1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums

Noteikumos noteiktais pienākums nekustamā īpašuma īpašniekam kopt īpašumam piegulošo teritoriju ir samērīgs un atbilst Satversmes tiesas 2014. gada 6. novembra spriedumam lietā Nr. 2013-20-03. Pašvaldībai ir tiesības ar noteikumiem noteikt nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu kopt piegulošo teritoriju, tomēr šim regulējumam jābūt samērīgam, kā arī jānodrošina pašvaldības līdzdalība publiskā lietošanā esošo teritoriju, tostarp piegulošo teritoriju, kopšanā.

Noteikumu izdošanas mērķis ir ar ārējo normatīvo aktu noteikt tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas sakopšanu un tajā esošo ēku un inženierbūvju uzturēšanas prasības.

Ar noteikumiem nav paredzēts radīt no esošā regulējuma būtiski atšķirīgu normatīvo aktu, bet gan uzlabot jau esošo kārtību, kādā tiek kopta Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības administratīvā teritorija un uzturētas tajā esošās būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību un aizsardzību.

Sakarā ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības reorganizācijas pasākumiem un strukturālām izmaiņām, ar 01.12.2023. izveidojot iestādi "Pašvaldības policija" un no 01.03.2024. izslēdzot no pašvaldības Centrālās administrācijas struktūrvienību "Administratīvā inspekcija", saistošajos noteikumos ir nepieciešamas izmaiņas, norādot atbilstošu uzraudzības un kontroles pašvaldības iestādi.

Noteikumi paredz sabiedrības izglītošanu par pienākumu uzturēt pašvaldības administratīvajā teritorijā esošos īpašumus, savlaicīgi nopļaujot zāli, savācot lapas, notīrot sniegu u.c. Viena no prasībām, lai nodrošinātu teritorijas sakoptību un samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, ir regulāra zāles pļaušana, tādēļ noteikumos ir svarīgi noteikt zāles pļaušanas prasības.

Noteikumos ietvertās prasības (pieļaujamais zāles vidējais garums) ir nepieciešamas, lai nodrošinātu sanitāro tīrību un aizsargātu sabiedrības drošību. Sabiedrības labums, ko šīs prasības nodrošina, pārsniedz kaitējumu, kas var rasties atsevišķām personām.

Nekopta un ar garu zāli aizaugusi teritorija rada labvēlīgus apstākļus kaitēkļu, ērču un pat čūsku vairošanās iespējamībai.

Noteikumos noteikts, ka ietves, celiņi un piebrauktuves jātīra no zariem un lapām, kas var apgrūtināt pārvietošanos. Slapjās un mitrās lapas rada slīdamību un pagarina bremzēšanas ceļu, kas var izraisīt traumas un savainojumus gan gājējiem, gan transportlīdzekļu vadītājiem.

Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" 4. punkts nosaka, ka teritorijas sakopšanas darbi veicami pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Tāpat Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 159.2. apakšpunkts paredz, ka pašvaldība var noteikt būves īpašniekam pienākumu sakārtot būvi, lai tā atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, ja būve bojā ainavu.

Noteikumi nosaka prasības teritorijas kopšanai, atvieglojumus un pašvaldības palīdzību šī pienākuma īstenošanai, prasības būvju un citu ārējo konstrukciju uzturēšanai, atbildību par noteikumos noteikto prasību neievērošanu un kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā.

Izvērtējot alternatīvas noteikumu prasību ievērošanas un pārkāpumu novēršanas metodes, izmantojot nesodoša rakstura administratīvi tiesiskus līdzekļus (administratīvo aktu, piespiedu naudu vai aizvietotājizpildi), ir mainīts iepriekš paredzētais regulējums. Ir noteikts, ka kontroli un noteikumu izpildi nodrošinās, pieņemot lēmumus par šo noteikumu prasību izpildi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā: par 4., 7. un 9. punkta izpildi būs atbildīgi Pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvaldes Infrastruktūras pārraudzības nodaļas speciālisti, bet par 10.1., 10.2. un 10.3. apakšpunkta izpildi – Pašvaldības Būvvalde.

Ņemot vērā, ka ikdienas pārbaužu veikšana, patrulējot pilsētas ielās, tiek nodrošināta Pašvaldības policijas pārziņā, un šai iestādei ir visi nepieciešamie resursi administratīvo pārkāpumu fiksēšanai un administratīvo pārkāpumu procesu veikšanai, noteikumu 2., 5. punkta un 10.4. apakšpunkta kontroli un izpildi ir paredzēts nodrošināt Pašvaldības policijai.

