1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) reizi sešos gados (turpmāk – novērtējuma gads) organizē zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu (turpmāk – novērtējums).

2. Ministrija novērtējuma organizēšanai atbilstoši šiem noteikumiem piesaista novērtējuma izpildītāju – juridisku personu, kurai ir profesionāla pieredze un kompetence zinātnisko institūciju zinātniskās darbības novērtējumu organizēšanā, tai skaitā kompetence Eiropas pētniecības telpas zinātnes novērtējuma reformēšanas procesā noteikto vienotu zinātnisko institūciju darbības novērtēšanas principu izmantošanā, kā arī laba reputācija un atbilstoša kapacitāte (turpmāk – izpildītājs). Izpildītāju ministrija piesaista atbilstoši normatīvo aktu prasībām publisko iepirkumu jomā. Ministrija organizē to zinātnisko institūciju novērtējumu, kuras sniegušas šo noteikumu 16. un 17. punktā ​​​​​​​minēto informāciju.

(MK 19.11.2024. noteikumu Nr. 713 redakcijā)

3. Ministrija nodrošina izpildītājam Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas (turpmāk – informācijas sistēma) lietotāja tiesības, ievērojot normatīvo regulējumu par informācijas sistēmu.

4. Izpildītājs, ievērojot šo noteikumu prasības un konsultējoties ar nozaru ministrijām, kuru padotībā ir zinātniskās institūcijas, zinātniskās institūcijas pārstāvošajām organizācijām un Latvijas Zinātnes padomi, izstrādā un ministrija apstiprina novērtējuma metodoloģiju.

5. Izpildītājs nodrošina novērtējuma veikšanu, kas paredz ārvalstu ekspertu piesaisti un novērtējuma darba organizāciju, kā arī ārvalstu ekspertu ziņojuma par zinātnisko institūciju novērtējumu (turpmāk – konsolidētais ziņojums) sagatavošanu.

6. Izpildītājs:

6.1. izveido un organizē novērtējuma darbu šādās koleģiālās ārvalstu ekspertu grupās (turpmāk – ekspertu grupa), ievērojot normatīvo regulējumu par Latvijas zinātnes nozaru grupām, zinātnes nozarēm un apakšnozarēm:

6.1.1. dabaszinātņu ekspertu grupa;

6.1.2. inženierzinātņu un tehnoloģiju ekspertu grupa;

6.1.3. medicīnas un veselības zinātņu ekspertu grupa;

6.1.4. lauksaimniecības, meža un veterināro zinātņu ekspertu grupa;

6.1.5. sociālo zinātņu ekspertu grupa;

6.1.6. humanitāro un mākslas zinātņu ekspertu grupa;

6.2. nodrošina, ka katrā ekspertu grupā ir vismaz seši ārvalstu eksperti, no kuriem viens – ekspertu grupas vadītājs, viens – tautsaimniecības eksperts un vismaz četri ārvalstu eksperti atbilst zinātniskās institūcijas vai šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētās vērtējamās vienības darbības primārajai zinātnes nozaru grupai, ievērojot normatīvo regulējumu par Latvijas zinātnes nozaru grupām, zinātnes nozarēm un apakšnozarēm;

6.3. nodrošina zinātniskajai institūcijai tiesības iepazīties ar attiecīgās ekspertu grupas locekļiem, kuri ir piesaistīti zinātniskās institūcijas novērtēšanai. Zinātniskā institūcija piecu darbdienu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas nosūta izpildītājam rakstveida iesniegumu par piesaistīto ārvalstu ekspertu atbilstību zinātniskās institūcijas vai šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētās vērtējamās vienības darbības zinātnes nozaru grupai vai primārajai zinātnes nozaru grupai un saistītajai zinātnes nozaru grupai, ievērojot normatīvo regulējumu par Latvijas zinātnes nozaru grupām, zinātnes nozarēm un apakšnozarēm. Ja izpildītājs minēto iesniegumu atzīst par pamatotu, tas precizē attiecīgās ekspertu grupas sastāvu, lai nodrošinātu zinātniskās institūcijas novērtējumu.

(Grozīts ar MK 19.11.2024. noteikumiem Nr. 713)

7. Prasības ārvalsts ekspertam:

7.1. doktora zinātniskais grāds;

7.2. starptautiska pētniecības un attīstības sistēmu vai zinātnisko institūciju novērtēšanas pieredze, kas iegūta dažādās valstīs;

7.3. vismaz 10 gadu zinātniskā darba pieredze un oriģinālu zinātnisko rakstu publikācijas Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos recenzētajos zinātniskajos žurnālos vai rakstu krājumos, kuru citējamības indekss sasniedz vismaz nozares vidējo indeksu (nav attiecināms uz tautsaimniecības ekspertu);

7.4. nepārstāv zinātnisko institūciju un viņa darbībā nav tādu apstākļu, kas izraisa interešu konfliktu, tai skaitā nerada un neradīs personisko vai mantisko ieinteresētību.

8. Prasības ekspertu grupas vadītājam:

8.1. atbilstība šo noteikumu 7. punktā minētajām prasībām;

8.2. pieredze starptautiskas ekspertu grupas vadībā, novērtējot zinātniskās institūcijas.

9. Ekspertu grupa veic šādus uzdevumus:

9.1. izvērtē zinātniskās institūcijas darbības pašvērtējuma ziņojumā (turpmāk – pašvērtējuma ziņojums) sniegto informāciju;

9.2. izvērtē informācijas sistēmā iekļauto informāciju par zinātnisko institūciju;

9.3. izvērtē Web of Science, SCOPUS un citās zinātniskās literatūras datubāzēs pieejamo informāciju un bibliometriskās analīzes rezultātus;

9.4. īsteno klātienes vizītes zinātniskajā institūcijā, kas ietver intervijas ar zinātniskās institūcijas darbiniekiem un pētniecības infrastruktūras apskati. Vizīšu laikā zinātniskā institūcija var papildus organizēt ekspertu grupas intervijas ar nozares ministriju, kuras padotībā ir zinātniskā institūcija, un saistīto industriju pārstāvjiem, ņemot vērā zinātniskās institūcijas darbības specifiku;

9.5. sagatavo pārskatu par katras zinātniskās institūcijas vai šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētās vērtējamās vienības novērtējuma rezultātiem (turpmāk – pārskats).

9.¹ Novērtējuma īstenošanai šo noteikumu 9.4. apakšpunktā minētās ekspertu grupas vizītes var īstenot arī attālināti vai daļēji attālināti, izmantojot tiešsaistes videokonferenci, ja visi vai kāds no ekspertu grupas locekļiem nevar piedalīties vizītē klātienē ārkārtējas situācijas vai izņēmuma stāvokļa dēļ saskaņā ar normatīvo regulējumu par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli Latvijā vai ārkārtējas situācijas vai izņēmuma stāvokļa iestāšanos eksperta valstī.

(MK 19.11.2024. noteikumu Nr. 713 redakcijā)

10. Izpildītājs sadarbībā ar ekspertu grupas vadītājiem:

10.1. nodrošina zinātniskajai institūcijai iespēju iepazīties ar pārskatu un sniegt par to iebildumus un papildinājumus 10 darbdienu laikā no dienas, kad tai bija nodrošināta iespēja iepazīties ar pārskatu;

10.2. pēc saņemto iebildumu un papildinājumu izvērtēšanas sagatavo katras ekspertu grupas ziņojumu un konsolidēto ziņojumu;

10.3. piešķir zinātniskajai institūcijai konsolidēto institūcijas vērtējumu (turpmāk – konsolidētais vērtējums), ja zinātniskā institūcija novērtējumā piedalās ar vairākām šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētajām vērtējamām vienībām. Konsolidēto vērtējumu piešķir papildus vērtējamām vienībām piešķirtajiem vērtējumiem;

10.4. piešķirot zinātniskajai institūcijai konsolidēto vērtējumu, organizē visu šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minēto vērtējamo vienību ekspertīzē iesaistīto ekspertu grupu pārstāvju kopīgu vērtējumu, kurā ņem vērā katras vērtējamās vienības novērtējumu, ekspertu grupas ziņojumu un konsolidēto ziņojumu, vērtējamo vienību zinātniskās pētniecības kapacitāti un zinātnes nozaru grupu specifiku.

(Grozīts ar MK 19.11.2024. noteikumiem Nr. 713)

11. Ministrija, konsultējoties ar nozaru ministrijām, kuru padotībā ir zinātniskās institūcijas, zinātniskās institūcijas pārstāvošajām organizācijām un Latvijas Zinātnes padomi, izstrādā un apstiprina pašvērtējuma ziņojuma veidlapu.

12. Ministrija publicē pašvērtējuma ziņojuma veidlapu informācijas sistēmā līdz novērtējuma gada 1. janvārim.

13. Izpildītājs un zinātniskā institūcija nodrošina ekspertu grupai šo noteikumu 9. punktā minēto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un sniedz organizatorisku atbalstu.

14. Ekspertu grupa, veicot šo noteikumu 9. punktā minētos uzdevumus, ievēro šādus vērtēšanas pamatprincipus (turpmāk – vērtēšanas pamatprincipi):

14.1. vērtējot zinātniskās darbības kvalitāti, fundamentālos un lietišķos pētījumus vērtē kā vienlīdz nozīmīgus;

14.2. vērtējot zinātniskās darbības ietekmi uz attiecīgo zinātnes nozares grupu, vērtē tās ietekmi uz saistītajām nozaru grupām, atbilstību valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības, kā arī izglītības un inovāciju attīstības politikas mērķiem;

14.3. vērtējot zinātniskās darbības ekonomisko un sociālo ietekmi, vērtē zinātnisko rezultātu potenciālu veicināt augstāko izglītību, sabiedrības vienlīdzību, integrāciju un labklājību, sabiedrības veselību, valsts drošību, ilgtspējīgu sociālās, ekonomiskās un kultūras jomas attīstību, sabiedrības izpratni par zinātniskās darbības nozīmi, kā arī ietekmi uz Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanu, prioritāšu un jomu attīstību;

14.4. vērtējot pētniecības infrastruktūru un tās atbilstību zinātniskās institūcijas darbībai, vērtē atbilstību institucionālajai pārvaldībai, atvērtās pieejas nodrošināšanai, ilgtermiņa attīstībai un resursu plānošanai;

14.5. vērtējot zinātniskās institūcijas attīstības potenciālu, vērtē šādus aspektus:

14.5.1. zinātniskās institūcijas nākotnes vīzija, tai skaitā vērtē, cik pamatoti zinātniskā institūcija ir izvērtējusi savas stiprās un vājās puses, iespējas un draudus;

14.5.2. zinātniskās institūcijas attīstības plāns šādu faktoru pārvaldīšanai:

14.5.2.1. izvēlēto zinātnisko mērķu spēja ietekmēt starptautisko zinātnisko kopienu;

14.5.2.2. spēja uzsākt jaunus pētniecības virzienus;

14.5.2.3. spēja piesaistīt studējošos, doktora grāda pretendentus un ārvalstu pētniekus;

14.5.2.4. spēja piesaistīt finansējumu konkursu rezultātā;

14.5.2.5. akadēmiskā personāla starptautiskā konkurētspēja;

14.6. vērtējot zinātniskās darbības kvalitāti, vērtē zinātniskās institūcijas sadarbību ar darbības jomai atbilstošo tautsaimniecības nozari.

(MK 19.11.2024. noteikumu Nr. 713 redakcijā)

15. Ekspertu grupa, ievērojot vērtēšanas pamatprincipus un pamatojot vērtējumu ekspertu grupas ziņojumā ar iegūto rezultātu kvalitatīvu analīzi:

15.1. piešķir zinātniskajai institūcijai vērtējumu no viena līdz pieciem punktiem;

15.2. ja zinātniskā institūcija ir augstskola, kuras struktūrā ir vairāk nekā viena fakultāte, vērtē katru augstskolas vērtējamo vienību atsevišķi (turpmāk – vērtējamā vienība) un piešķir katrai vērtējamai vienībai vērtējumu no viena līdz pieciem punktiem. Vērtējamo vienību skaits augstskolā nepārsniedz augstskolas fakultāšu skaitu vai stratēģisko virzienu skaitu. Vērtējamās vienības aptver visu augstskolas kā zinātniskās institūcijas zinātnisko darbību. Augstskola patstāvīgi nosaka vērtējamo vienību veidu (piemēram, fakultātes, pētniecības platformas, centri), ievērojot nosacījumu, ka visas vērtējamās vienības ir viena veida, kā arī nosaka vērtējamai vienībai nepieciešamo šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minēto ekspertu grupu.

(Grozīts ar MK 19.11.2024. noteikumiem Nr. 713)

16. Zinātniskā institūcija līdz novērtējuma gada 1. janvārim rakstveidā paziņo ministrijai par institūcijas atbilstību zinātnes nozaru grupām, ievērojot normatīvo regulējumu par Latvijas zinātnes nozaru grupām, zinātnes nozarēm un apakšnozarēm.

(MK 19.11.2024. noteikumu Nr. 713 redakcijā)

17. Zinātniskā institūcija, kas ir augstskola un kuras struktūrā ir fakultātes, līdz novērtējuma gada 1. janvārim rakstveidā paziņo ministrijai par plānoto vērtējamo vienību skaitu un katras vērtējamās vienības atbilstību zinātnes nozaru grupām, ievērojot normatīvo regulējumu par Latvijas zinātnes nozaru grupām, zinātnes nozarēm un apakšnozarēm. Paziņojot par katras vērtējamās vienības atbilstību zinātnes nozaru grupām, iekļauj informāciju par primāro zinātnes nozaru grupu un saistītajām zinātnes nozaru grupām, ja attiecināms.

(MK 19.11.2024. noteikumu Nr. 713 redakcijā)

18. Zinātniskā institūcija aizpildītu pašvērtējuma ziņojumu un zinātniskā institūcija, kas ir augstskola un kuras struktūrā ir vairāk nekā viena fakultāte, aizpildītu pašvērtējuma ziņojumu par katru vērtējamo vienību iesniedz informācijas sistēmā līdz novērtējuma gada 30. aprīlim.

19. Novērtējuma īstenošanai 2019. gadā zinātniskā institūcija līdz 2018. gada 1. novembrim rakstveidā paziņo ministrijai par institūcijas atbilstību zinātnes nozarēm, ievērojot normatīvo regulējumu par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm.

20. Novērtējuma īstenošanai 2019. gadā zinātniskā institūcija, kas ir augstskola un kuras struktūrā ir fakultātes, līdz 2018. gada 1. novembrim rakstveidā paziņo ministrijai par plānoto vērtējamo vienību skaitu un katras vērtējamās vienības atbilstību zinātnes nozarēm, ievērojot normatīvo regulējumu par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm.

21. Novērtējuma īstenošanai 2020. gadā, ņemot vērā Covid-19 izplatības izraisītos ceļošanas ierobežojumus un veselības riskus, šo noteikumu 9.4. apakšpunktā minētās ekspertu grupas vizītes var īstenot attālināti vai daļēji attālināti, izmantojot tiešsaistes videokonferenci (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā), ja visi vai kāds no ekspertu grupas locekļiem nevar piedalīties klātienē.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 574 redakcijā)

22. Ja, īstenojot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu, augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas ietvaros zinātniskajā institūcijā laikposmā no 2022. gada 31. oktobra līdz 2026. gada 31. maijam ir integrētas vai integrējamas zinātniskās institūcijas, tad 2025. gada novērtējumā šī zinātniskā institūcija līdz novērtējuma gada 1. janvārim rakstveidā paziņo ministrijai par pieņemto lēmumu attiecībā uz šajā zinātniskajā institūcijā integrēto vai integrējamo zinātnisko institūciju:

22.1. vai konsolidētajā vērtējumā ņemt vērā šajā zinātniskajā institūcijā integrētās vai integrējamās zinātniskās institūcijas kā atsevišķas vērtējamās vienības novērtējuma rezultātus;

22.2. vai šajā zinātniskajā institūcijā integrēto vai integrējamo zinātnisko institūciju vērtēt kā atsevišķu vērtējamo vienību, saņemot tās kā vērtējamās vienības novērtējumu, un vai saņemto novērtējumu iekļaut konsolidētajā vērtējumā;

22.3. nevērtēt šajā zinātniskajā institūcijā integrēto vai integrējamo zinātnisko institūciju kā atsevišķu vērtējamo vienību, bet saņemt ekspertu grupas rekomendācijas par šo vērtējamo vienību;

22.4. piedalīties starptautiskajā novērtējumā kā vienai zinātniskai institūcijai, pildot vienu pašvērtējuma ziņojumu un saņemot kopīgu ekspertu vērtējumu.

(MK 19.11.2024. noteikumu Nr. 713 redakcijā)

23. 2025. gadā kā novērtējuma gadā šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minēto zinātniskās institūcijas vērtējamo vienību skaitā kā atsevišķu vērtējamo vienību var neieskaitīt šajā zinātniskajā institūcijā laikposmā no 2022. gada 31. oktobra līdz 2026. gada 31. maijam, īstenojot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu, augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas ietvaros integrēto vai integrējamo zinātnisko institūciju.

(MK 19.11.2024. noteikumu Nr. 713 redakcijā)