Ministru kabineta rīkojums Nr. 30

Rīgā 2025. gada 14. janvārī (prot. Nr. 2 34. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) piedāvāto risinājumu - augstskolu un koledžu finansētu kvalitātes vērtēšanas posmu.

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.

3. Izglītības un zinātnes ministrijai:

3.1. līdz 2025. gada 31. martam sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektus par grozījumiem Augstskolu likumā un Izglītības likumā;

3.2. līdz 2025. gada 30. septembrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumos Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi", Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumos Nr. 794 "Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi" un Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumos Nr. 795 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi";

3.3. informēt Ministru kabinetu par izmēģinājuma projekta rezultātiem trīs augstskolās un koledžās pēc projekta pabeigšanas, bet ne vēlāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam.

4. Izglītības un zinātnes ministrijai konceptuālajā ziņojumā piedāvātajā risinājumā iekļautos pasākumus, kas saistīti ar cikliskas augstskolu un koledžu akreditācijas ieviešanu, īstenot piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru prezidente E. Siliņa

Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša

 

(Ministru kabineta
2025. gada 14. janvāra
rīkojums Nr. 30)

Konceptuālais ziņojums
"Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju"

SATURS

I. KONCEPTUĀLĀ ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS

II. ESOŠĀS SITUĀCIJAS APRAKSTS

2.1. Latvijas augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas attīstība

2.2. Ārējās kvalitātes novērtēšanas procedūras

2.3. Akadēmiskās informācijas centra (Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras) esošā loma kvalitātes vērtēšanā

2.4. Izglītības kvalitātes valsts dienesta esošā loma

2.5. Starptautiskā pieredze

III. RISINĀJUMS

3.1. Cikliska institucionālā akreditācija Latvijā

3.2. Cikliskas institucionālās akreditācijas rezultāts

3.3. Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras atbildības jomas

3.4. Turpmākās rīcības plāns

IV. Ietekme uz problēmas risināšanu

V. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

5.1. Struktūrfondu atbalsts Akadēmiskās informācijas centra (Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras) kapacitātes maiņai vai atbalsta pasākumi

5.2. Institucionālās akreditācijas izmaksas

5.3. Cikliskas institucionālās akreditācijas izmaksu scenāriji

5.4. Cikliskas institucionālās akreditācijas izmaksu scenāriju ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

I. KONCEPTUĀLĀ ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS

Valsts institūcijas savas kompetences ietvaros izstrādā attīstības plānošanas dokumentu, izpildot augstākas institūcijas uzdevumu, ievērojot, ka attīstības plānošana ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde, lai īstenotu politiski noteiktas prioritātes un nodrošinātu sabiedrības attīstību.¹ Konceptuālu ziņojumu izstrādā, ja nepieciešams izšķirties par rīcību iepriekš noteiktu nozaru politiku īstenošanā.²

Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2021.-2027. gadam paredz nodrošināt pilnvērtīgu augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas procesu, lai garantētu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu augstskolu iekšējo kvalitātes kultūru, tostarp 2024. gadā pārskatot iespēju ieviest ciklisku augstskolu akreditāciju.³

Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, pilnveidojot augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas procesu un stiprinot institūciju kvalitātes kultūru, paredzēts ieviest ciklisku institucionālo akreditāciju, tādējādi turpinot iepriekšējā periodā sāktās reformas augstākās izglītības kvalitātes un konkurētspējas uzlabošanā. Pašlaik vienīgā cikliskā vērtēšanas procedūra ir studiju virzienu akreditācijas ietvaros, kas nesniedz pilnīgu pārskatu par pašu augstākās izglītības institūciju. Lai mainītu sistēmu no kvalitātes kontroles uz kvalitātes pilnveidi institūcijas līmenī, ir nepieciešams pārskatīt Latvijas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas un novērtēšanas sistēmu. Šajā procesā nozīmīgs ir 2020.-2024. gada studiju virzienu akreditācijas cikls, jo pirmo reizi notiek sistēmisks visu augstākās izglītības studiju virzienu izvērtējums, ievērojot vienotus standartus izstrādātus saskaņā ar "Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas Augstākās izglītības telpā" (The Standards and Guidelines for Quality Assurance in the European Higher Education Area) (turpmāk - ESG), vienlaikus sagatavojoties arī pakāpeniskai pārejai uz ciklisku institucionālās akreditācijas sistēmu. Ciklisku institucionālo akreditāciju ir plānots ieviest pakāpeniski sākot ar 2025. gadu. Tās ieviešanas rezultātā tiks samazināta dažādu esošo kvalitātes nodrošināšanas procedūru dublēšanās, samazināts administratīvais slogs un novērtēšanas procedūru izmaksas.⁴

Pamatojoties uz Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijām nodrošināt pakāpenisku pāreju no studiju virzienu akreditācijas uz ciklisku institucionālo akreditāciju augstākajā izglītībā", Izglītības un zinātnes ministrija uzsāka gatavot konceptuālo ziņojumu "Par pāreju uz ciklisku institucionālo augstskolu un koledžu akreditāciju" (turpmāk - ziņojums). Ziņojuma izstrādē Izglītības un zinātnes ministrija konsultējās ar pieredzējušiem nozares speciālistiem no dažādām organizācijām (turpmāk - darba grupa).

Laika posmā no 2020. gada līdz 2022. gada maijam Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Akadēmiskās informācijas centru un tā Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru īstenoja ERASMUS+ K3 programmas "Support for Policy Reforms" projektu "Road Map for Implementation for Institutional Assessment". Tā mērķis bija pilnveidot augstākās izglītības kvalitātes sistēmu Latvijā un ieviest ciklisku institucionālo augstskolu un koledžu akreditāciju kā galveno kvalitātes procedūru, samazinot pašreizējo pārklāšanos starp dažādām esošajām kvalitātes procedūrām, administratīvo slogu un novērtēšanas procedūru izmaksas. Projekta ietvaros tika īstenoti gan tiešsaistes semināri ar ārvalstu ekspertiem un ārvalstu augstskolu pārstāvjiem par augstskolu un koledžu kvalitātes sistēmām un pieredzi saistībā ar institucionālās akreditācijas ieviešanu un īstenošanu augstskolās un koledžās, gan darbsemināri ar Latvijas augstskolu, koledžu un sadarbības partneru pārstāvjiem par cikliskas institucionālās akreditācijas konceptu Latvijai un priekšlikumiem tā pilnveidei. Projekta ietvaros tika sagatavota institucionālās akreditācijas koncepcija Latvijai.

Pārejā uz ciklisku institucionālo akreditāciju ir plānots atteikties no divām pašreiz īstenotajām kvalitātes novērtēšanas procedūrām - studiju virzienu novērtēšanas un akreditācijas, kā arī licencētas studiju programmas iekļaušanas akreditētā studiju virzienā. Savukārt procedūru, kurā notiek būtisko izmaiņu novērtēšana studiju virzienā un tam atbilstošajās studiju programmās, plānots vienkāršot.

Cikliska institucionālā akreditācija būs regulārs augstskolas darbības kvalitātes un atbilstības dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam izvērtējums. Cikliskas institucionālās akreditācijas procesā paredzēti trīs posmi - atbilstības vērtēšana, kvalitātes vērtēšana un akreditācijas lēmuma pieņemšana. Pozitīvs atbilstības vērtējums ir nepieciešams nosacījums, lai uzsāktu kvalitātes vērtēšanu.

Kvalitātes vērtēšana tiks īstenota saskaņā ar kritērijiem un metodiku, kas veidota atbilstoši starptautiskiem standartiem un vadlīnijām "Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas Augstākās izglītības telpā" (The Standards and Guidelines for Quality Assurance in the European Higher Education Area) (turpmāk - ESG), kā arī ņemot vērā citus saistošos Eiropas politikas dokumentus. Cikliskas institucionālās akreditācijas ietvaros tiks vērtēta augstskolu un koledžu darbība kopumā, iekļaujot tādus darbības aspektus kā pārvaldība, resursi, kvalitātes sistēma (kvalitātes kultūra), studijas, pētniecība, darbības ietekme (devums sabiedrībai, tai skaitā mūžizglītība). Augstskolu un koledžu darbības aspektu izvērtēšanā tiks ietverta izvērtēšana arī izglītības kvalitātes koncepcijā noteiktajās jomas - atbilstība mērķiem, iekļaujoša vide, izglītības un pētniecības kvalitāte, kā arī laba pārvaldība. Tās ir definētas Izglītības kvalitātes un monitoringa sistēmas un monitoringa rīku apraksta papildinātajā versijā, aptverot ESG 1. daļas standartus. Ņemot vērā augstskolas tipu, vērtēšanas pamatprincipi tiks noteikti normatīvajā regulējumā un konkrēti kritēriji tiks definēti Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras vadlīnijās un metodikā.

Izstrādātā institucionālas akreditācijas modeļa aprobēšanai tiks īstenots izmēģinājuma projekts jeb pilotakreditācijas, kuru rezultāti būs līdzvērtīgi pilnvērtīgai institucionālai akreditācijai. Tās ir plānotas saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. perioda 4.2.2.6. pasākuma "Cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešana augstākajā izglītībā" projekta īstenošanas noteikumiem, kuri paredz veikt trīs pilotakreditācijas, kā arī citas vērtīgas aktivitātes.

Pēc nākamā zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma 2025. gadā un cikliskās institucionālās akreditācijas pilotprojekta plānots izvērtēt iespējas starptautisko zinātnisko izvērtējumu iekļaut cikliskas institucionālās akreditācijas procesā, tādējādi samazinot dažādu novērtēšanas procedūru skaitu augstskolās, kas atvieglos administratīvo slogu. Alternatīva - zinātnisko institūciju starptautisko izvērtējumu un ciklisku institucionālo akreditāciju atstāt kā divas atsevišķas procedūras, ņemot vērā to atšķirības, kā arī iekļauto institūciju loku.

Konceptuālajā ziņojumā ir piedāvāti trīs dažādi cikliskas institucionālās akreditācijas finansēšanas scenāriji - pamatscenārijs un divas alternatīvas. Visi trīs scenāriji attiecas gan uz valsts, gan uz juridisko personu dibinātām augstākās izglītības iestādēm. Pamatscenārija ietvaros vērtējamā augstākās izglītības iestāde un valsts savā starpā sadalītu trīs procesa posmu izmaksas šādi: augstākās izglītības iestāde segs kvalitātes vērtēšanas izdevumus, bet valsts - atbilstības vērtēšanas un akreditācijas izdevumus. Otrā scenārija ietvaros notiktu kvalitātes vērtēšanas izdevumu sadalīšana starp valsti un augstākās izglītības iestādi. Šāda sadale varētu notikt, valstij finansējot izmaksas noteiktā euro apmērā, pamatojoties uz Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras cenrādi. Savukārt trešā scenārija ietvaros valsts sedz visus ar ciklisku institucionālo akreditāciju saistītos izdevumus. Izglītības un zinātnes ministrija aicina virzīt pamatscenāriju - augstskolas un koledžas sedz kvalitātes vērtēšanas izdevumus.

II. ESOŠĀS SITUĀCIJAS APRAKSTS

2.1. Latvijas augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas attīstība

Ārējās vērtēšanas un akreditācijas sistēmas raksturo pastāvīga evolūcija. Latvijā kopš 1996. gada tiek īstenotas dažāda veida vērtēšanas procedūras, tajā skaitā studiju programmu licencēšana, studiju programmu un studiju virzienu akreditācija, kā arī augstākās izglītības iestāžu akreditācija.

• Normatīvais regulējums paredzēja, ka, izveidojot ārējās novērtēšanas sistēmu, novērtēšanas procedūras organizē Izglītības un zinātnes ministrija, tomēr sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrija novērtēšanas procedūru organizēšanu deleģēja Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram.⁵

• Laika posmā no 1996. gada līdz 2012. gadam novērtēšanas procedūras organizēja Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs. No 2001. gada līdz 2006. gadam augstskolu un koledžu novērtēšanas komisijas sastāvu un priekšsēdētāju apstiprināja Augstākās izglītības padome. Lēmumu par augstskolu akreditāciju pieņēma padome un lēmumu par koledžas akreditāciju pieņēma padome pēc Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes atzinuma saņemšanas. No 2006. līdz 2012. gadam Augstākās izglītības padome izveidoja novērtēšanas komisiju un apstiprināja tās sastāvu. Lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju pieņēma padome.

