1. Noteikumi nosaka darba organizācijas, resursu plānošanas, dokumentu pārvaldības, reģistru un lietu veidošanas prasības zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām.

2. Noteikumi attiecas uz zvērinātu revidentu, kas sniedz revīzijas pakalpojumu vai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu (turpmāk – profesionālie pakalpojumi) kā individuālais komersants vai pašnodarbināta persona (turpmāk – pašnodarbinātais zvērināts revidents), un zvērinātu revidentu komercsabiedrību, kas sniedz profesionālos pakalpojumus. 

3. Pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas sniedz profesionālos pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrai, papildus šajos noteikumos un Revīzijas pakalpojumu likumā (turpmāk – likums) noteiktajām prasībām attiecībā uz darba organizāciju, dokumentu pārvaldību un revīzijas uzdevumu vai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumu iekšējo kvalitātes kontroli piemēro arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr.  537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu  2005/909/EK (turpmāk – regula Nr.  537/2014).

4. Piemērojot likuma, regulas Nr. 537/2014 un šo noteikumu prasības, ņem vērā, ka profesionālie pakalpojumi, kas sniegti saskaņā ar likumā un šajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī revidenta ziņojums vai apliecinājuma ziņojums par ilgtspējas ziņojumu negarantē klienta spēju turpināt savu darbību nākotnē vai klienta vadības līdzšinējās vai turpmākās darbības efektivitāti vai lietderību.

5. Pašnodarbināta zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības pienākums ir katram profesionālajam pakalpojumam veltīt pietiekami ilgu laiku, lai, ievērojot likumā noteiktās prasības, varētu izpildīt līgumā par profesionālā pakalpojuma sniegšanu noteiktās saistības, kā arī nodrošināt kvalitatīvai profesionālā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamos resursus. Ja nepieciešams, konkrētu revīzijas vai apliecinājuma procedūru veikšanai piesaista ekspertus, lietpratējus vai palīgus, kuru kompetence, spējas, motivācija un ētikas prasību ievērošana ir pietiekama, lai profesionālo pakalpojumu sniegtu atbilstoši likuma prasībām, bet, ja klients ir sabiedriskas nozīmes struktūra, – arī atbilstoši regulas Nr. 537/2014 prasībām.

6. Zvērinātu revidentu komercsabiedrība, ieceļot par revīzijas pakalpojuma sniegšanu atbildīgo zvērinātu revidentu vai par ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanu – galveno ilgtspējas revidentu (turpmāk – atbildīgais revidents), novērtē atbildīgā revidenta spēju minēto profesionālo pakalpojumu sniegt pienācīgā kvalitātē, kā arī viņa neatkarību, objektivitāti un kompetenci.

7. Pašnodarbinātais zvērināts revidents un atbildīgais revidents profesionālā pakalpojuma sniegšanas laikā saglabā profesionālo skepticismu un pieļauj iespēju, ka klienta  gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā (ja ir pienākums tādu sagatavot) vai ilgtspējas ziņojumā un konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā (ja ir pienākums tādu sagatavot) varētu būt būtiska neatbilstība Latvijā atzīto starptautisko revīzijas standartu vai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma standartu izpratnē, kas radusies kļūdas vai krāpšanas dēļ, tādēļ viņš izvērtē visus apstākļus un pierādījumus, kas varētu norādīt uz iespējamas krāpšanas un kļūdu izraisītu būtisku neatbilstību.

8. Par profesionālo skepticismu šo noteikumu izpratnē ir uzskatāma skeptiska attieksme – klienta finanšu pārskata informācijas un citas saistībā ar šo pārskatu sniegtās informācijas ticamības apšaubīšana, modrība attiecībā uz apstākļiem, kas varētu norādīt uz iespējamu nepatiesu informāciju, krāpšanu vai kļūdu, kā arī kritiska revīzijas pierādījumu novērtēšana.

9. Profesionālais skepticisms profesionāla pakalpojuma sniegšanas laikā saglabājams neatkarīgi no pašnodarbināta zvērināta revidenta, zvērinātu revidentu komercsabiedrības vai atbildīgā revidenta iepriekšējās sadarbības pieredzes ar attiecīgo klientu vai uzskatiem par klienta vadības vai attiecīgo klienta amatpersonu godprātību, īpaši, izvērtējot klienta vadības veiktās aplēses attiecībā uz aktīvu patieso vērtību un tās samazināšanos, uzkrājumiem un nākotnē sagaidāmo naudas plūsmu, kas ir būtiski klienta darbības turpināšanai nākotnē.

10. Lai saskaņā ar likuma 26. pantā noteiktajām prasībām netiktu apdraudēta atbildīgā revidenta neatkarība un objektivitāte, zvērinātu revidentu komercsabiedrība izstrādā savas darbības apjomam un sarežģītībai atbilstošu politiku un procedūras, nodrošinot, ka zvērinātu revidentu komercsabiedrības biedri, akcionāri vai dalībnieki, izpildinstitūcijas locekļi un ar šo komercsabiedrību saistītā puse nekādā veidā neiejaucas atbildīgā revidenta profesionālā pakalpojuma sniegšanā un ziņojuma sagatavošanā.

11. Šo noteikumu izpratnē par politiku ir uzskatāmi attiecīgi principi, metodes un noteikumi, bet par procedūrām – darbības, kas veicamas, lai īstenotu zvērinātu revidentu komercsabiedrības izstrādāto konkrēto politiku.

12. Pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība izveido savas darbības apjomam un sarežģītībai atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu un profesionālo pakalpojumu kvalitātes vadības iekšējās kontroles sistēmu (turpmāk – iekšējās kvalitātes vadības sistēma), izstrādā attiecīgās risku novērtēšanas procedūras, risku mazināšanas pasākumus un informācijas apstrādes sistēmu aizsardzības pasākumus. Šajā punktā minētajām sistēmām, procedūrām un pasākumiem ir jānodrošina pašnodarbinātā zvērināta revidenta, atbildīgā revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības darbinieku, kā arī visu pašnodarbināta zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības pieaicināto ekspertu, lietpratēju vai palīgu darbības kontrole un atbilstība pašnodarbinātā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības pieņemtajiem lēmumiem, politikām un procedūrām. Pašnodarbināta zvērināta revidenta praksē vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībā par iekšējās kvalitātes vadības sistēmu atbildīgais darbinieks ir zvērināts revidents.

13. Papildus šo noteikumu 10. punktā minētajai politikai un procedūrām pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība izstrādā arī citas savu darbību apjomam un sarežģītībai atbilstošas politikas un procedūras, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka:

13.1. pašnodarbināta zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības darbiniekiem un jebkurām citām fiziskām personām, kuru pakalpojumus izmanto pašnodarbināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība un kuras ir tieši iesaistītas profesionālā pakalpojuma sniegšanā, ir veicamajiem pienākumiem piemērotas zināšanas un pieredze;

13.2. būtisku darbību deleģēšana, izmantojot ārpakalpojumus, nepasliktina pašnodarbināta zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības iespējas veikt iekšējo kvalitātes kontroli, kā arī Finanšu ministrijas un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas iespējas tieši vai savstarpējā sadarbībā uzraudzīt pašnodarbināta zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības atbilstību likumā un, ja pašnodarbināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība sniedz profesionālos pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrai, regulā Nr. 537/2014 noteiktajām prasībām. Apstāklis, ka pašnodarbināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība izmanto ārpakalpojumus, to neatbrīvo no likumā un noslēgtajā  līgumā par profesionālo pakalpojumu sniegšanu noteiktās atbildības – pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja darbībām un to rezultātiem tādā pašā apmērā kā par savu darbību.

14. Pašnodarbināts zvērināts revidents, ja viņš profesionālā pakalpojuma sniegšanā iesaista citus darbiniekus, un zvērinātu revidentu komercsabiedrība izstrādā profesionālā pakalpojuma sniegšanas politiku un procedūras, darbinieku apmācības politiku, profesionālā pakalpojuma sniegšanā iesaistīto darbinieku darba kvalitātes iekšējās kontroles politiku, kā arī procedūras, ar kurām nodrošina, ka tiek izveidota šo noteikumu 25. punktā minētā revīzijas lieta un attiecīgajā gadījumā – šo noteikumu 28. punktā minētā apliecinājuma lieta.

15. Pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība ievieš tās darbības apjomam un sarežģītībai atbilstošus organizatoriskus un administratīvus pasākumus, kas nepieciešami, lai būtu iespējams:

15.1. konstatēt, atklāt un novērst pašnodarbināta zvērināta revidenta, atbildīgā revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarības un objektivitātes apdraudējumu, kas minēts likuma 26. pantā, un izpildīt prasību par neatkarību un objektivitāti apdraudošu apstākļu (ja tādi konstatēti) norādīšanu revīzijas darba dokumentos un attiecīgajā gadījumā – ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma darba dokumentos (turpmāk abi kopā – revidenta darba dokumenti);

15.2. kontrolēt, vai tiek novērtēta pašnodarbināta zvērināta revidenta, atbildīgā revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarība un to apdraudošie apstākļi, pirms ar klientu tiek noslēgts līgums par profesionālā pakalpojuma sniegšanu, kā arī šajā līgumā paredzētā profesionālā pakalpojuma sniegšanas laikā;

15.3. kontrolēt, vai netiek pārkāpti likuma 29. panta  piektajā daļā noteiktie amata ieņemšanas ierobežojumi.

16. Lai nodrošinātu profesionālā pakalpojuma kvalitāti, pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība izveido tās darbības apjomam un sarežģītībai atbilstošu personāla motivācijas politiku un atlīdzības (atalgojuma un peļņai piesaistītas prēmēšanas) sistēmu. Ienākumi, kurus pašnodarbināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība saņem par klientam sniegtu ar revīziju nesaistītu pakalpojumu, nevar veidot daļu no atlīdzības, ko saņem šim pašam klientam sniegtajā profesionālajā pakalpojumā iesaistīta persona vai tāda persona, kura spēj ietekmēt revīzijas vai apliecinājuma uzdevuma rezultātu.

17. Pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība veic nepieciešamos organizatoriskos un administratīvos pasākumus, lai:

17.1. izmantojot tās darbībai atbilstošus resursus un procedūras, laikus veiktu nepieciešamos pasākumus, kas nodrošina darbības nepārtrauktību un profesionālo pakalpojumu sniegšanas regularitāti (sistemātiskumu);

17.2. novērstu un reģistrētu visus starpgadījumus, kam ir vai varētu būt būtiska ietekme uz sniegtā profesionālā pakalpojuma kvalitāti.

18. Pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība katru gadu pārbauda un novērtē iekšējās kvalitātes vadības sistēmas darbību, nekavējoties reģistrē konstatētos trūkumus un saņemtos ieteikumus, kā arī veic nepieciešamās darbības šīs sistēmas uzlabošanai. Pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība regulāri novērtē arī citu saskaņā ar likumu vai regulu Nr. 537/2014 veikto pasākumu lietderību un efektivitāti un veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu atklātās nepilnības.

19. Pašnodarbināta zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības pienākums ir:

19.1. darīt zināmas darbiniekiem šo noteikumu 10., 12., 13., 14., 15. un 16. punktā minētās politikas, procedūras un pasākumus. Ja saņemts attiecīgs Finanšu ministrijas vai Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas rakstveida pieprasījums, sniegt pierādījumus, ka šīs politikas un procedūras atbilst tās darbības apjomam un sarežģītībai; 

19.2. izstrādāt atbilstošu iekšējās ziņošanas kārtību un nodrošināt nepieciešamos līdzekļus, lai darbinieki varētu ziņot par iespējamiem likuma un regulas Nr.  537/2014 pārkāpumiem.

20. Pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība var izvēlēties šo noteikumu 10., 12., 13., 14., 15. un 16. punktā minētās politikas un procedūras dokumentēt elektroniski vai papīra formā, kā arī vienā vai vairākos atbilstoši nosauktos dokumentos (piemēram, iekšējās kārtības noteikumos).

21. Pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība var nepiemērot šo noteikumu 19. punktā minētās prasības, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

21.1. pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība sniedz profesionālos pakalpojumus tikai mazajām komercsabiedrībām, kuru darbības rādītāji nepārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. panta trešajā daļā minēto kritēriju robežvērtības;

21.2. šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētā mazā komercsabiedrība nav sabiedriskas nozīmes struktūra;

21.3. pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība izstrādā (elektroniski vai papīra formā) ar profesionālo pakalpojumu sniegšanu saistīto iekšējās kvalitātes vadības sistēmu, kvalitātes vadības politiku un procedūras atbilstoši Latvijā atzītā starptautiskā revīzijas standarta – 1. Starptautiskā kvalitātes vadības standarta "Kvalitātes vadība firmās, kas veic vēsturiskās finanšu informācijas revīziju vai pārbaudi vai sniedz citus apliecinājuma vai saistītos pakalpojumus" – prasībām.

22. Pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība nodrošina visu likumā minēto pārkāpumu, bet attiecībā uz sabiedriskas nozīmes struktūrām – regulā Nr. 537/2014 minēto pārkāpumu reģistrēšanu attiecīgā reģistrā. Pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība reģistrē arī informāciju par jebkādām no minēto normatīvo aktu pārkāpumiem izrietošām sekām, tai skaitā par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu minētos pārkāpumus un izdarītu nepieciešamās izmaiņas iekšējās kvalitātes vadības sistēmā. Pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība reizi gadā sagatavo pārskatu par šajā punktā minētajiem pasākumiem un informē par tiem darbiniekus.

23. Ja pašnodarbināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir pieprasījusi ārēja eksperta viedokli, tā dokumentē (elektroniski vai papīra formā) nosūtīto pieprasījumu un saņemto atzinumu.

24. Pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība kārto (elektroniski vai papīra formā) vienu vai vairākus klientu uzskaites reģistrus. Reģistrā (reģistros) par katru klientu ieraksta šādas ziņas:

24.1. klienta nosaukums un veids, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese (ja klients saskaņā ar likumu vai citas valsts normatīvajiem aktiem jāreģistrē) vai juridiskajai adresei līdzvērtīga adrese (ja klients saskaņā ar likumu vai citas valsts normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē) un saimnieciskās darbības veikšanas vieta (ja tāda ir), kur atrodas minētā klienta vadība un kur tiek pieņemti galvenie ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītie administratīvie lēmumi;

24.2. pašnodarbināta zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai – atbildīgā zvērināta revidenta un, ja tiek sniegts ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojums, – galvenā ilgtspējas revidenta vārds, uzvārds un zvērināta revidenta sertifikāta numurs;

24.3. attiecīgajā pārskata gadā saņemtā atlīdzība par profesionālajiem pakalpojumiem sadalījumā pa pakalpojumu veidiem un atlīdzība par citiem pakalpojumiem sadalījumā pa minēto pakalpojumu veidiem.

25. Lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta pašnodarbināta zvērināta revidenta un atbildīgā zvērināta revidenta neatkarība un objektivitāte, kā arī lai Finanšu ministrijai būtu iespējams tieši vai sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju uzraudzīt likuma un regulas Nr.  537/2014 prasību ievērošanu, pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība katram revīzijas uzdevumam iekārto atsevišķu revīzijas lietu.

26. Šo noteikumu 25. punktā minētajā lietā norāda likuma 26. panta devītajā daļā minētās ziņas, bet, ja klients ir sabiedriskas nozīmes struktūra, arī regulas Nr. 537/2014 6., 7. un 8. pantā minētās ziņas. Šajā lietā iekļauj arī citus revīzijas darba dokumentus, kas ir būtiski, lai pamatotu sagatavotajā revidenta ziņojumā vai ierobežotas pārbaudes ziņojumā, bet, ja klients ir sabiedriskas nozīmes struktūra, arī regulas Nr. 537/2014 10. un 11. pantā minētajos ziņojumos norādīto informāciju.

27. Šo noteikumu 25. punktā minēto lietu slēdz ne vēlāk kā 60 dienas pēc likuma 31.² pantā minētā revidenta ziņojuma, bet, ja klients ir sabiedriskas nozīmes struktūra, pēc regulas Nr. 537/2014 10. pantā minētā revīzijas ziņojuma parakstīšanas dienas tādā veidā, lai pēc lietas slēgšanas tajā ietilpstošie revidenta darba dokumenti un citas ziņas nevar tikt izmainītas.

28. Ievērojot šo noteikumu 25. punktā minētos nosacījumus, pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība katram ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumam iekārto atsevišķu apliecinājuma lietu.

29. Šo noteikumu 28. punktā minētajā lietā attiecībā uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu norāda likuma 26. panta devītajā daļā minētās ziņas. Šajā lietā iekļauj arī citus revidenta darba dokumentus, kas ir būtiski, lai pamatotu sagatavoto apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu.

30. Šo noteikumu 28. punktā minēto lietu slēdz ne vēlāk kā 60 dienas pēc likuma 32.¹ pantā  minētā apliecinājuma ziņojuma par ilgtspējas ziņojumu parakstīšanas dienas, tādā veidā, lai pēc lietas slēgšanas tajā ietilpstošie revidenta darba dokumenti un citas ziņas nevar tikt izmainītas.

31. Ja klienta gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir sagatavots) revīziju un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumu veic viens un tas pats zvērināts revidents, šo noteikumu 28. punktā minēto lietu var iekļaut šo noteikumu 25. punktā minētajā revīzijas lietā.

32. Pašnodarbināts zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība reģistrē (atsevišķā reģistrā vai klientu uzskaites reģistrā) visas rakstveida sūdzības un pretenzijas, kas saņemtas saistībā ar sniegtajiem profesionālajiem pakalpojumiem, kā arī, pamatojoties uz saņemto rakstveida pieprasījumu, sniedz informāciju par tām Finanšu ministrijai un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai.

33. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumus Nr. 75 "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 34. nr.; 2020, 146. nr.).

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvas 2014/56/ES, ar kuru groza Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvas (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES.