Rīga, 2024

Satura rādītājs

Lietotie saīsinājumi

Lietotie termini

Plāna kopsavilkums

^1. Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt un pavairot zivju resursus savos iekšējos ūdeņos, teritoriālajos jūras ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos (ZL 2. pants). Lielākajai daļai Latvijas saimnieciski nozīmīgāko ūdenstilpju ir publisks statuss (atbilstoši Civillikuma 1102.–1127. pantā noteiktajam – publiskie ūdeņi un ūdeņi ar valsts zvejas tiesībām), kas valstij uzliek noteiktu atbildību par zivju resursu ilgtspējas nodrošināšanu tajās.

^2. Zivju krājuma izmantošanai jābūt sabalansētai gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā. Dabas resursu, tostarp zivju, ilgtspējīgas izmantošanas mērķis ir nodrošināt cilvēkiem apmierinošu dzīves vidi un ekonomiskai attīstībai vajadzīgos resursus, būtiski nekaitējot videi un saglabājot dabas daudzveidību.

^3. Zivju resursu atjaunošanu un uzturēšanu ilgtspējīgi izmantojamā stāvoklī var panākt ar zivju ieguves liegumu, vides aizsardzības un citiem preventīviem saglabāšanas pasākumiem, tostarp zivju resursu atražošanu, dabiskos ūdeņos ielaižot z/a izaudzētos zivju mazuļus. Tāpat zivju resursu ilgtspēju nodrošina zivju dzīvotņu uzlabošana, nārsta vietu un migrācijas iespēju atjaunošana vai jaunu šādu vietu izveidošana.

^4. Zivju resursu stāvoklis Baltijas jūrā tiek vērtēts visās Baltijas jūras valstīs, un ICES katru gadu EK sniedz zinātnisko padomu par zivju resursu izmantošanu. Latvijas iekšējos ūdeņos zivju resursu stāvokli novērtē BIOR un citas institūcijas, kuru statūtos paredzēta šāda darbība. BIOR saskaņo un (vai) izvērtē citu iestāžu pētījumus Latvijas normatīvajā regulējumā noteiktajā kārtībā.

^5. Ievērojot Zvejniecības likumā noteikto, zivju resursu pārzinātājam sadarbībā ar BIOR ir jāīsteno saskaņoti pasākumi zivju resursu saglabāšanai (ZL 21. panta pirmā daļa) un zivju resursi ir pavairojami, pamatojoties uz MK apstiprinātām zivju resursu mākslīgās atražošanas pamatnostādnēm (ZL 21. panta otrā daļa).

^6. Plāna sagatavošanas laikā zivju resursu atražošanai Latvijas dabiskajos iekšējos ūdeņos tika īstenots Plāns 2021.–2024. gadam. Tā kā 2024. gada 31. decembrī beigsies Plāna 2021.–2024. gadam darbība, jāsagatavo šīs jomas politikas plānošanas dokuments, kura darbības ilgums būtu vismaz turpmākie četri gadi.

^7. MK 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 737) 13.2. apakšpunkts paredz pamatnostādņu vietā izstrādāt plānu, ja vidējā termiņā netiek izvirzīti jauni attīstības virzieni nozaru politikās. Tā kā 2025.–2028. gadā nav paredzēts mainīt zivju resursu mākslīgās atražošanas politikas virzienu, bet ir iecerēts turpināt Plānā 2021.–2024. gadam un Zušu plānā noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanu, ZL paredzēto pamatnostādņu un Padomes 2007. gada 18. septembra Regulā (EK) Nr. 1100/2007, ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai, (turpmāk – Regula (EK) Nr. 1100/2007) noteikto mērķu sasniegšanai ir sagatavots šis Plāns.

^8. Plāna mērķis – ilgstpējīgi, saglabāti un bioloģiski daudzveidīgi saimnieciski nozīmīgo un aizsargājamo ceļotājzivju resursi Latvijā.

^9. Plānā identificētas šādas galvenās risināmās problēmas:

a) zivju resursu atražošanas pasākumu turpināšana un antropogēnās ietekmes mazināšana uz zivju resursiem, tostarp uzlabojot zivju dabiskās dzīvotnes, atjaunojot nārsta vietas, nojaucot šķēršļus, kas traucē zivju migrāciju, vai izveidojot jaunus migrācijas ceļus Latvijas iekšējos ūdeņos, lai nodrošinātu zivju, it īpaši ceļotājzivju, resursu saglabāšanu, ilgtspēju un uzturēšanu bioloģiski daudzveidīgā, saimnieciski izmantojamā stāvoklī;

b) zuša krājumu pārvaldības pasākumu īstenošana, lai turpinātu zuša krājumu stāvokļa monitoringu un nepieciešamos pētījumus, tostarp novērtētu zuša populācijas stāvokļa pārmaiņu tendences un sniegtu ieteikumus par nepieciešamajiem grozījumiem zušu ieguves regulējumā;

c) zivju resursu atražošanas zinātniskā uzraudzība un novērtējums, lai sniegtu nepieciešamās zinātniskās rekomendācijas zivju resursu atražošanas, to dzīvotņu un nārsta vietu vai migrācijas iespēju atjaunošanas pasākumu īstenošanai, kā arī izvērtētu īstenojamo pasākumu efektivitāti un sniegtu ieteikumus to pilnveidošanai.

^10. Lai veicinātu iepriekšminēto problēmu risināšanu, turpmākā rīcība plānota šādos sešos virzienos:

a) 1. rīcības virziens – saimnieciski nozīmīgo un aizsargājamo ceļotājzivju resursu papildināšana Gaujas un Ventas UBA publiskajās ūdenstecēs;

b) 2. rīcības virziens – zivju resursu papildināšana Daugavas HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācijai;

c) 3. rīcības virziens – zivju resursu papildināšana publiski pieejamās ūdenstilpēs;

d) 4. rīcības virziens – zuša krājumu pārvaldības pasākumu īstenošana;

e) 5. rīcības virziens – nārsta un zivju mazuļu attīstībai piemēroto dzīvotņu un zivju migrācijas iespēju atjaunošana ūdenstilpēs;

f) 6. rīcības virziens – zivju resursu atražošanas zinātniskā novērtējuma nodrošināšana.

^11. Plāns tiks īstenots, izmantojot ikgadējos valsts budžeta apakšprogrammām 25.01.00 "Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte" un 25.02.00 "Zivju fonds" piešķirtos līdzekļus, kā arī "Latvenergo" ikgadējos kompensācijas maksājumus par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem. Pasākumos, kuri saskan ar ES KZP un vides politikas īstenošanu un kuru finansēšanu pieļauj regulējums par ES fondu izmantošanu, var tikt papildus iesaistīti arī 2021.–2027. plānošanas perioda atbilstošo ES fondu (piemēram, EJZAF) un Latvijas līdzfinansējuma līdzekļi, pārraugot, lai konkrētie pasākumi vai tajos īstenojamo projektu veidi nepārklātos ar valsts budžeta finansētajiem pasākumiem vai projektiem.

^12. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Plāna īstenošanai 2026., 2027. un 2028. gadā tiks izskatīts MK likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums Plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiks piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, ZM nodrošinās, ka tiek īstenoti tie Plānā paredzētie pasākumi, kuri ir īstenojami prioritāri un, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

^13. Par Plāna projektu un tajā risināmajiem jautājumiem 2024. gada 19. jūnijā tika informēta Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome. Tā atbalstīja nākamajā plānošanas periodā īstenojamos zivju resursu atražošanas un sagalabāšanas pasākumus.

^14. Par Plāna īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību notika konsultācijas ar VVD un DAP, un to rezultāti tika nosūtīti VPVB lēmuma pieņemšanai. Ievērojot VPVB 2024. gada 19. augusta lēmumu Nr. 4-02/53/2024 "Par stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu", uz Plānu netiek attiecināta statēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, ja tiek ievēroti spēkā esošie normatīvie akti un Plānā ietverti dabas un vides aizsardzības iestāžu izvirzītie nosacījumi.

^15. Saskaņā ar MK 2024. gada 25. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" Plāna projekts no 2024. gada 28. oktobra līdz 11. novembrim sabiedriskai apspriešanai bija ievietots Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, un šajā laikā netika saņemti ne iebildumi, ne priekšlikumi par Plāna pilnveidošanu.

1. Esošās situācijas raksturojums

^16. Zivju resursu stāvokli Latvijas iekšējos ūdeņos ietekmē vides faktoru īstermiņa un ilgtermiņa svārstības (piemēram, klimata pārmaiņas), kā arī antropogēnie faktori – ūdenstilpju piesārņošana ar notekūdeņiem un biotopu degradācija, ezeru eitrofikācija, šķēršļu izveide uz upēm un upes gultņu padziļināšana, jaunu zivju sugu ieviešana utt.

^17. Mazo upju augšteces meliorējot daudzās vietās ir pārveidotas, kā arī mainīts ar tām saistīto ezeru ūdens līmenis, to paaugstinot vai pazeminot. Ūdens līmeņa regulēšanai upēs uzbūvēti dambji un slūžas, tā izpostot zivju dabiskās nārsta vietas, radot šķēršļus zivju migrācijai un palielinot piesārņojuma risku. Zivju resursu stāvokli negatīvi ietekmē arī veco ūdensdzirnavu aizsprostu paliekas un citas hidrotehniskas būves, kas atrodas uz ūdenstilpēm, traucējot zivju dabisko migrāciju. Turklāt upēs mazās HES parasti rada ūdens līmeņa krasas cikliskas svārstības, ierobežo zivju migrācijas un dabiskās vairošanās iespējas un samazina upju zivsaimniecisko produktivitāti.

^18. Vislielākos zaudējumus Latvijas iekšējo ūdeņu zivju resursiem ir radījusi trīs Daugavas HES – Ķeguma HES, Pļaviņu HES un Rīgas HES – izbūve un ekspluatācija. Šīs spēkstacijas pieder "Latvenergo", un kopā tās veido Daugavas HES kaskādi, kuras darbība rada zivju resursu zaudējumus, jo tiek pārtraukti zivju migrācijas ceļi, applūdinātas nārsta vietas, ūdens līmenis cikliski svārstās un turbīnās iet bojā zivis. Pēc Rīgas HES izbūves ceļotājzivīm vairs nav pieejamas dabiskās nārsta un barošanās vietas augšpus Rīgas HES aizsprosta Daugavā un ar to saistītajās upēs un ezeros, kas aptver vairāk nekā 60 % Latvijas teritorijas.

^19. Iepriekšminēto antropogēno pārveidojumu dēļ ir mainījušies upju biotopi un samazinājušās zivīm pieejamo straujteču platības. Kopumā šo pārveidojumu ietekmē samazinājušies tādu saimnieciski vērtīgo ceļotājzivju sugu kā lasis, taimiņš, vimba, nēģis, alata, zutis un strauta forele izplatības areāli.

^20. Viens no risinājumiem situācijās, kad tiek pārveidotas zivju nārsta vietas vai kad trūkst to mazuļiem piemērotu dzīvotņu, ir zivju mazuļu audzēšana kontrolētos apstākļos, lai pēc tam vairāk nobriedušus, pret ārējās vides faktoru ietekmi izturīgākus zivju mazuļu ielaistu upēs un ezeros, jeb mākslīgā zivju resursu atražošana (krājumu papildināšana).

1.1. 2021.–2024. gadā īstenotie pasākumi un to rezultatīvie rādītāji

^21. Zivju resursu mākslīgās atražošanas pasākumi, pamatojoties uz zinātniskām rekomendācijām, Latvijas iekšējos publiski pieejamajos ūdeņos tiek īstenoti, lai kompensētu cilvēka darbības dēļ zivju resursiem nodarītos zaudējumus, kā arī nodrošinātu šo resursu nepārtrauktu ilgtermiņa uzturēšanu izmantojamā līmenī un to atjaunošanu.

^22. Zivju resursu mākslīgā atražošana Latvijā iepriekšējos četros gados notika saskaņā ar šajā jomā izstrādāto Plānu 2021.–2024. gadam, kurā iekļauti šādi pasākumi:

a) 1. rīcības virziens – ceļotājzivju resursu atražošana Gaujas un Ventas baseinu publiskajās upēs;

b) 2. rīcības virziens – zivju resursu atražošana HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācijai Daugavā;

c) 3. rīcības virziens – zivju resursu atražošana publiski pieejamās ūdenstilpēs;

d) 4. rīcības virziens – zušu krājuma monitoringa pasākumi, turpmākās papildināšanas izvērtēšana un rekomendāciju izstrāde;

e) 5. rīcības virziens – zivju dabisko dzīvotņu un migrācijas iespēju atjaunošana upēs;

f) 6. rīcības virziens – zivju resursu atražošanas zinātniskais novērtējums.

^23. Šādu pasākumu īstenošana jau kopš 2011. gada nodrošina zivju resursu atražošanas valsts politikas nepārtrauktību, kas dod iespēju Latvijas zivju resursus izmantot ilgtspējīgi, vienlaikus nodrošinot to saglabāšanu.

^24. Izvērsts zivju resursu mākslīgās atražošanas un krājumu papildināšanas pamatojums un situācijas izvērtējums, kā arī pasākumu rezultatīvie rādītāji mērķu sasniegšanai tika atspoguļoti Plānā 2021.–2024. gadam.

^25. Informatīvais ziņojums par Plāna 2021.–2024. gadam īstenošanu, ievērojot MK 2021. gada 26. janvāra rīkojuma Nr. 52 "Par Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2021.–2024. gadam" 3. punktu, tiks iesniegts MK līdz 2025. gada 1. jūlijam, tāpēc šī Plāna esošās situācijas raksturojumā tiek atspoguļotas trīs gadu (2021.–2023.) rezultatīvo rādītāju izpildes kopējās tendences.

^26. Par Plāna 2021.–2024. gadam 1. rīcības virziena izpildi ir atbildīgs BIOR, un finansējums šā rīcības virziena pasākumu īstenošanai tiek nodrošināts no valsts budžeta apakšprogrammas 25.01.00 "Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte". Kopumā 1. rīcības virziena īstenošanas trīs gados (līdz 2023. gada beigām) BIOR zivju resursus Latvijas ūdenstilpēs ir papildinājis ar vairāk nekā 21 milj. zivju mazuļu un smoltu, kā arī nēģu kāpuru, un šis daudzums ir tuvu plānotajiem rādītājiem (22,5 milj.). Vienlaikus jāpiebilst, ka pilna apjoma plānoto zivju mazuļu ielaišana katru gadu nebija iespējama ierobežotā valsts budžeta finansējuma dēļ, tomēr 2024. gadā zivju resursu atražošanai tika iedalīts valsts budžeta papildu finansējums prioritārajiem pasākumiem, lai sasniegtu Plāna 2021–2024. gadam 1. un 6. rīcības virziena mērķi.

^27. Plāna 2021.–2024. gadam 2. rīcības virziens tiek īstenots, lai ar "Latvenergo" ikgadēji zivju resursiem noteikto zaudējumu kompensācijas līdzekļiem mazinātu Daugavas HES kaskādes darbības dēļ zivju resursiem radītos zaudējumus. Kopumā 2021.–2023. gadā BIOR z/a tika izaudzēti un Daugavas baseina ūdenstilpēs izlaisti vairāk nekā 22 milj. laša, taimiņa, vimbas, zandarta, sīgas, līdakas mazuļu un smoltu un nēģa kāpuru, pārsniedzot plānoto rādītāju – 18,9 milj.

^28. Informācija par BIOR z/a Plāna 2021.–2024. gadam 1. un 2. rīcības virzienā izaudzēto zivju mazuļu ikgadējo ielaišanas daudzumu 2021.–2023. gadā Gaujas, Ventas un Daugavas baseinu ūdenstilpēs dalījumā pa zivju sugām, to vecuma grupām un konkrētiem ūdeņiem ir pieejama ZM tīmekļvietnē.

^29. Plāna 2021.–2024. gadam 3. rīcības virziens tiek izpildīts par ZF valsts budžeta dotācijas līdzekļiem. Zivju resursu atražošanai publiski pieejamās ūdenstilpēs 2021.–2023. gadā tika ielaisti laša un taimiņa smolti, kā arī līdakas, zandarta, vimbas un strauta foreles mazuļi, kas izaudzēti galvenokārt privātajās z/a. Kopumā atbilstoši ZF ikgadēji pieejamajam atbalstam laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam zivju resursi papildināti ar 2,23 milj. laša un taimiņa smoltu un citu zivjusugu mazuļu. 2021. gadā zivis ielaistas 65 ūdenstilpēs, 2022. gadā – 54 ūdenstilpēs un 2023. gadā – 62 ūdenstilpēs, un šis daudzums atbilst plānotajiem izpildes rādītājiem, t. i., ik gadu papildināti zivju resursi vismaz 50 ūdenstilpēs. Izvērsti dati par ikgadējo ielaišanas apjomu sadalījumā pa zivju sugām, to vecuma grupām un konkrētiem dabiskajiem ūdeņiem pieejami ZM tīmekļvietnē.

^30. Īstenojot Plāna 2021.–2024. gadam 4. rīcības virzienu, ik gadu nodrošināts monitorings vismaz 30 upēs un septiņos ezeros, kuros iepriekš bija ielaisti zušu mazuļi (Plānā 2021.–2024. gadam noteiktais rezultatīvais rādītājs). Tika novērtēts dzeltenzušu blīvums uz laukuma vienību. BIOR monitoringa izpildes apraksti ir ietverti BIOR ikgadējos pārskatos par zivju resursu izpētes un izmantošanas regulēšanas pasākumu nodrošināšanu. BIOR sagatavoja un ZM 2024. gada 2. jūlijā iesniedza EK progresa ziņojumu par Latvijas zušu krājumu pārvaldības pasākumu īstenošanu un turpmāko rīcību.

^31. Plāna 2021.–2024. gadam 5. rīcības virzienā ar ZF atbalstu 2021.–2023. gadā kopumā ir īstenoti 23 projekti zivju dzīvotņu uzlabošanai un nārsta vietu atjaunošanai, un tas ir labs izpildes rādītājs (Plāna 2021.–2024. gadam rezultatīvais rādītājs – pieci īstenoti projekti gadā). Šie projekti galvenokārt bija saistīti ar bebru aizsprostu nojaukšanu, ūdenstilpju krāču attīrīšanu no ūdensaugu aizauguma, koku sagāzumu izvākšanu, ūdensteces grunts irdināšanu un izlīdzināšanu, ūdensaugu izpļaušanu un jaunu zivju nārsta vietu (ligzdu) veidošanu.

^32. Īstenojot Plāna 2021.–2024. gadam 6. rīcības virzienu, BIOR koordinēja zivju resursu mākslīgās atražošanas pasākumus, un kopumā 2021.–2023. gadā sniegti 240 atzinumi par ZF pieteiktajiem projektiem zivju atražošanai, dzīvotņu un nārsta vietu uzlabošanai, kā arī sagatavoti pārskati un sniegtas zinātniskās rekomendācijas par plānā īstenotajiem pasākumiem. Attiecīgi Plāna 2021.–2024. gadam rezultatīvais rādītājs – 80 atzinumu, rekomendāciju un pārskatu gadā – ir sasniegts.

^33. Kopumā sagaidāms, ka tiks nodrošināts plānā 2021.–2024. gadam noteiktais mērķis, t. i., makšķerēšanā, vēžošanā, zemūdens medībās un zvejā nodrošināts saimnieciski izmantojamo zivju un vēžu resursu pieaugums par vismaz 500 tonnām gadā, šī plāna četros īstenošanas gados publiski pieejamos iekšējo ūdeņu zivju resursus ik gadu papildinot par vismaz 15 milj. gab. zivju kāpuru, mazuļu un smoltu, tajā skaitā nēģu kāpuru. Ievērojot 2021.–2023. gadā publiski pieejamo ūdeņu papildināšanas rezultātus, konstatējams, ka trīs gadu laikā kopumā tikuši ielaisti 45,6 milj. zivju mazuļu jeb vidēji 15,2 milj. ik gadu. Kopējais resursu pieaugums tādējādi katru gadu sasniedzis prognozēto 500 tonnu apjomu saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 8. maija noteikumu Nr. 188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" pielikuma 6. punktā noteiktajiem dažādu zivju sugu attīstības un vecuma stadijām izmantojamiem zvejas atguvuma koeficientiem.

1.2. Rekomendācijas turpmākajam plānošanas periodam

^34. 2025.–2028. gada plānošanas periodā zivju resursu mākslīgā atražošana, dzīvotņu un nārsta vietu atjaunošana, zuša krājumu pārvaldība, kā arī īstenoto pasākumu novērtēšana un zinātnisko rekomendāciju sagatavošana, tāpat kā 2021.–2024. gadā, būtu jāīsteno ar vairākiem rīcības virzieniem, no kuriem trīs būtu saistīti ar zivju resursu papildināšanu, jo katram no šiem rīcības virzieniem ir paredzēts savs finansējuma avots un mērķis – valsts budžets, Daugavas HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācija zivju resursiem un ar ZF atbalstu īstenotie publiski pieejamo ūdeņu apsaimniekotāju projekti. Atsevišķi rīcības virzieni būtu jāparedz zuša krājumu monitoringam un rekomendāciju izstrādei par turpmāko rīcību zuša krājumu pārvaldībai, zivju dzīvotņu, nārsta vietu un migrācijas iespēju atjaunošanai, kā arī atražošanas pasākumu īstenošanas zinātniskajai uzraudzībai, novērtējumam un rekomendāciju izstrādei.

^35. Mākslīgai atražošanai paredzētajām saimnieciski nozīmīgajām zivju un aizsargājamo ceļotājzivju sugām, kā arī pārējo Plāna rīcības virzienu īstenošanai ir sniegtas BIOR zinātniskās rekomendācijas, kas tiek ievērotas un ietvertas Plāna rīcības virzienos paredzēto uzdevumu īstenošanā.

^36. Ievērojot DAP ieteikumus, lai mazinātu ietekmi uz dabisko ihtiofaunu un veicinātu zivju mazuļu izdzīvošanu, zivju resursu atražošanai jāizmanto zivju mazuļi, kas galvenokārt iegūti no vietējiem vaisliniekiem, tomēr, samazinoties dabā iegūto vaislinieku kvalitātei, ir atbalstāma arī vietējo vaislinieku ganāmpulku veidošana BIOR z/a. Lai efektīvāk sasniegtu Plāna mērķi un saglabātu kvalitatīvus zivju resursus ilgtermiņā, nepieciešams piešķirt lielāku prioritāti rīcības virzienam "Nārsta un mazuļu attīstībai piemēroto dzīvotņu un zivju migrācijas iespēju atjaunošana upēs", kā tas ir ar pasākumiem zivju resursu atražošanai. Papildus, plānojot dzīvotņu atjaunošanas projektus, jāņem vērā, ka, palielinoties, piemēram, lašveidīgo zivju nārsta vietu platībai, sekmīgāka kļūst šo zivju dabiskā atražošanās, taču samazinās kopējā zivju dzīvotņu daudzveidība un zivju indeksa vērtība. Lai lašveidīgo zivju dabiskās atražošanās sekmju uzlabošanu vai citus ar zivsaimniecību saistītus mērķus līdzsvarotu ar upes ekoloģisko kvalitāti, upes atjaunošanas projektos, cik vien iespējams, ir vēlams saglabāt zivju dzīvotņu daudzveidību.

^37. Lai sasniegtu arī vides (dabas) politikas aizsardzības mērķus, tā nodrošinot VARAM un ZM politiku savstarpēju saskaņotību, Plānā ir iekļauta atsauce uz ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam. Tajā viens no mērķiem ES mērogā attiecībā uz šķēršļu nojaukšanu un migrācijas ceļu atjaunošanu ir atbrīvot 25 000 km migrācijai brīvu upju. Latvijā ir pieņemti MK 2024. gada 5. marta noteikumi Nr. 156 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Zivju dzīvotņu kvalitātes uzlabošana", kuros paredzēts sniegt EJZAF atbalstu zivju migrācijas iespēju izveidošanai vai atjaunošanai Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upes baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plānos 2022.–2027. gadam BIOR identificētajos prioritārajos zivju migrācijas šķēršļos.

^38. VARAM un ZM politiku savstarpēju saskaņotībai ir svarīgi ņemt vērā arī riskus, ko rada invazīvās sugas, jo tās var būt viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesliem, kā arī var būtiski ietekmēt ekonomiku, tajā skaitā zivsaimniecības nozari. Savlaicīga invazīvo sugu konstatēšana, ātra ierobežošana un izskaušana samazina ietekmi uz vidi un ekonomiku. Attiecīgi vietējo sugu pārvietošanai un svešzemju vai vietējā areālā nesastopamu zivju sugu ieviešanai (introdukcijai), izlaišanai un pavairošanai ir jāievēro ZL 22. pantā noteiktais (skat. 56. rindkopu).

^39. Tāpat Plāna īstenošanā jānodrošina cieša sadarbība un koordinācija starp ZF un LVAF par apstiprinātajiem projektiem, kas saistīti ar dzīvotņu atjaunošanu un biotehnisko pasākumu īstenošanu upēs un ezeros, lai samazinātu dubultā finansējuma riska iespējamību šādu projektu īstenošanā un ļautu efektīvāk izmantot pieejamos resursus.

2. Plāna īstenošanas sākotnējās ietekmes novērtējums

^40. Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā paredzēts turpināt Plānā 2021.–2024. gadam un iepriekšējo periodu politikas plānošanas dokumentos uzsāktos un īstenotos rīcības virzienus, lai nodrošinātu tajos izvirzīto mērķu sasniegšanas nepārtrauktību arī nākamajā periodā. Plāns sagatavots, ievērojot 35. rindkopā minētās BIOR zinātniskās rekomendācijas.

^41. Plāns ietver vairākus pasākumus, kas sekmēs saimnieciski nozīmīgo zivju un aizsargājamo ceļotājzivju resursu ilgtspēju un bioloģisko daudzveidību Latvijas publiski izmantojamos ūdeņos, kā arī mazinās antropogēnās ietekmes radītos zaudējumus:

a) zivju resursu mākslīgo atražošanu – publiski pieejamo ūdeņu zivju krājumu papildināšanu;

b) zivju nārsta vietu atjaunošanu, dzīvotņu uzlabošanu un migrācijas iespēju atjaunošanu ūdenstilpēs;

c) zuša krājumu pārvaldību – zuša resursu monitoringu un rekomendāciju izstrādi turpmākajām darbībām, lai nodrošinātu iepriekšējos periodos īstenoto pasākumu pēctecību un ilgtspēju, ievērojot EK regulā Nr. 1100/2007 izvirzīto mērķi un pasākumus tā sasniegšanai;

d) iepriekšminēto pasākumu zinātnisko uzraudzību, novērtējumu un ieteikumus to pilnveidošanai.

^42. Sākotnējā (ex-ante) politikas novērtējuma pamatā ir gan BIOR 2024. gadā sagatavotais zivju resursu mākslīgās atražošanas novērtējums, kas atspoguļots šā Plāna 1.1. apakšpunktā un ietver iepriekšējā politikas plānošanas periodā īstenoto pasākumu un sasniegto rezultātu aprakstu, gan BIOR zinātniskās rekomendācijas par turpmāko rīcību.

^43. Galvenie zivju resursu papildināšnas pasākumu īstenošanas rezultatīvie rādītāji būs publiski pieejamās ūdenstilpēs ielaisto zivju (tostarp nēģu) kāpuru, mazuļu un smoltu skaits, kā arī to publiski pieejamo ūdenstilpju skaits, kurās resursi tikuši papildināti, bet to pasākumu īstenošanas rezultatīvais rādītājs, kuri attiecas uz zivju dzīvotņu uzlabošanu vai nārsta vietu atjaunošanu un migrācijas iespēju ūdenstilpēs, tiks atspoguļots ar šajā jomā īstenoto projektu kopskaitu. Papildus līdz ar Plāna īstenošanas zinātnisko novērtējumu tiks apkopota un izvērtēta informācija par zivju mazuļu ielaišanas efektivitāti.

^44. Zuša krājumu pārvaldībā paredzētajiem pasākumiem ilgtermiņā jāpanāk zuša krājumu stāvokļa uzlabošanās un iespēju robežās arī to atjaunošanās, tāpēc Latvijā labākais indikators sasnieguma novērtējumam būtu apsekoto ūdenstilpju skaits un sudrabzušu daudzuma pieaugums ūdeņos, kuros tie iepriekšējos periodos ir ielaisti.

^45. Plānā noteiktie rīcības virzieni ietver galvenās zivju resursu atražošanas un zivju dzīvotņu uzlabošanas, kā arī šo pasākumu uzraudzības un novērtēšanas sastāvdaļas. Pasākumi, kas noteikti Plāna mērķa sasniegšanai katrā no rīcības virzieniem, ir savstarpēji saistīti un papildina cits citu.

^46. Plāna īstenošana pozitīvi ietekmēs gan Latvijas tautsaimniecību kopumā, gan tās iedzīvotāju intereses un vidi:

a) palielināsies iekšējo ūdeņu, Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņu saimnieciski nozīmīgie zivju resursi, nodrošinot papildus aptuveni 500 tonnu zivju gadā (šim aprēķinam izmantoti izlaižamo zivju mazuļu vidējie izdzīvošanas (atguvuma) koeficienti saskaņā ar MK 2001. gada 8. maija noteikumiem Nr. 188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība");

b) mērķtiecīgi papildinot iekšējo ūdeņu zivju resursus, tiks radīti labvēlīgi apstākļi to izmantošanai pašu patēriņam – makšķerēšanā, vēžošanā, zemūdens medībās un pašpatēriņa zvejā, kā arī palielināsies iespējas attīstīt uzņēmējdarbību zvejniecībā un akvakultūrā, ar ūdeņiem saistītā tūrismā, kā arī citās jomās, kas saistītas ar reģionālo attīstību;

c) nodrošinot ilgtspējīgu zivju resursu atražošanas politiku, pieaugs zivju resursu apjoms iekšējos un jūras piekrastes ūdeņos, sabiedrība vairāk izmantos iespēju pavadīt laiku pie ūdeņiem, kuros zivis var iegūt stabilā un ilgstpējīgā līmenī. Attiecīgi pieaugs arī ieņēmumi no to ieguves. Palielināsies ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetā no pārdotajām makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartēm un licencēm, kā arī licencēm komercdarbībai zvejniecībā, no maksas par ūdenstilpju un zvejas tiesību nomu u. c. pakārtotiem ieņēmumiem, tostarp saistībā ar tūrisma attīstību un rekreāciju;

d) tiks saglabāta ihtiofaunas bioloģiskā daudzveidība, kā arī nodrošināta saimnieciski nozīmīgo zivju sugu papildināšana un to ilgtspējīga izmantošana;

e) tiks nodrošināta aizsargājamo ceļotājzivju resursu ilgtspēja;

f) tiks nodrošināta zivju dzīvotņu uzlabošana, nārsta vietu un migrācijas iespēju atjaunošana upēs un ezeros, tā veicinot dabisko zivju resursu palielināšanos konkrētos ūdeņos.

^47. Plāna īstenošanas zinātniskais novērtējums nodrošinās

a) izlaisto zivju mazuļu kvalitātes uzraudzību pirms to izlaišanas upēs un ezeros un līdz ar to izdzīvošanas spēju dabiskajā vidē;

b) laša un taimiņa smoltu kvaltitātes un atražošanas efektivitātes novērtējumu, kā arī nēģa krājuma stāvokļa novērtējumu un atražošanas metožu efektivitātes izvērtējumu;

c) zivju resursu atražošanas efektivitātes novērtēšanu un ieteikumus zivju resursu atražošanas un krājumu papildināšanas pilnveidošanai nākamajā politikas plānošanas periodā;

d) zivju dzīvotņu uzlabošanas un nārsta vietu atjaunošanas efektivitātes novērtējumu.

3. Plāna sasaiste ar starptautiskiem politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem

^48. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK ir pieņemta, lai nodrošinātu ES zivsaimniecības nozares ilgtspējību. KZP ir noteikumu kopums par Eiropas zvejas flotes pārvaldību un zivju krājumu saglabāšanu. Tā ir izstrādāta, lai pārvaldītu kopējos resursus. Ir atzīts, ka savvaļas zivju resursi tiek pārzvejoti un to vismaz daļēji iespējams kompensēt ar akvakultūras paņēmieniem.

^49. Regula (EK) Nr. 1100/2007, ar kuru izveido sistēmu Anguilla anguilla sugas Eiropas zušu krājumu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai Kopienas ūdeņos, piekrastes lagūnās, upju grīvās, upēs un savstarpēji saistītos iekšzemes ūdeņos, kas ietek ICES III, IV, VI, VII, VIII un IX apgabala jūrās vai Vidusjūrā.

^50. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai. ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam. "Atgriezīsim savā dzīvē dabu" 2.2.7. apakšpunkts paredz, ka ir jāatjauno saldūdens ekosistēmas, likvidējot vai pielāgojot šķēršļus, kuri kavē migrējošo zivju pārvietošanos, un uzlabojot ūdens un sanešu plūsmu. Lai to panāktu un vismaz 25 000 km garumā upes atkal padarītu par brīvi plūstošām, līdz 2030. gadam plānots likvidēt galvenokārt par liekām kļuvušās barjeras un atjaunot palienes un mitrājus.

^51. 1992. gada 9. aprīļa "Helsinku konvencija par Baltijas jūras reģiona vides aizsardzību" starptautiski regulē Baltijas jūras vides aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Dažas HELCOM rekomendācijas vai projekti ir veltīti Baltijas laša, taimiņa un stores aizsardzībai, uzsverot bioloģiski piesardzīgu pieeju to mākslīgai atražošanai (HELCOM Recommendation 19/2,1998; HELCOM SALAR PROJECT, 2010; HELCOM HABITAT 10/2008, Doc. 4.4/5).

^52. HELCOM 2019. gada 7. marta rekomendācija "Baltijas stores aizsardzības un atjaunošanas plāns", kas paredz Baltijas storu krājuma aizsardzības un atjaunošanas pasākumus Igaunijā, Dānijā, Vācijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā.

^53. Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ir izdota, lai veicinātu dabisko biotopu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, faunas un floras aizsardzību.

^54. Ar MK 2019. gada 17. jūlija rīkojumu "Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam" Nr. 380 apstiprinātajā plānā par Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām laikposmā līdz 2030. gadam paredzēts pārskatīt zivju resursu mākslīgās atražošanas pamatnostādnes un pēc nepieciešamības noteikt tajās lielāku atražošanas apjomu klimata pārmaiņu skartajām dabisko ūdeņu zivju sugām.

^55. Plāns 2021.–2024. gadam (apstiprinātas ar MK 2021. gada 26. janvāra rīkojumu Nr. 52 "Par Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2021.–2024. gadam"), kura mērķis ir bioloģiski daudzveidīgi, saglabāti un saimnieciski ilglaicīgi izmantojami zivju resursi Latvijā. Šī mērķa sasniegšanai paredzēti konkrēti rīcības virzieni, noteiktas atbildīgās institūcijas un norādīti šo virzienu īstenošanai nepieciešamie ikgadējie līdzekļi un to avoti.

^56. Zvejniecības likums regulē Latvijas iekšējo ūdeņu, teritoriālo jūras ūdeņu un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu iegūšanu, izmantošanu, pētīšanu, saglabāšanu, pavairošanu un pārraudzīšanu. Zivju resursus iekšējos un teritoriālajos ūdeņos pārvalda valsts ZM personā, pamatojoties uz resursu uzskaiti, novērtējumu un rekomendācijām, ko nodrošina BIOR vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāda darbības joma. ZM ir atbildīga par zivsaimniecības nozares politikas ieviešanu saskaņā ar KZP un atbilstošu tiesību aktu izstrādi resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Zivsaimniecisko ūdeņu pārzinātājiem vai izmantotājiem ir jāīsteno zinātniski pamatoti zivju resursu saglabāšanas un pavairošanas pasākumi. Valsts politikas mērķi un uzdevumi zivju mazuļu atražošanai un ielaišanai dabiskajās ūdenstilpēs noteikti MK apstiprinātās zivju resursu mākslīgās atražošanas pamatnostādnēs (ZL 21. panta otrā daļa), bet, ja zivju resursus pavairo ūdenstilpju zvejas tiesību nomnieki vai privāto ūdeņu īpašnieki, tas darāms atbilstoši ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem un uz atsevišķu līgumu pamata. Par zivju resursu pavairošanu Daugavā, tās baseina ūdenstilpēs (Daugavas HES kaskādes darbības zaudējumu kompensācijai) un pēc valsts pasūtījuma arī citos ūdeņos ir atbildīgs BIOR. ZL arī paredz, ka zivsaimnieciskā ekspertīze var noteikt mākslīgi pavairotu zivju mazuļu ielaišanu kā kompensāciju par saimnieciskās darbības radītajiem zaudējumiem zivju resursiem noteiktā ūdenstilpē (ZL 26. panta ceturtā daļa). Vietējo zivju sugu pārvietošanai dabiskajās ūdenstilpēs, kā arī Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešams institūta saskaņojums. Savukārt svešzemju vai vietējā areālā nesastopamu zivju sugu ieviešanai (introdukcijai), izlaišanai un pavairošanai dabiskajās ūdenstilpēs, kā arī Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama DAP atļauja, kas tiek izdota sugu un biotopu aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (ZL 22. panta 1.¹ daļa). ZF nodrošina finansējumu zivju resursu atražošanas un aizsardzības pasākumiem (ZL 27. pants), un to piešķir ZF padome, pamatojoties uz Zivju fonda nolikumu (ZL 29. pants).

^57. Civillikumā dots to publisko ūdeņu un ūdeņu saraksts, kuros zvejas tiesības pieder valstij: II pielikumā (atbilstoši 1115. pantam) – "Ezeru saraksts, kuros zvejas tiesības pieder valstij" un III pielikumā (atbilstoši 1117. panta piezīmei) – "Upju vai to daļu saraksts, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij".

^58. Pamatojoties uz Sugu un biotopu aizsardzības likumu, ir izveidoti īpaši aizsargājamo sugu un biotopu saraksti, kuros minētas apdraudētas, izzūdošas vai retas sugas un biotopi vai sugas, kas apdzīvo specifiskus biotopus.

^59. Pašvaldību likuma 4. pantā reglamentētas Latvijas pašvaldību autonomās funkcijas, tostarp veicināt dabas kapitāla ilgtspējīgu pārvaldību un apsaimniekošanu, kā arī noteikt publiskā lietošanā esoša pašvaldības īpašuma izmantošanas kārtību, ja likumos nav noteikts citādi.

^60. Zemes pārvaldības likuma 15. pants turklāt paredz, ka vietējā pašvaldība ir valdītāja tās administratīvajai teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kuru valdītājs nav par vides aizsardzību atbildīgā ministrija vai cita ministrija un kuri nav privātpersonu īpašumā.

^61. MK 2001. gada 8. maija noteikumos Nr. 188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" noteikta kārtība, kādā tiek noteikti un kompensēti saimnieciskās darbības dēļ zivju resursiem nodarītie zaudējumi. Zivju resursiem nodarītajā zaudējumā ietver gan tiešos zivju resursu zudumus, gan netiešos zaudējumus, kas radušies zivju barības objektu, zivju dabīgo nārsta vietu un dzīvotņu zuduma dēļ, tostarp zaudējumus, kas radušies, samazinoties ūdenstilpes zivsaimnieciskajai produktivitātei. Zivju resursiem radīto zaudējumu kompensācijas var būt mākslīgi pavairotu zivju mazuļu ielaišana vai samaksa par attiecīgo mazuļu atražošanu.

^62. MK 1995. gada 19. decembra noteikumi Nr. 388 "Zivju fonda nolikums" paredz fonda valsts budžeta dotācijas veidošanu un izmantošanu, lai iegūtu papildu finanšu līdzekļus un īstenotu attiecīgus projektus zivsaimniecības attīstībai. Fonda līdzekļi zivju resursu pavairošanas un atražošanas nolūkā publiski pieejamās ūdenstilpēs pārsvarā tiek izmantoti dažādu vietējās nozīmes zivju atražošanas un aizsardzības projektu finansēšanai, kā arī atsevišķu zinātniskās izpētes darbu izpildei, kurus ierosinājušas valsts iestādes, pašvaldības vai citas atvasinātas publiskas personas.

^63. MK 2010. gada 2. marta noteikumi Nr. 215 "Noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem" paredz ZF atbalstu konkursa kārtībā zivju resursu atražošanai, tostarp dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošanai, un nārsta vietu atjaunošanai un citiem zivju resursu aizsardzības pasākumiem publiski pieejamās ūdenstilpēs. Projektus ZF atbalsta saņemšanai var pieteikt valsts un pašvaldību iestādes, citas atvasinātas publiskas personas, kā arī biedrības un ūdenstilpju nomnieki, ja ir vienošanās ar pašvaldību par ūdeņu apsaimniekošanu.

^64. MK 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 918 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" noteikts, ka pašvaldība, pildot deleģētās valsts (izpildvaras) funkcijas, iznomā tās teritorijā esošās publiskās ūdenstilpes un līdz nodošanai nomā, ievērojot valsts budžeta līdzekļu pieejamību un ieņēmumus, kas gūti no rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un izmantošanas un no licencētās makšķerēšanas organizēšanas, īsteno arī ar zivju resursu atražošanu saistītus pasākumus.

