1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību kādā tiek uzturētas Jelgavas novada pašvaldības kapsētas, nosakot kapavietu piešķiršanas, ierīkošanas, lietošanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kapsētu apsaimniekotāja un kapavietas uzturētāju tiesības un pienākumus.

Precizējumi: Jelgavas novada domes 2024. gada 25. septembra lēmums Nr. 4 (protokols Nr. 24)

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. apbedīto personu reģistrs – dati kapsētu informācijas pārvaldības sistēmā;

2.2. apbedījums – miruša cilvēka (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana kapavietā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem ievietošana kolumbārija nišā;

2.3. apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – komersants, kas veic mirušā apbedīšanu;

2.4. aktēšana – darbību kopums kurā ietilpst nekoptas kapa vietas apsekošana, akta par nekoptu kapa vietu sastādīšana;

2.5. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.6. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas vai mirušos apbedī ģimenes kapavietās;

2.7. bezpiederīgais mirušais – mirušais, kuram nav piederīgo;

2.8. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā apbedī ģimenes kapavietās;

2.9. ģimenes kapavieta – iepriekš piešķirta kapavieta vairāk par viena mirušā apbedīšanai;

2.10. kapavieta (tajā skaitā arī ģimenes kapavieta) – šo Noteikumu 34. punktā noteiktā izmēra zemes platība kapsētā, kuru ierāda mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai;

2.11. kapavietas aprīkojums – kapavietā izvietoti soliņi, pieminekļi, piemiņas zīmes, stādījumi un tml. labiekārtojumi;

2.12. kapavietas lietotājs – persona, kurai piešķirtas kapavietas lietošanas tiesības;

2.13. kapavietas lietošanas tiesības – tiesības uzturēt piešķirto kapa vietu, apbedīt tajā savus piederīgos un tikt apglabātam pašam;

2.14. kapliča – ēka, kas paredzēta mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijai;

2.15. kapsēta – teritorija, kas saskaņā ar Jelgavas novada teritorijas plānojumu ierādīta mirušo apbedīšanai un ar to saistīto ceremoniālo ēku apbūvei;

2.16. kapsētas apsaimniekotājs – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jelgavas novada KU";

2.17. Svītrots ar Jelgavas novada domes 2024. gada 25. septembra lēmumu Nr. 4 (protokols Nr. 24)

2.18. kapsētas pārzinis – kapsētas īpašnieka vai apsaimniekotāja pārstāvis, kurš pilda kapsētas uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo Noteikumu ievērošanu;

2.19. neuzraudzīta kapavieta – kapavieta, kura netiek kopta piecus gadus pēc kārtas;

2.20. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā pārtraukta apbedījumu veikšana un to atjaunošana pieļaujama saskaņā ar normatīvajiem aktiem un domes lēmumu;

2.21. virsapbedījums – apbedīšana virs esošā apbedījuma.

3. Jelgavas novada pašvaldība nodrošina apsaimniekošanu 4. pielikumā minētajās kapsētās.

4. Kapsētas statusu (atvērta, daļēji slēgta, slēgta) nosaka kapsētas īpašnieks.

5. Kapsētas apmeklētājs, neatkarīgi no apmeklējuma mērķa, kapsētā izturas atbilstoši vispārpieņemtām sabiedrības uzvedības normām, ievēro Noteikumu prasības un kapsētu apsaimniekotāja norādījumus. Apmeklētājiem kapsētu teritorijas atvērtas katru dienu bez laika ierobežojumiem. Apbedīšana notiek saskaņojot ar kapsētu apsaimniekotāju.

6. Kapsētās atļauts pārvietoties tikai ar kājām, izņemot:

6.1. gadījumus, kad izsniegta kapsētas apsaimniekotāja atļauja;

6.2. operatīvajiem transportlīdzekļiem.

7. Ar transportlīdzekļiem drīkst pārvietoties tikai pa celiņiem, kuri atbilst transportlīdzekļu izmēriem.

8. Kapsētas teritorijā aizliegts:

8.1. skaļi atskaņot vai spēlēt mūziku, izņemot apbedīšanas ceremoniju vai piemiņas pasākumu laikā;

8.2. sēdēt vai kāpt uz apbedījumu vietām;

8.3. ievest dzīvniekus bez pavadas vai apglabāt dzīvniekus;

8.4. ņemt smiltis vai zemi neatļautās vietās;

8.5. traucēt kapsētas apmeklētājus un apbedīšanas ceremoniju norisi;

8.6. patvaļīgi aizņemt kapa vietas, palielināt vai mainīt ierādītās kapavietas robežas;

8.7. bez saskaņošanas ar kapsētas apsaimniekotāju uzstādīt kapsētu aprīkojumu;

8.8. ārpus kapavietas lietotāja kapavietām stādīt kokus, kokveida krūmus un dzīvžogus, novietot soliņus;

8.9. izvietot reklāmas materiālus tiem neparedzētās vietās;

8.10. pārvietot kapsētu apsaimniekotāja izvietotās brīdinājuma zīmes.

9. Mirušo atceres pasākumus kapsētās to rīkotājs saskaņo ar kapsētas apsaimniekotāju.

10. Uzstādot kapsētu aprīkojumu un veicot kapu kopšanas darbus, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Darbus pabeidzot vai beidzoties darba dienai, darba un materiālu nokraušanas vieta jāsakārto, atkritumi, nojauktie kapu pieminekļi un apmaļu paliekas jāizved no kapsētas.

11. Kapsētas teritorijā izvietotajos konteineros drīkst ievietot tikai kapu apkopšanas rezultātā radušos atkritumus.

12. Kapličas izmantošanas kārtību nosaka kapsētas īpašnieks vai apsaimniekotājs.

13. Kapsētas īpašniekam ir šādi pienākumi:

13.1. nodrošināt kapsētas apsaimniekošanu;

13.2. ierīkot un uzturēt kapsētas saimniecības telpas, kapliču, iekšējos ceļus un celiņus, koplietošanas laukumus, sētu, solus un kopt ārpus kapavietām esošos apstādījumus, zālienus un kokus, labiekārtot teritoriju, izvest atkritumus, izveidot, atjaunot un uzturēt ūdens ņemamās vietas;

13.3. plānot, nospraust un ierādīt dabā kapsētas sektorus un rindas. Izbūvējot celiņus kapsētas iekšienē, kapsētas īpašnieks vai apsaimniekotājs ir tiesīgs uzlikt par pienākumu kapavietas uzturētājam atbrīvot sakarā ar agrāk labiekārtoto kapavietu aizņemtos ceļus;

13.4. uzraudzīt kapa rakšanu;

13.5. kārtot lietvedību par katra mirušā apbedīšanu un vest apbedījuma vietu reģistru, nodrošinot šīs informācijas pieejamību dokumentu formā vai elektroniski;

13.6. saglabāt kapsētā esošās vērtības;

13.7. uzstādīt identifikācijas zīmes bezpiederīgo mirušo apbedījumiem – 5 (piecu) gadu laikā no apbedīšanas brīža;

13.8. izveidot atkritumu savākšanas laukumus, nodrošināt atkritumu savākšanu.

14. Šo Noteikumu 13. punktā minētos pienākumus īpašnieks var pildīt pats vai deleģēt apsaimniekotājam.

15. Kapavietu kapsētā piešķir mirušā apbedīšanai, kura pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Jelgavas novada administratīvajā teritorijā.

16. Mirušā apbedīšanai var piešķirt vienvietīgu kapavietu vai ģimenes kapavietu, kurā ir ne vairāk par divām kapavietām.

17. Ģimenes kapavietā mirušo atļauts apbedīt neatkarīgi no mirušā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

18. Jaunas kapavietas piešķiršana laulātā, vecāku, bērnu apbedīšanai, neatkarīgi no viņu pēdējās deklarētās dzīvesvietas, ir iespējama, pamatojoties uz piederīgā iesniegumu, kura deklarētā dzīvesvieta vismaz gadu ir Jelgavas novada administratīvajā teritorijā.

19. Uz kapavietas piešķiršanu var pretendēt persona, kura uzņemas veikt apbedīšanu (turpmāk – kapavietas pieprasītājs).

20. Lai saņemtu lietošanā jaunu kapavietu kādā no Jelgavas novada administratīvajā teritorijā esošajām kapsētām, kapavietas pieprasītājs aizpilda pieteikumu, pievienojot mirušā tuvinieka Miršanas apliecību un kremācijas apliecību, ja mirušais ir kremēts, un iesniedz kapsētas pārzinim.

21. Kapsētas pārzinis pieteikumu reģistrē, pievienojot tam iesniegtos dokumentus.

22. Kapsētas pārzinis pēc iesnieguma saņemšanas pārbauda vai pieteikuma iesniedzējam atbilstoši Noteikumiem ir tiesības pretendēt uz kapavietu Jelgavas novada pašvaldības kapsētā. Par tiesībām pretendēt uz kapavietu pārējās Jelgavas novada administratīvajā teritorijā esošajās kapsētās lemj attiecīgās kapsētas īpašnieks.

23. Ja pieteikuma iesniedzējam ir tiesības pretendēt uz kapavietu izvēlētajā kapsētā, kapsētas pārzinis ar kapavietas pieprasītāju vienojas par laiku, kad kapavieta tiks ierādīta dabā. Pēc kapavietas ierādīšanas tā tiek fiksēta īpašnieka izveidotā reģistrā.

24. Pēc informācijas reģistrēšanas kapsētas pārzinis sagatavo Paziņojumu par kapavietas piešķiršanu (paraugs – pielikumā), paraksta to un izsniedz kapavietas pieprasītājam.

25. Kapavietas lietošanas tiesības var pārņemt kapavietas lietotāja noteikta persona vai mantinieki.

26. Apbedīšanas laiks tiek saskaņots ar kapsētas pārzini.

27. Lai veiktu apbedīšanu, kapavietas lietotājs kapsētas apsaimniekotājam uzrāda šādus dokumentus:

27.1. kapavietas lietotāja personu apliecinošs dokuments;

27.2. apliecinājums par kapavietas piešķiršanu;

27.3. miršanas apliecība;

27.4. kremēšanas gadījumā – Urnas pavadvēstule.

28. Kapam jābūt izraktam un sagatavotam ne vēlāk kā 2 (divas) stundas pirms apbedīšanas ceremonijas sākuma.

29. Kapavietas lietotājs nodrošina blakusesošās kapavietas saglabāšanu un atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī, ja, rokot kapu, nepieciešams izmantot blakusesošo kapavietu grunts novietošanai.

30. Apbedīšana notiek zārkā vai kremācijas gadījumā – urnā. Apbedīšana bez zārka vai urnas ir pieļaujama īpašos gadījumos, respektējot etniskās un reliģiskās tradīcijas.

31. Mirstīgo atlieku ekshumāciju pēc izmeklēšanas iestāžu pieprasījuma izdara normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, par to izdarot ierakstu apbedīšanas reģistrā. Ekshumācijas laiks tiek saskaņots ar kapsētas pārzini.

32. Ja apbedījums ir veikts zārkā, un ir pagājuši 25 gadi, kapsētas pārzinis ir tiesīgs atļaut veikt virsapbedījumu.

33. Ierādāmo kapavietu izmēri (m):
 

34. Kapavietas lietotāja pienākums ir kapavietu pastāvīgi kopt vismaz reizi gadā.

35. Kapavietas lietotājam aizliegts:

35.1. stādīt kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc izaugšanas pārsniedz 1,5 m;

35.2. stādīt augstus un kuplus krūmaugus, kas varētu traucēt blakus esošo kapu kopšanu. Krūmaugi, kas tiek audzēti kapavietas teritorijas norobežošanai, nedrīkst būt augstāki par 0,7 m, tos nedrīkst stādīt ārpus iezīmētās kapavietas, un to zari nedrīkst sniegties pāri kapavietas robežām;

35.3. kapa vietas apmales, kas norobežo ierādīto kapa vietu, nedrīkst atrasties ārpus kapa vietas uzmērītajām robežām.

36. Atkritumi pēc kapavietas apkopšanas jānogādā speciāli tam paredzētos konteineros vai īpaši tam norādītās vietās (nodalot atsevišķi organiskos un pārējos atkritumus, kur tas tiek prasīts).

37. Kapavietas aprīkojumu drīkst uzstādīt tikai kapavietas lietotājs.

38. Ja kapsētas īpašnieks vai apsaimniekotājs konstatē, ka kapavietas aprīkojums nav atbilstošs, kapavietas lietotājs par to tiek brīdināts, norādot termiņu pārkāpuma novēršanai. Pārkāpuma novēršanas termiņš nedrīkst būt mazāks par četrpadsmit dienām un ilgāks par sešiem mēnešiem. Ja norādītajā termiņā pārkāpums nav novērsts, to izdara kapsētas īpašnieks, izdevumus piedzenot no kapavietas lietotāja.

39. Neidentificēta mirušā kapavieta, ja neviens nav uzņēmies tās uzturēšanu, tiek saglabāta divdesmit piecus gadus.

40. Lai kapavietu atzītu par neuzraudzītu, katra gada aprīļa un maija mēnešos tiek sastādīts apsekošanas akts (paraugs – 3. pielikumā) par kārtējā gadā nekopto kapavietu vai tās daļu, kam pievienoti kapavietas fotoattēli. Aktus par nekopto kapavietu sastāda piecus gadus pēc kārtas.

41. Nekopto kapa vietu marķē ar brīdinājuma zīmi (paraugs – 2. pielikumā).

42. Ja kapavieta netiek kopta divdesmit piecus gadus pēc pēdējā apbedījuma veikšanas, kapsētas apsaimniekotājs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par kapa vietas lietošanas tiesību izbeigšanu.

43. Par šo Noteikumu 6., 8. un 35. punktā noteiktā neievērošanu piemēro šādus administratīvos sodus:

43.1. 6. punktā noteiktā neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskām personām no divām naudas soda vienībām līdz desmit naudas soda vienībām, juridiskajām personām no desmit naudas soda vienībām līdz divdesmit naudas soda vienībām;

43.2. 8. punktā noteiktā neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskām personām no divām naudas soda vienībām līdz desmit naudas soda vienībām, juridiskajām personām no desmit naudas soda vienībām līdz divdesmit naudas soda vienībām;

43.3. 35. punktā noteiktā neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskām personām no divām naudas soda vienībām līdz desmit naudas soda vienībām, juridiskajām personām no desmit naudas soda vienībām līdz divdesmit naudas soda vienībām.

Precizējumi: Jelgavas novada domes 2024. gada 25. septembra lēmums Nr. 4 (protokols Nr. 24)

44. Noteikumu izpildi atbilstoši savai kompetencei kontrolē un administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Jelgavas novada pašvaldības policijas amatpersonas. Administratīvo pārkāpumu lietas par noteikumu pārkāpšanu izskata Jelgavas novada Administratīvā komisija. 

45. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".