1. Saistošie noteikumi "Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi" (turpmāk – noteikumi) nosaka sabiedriskās kārtības noteikumus Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā esošajās kapsētās, zemes iecirkņu mirušo apbedīšanai piešķiršanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapsētu apsaimniekotāja pienākumus un tiesības, kapliču izmantošanas kārtību, kolumbārija nišas piešķiršanas un lietošanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst vizuāla zemes iecirkņa apsekošana, fotofiksācija un dokumentāla stāvokļa fiksēšana;

2.2. aktēts zemes iecirknis – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīts zemes iecirknis;

2.3. amatnieks – komersants, kurš veic zemes iecirkņa labiekārtošanu, aprīkojuma uzstādīšanu, rekonstrukciju, demontāžu;

2.4. apbedījums – miruša cilvēka (turpmāk – mirušā) vai kapsulas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana zemes iecirknī vai kapsulas ar kremēta mirušā pelniem ievietošana kolumbārija nišā;

2.5. apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs – persona, kura organizē mirušā apbedīšanu;

2.6. apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – komersants, kurš veic mirušā apbedīšanu pasūtītāja interesēs;

2.7. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā ierāda jaunus zemes iecirkņus mirušo vai kapsulu ar kremētu mirušo pelniem apbedīšanai;

2.8. daļēji atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos vai kapsulas ar kremētu mirušo pelniem apbedī jau apbedīšanas pakalpojuma pasūtītājam iemērītā, lietošanā nodotā vai no jauna piešķirtā, iepriekš aktētā zemes iecirknī.

2.9. zemes iecirknis – noteikta izmēra zemes nogabals kapsētā, kas paredzēts mirušā/-o vai kapsulas/-u ar kremētu mirušo pelniem apbedīšanai;

2.10. zemes iecirkņa lietotājs – fiziska vai juridiska persona, kurai uz iesnieguma pamata piešķirts un ierādīts dabā zemes iecirknis mirušā apbedīšanai kapsētā;

2.11. ģimenes zemes iecirknis – jauns zemes iecirknis atvērtā kapsētā, kas paredzēts mirušā/-o vai kapsulas/-u ar kremētu mirušo pelniem apbedīšanai līdz diviem apbedījumiem;

2.12. zemes iecirkņa aprīkojums – piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta, dekoratīvie stādījumi un tml. labiekārtojumi zemes iecirknī;

2.13. kapa vieta – platība zemes iecirknī, viena apbedījuma veikšanai;

2.14. kapliča – ēka kapsētā bēru ceremonijām un mirušā/-o vai kapsulas/-u ar kremēta/-u mirušā/-o pelniem novietošanai pirms apbedīšanas;

2.15. kapsēta – Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas daļa, kas paredzēta mirušo vai kapsulu ar kremētu mirušo pelniem apbedīšanai zemē, vai kapsulu ar kremēta mirušā pelniem glabāšanai kolumbārijā;

2.16. kapsētas apsaimniekotājs – "Jūrmalas kapi";

2.17. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja darbinieks, kurš nodrošina šo noteikumu ievērošanu kapsētā, veicot šajos noteikumos noteiktos pienākumus;

2.18. kolumbārijs – īpaši izveidota vieta kapsētā, kas paredzēta kapsulu ar kremētu mirušo pelniem glabāšanai;

2.19. kolumbārija niša – vieta kolumbārijā vienas līdz četru kapsulu ar kremētu mirušo pelniem glabāšanai;

2.20. kolumbārija nišas lietotājs – fiziska persona, kurai piešķirta niša kolumbārijā un ar kuru noslēgts kolumbārija nišas lietošanas līgums;

2.21. nekopts zemes iecirknis – zemes iecirknis, kam piemīt viena vai vairākas no šīm pazīmēm – ir nekontrolēti izaudzis dzīvžogs, kas ir augstāks par 0,7 metriem, zāle izaugusi – garāka par 0,15 metriem, redzama ilgstoši esoša nesakopta zemsega, ir iestādīts koks, kas neveic dekoratīvu apstādījuma funkciju un ir garāks par 1,5 metriem, kapu kopiņas vai apmales ir iegrimušas vairāk kā 0,15 metri;

2.22. par bezpiederīgu atzīta persona – mirušais, kura apbedīšanai 10 dienu laikā, pēc attiecīgas publikācijas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", publikācijā norādītajā pašvaldībā nav pieteikušies piederīgie vai kāda cita persona, vai mirušais, kura piederīgie iesnieguši rakstisku iesniegumu pašvaldībā, kurā bijusi mirušā pēdējā dzīvesvieta, vai kur viņš miris, apliecinot atteikšanos no mirušā apbedīšanas;

2.23. virsapbedījums – mirušo vai kapsulu ar kremētu mirušo pelniem apbedīšana virs esoša apbedījuma.

3. Jūrmalas valstspilsētas administrācija pārrauga kapsētas apsaimniekotāja darbību un kontrolē kapsētu uzturēšanu un apsaimniekošanu.

4. Kapsētu pārziņi pieņem apmeklētājus kapsētā no otrdienas līdz piektdienai, kapsētas apsaimniekotāja noteiktajā laikā. Informāciju par kapsētu pārziņu pieņemšanas laiku, vietu un kontakttālruni, kapsētas apsaimniekotājs ievieto kapsētas apsaimniekotāja mājas lapā un izvieto informācijas stendos attiecīgajā kapsētā.

5. Kapsētu apmeklētājiem, amatniekiem, strādniekiem, kuri atrodas kapsētā, ir pienākums izturēties ētiski un klusi, ievērojot šos noteikumus un kapsētas apsaimniekotāja vai kapsētas pārziņa norādījumus.

6. Kapsētā mirušo pārvieto zārkā, bet zārku transportē tam piemērotā transporta līdzeklī.

7. Kapsētā aizliegts:

7.1. sniegt amatnieka pakalpojumus bez rakstveida saskaņojuma ar kapsētas pārzini;

7.2. slēpot, braukt ar skrituļslidām vai nodarboties ar citām sporta aktivitātēm;

7.3. iebraukt un pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, izņemot:

7.3.1. katafalkiem mirušā (zārka) ievešanai kapsētā novietošanai pie zemes iecirkņa vai ievietošanai kapličā;

7.3.2. transportlīdzekļus, kas pārvadā garīdzniekus reliģisku vai rituālu ceremoniju veikšanai;

7.3.3. policijas operatīvajiem transportlīdzekļiem, neatliekamās medicīnas palīdzības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļiem;

7.3.4. kapsētas uzturēšanai paredzētajiem transportlīdzekļiem;

7.3.5. transportlīdzekļus, kas pārvadā personas ar pirmās grupas invaliditāti vai kustību traucējumiem;

7.3.6. gadījumus, kad izsniegta kapsētas apsaimniekotāja atļauja.

7.4. novietot soliņus, stādīt kokus, krūmus un dzīvžogus ārpus lietošanā nodotā zemes iecirkņa robežām;

7.5. patvaļīgi aizņemt zemes iecirkni vai mainīt ierādītā zemes iecirkņa robežas;

7.6. pārvietot kapsētas apsaimniekotāja izvietotās brīdinājuma zīmes.

8. Jūrmalas valstspilsētā ir šādas kapsētas:

8.1. atvērta kapsēta: Meža kapsēta;

8.2. daļēji atvērtas kapsētas:

8.2.1. Jaundubultu kapsēta;

8.2.2. Slokas kapsēta;

8.2.3. Ķemeru kapsēta;

8.2.4. Beberbeķu kapsētas daļa.

9. Jaunu zemes iecirkni atvērtā kapsētā uzmēra, nosprauž un piešķir, atbilstoši noteiktajiem zemes iecirkņa izmēriem (1. pielikums), Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā deklarētas personas vai viņu pirmās pakāpes radinieku mirušā/-o vai kapsulas/-u ar kremētu mirušo pelniem apbedīšanai, ja zemes iecirkņa lietotājam nav jau lietošanā esošs zemes iecirknis ar iespēju veikt tajā apbedījumu.

10. Kapsētas apsaimniekotājs pieņem lēmumu par zemes iecirkņa piešķiršanu vai atteikumu piešķirt zemes iecirkni ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā no iesnieguma saņemšanas brīža, pamatojoties uz:

10.1. fiziskas vai juridiskas personas rakstveida iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam par zemes iecirkņa piešķiršanu mirušā apbedīšanai;

10.2. kompetentas iestādes izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

10.3. zemes iecirkņa un/vai kapa vietas ierādīšanas aktu.

11. Daļēji atvērtā kapsētā mirušo apbedī, ja zemes iecirkņa lietotājam piešķirtajā zemes iecirknī ir brīva vieta, vai tajā var veikt virsapbedījumu, kā arī gadījumos ja izpildījušies visi IX nodaļas nosacījumi.

12. Kapsētas apsaimniekotājs pieņem lēmumu par atļauju apbedīt mirušo vai atteikumu atļaut apbedīt mirušo daļēji atvērtā kapsētā ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā no iesnieguma saņemšanas brīža, pamatojoties uz:

12.1. zemes iecirkņa lietotāja rakstveida iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam par atļauju apbedīt mirušo;

12.2. kompetentas iestādes izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

12.3. kapsētas pārziņa sastādītu zemes iecirkņa un/vai kapa vietas ierādīšanas aktu.

13. Katram zemes iecirknim var būt tikai viens zemes iecirkņa lietotājs.

14. Ja zemes iecirknim kapsētā ilgstoši nav lietotājs, par tā lietotāju var kļūt fiziska persona, kura savu saistību ar mirušo var pierādīt:

14.1. uzrādot savstarpēju radniecību apliecinošus dokumentus;

14.2. uzrādot miršanas apliecības oriģinālu un/vai dokumentu oriģinālus, kas liecina par mirušās personas apbedīšanu zemes iecirknī;

14.3. izmantojot ziņas no kapsētas apsaimniekotāja arhīva datiem par agrākiem apbedījumiem zemes iecirknī.

15. Zemes iecirkņa lietotājam ir tiesības:

15.1. atteikties no piešķirtā zemes iecirkņa kapsētā;

15.2. tikt apbedītam viņa lietotajā zemes iecirknī; ja zemes iecirknī nav iespējams veikt mirušā apbedīšanu un nav iespējams veikt virsapbedījumu, mirušā zemes iecirkņa lietotāja apbedīšanai var piešķirt zemes iecirkni atvērtā vai daļēji atvērtā kapsētā, saskaņā ar šiem noteikumiem.

16. Zemes iecirknis pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

16.1. zemes iecirknis tiek atbrīvots sakarā ar pārapbedīšanu, pamatojoties uz kapsētas apsaimniekotāja izveidotas komisijas sastādītu aktu, kapsētas apsaimniekotājs pieņem lēmumu pārtraukt lietošanas tiesības esošajam zemes iecirkņa lietotājam;

16.2. trīs gadu laikā pēc zemes iecirkņa lietotāja nāves nav pieņemts jauns lēmums par zemes iecirkņa piešķiršanu;

16.3. zemes iecirknis piecus gadus pēc kārtas ir atzīts par nekoptu saskaņā ar noteikumu IX nodaļu;

16.4. zemes iecirkņa lietotājs rakstveidā atsakās no zemes iecirkņa lietošanas tiesībām:

16.4.1. atsakās arī no zemes iecirknī uzstādītā viņam piederošā zemes iecirkņa aprīkojuma;

16.4.2. kapsētas apsaimniekotājs pieņem lēmumu pārtraukt lietošanas tiesības esošajam zemes iecirkņa lietotājam;

16.4.3. trīs gadu laikā, no lēmuma par lietošanas tiesību pārtraukšanu, kapsētas apsaimniekotājs nav saņēmis jaunu iesniegumu par zemes iecirkņa piešķiršanu.

17. Zemes iecirkņa lietotāja nāves gadījumā, zemes iecirknis var tikt piešķirts zemes iecirkņa lietotāja laulātajam, radiniekam vai arī zemes iecirknī iepriekš apbedītā mirušā laulātajam vai radiniekam vai citai personai, kura organizē un apmaksā lietotāja apbedīšanu.

18. Kolumbārija niša tiek piešķirta un ierādīta, pamatojoties uz:

18.1. personas iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam par kolumbārija nišas piešķiršanu un ierādīšanu, kapsulas ar kremētu mirušo pelniem novietošanai;

18.2. kompetentas iestādes izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

18.3. maksājuma dokumentu saskaņā ar Jūrmalas domes apstiprinātu maksas pakalpojumu cenrādi par jaunas kolumbārija nišas ierādīšanu;

18.4. dokumentu, kas apliecina kremēšanas faktu (uzrādot oriģinālu).

19. Personai, kuras lietošanā tiek nodota kolumbārija niša, ir pienākums ar kapsētas apsaimniekotāju noslēgt kolumbārija nišas lietošanas līgumu (2. pielikums).

20. Kolumbārija nišu piešķir uz nenoteiktu laiku.

21. Vienā kolumbārija nišā ievieto līdz četrām kapsulām ar kremēta/-tiem mirušā/-šo pelniem.

22. Kapsētas apsaimniekotājs atļauj novietot kapsulu kolumbārija nišā pēc kolumbārija nišas lietošanas līguma noslēgšanas un maksājumu veikšanas par kolumbārija nišas atvēršanu.

23. Kapsulu ievietošanai paredzēto nišu drīkst atvērt tikai kapsētas pārzinis, pamatojoties uz kolumbārija nišas lietotāja rakstveida iesniegumu.

24. Kapsulas ievietošanu kolumbārijā var veikt tikai attiecīgās kolumbārija nišas lietotājs.

25. Kolumbārija nišu aizver ar noslēdzējplāksni. Kolumbārija nišas noslēdzējplāksne ir kapsētu apsaimniekotāja īpašums. Noslēdzējplāksnes dizains ir vienots visām kolumbārija nišām:

25.1. plāksnes materiāls – melns pulēts granīts;

25.2. plāksnes platums – 50 centimetri;

25.3. plāksnes augstums – 45 centimetri;

25.4. plāksnes biezums – 1,5 centimetri.

26. Gravēšanu kolumbārija nišas noslēdzējplāksnēs veic gravēšanas pakalpojumu sniedzējs par kolumbārija nišas lietotāja līdzekļiem, atbilstoši noteiktajam paraugam (3. pielikums).

27. Kolumbārija nišas lietotājam aizliegts:

27.1. bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini veikt patvaļīgu kolumbārija nišas atvēršanu;

27.2. ievietot kolumbārija nišā citas lietas, izņemot kapsulas ar kremētu mirušo pelniem.

28. Kolumbārija niša, kuras lietotājs pārtraucis līgumu par tās lietošanu, var tikt nodota lietošanā kolumbārija nišas lietotāja laulātajam, augšupējam radiniekam, lejupējam radiniekam, brālim vai māsai, vai citai personai rakstveida iesniegumā norādot saistību nodošanas iemeslu par kolumbārija nišas lietošanas līguma saistību pārņemšanu.

29. Kapsētu apsaimniekotājam ir pienākums kolumbārija nišas lietotāja nāves gadījumā noslēgt līgumu par kolumbārija nišas lietošanu ar kolumbārija nišas lietotāja tiesību un saistību pārņēmēju.

30. Kolumbārija nišas lietošanas tiesības izbeidzas un lietošanā nodotā kolumbārija niša un kapsulas pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

30.1. kolumbārija niša tiek atbrīvota sakarā ar kapsulu apbedīšanu zemes iecirknī;

30.2. trīs gadu laikā pēc kolumbārija nišas lietotāja nāves nav pieteicies neviens kolumbārija nišas lietotāja tiesību un saistību pārņēmējs;

30.3. kolumbārija nišas lietotājs rakstveidā atsakās no kolumbārija nišas lietošanas tiesībām, kā arī no kolumbārija nišā ievietotajām kapsulām ar kremētu mirušo pelniem un 60 dienu laikā kapsētas apsaimniekotajam nepiesakās neviens kolumbārija nišas lietotāja tiesību un saistību pārņēmējs.

31. Noteikumu 30.3. apakšpunktā minētajā gadījumā, kapsētas apsaimniekotājs glabā kapsulas kolumbārija nišā sešus mēnešus. Ja nav pieteicies kolumbārija nišas lietotāja tiesību un saistību pārņēmējs, kapsulas tiek apglabātas par bezpiederīgajiem atzīto un nezināmo personu apbedīšanas sektorā.

32. Mirušā apbedīšanu vai kapsulas novietošanu kolumbārijā organizē mirušā piederīgo izvēlēts viens vai vairāki apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji, par to informējot kapsētas apsaimniekotāju ne vēlāk kā 24 stundas pirms apbedīšanas vai kapsulas ievietošanas kolumbārijā.

33. Kapsētas pārzinis ierāda kapa vietu zemes iecirknī un sastāda zemes iecirkņa un/vai kapa vietas ierādīšanas aktu, piedaloties pakalpojuma pasūtītājam un pakalpojuma sniedzējam.

34. Apbedīšanas laiku vai laiku kapsulas novietošanai kolumbārijā, zemes iecirkņa lietotājs, kolumbārija nišas lietotājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.

35. Mirušo apbedīšana un kapsulu ar kremētu mirušo pelniem novietošana kolumbārija nišā notiek katru dienu no plkst. 11.00 līdz plkst. 16.00, izņemot svētdienas, pirmdienas un svētku dienas. Izņēmuma gadījumos mirušā apbedīšanu var veikt citā laikā, iepriekš to saskaņojot ar kapsētas pārzini.

36. Atvērtā vai daļēji atvērtā kapsētā zemes iecirkņa lietotājs var lūgt atļauju kapsētas apsaimniekotājam apbedīt mirušo, vai kapsulu ar kremēta mirušā pelniem, neatkarīgi no mirušā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

37. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – kapsulā.

38. Kapa rakšanas pakalpojumus kapsētas teritorijā nodrošina mirušā piederīgo izvēlēta fiziska vai juridiska persona kapsētas pārziņa uzraudzībā.

39. Kapsētas apsaimniekotājam pēc motivēta iesnieguma, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas reliģiskās organizācijas garīgā personāla (arhibīskaps, mācītājs, priesteris, rabīns u.c.) lūgumu, ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā attiecīgās reliģiskās organizācijas mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

40. Kapa minimālie izmēri:

40.1. kapa garums – 2 metri;

40.2. kapa platums – 1 metrs;

40.3. kapa dziļums – 1,5 metri līdz zārka vākam.

41. Bērnu apbedīšanas gadījumos, var samazināt kapa garumu un/vai platumu, atstājot nemainīgu kapa dziļumu.

42. Kapsulas ar mirušā pelniem apbedīšanai kapa garums un platums atbilst kapsulas ar mirušā pelniem izmēram, kapa dziļums ir 1 metrs.

43. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā mirušo, ja viņam vai tuvākajam radiniekam nav lietojumā esoša zemes iecirkņa, apbedī atsevišķā zemes iecirknī šim nolūkam ierādītā Meža kapsētas daļā. Zemes iecirkņa apsaimniekošanu nodrošina kapsētas apsaimniekotājs.

44. Mirušo personu vai kapsulu ar mirušās personas pelniem apbedī, pamatojoties uz kapsētas apsaimniekotāja rakstisku saskaņojumu.

45. Iesniedzot dokumentus mirušā apbedīšanai, persona uzrāda dokumentu oriģinālus un personu apliecinošu dokumentu.

46. Virsapbedījumu var veikt pēc 20 gadiem no mirušā apbedīšanas brīža. Izdarot virsapbedījumu, kapa minimālais dziļums ir 1,2 metri līdz zārka vākam.

47. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt pēc viena kalendārā gada no mirušā apbedīšanas brīža, saņemot kapsētas apsaimniekotāja rakstisku saskaņojumu un ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

48. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura veic pārapbedīšanu.

49. Mirstīgo atlieku ekshumāciju veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, iepriekš saskaņojot ar kapsētas apsaimniekotāju.

50. Kapliču var iznomāt bēru ceremonijas rīkošanai.

51. Bēru ceremonijas ilgumu un laiku kapličā apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs saskaņo ar kapsētas apsaimniekotāju.

52. Kapliču atver 30 minūtes pirms noteiktā bēru ceremonijas sākuma. Citā laikā kapliča ir slēgta.

53. Kapsētu apsaimniekotājs kapsētā izveido īpašu sektoru par bezpiederīgajiem atzīto mirušo un nezināmo personu apbedīšanai.

54. Par bezpiederīgajiem atzīto mirušo un nezināmo personu apbedīšanu Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā veic izraudzīts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

55. Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā par bezpiederīgajiem atzītos mirušos un nezināmās personas kremē.

56. Par bezpiederīgajiem atzītos mirušos un nezināmās personas, kuras saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumiem Nr. 600 "Kremācijas noteikumi" nav atļauts kremēt, apbedī zārkā.

57. Par bezpiederīgajiem atzītos mirušos un nezināmās personas zārkā apbedī rindās (joslās). Zemes iecirknī vienas kapa vietas platība ir 4,5 kvadrātmetri, no kuriem, – platums 1,5 metri, garums 3,0 metri, dziļums 1,5 metri līdz zārka vākam.

58. Kremētu par bezpiederīgajiem atzīto mirušo un nezināmo personu pelnus ievieto kapsulā un apbedī. Vienā kapā apbedī līdz 50 kapsulām. Apbedīšanu veic laikā, kad zemes sasaluma dziļums nav lielāks par 10 centimetriem. Apbedījuma dziļums ir 1 metrs līdz augšējās kapsulas augšējai malai, garums – 2 metri, platums – 1 metrs. Apbedīšanas pakalpojuma sniedzējs sastāda šī apbedījuma izvietojuma shēmu, izvieto pie attiecīgā zemes iecirkņa, norādot mirušā vārdu uzvārdu, dzimšanas, miršanas, apbedīšanas datus. Ja apbedītājam nav zināms mirušā vārds uzvārds, dzimšanas vai miršanas datums, atļauts norādīt – "nezināms".

59. Par bezpiederīgajiem atzīto zārkā apbedīto mirušo un nezināmo personu kapa vietu, saglabā 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām kapa vietu nolīdzina un kapsētu apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu minētajā kapā.

60. Ja ir pieteikušies mirušā, kurš atzīts par bezpiederīgo vai nezināmo personu, laulātais, radinieki vai persona, kura vēlas mirušo apbedīt atsevišķā zemes iecirknī, labiekārtot un kopt šo kapa vietu, viņiem ir pienākums:

60.1. apmaksāt izdevumus saistītus ar mirstīgo atlieku pārapbedīšanu;

60.2. iesniegt noteikumu 10.1. vai 12.1. apakšpunktā minētos dokumentus.

61. Par bezpiederīgajiem atzīto un nezināmo personu apbedīšanas sektorā laulātajam, radiniekiem vai citai personai ir atļauts apkopt kapa vietu un uzstādīt piemiņas plāksni, saskaņojot to ar kapsētu apsaimniekotāju – piemiņas plāksnes izmēri nedrīkst būt lielāki par 50 centimetri garumā un 30 centimetri platumā.

62. Zemes iecirkņa lietotājam ir pienākums:

62.1. divu mēnešu laikā pēc mirušā apbedīšanas sakopt zemes iecirkni (novākt ziedus, vainagus, zarus);

62.2. regulāri kopt un uzturēt piešķirto kapa vietu (novākt kritušās lapas, zarus, atkritumus, nopļaut un novākt zāli, iznīcināt kokus un krūmus, uzturēt zemes iecirkņa aprīkojumu);

62.3. zemes iecirkņa kopšanas laikā radušos atkritumus šķirot un nogādāt atkritumu savākšanas vietā novietotajos konteineros.

63. Zemes iecirkņa lietotājs kapa vietu var kopt pats vai arī noslēgt līgumu par zemes iecirkņa kopšanu ar juridisku vai fizisku personu.

64. Zemes iecirkņa lietotājam aizliegts:

64.1. patvarīgi palielināt ierādītās zemes iecirkņa robežas, to nesaskaņojot ar kapsētas apsaimniekotāju;

64.2. stādīt zemes iecirknī kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc izaugšanas pārsniedz 1,5 metrus;

64.3. ierīkot zemes iecirknī dzīvžogus, kuru augstums pārsniedz 0,7 metrus;

64.4. ierīkot zemes iecirknī apmales, kas norobežo ierādīto kapa vietu augstākas par 0,2 metriem un atrodas ārpus zemes iecirkņa uzmērītajām robežām;

64.5. uzstādīt dekoratīvās sētas ar balstošajiem elementiem vai pamatni, kuru augstums kopā pārsniedz 0,7 metrus;

64.6. veikt jebkāda veida labiekārtošanas darbus zemes iecirknī, kurš ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, bez saskaņošanas ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi.

65. Reizi gadā kapsētu pārziņi kopā ar kapsētas strādniekiem apseko kapsētu zemes iecirkņus, veic nekopto iecirkņu fotofiksāciju, sastāda aktu par katru nekopto iecirkni un marķē to ar brīdinājuma zīmi (4. pielikums).

66. Brīdinājuma zīmes paraugu un informāciju, kur vērsties, redzot šādu zīmi lietojumā esošajā zemes iecirknī, kapsētas apsaimniekotājs izvieto informācijas stendos kapsētās.

67. Ziņas par aktētiem zemes iecirkņiem, kapsētas apsaimniekotājs apkopo un ievieto kapsētas apsaimniekotāja mājaslapā un informācijas stendos kapsētās.

68. Piecus gadus pēc kārtas aktētam zemes iecirknim, kuram ir noformēts zemes iecirkņa lietotājs, kapsētas apsaimniekotājs pieņem lēmumu par zemes iecirkņa lietošanas pārtraukšanu. 30 dienas iepriekš, ierakstītā pasta sūtījumā, kapsētas apsaimniekotājs brīdina zemes iecirkņa lietotāju par zemes iecirkņa lietošanas pārtraukšanu.

69. Trīs gadus pēc kārtas aktētam zemes iecirknim, kuram nav noformēts zemes iecirkņa lietotājs, kapsētas apsaimniekotāja izveidota komisija sastāda aktu par iespēju piešķirt šo zemes iecirkni lietošanā jaunam lietotājam citu mirušo apbedīšanai, norādot iespējamo apbedījumu skaitu (5. pielikums).

70. Aktētu zemes iecirkni kapsētas apsaimniekotājs, saskaņā ar personas iesniegumu, piešķir šādos gadījumos:

70.1. esošā zemes iecirkņa paplašināšanai, ja blakus esošajam zemes iecirkņa lietotājam nav nenomaksāti parādi par zemes nomu iepriekšējos periodos, un ir nepieciešams veikt apbedījumu, bet lietotajā zemes iecirknī nav brīvas vietas;

70.2. jauna zemes iecirkņa izveidošanai, ja ir nepieciešams veikt apbedījumu, saskaņā noteikumu 10. punktā minētajiem nosacījumiem.

71. Aktētu zemes iecirkni tālākai izmantošanai ierāda nedalītu, bet, strīdus situācijās, pamatojoties uz kapsētas apsaimniekotāja izveidotās komisijas izvērtējumu, to iespējams sadalīt atsevišķos iecirkņos.

72. Aktētu zemes iecirkni, saskaņā ar kapsētas pārziņa norādījumiem, par saviem līdzekļiem labiekārto zemes iecirkņa lietotājs, esošos zemes iecirkņa kapakmeņus, apmales, krustus, plātnes, plāksnes novietojot tam paredzētajos laukumos.

73. Amatnieks amatnieka pakalpojumus sniedz kapsētās, pamatojoties uz zemes iecirkņa lietotāja pasūtījumu, savu darbības periodu saskaņojot rakstveidā ar kapsētas pārzini.

74. Amatnieki savu darbību veic kapsētas darba laikā, ievērojot noteikumu II nodaļā noteikto. Pabeidzot pakalpojuma sniegšanu, vai kapsētas darba laika beigās, amatnieki sakārto zemes iecirkni, instrumentus, darba rīkus, demontētos pieminekļus, apmales vai to daļas izved no kapsētas.

75. Amatnieki, sniedzot pakalpojumu kapsētā, pēc pieprasījuma, uzrāda kapsētas pārzinim vai Jūrmalas pašvaldības policijas pārstāvim kapsētas pārziņa atļauju darbībai kapsētā un personas apliecinošu dokumentu.

76. Amatnieki var izmantot mehānisko transportlīdzekli, lai pārvietotos kapsētas teritorijā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini. Transportlīdzekļa kustībai var izmantot tikai tos celiņus, kuri atbilst transportlīdzekļa izmēriem (gabarītiem).

77. Nekopto zemes iecirkņu aktēšanas periodā ieskaita aktēšanas periodu, kas izveidojies pirms šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.

78. Līdz 2019. gada 5. martam noslēgtie Kapavietas nomas līgumi ir atzīstami par spēku zaudējušiem ar 2019. gada 5. martu, izņemot Kapavietas nomas līgumus, kuros nomnieks nav nokārtojis saistības pret iznomātāju. Parāds par kapa vietas nomu, kas izveidojies līdz 2019. gada 5. martam tiek piedzīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

79. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2019. gada 20. jūnija saistošie noteikumi Nr. 23 "Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi".