1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) reizi sešos gados (turpmāk – novērtējuma gads) organizē zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu (turpmāk – novērtējums).

2. Ministrija novērtējuma organizēšanai atbilstoši šiem noteikumiem piesaista novērtējuma izpildītāju – juridisku personu, kurai ir profesionāla pieredze un kompetence zinātnisko institūciju zinātniskās darbības novērtējumu organizēšanā, kā arī laba reputācija un atbilstoša kapacitāte (turpmāk – izpildītājs). Izpildītāju ministrija piesaista atbilstoši normatīvo aktu prasībām publisko iepirkumu jomā. Ministrija organizē to zinātnisko institūciju novērtējumu, kas sniegušas šo noteikumu 16. un 17. punktā minēto informāciju.

3. Ministrija nodrošina izpildītājam Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas (turpmāk – informācijas sistēma) lietotāja tiesības, ievērojot normatīvo regulējumu par informācijas sistēmu.

4. Izpildītājs, ievērojot šo noteikumu prasības un konsultējoties ar nozaru ministrijām, kuru padotībā ir zinātniskās institūcijas, zinātniskās institūcijas pārstāvošajām organizācijām un Latvijas Zinātnes padomi, izstrādā un ministrija apstiprina novērtējuma metodoloģiju.

5. Izpildītājs nodrošina novērtējuma veikšanu, kas paredz ārvalstu ekspertu piesaisti un novērtējuma darba organizāciju, kā arī ārvalstu ekspertu ziņojuma par zinātnisko institūciju novērtējumu (turpmāk – konsolidētais ziņojums) sagatavošanu.

6. Izpildītājs:

6.1. izveido un organizē novērtējuma darbu šādās koleģiālās ārvalstu ekspertu grupās (turpmāk – ekspertu grupa), ievērojot normatīvo regulējumu par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm:

6.1.1. dabaszinātņu ekspertu grupa;

6.1.2. inženierzinātņu un tehnoloģiju ekspertu grupa;

6.1.3. medicīnas un veselības zinātņu ekspertu grupa;

6.1.4. lauksaimniecības, meža un veterināro zinātņu ekspertu grupa;

6.1.5. sociālo zinātņu ekspertu grupa;

6.1.6. humanitāro un mākslas zinātņu ekspertu grupa;

6.2. nodrošina, ka katrā ekspertu grupā ir vismaz seši ārvalstu eksperti, no kuriem viens – ekspertu grupas vadītājs, viens – tautsaimniecības eksperts un vismaz viens ārvalsts eksperts atbilst zinātniskās institūcijas vai šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētās vērtējamās vienības darbības zinātnes nozarei, ievērojot normatīvo regulējumu par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm;

6.3. nodrošina zinātniskajai institūcijai tiesības iepazīties ar attiecīgās ekspertu grupas locekļiem, kuri ir piesaistīti zinātniskās institūcijas novērtēšanai. Zinātniskā institūcija piecu darbdienu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas nosūta izpildītājam rakstveida iesniegumu par piesaistīto ārvalstu ekspertu atbilstību zinātniskās institūcijas vai šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētās vērtējamās vienības darbības zinātnes nozarei, ievērojot normatīvo regulējumu par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm. Ja izpildītājs minēto iesniegumu atzīst par pamatotu, tas precizē attiecīgās ekspertu grupas sastāvu, lai nodrošinātu zinātniskās institūcijas novērtējumu.

7. Prasības ārvalsts ekspertam:

7.1. doktora zinātniskais grāds;

7.2. starptautiska pētniecības un attīstības sistēmu vai zinātnisko institūciju novērtēšanas pieredze, kas iegūta dažādās valstīs;

7.3. vismaz 10 gadu zinātniskā darba pieredze un oriģinālu zinātnisko rakstu publikācijas Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos recenzētajos zinātniskajos žurnālos vai rakstu krājumos, kuru citējamības indekss sasniedz vismaz nozares vidējo indeksu (nav attiecināms uz tautsaimniecības ekspertu);

7.4. nepārstāv zinātnisko institūciju un viņa darbībā nav tādu apstākļu, kas izraisa interešu konfliktu, tai skaitā nerada un neradīs personisko vai mantisko ieinteresētību.

8. Prasības ekspertu grupas vadītājam:

8.1. atbilstība šo noteikumu 7. punktā minētajām prasībām;

8.2. pieredze starptautiskas ekspertu grupas vadībā, novērtējot zinātniskās institūcijas.

9. Ekspertu grupa veic šādus uzdevumus:

9.1. izvērtē zinātniskās institūcijas darbības pašvērtējuma ziņojumā (turpmāk – pašvērtējuma ziņojums) sniegto informāciju;

9.2. izvērtē informācijas sistēmā iekļauto informāciju par zinātnisko institūciju;

9.3. izvērtē Web of Science, SCOPUS un citās zinātniskās literatūras datubāzēs pieejamo informāciju un bibliometriskās analīzes rezultātus;

9.4. īsteno klātienes vizītes zinātniskajā institūcijā, kas ietver intervijas ar zinātniskās institūcijas darbiniekiem un pētniecības infrastruktūras apskati. Vizīšu laikā zinātniskā institūcija var papildus organizēt ekspertu grupas intervijas ar nozares ministriju, kuras padotībā ir zinātniskā institūcija, un saistīto industriju pārstāvjiem, ņemot vērā zinātniskās institūcijas darbības specifiku;

9.5. sagatavo pārskatu par katras zinātniskās institūcijas vai šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētās vērtējamās vienības novērtējuma rezultātiem (turpmāk – pārskats).

10. Izpildītājs sadarbībā ar ekspertu grupas vadītājiem:

10.1. nodrošina zinātniskajai institūcijai iespēju iepazīties ar pārskatu un sniegt par to iebildumus un papildinājumus 10 darbdienu laikā no dienas, kad tai bija nodrošināta iespēja iepazīties ar pārskatu;

10.2. pēc saņemto iebildumu un papildinājumu izvērtēšanas sagatavo katras ekspertu grupas ziņojumu un konsolidēto ziņojumu.

11. Ministrija, konsultējoties ar nozaru ministrijām, kuru padotībā ir zinātniskās institūcijas, zinātniskās institūcijas pārstāvošajām organizācijām un Latvijas Zinātnes padomi, izstrādā un apstiprina pašvērtējuma ziņojuma veidlapu.

12. Ministrija publicē pašvērtējuma ziņojuma veidlapu informācijas sistēmā līdz novērtējuma gada 1. janvārim.

13. Izpildītājs un zinātniskā institūcija nodrošina ekspertu grupai šo noteikumu 9. punktā minēto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un sniedz organizatorisku atbalstu.

14. Ekspertu grupa, veicot šo noteikumu 9. punktā minētos uzdevumus, ievēro šādus vērtēšanas pamatprincipus (turpmāk – vērtēšanas pamatprincipi):

14.1. vērtējot zinātniskās darbības kvalitāti, fundamentālos un lietišķos pētījumus vērtē kā vienlīdz nozīmīgus;

14.2. vērtējot zinātniskās darbības ietekmi uz attiecīgo zinātnes nozari, vērtē tās ietekmi uz saistītajām nozarēm, atbilstību valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības, kā arī izglītības un inovāciju attīstības politikas mērķiem;

14.3. vērtējot zinātniskās darbības ekonomisko un sociālo ietekmi, vērtē zinātnisko rezultātu potenciālu veicināt augstāko izglītību, sabiedrības vienlīdzību, integrāciju un labklājību, sabiedrības veselību, valsts drošību, ilgtspējīgu sociālās, ekonomiskās un kultūras jomas attīstību, sabiedrības izpratni par zinātniskās darbības nozīmi, kā arī ietekmi uz Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanu, prioritāšu un jomu attīstību;

14.4. vērtējot pētniecības infrastruktūru un tās atbilstību zinātniskās institūcijas darbībai, vērtē atbilstību institucionālajai pārvaldībai, atvērtās pieejas nodrošināšanai, ilgtermiņa attīstībai un resursu plānošanai;

14.5. vērtējot zinātniskās institūcijas attīstības potenciālu, vērtē šādus aspektus:

14.5.1. zinātniskās institūcijas nākotnes vīzija, tai skaitā, cik pamatoti zinātniskā institūcija ir izvērtējusi savas stiprās un vājās puses, iespējas un draudus;

14.5.2. zinātniskās institūcijas attīstības plāns šādu faktoru pārvaldīšanai:

14.5.2.1. izvēlēto zinātnisko mērķu spēja ietekmēt starptautisko zinātnisko kopienu;

14.5.2.2. spēja uzsākt jaunus pētniecības virzienus;

14.5.2.3. spēja piesaistīt studējošos, doktora grāda pretendentus un ārvalstu pētniekus;

14.5.2.4. spēja piesaistīt finansējumu konkursu rezultātā;

14.5.2.5. akadēmiskā personāla starptautiskā konkurētspēja;

14.6. vērtējot zinātniskās darbības kvalitāti, vērtē zinātniskās institūcijas sadarbību ar darbības jomai atbilstošo tautsaimniecības nozari.

15. Ekspertu grupa, ievērojot vērtēšanas pamatprincipus un pamatojot vērtējumu ekspertu grupas ziņojumā ar iegūto rezultātu kvalitatīvu analīzi:

15.1. piešķir zinātniskajai institūcijai vērtējumu no viena līdz pieciem punktiem;

15.2. ja zinātniskā institūcija ir augstskola, kuras struktūrā ir vairāk nekā viena fakultāte, vērtē katru augstskolas vērtējamo vienību atsevišķi (turpmāk – vērtējamā vienība) un piešķir katrai vērtējamai vienībai vērtējumu no viena līdz pieciem punktiem. Vērtējamo vienību skaits augstskolā nepārsniedz augstskolas fakultāšu skaitu. Vērtējamās vienības aptver visu augstskolas kā zinātniskās institūcijas zinātnisko darbību. Augstskola patstāvīgi nosaka vērtējamo vienību veidu (piemēram, fakultātes, pētniecības platformas, centri), ievērojot nosacījumu, ka visas vērtējamās vienības ir viena veida, kā arī nosaka vērtējamai vienībai nepieciešamo šo noteikumu 6.1. apakšpunktā noteikto ekspertu grupu.

16. Zinātniskā institūcija līdz novērtējuma gada 1. janvārim rakstveidā paziņo ministrijai par institūcijas atbilstību zinātnes nozarēm, ievērojot normatīvo regulējumu par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm.

17. Zinātniskā institūcija, kas ir augstskola un kuras struktūrā ir fakultātes, līdz novērtējuma gada 1. janvārim rakstveidā paziņo ministrijai par plānoto vērtējamo vienību skaitu un katras vērtējamās vienības atbilstību zinātnes nozarēm, ievērojot normatīvo regulējumu par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm.

18. Zinātniskā institūcija aizpildītu pašvērtējuma ziņojumu un zinātniskā institūcija, kas ir augstskola un kuras struktūrā ir vairāk nekā viena fakultāte, aizpildītu pašvērtējuma ziņojumu par katru vērtējamo vienību iesniedz informācijas sistēmā līdz novērtējuma gada 30. aprīlim.

19. Novērtējuma īstenošanai 2019. gadā zinātniskā institūcija līdz 2018. gada 1. novembrim rakstveidā paziņo ministrijai par institūcijas atbilstību zinātnes nozarēm, ievērojot normatīvo regulējumu par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm.

20. Novērtējuma īstenošanai 2019. gadā zinātniskā institūcija, kas ir augstskola un kuras struktūrā ir fakultātes, līdz 2018. gada 1. novembrim rakstveidā paziņo ministrijai par plānoto vērtējamo vienību skaitu un katras vērtējamās vienības atbilstību zinātnes nozarēm, ievērojot normatīvo regulējumu par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm.

21. Novērtējuma īstenošanai 2020. gadā, ņemot vērā Covid-19 izplatības izraisītos ceļošanas ierobežojumus un veselības riskus, šo noteikumu 9.4. apakšpunktā minētās ekspertu grupas vizītes var īstenot attālināti vai daļēji attālināti, izmantojot tiešsaistes videokonferenci (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā), ja visi vai kāds no ekspertu grupas locekļiem nevar piedalīties klātienē.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 574 redakcijā)