskā transporta pārvadājumu pakalpojumu līgumos noteiktajā apjomā.

Visi jaunie Škodas elektrovilcieni ir aprīkoti ar speciālām rampām cilvēku ratiņkrēslā iebraukšanai un izbraukšanai no vilciena. Vilcienā ir paredzētas speciālas vietas brauciena laikā. Pakalpojums ir pieejams praktiski visos modernizētajos peronos elektrozonā, izņemot Ziemeļblāzmu, kā arī atsevišķos peronos/ceļos Rīgas centrālajā stacijā. AC tipa (modernizētajos) dīzeļvilcienos ir 6 speciāli ierīkoti pacēlāji un arī speciālas sēdvietas. Pakalpojums pieejams konkrētos pieturas punktos, kuru apkārtējā infrastruktūra ir paredzēta cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem, piesakot to 24 h iepriekš, lai varētu garantēt šī vilciena tipa nodrošināšanu pieteiktajam reisam.

Tādējādi ir nodrošināts izvirzītais rezultatīvais radītājs - izvirzītas prasības pakalpojumu sniedzējiem - pielāgotajos sabiedriskajos transportlīdzekļos vismaz vienai vietai, kura paredzēta cilvēkiem riteņkrēslos.

Pasākuma izpilde turpinās, ņemot vērā, kā arī pēc 2023. gada 31. decembra turpinās elektrovilcienu piegādes.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 4.9. d) pasākums

reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar autobusiem - 100%;

reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem - 100%

ATD

•Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem - līdz 2024. gada 1. pusgadam

Pasākuma izpilde nodrošina ērtāku, vieglāk uztveramu informācijas atspoguļošanu.

Spēkā esošo sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu līgumu (ilgtermiņa) maršruta tīkla daļās "Pierīga", "Liepāja", "Daugavpils, Krāslava", "Kuldīga, Saldus", "Bauska", "Ogre, Aizkraukle" un "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni" visos autobusos tiek nodrošināts, ka informācija par pieturvietām ir atskaņojama un attēlojama gan audiālā formātā, gan vizuālā formātā.

Visos elektrovilcienos, kā arī modernizētajos dīzeļvilcienos tiek nodrošināta informācijas paziņošana par pieturvietām gan audiālā, gan vizuālā formātā.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 4.9. e) pasākums

SM

ATD

Valstspilsētas pašvaldības

Novadu pašvaldības, kurās ir valstspilsētas

NVO

• Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem - 2024. gada 1. pusgads

ATD ar nolūku nodrošināt augstāko pasažieriem vai konkrētām to grupām sniedzamā pārvadājuma pakalpojuma kvalitāti, atklāta konkursa "Par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos ar autobusiem" nolikumā paredzēja augstāku prasības izpildes līmeni attiecībā uz autobusa aprīkojuma prasībām - autobusam jābūt aprīkotam ar elektronisko maršruta zīmi. Spēkā esošo sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu līgumu (ilgtermiņa) maršruta tīkla daļās "Pierīga", "Liepāja", "Daugavpils, Krāslava", "Kuldīga, Saldus", "Bauska", "Ogre, Aizkraukle" un "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni" transportlīdzekļi aprīkoti ar elektroniskām maršruta zīmēm. Visi 17 līdz 31.12.2023. gadam piegādātie jaunie Škodas elektrovilcieni ir aprīkoti ar elektronisko maršruta zīmi reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 4.9. f) pasākums

ATD

Laika posmā no 2022. gada novembra līdz 2023. gada martam informatīvas kampaņas (https://www.atd.lv/lv/brauk%C5%A1anas-maksas-atvieglojumi ) ietvaros veiktās aktivitātes:

- tiešā komunikācija ar iesaistītajām pusēm (NVO, pašvaldībām;

- preses relīze un infografika par gaidāmajām izmaiņām braukšanas atlaižu saņemšanai sabiedriskajā transportā;

- aktivitātes sociālajos medijos;

- informatīva raksta sagatavošana nacionālā līmeņa medijiem, reģionālajiem portāliem un avīzēm pašvaldību portāliem;

- proaktīva saziņa ar medijiem - interviju un rakstu iniciēšana, lai skaidrotu gaidāmās izmaiņas un mudinātu cilvēkus neatlikt eID kartes saņemšanu, aktivizēšanu vai nomaiņu uz pēdējo brīdi;

- informatīva audio klipa izstrāde un izplatīšana medijiem un kampaņas partneriem;

- informatīvo plakātu izstrāde un nosūtīšana (digitālā formā un drukātā pēc nepieciešamības) uz valsts un pašvaldību iestāžu (kas apkalpo mērķa grupas) klientu apkalpošanas centriem, NVO, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem;

- skaidrojošs video klips ar subtitriem;

- radio reklāmas kampaņa Radio Skonto, Skonto Plus un Radio TEV;

- sociālā reklāma LTV.

Izlietotais finansējums informatīvās kampaņas nodrošināšanai - 18 200 euro (bez PVN) no apakšprogrammas 31.05. "Dotācija Autotransporta direkcijai sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai".

SM

ATD

Valstspilsētas pašvaldības

Novadu pašvaldības, kurās ir valstspilsētas

NVO

Pakalpojumu sniedzēji

Izstrādājot biļešu tirdzniecības vietni www.vivi.lv, iekļauta funkcionalitāte mainīt gan fonta izmēru, gan kontrastu, kas atvieglo biļešu iegādi vājredzīgām personām.

ATD ir izveidojusi un uztur vienotu sabiedriskā transporta biļešu sistēmu (VSTBS) (https://www.atd.lv/lv/tag/vbn), līdz ar to, izmantojot biļešu tirgotāju sniegtos pakalpojumus ikviens Latvijas iedzīvotājs un viesis varēs elektroniski iegādāties iepriekš pārdošanā biļeti uz visiem (šobrīd reģionālās nozīmes) sabiedriskā transporta maršruta reisiem. Līdz ar VSTBS darbības pilnā apmērā nodrošināšanu, pie biļešu tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem (interneta tirgotājiem) būs iespējams iegādāties biļetes uz visiem reģionālās nozīmes maršrutiem arī personām ar I vai II invaliditātes grupu, personām līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un personām, kas pavada personu ar I invaliditātes grupu vai personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti. 2023. gadā VSTBS biļešu tirdzniecības pakalpojumus pašlaik nodrošina divi biļešu tirdzniecības pakalpojumu sniedzēji (interneta tirgotāji) - Mobilly (https://mobilly.lv/) un BezRindas (https://www.bezrindas.lv/lv/autobusu-biletes).