• 2010. gadā tika veikts Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra darbības starptautiskais izvērtējums, kura rezultātā tas netika iekļauts Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (European Quality Assurance Register for Higher Education) (turpmāk - EQAR). Kā galvenie trūkumi tika norādītas nepilnības ekspertu izvēles procesā, kā arī finanšu un cilvēkresursu nepietiekamība. Ņemot vērā, ka Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra darbība netika starptautiski atzīta, Izglītības un zinātnes ministrija neveica atkārtotu funkciju deleģēšanu Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram un pārņēma kvalitātes ārējā novērtējuma organizēšanu.⁶

• No 2010. gada līdz 2012. gadam būtiska loma augstākās izglītības kvalitātes ārējā novērtējuma veikšanai bija Augstākās izglītības padomei. Tā īstenoja no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem finansēto projektu Nr.2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001 "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" (plānošanas periods 2007-2014), kura ietvaros no studiju programmu akreditācijas tika pāriets uz studiju virzienu akreditāciju, norādot, ka pāreja uz studiju virzienu akreditāciju augstskolām un koledžām rada ne tikai finansiālo ieguvumu, bet ir arī procesuāli vienkāršāka par studiju programmu akreditāciju. Augstākās izglītības padomes Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros vērtēšana notika nevis vienas augstskolas vai koledžas vai studiju programmas ietvaros, bet studiju programmas tika sagrupētas 28 studiju virzienos un tika vērtētas katrā virzienā kopumā visā valstī.⁷

• No 2013. līdz 2015. gadam augstskolu un koledžu novērtēšanu organizēja Izglītības un zinātnes ministrija. Lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju pieņēma Augstākās izglītības padome. No 2015. gada augstskolu vai koledžu novērtēšanu organizē Akadēmiskās informācijas centrs un lēmumu par augstskolu un koledžu akreditāciju pieņem Augstākās izglītības padome.

2014. gada 3. novembrī Ministru kabinets nolēma izveidot jaunu, neatkarīgu kvalitātes aģentūru augstākās izglītības jomā. Valdība uzdeva Akadēmiskās informācijas centram izveidot struktūrvienību, kuras kompetencē būtu augstākās izglītības kvalitātes jautājumi. Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra kā Akadēmiskās informācijas centra struktūrvienība - Akreditācijas departaments - tika izveidota 2015. gada martā un 2015. gada 1. jūlijā sāka darboties pilnā apjomā⁸. Ar Ministru kabineta 2014. gada 3. novembra rīkojumu Nr. 640 "Par koncepciju "Latvijas augstākās izglītības ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pilnveide""⁹ līdz 2021. gada 1. janvārim bija noteikts, ka nacionālajai aģentūrai jāiekļūst EQAR aģentūras kvalitātes vērtēšanas veikšana sekmēs augstākās izglītības kvalitātes kultūras attīstību atbilstoši labākajiem standartiem Eiropas augstākās izglītības telpā, vienlaikus palielinot uzticamību Latvijas augstākajai izglītībai un tajā iegūtajiem diplomiem, kā arī palīdzēs veidot kontaktus ar partneriem ārvalstīs, tādējādi sekmējot starptautisko sadarbību¹⁰.

Ar grozījumiem Augstskolu likumā no 2015. gada 1. jūlija Akadēmiskās informācijas centram tika nodota funkcija turpmāk veikt augstākās izglītības iestāžu akreditāciju.¹¹

Rezultātā tika izveidota neatkarīga nacionālā augstākās izglītības kvalitātes aģentūra, kurai piešķirts oficiāls statuss, nodrošinot ESG 3. daļā noteikto, ka aģentūrai jābūt neatkarīgai un jāstrādā autonomi, jābūt pilnīgi atbildīgai par savām darbībām un šo darbību rezultātiem, bez trešo personu ietekmes¹². Attiecīgi kopš 2018. gada Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra ir iekļauta Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (European Quality Assurance Register for Higher Education (EQAR))¹³, kā arī ir pilntiesīga Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (European Association for Quality Assurance in Higher Education (ENQA)) institūcija.

2.2. Ārējās kvalitātes novērtēšanas procedūras

Šobrīd Latvijā kvalitātes vērtēšanas sistēma paredz piecas novērtēšanas procedūras: 1) studiju programmu licencēšana; 2) licencētās studiju programmas iekļaušana studiju virzienā; 3) būtisko izmaiņu novērtēšana studiju virzienā un tam atbilstošajās studiju programmās; 4) studiju virziena novērtēšana un akreditācija; 5) augstskolu un koledžu akreditācija.

Studiju virziena novērtēšana un akreditācija pašlaik ir vienīgais process, kas noris regulāri - cikliski.

Studiju programmu licencēšana - novērtējums, kuru veic, lai piešķirtu tiesības uzsākt studiju programmas īstenošanu un uzņemt studējošos. Lēmumu par studiju programmas licencēšanu vai lēmumu par atteikumu licencēt studiju programmu pieņem Studiju kvalitātes komisija.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 55.² panta pirmo daļu pirms katras studiju programmas īstenošanas attiecīgo studiju programmu licencē. Pēc studiju programmas licencēšanas Akadēmiskās informācijas centrs informāciju par studiju programmu ieraksta izglītības programmu reģistrā. Gada laikā pēc studiju programmas licencēšanas augstskola sāk īstenot attiecīgo studiju programmu. Augstskolu likuma 55.² panta otrā daļa paredz, ka studiju programmu licencēšanu organizē Akadēmiskās informācijas centrs.¹⁴

Augstskolu likuma 55.² panta septītā daļa paredz, ka Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par atteikumu licencēt studiju programmu, ja studiju programma neatbilst kādai no prasībām. Augstskola ir tiesīga iesniegt iesniegumu par attiecīgajam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas licencēšanu tikai pēc tam, kad ir novērsusi Studiju kvalitātes komisijas konstatētos trūkumus, ja Studiju kvalitātes komisija bija pieņēmusi lēmumu par atteikumu licencēt studiju programmu.¹⁵

Licencētas studiju programmas iekļaušana studiju virzienā ir vērtēšanas procedūra, kuras rezultātā tiek noteikts studiju programmas vērtējums "izcili", "labi", "viduvēji" vai "neapmierinoši", un Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par licencētas studiju programmas iekļaušanu akreditētajā studiju virzienā. Studiju programmas ar vērtējumu "neapmierinoši" netiek iekļautas akreditētajos studiju virzienos.

Būtisko izmaiņu novērtēšana studiju virzienā un tam atbilstošajās studiju programmās ir vērtēšanas procedūra, kuras rezultātā augstskolai/koledžai tiek piešķirta atļauja veikt būtiskas izmaiņas studiju virzienam atbilstošās studiju programmās. Būtiskās izmaiņas ir noteiktas Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumos Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi".

Studiju virzienu novērtēšana un akreditācija, kas ietver studiju programmu novērtēšanu ir vērtēšanas procedūra ar mērķi noteikt augstskolas/koledžas resursu kvalitāti un spēju īstenot studiju programmu atbilstoši konkrētam studiju virzienam regulējošo normatīvo aktu ietvaros. Studiju virziena akreditācija dod tiesības izsniegt valsts atzītus augstākās izglītības diplomus par studiju programmas, kas atbilst noteiktam studiju virzienam, apguvi. Savukārt katrai studiju programmai tiek piešķirts vērtējums "izcili", "labi", "viduvēji" vai "neapmierinoši". Studiju virzieni var tikt akreditēti uz diviem termiņiem - 6 gadi (pozitīvs lēmums) un 2 gadi (lēmums ar nosacījumiem, ja tiek konstatēti trūkumi, kuri var tikt novērsti studiju virziena akreditācijas termiņa laikā). Negatīva lēmuma gadījumā akreditācija netiek piešķirta.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 55.³ panta trešo daļu studiju virziena akreditācijas procesa ietvaros studiju virziena novērtēšanu veic Akadēmiskās informācijas centrs vai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra pēc augstskolas izvēles atbilstoši normatīvajiem aktiem par studiju virziena akreditāciju. Studiju virziena novērtēšanas izdevumus sedz augstskola no tās budžeta līdzekļiem. Studiju virziena un katras tam atbilstošās studiju programmas novērtējumu augstskola pievieno iesniegumam par attiecīgā studiju virziena akreditāciju.¹⁶

Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi" studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu novērtēšana ilgst sešus mēnešus.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 55.³ panta ceturto daļu lēmumu par studiju virziena akreditāciju pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad saņemts augstskolas iesniegums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju. Lēmumu par studiju virziena akreditāciju vai lēmumu par atteikumu akreditēt studiju virzienu pieņem Studiju kvalitātes komisija.¹⁷

Atbilstoši Augstskolu likuma 55.³ panta devītajai daļai mēneša laikā pēc studiju virziena akreditācijas Akadēmiskās informācijas centrs izglītības programmu reģistrā iekļauj informāciju par attiecīgā studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu akreditāciju attiecīgajā augstskolā.¹⁸

Augstskolu likuma 55.³ panta desmitā daļa paredz, ka izglītības un zinātnes ministrs ir tiesīgs lemt par attiecīgā studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas noteikšanu, ja augstskola studiju virziena akreditācijas termiņā nenodrošina studiju virziena akreditācijas procesā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi, materiāltehnisko bāzi, finansiālo bāzi vai akadēmiskā personāla kvalifikāciju. Studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas ietvaros Studiju kvalitātes komisija var pieņemt lēmumu par attiecīgās augstskolas studiju virziena akreditācijas atstāšanu spēkā vai lēmumu par studiju virziena akreditācijas atņemšanu.¹⁹

Augstskolu un koledžu akreditācija - institūcijas darba organizācijas un resursu kvalitātes novērtējums, kura rezultātā institūcija tiek atzīta no valsts puses un tā var izsniegt valsts atzītus diplomus. Iestādes tiek akreditētas uz nenoteiktu laiku, un ārpuskārtas institūcijas akreditācija var tikt organizēta gadījumos, kad pārkāpti nozari regulējošie normatīvie akti. Augstskolu un koledžu akreditācija dod tiesības izsniegt valsts atzītus diplomus, izveidot filiāli vai pārstāvniecību un īstenot kopīgu studiju programmu.

Saskaņā ar 2022. gada 15. septembra grozījumiem Augstskolu likuma 1. panta trešajā punktā no 2025. gada 1. janvāra augstskolas akreditācija būs regulārs augstskolas darbības kvalitātes un atbilstības dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam izvērtējums. Akreditācijas rezultātā augstskolai tiek piešķirts valsts atzītas augstskolas statuss.²⁰

Augstskolu likuma 9. panta pirmā daļa nosaka, ka augstskolu akreditācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem, un to organizē Akadēmiskās informācijas centrs. Lēmumu par augstskolu akreditāciju sešu mēnešu laikā pieņem Studiju kvalitātes komisija. Akadēmiskās informācijas centrs ievada un aktualizē Valsts izglītības informācijas sistēmā informāciju par augstskolu akreditāciju.²¹

Saskaņā ar Augstskolu likuma 71. panta otro punktu Augstākās izglītības padomei ir tiesības pieprasīt ārpuskārtas akreditāciju jebkurai augstskolai vai tās studiju virzienam. Saskaņā ar Augstskolu likuma 9. panta trešo daļu izglītības un zinātnes ministram ir tiesības izdot rīkojumu par augstskolas ārkārtas akreditāciju, akreditācijas laiku, akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu, ja augstskola nenodrošina akreditācijā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi, studiju kvalitāti atbilstoši šī likuma 55. panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai augstskolas darbībā ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi.

2022. gada grozījumi Augstskolu likumā un Profesionālās izglītības likumā paredz skaidrāku koledžu lomu augstākās izglītības sistēmā, tādēļ, pārejot uz ciklisku institucionālo akreditāciju, ir nepieciešams regulējums, kas paredz vērtēšanas kritērijus atkarībā no iestādes tipa.

Šī brīža augstākās izglītības vērtēšanas sistēmas trūkumus raksturo normatīvais un administratīvais slogs, liels darba apjoms, tai skaitā sagatavojot dokumentāciju, apjomīgi laika un cilvēku resursi gan augstskolās un koledžās, gan Augstākās izglītības kvalitātes aģentūrā, problēmas ar atbilstošu ekspertu pieejamību, veicot viena studiju virziena novērtēšanu vairākās augstskolās un koledžās viena gada laikā, kā arī augstas novērtēšanas procedūru izmaksas, iekļaujot dokumentu tulkošanas izmaksas.

