1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā Varakļānu novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) sniedz palīdzību Varakļānu novada iedzīvotājiem dzīvojamo telpu jautājuma risināšanā (turpmāk – Palīdzība).

2. Noteikumos paredzēto Palīdzību var saņemt Pašvaldības attiecīgajā Palīdzības reģistrā reģistrētās personas, kuras savu dzīvesvietu ir deklarējušas Pašvaldības administratīvajā teritorijā, ievērojot likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Palīdzības likums) 7. panta pirmo, trešo un ceturto daļu un Palīdzības likuma paredzētos izņēmumus.

3. Pašvaldība šajos Noteikumos noteiktajā kārtībā Personām sniedz sekojošu Palīdzību:

3.1. izīrē Pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas;

3.2. dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētam speciālistam;

3.3. izīrē sociālos dzīvokļus;

3.4. nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu;

3.5. veic īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu Pašvaldības dzīvojamo telpu.

4. Lēmumu par Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas izīrēšanu konkrētai Personai, lēmumu par Personas reģistrēšanu Palīdzības saņemšanai, izslēgšanai no Palīdzības reģistra, lēmumu par īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu Pašvaldības dzīvojamo telpu, kā arī par Palīdzības sniegšanas secību, ņemot vērā konkrētos apstākļus, pieņem Varakļānu novada dome (turpmāk – Dome).

5. Domei ir tiesības atteikt Personai šo Noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto Palīdzības veidu Palīdzības likuma 7. panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos, ja:

5.1. piecu gadu laikā pēc tam, kad persona ar savu rīcību pasliktinājusi savas vai īrētās dzīvojamās telpas tehnisko stāvokli. Atteikums var tikt pamatots ar apsekošanas aktu, ko sastādījis ēkas apsaimniekotājs, izīrētājs vai Varakļānu novada Būvvalde;

5.2. piecu gadu laikā pēc tam, kad personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas bojāšanu un vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpšanu;

5.3. piecu gadu laikā pēc tam, kad personas dzīvojamās telpas īres līgums tika izbeigts sakarā ar īres maksas, komunālo maksājumu vai citu ar dzīvokļa īri saistītu maksājumu parādu.

6. Izvērtējot ekonomisko pamatu Pašvaldības dzīvojamo telpu uzturēšanā, kuras nav izīrētas vai nav atbilstošas, lai tiktu piedāvātas Personām Palīdzības sniegšanai, ar Domes lēmumu īres tiesības var tikt piešķirtas izsoles kārtībā.

7. Persona, kura vēlas saņemt Palīdzību, iesniedz Pašvaldībā iesniegumu, norādot nepieciešamo palīdzības veidu un pievieno atbilstošus dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga reģistrēties uz Noteikumu 3. punktā paredzēto Palīdzību:

7.1. pensionāra vai personas ar invaliditāti apliecības kopiju;

7.2. politiski represētas personas apliecības kopiju;

7.3. repatrianta statusu apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus;

7.4. tiesas sprieduma, izīrētāja rakstiska uzteikuma vai cita juridiski pamatota dokumenta par izlikšanu no esošās dzīvesvietas kopiju, uzrādot oriģinālu;

7.5. rakstveida apliecinājumu, ka personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

7.6. brīvības atņemšanas vietas izdotu izziņu par atbrīvošanu no ieslodzījuma vietas;

7.7. bērna dzimšanas apliecības kopiju vai bāriņtiesas lēmuma par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu kopiju, uzrādot oriģinālu;

7.8. bāriņtiesas lēmuma par aizgādņa iecelšanu kopiju, uzrādot oriģinālu;

7.9. bērna invaliditātes apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

7.10. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

7.11. lēmuma par dzīvojamās mājas denacionalizāciju kopiju;

7.12. citus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt Pašvaldības Palīdzību šo Noteikumu, Palīdzības likumā vai citā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos.

8. Varakļānu novada Sociālais dienests (turpmāk – Sociālais dienests) izskata iesniegumu, veic dokumentu pirmapstrādi, nepieciešamības gadījumā, dzīvesvietas apsekošanu un apstākļu izvērtēšanu.

9. Noteikumu 7. punktā minētie dokumenti nav jāiesniedz, ja attiecīgie dokumenti vai nepieciešamā informācija jau ir Pašvaldības rīcībā. Ja palīdzības izvērtēšanā nepieciešama papildus informācija, Pašvaldībai ir tiesības ieskatīties tai pieejamajās datubāzēs un pārbaudīt nepieciešamo informāciju un nepieciešamības gadījumā lūgt Personai precizēt iesniegumu, pievienojot tam nepieciešamos dokumentus.

10. Ja Persona neatbilst Noteikumiem, kas tai sniedz tiesības uz Palīdzību vai, ja iesniegumā sniegta nepatiesa informācija, informācija ir nepilnīga un tā netiek precizēta, Sociālais dienests sagatavo atbildi nosūtīšanai Personai, ko saskaņo un paraksta domes priekšsēdētājs. Jautājums uz Domes sēdi netiek virzīts.

11. Ja Persona atbilst Noteikumu kritērijiem, kas tai sniedz tiesības uz Palīdzību, Sociālais dienests sagatavo lēmumprojektu izskatīšanai Domē par personas iekļaušanu Palīdzības reģistrā.

12. Personām, kurām Palīdzība sniedzama neatliekami saskaņā ar Palīdzības likuma 13. pantu, rīkojumu par Palīdzības sniegšanu izdod Domes priekšsēdētājs ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pamatojoties uz Sociālā dienesta sagatavotu izvērtējumu.

13. Pašvaldība kārto sekojošus Palīdzības reģistrus:

13.1. pirmās kārtas reģistrs;

13.2. vispārējās kārtības reģistrs;

13.3. sociālo dzīvokļu palīdzības reģistrs;

13.4. maiņas reģistrā.

14. Par katru personu, kas reģistrēta Palīdzības saņemšanai, tiek iekārtota atsevišķa reģistrācijas lieta, kurā norāda Palīdzības likuma 9. pantā noteikto informāciju, kā arī papildus reģistrācijas lietā norāda:

14.1. deklarētās dzīvesvietas adresi;

14.2. personas kodu;

14.3. ģimenes locekļu skaitu;

14.4. apliecinājumu par īpašiem apstākļiem;

14.5. citi dokumenti, kas saistīti ar Palīdzības izskatīšanu.

15. Dome izslēdz personu no Palīdzības reģistra atbilstoši Palīdzības likuma 10. panta nosacījumiem.

16. Ar pagaidu dzīvojamo telpu tiek nodrošinātas personas, kurām neatliekami sniedzama Palīdzība normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī krīzes situācijās, pamatojoties uz Sociālā dienesta, Bāriņtiesas vai valsts kompetentas institūcijas izvērtējumu, ar Domes priekšsēdētāja rīkojumu līdz jautājuma izskatīšanai tuvākajā kārtējā Domes sēdē. Pagaidu dzīvojamā telpa var neatbilst Palīdzības likuma 16. panta nosacījumiem.

17. Personas, kurām palīdzību ir tiesības saņemt pirmām kārtām, nosaka Palīdzības likuma 14. pants. Šīs personas tiek reģistrētas pirmās kārtas Palīdzības reģistrā.

18. Tiesības uz Palīdzību vispārējā kārtībā ir:

18.1. persona, kurai noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, ja personas īpašumā vai lietošanā nav dzīvošanai piemērotas telpas;

18.2. personai, kurai noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un kurām nav apgādnieku, ja personas īpašumā vai lietošanā nav dzīvošanai piemērotas telpas;

18.3. personai, kurai ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, ja personas īpašumā vai lietošanā nav dzīvošanai piemērotas telpas;

18.4. ģimenei, kura audzina trīs vai vairāk nepilngadīgus bērnus, ja īpašumā vai lietošanā nav dzīvošanai piemērotas telpas;

18.5. nepilnai ģimenei, kura audzina vismaz vienu nepilngadīgu bērnu, ja īpašumā vai lietošanā nav dzīvošanai piemērotas telpas;

18.6. personai, kura audzina bērnu ar invaliditāti ar kustību traucējumiem un dzīvo īrētā dzīvojamā telpā augstāk par pirmo stāvu bez vides pieejamības;

18.7. kvalificētam speciālistam, kurš nodarbināts Noteikumu 22. punkta noteiktā Varakļānu novada teritorijā reģistrētā nozarē privātajā sektorā vai Pašvaldībā, tās iestādē vai kapitālsabiedrībā (turpmāk – Speciālists).

19. Tiesības uz sociālo dzīvokļa īri ir personai (ģimenei), kura atbilst Palīdzības likuma 21.⁶ pantā noteiktajām prasībām un:

19.1. personai ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kurai Sociālais dienests noteicis pakalpojumu aprūpe mājās;

19.2. pensijas vecuma personai, kurai Sociālais dienests noteicis pakalpojumu aprūpei mājās;

19.3. personai, kurai ir pārtraukta pakalpojumu sniegšana ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, ja tā Pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojusi pirms iestāšanās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, tai nav iespējams iemitināties iepriekš aizņemtajā dzīvojamā telpā;

19.4. maznodrošinātai nepilnai ģimenei, kura audzina vismaz vienu nepilngadīgu bērnu, ja īpašumā vai lietošanā nav citas dzīvojamās telpas.

20. Ja persona (ģimene) ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, bet ir izteikusi vēlēšanos arī turpmāk īrēt līdz šim īrēto dzīvokli, Dome var atcelt dzīvoklim sociālā dzīvokļa statusu un var lemt par dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu, ja persona atbilst kādam no Noteikumu 17. vai 18. punktā minētajiem kritērijiem.

21. Sociālā dzīvokļa īres maksa ir 70 % no noteiktās īres maksas apmēra piešķirtajam dzīvoklim, kurus Pašvaldība izīrē saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma nosacījumiem. Atlikušos 30 % no īres maksas, pamatojoties uz pārvaldnieka vai īres maksas administrētāja iesniegtajiem maksājuma dokumentiem, sedz Pašvaldība no sociālā budžeta līdzekļiem.

22. Pašvaldība sniedz Palīdzību Speciālistam piedāvājot dzīvojamo telpu, kurai Dome noteikusi speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu.

Pašvaldība sniedz Palīdzību izvērtējot Speciālista ģimenes vajadzības, saskaņā ar Palīdzības likuma 21.² panta pirmo daļu, Speciālistam, kurš nodarbināts lauksaimniecības, lopkopības, zivsaimniecības, ražošanas, tūrisma, mežsaimniecības, veselības un sociālās aprūpes, izglītības, enerģētikas nozarēs vai šo nozaru ietvaros nodrošina Pašvaldības pārvaldes uzdevumu izpildi un administrēšanu, kas izriet no Pašvaldības funkcijām, saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmo daļu.

23. Ja Speciālists ir zaudējis tiesības īrēt dzīvojamo telpu, izbeidzies īres līguma termiņš, Speciālists ir izteicis vēlēšanos arī turpmāk īrēt līdz šim īrēto dzīvokli, Dome var atcelt dzīvoklim speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu un var lemt par dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu, ja persona atbilst kādam no Noteikumu 17. vai 18. punktā minētajiem kritērijiem.

24. Persona, kura īrē Pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu, norādot pamatotus apstākļus, var īrēto dzīvojamo telpu apmainīt pret citu neapdzīvotu dzīvojamo telpu vai citu īrēto Pašvaldības dzīvojamo telpu, ja Pašvaldības izīrēto telpu īrnieki par to savstarpēji rakstveidā vienojas.

25. Noteikumu 24. punktā noteiktā īrēto dzīvojamo telpu maiņa tiek veikta, ņemot vērā attiecīgajai dzīvojamai telpai noteikto statusu.

26. Īrēto dzīvojamo telpu maiņa var tikt veikta, ja Personai (Personām) par dzīvojamo telpu nav īres un/vai komunālo maksājumu parāda.

27. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, iesniedz Pašvaldībā iesniegumu, kuru parakstījuši visi pilngadīgie ģimenes locekļi, un dzīvojamās telpas īres līgumu.

28. Ja Pašvaldības rīcībā ir sertificēta speciālista atzinums par to, ka Pašvaldībai piederoša dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa ir sliktā tehniskā vai avārijas stāvoklī un nav dzīvošanai derīga, tad attiecīgās dzīvojamās mājas vai dzīvojamās telpas īrnieki ir prioritāri nodrošināmi ar citu dzīvojamo telpu.

29. Noteikumu izpratnē dzīvojamās telpas tiek klasificētas:

29.1. dzīvojamā telpa – labiekārtots dzīvoklis, daļēji labiekārtots dzīvoklis, dzīvoklis bez ērtībām un dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;

29.2. labiekārtots dzīvoklis – dzīvojamā telpa, kas nodrošināta ar šādiem pamatpakalpojumiem – centralizētu siltumapgādi vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, centralizētu ūdensapgādi un kanalizācijas notekūdeņu novadīšanu dzīvoklī un sadzīves atkritumu izvešanu. Dzīvojamā telpa var būt nodrošināta ar papildpakalpojumiem (centralizēta ūdens uzsildīšana, gāzes plīts, u.c.);

29.3. daļēji labiekārtots dzīvoklis – dzīvojamā telpa, kas nodrošināta ar šādiem pamatpakalpojumiem – krāsns apkuri, centralizētu ūdens apgādi dzīvoklī, kanalizācijas notekūdeņu novadīšanu dzīvoklī vai ārpus tā, un sadzīves atkritumu izvešanu;

29.4. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvojamās telpas, kas nodrošinātas ar šādiem pamatpakalpojumiem – krāsns apkuri, ūdensapgādi un kanalizācijas notekūdeņu novadīšanu ārpus dzīvokļa;

29.5. dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – dzīvojamā telpa dažādu sociālo grupu dzīvojamā mājā vai istabu plānojuma dzīvojamā mājā, kurās palīgtelpas (gaitenis, virtuve, tualete, duša) nodotas koplietošanā vairākiem īrniekiem;

29.6. sociālais dzīvoklis – dzīvojamā telpa, kurai Pašvaldība noteikusi sociālās dzīvokļa statusu vai kura atrodas sociālajā dzīvojamā mājā.

30. Pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu vienotu uzskaiti veic Varakļānu "Dzīvokļu komunālais uzņēmums" SIA, izveidojot Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu reģistru.

31. Palīdzības reģistru kārto un uztur Pašvaldība un reizi gadā uz 1. februāri aktualizē tajā iekļauto personu kārtas numurus, pamatojoties uz dokumentiem, kas aktualizēti un apliecina personas tiesības īrēt Pašvaldības piederošo vai nomāto dzīvojamo telpu saskaņā ar šiem Noteikumiem.

32. Pašvaldībai piederošās vai Pašvaldības nomātas dzīvojamās telpas pārvaldnieks septiņu dienu laikā paziņo Pašvaldībai par dzīvojamās telpas atbrīvošanos un vienlaicīgi iesniedz apliecinājumu, ka šī dzīvojamā telpa ir derīga dzīvošanai.

33. Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu reģistrā iekļautā informācija par neizīrētām Pašvaldībai piederošām dzīvojamām telpām ir brīvi pieejama Pašvaldībā, kura reģistrēta Palīdzības reģistros vai kurai šāda Palīdzība sniedzama neatliekami.

34. Ikvienu neizīrētu Pašvaldībai piederošo vai nomāto dzīvojamo telpu piedāvā īrēt Personām, kuras ir reģistrētas šajos Noteikumos noteiktajā kārtībā šo Personu reģistrācijas secībā.

35. Dzīvojamo telpu piedāvāšana notiek atbilstoši Personu reģistrācijas secībai atbilstoši Palīdzības likuma 17. un 18. pantā noteiktajam. Piedāvājot izīrēt Personai dzīvojamo telpu, ņem vērā iesniegumā norādītās vēlmes, maksātspēju un atbilstību Personas (ģimenes) vajadzībām.

36. Izīrējamas dzīvojamās telpas piedāvāšanu atliek uz laiku, pamatojoties uz Personas iesniegumu kā arī valsts institūciju sniegtajām ziņām.

37. Bez vecāku gādības palikušais bērns, kas mācās izglītības iestādē un kuram dzīvojamā telpa uz tās piedāvāšanas brīdi nav nepieciešama, iesniedz Pašvaldībā iesniegumu, pievienojot izziņu no mācību iestādes (ja Pašvaldības rīcībā nav šāda informācija vai šāda informācija nav iegūstama). Šādā gadījumā dzīvojamās telpas piedāvāšanu atliek līdz brīdim, kamēr bez vecāku gādības palikušajam bērnam dzīvojamā telpa kļūst nepieciešama, bet ne ilgāk kā Palīdzības likumā noteiktajā termiņā.

38. Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas vai sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas pārvaldītājs un Persona, kura saskaņā ar Domes lēmumu atzīta par tiesīgu īrēt Pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli viena mēneša laikā no tā pieņemšanas brīža.

39. Īres līgums var tikt izbeigts pirms termiņa ar zemākas labiekārtotības dzīvesvietas ierādīšanu vai bez ierādīšanas, ja konstatēti normatīvo aktu, līguma, sociālo dzīvokļu lietošanas un iekšējās kārtības nosacījumu pārkāpumi.

40. Ja īrniekam noteikts saskarsmes ierobežojums ar personām, kas likumīgi izmitinātas dzīvoklī, īres līgums tiek noslēgts uz pilngadīgu ģimenes locekli atbilstoši noteikumiem.

41. Īres līguma termiņš:

41.1. pagaidu dzīvojamām telpām ne ilgāk kā līdz 12 (divpadsmit) mēnešiem;

41.2. Personām, kurām tiek piešķirta Pašvaldības dzīvojamā telpa atbilstoši Noteikumu 17. un 18. punktam:

41.2.1. uz 1 (vienu) gadu – piešķirot dzīvokli un pagarinot īres līguma termiņu, ja ir maksājumu kavējumi un konstatēti nebūtiski līguma nosacījumu pārkāpumi;

41.2.2. uz 3 (trīs) gadiem – pagarinot īres līguma termiņu pirmo reizi, ja nav parādsaistību un citu līguma noteikumu pārkāpumu;

41.2.3. uz 5 (pieciem) gadiem – pagarinot īres līguma termiņu otro reizi un turpmāk, ja nav parādsaistību un citu līguma noteikumu pārkāpumu;

41.3. sociāliem dzīvokļiem ir uz laiku līdz sešiem mēnešiem un īres līgumu pagarina ikreiz, kad saņemts īrnieka iesniegums par līguma pagarināšanu, ja Persona nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli un nav konstatēti citi līguma, sociālo dzīvokļu lietošanas un iekšējās kārtības nosacījumu pārkāpumi;

41.4. dzīvoklis Speciālistam tiek izīrēts saskaņā ar Palīdzības likuma 21.³ panta pirmo un otro daļu.

42. Iesniegumu ar lūgumu pagarināt īres līgumu persona iesniedz Pašvaldībā ne vēlāk kā viena mēneša laikā pirms īres līguma termiņa beigām.

43. Ja šo Noteikumu 42. punktā minētais iesniegums iesniegts vēlāk kā vienu mēnesi pēc Pašvaldības dzīvojamās telpas vai sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām, Dome atzinusi iesnieguma iesniegšanas kavējumu par pamatotu un Persona pēc īres līguma termiņa beigām nav zaudējusi tiesības īrēt dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli, īres līgums var tikt atjaunots un pagarināts.

44. Ja Pašvaldības dzīvojamā telpa vai sociālais dzīvoklis ir izīrēts, pamatojoties uz īrnieka iesniegtām nepatiesām ziņām, viņš zaudē tiesības uz šo dzīvojamo telpu ar dienu, kad stājas spēkā attiecīgais Domes lēmums par nelikumīgu dzīvojamās telpas saņemšanu, un dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts Dzīvojamo telpu īres likuma noteiktajā kārtībā.

45. Pašvaldības dzīvojamās telpas īres maksu nosaka Pašvaldība.

46. Aktualizējot vai apvienojot palīdzības reģistru personu kārtas numurs tiek piešķirts ņemot vērā iesnieguma datumu par palīdzības sniegšanu, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un aktualizētajiem dokumentiem.

47. Saistošie noteikumi stājas spēkā Pašvaldību likuma 47. panta noteiktajā kārtībā.

48. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Varakļānu novada domes 2022. gada 24. februāra saistošie noteikumi Nr. 3 "Kārtība, kādā Varakļānu novada pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".