Atbildības apmērs ir līdzvērtīgs citās tiesību normās paredzētajām sankcijām par pārkāpumiem, kas var radīt bīstamību trešajām personām. Neievērojot noteikumu prasības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība, pastāv lielāka iespējamība radīt tiešu kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai.

Pašvaldības administratīvajā teritorijā pastāv problēma ar savlaicīgi nenopļautu zāli. Teritorija, kas ir aizaugusi ar garu zāli, rada labvēlīgus apstākļus dažādu kaitēkļu un indīgo čūsku (odžu) izplatībai, apdraudot iedzīvotāju veselību un dzīvību. Nekoptās teritorijās, īpaši apdzīvoto vietu un mājokļu tuvumā, pilsētā čūskas ir bieži sastopamas. Pašvaldības praksē ir reģistrēti gadījumi, kad no kaimiņu nekoptas (ar zāli aizaugušas, nožogotas) teritorijas regulāri iekļuva odzes divās pirmsskolas izglītības iestāžu teritorijās, kā rezultātā bērniem tika ierobežota (liegta) iespēja pastaigāties bērnudārzu spēļu laukumos, līdz blakus esošā teritorija tika sakopta. Ja nebūtu saistošo noteikumu, kas paredz zāles obligātu pļaušanu, tostarp nožogotās teritorijās, praktiski nebūtu iespējams panākt to kopšanu, jo nepastāvētu tiesisks mehānisms šādu teritoriju īpašnieku ietekmēšanai, kas būtu paredzēts citās tiesību normās.

Ugunsdrošības jomā atbildība par kūlas veidošanu (pērnā gada zāli) nevar nodrošināt zāles pļaušanas regularitātes prasību ievērošanu, jo pārkāpuma sastāvu veido kūlas dedzināšana, kas ir tieši saistīta ar personu rīcību to dedzinot gan savos, gan svešos īpašumos. Tas bieži vien rada zaudējumus videi (dabai) un personu mantai, apdraudot cilvēku un dzīvnieku dzīvību un veselību. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. panta trešajā daļā ir paredzēta atbildība tikai par kūlas dedzināšanu.

Līdz 2019. gada 28. martam pašvaldības noteikumi paredzēja, ka "Zāles garums īpaši koptos zālājos nedrīkst pārsniegt 5 centimetrus (cm), pārējos kopjamos vai pie ielām piegulošajos zālājos zāles garums nedrīkst pārsniegt 10 centimetrus (cm), citas platības jāpļauj ne retāk kā divas reizes pļaušanas sezonā – līdz 23. jūnijam un līdz 31. augustam." Tomēr šāds regulējums praksē izrādījās neefektīvs, jo kontrolējošā iestāde nevarēja nodrošināt vienmērīgu zāles pļaušanas prasību izpildi un piemērot sankcijas personām, kuras nepļāva zāli līdz 23. jūnijam. Nopļaujot zāli vienu dienu pirms noteiktā termiņa, personas izvairījās no regulāras zāles pļaušanas un līdz ar to arī no administratīvās atbildības, neizpildot noteikumu mērķi. Zāles augšana ir atkarīga no meteoroloģiskajiem apstākļiem, kas katru gadu var būt atšķirīgi. Dažkārt pietiek ar vienu vai divām pļaušanas reizēm sezonā, bet citreiz zāle jāpļauj katru nedēļu, lai nodrošinātu sakoptu vidi un nepieļautu organismu, kas kaitīgi videi un cilvēka veselībai, vairošanos.

Pašvaldībā šobrīd piekoptā prakse arī būtiski ierobežo invazīvo augu sugu izplatību, kuru apkarošanas viens no veidiem ir regulāra nopļaušana (piemēram, Ministru kabineta 2008. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 559 "Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi" 20.1. apakšpunktā kā viena no mehāniskajām metodēm latvāņa izplatības ierobežošanai ir norādīta nopļaušana).

Ņemot vērā, ka iepriekšējā pašvaldības praksē bija apgrūtināta procesuālo darbību veikšana un likumpārkāpumu novēršana, kā arī balstoties uz kritēriju, kas paredz sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāti jeb to, vai administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī nodrošināt šo situāciju konstatēšanu, izmeklēšanu un pierādīšanu (sk. Tieslietu ministrijas 2023. gada 1. februāra vēstuli Nr. 1-17/356 "Par pašvaldību saistošajiem noteikumiem administratīvās atbildības jomā"), pašvaldība eksperimenta veidā piemēroja tiesību normu, neierobežojot pļaušanas regularitāti ar divām reizēm pļaušanas sezonā (līdz 23. jūnijam un līdz 31. augustam), bet nosakot konkrētu zāles garumu kā pārkāpuma sastāva noteicošo kritēriju. Jaunais regulējums skaidri definēja kontrolējošajām iestādēm kontroles kritērijus un samazināja strīdus par tiesību normas prasību interpretāciju. Prakse parādīja, ka pilsēta kļuva sakoptāka, cilvēku dzīves vide – drošāka, un novērota tendence samazināties pārkāpumu skaitam. 2021. gadā tika reģistrēti 162 nepļautas teritorijas pārkāpumi; 2022. gadā (intensīvas zāles augšanas periodā laikapstākļu dēļ, kad bija mitrs pavasaris un vasara) – 235 pārkāpumi, un 2023. gadā (sausā laikā) – 65 pārkāpumi.

Salīdzinot ar praksi, kas pieņemta citās tiesību normās, piemēram, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43. panta pirmajā daļā: "Par sadzīves atkritumu radītāja vai valdītāja nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no piecdesmit līdz trīssimt naudas soda vienībām," un Augu aizsardzības likuma 25. panta pirmajā daļā: "Par invazīvo augu sugu, izņemot ūdensaugus, izplatības pieļaušanu, tostarp audzēšanu, ierobežošanas pasākumu neīstenošanu, vairošanās pieļaušanu un pārvietošanu, izņemot pārvietošanu saistībā ar to izskaušanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz trīssimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no sešdesmit līdz sešsimt naudas soda vienībām," šajos noteikumos paredzētās administratīvās sankcijas par zāles nepļaušanu ir samērīgas.

Pašvaldības administratīvajā teritorijā pastāv problēma ar sniega mešanu uz ielas brauktuvēm, kas apdraud ceļu satiksmes dalībnieku drošību. Uzbraucot uz brauktuves novietotam sniegam, īpaši uz notīrītas vai ar pretapledojuma līdzekļiem apstrādātas virsmas, var rasties bīstama situācija, kas var izraisīt transportlīdzekļa sānslīdi vai gājēja paslīdēšanu, apdraudot viņu veselību un dzīvību. Nozares tiesību aktos šādi konkrēti gadījumi nav detalizēti atrunāti, tāpēc ir nepieciešama to regulēšana, ieviešot atbilstošas tiesību normas pašvaldības saistošajos noteikumos. Kraujot sniegu sabiedriskā transporta un taksometru pieturvietu zonās, tiek traucēta satiksmes dalībnieku redzamība. Nekontrolēti kraujot sniegu cita īpašuma teritorijā bez saskaņošanas, tiek apdraudēta vide, jo nesankcionēta no ielām savākta sniega, kas satur dažādas kaitīgas vielas, novietošana tam nepiemērotās vietās var radīt nenovēršamas kaitīgas sekas, tostarp piesārņojumu, dabai.

2021. gadā tika konstatēti četri pārkāpumi saistībā ar sniega kraušanu cita īpašuma teritorijā, 2022. gadā – seši pārkāpumi, un 2023. gadā – seši pārkāpumi. Salīdzinot ar praksi, kas pieņemta citās tiesību normās, piemēram, Ceļu satiksmes likuma 82. panta otrajā daļā: "Par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, par ceļu zemes nodalījuma joslas piegružošanu, piesārņošanu vai uzaršanu, materiālu vai priekšmetu novietošanu ceļu zemes nodalījuma joslā bez ceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas, kā arī par citu darbu veikšanu, kas pasliktina satiksmes drošību, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no simt četrdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām," un šī panta ceturtajā daļā: "Par normatīvajos aktos noteikto ceļa īpašnieka (pārvaldītāja) pienākumu nepildīšanu piemēro naudas sodu ceļa īpašniekam (pārvaldītājam) fiziskajai personai no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām," šajos noteikumos paredzētās administratīvās sankcijas par sniega mešanu uz ielas brauktuvēm, kā arī sniega kraušanu sabiedriskā transporta un taksometru pieturvietu zonās vai cita īpašuma teritorijā bez saskaņošanas, ir samērīgas.

Pašvaldības administratīvajā teritorijā pastāv problēma ar sniega un ledus (tostarp lāsteku) nenotīrīšanu no jumtiem, karnīzēm, balkoniem, lodžijām, dzegām un ūdens noteku caurulēm, kas apdraud garāmgājēju dzīvību, veselību un mantu. 2021. gadā tika konstatēti 52 pārkāpumi, 2022. gadā – 27 pārkāpumi, un 2023. gadā – 16 pārkāpumi. Vienīgais veids, kā garantēt gājēju drošību, ir veikt jumta tīrīšanu un pēc tam savākt no jumta notīrīto ledu un sniegu. Salīdzinot ar citu tiesību normu piemērošanas praksi, piemēram, Būvniecības likuma 28. panta trešo daļu: "Par būves vai tās daļas lietošanu vai pieļaušanu lietot, ja būve vai tās daļa ir tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām," šajos noteikumos paredzētās administratīvās sankcijas par sniega un ledus (tostarp lāsteku) nenotīrīšanu no jumtiem, karnīzēm, balkoniem, lodžijām, dzegām un ūdens noteku caurulēm, kur tas apdraud garāmgājēju dzīvību, veselību vai mantu, ir samērīgas.

Par noteikumu neievērošanu, kas attiecināma uz personas bezdarbību sava īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšanā, paredzēta administratīvā atbildība – brīdinājums vai naudas sods. Piemērojamā soda apmērs tiks diferencēts atkarībā no pārkāpuma un nodarītā kaitējuma smaguma, ko izvērtēs pašvaldības administratīvā komisija vai pašvaldības policijas amatpersonas.

Administratīvā soda mērķis ir atturēt īpašniekus no pārkāpumu izdarīšanas, aizsargāt pārējo iedzīvotāju tiesības dzīvot sakoptā, tīrā un drošā vidē. Brīdinājumu piemēros gadījumos, kad konstatēts, ka soda mērķi iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem nekā naudas soda piemērošana. Brīdinājums ir oficiāla reakcija uz izdarīto likumpārkāpumu, kurai ir šāda nozīme: 1) personas likumpārkāpums ir pamanīts; 2) personas rīcība konkrētajā situācijā ir nosodīta.

Naudas sods ir paredzēts, lai motivētu pie administratīvās atbildības saucamo personu atturēties no atkārtota pārkāpuma izdarīšanas un atturētu citas personas no pārkāpuma izdarīšanas. Vienlaikus naudas sodam jābūt efektīvam un samērīgam ar ieguvumu, kādu pie administratīvās atbildības saucamā persona guva vai varēja gūt, pārkāpjot noteikumos iekļautās prasības.

Izvērtējot noteikumos iekļautos soda veidus un apmērus, pašvaldība uzskata, ka noteikumos paredzētie sodi ir ar pietiekamu preventīvu spēku, lai, piemērojot sankcijas pārkāpumu gadījumā, tās būtu pietiekami atturošas no turpmākiem pārkāpumiem. Tādējādi ir pamatoti uzskatīt, ka administratīvie sodi būs efektīvi pārkāpumu skaita samazināšanā un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.

Noteikumos ir ietverta administratīvā atbildība par tādiem pārkāpumiem, kas nav noteikti nozaru likumdošanā. Sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā personām ar šīm normām noteiktais viņu tiesībām un likumiskajām interesēm radītais zaudējums.

Izmaiņas pašvaldības darbības tiesiskajā regulējumā ir nepieciešamas arī saistībā ar sabiedrības iesaisti, kas nodrošinās viedokļu uzklausīšanu un izvērtēšanu sabiedrībai būtiskos ar pašvaldības darbību saistītos jautājumos.

Samērīgums starp personai uzlikto pienākumu un sasniedzamo mērķi ir nodrošināts ar to, ka periodā no 1. novembra līdz 31. martam īpašumam piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju ietvju uzturēšanu un sakopšanu nodrošina pašvaldība, bet privātpersonas ir atbildīgas tikai periodā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, kad nav jānovāc no ietvēm sniegs. Personas, kuru nekustamajiem īpašumiem piegulošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības, var saņemt pašvaldības palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā, slēdzot ar pašvaldību vienošanos par sadarbību piegulošās teritorijas kopšanā.

2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu

Noteikumi neierobežo uzņēmējdarbības aktivitātes.

Esošo uzņēmumu attīstība un izaugsme, kā arī paaugstināta to konkurētspēja tiks veicināta, uzlabojot apkārtnes sakoptību, kas piesaistīs tūrisma, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, viesu namu un viesnīcu pakalpojumu sniedzējus.

Noteikumi neradīs ietekmi uz konkurenci.

gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām

Noteikumi paredz, kādi dokumenti ir iesniedzami atvieglojumu saņemšanai. 

Administratīvā pārkāpuma procesu par šo noteikumu pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai atbilstoši kompetencei veic Pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Rēzeknes valstspilsētas domes Administratīvā komisija.

Noteikumi paredz pašvaldības līdzdalību nekustamajiem īpašumiem piegulošo publiskā lietošanā esošo Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības teritoriju kopšanā, kā arī atvieglojumus noteiktām personu grupām.

1) Izdošanas pamatojumā ir izslēgtas atsauces uz tiesību normām, kuras nevar uzskatīt par patstāvīgu pilnvarojumu pašvaldībai izdot saistošos noteikumus;

2) Netiek izmantoti terminu skaidrojumi, kas jau noteikti citos normatīvajos aktos;

3) Visā tekstā ir precizēta vārdu lietošana atbilstoši Būvniecības likuma 11. pantam.

Atbilstoši Tieslietu ministrijas sniegtajam viedoklim:

1) Precizējot noteikumus, skaidri definētas sodāmās darbības, norādot konkrētus punktus un apakšpunktus, kuru neievērošanas gadījumā attiecīgās amatpersonas pieņem lēmumu par šo noteikumu prasību izpildi un uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu;

2) Novērsta atšķirīgu sodu piemērošana;

3) Ņemts vērā, ka soda sankcija paredz brīdinājumu, izslēdzot naudas soda minimālā apmēra noteikšanu fiziskajām un juridiskajām personām;

4) Precizējot noteikumu paskaidrojuma rakstu, tajā iekļauts administratīvās atbildības kritēriju vērtējums:

a) problēmsituācijas aktualitātes analīze (trīs gadu laikā fiksētais pārkāpumu biežums), bīstamība un kaitīgums;

b) soda apmēra un izvēles pamatojums, salīdzinot ar citām tiesību normām;

c) izvērtējums par alternatīvu sodu novēršanai ar nesodoša rakstura administratīvi tiesisku līdzekļu palīdzību (administratīvais akts, piespiedu nauda vai aizvietotājizpilde), norādot amatpersonas, kas veiks attiecīgos procesus un izvēles apsvērumus.

Ņemot vērā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumus:

1) Precizējot noteikumus, ir izslēgti terminu skaidrojumi, kas jau ir sniegti citos normatīvajos aktos, kā arī termini, kas ir vispārzināmi fakti;

2) Pārskatot noteikumus, ir izņemti regulējumi, kas jau ir paredzēti citos normatīvajos aktos, un, ievērojot labas prakses principus, noteikumi ir papildināti ar VARAM ieteiktajiem precizējumiem;

3) Precizējot noteikumus, ir izslēgti regulējumi, kas jau ir paredzēti atkritumu apsaimniekošanas jomā, saglabājot nokritušo lapu izvešanas termiņu, kas nav noteikts citos tiesību aktos, un precizējot terminus "krautnes, bērtnes, glabātuves," izskaidrojot to saturu – kurināmais materiāls, kokmateriāli, būvmateriāli u.c.;

4) Precizējot noteikumus, ir izslēgti regulējumi, kas jau ir paredzēti citos tiesību aktos attiecībā uz dzīvojamo māju teritoriju sakopšanas darbiem;

5) Precizējot noteikumus, ir izslēgti būvniecības procesa regulējumi un būves vai tās daļas lietošanas ierobežojumi.

Izvērtējot VARAM priekšlikumus:

1) Precizējot noteikumus, paskaidrojuma raksts ir papildināts ar pamatojumu, kāpēc pašvaldība ir noteikusi šādu zāles pļaušanas kārtību, nosakot pieļaujamo zāles garumu, ieskaitot tās pļaušanu teritorijās, kas ir norobežotas ar sētu vai dzīvžogu un nav publiski redzamas;

2) Precizējot noteikumus, ir izslēgts regulējums par pretslīdes materiālu izmantošanu ziemas sezonā un to izvešanu pavasarī.

Saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai no 2024. gada 21. maija līdz 2024. gada 4. jūnijam. Norādītajā laika posmā sabiedrības pārstāvji nebija izteikuši priekšlikumus vai iebildumus.

Saistošie noteikumi tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības tīmekļvietnē www.rezekne.lv.