Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/2

Rīgā 2025. gada 5. februārī

Par papildu regulācijas pasākumiem 2025. un 2026. gadā Baltijas jūrā un Rīgas līcī nozvejoto mazo pelaģisko zivju sugu dzīvsvara daudzuma noteikšanai, ja Latvijas ostās šādas zivis izkrauj nešķirotas

1. Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk - ministrija) zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī savas kompetences ietvaros citu Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.

Zvejniecības likuma 16. panta pirmā daļa paredz, ka ministrija, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, pamatojoties uz ES tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

2. 2024. gada 9. janvārī spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 23. novembra Regula (ES) 2023/2842, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 un (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139, (ES) 2017/2403 un (ES) 2019/473 (turpmāk - Regula (ES) 2023/2842).

Ar Regulas (ES) 2023/2842 1. panta 11. punktu ir izdarīti grozījumi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā, paredzot, ka ikviena ES nozvejotājkuģa kapteinis kārto elektronisku zvejas žurnālu, kurā reģistrē zvejas darbības (Regulas (EK) Nr. 1224/2009¹ 14. panta 1. punkts). Minētajā zvejas žurnālā norāda informāciju, tostarp par katras sugas daudzumu dzīvsvara kilogramos vai - attiecīgā gadījumā - katras uz kuģa paturētās sugas īpatņu skaitu (Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 2. punkta "g" apakšpunkts).

3. Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 3. punktam atļautā pielaide (starpība) starp kuģa zvejas žurnālā reģistrētām aplēsēm par nozvejoto zivju daudzumu un izkrauto daudzumu vai inspekcijas rezultātu ir 10 % katrai sugai.

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15. pantā noteikto, ES kuģu kapteiņi zvejas žurnāla informāciju savas karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei (Latvijā - Valsts vides dienestam) elektroniski iesniedz vismaz vienu reizi dienā pēc pēdējās zvejas operācijas pabeigšanas un pirms ienākšanas ostā vai citā izkraušanas vietā.

4. Savukārt Regulas (ES) Nr. 2016/1139 13. pants paredz atkāpi, nosakot, ka līdz 2028. gada 10. janvārim Baltijas jūras nozvejā, ko izkrauj nešķirotas, atļautā pielaide ir 20 % katrai sugai.

5. Ieviešot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 2. punkta jaunos nosacījumus par aptuvenā nozvejas (un katras sugas) svara noteikšanu, tika konstatēta problēma ar katras sugas daudzumu noteikšanu dzīvsvara kilogramos zvejas žurnāla aizpildīšanai jūrā.

Piemēram, reņģu un brētliņu zvejā lielākoties ir ļoti iespējama tādu neregulētu sugu kā trīsadatu stagars, četrragu jūrasbullis, salaka, lucītis, apaļais jūrasgrundulis u. c. neliela piezveja. Šādu sugu piezvejas apjoms mazo pelaģisko sugu (reņģu un brētliņu) nozvejā ir minimāls, un to ir ļoti grūti vizuāli novērtēt kopējās nozvejas lielajā apjomā, lai iekļautos paredzētajās nozvejas pielaides robežās.

Ministrijas organizētajās tehniskajās darba grupās (2024. gada 16. februārī, 12. martā, 4. aprīlī, 25. aprīlī, 20. maijā, 26. jūnijā un 16. decembrī) zvejnieki atzina, ka nav iespējams izpildīt nosacījumu par atļautās nozvejas pielaides robežu katrai sugai. To apstiprināja arī Valsts vides dienesta pārstāvji. Sanāksmju dalībnieki pauda viedokli, ka Eiropas Komisijas sarakstā iekļautajās ostās piemērojamā atļautās pielaides atkāpe būtu svarīga arī Latvijā.

Zvejas prakse Latvijā liecina, ka lielā daļā zvejas darbību atļautā pielaides robeža nav sasniedzama maza apjoma neregulētu sugu nozvejā. Tas nozīmē, ka īpaši grūti un gandrīz neiespējami ir noteikt piezvejā esošās sugas un nelielu to apjomu, nepārkāpjot Baltijas jūrā atļauto 20 % pielaides robežu.

6. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 60. panta 2. punkts paredz, ka zvejas produkti tiek svērti izkraušanas laikā pirms to uzglabāšanas, transportēšanas vai pārdošanas. Dalībvalstis nodrošina, lai visi zvejas produkti ir nosvērti, ja vien tās nav pieņēmušas Komisijas apstiprinātu paraugu ņemšanas plānu, jo tad, lai noteiktu kopējo izkrautās nozvejas daudzumu, var tikt svērts noteiktais paraugu svars.

Latvija ir izstrādājusi un Eiropas Komisija ar 2023. gada 27. jūlija Īstenošanas lēmumu C(2023) 4925 apstiprināja produktu paraugu ņemšanas plānu (turpmāk - paraugu plāns). Minētais paraugu plāns tika iekļauts Ministru kabineta noteikumu 94² 3. pielikumā "Izkrauto zvejas produktu paraugu ņemšanas plāns". Uz to pamatojas produktu pirmie pircēji vai personas, kas ir atbildīgas par produktu glabāšanu vai transportēšanu pirms to pirmās pirkšanas, nodrošinot nozvejas svēršanu pēc izkraušanas. Valsts vides dienestam inspekcijās ir jāizmanto paraugu plānā noteiktā metode un paredzētais paraugu skaits.

Atbilstoši paraugu plāna 15. punktam produktu apjomu jaukto nozveju sugām nosaka, ņemot paraugus no vairākām vietām lomā. Savukārt paraugu skaitu nosaka atkarībā no nozvejas apjoma saskaņā ar paraugu plāna 2. tabulu. Katra parauga svars ir vismaz divi kilogrami. Sugas sastāva procentu nozvejā aprēķina kā vidējo procentuālo lielumu katrai sugai no atsevišķu paraugu procentu summas.

7. Izvērtējot iepriekšminētās tiesību normas, ministrija secina, ka ES, tostarp Latvijas, zvejniecību regulējošajos tiesību aktos nav noteikts, kā zvejas kuģa kapteinis jūrā nosaka aplēsto katras sugas daudzumu un kā ņem tam nepieciešamos nozvejas paraugus. Tas savukārt var radīt ievērojamas atšķirības starp zvejnieku aplēstā nozvejas sastāva daudzumu jūrā un daudzumu, kas atbilstoši paraugu plānam tiek noteikts ostā nozvejas izkraušanas un svēršanas laikā. Tādējādi pastāv iespēja neiekļauties paredzētajās nozvejas pielaides robežās un pārkāpt tās, radot administratīvā pārkāpuma risku. Ministrija 2024. gada 16. decembra organizēja sanāksmi, kurā biedrības "Latvijas Zivsaimnieku asociācija", Valsts vides dienesta un zvejas uzņēmumu pārstāvji atzina, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 94 3. pielikumā noteiktais paraugu plāns attiecas tikai uz nozvejas svēršanu izkraušanas laikā, nevis nozvejas sastāva aplēsēm uz zvejas kuģa jūrā, kad tiek aizpildīts zvejas žurnāls un tajā ierakstīti nozvejas sastāva dati, turklāt paraugu plānā apstiprinātais parauga lielums un skaits nav pietiekams, lai ļautu objektīvi un ar vajadzīgo precizitāti noteikt nozvejas sastāvu. Šī iemesla dēļ nepieciešams ņemt lielāku paraugu skaitu, jo lielāka paraugu skaita ņemšana palielinātu rezultāta precizitāti.

8. Ministrijas ieskatā ir svarīgi piemērot vienādus nosacījumus un principus paraugu ņemšanai, lai noteiktu aplēsto katras sugas daudzuma dzīvsvaru un pareizi aizpildītu zvejas žurnālu, neradot būtiskas atšķirības nozvejas sastāva daudzuma novērtējumā. Šādu nosacījumu ievērošana garantētu atbilstošu paraugu ņemšanu, kā arī nozvejas ziņojumu sniegšanas precizitāti. Uz kuģa jūrā ņemtie paraugi nozvejas sastāva daudzuma aplēsēm tiktu attiecīgi saglabāti līdz nozvejas izkraušanai ostās, un tie varētu tikt izmantoti kā pamats Valsts vides dienesta nozvejas sastāva pārbaudei, lai vienlaikus mazinātu kontrolei nepieciešamo darbību skaitu un atbilstošo administratīvo slogu.

Nozvejas izkraušanas inspekcijas laikā Valsts vides dienesta pārstāvji pārbaudītu konkrētos paraugus, kas tika ņemti nozvejas aplēsēm zvejas žurnāla aizpildīšanai, un izvērtētu paraugu ņemšanas metodoloģijas un reģistrēto datu atbilstību.

Tāpat, lai piemērotu vienādus nosacījumus un neradītu atšķirības nozvejas sastāva daudzuma novērtējumā, arī produktu pirmie pircēji varētu izmantot konkrētos uz zvejas kuģa saglabātos paraugus, kas tika ņemti jūrā nozvejas aplēsēm zvejas žurnāla aizpildīšanai.

Zivsaimniecības konsultatīvā padome (turpmāk - ZKP), kura ir konsultatīva un koordinējoša institūcija un kuras darbības mērķis ir iesaistīt valsts iestādes, kā arī zivsaimniecības nozares nevalstiskās un profesionālās organizācijas zivsaimniecības politikas veidošanā un īstenošanā³, ir atbalstījusi ministrijas priekšlikumus par regulācijas pasākumiem 2025. un 2026. gadā Baltijas jūrā un Rīgas līcī nozvejoto mazo pelaģisko zivju sugu dzīvsvara daudzuma noteikšanai, ja Latvijas ostās šādas zivis izkrauj nešķirotas (ZKP 2025. gada 15. janvāra elektroniskās saskaņošanas procedūras protokols Nr. 4.2-8e/1/2025).

9. Ievērojot visu iepriekšminēto, ir jānosaka papildu kārtība par to, kā zvejas kuģa kapteinis nosaka aplēsto katras sugas daudzumu un ņem tam nepieciešamos nozvejas paraugus jūrā, kā arī nosacījumus par šādi ņemto paraugu saglabāšanu uz kuģa līdz nozvejas izkraušanai ostā vai līdz Valsts vides dienesta izkraušanas inspekcijai ostā, kā arī par ņemto paraugu atbilstības pārbaudi ostās, paredzot, ka situācijā, kad zvejas kuģa kapteinis ir nodrošinājis noteikto papildu nosacījumu izpildi, nozvejoto sugu sastāva noteikšanai zivju izkraušanas un svēršanas darbībām var izmantot konkrētā zvejas kuģa kapteiņa ņemtos un uz kuģa saglabātos nozvejas sastāva paraugus, turklāt tos var izmantot arī produktu pirmais pircējs vai persona, kas ir atbildīga par produktu glabāšanu vai transportēšanu pirms to pirmās pirkšanas.

Savukārt, ja zvejas kuģa kapteinis nav nodrošinājis noteikto papildu nosacījumu izpildi, nozvejas izkraušanas inspekcijas laikā nozvejoto sugu sastāva salīdzinošai pārbaudei tiek ņemti atbilstoši nozvejas paraugi laikā, kad konkrētā nozveja tiek izkrauta un svērta ostā.

Nolēmumu daļa

Ievērojot iepriekšminēto, kā arī Zvejniecības likuma 5. panta otro un trešo daļu un 16. panta pirmo daļu, lai 2025. un 2026. gadā Baltijas jūrā un Rīgas līcī nozvejoto mazo pelaģisko zivju sugu dzīvsvara daudzuma noteikšanai piemērotu vienādus nosacījumus un principus paraugu ņemšanai aplēstā katras zivju sugas daudzuma dzīvsvara noteikšanai un pareizi aizpildītu zvejas žurnāla datus par mazo pelaģisko sugu jaukto nozveju, ko Latvijas ostās izkrauj nešķiroti, ministrija

nolemj:

1. Lai ar lielāku precizitāti jūrā uz kuģa noteiktu aplēsto katras sugas daudzuma dzīvsvaru un pareizi aizpildītu zvejas žurnāla iepriekšējā paziņojuma datus, zvejas kuģa kapteinim nodrošināt:

1.1. nozvejas paraugu ņemšanu atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumu Nr. 94 "Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi" 3. pielikuma "Izkrauto zvejas produktu paraugu ņemšanas plāns" (turpmāk - paraugu plāns) 15. punktam, ievērojot, ka jaukto pelaģisko sugu nozvejas apjoma noteikšanai paraugi tiek ņemti no vairākām vietām lomā. Paraugu skaits nosakāms atkarībā no nozvejas apjoma saskaņā ar paraugu plāna 2. tabulu. Sugas sastāva procents nozvejā aprēķināms kā vidējais procentuālais lielums katrai sugai no atsevišķu paraugu procentu summas;

1.2. katra ņemtā parauga svars ir vismaz pieci kilogrami;

1.3. paraugi tiek svērti uz Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā verificētiem svariem;

1.4. paraugu šķirošanas un svēršanas rezultāti nozvejas sastāva noteikšanai tiek reģistrēti paraugu ņemšanas svēršanas reģistrā, izmantojot šā lēmuma pielikumā pievienoto parauga veidlapu;

1.5. katrs nozvejas sastāva noteikšanai noņemtais paraugs tiek nodrošināts ar saskatāmu identifikācijas zīmi un uzglabāts uz kuģa atsevišķi no pārējās nozvejas līdz pilnīgai nozvejas izkraušanai un nosvēršanai ostā vai Valsts vides dienesta izkraušanas inspekcijas ostā;

1.6. uz kuģa saglabātie nozvejas paraugi un to svēršanas reģistrs ir jāuzrāda pēc Valsts vides dienests pieprasījuma laikā, kad ostā notiek nozvejas izkraušanas inspekcija. Pēc paraugu svēršanas reģistra veidlapas aizpildīšanas zvejas kuģa kapteinis vai zvejas kuģa īpašnieks to uzglabā vienu gadu.

2. Atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta pirmajai daļai, ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojumā Nr. 446 "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju" Klimata un enerģētikas ministrijas noteikto kompetenci vides aizsardzības politikas jomā (tostarp zvejas kontrolē), ministrija lēmuma projektu ir saskaņojusi ar Klimata un enerģētikas ministriju (2025. gada 30. janvāra saskaņojuma vēstule Nr. 1-13/249).

3. Lēmums ir spēkā līdz Latvijas ostu (izkraušanas vietu) iekļaušanai Eiropas Komisijas apstiprināto to ostu sarakstā, kurās būs piemērojamas atļautās pielaides atkāpes, bet ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu un Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu, lēmums ir izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta pirmo, otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģ. Krūmiņš

Pielikums
Zemkopības ministrijas
2025. gada 5. februāra
lēmumam Nr. 4.1-12e/2
"Par papildu regulācijas pasākumiem 2025. un 2026. gadā
Baltijas jūrā un Rīgas līcī nozvejoto mazo pelaģisko zivju sugu
dzīvsvara daudzuma noteikšanai, ja Latvijas ostās šādas zivis izkrauj nešķirotas"

Aplēsei ņemto paraugu, lai noteiktu nozvejoto sugu daudzumu uz kuģa, svēršanas datu reģistrs