2.3. Akadēmiskās informācijas centra (Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras) esošā loma kvalitātes vērtēšanā

Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras esošā loma kvalitātes vērtēšanā ir definēta Izglītības likumā un Augstskolu likumā.

Izglītības likums

Saskaņā ar Izglītības likuma 20.¹ panta ceturto daļu Akadēmiskās informācijas centrs augstākās izglītības kvalitātes jautājumos:

1) organizē augstskolu un koledžu, studiju virzienu un tiem atbilstošu studiju programmu vērtēšanu un akreditāciju, kā arī studiju programmu licencēšanu. Augstskolu un koledžu akreditācijas procesā ņem vērā Izglītības kvalitātes valsts dienesta sniegto informāciju par augstskolu un koledžu darbības kvalitāti profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanā;

2) izstrādā augstskolu un koledžu, studiju virzienu un tiem atbilstošu studiju programmu kvalitātes vērtēšanas, akreditācijas un licencēšanas metodikas, vadlīnijas, procedūras un citus dokumentus, kas atbilst Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas asociācijas izstrādātajiem Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas standartiem un vadlīnijām;

3) sagatavo ikgadēju augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas procedūru un to rezultātu izvērtējumu, tai skaitā apkopo un uzkrāj datus, analizē, novērtē un sniedz priekšlikumus kvalitātes pilnveidei, un iesniedz izvērtējumu Izglītības un zinātnes ministrijai;

4) sadarbojas nacionālā un starptautiskā līmenī ar augstākās izglītības institūcijām un organizācijām augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai un piedalās projektos, kas saistīti ar augstākās izglītības kvalitātes jautājumiem;

5) sniedz metodisko atbalstu augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas jautājumos;

6) atbilstoši savai kompetencei piedalās izglītības kvalitātes monitoringā;

7) veic pētījumus par savā kompetencē esošiem jautājumiem un informē sabiedrību.²²

Augstskolu likums

Atbilstoši Augstskolu likuma 9. pantam augstskolu akreditāciju organizē Akadēmiskās informācijas centrs. Tas notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem. Tāpat Akadēmiskās informācijas centrs ievada un aktualizē Valsts izglītības informācijas sistēmā informāciju par augstskolu akreditāciju.²³

Saskaņā ar Augstskolu likuma pārejas noteikumu 72. punktu Akadēmiskās informācijas centrs līdz 2024. gada 31. decembrim izvērtē Izglītības iestāžu reģistrā līdz 2021. gada 15. augustam reģistrēto augstskolu atbilstību dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam, izņemot valsts dibinātas augstskolas, attiecībā uz kurām Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par reorganizāciju saskaņā ar Augstskolu likuma 11. panta trešās daļas 2. punktu. Ja Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par augstskolas atbilstību noteiktam tipam, tad Akadēmiskās informācijas centrs izdara attiecīgu ierakstu Augstskolu reģistrā. Ja Studiju kvalitātes komisija konstatē, ka augstskola neatbilst dibinātāja noteiktajam tipam, tā izsaka priekšlikumu dibinātājam noteikt citu augstskolas tipu. Ja augstskolas dibinātājs līdz 2025. gada 31. decembrim nav pieņēmis lēmumu par augstskolas tipa maiņu atbilstoši Studiju kvalitātes komisijas norādītajam, augstskola zaudē tiesības izsniegt valstiski atzītu diplomu. Ja augstskola līdz 2024. gada 31. decembrim nav iesniegusi Akadēmiskās informācijas centram pieteikumu ar lūgumu izvērtēt tās atbilstību noteiktam augstskolu tipam, tā zaudē tiesības izsniegt valstiski atzītu diplomu.²⁴

Augstskolu likuma pārejas noteikumu 72.¹ punkts paredz, ka lēmumu par augstskolu akreditāciju no 2025. gada 1. janvāra pieņem Studiju kvalitātes komisija, līdz tam lēmumu pieņemšana ir Augstākās izglītības padomes kompetencē.²⁵

2.4. Izglītības kvalitātes valsts dienesta esošā loma

Izglītības kvalitātes valsts dienesta esošā loma kvalitātes vērtēšanā ir definēta Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā, kā arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikumā.

Izglītības likums

Saskaņā ar Izglītības likuma 20. panta trešās daļas 7. punkta "c" apakšpunktu Izglītības kvalitātes valsts dienests novērtē augstskolu un koledžu akreditācijas procesā to darbības kvalitāti profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanā savas kompetences ietvaros un informē par tās rezultātiem Akadēmiskās informācijas centru.²⁶

Profesionālās izglītības likums

Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 30.¹ panta pirmo daļu koledžas akreditē Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā, kā arī ņemot vērā Profesionālās izglītības likuma 16.¹, 16.⁷, 17.³ un 20.² pantā noteikto. Koledžas akreditācijas ietvaros tās darbības kvalitātes vērtēšanu profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanā organizē Izglītības kvalitātes valsts dienests.²⁷

Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums

Saskaņā ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikuma 4.19. apakšpunktu Izglītības kvalitātes valsts dienests apkopo un sniedz informāciju, kas nepieciešama augstskolas, koledžas vai studiju virziena akreditācijai.²⁸

Atbilstoši Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikuma 3.6. apakšpunktam Izglītības kvalitātes valsts dienests kontrolē izglītības procesu un sniedz ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai.²⁹

Saskaņā ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikuma 4.20. apakšpunktu Izglītības kvalitātes valsts dienests sniedz ieteikumus valsts un pašvaldību iestādēm un citām institūcijām, lai sekmētu, nodrošinātu un pilnveidotu normatīvo aktu ievērošanu izglītības jomā un nodrošinātu izglītības kvalitāti, tai skaitā sniedz priekšlikumus izglītības iestādēm to darbības kvalitātes uzlabošanas pasākumu plānošanai un īstenošanai.³⁰

Atbilstoši Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikuma 4.25. apakšpunktam Izglītības kvalitātes valsts dienests informē Izglītības un zinātnes ministriju un Akadēmiskās informācijas centru, ja ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi augstskolas vai koledžas darbībā.³¹

2.5. Starptautiskā pieredze

Eiropas valstis izvēlas sev piemērotu pieeju kvalitātes vērtēšanai un akreditācijai atkarībā no valsts konteksta un mērķiem. Ievērojot, ka Eiropas augstākās izglītības telpa laika gaitā mainās, attiecīgi mainās arī kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, turklāt to ietekmē arī politiskie un finanšu aspekti.³² Turpmāk pētīta tuvāko kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas, kā arī citu Eiropas valstu pieredze akreditācijas kontekstā.

Lietuvā pastāv binārā augstākās izglītības sistēma. No 1998. gada tika izveidota studiju programmu novērtēšana un akreditācija, savukārt no 2020. gada - studiju virzienu.³³

2004.-2009. gadā norisinājās koledžu izvērtējums, lai tās iegūtu augstākās izglītības institūcijas statusu. Pirmā cikla plaša mēroga institucionālie izvērtējumi notika 2011.-2014. gadā, gala lēmumi tika pieņemti 2015. gadā, savukārt atkārtoti izvērtējumi veikti 2016. gadā. Otrā cikla izvērtējumi sākās 2020. gadā.³⁴

Lietuvā institucionālajam izvērtējumam ir vairāki mērķi: radīt priekšnoteikumus augstākās izglītības institūciju darbības uzlabojumiem; veicināt kvalitātes kultūru; aplēst pamata finansējuma vajadzības, ņemot vērā institūcijas aktivitāšu efektivitāti; informēt dibinātājus, akadēmisko kopienu un sabiedrību kopumā par augstākās izglītības institūcijas aktivitātēm. Augstākās izglītības institūcijas tiek iepazīstinātas ar rekomendācijām turpmākajai attīstībai no Kvalitātes novērtēšanas augstākajā izglītībā centra puses.³⁵

Kopš 2020. gada institucionālajā novērtēšanā tiek vērtēti četri kontekstuālie standarti: vadība, kvalitātes nodrošināšana, studijas un pētniecība, kā arī ietekme uz reģionālo un nacionālo attīstību. Lietuvā ir izveidota piecu punktu skala institucionālajam novērtējumam: "izcili" (joma novērtēta izteikti labi gan nacionāli, gan starptautiski), "ļoti labi" (joma novērtēta ļoti labi, gan nacionāli, gan starptautiski, bez trūkumiem), "labi" (joma ir attīstīta sistemātiski, bez būtiskiem trūkumiem), "apmierinoši" (joma sasniedz minimālos kritērijus, ir trūkumi, kas ir jānovērš), "neapmierinoši" (joma nesasniedz minimālos kritērijus, ir fundamentāli trūkumi). Lēmums par akreditāciju tiek balstīts uz ziņojumu par ārējo novērtējumu. Augstākās izglītības institūcija var tikt akreditēta uz septiņiem vai trim gadiem. Ja augstākās izglītības institūcija saņem negatīvu novērtējumu pēc otrā novērtējuma, tā nesaņem akreditāciju.³⁶

Igaunijā kopš 2009. gada augstākās izglītības kvalitāti vērtē Igaunijas Izglītības kvalitātes aģentūra. Institucionālā akreditācija ir obligāta, un tā tiek organizēta reizi septiņos gados.³⁷

Igaunijā institucionālās akreditācijas mērķis ir atbalstīt stratēģiskās vadības attīstību un kvalitātes kultūru, kas vērtē centrēšanos uz mācīšanos, radošumu un inovācijas augstākās izglītības institūcijā. Tāpat mērķis ir palielināt izglītības, pētniecības un attīstības ietekmi uz sabiedrību, kas izriet no augstākās izglītības institūcijas darbības.³⁸

Igaunijā institucionālajā akreditācijā tiek vērtētas trīs jomas: 1) studiju plānošana un vadīšana; 2) mācīšanās, mācīšana un vērtēšana; 3) attīstība, sadarbība un internacionalizācija mācībspēkiem. Institucionālajā akreditācijā ir noteikti divpadsmit standarti: stratēģiskā vadība, kvalitātes kultūra, akadēmiskā ētika, resursi, akadēmiskais personāls, studiju programma, mācīšanās un mācīšana, studentu vērtēšana, mācīšanās atbalsta sistēmas, pētniecība un attīstība, internacionalizācija, pakalpojumi sabiedrībai.³⁹

Atkarībā no atbilstības minētajiem standartiem augstākās izglītības institūcijas darbā tiek piešķirta akreditācija uz septiņiem vai trim gadiem. Ja institūcija izpilda pilnīgi visas prasības minētajiem standartiem, tā saņem septiņu gadu akreditāciju. Taču, ja attiecīgie standarti netiek sasniegti, nelielu nepilnību gadījumā akreditācija tiek piešķirta uz trim vai septiņiem gadiem, būtiskāku - uz trim gadiem, būtisku - akreditācija netiek piešķirta.⁴⁰

Igaunijas pārstāvji norāda, ka akreditācijas plašais mērogs - izaicinājums gan augstākās izglītības institūcijām, gan ekspertiem. Akreditācijā tiek aktualizēti specifiski jautājumi, tādi kā akadēmiskā ētika, studentu vērtēšana. Kā galvenie panākumu faktori, risinot izaicinājumus, ir mācības augstākās izglītības institūciju pārstāvjiem, kā sagatavot labu pašnovērtējumu, ekspertu izvēle un to mācības, skaidras un plašākas koordinatoru lomas noteikšana⁴¹.

Igaunijas Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra norāda, ka mācības augstākās izglītības institūcijām ir laba iespēja izdiskutēt standartu saturu, procesu kopumā un dalīties ar labo praksi par pašnovērtējumu sagatavošanu. Tā veidojas bāze turpmākajai komunikācijai. To arī nodrošina skaidru vadlīniju izstrāde augstākās izglītības institūcijām ar jautājumiem refleksijai pašvērtējuma veikšanai. Vienlaikus pašnovērtējumu kvalitāte ir atšķirīga. Tā kā atbildība par procesu ir augstākās izglītības institūcijai, tad aģentūra nevar nodrošināt pārāk plašas konsultācijas vai uzņemties atbildību par pašnovērtējuma izstrādi. Pirms vīzītes uz augstākās izglītības institūciju ir noderīgas vairākas sesijas ekspertu apmācībai, lai veidotos skaidrs fokuss un mērķis katrai tikšanās reizei.⁴²

Austrijā augstākās izglītības sistēma sastāv no četriem sektoriem: universitātes koledžas ar skolotāju programmām, lietišķo zinātņu universitātes (privātās, ar valsts finansētām studiju vietām), privātās un valsts universitātes. Katru sektoru regulē atsevišķi likumi attiecīgi arī kvalitātes novērtēšanas procesi katram sektoram ir atšķirīgi. Kopējs likums - aktualitāte visiem izglītības sektoriem, kurā noteiktas normas attiecībā uz Kvalitātes nodrošināšanas un akreditācijas aģentūras darbu, institucionālo akreditāciju, studiju programmu prasībām u.tml. Pastāv sākotnējā un kārtējā iestādes akreditācija un iestādes kvalitātes vadības sistēmas auditi.⁴³

Institucionālās akreditācijas ietvaros tiek vērtēts: augstākās izglītības institūcijas profils, mērķi; augstākās izglītības institūcijas organizācija; pētniecība un attīstība; personāls; finansējums un infrastruktūra; nacionālā un starptautiskā sadarbība; kvalitātes vadības sistēma; informācija un konsultēšana - atbalsts studentiem.

Akreditācijas gala lēmums tiek pieņemts, balstoties uz ekspertu ziņojumu, ko eksperti sagatavo pēc detalizētām vadlīnijām un strikti noteiktiem jautājumiem, un universitātes viedokļa par ziņojumu. Gala lēmumu, ko pieņem Austrijas kvalitātes nodrošināšanas un akreditācijas aģentūras valde, apstiprina kompetentais ministrs. Ministrs šaubu gadījumā var pieprasīt papildu informāciju rakstiski, mutiski vai tikšanos/noklausīšanos.

Akreditācijas procesa iespējamie rezultāti: "jā, bez nosacījumiem"; "nē" (atteikums) vai "jā, ar nosacījumiem". Gala akreditācijas ziņojums un ekspertu secinājumi, izņemot negatīvos lēmumus, tiek publicēti Austrijas kvalitātes nodrošināšanas un akreditācijas aģentūras mājaslapā un ir visiem publiski pieejami.

Nīderlandē akreditācijas sistēma ieviesta 2004. gadā. Līdz 2011. gadam tika organizēta tikai studiju programmu akreditācija, pēc 2011. gada arī brīvprātīgs institucionālais audits. Audita mērķis ir pārliecināties, ka iestādes iekšējā kvalitātes nodrošināšanas sistēma sasaistē ar kvalitātes kultūru nodrošina vīziju par labu izglītības īstenošanu. Aktuālais programmu akreditācijas cikls ir 2017.-2023. gads, un nākotnē plānots pāriet uz institucionālo akreditāciju. Visdrīzāk tas notiks, sākot ar 2024. gadu. Galvenie iemesli institucionālās akreditācijas ieviešanai - panākt lielāku uzticēšanos un autonomiju izglītības iestādēs.

Pašreizējā sistēmā (studiju programmu akreditācija un brīvprātīgs institucionāls audits) ir četri programmu novērtēšanas standarti: 1) paredzamie/prognozētie mācību rezultāti; 2) mācīšanas - mācīšanās vide; 3) studentu novērtēšana; 4) sasniegtie studiju rezultāti.

Kopumā tiek veikta sašaurināta (limitēta) programmu novērtēšana un izvērsta programmu novērtēšana. Izvēloties institucionālo auditu, arī sašaurināta programmu novērtēšana var tikt veikta ar izteiktu fokusu uz saturu. Gadījumos, kad augstākās izglītības iestāde neizvēlas veikt institucionālo auditu, tiek piemērota izvērsta programmu novērtēšana pēc 11 standartiem, kas ir kombinācija starp programmu akreditāciju un institucionālo auditu.

Ungārijā ir vairākas novērtēšanas procedūras: institucionālā akreditācija, studiju programmu akreditācija (sākotnējā, kārtējā) un vēl viens veids ir attīstības procesā - doktorantūras skolas/doktora studiju programmu akreditācija (sākotnējā, kārtējā, profesoru novērtēšana). Sistēma kopumā ir daudzpakāpju, ar lielu administratīvo slogu.

Institucionālā akreditācija ir cikliska un balstīta uz ESG. Institucionālās akreditācijas kontekstā būtiska loma tiek piešķirta zinātniskās darbības novērtēšanai - ir jābūt saiknei starp zinātnisko darbību, institūcijas stratēģiju, attīstību un izglītības kvalitāti.

Institucionālā akreditācija tiek rīkota reizi piecos vai trijos gados. Pastāv arī iespēja, ka augstskola nesaņem akreditāciju. Tādā gadījumā iestājas konkrētas sekas - jāpiesakās uz nākamo akreditāciju pēc diviem gadiem, rodas licencēšanas problēmas, nav iespējams nodrošināt visus akreditācijas dokumentus, kā arī informācija par to, ka iestāde nav akreditēta, ir plaši pieejama visiem interesentiem.

Programmu un tematisko analīzi institucionālās akreditācijas ietvaros veic arī audita firmas, piemēram, Price Waterhouse Coopers. Programmu akreditācija šobrīd ir diezgan sarežģīta un tiek strādāts pie tās uzlabošanas. Institucionālā akreditācija darbojas veiksmīgāk.

Doktora studiju programmu novērtēšana ir salīdzinoši jauna. Ungārijā neviena augstskola nevar piedāvāt doktora studijas, ja nav saņēmusi pozitīvu novērtējumu.

Zviedrijas kvalitātes nodrošināšanas modelis sastāv no četrām komponentēm: institucionāls izvērtējums, studiju programmu novērtēšana (grādu piešķiršanas tiesības), grādu piešķiršanas tiesību novērtējums, tematiskās novērtēšanas.

Institucionālais izvērtējums notiek reizi sešos gados. Institucionālā izvērtējuma ietvaros nepastāv sankcijas. Parasti nepilnību gadījumā pēc diviem gadiem ir atkārtots izvērtējums, kad vērtē, vai veikti nepieciešamie uzlabojumi, vai arī tiek piešķirts ilgāks laiks to īstenošanai.

Studiju programmu novērtēšanas rezultātā var tikt atņemtas grādu piešķiršanas tiesības, taču tas nenotiek uzreiz, tā kā parasti tiek dots laiks, lai augstākās izglītības institūcijas uzlabotu savu sniegumu. Atsevišķos gadījumos augstākās izglītības institūcijas izvēlas pašas pārtraukt programmu īstenošanu. Tas var notikt pirms novērtēšanas, kad institūcijas apzinās, ka programmas īstenošanā ir problēmas, tā ir vāja. Programmu novērtēšanas biežumu nosaka valdība, un tā nav cikliska. Dažas studiju programmas tiek novērtētas arī no pašu universitāšu puses. Šajā gadījumā novērtēšana ir cikliska, un tas ir saistīts ar dalīto atbildību.

Grādu piešķiršanas tiesību novērtēšana - tiesības piešķir vai nepiešķir, pēc laika, veicot uzlabojumus var atgriezties ar pieteikumu atkārtotai izvērtēšanai.

Tematiskā novērtēšana - viena no četrām kvalitātes novērtēšanas procedūrām, pēc kuras veikšanas pat negatīva rezultāta gadījumā augstskolai nepastāv sankcijas, jo procedūra paredzēta, lai iegūtu informāciju un izveidotu nacionālu kopainu.

III. RISINĀJUMS

Ziņojums paredz savstarpēji saistītus risinājumus, tālākās darbības virzienus un pamatprincipus, lai nodrošinātu kvalitatīvas pārmaiņas augstākās izglītības sistēmā. Turpmāk augstskolu un koledžu akreditācijas process sastāvēs no trim saistītiem posmiem - atbilstības vērtēšana, kvalitātes vērtēšana, akreditācijas lēmuma pieņemšana. Posmiem jābūt secīgiem un savstarpēji papildinošiem.

Atbilstības vērtēšana ir regulārs process, kuru veic Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra sadarbībā ar citām atbildīgajām iestādēm, apkopojot informāciju par augstākās izglītības iestādi un tās atbilstību normatīvo aktu prasībām. Atbilstības vērtēšanā vēlams izmantot šobrīd pieejamās attiecīgās datubāzes, darba devēju atsauksmes, absolventu monitoringa datus un digitālās vides un mākslīgā intelekta radītās iespējas, lai maksimāli ērti un vienkārši varētu novērtēt augstskolas vai koledžas atbilstību normatīvo aktu prasībām un augstskolas tipam noteiktajiem mērķiem. Ja augstākās izglītības iestāde iesniedz dokumentus akreditācijai, tad atbilstības vērtēšanas posmā, kas ilgst ne vairāk kā trīs mēnešus, tiek pārbaudīta augstskolas vai koledžas iesniegto dokumentu atbilstība normatīvo aktu un Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras augstskolu un koledžu akreditācijas metodikas prasībām. Šī pārbaude ietver arī tos elementus, kuri studiju virzienu novērtēšanā un akreditācijā līdz šim tika vērtēti kā atbilstība normatīvo aktu prasībām. Atbilstības vērtēšanas ietvaros plānots izvērtēt arī studiju programmu apguves rezultātā piešķiramo kvalifikāciju atbilstību normatīvo aktu prasībām, īpaši reglamentēto profesiju gadījumos. Atbilstības vērtēšana neietvers mācīšanas un mācīšanās vērtēšanu, kas tiks veikta kvalitātes vērtēšanas ietvaros.

Tikai atbilstības vērtēšanas posma pozitīvs rezultāts noved pie nākamā posma, kurā tiek organizēta kvalitātes vērtēšana. Šo posmu organizē augstskolas vai koledžas izvēlēta kvalitātes vērtēšanas aģentūra. Augstskolai vai koledžai pirmreizējai vai atkārtotai kvalitātes vērtēšanai cikliskas institucionālās akreditācijas ietvaros būs tiesības izvēlēties Akadēmiskā informācijas centra akreditācijas departamentu jeb Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru vai jebkuru Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (European Quality Assurance Register for Higher Education (EQAR)) esošu aģentūru ar pieredzi institucionālajā novērtēšanā. Savukārt, izvēloties citu Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (European Quality Assurance Register for Higher Education (EQAR)) esošu aģentūru, novērtēšana tiek organizēta, konsultējoties ar Akadēmiskā informācijas centra akreditācijas departamentu jeb Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru. Lai augstskola vai koledža kvalitātes vērtēšanai izvēloties ārvalstu aģentūru varētu būt droša, ka pēc kvalitātes vērtēšanas Studiju kvalitātes komisija varēs pieņemt akreditācijas lēmumu, izvēlētajai ārvalstu aģentūrai pirms kvalitātes vērtēšanas uzsākšanas jākonsultējas ar Akadēmiskā informācijas centra akreditācijas departamentu jeb Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru, lai veiktu šo uzdevumu atbilstoši normatīvajam regulējumam Latvijā. Izvēlētā aģentūra atlasa ekspertu grupu, tostarp ārvalstu ekspertus, un organizē novērtēšanas procesu, tai skaitā vizīti, atbilstoši metodikai. Novērtēšanas procesa ilgums tiek plānots līdz sešiem mēnešiem, un tā rezultātā ekspertu grupa sagatavo kopīgo atzinumu. Nepieciešamības gadījumā aģentūrai ir tiesības kvalitātes vērtēšanas posmu pagarināt līdz 9 mēnešiem.

Pēc ekspertu atzinuma saņemšanas, augstskola vai koledža uzsāk noslēdzošo posmu un iesniedz akreditācijas iesniegumu. Šī posma ietvaros Studiju kvalitātes komisija izvērtē ekspertu atzinumu, augstākās izglītības iestādes pašvērtējuma ziņojumu, rekomendāciju izpildes plānu, kā arī citu tās rīcībā esošu informāciju. Studiju kvalitātes komisija ne ilgāk kā četru mēnešu laikā pieņem lēmumu par akreditāciju un tās termiņu vai atteikumu akreditēt iestādi. Ja kvalitātes vērtēšanas posmā augstskola vai koledža var izvēlēties aģentūru, tad akreditācijas lēmuma pieņemšana visos gadījumos joprojām būs Studiju kvalitātes komisijas kompetencē.⁴⁴ Studiju kvalitātes komisijai attiecībā uz augstskolu un koledžu akreditāciju ir tiesības pieņemt vienu no trim lēmumiem:

1. augstskola vai koledža ir akreditēta uz minimālo termiņu - trīs gadi;

2. augstskola vai koledža ir akreditēta uz maksimālo termiņu - septiņi gadi;

3. augstskola vai koledža saņem atteikumu iestādes akreditācijai.

Ja iestāde ir akreditēta uz trim gadiem, tad nākamās kvalitātes vērtēšanas procedūras laikā īpaša uzmanība tiek veltīta augstākās izglītības iestādei ekspertu sniegto rekomendāciju īstenošanai.Cikliskas institucionālās akreditācijas modeļa ieviešanas procesā Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra izstrādās Metodiku atbilstības vērtēšanas, kvalitātes vērtēšanas un akreditācijas lēmuma pieņemšanas posmiem, kā arī Vadlīnijas augstskolas/koledžas iesniedzamo dokumentu sagatavošanai un ekspertu atzinuma izstrādei. Šajos dokumentos būs detalizēti izklāstītas prasības, nosacījumi, standarti un kritēriji, kas attiecas uz katru procesa posmu, gan uz vērtējamajiem kritērijiem dažādām augstākās izglītības iestādēm, ņemot vērā to tipu. Minēto dokumentu projekti sagatavošanas stadijā tiks apspriesti ar kvalitātes vērtēšanas ekspertiem un iesaistītajām pusēm. Savukārt Ministru kabineta noteikumos būtu jādefinē vērtēšanas pamatprincipi jeb jādefinē uz kādiem jautājumiem Augstākās izglītības kvalitātes aģentūrai ir jānodrošina atbildes, izstrādājot Metodiku un Vadlīnijas. Šie Ministru kabineta noteikumi būtu saistoši arī citām kvalitātes aģentūrām, kuras uzņemtos organizēt kvalitātes vērtēšanu.

Ieviešot jauno pieeju, sākotnēji plānots, ka vienlaikus pastāv trīs vērtēšanas procedūru veidi: jaunu studiju programmu licencēšana, būtisko izmaiņu novērtēšana studiju programmā un augstskolu un koledžu kvalitātes vērtēšana kā cikliskas institucionālās akreditācijas procesa posms.

Pārejā uz ciklisku institucionālo akreditāciju paredzēts pakāpeniski mazināt nosacījumus, kādos gadījumos būtu jāveic izmaiņu novērtēšana studiju programmās. Būtu jāizvērtē, kādos gadījumos būtisko izmaiņu novērtēšanā ir jāpiesaista eksperti, kā tas notika līdz šim, un kādos gadījumos izmaiņu novērtēšanu varētu veikt Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra un Studiju kvalitātes komisija. Studiju kvalitātes komisijas ekspertu kopējā kompetence un tās atbilstība cikliskajai augstskolu un koledžu akreditācijai, kā arī tiesības komisijai lemt par pārbaudes procedūrām starp akreditācijas periodiem, tiks pārskatīti Ministru kabineta noteikumu grozījumu procesā.

3.1. Cikliska institucionālā akreditācija Latvijā

Cikliskas institucionālās akreditācijas mērķis ir veicināt augstākās izglītības institūciju darbības pilnveidi, nodrošinot studiju un zinātniskās darbības un pētniecības darbības kvalitāti, devumu sabiedrībai, ieviešot un pastāvīgi attīstot iekšējās kvalitātes sistēmu un kvalitātes kultūru, kā arī nodrošinot efektīvu institucionālo pārvaldību un vadību. Turpmāk augstskolu un koledžu darbības kvalitātes cikliska vērtēšana būs galvenā novērtēšanas procedūra. Pāreja uz ciklisku institucionālo akreditāciju ir secīgs un likumsakarīgs solis, kas veicinās augstskolu un koledžu lielāku autonomiju un atbildīgumu, kā arī kopumā sistēma būs orientēta uz pastāvīgu kvalitātes pilnveidi.⁴⁵ Augstākās izglītības iestāžu institucionālās atbildības stiprināšana nozīmē, ka augstskolas un koledžas ir primāri atbildīgas par kvalitātes nodrošināšanu un atbilstību ESG.

Pāreja uz ciklisku institucionālo akreditāciju notiks pakāpeniski - primāri vērtējamas būtu koledžas, kurās tiek īstenotas arī vidējās profesionālās izglītības programmas, tālāk koledžas, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas un universitātes, un, visbeidzot, zinātnes universitātes.

Cikliskas institucionālās akreditācijas modeļa aprobēšanai tiks īstenots izmēģinājuma projekts, kura rezultāti būs līdzvērtīgi pilnvērtīgai institucionālai akreditācijai. Arī augstskolu un koledžu konsolidācijas process ir jāņem vērā, lemjot par to akreditācijas grafiku. Konsolidācijas process noslēdzas līdz 2026. gada 1. janvārim.

Augstskolu un koledžu cikliskas institucionālās akreditācijas procesa sasaiste ar citiem novērtēšanas procesiem un citu organizāciju darbu.

Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 41. panta pirmo daļu zinātnisko institūciju darbības starptautiskais novērtējums ir ārvalstu ekspertu sagatavots ziņojums, kas ietver ziņas par zinātniskās institūcijas: 1) zinātniskās darbības kvalitāti; 2) zinātniskās darbības ietekmi uz attiecīgo zinātnes nozari; 3) zinātniskās darbības ekonomisko un sociālo ietekmi; 4) infrastruktūru un tās atbilstību zinātniskās institūcijas darbībai; 5) attīstības potenciālu.⁴⁶

Zinātniskās darbības likuma 41. panta trešā daļa paredz, ka Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija reizi sešos gados organizē zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu.⁴⁷ Kārtību, kādā tiek organizēts starptautiskais novērtējums, nosaka Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 619 "Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma organizēšanas kārtība".⁴⁸

Arī zinātnes jomā novērtēšanas pieeja mainās. Latvija ņem vērā jaunākās starptautiskās atziņas nozares attīstībā. Šobrīd ir aktuāla "Vienošanās par zinātnes novērtēšanas reformēšanu" (Coalition for Advancing Research Assessment (CoARA)). Tajā tiek noteikta kopīga starptautiska virzība izmaiņu veikšanai zinātnes, zinātnieku un zinātniskās darbības organizāciju novērtēšanai ar mērķi maksimizēt zinātnes kvalitāti un ietekmi. Vienošanās iekļauj principus, saistības un laika rāmi reformām, kā arī nosaka principus organizāciju koalīcijai, kas vēlas strādāt kopā un īstenot izmaiņas.⁴⁹

Zinātnisko institūciju starptautiskais izvērtējums ietvers "Vienošanās par zinātnes novērtēšanas reformēšanu" (Coalition for Advancing Research Assessment (CoARA)) kvalitatīvās novērtēšanas principus, tai skaitā atbalsta kvantitatīvo rādītāju atbildīgu izmantošanu. Līdzsvars starp dažādiem institucionālās kapacitātes aspektiem, tai skaitā gan ekonomisko, gan sociālo ietekmi, ļauj veikt līdzsvarotu novērtējumu, kas atzīst gan rezultātu, gan institucionālo profilu daudzveidību, pamatojoties uz dažādām pētniecības jomām. Novērtējums laika gaitā attīstās, piemēram, nākamajā izvērtējumā aizvien vairāk tiks ņemta vērā atvērtā zinātne.

Ņemot vērā, ka zinātnisko institūciju starptautiskajam izvērtējumam, salīdzinot ar ciklisku institucionālo akreditāciju, atšķiras gan tās veicējs, gan institūcijas, kurās tas tiek veikts, gan arī laika plāns, pašlaik nākamais zinātnisko institūciju starptautiskais izvērtējums ir plānots 2025. gadā. Nākotnē būtu apsverama augstākās izglītības iestāžu akreditācijas un zinātnisko institūciju izvērtēšanas integrēšana, lai mazinātu birokrātisko slogu un veidotu ciešāku sasaisti starp studijām un pētniecību. Konkrētāks rīcības plāns attiecībā uz šo integrāciju varētu tikt izstrādāts pēc nākamā zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma un augstākās izglītības iestāžu pilotakreditāciju noslēguma.

Attiecīgos gadījumos atbilstības vērtēšanas un koledžu akreditācijas procesā tiek nodrošināta sinerģija ar profesionālās vidējās izglītības izvērtējumu, sadarbojoties ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu. Šāda pieeja palīdz mazināt birokrātiju un resursu sadrumstalotību un uzlabo procesa kvalitāti.

Kvalitātes vērtēšana tiks īstenota saskaņā ar kritērijiem un metodiku, kas veidota atbilstoši starptautiskiem standartiem un vadlīnijām - ESG, kā arī ņemot vērā citus saistošos Eiropas un Latvijas tiesību aktus un labāko starptautisko praksi kvalitātes vērtēšanā. ESG ievaddaļā ir definēta to darbības joma un koncepti: "ESG ir fokusēti uz kvalitātes nodrošināšanu augstākajā izglītībā saistībā ar mācīšanos un pasniegšanu, tajā skaitā studiju vidi un atbilstošas saites ar pētniecību un inovāciju. Papildus tam augstskolām/koledžām ir atbilstīga politika un procedūras, kuras uzlabo augstskolu/koledžu aktivitāšu kvalitāti citās jomās, piemēram, pētniecībā un pārvaldībā."⁵⁰

Ņemot vērā to, ka augstākās izglītības piekļūstamības princips ir noteikts ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (lai īstenotu tiesības uz izglītību bez diskriminācijas un ar vienlīdzīgām iespējām, valstij ir jānodrošina, ka izglītības sistēmā personas var iekļauties visos līmeņos un visu mūžu gūt izglītību), augstskolu un koledžu kvalitātes vērtēšanā ir jāpiemēro kritērijs attiecībā uz augstākās izglītības vides un programmu piekļūstamību personām ar invaliditāti. Vienlaikus vērtēšanā ir jāpiemēro kritērijs attiecībā uz dažādības, vienlīdzības un iekļaušanas politikas principiem iestādē un organizācijas iekšējo kārtību attiecībā uz personāla atlasi, ētikas kodeksu, t.sk. attiecībā uz seksuālu aizskaršanu (šos principu un kārtības noteikšanu apliecina iestādē izstrādātās iekšējās kārtības, vadlīnijas u.c. dokumenti).⁵¹

Izglītības un zinātnes ministrija Eiropas Sociālā fonda projekta 8.3.6.2./17/I/001 "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana" (2014-2020 plānošanas periods) ietvaros ir izstrādājusi izglītības kvalitātes koncepciju kas ietver izglītības kvalitātes elementus un kritērijus, kas ir veidoti saskaņā ar Izglītības likumu.⁵²

Cikliskas institucionālās akreditācijas ietvaros tiks vērtēta augstskolu un koledžu darbība kopumā, līdzīgi, kā tas notiek Igaunijā, Lietuvā, Somijā un citviet, iekļaujot tādus darbības aspektus kā pārvaldība, resursi, kvalitātes sistēma (kvalitātes kultūra), studijas, pētniecība, darbības ietekme (devums sabiedrībai, tai skaitā mūžizglītība).

Augstskolu un koledžu darbības aspektu izvērtēšanā tiks ietverta izvērtēšana arī izglītības kvalitātes koncepcijā noteiktajās jomās - atbilstība mērķiem, iekļaujoša vide, izglītības un pētniecības kvalitāte, kā arī laba pārvaldība. Tās ir definētas Izglītības kvalitātes un monitoringa sistēmas un monitoringa rīku apraksta papildinātajā versijā, aptverot ESG 1. daļas standartus. Vērtēšanas kritēriji konceptuālajā ziņojumā nevar tikt precīzi formulēti. Ņemot vērā augstskolas tipu un Augstskolu likumā noteiktos attiecīgā tipa augstskolas vai koledžas mērķus un uzdevumus, vērtēšanas pamatprincipi tiks noteikti normatīvajā regulējumā un konkrēti kritēriji tiks definēti Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras vadlīnijās un metodikā.

Būtiski atzīmēt, ka tuvāko gadu laikā ir plānots pārskatīt Standartus un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas Augstākās izglītības telpā. Tā kā Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras vadlīnijas un metodika tiek regulāri pilnveidota, cikliskas institucionālās akreditācijas konkrēto vērtēšanas kritēriju definēšana Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras vadlīnijās un metodikā ļaus salīdzinoši operatīvi reaģēt uz izmaiņām šajā dokumentā.

Institucionālās akreditācijas ietvaros tiks ņemtas vērā arī iepriekšējo novērtēšanu (studiju virzienu, programmu u.c.) laikā izteiktās rekomendācijas.

Lai nodrošinātu atbalstu augstākās izglītības iestādēm, ar Ministru kabineta 2023. gada 13. decembra rīkojumu "Par Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam ieviešanas plānu 2023.-2027. gadam"⁵³ apstiprinātajā plānā paredzēti pasākumi studiju vadības sistēmas uzlabošanai, tai skaitā, arī datu uzkrāšanai un apmaiņai ar Valsts izglītības informācijas sistēmu un provizoriski arī ar Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras platformu.

3.2. Cikliskas institucionālās akreditācijas rezultāts

Institucionālās akreditācijas rezultātā tiks stiprināta augstākās izglītības iestāžu institucionālā atbildība un autonomija. Regulāri tiks veikts visaptverošs augstākās izglītības iestāžu darbības kvalitātes izvērtējums. Tādējādi tiks veicināta augstskolu un koledžu kvalitātes sistēmas pastāvīga pilnveide. Kopumā līdz ar cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanu tiks stiprināta augstākās izglītības sistēma.

Neatkarīgi no tā, kura Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (European Quality Assurance Register for Higher Education (EQAR)) iekļautā aģentūra augstskolā vai koledžā veiks novērtējumu, visos gadījumos lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju pieņems Studiju kvalitātes komisija, tādējādi nodrošinot vienotu metodiku lēmuma pieņemšanā. Studiju kvalitātes komisija varētu pieņemt kādu no šiem lēmumiem:

1) Akreditācija uz septiņiem gadiem, ja augstskolas vai koledžas darbībā nav konstatēti tādi trūkumi un nepilnības, kas būtiski ietekmē kvalitāti;

2) Akreditācija uz trim gadiem, ja augstskolas vai koledžas darbībā konstatēti tādi trūkumi un nepilnības, kas nebūtiski ietekmē kvalitāti⁵⁴;

3) Atteikums akreditēt, ja augstskolas vai koledžas darbībā konstatēti tādi trūkumi un nepilnības, kas būtiski ietekmē kvalitāti un apdraud studējošo tiesības saņemt valsts atzītu diplomu.⁵⁵

Gadījumā, ja Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju uz trim gadiem, tad Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra veic pastiprinātu attiecīgās augstskolas/koledžas atbilstības monitoringu līdz nākamajai šīs augstskolas vai koledžas akreditācijai. Ekspertu rekomendāciju ieviešanas nodrošināšanai būs nozīmīga loma gan gadījumā, ja akreditācija tiks saņemta uz trim, gan uz septiņiem gadiem.

Ja Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju uz trim gadiem divas reizes pēc kārtas, nākamajā akreditācijā Studiju kvalitātes komisijai ir jāpieņem lēmums vai nu akreditēt augstskolu vai koledžu uz septiņiem gadiem vai arī atteikt akreditāciju.

Konceptuālais ziņojums nosaka, ka līdz ar pāreju uz augstskolu un koledžu ciklisku institucionālo akreditāciju tiks sakārtots normatīvais regulējums, samazināts administratīvais slogs, noteiktas skaidras un saprotamas novērtēšanas procedūras. Konceptuālais ziņojums nosaka arī to, ka tiks īstenota efektīvāka augstskolu un koledžu pārvaldība, tiks nodrošināta lielāka augstskolu un koledžu autonomija, kā arī atbalstīta savstarpējā cieņā un uzticēšanās balstīta kvalitātes kultūra.

3.3. Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras atbildības jomas

Akadēmiskās informācijas centra (Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras) funkcijas

Ņemot vērā institucionālās akreditācijas ieviešanu, šis konceptuālais ziņojums nosaka to, ka notiks atteikšanās no studiju virzienu akreditācijas un turpmāk tā vairs nebūs jāveic. Vienlaikus Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra veiks periodiskus tematiskos pētījumus par noteiktiem augstskolas un koledžas darbības aspektiem pēc Izglītības un zinātnes ministrijas, Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras vai Augstākās izglītības padomes ierosinājuma, ņemot vērā Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras kapacitāti. Šo tematisko pētījumu mērķis - rast priekšstatu par situāciju dažādās augstskolu un koledžu darbības jomās, piemēram, akadēmiskā ētika, internacionalizācija u.c., pieņemt datos balstītus lēmumus, fiksēt labās prakses piemērus un efektīvāk veikt pilnveides pasākumus. Katrs tematiskais pētījums tiks veikts vairākās augstskolās/koledžās kā nacionāla līmeņa pētījums. Augstskolām un koledžām nav paredzētas tiešas sekas atkarībā no pētījuma rezultātiem. Tematiskais pētījums nav uzskatāms par kvalitātes vērtēšanas procedūru.

Jaunu studiju programmu licencēšana un būtisko izmaiņu novērtēšana studiju programmās paliks Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras kompetencē.

Atbilstības vērtēšana notiks pirms kvalitātes vērtēšanas, tās ietvaros tiks pārbaudīta augstskolas vai koledžas darbības atbilstība normatīvo aktu prasībām, kā arī pārbaudīti akreditācijas procesā iesniegtie dokumenti. Izglītības kvalitātes monitorings tiks veikts pastāvīgi. Tā loma atbilstības vērtēšanas posmā un kvalitātes vērtēšanas posmā, kā arī atbildīgais par datu uzkrāšanu un noteiktu indikatoru identificēšana tiks definēta augstskolu un koledžu cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanas procesā.

Augstskolu vai koledžu darbības kvalitātes vērtēšanai augstskola vai koledža var izvēlēties Latvijas Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru vai citu EQAR reģistrētu aģentūru, kas var veikt novērtēšanu konsultējoties ar Latvijas Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru.

Tāpat Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra veiks Studiju kvalitātes komisijas sekretariāta funkcijas.

Konceptuālais ziņojums nosaka to, ka Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras e-platforma ir jāpilnveido, adaptējot to augstskolu un koledžu cikliskas institucionālās akreditācijas vajadzībām. Tajā ir jābūt pieejamai informācijai par iestādēm, to studiju programmām, pašnovērtējuma ziņojumiem un ekspertu atzinumiem, nepieciešamības gadījumā iegūstot datus no valsts informācijas sistēmām.

Augstākās izglītības kvalitātes aģentūrai jāsniedz augstskolām/koledžām metodiskais atbalsts dažādu kvalitātes aspektu izpratnei ne tikai institūcijas akreditācijas procesa laikā, bet pastāvīgi. Kapacitātes paaugstināšanas semināros Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra sniegs iespējas augstskolām un koledžām iepazīties ar ārvalstu pieredzi kvalitātes nodrošināšanas jautājumos.

Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras kapacitātes nodrošināšana pārejot no studiju virzienu un tiem atbilstošu studiju programmu akreditācijas uz ciklisku institucionālo akreditāciju.

Novērtēšanas eksperti

Kvalitātes novērtējumu veiks starptautiska ekspertu grupa, kas tiks izveidota atbilstoši ESG 2.4. standartam par novērtēšanas ekspertiem, kas nosaka, ka ārējo kvalitātes vērtēšanu veic ārējo ekspertu grupa, kurā ir iekļauts vismaz viens students. Savukārt, lai nodrošinātu augstākminētā standarta prasību attiecībā uz starptautiskajiem ekspertiem, ekspertu grupā būs iekļauti arī ārvalstu eksperti.⁵⁶ Pārejot uz ciklisku institucionālu akreditāciju, mērķis ir piesaistīt augstākas raudzes ekspertus. Būtiski, ka tiks izvēlēti ārvalstu eksperti ar pieredzi augstskolu un to struktūrvienību vadībā un kvalitātes vērtēšanā. Ekspertiem ir obligāti jābūt ar institūcijas vai kvalitātes sistēmas vadības pieredzi. Kas attiecas uz ārvalstu ekspertiem, grupā ir jābūt kādam, kurš ir bijis konkrētā vērtējamā tipa augstskolas vadībā, nāk no līdzīgas jomas un līdzīga mēroga augstskolas.

Lai garantētu ekspertu darba efektivitāti un konsekvenci, eksperti tiks rūpīgi atlasīti, ar atbilstošu pieredzi un kompetenci un izslēdzot interešu konflikta situāciju. Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra izstrādās ekspertu atlases un darba vadlīnijas, nodrošinot ekspertu neatkarību un izveidojot sistēmu, kas izslēdz interešu konfliktu. Tāpat Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra nodrošinās visaptverošas ekspertu mācības, ietverot tajās gan informāciju par Latvijas izglītības sistēmu, augstākās izglītības specifiku, konkrētās augstskolas vai koledžas specifiku, novērtēšanas metodiku un citu novērtēšanai būtisku informāciju.⁵⁷

Katrā novērtēšanas ekspertu grupā ekspertu skaits varētu būt atkarīgs no augstskolas vai koledžas lieluma, studiju virzienu/programmu daudzveidības un skaita. Šie principi tiks atrunāti Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras izstrādātajā metodikā un vadlīnijās. Katrā ekspertu grupā būs gan ārvalstu eksperti, gan studējošo pārstāvis, gan var būt arī darba devēju pārstāvis.

Izstrādātā institucionālas akreditācijas modeļa aprobēšanai tiks īstenots izmēģinājuma projekts jeb pilotakreditācijas, kuru rezultāti būs līdzvērtīgi pilnvērtīgai institucionālai akreditācijai. Tās plānotas Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. perioda 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa⁵⁸ 4.2.2.6. pasākuma "Cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešana augstākajā izglītībā" ietvaros, kura atbalstāmās darbības var iedalīt vairākos blokos: (1) normatīvās un informatīvās bāzes sagatavošana; (2) Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras personāla, novērtēšanas ekspertu un Studiju kvalitātes komisijas ekspertu kompetences pilnveide; (3) Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras e-platformas funkcionalitātes pilnveide, Valsts izglītības informācijas sistēmas un atbilstošās zinātnes informācijas vadības sistēmas funkcionalitātes pilnveide, nodrošinot cikliskas institucionālās akreditācijas procesam nepieciešamo datu apmaiņu ar e-platformu; (4) pilotakreditāciju īstenošana.

Augstskolu un koledžu kapacitātes nodrošināšana pārejot no studiju virzienu un tiem atbilstošu studiju programmu akreditācijas uz ciklisku institucionālo akreditāciju.

Augstskolu un koledžu atbalstam projektā paredzētas šādas aktivitātes, kuras var iedalīt divās sadaļās:

atbalsta pasākumi augstskolu kvalitātes sistēmu un pārvaldības pilnveidei atbilstoši Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas Augstākās izglītības telpā, tai skaitā rekomendāciju izstrāde augstskolu kvalitātes sistēmas un pārvaldības efektīvai darbībai. Kontekstā ar cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanu būtiski ir stiprināt augstskolu kvalitātes sistēmas un pārvaldību. Līdz ar to pasākuma ietvaros paredzēts: (1) apmācības un semināri augstskolām par kvalitātes sistēmas pilnveidi; (2) izstrādāt rekomendācijas augstskolu kvalitātes sistēmu un pārvaldības efektīvai darbībai.

atbalsta un informatīvie pasākumi augstskolām un koledžām: (1) apmācības un semināri cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanas jautājumos; (2) komunikācijas un informatīvo līdzekļu nodrošināšana un attīstība, tai skaitā akreditācijas aģentūras tīmekļvietnes pilnveide, informatīvo materiālu izstrāde cikliskas institucionālās akreditācijas un augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas jautājumos.

Augstākminētās atbalstāmās darbības detalizētāk būs zināmas pēc Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. perioda 4.2.2.6. pasākuma "Cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešana augstākajā izglītībā" projekta apstiprināšanas.

Rūpējoties par Latvijas Republikas augstākās izglītības sistēmas attīstību un Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras darbības ilgtspēju, jānodrošina stabils valsts budžeta finansējums, nepaļaujoties tikai uz Eiropas Savienības fondu ieguldījumu.

3.4. Turpmākās rīcības plāns

Laika plāns, lai ieviestu ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju, ir atrodams 1. tabulā.

Līdz augstskolu un koledžu cikliskas akreditācijas ieviešanai, ir plānots veikt grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumos Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi", samazinot nosacījumus, pie kādiem augstākās izglītības iestādei būs jāvēršas Akadēmiskās informācijas centra Augstākās izglītības kvalitātes aģentūrā izmaiņu veikšanai akreditētā studiju virzienā. Šobrīd jau ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumos Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi", atsakoties no procedūras "studiju programmas iekļaušana akreditētā studiju virzienā". Ar šiem grozījumiem augstskolām un koledžām būs iespēja operatīvāk reaģēt uz izmaiņām sabiedrības un darba tirgus pieprasījumā pēc konkrētiem speciālistiem vai studiju programmām. Tas veicinās augstskolu un koledžu institucionālo autonomiju un veicinās uzticību. Šīs izmaiņas attieksies uz visām augstskolām un koledžām, neatkarīgi no tā vai tās ir izgājušas ciklisku institucionālu akreditāciju.

Studiju virzieniem, kuri ir akreditēti atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi", sākot ar 2020. gadu un ir saņēmuši lēmumu par akreditācijas termiņu 6 gadi, atkārtota studiju virzienu akreditācija nebūs jāveic. Studiju virzienu akreditācijas termiņi tiks pagarināti, veicot grozījumus normatīvajā regulējumā. Lai nodrošinātu nepārtrauktu kvalitātes novērtēšanu, augstskolām par studiju programmām, kas saņēmušas novērtējumu "viduvēji" studiju virzienā, kas saņēmis sešu gadu akreditācijas termiņu, jāsniedz izvērsta informācija Studiju kvalitātes komisijai par novērtēšanas ekspertu izteikto rekomendāciju izpildi.

1. tabula. Turpmākās rīcības plāns

Nr. p.k.	Veicamais uzdevums	Laika grafiks	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgā institūcija
1	Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. perioda 4.2.2.6. pasākuma "Cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešana augstākajā izglītībā" Ministru kabineta noteikumu projekta saskaņošanas uzsākšana Tiesību aktu portālā.	Līdz 2024. gada 31. maijam	Izglītības un zinātnes ministrija
2	Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. perioda 4.2.2.6. pasākuma "Cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešana augstākajā izglītībā" Ministru kabineta noteikumu projekta iesniegšana apstiprināšanai.	Līdz 2024. gada 30. novembrim	Izglītības un zinātnes ministrija
3	Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. perioda 4.2.2.6. pasākuma "Cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešana augstākajā izglītībā" projekta apstiprināšana.	Līdz 2025. gada 30. aprīlim	Izglītības un zinātnes ministrija
4	Indikatīvi Saeima pieņem grozījumus Augstskolu likumā.	Līdz 2025. gada 30. jūnijam
5	Ministru kabineta noteikumu projekta par ciklisku institucionālo augstskolu akreditāciju iesniegšana Ministru kabinetā.	Līdz 2025. gada 30. septembrim	Izglītības un zinātnes ministrija	Akadēmiskās informācijas centrs
6	Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras Vadlīniju un Metodikas cikliskai institucionālajai akreditācijai izstrādāšana (paredzēts 4.2.2.6. pasākuma ietvaros).	Līdz 2025. gada 31. decembrim	Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra	Izglītības un zinātnes ministrija
7	Zinātnisko institūciju starptautiskais izvērtējums	Līdz 2025. gada 31. decembrim		Izglītības un zinātnes ministrija
8	Pilotakreditācijas trīs augstskolās un koledžās	2026. gada janvāris - 2027. gada maijs	Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra	Izglītības un zinātnes ministrija
9	Grozījumi MK noteikumos un AIKA Vadlīnijās un Metodikā, ja nepieciešams	2027. gada jūnijs	Izglītības un zinātnes ministrija	Akadēmiskās informācijas centrs
10	Koledžu cikliskas akreditācijas uzsākšana	2027. gada marts - jūnijs	Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra	Izglītības kvalitātes valsts dienests
11	Augstskolu cikliskas akreditācijas uzsākšana	Atbilstoši Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras izstrādātam grafikam	Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra
12	Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras kapacitātes stiprināšana (paredzēts 4.2.2.6. pasākuma ietvaros).	Līdz 2027. gada 31. decembrim	Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra
13	Institucionālās akreditācijas ieviešanas izvērtējuma iesniegšana Ministru kabinetā	Līdz 2027. gada 30. jūnijam	Izglītības un zinātnes ministrija

Lai veiktu pāreju uz augstskolu un koledžu ciklisku akreditāciju, zemāk uzskaitīti normatīvie akti, kuros būs jāveic nozīmīgākie grozījumi:

Augstskolu likums;

Izglītības likums;

Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi"

Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 794 "Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi"

Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 795 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi"

To, kā cikliska institucionālā akreditācija ietekmēs augstskolas un koledžas un to, ko tām ir nepieciešams darīt līdz tās ieviešanai, var redzēt 2. tabulā.

2. tabula. Iestādes rīcības nosacījumi akreditācijas kontekstā

Akreditācijas statuss/process	Nav veikta cikliska akreditācija	Cikliska akreditācija veikta izmēģinājuma projekta ietvaros	Cikliska akreditācija tiek veikta ārpus pilotprojekta
Augstskolai un koledžai ir jāmaksā par kvalitātes novērtēšanas posmu AIKA vai citai aģentūrai	X		X
Jāveic atkārtota akreditācija studiju virzieniem, kas akreditēti uz diviem gadiem	X	X	X
Jāveic atkārtota akreditācija studiju virzieniem, kas akreditēti uz 6 gadiem sākot ar 2020. gadu
Nākotnē tiks piemēroti elastīgāki nosacījumi būtisku izmaiņu veikšanā akreditētā studiju virzienā	X	X	X

IV. IETEKME UZ PROBLĒMAS RISINĀŠANU

Lai izvērtētu pārejas uz ciklisku institucionālo akreditāciju lietderību, 3. tabulā ir sniegta stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze.

3. tabula Stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze
pārejai uz augstskolu un koledžu ciklisku institucionālo akreditāciju

Stiprās puses	Vājās puses
Samazināts vērtēšanas procedūru skaits; Sekmēta augstskolu un koledžu institucionālā atbildība un autonomija; Samazināts administratīvais slogs, izmantojot izglītības kvalitātes monitoringa datus; Attīstīta savstarpējā cieņā un uzticēšanās balstīta kvalitātes kultūra; Regulārs, visaptverošs augstskolu un koledžu darba kvalitātes vērtējums; Stiprināta augstākās izglītības sistēma.	Visām iesaistītajām pusēm ir nepieciešams sagatavoties pārejai no studiju virzienu uz ciklisku institucionālo akreditāciju, prasot papildu koordināciju ieviešanas procesā; Kvalitātes monitoringa sistēmas briedums pilnvērtīgai statistikas datu nodrošināšanai; Institucionālā akreditācija sāksies drīz pēc studiju virzienu akreditācijas noslēgšanās
Iespējas	Draudi/izaicinājumi
Iespēja veicināt augstskolu un koledžu pastāvīgu kvalitātes sistēmas pilnveidi; Iespēja izvēlēties jebkuru Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistra aģentūru ārējā novērtējuma veikšanai; Nākotnē institucionālās akreditācijas procesu potenciālā sasaiste ar citiem augstākās izglītības iestāžu vērtēšanas mehānismiem, piemēram, zinātnisko institūciju starptautisko izvērtējumu	Augstskolu un koledžu brieduma trūkums, lai saņemtu maksimālo akreditācijas termiņu; Apgrūtināta iespēja identificēt konkrētas problēmas un nepilnības individuālos studiju virzienos un studiju programmās; Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras noslodzes pieaugums un kapacitāte.

Balstoties uz 3. tabulā esošo institucionālās akreditācijas analīzi, var secināt, ka stiprās puses un iespējas šajā modelī ir vairāk kā vājo pušu un draudu. Tomēr ir būtiski apzināties, ka vājās puses un draudi var iestāties un kā tās novērst. Lai identificētu vai šīs vājās puses un draudi varētu piepildīties, būs nepieciešams šīs lietas pārbaudīt pilotprojekta ietvaros. Tā ietvaros tiks veidoti informatīvi pasākumi, kas augstskolām un koledžām palīdzētu sagatavoties institucionālās akreditācijas uzsākšanai, īpaši ņemot vērā, ka studiju virzienu akreditācija būs noslēgusies salīdzinoši nesen. Tāpat pilotprojektā plānoto akreditāciju ietvaros būs iespēja pārliecināties par kvalitātes monitoringa sistēmas spēju sniegt visus nepieciešamos datus šāda tipa kvalitātes vērtēšanai un atbilstības nodrošināšanai.

Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras noslodzes pieaugumu un kapacitāti vislabāk varēs izvērtēt pēc pilotprojekta noslēguma, ņemot vērā, ka kopumā novērtēšanas procedūru skaits samazināsies. Ja nebūs iespējas identificēt būtiskas problēmas un nepilnības individuālos studiju virzienos un studiju programmās, pēc pirmā institucionālās akreditācijas cikla var tikt veikti grozījumi normatīvajā regulējumā un Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras metodikās.

V. IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU

5.1. Struktūrfondu atbalsts Akadēmiskās informācijas centra (Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras) kapacitātes maiņai vai atbalsta pasākumi

Lai nodrošinātu atbalstu pārejai uz augstskolu un koledžu ciklisku institucionālo akreditāciju, kā arī stiprinātu Akadēmiskās informācijas centra akreditācijas departamenta Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras kapacitāti, Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. perioda 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa 4.2.2.6. pasākuma "Cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešana augstākajā izglītībā" ietvaros tiks īstenots Eiropas Sociālā fonda Plus projekts (kopējais plānotais finansējums ir 1 183 000 euro). Tā īstenotājs būs Akadēmiskās informācijas centrs, kas projekta laikā:

1) veiks cikliskai institucionālajai akreditācijai nepieciešamās normatīvās un informatīvās bāzes sagatavošanu (priekšlikumi, vadlīnijas, metodikas u.c.), kā arī izstrādās informatīvo ziņojumu par studiju virzienu un tajos iekļauto studiju programmu akreditācijas rezultātiem;

2) nodrošinās Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras personāla, kvalitātes vērtēšanas ekspertu un Studiju kvalitātes komisijas ekspertu kompetences pilnveidi;

3) veiks Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras e-platformas funkcionalitātes papildināšanu, nodrošinot tās atbilstību cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanas ietvaros izstrādātajām augstskolu un koledžu vērtēšanas procedūrām un nodrošinot cikliskas institucionālās akreditācijas procesam nepieciešamo dokumentu apriti un datu uzkrāšanu, kā arī sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju veiks VIIS un atbilstošās zinātnes informācijas vadības sistēmas funkcionalitātes pilnveidi, nodrošinot cikliskas institucionālās akreditācijas procesam nepieciešamo datu apmaiņu ar e-platformu;

4) veiks atbalsta un informatīvos pasākumus augstskolām un koledžām, tai skaitā augstskolu kvalitātes sistēmu pilnveidei;

5) nodrošinās izstrādātā institucionālas akreditācijas modeļa aprobēšanu, tai skaitā veiks pilotakreditācijas (vismaz trīs).

Augstskolas un koledžas, kas piedalīsies izmēģinājuma projektā, pirmās iegūs iespēju iegūt institucionālo akreditāciju, kā arī, ja vērtēšanas posma īstenotāja būs Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra, vērtēšanas izdevumi tām tiks segti no projekta līdzekļiem.

5.2. Institucionālās akreditācijas izmaksas

Augstskolu un koledžu cikliska institucionālā akreditācija vidējā un ilgtermiņā radīs ietaupījumu augstākās izglītības iestādēm salīdzinājumā ar studiju virzienu akreditāciju, jo kopumā samazināsies procedūru skaits, ko augstākās izglītības iestādēm būs jāveic. Tāpat arī virzība uz ciklisku institucionālo akreditāciju ļaus optimizēt augstskolu un koledžu kvalitātes sistēmu, to centralizējot.

Pašlaik Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra novērtēšanas izmaksas aprēķina, par pamatu ņemot ekspertu grupas nostrādātās stundas un to stundu likmi, kam tiek pierēķinātas pieskaitāmās izmaksas saistībā ar novērtēšanas organizēšanu un administrēšanu⁵⁹.

Kā vispārīgā formula studiju virzienu novērtēšanai tiek izmantota:

S = K * C * f(E,Hf) + Ts, kur

K - koeficients novērtēšanas procesa administratīvai nodrošināšanai - 1,3;

C - eksperta vienas stundas darba samaksa pirms nodokļu nomaksas = 49,44 euro;

E - ekspertu skaits, kas piedalās novērtēšanā;

Hf - komisijas eksperta darba laiks, kas saistīts ar vizīti iestādes filiālē;

Ts - ekspertu atzinuma daļas tulkošanas no angļu uz latviešu valodu vai otrādi - 190 euro.

Starptautiski Eiropas Augstākās izglītības telpā pastāv vairāki izmaksu modeļi. Piemēram, Francijā visas vērtēšanas vizītes un akreditācijas izmaksas sedz valsts, katru gadu piešķirot dotāciju akreditācijas aģentūrai atbilstoši paredzētajam akreditācijas vizīšu skaitam.

Vienlaicīgi arī Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (European Quality Assurance Register for Higher Education (EQAR)) iekļautās akreditācijas aģentūras piemēro institucionālās vērtēšanas vizītes un akreditācijas izmaksas atbilstoši dažādiem iestāžu kritērijiem. Šādi kritēriji ir, piemēram, studējošo, studiju jomu, fakultāšu un filiāļu skaits. Vienlaicīgi arī akreditācijas ilgums var mainīties atkarībā no iepriekš minētiem kritērijiem.

Ņemot vērā to, ka institucionālās akreditācijas ietvaros tiek vērtēta visa augstākās izglītības iestāde, kā arī to, ka iestādes pēc sava darbības plašuma būtiski atšķiras, Izglītības un zinātnes ministrija saredz iespēju veidot diferencētas novērtēšanas vizītes izmaksas atbilstoši iestādes izglītības tematisko jomu skaitam. Šāda diferencēšana varētu arī ļaut piesaistīt atbilstošu skaitu ekspertu, lai varētu efektīvi novērtēt visas izglītības tematiskās jomas augstākās izglītības iestādē. Tā rezultātā vērtēšanas vizītes izmaksu vispārējā formula varētu būt:

S = K * C * f(E,Hf,Pi) + Ts,

kur

Pi - augstskolas un koledžas darbības profils.

Šāda pieeja ņemtu vērā to, ka dažādiem augstākās izglītības iestāžu profiliem ir dažāds darbības tvērums, kas rada arī papildu slodzi un prasības ekspertiem. Tomēr tas, vai iestādes profils ietekmētu ekspertu skaitu, atalgojumu, vai arī kādas citas izmaksas pozīcijas, būtu identificējams pēc tam, kad ir definētas vērtēšanas procedūras un to kritēriji.

Tāpat arī ir nepieciešams aktualizēt C komponenti jeb ekspertu vienas stundas darba samaksu pirms nodokļu nomaksas. Ņemot vērā to, ka šī komponente vairākus gadus ir nemainīga, ir maz ticams, ka tā ir aizvien atbilstoša reālām izmaksām. Šī iemesla dēļ ir nepieciešams pārskatīt arī viena eksperta stundas samaksu. Ekspertu samaksas mērķis ir būt pietiekami konkurētspējīgai salīdzinājumā ar citām Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (European Quality Assurance Register for Higher Education (EQAR)) esošām aģentūrām, lai varētu atļauties piesaistīt augsta līmeņa kvalitātes vērtēšanas ekspertus.

Ņemot vērā pieaugošās vērtēšanas vizītes izmaksas, pastāv risks, ka tas varētu negatīvi ietekmēt augstākās izglītības iestāžu finansiālo stāvokli, jo pašlaik Latvijas Republikā, pretstatā daudzām citām Eiropas augstākās izglītības telpas valstīm, nepastāv finansiāls atbalsts augstākās izglītības iestādēm vērtēšanas vizītes izmaksu segšanai. Šī iemesla dēļ Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā vairākus scenārijus, kā turpmāk varētu tikt finansēta augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšana.

5.3. Cikliskas institucionālās akreditācijas izmaksu scenāriji

Augstskolu un koledžu cikliskas institucionālās akreditācijas izmaksas var tikt segtas saskaņā ar trim scenārijiem. Scenāriju būtiskākā atšķirība - augstākās izglītības iestādes un valsts budžeta attiecība cikliskas institucionālās akreditācijas finansēšanā. Visi trīs scenāriji attiecas gan uz valsts, gan uz juridisko personu dibinātām augstākās izglītības iestādēm.

Pamata atbalstāmais jeb pirmais scenārijs - status quo. Saskaņā ar šo scenāriju augstākās izglītības iestādes, atbilstoši Augstskolu likumam, kā līdz šim finansē kvalitātes vērtēšanas posmu, bet valsts - atbilstības vērtēšanu un akreditācijas lēmuma pieņemšanas posmu.. Šajā gadījumā vislielākā finansiālā ietekme būs uz augstākās izglītības iestādēm, jo tām ir pilnā apmērā jāfinansē ekspertu vizīte.. Var rasties izaicinājumi Akadēmiskās informācijas centra cenrāža aktualizēšanā, ņemot vērā to, ka to ietekmē augstākās izglītības iestāžu spēja finansēt kvalitātes vērtēšanas posmu, kas var novest pie tā, ka ir grūti nodrošināt kvalitatīvu starptautisku novērtēšanu. Augstākā izglītības iestāde nevarēs nodrošināt kvalitatīvu starptautisku vērtēšanu, ja tā nevarēs finansēt to. Šī scenārija priekšrocība - nebūs nepieciešams papildus finansējums, jo to varēs pārdalīt Akadēmiskās informācijas centra ietvaros, mainoties kvalitātes novērtēšanas procedūru apjomam.

Otrā (alternatīvā) scenārija gadījumā kvalitātes vērtēšanas izdevumi būs sadalīti starp valsts un augstākās izglītības iestādes budžetu. Šāda sadale varētu notikt, finansējot izmaksas noteiktā euro apmērā no valsts budžeta saskaņā ar Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras cenrādi. Saskaņā ar normatīvo regulējumu augstākās izglītības iestādēm ir tiesības iegūt ārējo kvalitātes novērtējumu arī no citām Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (European Quality Assurance Register for Higher Education (EQAR)) iekļautajām aģentūrām. Šajā gadījumā nebūs iespējams kā finansējuma apmēru noteikt kādu noteiktu izmaksu procentu, tā kā pastāv būtiska dispersija ar izmaksām starp Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (European Quality Assurance Register for Higher Education (EQAR)) esošām aģentūrām. Šajā gadījumā būs iespējama arī valsts piemaksu diferencēšana atbilstoši iepriekš iegūtajam iestādes vērtējumam akreditācijā (trīs gadi vai septiņi gadi), valstij sedzot lielāku vai pat visu daļu iestādēm, kas ir ieguvušas visaugstāko vērtējumu.

Izvēloties šādu scenāriju, augstākās izglītības iestādes kopumā netiktu finansiāli ietekmētas, jo tās jau pašlaik finansē ārējās kvalitātes vērtēšanu, un valsts budžeta finansējums varētu segt izmaksu pieaugumu. Vienlaicīgi lielāks finanšu atbalsts kvalitatīvām iestādēm veidotu papildu stimulus kvalitātes pilnveidei, kā arī nodrošinātu to, ka samazinātos kvalitātes vērtēšanas posma izmaksas tām iestādēm, kas darbojas kvalitatīvāk. Tas arī ļautu nodrošināt kvalitatīvu ārējo vērtēšanas procesu, ņemot vērā valsts budžeta kapacitāti. Šī scenārija negatīvais aspekts - tā ietekme uz valsts budžetu un izmaksu neparedzamība.

Trešais (alternatīvais) scenārijs paredz to, ka valsts budžeta finansējums sedz visus kvalitātes vērtēšanas izdevumus, samazinot finansiālo slogu augstākās izglītības iestādēm, tā kā tās ne tikai finansē kvalitātes vērtēšanas procedūras, bet arī nodrošina savu kvalitātes sistēmu. Šādā gadījumā augstākās izglītības iestādes cikliska institucionālā akreditācija būs nodrošināta, izmantojot valsts budžeta finansējumu. Izvēloties šādu scenāriju, samazināsies augstākās izglītības iestāžu finansiālais slogs. Vienlaicīgi tas ļaus nodrošināt kvalitatīvu vērtēšanas procesu, ņemot vērā valsts budžeta finansējuma daļu, kā arī Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra būtiski samazinās savu finanšu atkarību no augstākās izglītības iestāžu maksām. Šī scenārija riski - nevēlami finanšu stimuli augstākās izglītības iestādēm, jo īsāka akreditācijas termiņa iegūšana vairs neatstās finansiālu iespaidu. Šis scenārijs radīs būtisku finanšu ietekmi uz valsts budžetu.

5.4. Cikliskas institucionālās akreditācijas izmaksu scenāriju ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Izmaksu scenāriji ir rēķināti saskaņā ar pieņēmumu, ka ekspertu likme palielināsies par 20% salīdzinājumā ar esošo, kā arī to, ka novērtēšanas vizītē ekspertu skaits būs vienāds ar iestādes īstenoto izglītības tematisko jomu skaitu, bet ne mazāks kā pieci, kā arī, tiks ņemts vērā vietu skaits, kurā tiek īstenota studiju programma (skat. pielikumu).⁶⁰

Ministrija piedāvā atbalstīt 1. scenāriju, kas paredz, ka valsts kā līdz šim finansē atbilstības novērtēšanas un akreditācijas lēmuma pieņemšanas izmaksas, bet augstskolas un koledžas finansē kvalitātes novērtēšanas vizītes.

Ņemot vērā, ka līdz ar Eiropas Savienības vispārējās izņēmuma klauzulas, kas ļāva atkāpties no Eiropas Savienības Līgumos noteiktajiem vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda ierobežojumiem, atcelšanu, ir spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi. 2024. gada 30. aprīlī ir stājušies spēkā Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes pakta reformas ietvaros pieņemtie tiesību akti (jaunie Eiropas Savienības fiskālie noteikumi), kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem būs jāņem vērā sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam". Iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas un attiecīgi visas nozaru ministrijas tiks aicinātas jaunas prioritātes nodrošināt, pamatā pārskatot jau piešķirto finansējumu, veicot bāzes izdevumu pārskatīšanu.

Pieņemot to, ka 2027. gadā tiks uzsākta augstskolu institucionālā akreditācija, tad 2027. gadā noteiktā summa ir novērtēšanas vizīšu summa visai sistēmai. Savukārt 2. un 3. scenārija ietvaros Izglītības un zinātnes ministrija turpmāk reizi septiņos gados nodrošinātu finansējumu, kas ļautu augstākās izglītības iestādēm pilnībā vai daļēji nosegt kvalitātes novērtēšanas vizītes izmaksas.

4. tabula. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Scenārijs	Budžeta apakšprogrammas kods un nosaukums	Vidējā termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums			Nepieciešamais papildu finansējums
		2024. gada plāns	2025. gada plāns	2026. gada plāns	2025. gads	2026. gads	2027. gads	Turpmāk ik pēc 7 gadiem
1. Augstskolu un koledžu finansēts kvalitātes vērtēšanas posms	Izglītības un zinātnes ministrija 03.13.00 Studiju virzienu akreditācija	633 559 €	633 559 €	633 559 €	0	0	0	0
2. Daļēji valsts finansēts kvalitātes vērtēšanas posms reizi septiņos gados	Izglītības un zinātnes ministrija 03.13.00 Studiju virzienu akreditācija	633 559 €	633 559 €	633 559 €	0	0	248 535 €	248 535 €
3. Valsts finansēts kvalitātes vērtēšanas posms reizi septiņos gados	Izglītības un zinātnes ministrija 03.13.00 Studiju virzienu akreditācija	633 559 €	633 559 €	633 559 €	0	0	497 070 €	497 070€

---

Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša