1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Madonas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības veidus, palīdzības sniegšanas kārtību un termiņu, uz kādu slēdzams īres līgums.

2. Personas tiesības saņemt palīdzību nosaka likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Palīdzības likums) un noteikumi.

3. Pašvaldība sniedz palīdzību personai, kura savu dzīvesvietu ir deklarējusi pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumos, un kura atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību.

4. Pašvaldība Palīdzības likumā un noteikumos noteiktajā kārtībā un gadījumos sniedz šādu palīdzību:

4.1. izīrē pašvaldībai piederošu vai nomātu dzīvojamo telpu, kurai nav noteikts sociālā dzīvokļa vai speciālistam izīrējamas dzīvošanai derīgas telpas statuss (turpmāk – Pašvaldības dzīvojamā telpa);

4.2. izīrē sociālo dzīvokli;

4.3. veic īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu Pašvaldības dzīvojamo telpu.

5. Pašvaldība atbilstoši Palīdzības likuma nosacījumiem sniedz palīdzību personām, kurām neatliekami sniedzama palīdzība, nodrošinot tās ar pagaidu dzīvojamo telpu.

6. Pašvaldības palīdzību persona var saņemt jebkurā pašvaldības teritoriālajā iedalījumā, kurā persona izteikusi vēlmi dzīvot, ja attiecīgajā teritorijā ir izīrējama Pašvaldības dzīvojamā telpa.

7. Lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību, personas reģistrēšanu attiecīgajā palīdzības reģistrā vai izslēgšanu no tā, kā arī lēmumu par palīdzības sniegšanu atbilstoši noteikumu 4. punktā noteiktajam palīdzības veidam vai Palīdzības likuma 13. panta nosacījumiem pieņem pašvaldības Dzīvokļu jautājumu komisija (turpmāk – Komisija).

8. Komisijai ir tiesības atteikt atzīt personu par atbilstošu noteikumu 4.1. apakšpunktā noteiktajam palīdzības veidam:

8.1. Palīdzības likuma 7. panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos;

8.2. ja piecu gadu laikā pirms palīdzības lūgšanas persona ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas tehnisko stāvokli, ko apliecina pašvaldības institūcijas, Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrētāja sastādīts Pašvaldības dzīvojamās telpas apskates akts;

8.3. ja personai ir īres un/vai maksas par komunālajiem pakalpojumiem un/vai ar dzīvojamo telpu lietošanu saistīto maksājumu parāds par iepriekš īrēto Pašvaldības dzīvojamo telpu un persona nav noslēgusi vienošanos par parāda atmaksu vai nepilda noslēgto vienošanos.

9. Papildu Palīdzības likuma 14. pantā noteiktajām personu kategorijām, kurām pirmām kārtām sniedzama palīdzība, izīrējot Pašvaldības dzīvojamo telpu, pašvaldība nodrošina ar noteikumu 4.1. apakšpunktā minēto palīdzības veidu vispārējā kārtībā šādas personu kategorijas:

9.1. personu (ģimeni), kuras aprūpē ir vismaz trīs bērni, arī gadījumos, ja attiecīgās ģimenes bērni jau ir pilngadīgi, bet nav sasnieguši 24 gadu vecumu un mācās Latvijas Republikā akreditētā izglītības iestādē;

9.2. personu, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un saņem vecuma pensiju, ja tās īpašumā nav dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas.

10. Papildu Palīdzības likuma 21.⁶ panta pirmajā daļā noteiktajām personu kategorijām, kurām ir tiesības īrēt sociālo dzīvokli, pašvaldība sniedz palīdzību, izīrējot sociālo dzīvokli, šādām personu kategorijām:

10.1. personai ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kurai nav apgādnieku, ja tās īpašumā nav dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;

10.2. personai, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un kurai Sociālais dienests piešķīris pakalpojumu aprūpe mājās, ja tās īpašumā nav dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;

10.3. personai, kurai tiks pārtraukta pakalpojuma sniegšana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un saskaņā ar Sociālā dienesta vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sociālā darbinieka atzinumu tā spēj dzīvot patstāvīgi, tai nav iespējams iemitināties iepriekš aizņemtajā dzīvojamā telpā, un tās īpašumā nav dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas.

11. Persona (ģimene), kura vēlas saņemt palīdzību, iesniedz pašvaldībai rakstisku iesniegumu, norādot pamatojumu palīdzības nepieciešamībai un vēlamo palīdzības veidu, kā arī pievieno noteikumu 13. punktā norādītos dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt palīdzību.

12. Iesniegumu palīdzības saņemšanai paraksta visi kopā dzīvojošie pilngadīgie ģimenes locekļi.

13. Persona iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

13.1. Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 1. punkta "a" un "b" apakšpunktos norādītās personas:

13.1.1. spēkā esoša tiesas sprieduma kopiju, uzrādot oriģinālu, par izlikšanu no īrētās dzīvojamās telpas īres maksas un citu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu nesamaksāšanas dēļ;

13.1.2. pensionāra vai invaliditātes apliecības kopiju, ja pašvaldība šo informāciju nevar iegūt;

13.2. Likuma 14. panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunktā norādītās personas:

13.2.1. politiski represētas personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja pašvaldība šo informāciju nevar iegūt;

13.2.2. spēkā esoša tiesas sprieduma par izlikšanu no dzīvojamās telpas kopiju, uzrādot oriģinālu;

13.2.3. apliecinājumu, ka personas lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;

13.3. Likuma 14. panta pirmās daļas 2. punktā norādītās personas:

13.3.1. spēkā esoša tiesas sprieduma kopiju, uzrādot oriģinālu, par izlikšanu no dzīvošanai derīgas telpas gadījumos, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvošanai derīgas telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju vai remonta izdevumiem;

13.3.2. politiski represētas personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja pašvaldība šo informāciju nevar iegūt, un apliecinājumu, ka personas lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;

13.4. Likuma 14. panta pirmās daļas 4. punktā norādītās personas:

13.4.1. repatrianta statusu apliecinošu dokumentu;

13.4.2. arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas;

13.5. Likuma 14. panta pirmās daļas 4.¹ punktā norādītās personas iesniedz politiski represētas personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja pašvaldība šo informāciju nevar iegūt;

13.6. Likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktā norādītās personas:

13.6.1. ieslodzījuma vietas izdotu izziņu par atbrīvojumu no ieslodzījuma;

13.7. noteikumu 9.1. apakšpunktā norādītā persona (ģimene):

13.7.1. izziņu no mācību iestādes, ja pašvaldība šo informāciju nevar iegūt;

13.8. noteikumu 9.2. apakšpunktā norādītā persona (ģimene):

13.8.1. apliecinājumu, ka personas īpašumā nav dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;

13.9. noteikumu 10. apakšpunktā norādītā persona:

13.9.1. apliecinājumu, ka personas īpašumā nav dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas.

14. Lai sagatavotu un pieņemtu lēmumu par palīdzības piešķiršanu, pašvaldībai ir tiesības pieprasīt vai iegūt papildu dokumentus un informāciju no personas, citām institūcijām un pārbaudīt personas sniegto ziņu patiesumu valsts datu reģistros.

15. Persona tiek reģistrēta šādos pašvaldības palīdzības reģistros:

15.1. 1. reģistrs – Dzīvojamo telpu izīrēšanas reģistrs:

15.1.1. 1. grupa – pirmām kārtām nodrošināmo personu reģistrs;

15.1.2. 2. grupa – vispārējā kārtībā nodrošināmo personu reģistrs;

15.2. 2. reģistrs – Sociālā dzīvokļa izīrēšanas reģistrs;

15.3. 3. reģistrs – Dzīvojamās telpas apmaiņas reģistrs.

16. Lēmumu par sociālā dzīvokļa statusa noteikšanu vai sociālā dzīvokļa statusa atcelšanu pieņem pašvaldības dome pēc Komisijas ierosinājuma.

17. Sociālā dzīvokļa statusu var noteikt:

17.1. neizīrētam Pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošam dzīvoklim;

17.2. pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošam dzīvoklim, kuru īrē persona, kurai ir tiesības īrēt sociālo dzīvokli, ja tā rakstiski izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli un ja Komisija ierosinājusi tam noteikt sociālā dzīvokļa statusu.

18. Ja sociālā dzīvokļa statusu nosaka noteikumu 17.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, ar personu tiek izbeigts līdzšinējais īres līgums un saskaņā ar Komisijas lēmumu ar īrnieku tiek noslēgts sociālā dzīvokļa īres līgums.

19. Persona ar Komisijas lēmumu var tikt atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību, izīrējot tai sociālo dzīvokli, ja tā atbilst Palīdzības likuma 21.⁶ panta pirmajā daļā vai noteikumu 10. punktā noteiktajām prasībām, un iesniegusi pašvaldībai iesniegumu, kuru parakstījuši visi pilngadīgie ģimenes locekļi, un attiecīgos dokumentus, kas apliecina atbilstību Palīdzības likuma 21.⁶ panta pirmās daļas vai noteikumu 10. punktā noteiktajām prasībām, ja pašvaldība šo informāciju nevar iegūt.

20. Īres maksa sociālajā dzīvoklī ir par 50 % zemāka par īres maksu, kas noteikta pašvaldības īpašumā esošajiem attiecīgās kategorijas dzīvokļiem, to nosaka pašvaldības atbildīgais speciālists, sagatavojot sociālā dzīvokļa īres līgumu, atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par pašvaldībai piederošo un tās nomāto dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas kārtību.

21. Sociālā dzīvokļa īrnieks maksā pašvaldības noteikto sociālā dzīvokļa īres maksu un tos ar sociālā dzīvokļa lietošanu saistītos izdevumus, kurus neapmaksā pašvaldība.

22. Sociālos dzīvokļus personām piedāvā īrēt reģistrācijas secībā.

23. Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu.

24. Vienu mēnesi pirms sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām, ja persona (ģimene) nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli un ievēroti iepriekš noslēgtā sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumi, personai ir tiesības lūgt, lai tiek noslēgts jauns sociālā dzīvokļa īres līgums, iesniedzot iesniegumu un pievienojot dokumentus, kas apliecina atbilstību Palīdzības likuma 21.⁶ panta pirmās daļas vai noteikumu 10. punkta prasībām.

25. Sociālais dienests pārrauga sociālo dzīvokļu īres līgumu termiņus un vienu mēnesi pirms sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām pārliecinās, vai nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata sociālais dzīvoklis izīrēts attiecīgajai personai (ģimenei) un iesniedz atzinumu Komisijai.

26. Īrniekam ir tiesības apmainīt īrēto Pašvaldības dzīvojamo telpu pret citu Pašvaldības dzīvojamo telpu, ja īrnieks vēlas:

26.1. dzīvojamo telpu ar mazāku platību vai zemāku labiekārtojuma līmeni, ja nav parādu par Pašvaldības dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem vai noslēgta vienošanās par parādu samaksu;

26.2. dzīvojamo telpu ar lielāku platību vai augstāku labiekārtojuma līmeni, ja ir palielinājies ģimenes locekļu skaits un nav parādu par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem;

26.3. dzīvojamo telpu zemākā ēkas stāvā vai ar labāku tehnisko stāvokli personas vai tās ģimenes locekļu veselības stāvokļa dēļ, ja nav parādu par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.

27. Persona var tikt atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību, apmainot dzīvojamo telpu, ja tā atbilst noteikumu 26. punktā minētajiem nosacījumiem un ir iesniegusi attiecīgos dokumentus:

27.1.1. kopā ar īrnieku dzīvojošo un īres līgumā ierakstīto pilngadīgo ģimenes locekļu rakstisku piekrišanu Pašvaldības dzīvojamās telpas maiņai;

27.1.2. ģimenes ārsta izziņu par personas vai ģimenes locekļa veselības stāvokli, ja nepieciešams;

27.1.3. noslēgtās vienošanās par parādu samaksu kopiju, ja nepieciešams.

28. Palīdzības reģistros iekļautajām personām palīdzība tiek sniegta tādā secībā, kādā tās reģistrētas katrā no reģistra grupām, izvērtējot piedāvātās dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas platības atbilstību mājsaimniecības locekļu skaitam un maksātspējai.

29. Palīdzība, izīrējot Pašvaldības dzīvojamo telpu, tiek piešķirta uz noteiktu laiku.

30. Komisija, pieņemot lēmumu par palīdzības sniegšanu, izīrējot Pašvaldības dzīvojamo telpu, nosaka termiņu, uz kādu slēdzams īres līgums.

31. Pašvaldības dzīvojamo telpu, izņemot sociālo dzīvokli, izīrē uz šādu termiņu un šādā kārtībā:

31.1. sākotnēji Pašvaldības dzīvojamā telpa tiek izīrēta uz vienu gadu ar tiesībām pagarināt īres līguma termiņu:

31.1.1. atkārtoti – uz vienu gadu, ja persona ir uzkrājusi īres maksas, komunālo maksājumu vai citu maksājumu, kas saistīti ar Pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanu un kopīpašuma uzturēšanu, parādu un noslēgusi vienošanos par parāda samaksu;

31.1.2. atkārtoti – uz trīs gadiem, ja persona pilda līguma nosacījumus, ja īrnieka un viņa ģimenes locekļu dzīvesvieta deklarēta izīrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas adresē, ja īrniekam, viņa ģimenes loceklim nepieder dzīvošanai derīgs atsevišķs dzīvokļa īpašums vai dzīvojamā māja.

32. Pašvaldības dzīvojamās telpas īres līguma termiņš, Pašvaldības dzīvojamo telpu sākotnēji izīrējot un atkārtoti pagarinot īres līguma termiņu, kopā nepārsniedz 10 gadus. Pēc īres līguma termiņa – 10 gadi – notecējuma, Komisija ir tiesīga izvērtēt personas atbilstību Palīdzības likuma un noteikumu prasībām un, ja persona atbilst Palīdzības likuma un noteikumu prasībām, pieņemt lēmumu noslēgt jaunu īres līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

33. Iesniegumu par atkārtota Pašvaldības dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu persona iesniedz mēnesi pirms īres līguma termiņa beigām.

34. Personai, kas saņēmusi palīdzību, ir pienākums viena mēneša laikā noslēgt īres līgumu ar Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrētāju, kā arī deklarēt dzīvesvietu attiecīgajā adresē.

35. Pašvaldības dzīvojamās telpas īrnieka nāves gadījumā vai dzīvesvietas maiņas gadījumā pilngadīga persona, kura kopā ar īrnieku saņēmusi palīdzību atbilstoši normatīvajam aktam par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, triju mēnešu laikā ir tiesīga prasīt, lai ar to tiek noslēgts Pašvaldības dzīvojamās telpas īres līgums iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus.

36. Atbildīgais speciālists aktualizē palīdzības reģistrus līdz katra gada 1. februārim, pārbaudot palīdzības reģistros iekļautos datus, pārbaudot, vai personas ir saglabājušas tiesības saņemt palīdzību. Komisija lemj par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra, ja tiek konstatēts, ka persona zaudējusi tiesības saņemt palīdzību. Nepieciešamības gadījumā Komisijai ir tiesības lūgt palīdzības reģistrā reģistrētajai personai sniegt papildu informāciju.

37. Persona zaudē tiesības atrasties attiecīgajā palīdzības reģistrā, ja Komisijas lēmums par palīdzības sniegšanu personai stājies spēkā.

38. Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 1. jūnijā.

39. Personas, kas bija reģistrētas Madonas novada un Varakļānu novada palīdzības reģistros līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, tiek iekļautas attiecīgajā pašvaldības palīdzības reģistrā atbilstoši personas pirmreizējam reģistrācijas datumam palīdzības reģistrā, ja nav zuduši tiesiskie un faktiskie apstākļi, kas bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai.

40. 2026. gadā atbildīgais speciālists aktualizē palīdzības reģistrus un iesniedz tos Komisijai lēmuma pieņemšanai līdz 2026. gada 1. augustam.

41. Personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, un nav saņēmušas kompensāciju, un reģistrētas pašvaldības palīdzības 1. reģistrā, saglabā kārtas numuru attiecīgajā reģistrā, un nodrošināmas ar Pašvaldības dzīvojamo telpu atbilstoši Palīdzības likumā noteiktajam.