# Turpināms Plānā 2024-2027, 4.10. pasākums

2. Sagatavota informācija CVK uzziņu tālrunim par vēlētāju ar invaliditāti vēlēšanu iespējām

3. Informatīvajos klipos iestrādāta informācija par vēlēšanu kārtību rakstveidā

4. Ieskaņota audio formātā informācija par vēlēšanu kārtību

Buklets - 1, 1600 eksemplāri

Jautājumu atbilžu saraksts - 1

TV klipi - 6

Audio informācija - 6

Daļēji ieviests

CVK sadarbībā ar Vieglās valodas aģentūru sagatavoja izdevumu vieglajā valodā. Materiāls bija noderīgs ne tikai vēlētājiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, bet arī tiem, kuriem ir vājas valodas zināšanas, uztveres grūtības vai vienkārši labprātāk vēlas lasīt informāciju šādā izklāstā. Ierobežotā finansējuma dēļ informācija netika nodrukāta bukletu veidā, bet tika ievietota CVK tīmekļa vietnē, tādējādi nodrošinot iespēju vēlētājiem viegli uztveramā un vienkāršā valodā iepazīties ar vēlēšanu norisi, balsošanas kārtību, balsošanas vietām vēlēšanu iecirkņos un balsošanas iespējām vēlētāja atrašanās vietā, ja veselības stāvoklis neļauj doties uz vēlēšanu iecirkni.

Sagatavota informācija CVK uzziņu tālruņa operatoriem par vēlētāju ar invaliditāti vēlēšanu iespējām - balsošanas kārtību, balsošanas vietām vēlēšanu iecirkņos un balsošanas iespējām vēlētāja atrašanās vietā, ja veselības stāvoklis neļauj doties uz vēlēšanu iecirkni, kā arī informācija par iespēju informāciju par vēlēšanu kārtību noklausīties CVK tīmekļa vietnē audio formātā.

Sagatavoti 6 video klipi, vizuālajam attēlam papildus iestrādātu informāciju rakstveidā (informācija publiski pieejama CVK tīmekļa vietnē: https://www.cvk.lv/lv/2021-gada-5-junija-velesanas). Nodrošināts, ka CVK tīmekļa vietnē pieejamā informācija par vēlēšanu kārtību 2021. gada pašvaldību vēlēšanās pieejama audio formātā un "viegli lasīt" formātā. Informācija publiski pieejama CVK tīmekļa vietnē: https://www.cvk.lv/lv/2021-gada-5-junija-velesanas

Minētie pasākumi īstenoti CVK piešķirtā finansējuma ietvaros.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 4.14.pasākums

2. Sagatavota informācija CVK uzziņu tālrunim par vēlētāju ar invaliditāti vēlēšanu iespējām

3. Informatīvajos klipos iestrādāta informācija par vēlēšanu kārtību rakstveidā.

4. Ieskaņota audio formātā informācija par vēlēšanu kārtību

5. Sagatavots informatīvo norāžu makets vēlēšanu iecirkņu komisijām saziņai ar vēlētājiem ar dzirdes traucējumiem

6. Sagatavota informācija par vēlēšanu kārtību latviešu nedzirdīgo zīmju valodā

Buklets - 1, 5000 eksemplāri

Jautājumu atbilžu saraksts - 1

TV klipi - 5

Audio informācija - 5

Kartīšu komplekts - 1

Videoieraksti - 5

CVK ir bijusi iespēja īstenot tikai pasākumus, kurus ir iespējams veikt esošā finansējuma ietvaros. Prasītie papildus budžeta līdzekļi jauniem pasākumiem netika atbalstīti. Gatavojoties 2022. gada 1. oktobrī gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām, CVK 2021. gadā sagatavoja un iesniedza Finanšu ministrijā budžeta pieprasījumu prioritāriem pasākumiem vēlētāju līdzdalības veicināšanas kampaņai 177 000 eiro apmērā un vēlēšanu pieejamības veicināšanai personām ar invaliditāti 25 000 eiro apmērā. Prasītais finansējums netika piešķirts.

Sagatavota informācija par 2022. gada Saeimas vēlēšanu kārtību vieglajā valodā. Publiski informācija pieejama CVK tīmekļa vietnē: Saeimas vēlēšanas | Centrālā vēlēšanu komisija; 14. Saeimas vēlēšanas | Centrālā vēlēšanu komisija.

Ierobežotā finansējuma dēļ informācija netika izdota bukletu veidā, bet tika ievietota CVK mājas lapā, tādējādi nodrošinot iespēju vēlētājiem viegli uztveramā un vienkāršā valodā iepazīties ar vēlēšanu norisi, balsošanas kārtību, balsošanas vietām vēlēšanu iecirkņos un balsošanas iespējām vēlētāja atrašanās vietā, ja veselības stāvoklis neļauj doties uz vēlēšanu iecirkni.

Sagatavota informācija CVK uzziņu tālruņa operatoriem par vēlētāju ar invaliditāti vēlēšanu iespējām - balsošanas kārtību, balsošanas vietām vēlēšanu iecirkņos un balsošanas iespējām vēlētāja atrašanās vietā, ja veselības stāvoklis neļauj doties uz vēlēšanu iecirkni, kā arī informācija par iespēju informāciju par vēlēšanu kārtību noklausīties CVK tīmekļa vietnē audioformātā.

Analizējot statistikas datus par uzziņu tālruņa pakalpojumu izmantošanu tika secināts, ka kopumā sniegtas konsultācijas 6136 vēlētājiem, no kuriem 1748 konsultācijas (28,5%) tika sniegtas par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā, kā arī vēlēšanu iecirkņu piekļūstamību.

Sagatavoti 5 video klipi, kuros tika iestrādāta informācija par vēlēšanu kārtību rakstveidā. Informācija pieejama CVK tīmekļa vietnē: Video un audio | Centrālā vēlēšanu komisija

Nodrošināts, ka CVK tīmekļa vietnē pieejamā informācija par vēlēšanu kārtību 2022. gada Saeimas vēlēšanās pieejama audio un "viegli lasīt" formātā. Vājredzīgu un neredzīgu vēlētāju informēšanai audio formātā tika ieskaņota gan informācija par balsošanas kārtību, gan 14. Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu programmas (14. Saeimas vēlēšanas | Centrālā vēlēšanu komisija).

CVK tīmekļa vietnē tika izveidota pasaules karte ar norādēm par vēlēšanu iecirkņu Latvijā un ārvalstīs adresēm un piekļūstamību vēlētājiem ar kustību traucējumiem. Informācija publiski pieejama CVK mājas lapā: Vēlēšanu iecirkņi

14.Saeimas vēlēšanās 673 jeb 71% no 949 vēlēšanu iecirkņiem Latvijā bija pieejami vēlētājiem ar kustību traucējumiem.

Papildus tam CVK sadarbībā ar SUSTENTO sagatavoja un nosūtīja visām pašvaldībām ieteikumus par minimālajām prasībām vēlēšanu iecirkņu pieejamībai, kā arī pirms Saeimas vēlēšanām iekļāva vēlēšanu iecirkņu komisiju darbinieku mācību programmā tematu par komunikāciju un atbalsta nodrošināšanu vēlēšanu iecirknī vēlētājiem ar funkcionāliem traucējumiem. Minētie pasākumi īstenoti CVK piešķirtā finansējuma ietvaros. Ierobežotā finansējuma dēļ nebija iespējams nodrošināt informāciju par vēlēšanu kārtību nedzirdīgo zīmju valodā.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 4.14.pasākums

2. Nodrošināta 2022. gada Saeimas vēlēšanām reģistrēto partiju un partiju apvienību programmu un kandidātu sarakstu ieskaņošana audio formātā.

3. Nodrošināta 2022. gada Saeimas vēlēšanām reģistrēto partiju un partiju apvienību programmu un kandidātu sarakstu tulkošana latviešu nedzirdīgo zīmju valodā.

Visu reģistrēto kandidātu sarakstu un programmu audioieraksti

Visu reģistrēto kandidātu sarakstu un programmu videoieraksti latviešu nedzirdīgo zīmju valodā

Grozījumu projekts

NVO

2. 2022. gada

2. pusgads

3. 2022. gada 2. pusgads

Sagatavota informācija vieglajā valodā par 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām un to norises kārtību. Tika nodrukāti 5300 bukleti, kas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām tika izplatīti visiem vēlēšanu iecirkņiem Latvijā, nodrošinot iespēju vēlētājiem vēlēšanu iecirkņos viegli uztveramā un vienkāršā valodā iepazīties ar vēlēšanu norisi, balsošanas kārtību, balsošanas vietām vēlēšanu iecirkņos un balsošanas iespējām vēlētāja atrašanās 4 vietā, ja veselības stāvoklis neļauj doties uz vēlēšanu iecirkni.

Informācija publicēta arī CVK tīmekļa vietnē, izvēloties izvēlni "viegli lasīt".

Sagatavota informācija CVK uzziņu tālruņa operatoriem par vēlētāju ar invaliditāti vēlēšanu iespējām - balsošanas kārtību, balsošanas vietām vēlēšanu iecirkņos un balsošanas iespējām vēlētāja atrašanās vietā, ja veselības stāvoklis neļauj doties uz vēlēšanu iecirkni, kā arī informāciju par iespēju informāciju par vēlēšanu kārtību noklausīties CVK tīmekļa vietnē audioformātā.

Dati par informācijas tālruņa noslodzi un jautājumu analīze par periodu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un vēlēšanu laikā vēl nav pieejama. - Sagatavoti informatīvie klipi ar vizuālajam attēlam papildus iestrādātu informāciju rakstveidā un nedzirdīgo zīmju valodā. Informācija publiski pieejama CVK tīmekļa vietnē: https://www.cvk.lv/lv/ka-piedalities-eiropas-parlamenta-velesanas

Visa CVK tīmekļa vietnē ievietotā informācija par Eiropas Parlamenta vēlēšanām t.sk. informācija par partiju programmām un kandidātu sarakstiem vēlētājiem ir nodrošināta audioformātā. Informācija ir pieejama saitē: https://epv2024.cvk.lv/kandidatu-saraksti Tā ir noklausāma, izvēloties vēlētāju interesējošo partiju vai partiju apvienību un izvēlni "klausīties skaņas ierakstu". No 2024. gada 3. jūnija, kad darbu sāka vēlēšanu iecirkņi, arī tajos vēlētājiem bija nodrošināta iespēja diskrēti noklausīties partiju programmas un informāciju par kandidātu sarakstiem audioformātā. Pašvaldību vēlēšanu komisijām tika uzdots vēlēšanu iecirkņus aprīkot ar austiņām audioieraksta noklausīšanai, kā arī palielināmajiem stikliem vājredzīgiem vēlētājiem.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 4.14.pasākums

2. Sagatavota informācija CVK uzziņu tālrunim par vēlētāju ar invaliditāti vēlēšanu iespējām.

3. Informatīvajos klipos iestrādāta informācija par vēlēšanu kārtību rakstveidā.

4. Ieskaņota audio formātā informācija par vēlēšanu kārtību

5. Sagatavots informatīvo norāžu makets vēlēšanu iecirkņu komisijām saziņai ar vēlētājiem ar dzirdes traucējumiem.

6. Sagatavota informācija par vēlēšanu kārtību latviešu nedzirdīgo zīmju valodā.

Buklets - 1, 5000 eksemplāri

Jautājumu atbilžu saraksts - 1

TV klipi - 5

Audio informācija - 5

Kartīšu komplekts - 1

Videoieraksti - 5

Sagatavota informācija vieglajā valodā par 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām un to norises kārtību.

Tika nodrukāti 5300 bukleti, kas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām tika izplatīti visiem vēlēšanu iecirkņiem Latvijā, nodrošinot iespēju vēlētājiem vēlēšanu iecirkņos viegli uztveramā un vienkāršā valodā iepazīties ar vēlēšanu norisi, balsošanas kārtību, balsošanas vietām vēlēšanu iecirkņos un balsošanas iespējām vēlētāja atrašanās 4 vietā, ja veselības stāvoklis neļauj doties uz vēlēšanu iecirkni. Informācija publicēta arī CVK tīmekļa vietnē, izvēloties izvēlni "viegli lasīt".

Sagatavota informācija CVK uzziņu tālruņa operatoriem par vēlētāju ar invaliditāti vēlēšanu iespējām - balsošanas kārtību, balsošanas vietām vēlēšanu iecirkņos un balsošanas iespējām vēlētāja atrašanās vietā, ja veselības stāvoklis neļauj doties uz vēlēšanu iecirkni, kā arī informāciju par iespēju informāciju par vēlēšanu kārtību noklausīties CVK tīmekļa vietnē audioformātā. Dati par informācijas tālruņa noslodzi un jautājumu analīze par periodu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un vēlēšanu laikā vēl nav pieejama.

Sagatavoti informatīvie klipi ar vizuālajam attēlam papildus iestrādātu informāciju rakstveidā un nedzirdīgo zīmju valodā. Informācija publiski pieejama CVK tīmekļa vietnē: https://www.cvk.lv/lv/ka-piedalities-eiropas-parlamenta-velesanas

Visa CVK tīmekļa vietnē ievietotā informācija par Eiropas Parlamenta vēlēšanām t.sk. informācija par partiju programmām un kandidātu sarakstiem vēlētājiem ir nodrošināta audioformātā. Informācija ir pieejama saitē: https://epv2024.cvk.lv/kandidatu-saraksti Tā ir noklausāma, izvēloties vēlētāju interesējošo partiju vai partiju apvienību un izvēlni "klausīties skaņas ierakstu".

No 2024. gada 3. jūnija, kad darbu sāka vēlēšanu iecirkņi, arī tajos vēlētājiem bija nodrošināta iespēja diskrēti noklausīties partiju programmas un informāciju par kandidātu sarakstiem audioformātā. Pašvaldību vēlēšanu komisijām tika uzdots vēlēšanu iecirkņus aprīkot ar austiņām audioieraksta noklausīšanai, kā arī palielināmajiem stikliem vājredzīgiem vēlētājiem.

Minētie pasākumi īstenoti CVK piešķirtā finansējuma ietvaros.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 4.14.pasākums

Vēlēšanu komisijas

NVO

(turpinās arī pēc 2023. gada, lai nodrošinātu vēlēšanu iecirkņu materiāltehnisko nodrošināšanu 2024. gada Eiropas parlamenta vēlēšanās)

Uzsākta materiāli tehniskā nodrošinājuma pilnveidošana vēlēšanu iecirkņos personām ar funkcionāliem traucējumiem. Pašvaldību vēlēšanu komisijām tika uzdots no CVK pašvaldībām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšanai visus 945 vēlēšanu iecirkņus Latvijā aprīkot ar austiņām audioieraksta noklausīšanai, kā arī palielināmajiem stikliem vājredzīgiem vēlētājiem. Augstāk minētais pasākumi īstenots CVK vidējā termiņa budžeta ietvara likumā plānotā finansējuma ietvaros. Ierobežota finansējuma dēļ (netika piešķirti prasītie papildus finanšu līdzekļi) CVK nebija iespējams iegādāties plānotās 100 kabīnes, kas pielāgotas vēlētājiem ratiņkrēslā. Tā vietā pašvaldību vēlēšanu komisijām tika uzdots nodrošināt, lai vēlēšanu iecirkņos iespēju robežās vismaz viena kabīne tiktu pielāgota vēlētājiem ratiņkrēslā, nodrošinot atbilstošu galda augstumu un pietiekami plašu telpu manevrēšanas iespējai.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 4.14.pasākums

Pašvaldību vēlēšanu komisijas

CVK tīmekļa vietnē tika izveidota pasaules karte ar norādēm par vēlēšanu iecirkņu Latvijā un ārvalstīs adresēm piekļūstamību vēlētājiem ar kustību traucējumiem. Informācija publiski pieejama CVK mājas lapā: https://iecirkni.cvk.lv/

2022. gada 14. Saeimas vēlēšanās 673 jeb 71% no 949 vēlēšanu iecirkņiem Latvijā bija pieejami vēlētājiem ar kustību traucējumiem. Savukārt 2024. gada 750 jeb 79% no 945 vēlēšanu iecirkņiem Latvijā bija piekļūstami vēlētājiem ar kustību traucējumiem. Sadarbībā ar pašvaldībām un to vēlēšanu komisijām jāturpina darbs pie vēlēšanu iecirkņu piekļūstamības novērtējuma, lai pilnveidotu vēlētājiem ar kustību traucējumiem paredzēto informāciju. Pirms 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām CVK aicināja pašvaldības pārskatīt visu vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietas un iespēju robežās izvietot iecirkņus telpās, kas ir atbilstoši pielāgotas šādiem vēlētājiem.

2. Sagatavoti ieteikumi vēlēšanu procesa pilnveidošanai personām ar invaliditāti

3. Sagatavoti priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem, nosakot stingrākas prasības vēlēšanu iecirkņu piekļūstamības nodrošināšanai

Intervijas ar NVO pārstāvjiem - 4

Ieteikumi - 1

Priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos

CVK

LM

Pašvaldības

NVO

CVK sadarbībā ar SUSTENTO sagatavoja un nosūtīja visām pašvaldībām ieteikumus par minimālajām prasībām vēlēšanu iecirkņu pieejamībai, kā arī pirms Saeimas vēlēšanām iekļāva vēlēšanu iecirkņu komisiju darbinieku mācību programmā tematu par komunikāciju un atbalsta nodrošināšanu vēlēšanu iecirknī vēlētājiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons" tika veikta CVK tīmekļa vietnes pieejamās informācijas piekļūstamības novērtēšana vēlētājiem ar funkcionāliem traucējumiem un uzlabošana atbilstoši saņemtajiem ieteikumiem.

Veikti grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcijā kur tās 48. punkts noteic, ka "kopā ar vēlētāju, kurš fizisku trūkumu dēļ pats nevar izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē vai parakstīties balsotāju sarakstā, tiek ielaists viņa ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas". Tās pašas instrukcijas 49. punkts noteic vēlēšanu komisijas darbību, ja vēlētājs vēlas balsot ar uzticības personas palīdzību, kā arī nosaka pēc vēlētāja norādījumiem uzticības persona parakstās balsotāju sarakstā, kā arī izdara atzīmes vēlēšanu zīmē. Detalizēta informācija par balsošanas kārtību ar uzticības personu pieejama saitē: Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcija

Pirms 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām tika veikti grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcijā, kur tās 50. punkts paredz atšķirīgu balsošanas organizēšanas kārtību vēlētājam, kurš ieradies iecirknī, kurš nav piekļūstams vēlētājiem ar kustību traucējumiem un vēlētājs dēļ tā nespēj iekļūt vēlēšanu telpās.

1) ar subtitriem - 32,2%

2) ar surdotulkošanu - 7,8%

SEPLP

LTV

2023. gadā ar subtitriem un surdotulkojumu jeb tulkojumu zīmju valodā LTV nodrošināja 34,19% no kopējā raidīšanas apjoma: LTV abos kanālos vidēji no kopējā raidapjoma ar subtitriem nodrošināti 27,98% satura, savukārt ar zīmju valodas tulkojumu tika nodrošināti 6,21% no abu TV kanālu kopējā raidapjoma. Minētais apjoms kopumā par 3,19% pārsniedz 2023. gada Sabiedriskajā pasūtījumā definēto apjomu - 31%, kas tika precizēts 2022. gadā, apzinot zīmju valodas un subtitru izveides izmaksu pieaugumu un budžetā pieejamos resursus.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 4.17. pasākums

NEPLP ir apkopojusi elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto informāciju par plāniem un to realizāciju elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamības veicināšanā 2021. un 2022. gadā. Ziņojumi par minētajiem periodiem ir pieejami NEPLP tīmekļa vietnē: https://www.neplp.lv/lv/zinojumi-un-cita-informacija-satura-pieejamibas-veicinasanas-joma

Savukārt, ar NEPLP 2024. gada 7. marta lēmumu Nr. 100/1-2 apstiprināts NEPLP ziņojums Nr. 1/6-8 "Ziņojums par elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamības veicināšanu 2023. gadā" (turpmāk - Ziņojums), kurā NEPLP ir sagatavojusi apkopojumu par elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamību 2023.gadā. Ziņojumā apkopota informācija par to, kādos veidos un kādā apjomā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina dažādus pieejamības risinājumus televīzijas programmās, audiovizuālajos pakalpojumos pēc pieprasījuma, kā arī radio programmās. Ziņojums pieejams NEPLP tīmekļa vietnē, šeit: https://www.neplp.lv/lv/media/7242/download?attachment.

No elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas 2023. gadā kopumā izplatīja 40 televīzijas programmas, satura pieejamības risinājumi, lielākoties subtitri, tika nodrošināti 18 televīzijas programmās. Kopumā subtitrētas 42812,04 stundas, un tas ir par 185% vairāk nekā 2022. gadā.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 4.16. pasākums

atspoguļotas personu ar invaliditāti tiesības un intereses sabiedriskajos medijos.

SEPLP

LTV

LR

Plāna 2021-2023 īstenošanas periodā ieviesta integrētās saturas sistēma, tiek uzskaitītas satura vienības un satura ietvaros esošās tematikas. Regulāri tematika tiek atspoguļota raidījumā "4. studija", "Province", "Aculiecinieks", kā arī īpašajos projektos "Dod 5"; "Nāc līdzās!"u.c.

Pasākuma ietvaros tika paredzēts nodrošināta satura personām ar invaliditāti un par personām ar invaliditāti uzskaite LR, kā arī atspoguļotas personu ar invaliditāti tiesības un intereses sabiedriskajos medijos.

Integrētā satura uzskaite kopš 2021. gada tiek veikta saskaņā ar SEPLP izstrādātā un apstiprinātā Nolikuma par sabiedriskā pasūtījuma finansējuma izlietojuma un atskaitīšanās principiem un tajā noteikto veidlapu, kurā definētas integrētā satura tematikas. Aktuālā nolikuma redakcija skatāma Padomes tīmekļa vietnē (skat. https://www.seplp.lv/lv/nolikums-par-sabiedriska-pasutijuma-izstradi-uzskaiti-un-izpildes-uzraudzibas-kartibu). Pielikuma 1.2. forma "Sabiedriskā pasūtījuma izpilde integrētā satura uzskaitei", satur sadaļas "saturs par cilvēkiem ar invaliditāti" un "saturs cilvēkiem ar invaliditāti".

LR 1 programmā katru dienu no plkst. 21:00 līdz 21:05 skan Ziņu dienesta veidotās "Ziņas vieglajā valodā" cilvēkiem ar valodas uztveres grūtībām. Ziņas tiek veidotas, izmantojot vienkāršu teikumu uzbūvi un vienkāršu vārdu izvēli, līdz ar to ir piemērotas ne vien cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī personām, kas nav vēl pietiekamā līmenī apguvušas latviešu valodu. Šis pats ziņu izlaidums skan mazākumtautību valodās raidošajā "Latvijas Radio 4 - Doma laukums" (katru dienu plkst. 22:05). Radio gatavotās ziņas vieglajā valodā pieejamas arī teksta formātā sabiedrisko mediju portālā LSM.lv (365 vienības audio un teksta formā gadā).

"Latvijas Radio" turpina darbu pie darbinieku apmācības kvalitatīvu Ziņu vieglajā valodā nodrošināšanai. 2024. gadā "Latvijas Radio" plāno iesaistīties starptautiskā ES Vieglās valodas projektā ENACT - Easy-to-understand News for Collaborative Transformation. Plānots, ka šī projekta ietvaros sešu valstu organizācijas - RTV Slovenija, Universitat Autonoma de Barcelona, Uniamoci APS, Osterreichischer Rundfunk, Corporacio Catalana de Mitjans Audiovisuals SA un Latvijas Radio - apzinās vieglās valodas ziņu veidošanas pieredzi un izaicinājumus dažādās valstīs un dažādos medijos, izstrādājot un pārbaudot vienotas vadlīnijas, kas nākotnē varētu kalpot par uzskates materiālu arī citu valstu medijiem.

Caurviju tematika par personām ar invaliditāti, to tiesībām un interešu aizsardzību tiek integrēta visās LR programmās. Īpašs projekts tika realizēts 2021. gadā labdarības maratona "Dod pieci! 2021" ietvaros 154 stundu garā tiešraide bija veltīta vides pieejamības problemātikai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aicinot sabiedrību ieraudzīt to cilvēku ikdienu, kas saskārušies ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Maratona laikā sabiedrība saziedoja 470 078 euro, kas izlietoti pacēlāju un pandusu ierīkošanai, dažādu ortožu, sēdēšanas sistēmu, alternatīvu komunikācijas iekārtu iegādei, mājokļu pielāgošanai u.c. mērķgrupas vajadzībām. Maratona noslēgumā valsts augstākām amatpersonām tika nosūtīta atklāta vēstule ar 20 dažādiem priekšlikumiem sistemātisku uzlabojumu ieviešanai. Vairāk informācijas pieejamas šeit: https://arhivs.dod.pieci.lv/

# Turpināms Plānā 2024-2027, 4.18. pasākums

NVO

Sadarbībā ar elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un NVO ir izstrādātas un ar 2022. gada 18.augusta lēmumu Nr. 311/1-2 apstiprinātas "Vadlīnijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma piemērošanā satura pieejamības veicināšanai elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos" (turpmāk - Vadlīnijas), pieejamas šeit: https://www.neplp.lv/lv/media/5097/download?attachment.

Vadlīnijas ir izstrādātas, lai sekmētu vienotu elektronisko plašsaziņas līdzekļu izpratni par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk - EPLL) noteiktajām prasībām, ka to veidotais saturs, kas izplatīts programmās un pakalpojumos, tiek nepārtraukti un pakāpeniski darīts pieejamāks, tostarp personām ar invaliditāti.

Ņemot vērā EPLL 24.¹ pantā un Vadlīnijās noteikto, NEPLP līdz 2023. gada beigām bija saņēmusi vairāk nekā 20 elektronisko plašsaziņas līdzekļu izstrādātos rīcības plānus satura pieejamības veicināšanai 3 gadu periodā.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 4.16. pasākums

Vienlaikus attīstīt dažādu žanru darbu ierakstu nodrošināšanu pēc iespējas plašākam auditorijas lokam

Papildu iestudējumu skaits gadā - 7

SEPLP

LR

Pasākuma ietvaros tika paredzēts nodrošināt daudzveidīgas kultūras programmas piekļūstamību, attīstot Radioteātra darbību. Saskaņā ar ikgadējo Sabiedriskā pasūtījuma plānu, LR Radioteātris nodrošina iespējami daudzveidīgāku prozas un dzejas iestudējumu, muzikālu kompozīciju, radiolasījumu un koncertu oriģinālsatura izveidi.

2021. gadā Radioteātris iestudējis: K.Rasims "Dzeiveiba", R.Boters "Harijam augot", Laura Groza "Have a nice day", "Mana dzejas diena", Dz.Tilaks "Minimismi un turpinājums", M.Budovskis "Papus TRU", L.Šmukste "Pastaiga mirušo pilsētā", E.Freibergs "Solo vijolei un termometram", L.Gundars "Sveiks, vali!", I.Rešetins "Svešie jeb miļeņkij ti moj", K.Tatarinova "Tarakāni manā galvā", K.Tatarinova "Tarakāni tavā galvā", I.Rešetins "Upe". Tāpat papildināts vakara pasaciņu klāsts bērniem un pārraidīta programma "Teātra garša".

2022. gadā Radioteātris iestudējis: L.Gundars "Advents Silmačos", V.Lūriņš "Burleska polārajam dinozauram", D.Strelēvica "Ej nu ej", Dz.Tilaks "Es visu varu, es visu zinu", D.Strelēvica "Kas tos mazos lielus dara", I.Rešetins "Krievu āda", E.Freibergs "Lieliskā dzīve bez zoom", E.Freibergs "Meža meitene Maija", J.Ķirsis un I.Zandere "Pasveicini bailes", V.Lūriņš "Šausmiņa". Ar Latvijas Televīziju ierakstīts kopprojekts - muzikāli literārs koncertuzvedums ar jaunām R.Paula dziesmām un nepublicētiem J.Petera dzejoļiem. Ieskaņotas pasakas latviešu, krievu un ukraiņu valodā.

2023. gadā Radioteātris iestudējis: J.Jonelis "Aukstākā ziema simt piecdesmit gados", R.Pauls "Baltie svētki", K.Rasims "Bruoli", M.Bērziņa "Es neliecināšu pret jums", I.Rešetins "Eņģeļu purvs", M.Eglīte "Latvijas hokeja izlases dalībnieku ieskaņotas pasakas bērniem", V.Lūriņš "Ja vīrietis prastu runāt", E.Freibergs "Kā iet pa skolu? Normāli", K.Tatarinova "Liepājas radio teātris piedāvā", J.Siliņš "Tikai Pēteris Pētersons", E.Freibergs "Sveiks, Marģeri!", V.Lūriņš "Tas nav gals, te viss tik sākas", Dz.Tilaks "Kārļa Vērdiņa dzejas kompozīcija", V.Lūriņš "Valoda dzīvo, ja tu tajā runā", V.Lūriņš "Zlatas ceļš".

Piekļūstamības palielināšanai 2022. gadā izstrādāta LR mobilā lietotne, t.sk., nodrošinot arī 95 spožāko Radioteātra iestudējumu pieejamību - bērniem un pieaugušajiem. Tāpat 2023. gadā tika uzsākts darbs pie LR pasaku lietotnes (auditorijai pieejama kopš 2024. gada pavasara), vienkopus nodrošinot vairāk nekā 400 dažādu tautu un autoru pasaku ieskaņojumus.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 4.18. pasākums

LR attīstīs multimediālā satura titrēšanu sociālajiem tīkliem

Titrētas multimediāla satura vienības ga

SEPLP

LR

Pasākuma ietvaros tika paredzēts palielināt satura projektu pieejamību aplādes jeb raidieraksta (podcast) formā, kā arī attīstīt multimediālā satura titrēšanu sociālajiem tīkliem.

Saskaņā ar LR Digitālā satura virzīšanas stratēģiju, katru gadu tiek palielināts satura apjoms raidierakstu platformās, t.sk. veidots jauns oriģinālsaturs tikai raidierakstu formātā. Kopumā uz 2023. gada nogali audio satura straumēšanas platformās pieejams 161 raidījums / podkāsts.

Latvijas Radio titrus izvieto visiem īsās formas sociālo mediju video (līdz 13 minūtēm), kas satur runātu audio, kas nav raidīti tiešraidē un nav mūzikas video. LR šo principu izdevies ievērot pat tādos satura projektos kā sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci", kur īsā laikā tiek radīts liels video satura apjoms - 2023. gada labdarības maratonā pirmo reizi izdevies titrēt pilnīgi visus īsās formas video, kas publicēti sociālajos medijos.

Pilnīgi precīza titrēto video uzskaite nav iespējama, jo viens un tas pats video var tikt publicēts (dublēts) vairākos sociālajos medijos. Pat ja video paredzēts publicēšanai citā sociālajā medijā, lielākā daļa īsās formas video tiek publicēti arī sociālajā medijā Facebook, tādēļ sniedzam aptuvenu titrēto Latvijas Radio video skaitu 2023. gadā visos LR Facebook kontos kopā.

Saskaitot video, kas ir 15 sekundes līdz 13 minūtes ilgi, kas nav mūzikas video vai tiešraides un ir oriģinālvideo (nav šķērspublicēti vai publicēti, daloties ar cita Facebook konta saturu), secinām, ka 2023. gadā Facebook publicēti aptuveni 1160 video, kas nodrošināti ar titriem.

Kopējais titrēto video skaits varētu būt lielāks, jo šajā aprēķinā, lai izvairītos no satura pārklāšanās, nav iekļauti sociālajā medijā TikTok, Instagram un Youtube publicētie video.

Vidējās un garās formas video titrēt nav iespējams resursu ierobežojumu dēļ - automātiskie runas atpazīšanas rīki 2023. gadā ir ievērojami uzlabojušies, tomēr vēl nav attīstīti līdz līmenim, kas ļauj izgūt pietiekami kvalitatīvu runātā teksta transkripciju un izvairīties no manuāla darba.

Vidējas un garās formas video, kas nav video tiešraides un mūzikas video un ir publicēti sociālajā medijā Youtube, lielākoties tiek pievienotas grāmatzīmes. Tās nav titrus aizstājošs instruments, tomēr atdala atšķirīgus tematus un līdz ar to var palīdzēt orientēties video runātajā saturā.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 4.18. pasākums

Ceturtajā rīcības virzienā kopumā ir ietverti 25 pasākumi, ar vairākiem apakšpasākumiem, tādējādi kopumā veidojot 31 pasākumu, no kuriem 52% ir uzskatāmi kā pilnībā ieviesti, 19 % kā uzsākti, 23% kā daļēji ieviesti, 6% (kas kopumā veido tikai divus) kā neieviesti. Piekļūstamības nodrošināšana dažādās jomās - fiziska vidē, sabiedriskais transports, informācija, pakalpojumi - ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei sabiedrībā. Piekļūstamības prasību ievērošana aizvien biežāk un uzstājīgāk tiek virzīta kā obligāta nepieciešamība, nevis tikai vēlamība personu ar invaliditāti pilnvērtīgai iekļaušanai sabiedrībā. Tādēļ arī Plānā 2024-2027 piekļūstamības veicināšana ir viens no izvirzītajiem rīcības virzieniem, lai turpinātu piekļūstamības prasību nostiprināšanu dažādās nozarēs un jomās.

Uzdevums: mainīt sabiedrības valdošos stereotipus par personām ar invaliditāti un invaliditātes jautājumiem kopumā, nodrošinot mērķētu informāciju par personu ar invaliditāti vajadzībām un lomu mūsdienu sabiedrībā

LM

SIF kampaņas "Atvērtība ir vērtība" piektais gads (2022. gads) tika tematiski virzīts tēmā - diskrimināciju invaliditātes dēļ, aktualizējot iekļaujošas un līdztiesīgas sabiedrības vērtības. Lai veidotu iekļaujošāku un vērīgāku sabiedrību pret dažādiem diskriminācijas riskiem saistībā ar invaliditāti, visa 2022. gada garumā tika īstenotas dažādas aktivitātes, piemēram, izglītojoši pasākumi darba devējiem un darbiniekiem, iedvesmas lekcijas uzņēmējiem, diskusijas jauniešiem, pieredzes stāsti, labās prakses piemēri un arī dažādas reģionālās aktivitātes, iesaistot darba devējus, jauniešus un Latvijas sabiedrību kopumā.

Tāpat tika organizēta vairās citas, saistošas aktivitātes, proti:

• iedvesmas un izglītojošie semināri darba devējiem: "Iekļaušana atmaksājas. Kā?" "Iekļaujoša komunikācija. Kā sarunāties?" "Darba vides pielāgošana cilvēkiem ar dažādu invaliditāti" "Pieejamais atbalsts, nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti"

• 5 debates jauniešiem "Pamani, Neizslēdz, Iekļauj: invaliditāte un iespējas" Apmeklētāju skaits: 98 jaunieši

• 2 ēnu dienas

• Izveidota platforma "Dod iespēju" (vairāk informācija pieejama šeit: https://www.sif.gov.lv/lv/jaunums/ar-platformas-dod-iespeju-atklasanu-aicina-sabiedribu-atbalstosakiem-pret-cilvekiem-ar-invaliditati)

• Publikācijas gan nacionālajos, gan reģionālajos medijos, kā arī sociālos medijos, gatavoti un publicēti viedokļraksti

•Labo prakšu piemēru izplatīšana - gan cilvēkstāsti video formātā, gan darba devēju stāsti video formātā un infografikās

Sagatavotas un izsūtītas 9 ziņu lapas: 3 ziņu lapas darba devēju, 3 jauniešu un 3 mērķauditoriju starpniekorganizāciju adresātiem.

Izlietotais finansējums pasākuma ieviešanai -56000 euro (bez PVN) ESF projekta "Dažādības veicināšana" (Nr.9.1.4.4./16/I/001) ietvaros.

2023. gada 2. pusgads

ESF projekta "Dažādības veicināšana" (Nr. 9.1.4.4./16/I/001) ietvaros īstenota informatīva kampaņa (izlietotas finansējums 72 035 euro, t.sk. ar PVN) ar tematisko fokusu uz diskrimināciju invaliditātes dēļ. Kampaņas sauklis- Dod iespēju!, vēršot uzmanību uz diskriminācijas novēršanas jautājumiem pret personām ar invaliditāti.

NVA

Izlietotais finansējums: 130 915.00 euro (t.sk. ar PVN) no ESF projekta Nr.10.1.2.0/18/TP/007 "Tehniskā palīdzība Eiropas Sociālā fonda (ESF) apgūšanai (2014-2020)"

# Turpināms Plānā 2024-2027, 5.3. pasākums

20 semināri (72 semināri līdz 2028. gadam)

Atbalstu saņēmuši

500 uzņēmumi

(1500 personas)

(rezultatīvie rādītāji uz 2028. gadu)

LDDK

(turpinās arī pēc 2023. gada

# Turpināms Plānā 2024-2027, 5.2. pasākums

1 mācību programma (3 moduļi), kas pielāgota specifiski nozarei

48 - mācību semināru skaits

Mācību kursus apmeklējuši 1200 valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji

Atbalstu saņēmušas 287 iestādes

20 informatīvie un diskusiju pasākumi par aktualitātēm un problēmjautājumiem vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā

(rezultatīvie rādītāji uz 2028. gadu)

(turpinās arī pēc 2023. gada)

Ministru kabineta noteikumi Nr. 417 par 4.3.4.1. pasākuma "Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana" un 2023. gada septembrī tika uzsākta projekta īstenošana

Digitālā rokasgrāmata nozaru politikas veidotājiem tiks izstrādāta 2024. gada 4. ceturksnī. E-mācību programma (7 moduļi), kas pielāgota specifiski nozarei, tiks izstrādāta 2025. gada 1. ceturksnī un e-mācību programmas īstenošana uzsāksies 2025. gada 2. ceturksnī.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 5.4. pasākums

NVO

(turpinās arī pēc 2023. gada)

2024. gada 2. aprīlī tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 212 par 4.3.4.2. pasākuma "Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām personām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās" īstenošanu un 2024. gada 9. maijā ir izsludināts atklāts projektu iesniegumu atlases konkurss, kurš noslēgsies 2024. gada 7. jūlijā. Plānots, ka atbalsta pasākumu īstenošana diskriminācijas riskam pakļautajām grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās uzsāksies 2025. gada 1. ceturksnī.

# Turpinās Plānā 2024-2027, 5.6. pasākums

Nozaru ministrijas

NVO

Vērtējot tēmu aktualitātes, tika organizētas vairākas diskusijas par ar invaliditāti saistītiem jautājumam.

Tā, piemēram, 2021. gadā tika organizētas diskusijas ar NVO pārstāvjiem gan par personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanu, gan iespējamiem risinājumiem pakalpojumu un preču piekļūstamības veicināšanā. 2022. gadā tika organizēta diskusija par sieviešu ar invaliditāti labbūtību un veselības aprūpi, 2023. gadā organizētas vairākas diskusijas par invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveidi bērniem, vēlēšanu piekļūsatmības stiprināšanu, Direktīvas pārņemšanu u.c. jautājumiem. Diskusiju organizēšanai papildu valsts budžeta finansējums nav izlietots, to organizēšana un vadīšana tika veikta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros).

# Turpināms Plānā 2024-2027, 5.7. pasākums

Nodrošināts konkurss par vienlīdzīgu iespēju principu īstenošanu ES fondu projektos

2021. gada 24. novembrī LM rīkoja starptautisku konferenci "Vide vieno" par iekļaujošu dizainu, lai veicinātu profesionāļu un sabiedrības informētību un izpratni par iekļaujošu dizainu un ES fondu ieguldījumu horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" īstenošanu. Konferences mērķis bija veicināt sabiedrības izpratni par sasniegumiem un pielietojumiem iekļaujošā dizaina jomā, kas vērsti uz būvētās vides, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piekļūstamību ikvienam. Konferencē uzstājās dažādu jomu eksperti un viedokļu līderi, ar padziļinātu izpratni par iekļaujošu dizainu un tā principu ieviešanas nozīmi apkārtējās vides uzlabošanai un piekļūstamības nodrošināšanai.

Izlietotais finansējums konferences nodrošināšanai - 23 607,41 euro (bez PVN) ESF projekta Nr.10.1.2.0/18/TP/007 "Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2.kārta)" ietvaros.

# Turpināms Plānā 2024-2027, 5.8. pasākums

ATD

2023.gada oktobrī notikušas AS "Pasažieru vilciens" (PV) darbinieku apmācības, lai apgūtu zināšanas un prasmes, kā uzlabot personu ar invaliditāti apkalpošanu kasēs, vilcienos un klientiem pieejamos saziņas kanālos (https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/pasazieru-vilciena-darbinieki-uzlabo-prasmes-cilveku-ar-invaliditati-apkalposana). Apmācības notiek sadarbojoties ar invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons", "Latvijas Nedzirdīgo savienību" un biedrību "Redzi mani".

Atklātā konkursa "Par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos ar autobusiem" ietverta prasība, ka pretendents nodrošina, ka pakalpojuma sniegšanā iesaistītais personāls (piemēram, autobusu vadītāji, kontrolieri u.c.) ir regulāri apmācīts komunicēt ar cilvēkiem ar invaliditāti. Visam pakalpojuma sniegšanā iesaistītajam personālam jābūt apmācītam uz pakalpojuma uzsākšanas brīdi. Atkārtotas apmācības jāveic ik pēc pieciem gadiem. Apgūtai apmācības programmai jāatbilst vismaz saturam, kas atrunāts 2011. gada 16. februāra Regulas Nr. 181/2011 par autobusu pasažieru tiesībām II pielikumā (https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2011/181/oj/?locale=LV ) un jābūt saskaņotam ar ATD. Šobrīd spēkā esošo sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu līgumu (ilgtermiņa) maršruta tīkla daļās "Pierīga", "Liepāja", "Daugavpils, Krāslava", "Kuldīga, Saldus", "Bauska", "Ogre, Aizkraukle" un "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni" iesaistītā personāla apmācība ir veikta.

Mācību semināru videoieraksti - 1

Brošūra PDF formātā - 1

Iekļaujošas vides ceļvedis vēlēšanu komisijām

LM

NVO

2021. gada 1. pusgads/

2022. gada 2. pusgads

Pirms 2021. gada Pašvaldības vēlēšanām, 2022. gada Saeimas vēlēšanām un 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu mācību semināros tika iekļauta informācija par atbalsta nodrošināšanu vēlētājiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Pirms 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām sadarbībā ar LM atbalstu visiem pašvaldību vēlēšanu komisiju locekļiem tika rīkots seminārs par vides piekļūstamības jautājumiem un vēlēšanu iecirkņu telpu piekļūstamības novērtēšanu, izmantojot LM izstrādāto Vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma anketu.

Pirms 2022. gada 14. Saeimas vēlēšanām un 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām CVK nosūtīja visām pašvaldībām ieteikumus/vadlīnijas, kas sagatavotas sadarbībā ar SUSTENTO.

No piektajā rīcības virzienā ietvertajiem deviņiem pasākumiem 67% ir vērtējami kā pilnībā ieviesti, 33% ir uzsākti un turpināmi Plānā 2024-2027 līdz pilnai ieviešanai. Lai arī kopumā sabiedrības attieksme par personām ar invaliditāti un viņu lomu sabiedrībā pēdējos gados uzlabojas, joprojām ir novērojama stigmatizējoša attieksme un stereotipiska domāšana par personām ar invaliditāti un invaliditātes jautājumiem kopumā. Tādēļ viens no nākotnes izaicinājumiem ir sabiedrībā valdošo stereotipu mazināšana un ar invaliditāti saistīto jautājumu aktualizēšanu, veicinot diskusijas ar sabiedrību par dažādiem ar invaliditāti nozīmīgiem jautājumiem.