^65. MK 2015. gada 31. marta noteikumi Nr. 150 "Kārtība, kādā uzskaita un dabiskajās ūdenstilpēs ielaiž zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētos zivju mazuļus, kā arī prasības attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanu" paredz speciālu starpinstitucionālu komisiju izveidošanu visu ielaisto zivju mazuļu uzskaitei, pieņemšanai un kontrolei, īstenojot zivju resursu atražošanas valsts programmu, kā arī nosaka kārtību un uzskaiti citiem ielaidumiem dabiskajās ūdenstilpēs.

^66. MK 2002. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 27 "Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus" paredz saglabāt un ar būvniecību neietekmēt zivju resursu aizsardzības nolūkos zivīm atbilstošas dzīvotnes un nārsta vietas.

^67. MK 2010. gada 21. decembra noteikumos Nr. 1165 "Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgas savvaļas sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā (reintrodukcija)" noteikta kārtība, kādā Latvijas dabā var tikt ieviestas vai pārvietotas jaunas zivju sugas.

^68. MK 2017. gada 14. marta noteikumos Nr. 146 "Noteikumi par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai" noteiktas veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtajiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai.

4. Plāna mērķis, rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi

^69. Plāna mērķis: ilgtspējīgi, saglabāti un bioloģisko daudzveidīgi saimnieciski nozīmīgo un aizsargājamo ceļotājzivju resursi Latvijā.

^70. Plāna rīcības virzieni mērķa sasniegšanai:

a) 1. rīcības virziens – saimnieciski nozīmīgo un aizsargājamo ceļotājzivju resursu papildināšana Gaujas un Ventas UBA publiskajās ūdenstecēs;

b) 2. rīcības virziens – zivju resursu papildināšana Daugavas HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācijai;

c) 3. rīcības virziens – zivju resursu papildināšna publiski pieejamās ūdenstilpēs;

d) 4. rīcības virziens – zušu krājuma pārvaldības pasākumu īstenošana;

e) 5. rīcības virziens – nārsta un zivju mazuļu attīstībai piemēroto dzīvotņu un zivju migrācijas iespēju atjaunošana ūdenstilpēs;

f) 6. rīcības virziens – zivju resursu atražošanas zinātniskā novērtējuma nodrošināšna.

4.1. Kopējās zivju un nēģa krājumu papildināšanas prasības 1., 2. un 3. rīcības virziena īstenošanai

^71. Laša krājumu papildināšana:

a) z/a zivju audzētavās izaudzētie laši ir jāielaiž upēs smolta stadijā – viena un divu gadu vecumā. Laša viengadnieki smolti izlaižami pēc šķirošanas pavasarī, bet ne vēlāk kā 15. aprīlī un tad, ja vidējais zivju svars grupā pēc šķirošanas ir vismaz 20,0 g Gaujas un Ventas UBA, 25,0 g Daugavas UBA. Savukārt, minimālais individuālais zivs svars grupā nedrīkst būt mazāks par 16,0 g Gaujas, 18,0 g Ventas un Daugavas UBA. Otrs izlaišanas kritērijs zivīm, kas nav sasniegušas minimālo svaru, ir minimālais garums 11 cm, jo šāda lieluma zivis visbiežāk ir sasniegušas presmolta stadiju. Zivis ir jāsašķiro vismaz trīs grupās: lielās, vidējās, mazās. Pēc šķirošanas zivju grupā nedrīkst būt vairāk par 5 % zivju, kas neatbilst minimālajam pieļaujamajam svaram. Ja zivis nav sasniegušas iepriekšminēto svaru, tās ir atstājamas audzēšanai vēl vienu gadu vai izlaižamas upju straujtecēs, kurās dabiskā atražošanās nesasniedz savu potenciālu. Upju posmi pirms izlaišanas saskaņojami ar BIOR Zivju resursu pētniecības departamentu;

b) laša smoltiem un mazuļiem (viengadniekiem) pirms izlaišanas jānogriež taukspuras. Katru gadu izlaižamo laša mazuļu daudzums nedrīkst būt lielāks kā 5  % no smoltu skaita;

c) laša krājumi papildināmi tikai Plāna 1. un 2. rīcības virzienā, un ar to nodarbojas BIOR.

^72. Taimiņa krājumu papildināšana:

a) Gaujā jāpalielina taimiņa smoltu divgadnieku daudzums, kuru vidējais svars ir 35,0 g, un jāsamazina taimiņa smoltu viengadnieku daudzums, kuru vidējais svars ir 24,0 g, savukārt Ventā jāielaiž taimiņa smolti viengadnieki, kuru vidējais svars ir 20,0 g. Daugavā zem Rīgas HES jāpalielina taimiņa divgadnieku (ar vidējo svaru vismaz 35,0 g) skaits, un pārējie jāizlaiž mazuļi viengadnieki (ar vidējo svaru 18,0 g);

b) Plāna 3. rīcības virzienā taimiņa krājumu mākslīga papildināšana upēs veicama tikai tad, ja konkrētā upē vai upju sistēmā nepieciešams saglabāt taimiņa dabisko populāciju, kas ilgstoši atrodas vājā stāvoklī un neuzrāda atkopšanās pazīmes arī pēc dzīvotņu pieejamības un kvalitātes uzlabošanas vai nodrošināšanas pasākumiem, kuri ir primārie risinājumi, kā arī tad, kad lasis vai taimiņš tiek reintroducēts potenciālās lasim vai taimiņam piemērotās upēs, kurās šīs sugas ir pastāvējušas vēsturiski;

c) taimiņiem, kas upēs tiek ielaisti no z/a, jānogriež taukspuras, lai tos būtu iespējams atšķirt no dabiskā krājuma un novērtēt, vai dabiskais krājums uzrāda atkopšanās pazīmes. Dabiskajam krājumam stabilizējoties, mākslīga krājuma papildināšana ir pārtraucama;

d) tāpat kā 1. un 2. rīcības virziena, arī 3. rīcības virziena īstenošanai ir jāievēro dzimtās upes princips: vienā upē gan zvejot vaisliniekus, gan ielaist smoltus;

e) taimiņa krājumus, īstenojot 1. un 2. rīcības virzienu, papildina BIOR.

^73. Strauta foreles krājumu papildināšana:

a) vienvasaras mazuļu ielaišana atbalstāma tikai tad, ja tie iegūti no Latvijas izcelsmes strauta foreļu vaisliniekiem, kas ievākti konkrētas upes baseinā, kurā tālāk plānota to krājumu papildināšana;

b) papildināšanai primāri jānotiek strauta forelēm piemērotos upju posmos virs migrācijas šķēršļiem un tikai tad, ja to resurss tiek aktīvi izmantots makšķerēšanā un ja konkrētā upē vai upju sistēmā nepieciešams saglabāt strauta foreles dabisko populāciju, kas ilgstoši atrodas vājā stāvoklī un neuzrāda atkopšanās pazīmes arī pēc dzīvotņu kvalitātes uzlabošanas vai nodrošināšanas pasākumiem, kuri ir primārie risinājumi, kā arī tad, kad strauta foreli plānots reintroducēt potenciālās piemērotās upēs, kurās strauta foreles populācija pastāvējusi vēsturiski;

c) strauta forelēm, kas upēs nonāk no z/a, ir jānogriež taukspuras, lai zivis būtu iespējams atšķirt no dabiskā krājuma un novērtēt, vai dabiskais krājums uzrāda atkopšanās pazīmes. Taukspuras jānogriež vēsākā laikā (septembrī, oktobrī), tāpēc vienvasaras un viengadīgās foreles ir jāielaiž oktobra beigās. Dabiskajam krājumam stabilizējoties, mākslīga krājuma papildināšana ir pārtraucama. Papildus nepieciešami arī plašāki pētījumi par strauta foreļu atražošanas efektivitāti;

d) strauta foreles resursu atražošanai izmanto Latvijā iegūtus ikrus 1. rīcības virzienā (BIOR), kā arī 3. rīcības virzienā (pašvaldības vai ūdeņu apsaimniekotāji).

^74. Nēģa krājuma papildināšana:

a) ir pieļaujama vaislinieku un kāpuru savstarpēja pārvietošana starp dažādām ūdenstecēm un arī upju baseiniem, jo BIOR veiktie ģenētikas un nārsta migrācijas orientācijas pētījumu rezultāti liecina, ka Latvijas upēs nārsto viena kopēja nēģa populācija. Taču no pārvierošanas ir vēlams izvairīties, lai samazinātu transportēšanas ietekmi uz nēģa vaisliniekiem vai kāpuriem;

b) pārvietojamie vai mākslīgajai pavairošanai izmantojamie nēģa vaislinieki ir jāiegādājas no komerciālās zvejas veicējiem, nevis īstenojot speciālus pasākumus vaislinieku ieguvei;

c) izlaišana ir pieļaujama arī augšpus HES, tostarp Daugavas HES kaskādes spēkstaciju, aizsprostiem, jo pētījumu rezultāti liecina, ka uz jūru migrējošie, metamorfozi pabeigušie juvenilie nēģi salīdzinoši veiksmīgi spēj pārvarēt spēkstaciju turbīnas. Potenciāli visvairāk piemērotā vieta šādai nēģu pārvietošanai Daugavas baseinā ir Ogres upe;

d) minimālais upēs ielaižamo mākslīgi pavairoto nēģa kāpuru skaits ir 25 milj., bet pāri šķērslim pārvietojamo vaislinieku skaits – līdz 60 000 gab. (vai aptuveni piecas tonnas) vaislinieku. Pārvietojamo nēģa vaislinieku daudzumu var samazināt līdz pat 10 reizēm, ja tie tiek izlaisti pavasarī neilgi pirms nārsta un tiešā potenciālo nārsta vietu tuvumā (t. i., ja līdz minimumam tiek samazināta plēsēju un citu faktoru izraisītā vaislinieku dabiskā mirstība);

e) nēģa krājumi tiek papildināti un uz nārsta vietām pārvietoti 1. un 2. rīcības virzienā, kas ir BIOR pārziņā.

^75. Zandarta krājumu papildināšana:

a) jāturpina zandartu papildināšana Daugavas HES ūdenskrātuvēs, vēlams arī Daugavā zem Rīgas HES un Buļlupē, kā arī to ielaišana Ķīšezerā;

b) zandarta resurss tiek pavairots ezeros, kuros tas tiek intensīvi izmantots;

c) zandartu izmērs ir jādiferencē atkarībā no to izlaišanas laika. Jo vēlāk rudenī tiek papildināti zivju resursi, jo lielāki zandarta mazuļi izlaižami;

d) zandarta resursi tiek papildināti 2. rīcības virzienā (BIOR) un 3. rīcības virzienā (pašvaldības vai ūdeņu apsaimniekotāji).

^76. Vimbas krājumu papildināšana: vienvasaras mazuļu papildināšana jāturpina iepriekšējā apjomā 2. rīcības virzienā (BIOR). Papildus, ja ir interese par vimbu resursu papildināšanu citās Latvijas upēs, to pēc saskaņošanas ar BIOR var darīt, ielaižot vienvasaras mazuļus saistībā ar 3. rīcības virzienu (pašvaldības vai ūdeņu apsaimniekotāji).

^77. Līdakas krājumu papildināšana:

a) līdaku vienvasaras mazuļi tiek ielaisti tikai tad, ja līdakas resursi tiek intensīvi izmantoti un to izmantošana parādās arī nozvejā un licencētās makšķerēšanas pārskatos;

b) resursu papildināšanai nedrīkst ielaist nešķirotas līdakas, jo lielākās līdakas jau transportēšanas laikā un arī pēc ielaišanas dabiskos ūdeņos apēd daudz mazo līdaku un resursu papildināšanas mērķis netiek sasniegts;

c) līdakas resursi tiek papildināti, pašvaldībām vai ūdenstilpju apsaimniekotājiem īstenojot 3. rīcības virzienu.

^78. Vēdzeles krājumu papildināšana:

a) pašlaik vēdzeles kā potenciāli papildināmā zivju suga nav minēta nevienas ūdenstilpes zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumos. Tās resursi tiek papildināti neregulārim un nav bijis pētījuma par vēdzeļu ielaišanas efektivitāti. Ja ūdeņu apsaimniekotājs vēlas ielaist vēdzeles, vispirms nepieciešamas pētījums par vēdzeļu ielaišanas lietderību;

b) vēdzeļu kāpuri vai vienvasaras mazuļi krājumu papildināšanai tiek ielaisti, pašvaldībām vai ūdenstilpju apsaimniekotājiem īstenojot 3. rīcības virzienu.

^79. Ālanta krājumu papildināšana:

a) pēdējos gados nodibinājuma "Vides risinājumu institūts" izstrādātajos zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumos ir ieteikta ālanta ielaišana ezeros. Ālanta resursu papildināšana ir akceptējama tikai atsevišķās situācijās, kad pirms tam ir veikts pētījums par ālanta ielaišanas nepieciešamību, t. i., ja to paredz zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi vai īstenots mērķa pētījums ālanta resursu novērtēšanai;

b) ālanta vienvasaras mazuļu krājumi tiek papildināti, pašvaldībām vai ūdenstilpju apsaimniekotājiem īstenojot 3. rīcības virzienu.

^80. Baltijas stores (Acipenser oxyrincus) krājumi papildināmi, īstenojot Baltijas stores resursu atjaunošanas centienus:

a) pasākuma ieviešanai nepieciešams normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saņemt DAP atļauju sugas reintroidukcijai atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 18.un 19.pantam;

b) atbilstoši Plāna 1. rīcības virzienam katru gadu jāielaiž Baltijas stores vienvasaras mazuļi Gaujas augštecē un vidustecē (zem aizsprostiem) un pēc šādas ielaišanas jānodrošina monitorings, par kuru saskaņā ar Plāna 6. rīcības virzienu ir atbildīgs BIOR;

c) jāizveido un jāuztur Baltijas stores vaislas ganāmpulks BIOR z/a, īstenojot Plāna 2. rīcības virzienu.

^81. Laša ganāmpulka izveidošana un uzturēšana 1. rīcības virzienā:

a) no 2025. gada jāuzsāk darbi ganāmpulka veidošanai BIOR zivaudzētavā;

b) līdz 2026.–2027. gadam katru gadu vaislas ganāmpulka veidošanai un atjaunošanai zivaudzētavā jāatstāj noteikts skaits mazuļu, ievērojot dzimtās upes principu;

c) Gaujas baseina z/a audzējams vaislas ganāmpulks, ko veido Gaujā iegūtie laša mazuļi;

d) papildus līdz 2028. gadam jāizveido zivju ģenētiskās pases un, lai izvairītos no tuvradnieciskās krustošanas, jāizstrādā zivju krustošanas plāns.

4.2. 1. rīcības virziens: saimnieciski nozīmīgo un aizsargājamo ceļotājzivju resursu papildināšana Gaujas un Ventas UBA publiskajās ūdenstecēs

^82. Plāna 1. rīcības virziena īstenošanai ūdenstecēs tiek ielaisti laša un taimiņa smoltu viengadnieki un divgadnieki, trīs mēnešus veci Baltijas stores vienvasaras mazuļi un strauta foreles vienvasaras mazuļi un nēģa kāpuri, kā arī nārsta vietās augšpus šķēršļiem nogādāti nēģa vaislinieki. Papildus tiks izveidots un uzturēts Gaujas UBA laša vaislas ganāmpulks (sk. 1. tabulu). Darbu izpildē tiek ievērotas BIOR rekomendācijas zivju resursu atražošanai un Plāna 4.1. apakšpunktā noteiktās prasības attiecīgo zivju sugu krājumu papildināšanai.

^83. BIOR katru gadu janvāra beigās ar ZM saskaņo zivju mazuļu ielaišanas plānu, kurā noteikta zivju mazuļu ielaišana konkrētās ūdenstilpēs pa sugām, mazuļu attīstības stadijām un (vai) vecuma grupām, norādot izlaižamo zivju skaitu un to bioloģiskos normatīvus, kā arī ieteicamo izlaišanas laiku.

^84. Šajā rīcības virzienā paredzētos pasākumus atbilstoši ZL 21. panta otrajai daļai nodrošina BIOR (sk. 1. tabulu), noslēdzot divpusēju ikgadēju līgumu ar ZM, un tā īstenošanai nepieciešamais finansējums tiek paredzēts no valsts budžeta apakšprogrammas 25.01.00. "Zivju resursu izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte".

1. tabula

1. rīcības virziena īstenošanai sasniedzamie rādītāji

^85. Īstenojot zivju resursu atražošanu 1. rīcības virzienā, var savstarpēji aizvietot noteikta skaita vienas sugas dažādu zivju vecuma grupas, ievērojot to, ka lielākiem (vecākiem) īpatņiem izdzīvotība ir lielāka nekā mazākiem (jaunākiem) īpatņiem (sk. 4. tabulu).

^86. Konkrētie 1. rīcības virziena īstenošanā noteiktie uzdevumi, plānotie pasākumi un darbības kopējie rezultatīvie rādītāji atspuguļoti Plāna 5. tabulā.

4.3. 2. rīcības virziens: zivju resursu papildināšana Daugavas HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācijai

^87. Daugavas lejtecē zivju resursu saglabāšanai saimnieciski izmantojamā līmenī vai palielināšanai līdz saimnieciski izmantojamam līmenim, ievērojot BIOR rekomendācijas par 2. rīcības virzienu, tiek ielaisti laša mazuļi, laša un taimiņa smolti viengadnieki, taimiņa smolti divgadnieki, Daugavas ūdenskrātuvēs – zandarta un vimbas vienvasaras mazuļi, kā arī Lielajā Juglā un Mazajā Juglā – nēģa kāpuri, bet nēģa vaislinieki tiek pārvietoti uz nārsta vietām augšpus šķēršļiem. Darbu izpildē tiek ievērotas BIOR rekomendācijas zivju resursu atražošanai un Plāna 4.1. apakšpunktā noteiktās prasības attiecīgo zivju sugu krājumu papildināšanai.

^88. BIOR katru gadu janvāra beigās ar ZM saskaņo zivju mazuļu ielaišanas plānu, kurā noteikta zivju mazuļu ielaišana konkrētās ūdenstilpēs pa sugām, mazuļu attīstības stadijām un (vai) vecuma grupām, norādot izlaižamo zivju skaitu un to bioloģiskos normatīvus, kā arī ieteicamo izlaišanas laiku.

^89. Ievērojot ZL 21. panta otro daļu, zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina upēs nodrošina BIOR z/a "Tome" ar filiāli "Dole", kas, pamatojoties uz divpusēju līgumu starp BIOR un "Latvenergo" (kompensācijas maksājums par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem), nodrošina šī Plāna 2. rīcības virziena pasākumu īstenošanu (sk. 2. tabulu).

2. tabula

2. rīcības virziena īstenošanai sasniedzamie rādītāji

^90. Īstenojot zivju resursu atražošanu 2. rīcības virzienā, var savstarpēji aizvietot noteikta skaita vienas sugas dažādu zivju vecuma grupas, ievērojot to, ka lielākiem (vecākiem) īpatņiem izdzīvotība ir lielāka nekā mazākiem (jaunākiem) īpatņiem (sk. 4. tabulu).

^91. Konkrētie 2. rīcības virziena īstenošanā noteiktie uzdevumi, plānotie pasākumi un darbības kopējie rezultatīvie rādītāji atspoguļoti šī Plāna 5. tabulā.

4.4. 3. rīcības virziens: zivju resursu papildināšana publiski pieejamās ūdenstilpēs

^92. Pašlaik arvien palielinās pašvaldību, nevalstisko organizāciju iesaistīšanās zivju resursu aizsardzībā, izmantošanas regulēšanā un resursu papildināšanā. Ievērojot BIOR rekomendācijas, 3. rīcības virzienā zivju resursu ilgtspējas nodrošināšanai tiek paredzēts, ka pašvaldības un (vai) ūdenstilpju apsaimniekotāji ar attiecīgiem projektu pieteikumiem ZF (saskaņā ar MK 2010. gada 2. marta noteikumu Nr. 215 "Noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem" prasībām) konkursa kārtībā papildinās zivju krājumus, ielaižot saimnieciski izmantojamo zivju sugu mazuļus, smoltus un kāpurus publiski pieejamajās ūdenstilpēs, kurās netiek īstenoti attiecīgo zivju sugu atražošanas pasākumi saistībā ar šī plāna 1. un 2. rīcības virzienu. Darbu izpildē tiek ievērotas BIOR rekomendācijas zivju resursu atražošanai un Plāna 4.1. apakšpunktā noteiktās prasības attiecīgo zivju sugu krājumu papildināšanai, kā arī šādi nosacījumi:

a) šajā rīcības virzienā zivju krājumu papildināšanai tiek ieteiktas tādas zivju sugas kā ālants, līdaka, zandarts, vēdzele, vimba, strauta forele un taimiņš, kuru vidējais svars grupā izlaišanas laikā un ieteicamais izlaišanas laiks ir norādīti 3. tabulā, taču pēc atbilstoša BIOR pamatojuma saņemšanas tiek pieļauta arī citu zivju sugu ielaišana;

3. tabula

3. rīcības virziena īstenošanai ieteiktās zivju sugas

b) zivju resursi ik gadu tiek papildināti vismaz 50 publiski pieejamās ūdenstilpēs;

c) atbilstoši pašvaldību un (vai) ūdenstilpju apsaimniekotāju ZF konkursa kārtībā atbalstītajiem projektiem zivju resursu papildināšanai tiek paredzētas konkrētas izlaišanas vietas, zivju sugas, to vecums un attīstības stadija, kā arī izlaišanas apjoms;

d) šajā rīcības virzienā zivju audzēšanu galvenokārt nodrošina PVD atzītas Latvijas privātās z/a vai, ja ir problēmas ar atsevišķu sugu iegādi Latvijā, arī ES reģistrētas (primāri Igaunijā un Lietuvā) un visām prasībām atbilstošas privātās z/a, kā arī BIOR z/a, ja tām ir pieejami šādi zivju mazuļi, kurus privātās z/a nevar piedāvāt vai kuru piedāvātās izmaksas ir pārāk dārgas, lai to finansētu no valsts budžeta;

e) ņemot vērā atražošanas izmaksu efektivitāti, par valsts budžeta dotācijas līdzekļiem atbalstāma ir līdz 30 g lielu ālanta, līdakas, zandarta un vēdzeles vienvasaras mazuļu ielaišana, taču iespējams ielaist arī lielākus mazuļus atbilstoši 4. tabulā noteiktajai zivju vecuma grupu savstarpējās aizvietojamībai, izmaksu starpību sedzot no projekta īstenotāja līdzekļiem.

^93. Īstenojot zivju resursu atražošanu 3. rīcības virzienā, var savstarpēji aizvietot noteikta skaita vienas sugas dažādu zivju vecuma grupas, ievērojot to, ka lielākiem (vecākiem) īpatņiem izdzīvotība ir lielāka nekā mazākiem (jaunākiem) īpatņiem (sk. 4. tabulu). Starpsugu aizstāšana iespējama tikai pēc BIOR atzinuma saņemšanas.

4. tabula

Zivju vecuma grupu attiecības (savstarpējās aizvietojamības skaits gab.)

^94. Konkrētie 3. rīcības virziena īstenošanā noteiktie uzdevumi, plānotie pasākumi un kopējie darbības rezultatīvie rādītāji ir atspoguļoti šī plāna 5. tabulā.

4.5. 4. rīcības virziens: zuša krājumu pārvaldības pasākumu īstenošana

^95. Zuša krājumu pārvaldība Latvijā tiek īstenota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1100/2007. Ar šo regulu tiek izveidota sistēma zuša krājumu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai Kopienas ūdeņos, piekrastes lagūnās, upju grīvās, upēs un savstarpēji saistītos iekšzemes ūdeņos, kas ietek ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX apgabala jūrās vai Vidusjūrā. Regula (EK) Nr. 1100/2007 paredz, ka katrā ES dalībvalstī tiek izveidots nacionālais Zuša krājumu pārvaldības plāns. Latvijas Nacionālais zuša krājumu pārvaldības plāns tika sagatavots periodam no 2009. līdz 2013. gadam un no 2015. līdz 2016. gadam. Tālākā zuša krājumu pārvaldība tika ietverta zivju resursu mākslīgās atražošanas plānos (2017.–2024.).

^96. Regulas (EK) Nr. 1100/2007 un katra zuša krājumu pārvaldības plāna mērķis ir samazināt antropogēnās darbības izraisīto zušu mirstību, lai pēc iespējas ticamāk nodrošinātu, ka jūru sasniedz vismaz 40 % no sudrabzušu biomasas salīdzinājumā ar maksimāli iespējamo skaitu, kāds būtu pastāvējis, ja krājumu neietekmētu antropogēnās darbības. Zuša krājumu pārvaldības pasākumi Latvijā tiek īstenoti, lai ilgtermiņā sasniegtu šo mērķi. Paralēli tam Latvijas zuša krājumu pārvaldības politikas mērķis ir iegūt ilgtspējīgus Latvijas zuša krājumus, kas tiek nodrošināti ar to atbildīgu izmantošanu, aizsardzību un atjaunošanu.

^97. Mērķa vērtība aprēķināta, izmantojot vēsturiskos datus par zušu nozveju un informāciju par sugai piemērotiem un vēsturiski potenciāli apdzīvotiem ūdens objektiem. Paredzamā sudrabzušu produkcija labā resursu stāvoklī un bez antropogēnu faktoru izraisītas mirstības Latvijas ūdeņos ir 259,6 tonnas, tā ka 40 % mērķa lielums no šīs vērtības ir 103,8 tonnas sudrabzušu.

^98. Esošās situācijas raksturojums zuša krājumu pārvaldības jomā Latvijā ir sniegts BIOR zivju resursu mākslīgās atražošanas rekomendācijās (16.–35. lpp.). Tajā ir norādītas par zušu krājumu pārvaldību atbildīgās institūcijas un to pienākumi, raksturoti zuša krājumu pārvaldības ūdeņi, zušu izplatība un populācijas stāvoklis, zušu ieguve un novērtējums par sudrabzušu nokļūšanu jūrā. Tāpat šajā dokumentā ir sniegta izvērsta informācija par stikla zušu ielaišanu Latvijas ūdeņos, ikgadējo monitoringu un citiem pārvaldības pasākumiem. Atbilstoši Regulā (EK) Nr. 1100/2007 minētajiem pasākumiem Latvijā tiek īstenoti pasākumi zušu ieguves spiediena mazināšanai, zuša krājumu atjaunošanas pasākumi, zuša krājumu monitorings un pasākumu ieviešanas novērtējums.

^99. Lai sekmētu zušu plāna pasākumu papildinātību un turpmāko ilgtspēju, īstenojot plāna 4. rīcības virzienu, upēs un ezeros, kuros iepriekšējā periodā ir ielaisti zuši, notiek ikgadējs monitorings, lai novērtētu datus par dzeltenzušu relatīvo skaitu (populācijas blīvumu) un to dabisko mirstību, kā arī potenciālo sudrabzušu daudzumu. Monitorings un iegūto rezultātu novērtējums ir BIOR pārziņā.

^100. Pamatojoties uz zuša populācijas stāvokļa pārmaiņu tendencēm, kas tiks novērtētas 2025.–2028. gada periodā, BIOR sagatavos novērtējumu, kā arī 2025. gada beigās rekomendācijas grozījumiem zuša ieguves normatīvajā regulējumā. Konkrēti 4. rīcības virzienā īstenojamie uzdevumi, plānotie pasākumi un kopējie darbības rezultatīvie rādītāji ir atspoguļoti 5. tabulā.

4.6. 5. rīcības virziens: nārsta un zivju mazuļu attīstībai piemēroto dzīvotņu un zivju migrācijas iespēju atjaunošana ūdenstilpēs

^101. Ūdenstilpju zivsaimniecisko nozīmi nosaka galvenokārt zivīm nozīmīgu dzīvotņu platība, kvalitāte un pieejamība. Lielākā daļa Latvijā sastopamās anadromās ceļotājzivis (lasis, taimiņš, vimba un nēģis), kā arī alatas, strauta foreles un vairāku citu saimnieciski nozīmīgu sugu zivis nārsto upju straujtecēs, kuru platība Latvijas ūdenstecēs ir ierobežota. Pēdējā gadsimta laikā straujteču platību, kvalitāti un pieejamību ir ietekmējusi arī cilvēka saimnieciskā darbība (aizsprostu izbūve, upju iztaisnošana, punktveida un difūzais piesārņojums u. c.), klimata pārmaiņas, bebru populācijas pieaugums u. c. faktori. Lai novērstu straujteču un citu zivīm nozīmīgu dzīvotņu platības un pieejamības samazināšanās nelabvēlīgo ietekmi, ūdenstilpēs tiek īstenoti dažādi atjaunošanas pasākumi.

^102. Šādi pasākumi (Latvijā galvenokārt bebru aizsprostu un koku sagāzumu izvākšana, kā arī ūdensaugu izpļaušana) tiek īstenoti salīdzinoši sen, taču regulārs monitorings pabeigto projektu sekmju novērtēšanai uzsākts tikai 2018. gadā. Šo projektu sekmes ir atšķirīgas, un tās ir atkarīgas gan no upes, gan tajā paveiktajiem darbiem.

^103. Latvijā ir notikuši vairāki pētījumi, kuros ir identificēti zivju migrācijai nozīmīgi šķēršļi, un migrācijas nodrošināšanas pasākumus prioritāri būtu vēlams īstenot šajos vai nākotnē līdzīgos pētījumos konstatētajos šķēršļos. Informācijas avoti par pētījumiem, kuru rezultātus vēlams ņemt vērā zivju migrācijas šķēršļu ietekmes mazināšanas projektos, ir norādīti BIOR rekomendāciju 38. lpp.

^104. Zivju dzīvotņu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai ir nepieciešami dažādi pasākumi – gan jaunu dzīvotņu izveidošana, gan esošo dzīvotņu kvalitātes uzlabošana, gan dzīvotņu pieejamības uzlabošana. Lai šie pasākumi būtu iespējami efektīvi, pirms to plānošanas un īstenošanas ir vēlama konkrētās upes vai tās posma izpēte, lai identificētu potenciāli efektīvākos pasākumus un labākās vietas to īstenošanai.

^105. Plāna 5. rīcības virzienā zivju resursu ilgtspējas nodrošināšanai tiek paredzēts, ka pašvaldības, ūdenstilpju apsaimniekotāji, kā arī valsts iestādes un sabiedriskās organizācijas, kuru pārziņā vai darbību lokā ir zivju resursu pārvaldība un aizsardzība, ar attiecīgiem projektu pieteikumiem ZF (saskaņā ar MK 2010. gada 2. marta noteikumu Nr. 215 "Noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu zivsaimniecības attīstībai no Zivju fonda finanšu līdzekļiem" prasībām) konkursa kārtībā veidos upēs zivju dabiskai atražošanai un to dzīves videi labvēlīgākus apstākļus, mazinot antropogēno ietekmi (veidojot nārsta vietas, attīrot dzīvotnes no aizauguma, nojaucot aizsprostus utt.).

^106. Tāpat tiek plānots, ka šajā rīcības virzienā tiks īstenoti citi projekti, kas finansēti no ES vai citiem fondiem, piemēram, pasākumi ar EJZAF atbalstu. Vienlaikus jānodrošina, lai šis atbalsts nepārklājas ar darbībām, kas arī turpmāk tiek finansētas no ZF.

^107. Ja kādā upē vai ezerā ir notikusi ekoloģiska katastrofa (ūdens vide piesārņota ar ķimikālijām u. c. noplūdušām vielām), kuras dēļ ir cietuši zivju resursi, ZF atbalsts zivju resursu atražošanai un to dzīvotņu atjaunošanai tiek paredzēts prioritārā kārtā, šajā rīcības virzienā šādus projektu pieteikumus izvirzot priekšgalā citiem. Gadījumos, ja ir zināms darbības veicējs, kura dēļ cietuši zivju resursi, tad zaudējumus sedz piesārņotājs vai no piesārņotāja tiek piedzīti zaudējumi. Proti, nebūtu veicināma publisko līdzekļu izmantošana seku novēršanā tur, kur atbilstoši Vides aizsardzības likumā ietvertajam principam "piesārņotājs maksā" (t.i., persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu), izdevumi jāsedz piesārņotājam.

^108. BIOR izvērtē ZF pieteiktos projektus zivju dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošanai un nārsta vietu atjaunošanai un sniedz atzinumus par tiem. ZF padome ik gadu paredz šiem pasākumiem vismaz 20 % lielu finansējumu no kopējā pasākumam "Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana" ik gadu ar ZF padomes lēmumu plānotā atbalsta apmēra.

^109. Faktisko pārmaiņu novērtēšanai pēc projektu īstenošanas notiek monitorings, lai pārliecinātos par līdzekļu ieguldīšanas lietderību un identificētu pasākumus, kuru īstenošana ļauj sasniegt vislabāko rezultātu.

^110. 5. rīcības virzienā ar ZF atbalstu katru gadu tiek īstenoti vismaz pieci projekti nārsta vietu, dabisko dzīvotņu un migrācijas iespēju atjaunošanai un uzlabošanai. Priekšroka tiek dota projektiem, pēc kuriem, pamatojoties uz iepriekš notikušiem pētījumu rezultātiem, ir sagaidāma stāvokļa uzlabošanās, kas izteikta izmēramos lielumos, piemēram, esošais un sasniedzamais noteiktas sugas zivju mazuļu īpatņu blīvums.

^111. Konkrētie plāna 5. rīcības virziena īstenošanā noteiktie uzdevumi, plānotie pasākumi un kopējie darbības rezultatīvie rādītāji ir atspoguļoti šī Plāna 5. tabulā.

4.7. 6. rīcības virziens: zivju resursu atražošanas zinātniskais novērtējums

^112. Zivju resursu atražošanai jābūt zinātniski pamatotai ar pasaulē, tostarp Latvijā, notikušu pētījumu rezultātiem. Tāpat arī par Plānā minētajiem īstenotajiem pasākumiem ir nepieciešams to efektivitātes novērtējums, lai turpmākajā periodā varētu plānot labāko rīcību šajā politikas plānošanas virzienā.

^113. BIOR pasākumi Plāna 6. rīcības virziena īstenošanai ietver šādas darbības:

a) ievērojot klimata mainību, zivju barību kvalitātes pārmaiņas, zināšanas slimību uzraudzības pasākumu ieviešanā zivaudzētavās u. c. pieredzi, jāturpina:

• laša un taimiņa smoltu kvalitātes un atražošanas efektivitātes novērtējums;

• smoltu kvalitātes novērtējums pirms izlaišanas;

• mākslīgi audzēto laša un taimiņa smoltu lejupmigrācijas novērtējums Gaujā;

• uz nārstu migrējošo audzētavas izcelsmes lašu īpatsvara novērtējums Gaujā un Ventā;

b) nēģa resursu monitorings atražošanas efektivitātes izvērtēšanai:

• nēģa dabiskās atražošanās un populācijas stāvokļa monitorings, kā arī

• nēģa vaislinieku pārvešanas un mākslīgi pavairotu nēģa kāpuru ielaišanas efektivitātes novērtējums;

c) dzīvotņu un zivju migrācijas iespēju atjaunošanas ietekme uz zivju resursu stāvokļa pārmaiņām, sniedzot novērtējumu;

d) audzēto laša vaislinieku ģenētiskā raksturojuma (ģenētisko pasu) izveide un lašu krustošanas plāna izstrāde;

e) zinātniskā padoma – zinātnisku rekomendāciju un atzinumu par īstenojamiem pasākumiem saistībā ar Plāna 3. rīcības virzienu – sagatavošana atražošanas jautājumos, zinātnisku rekomendāciju un atzinumu sagatavošana par konkrētu dzīvotņu uzlabošanu un nārsta vietu atjaunošanu, zinātnisku rekomendāciju sagatavošana pasākumu īstenošanas pilnveidošanai nākamajā politikas plānošanas periodā, sabiedrības informēšanas pasākumi par zivju resursu atražošanas un krājumu papildināšanas jautājumiem (preses relīzes, semināri, publikācijas).

^114. Šajā rīcības virzienā paredzētos pasākumus īsteno BIOR no valsts budžeta apakšprogrammai 25.01.00. "Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte" ik gadu piešķirtā finansējuma.

^115. Konkrēti 6. rīcības virziena īstenošanā noteiktie uzdevumi, plānotie pasākumi un darbības kopējie rezultatīvie rādītāji ir atspoguļoti 5. tabulā.

5. Plāna pasākumu darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji

5. tabula

Plāna rezultatīvie rādītāji*

6. Plāna ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

^116. Plāns tiek īstenots par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem no budžeta apakšprogrammas 25.01.00 "Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte", kā arī projektu veidā konkursa kārtībā no budžeta apakšprogrammas 25.02.00 "Zivju fonds".

^117. Plāna 5. rīcības virzienam, kas paredz zivju migrācijas iespēju atjaunošanu (šķēršļu novēršanu) upēs, var tikt piesaistīts ES fondu finansējums, jo tas saskan ar ES KZP un vides politikas īstenošanu un to pieļauj atbilstošs ES fondu (piemāram, EJZAF) izmantošanas regulējums 2021.–2027. plānošanas periodam.

^118. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Plāna īstenošanai 2026., 2027. un 2028. gadā tiks izskatīts Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums Plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiks piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, ZM nodrošinās, ka tiek īstenoti tie Plānā paredzētie pasākumi, kuri ir īstenojami prioritāri un, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

^119. Plānā nav ietverti tādi uzdevumi, kas tieši ietekmētu pašvaldību budžetus, jo pašvaldības var izlemt, vai pieteikties uz pasākumu, un izvērtēt, cik daudz pašu līdzfinansējuma piesaistīt ZF atbalsta pasākumiem. Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu sniegts 6. tabulā.

6. tabula

Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu (euro)

^120. Zivju resursu atražošanai vienas vienības izmaksas aprēķinos (1. un 2. rīcības virziens) ir iekļautas šādas izmaksas: darba alga, tajā skaitā nodokļi, zivju barības un zāļu, zivju ikru iegādes, kā arī administratīvās izmaksas, netiešās izmaksas un nolietojums (7. un 8. tabula). Detalizēta informācija par izmaksu aprēķiniem pieejama BIOR.

7. tabula

1. rīcības virziena izmaksas

8. tabula

2. rīcības virziena izmaksas

^120. 4. un 6. rīcības virziena zivju resursu mākslīgās atražošanas zinātniskās uzraudzības un novērtējuma (9. un 10. tabula) stundas likmes aprēķinā ir ietvertas degvielas un transporta īres izmaksas, komandējuma nauda un administratīvās izmaksas utt.), kā arī nolietojuma (amortizācijas) izdevumi. Viena eksperta sundas likme 47,00 euro noteikta saskaņā ar www.bior.lv publicēto pakalpojumu cenrādi zivsaimniecības pakalpojumiem, summu noapaļojot uz leju. Detalizēti izmaksu aprēķini pieejami BIOR.

9. tabula

4. rīcības virziena izmaksas

10. tabula

6. rīcības virziena izmaksas

7. Par plāna pasākumu īstenošanu atbildīgās iestādes

^121. Par Plāna ieviešanu un tajā ietverto pasākumu īstenošanu Latvijā no 2025. līdz 2028. gadam atbildīga ir ZM, kas atbilstoši pieejamajam valsts budžeta finansējumam nodrošina ar zivju resursu izmantošanu, atražošanu un zinātniskās izpētes organizēšanu saistītās ES un nacionālās politikas ieviešanu Latvijā.

^122. Plāna konkrētu pasākumu īstenošanā un nodrošināšanā ir iesaistītas šādas valsts iestādes:

^123. BIOR, kas zivsaimniecības jomā īsteno valsts politiku zivju krājumu papildināšanā un zinātniskajā izpētē, kā arī zinātniskā pamatojuma nodrošināšanā zivju resursu ilgtspējīgai izmantošanai un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un zivju resursu atražošanai;

^124. LAD, kas administrē ZF un EJZAF projektu pieteikumus un īstenoto projektu uzraudzību. Par ZF atbalstītajiem pasākumiem lemj ZF padome.

^125. Pārskats par Plāna īstenošanu 2025.–2028. gadā, kā arī priekšlikumi rīcībai pēc Plāna darbības perioda beigām tiek gatavoti, pamatojoties uz informāciju (pārskatiem), ko sniedz BIOR atbilstoši savai kompetencei, kā arī ievērojot Plānā noteiktos pasākumus (5. tabula).

^126. BIOR pārskatu par Plāna īstenošanu 2025.–2028. gadā iesniedz ZM līdz 2029. gada 1. februārim.

^127. Ar BIOR sagatavoto pārskatu par Plānā noteikto uzdevumu īstenošanu 2025.–2028. gadā, kā arī priekšlikumiem par rīcību pēc Plāna darbības perioda beigām tiek iepazīstināta ZM Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome un informācija ievietota ZM tīmekļvietnē.