Ministru kabineta noteikumi Nr. 710

Rīgā 2024. gada 12. novembrī (prot. Nr. 48 24. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru" 3.1.1.2. pasākuma "Ieguldījumi TEN-T tīkla autoceļu drošībā un vides piekļūstamībā" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam prioritārā virziena "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru" 3.1.1.2. pasākumu "Ieguldījumi TEN-T tīkla autoceļu drošībā un vides piekļūstamībā" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi un mērķa grupu;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus.

2. Pasākuma mērķis ir uzlabot satiksmes dalībnieku, tostarp mazaizsargāto satiksmes dalībnieku, drošību un vides piekļūstamību, izveidojot atbilstošu infrastruktūru Eiropas transporta tīkla (turpmāk – TEN-T) autoceļos, kur esošie risinājumi nenodrošina satiksmes drošības prasības.

3. Pasākuma mērķa grupa ir satiksmes dalībnieki, tostarp mazaizsargātie satiksmes dalībnieki.

4. Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 78 357 629 euro (no tā elastības finansējums – 12 384 389 euro), tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 66 603 984 euro (no tā elastības finansējums – 10 526 731 euro) un valsts budžeta finansējums – 11 753 645 euro (no tā elastības finansējums 1 857 658 euro).

5. Maksimālais attiecināmais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projektā plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

6. Līdz 2025. gada 31. decembrim pieejamais kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu vienošanās par projekta īstenošanu, ir ne mazāks kā 65 973 240 euro, tai skaitā Eiropas Kohēzijas fonda finansējums – 56 077 253 euro un valsts budžeta finansējums – 9 895 987 euro, vienlaikus paredzot šo noteikumu 10. punktā minētā iznākuma rādītāja izpildi – objektu skaits, kuros uzlabota satiksmes dalībnieku, tostarp mazaizsargāto satiksmes dalībnieku, drošība un vides piekļūstamība, – vismaz 7 objekti.

7. Projekta iesniedzējs projekta īstenošanā, ja nepieciešams, var piesaistīt papildu publiskos līdzekļus attiecināmo izmaksu segšanai.

8. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu no 2026. gada 1. janvāra var ierosināt palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 4. punktā minētajam plānotajam kopējam finansējuma apmēram, nepārsniedzot šo noteikumu 5. punktā noteikto maksimālo Kohēzijas fonda finansējuma apmēru un paredzot jaunu projektu iesniegumu atlases kārtu.

9. Pasākuma ietvaros Kohēzijas fonda finansējumu piešķir granta veidā.

10. Pasākumu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot iznākuma rādītāju – objektu skaits, kuros uzlabota satiksmes dalībnieku, tostarp mazaizsargāto, drošība un vides piekļūstamība, – vismaz 10 objekti.

11. Šo noteikumu 10. punktā minētais iznākuma rādītājs ir sasniegts, kad objekti, kuros veikti ieguldījumi satiksmes drošības uzlabošanā un vides piekļūstamībā, ir nodoti ekspluatācijā saskaņā ar būvniecības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un projekts ir pabeigts.

12. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

13. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Satiksmes ministrija.

II. Prasības projekta iesniedzējam

14. Projekta iesniedzējs ir Satiksmes ministrija, kuras vārdā atbilstoši likuma "Par autoceļiem" 7. panta trešajai daļai un Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumam darbojas valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi", kas veiks Satiksmes ministrijas kā projekta iesniedzēja funkcijas.

15. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs), sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām, pievienojot projektam veikto izmaksu un ieguvumu analīzi, un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

16. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros var iesniegt vairākus projektu iesniegumus. Projekta iesniegumā var iekļaut vairākus objektus.

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas

17. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas uz ieguldījumiem satiksmes drošības un vides piekļūstamības uzlabošanā vērstas darbības, kas saistītas ar divlīmeņu šķērsojumu izveidi mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem TEN-T autoceļos, divlīmeņu satiksmes pārvadu izbūvi TEN-T autoceļu krustojumos, kur esošie risinājumi nenodrošina satiksmes drošības prasību izpildi, kā arī esošo krustojumu pārbūve, sabiedriskā transporta pieturvietu vides piekļūstamības uzlabošana un transportlīdzekļu svēršanai gaitā nepieciešamās infrastruktūras izbūve.

18. Projekta iesniegumā neiekļauj darbības, kas nav vērstas uz šo noteikumu 2. punktā minētā mērķa sasniegšanu.

19. Pasākuma ietvaros ir attiecināmas šādas projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma:

19.1. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), tai skaitā projekta ekonomisko ieguvumu aprēķina un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksas;

19.2. vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas, tostarp ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības jomā;

19.3. zemes iegādes izmaksas, ja zemes iegāde ir tieši nepieciešama projektā paredzētās būvniecības īstenošanai, bet ne vairāk kā 10 procenti no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas;

19.4. būvlaukuma ierīkošanas un novākšanas izmaksas;

19.5. satiksmes pārvada, gājēju un velosipēdistu tilta, tuneļa un rampas (turpmāk – transportbūves) būvniecības izmaksas;

19.6. apbraucamo ceļu būvniecības, nojaukšanas un uzturēšanas izmaksas;

19.7. transportbūvei vai ceļa kompleksam piegulošā inženiertīkla pārbūves izmaksas. Izmaksas attiecināmas tikai tad, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka projekta ietvaros, veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas, pārbūves vai pārcelšanas, un ieguldījumi inženiertīkla pārbūvē tiek veikti, nemainot inženiertīkla tehniskos parametrus un neradot priekšrocības to īpašniekiem, kā arī nodrošinot atbilstību valsts atbalsta regulējumam;

19.8. krustojumu pārbūves izmaksas, lai nodrošinātu satiksmes drošības un vides piekļūstamības uzlabošanu;

19.9. esošo ceļu atjaunošanas un pārbūves izmaksas, kā arī jaunu ceļu, krustojumu, apgaismojuma līniju, pieturvietu, lietus ūdens savākšanas un attīrīšanas iekārtu izbūves izmaksas, ja tie nedalāmi saistīti ar projekta īstenošanu;

19.10. transportlīdzekļu svēršanai gaitā nepieciešamās infrastruktūras izbūve un aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas;

19.11. ar sabiedriskā transporta pieturvietu vides piekļūstamības uzlabošanu saistītās būvniecības izmaksas;

19.12. mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem paredzēto ceļu būvniecības izmaksas, tostarp lai novērstu infrastruktūras pārrāvumus, ar nosacījumu, ka tie nedalāmi saistīti ar projekta īstenošanu;

19.13. labiekārtošanas izmaksas, tai skaitā apzaļumošana;

19.14. ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanas un atjaunošanas izmaksas, piemēram, ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi;

19.15. satiksmes vadības aprīkojuma uzstādīšanas un atjaunošanas izmaksas, piemēram, meteoroloģiskās stacijas, kas nepieciešamas transportbūves un ceļa posma seguma stāvokļa un slodzes noteikšanai, un satiksmes intensitātes uzskaites punkti;

19.16. ceļu drošības audita izmaksas;

19.17. būvprojekta izstrādes un ar to saistīto būvekspertīžu izmaksas;

19.18. būvdarbu uzraudzības un autoruzraudzības izmaksas un attiecīgo būvspeciālistu normatīvajos aktos noteiktās obligātās apdrošināšanas izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā;

19.19. vides piekļūstamības ekspertu konsultāciju izmaksas;

19.20. projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas, informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas;

19.21. neparedzētās izmaksas ne vairāk kā 5 procentu apmērā no kopējās tiešo attiecināmo izmaksu summas;

19.22. autoceļu satiksmes radītā trokšņa samazināšanas izmaksas, tostarp prettrokšņa sienu vai prettrokšņa vaļņu ierīkošana, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības jomā.

20. Šo noteikumu 19.1., 19.2., 19.16. un ​19.18. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

21. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunkta nosacījumiem, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.

22. Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta, tai skaitā izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 19. un 20. punktā minētos izmaksu ierobežojumus.

23. Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas no 2022. gada 25. novembra, izņemot šo noteikumu 19.1., 19.2., 19.16. un ​19.7. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra. Projekta iesniegumā neiekļauj pabeigtas darbības un finansējumu tām nepiešķir.

IV. Projekta īstenošanas nosacījumi

24. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

25. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

25.1. uzkrāj datus par projektā sasniegto šo noteikumu 10. punktā minēto iznākuma rādītāju;

25.2. ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa rādītāju – objektu skaits, kuros Kohēzijas fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība – un citiem horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms);

25.3. izpilda attiecināmās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst principam "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un "Klimatdrošināšana" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem vides aizsardzības un klimata jomā;

25.4. sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 25.2. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 10. punktā minēto iznākuma rādītāja vērtību sasniegšanu;

25.5. nodrošina, lai pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un novērš dubultā finansējuma risku;

25.6. nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz 5 gadus pēc projekta pabeigšanas;

25.7. nodrošina projekta īstenošanas rezultātā radīto vērtību uzturēšanu, laikus plānojot periodisku nodilušo konstrukciju atjaunošanu un finansējuma piešķiršanu šiem darbiem turpmākos divdesmit gadus pēc projekta īstenošanas;

25.8. projekta īstenošanas laikā līdz būvdarbu uzsākšanas brīdim nodrošina, ka transporta infrastruktūras izbūve paredzēta finansējuma saņēmēja īpašumā vai valdījumā, vai turējumā esošajās zemes vienībās vai ka finansējuma saņēmējam ar īpašuma vai zemes vienību īpašnieku ir noslēgta atbilstoša vienošanās par īpašuma vai zemes vienības ilgtermiņa nomas vai lietojuma tiesībām, vai apbūves tiesībām, kā arī būvniecības, lietošanas, uzturēšanas un attīstības (tai skaitā modernizēšanas, pārbūves) kārtību. Finansējuma saņēmēja tiesības uz konkrēto objektu vai īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

25.9. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību pasākumus saskaņā ar Regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

25.10. izstrādā iekšējās kontroles sistēmu, ietverot tajā informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu;

25.11. nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. pantu un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu;

25.12. glabā projekta dokumentāciju un nodrošina tās pieejamību visā projekta īstenošanas laikā un uzraudzības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus pēc pēdējā noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.

26. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamās preces un pakalpojumus iegādājas saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos, kā arī vides pieejamības un izmantojamības nodrošināšana – zaļais publiskais iepirkums – un, kur tas ir attiecināms un atbilstošs ieguldījumu specifikai, īsteno sociāli atbildīgu iepirkumu, kā arī piemēro inovatīvā publiskā iepirkuma nosacījumus, ja attiecināms.

27. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

Ministru prezidente E. Siliņa

Satiksmes ministrs K. Briškens