Tukuma novada domes saistošie noteikumi Nr. 22

Tukumā 2024. gada 30. maijā (prot. Nr. 6, 9. §)

Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

IZDOTI
ar Tukuma novada domes 30.05.2024.
lēmumu Nr. TND/24/281 (prot. Nr. 6, 9. §)

Izdoti saskaņā ar
likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu,
11. panta ceturto daļu, 14. panta astoto daļu, 15. pantu,
17. panta otro daļu, 21.¹ panta otro daļu, 21.² panta otro daļu,
21.⁵ panta ceturto daļu, 21.⁶ panta otro daļu,
21.⁷ panta pirmo daļu, 24. panta pirmo daļu, 26. pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Tukuma novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) palīdzību dzīvojamās telpas jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības veidus, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību.

2. Iesniegumus reģistrācijas secībā likumā noteiktajā termiņā izskata un lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un iekļaušanu palīdzības reģistrā, par dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu, par atteikumu personu reģistrēt dzīvojamo telpu izīrēšanas reģistrā, par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Tukuma novada domes Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija).

3. Lēmumu par personas iekļaušanu palīdzības reģistrā speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu pieņem Tukuma novada dome (turpmāk – Dome).

4. Lēmumu par Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu, par sociālā dzīvokļa izīrēšanu, par nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu, par palīdzību īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamo Pašvaldības dzīvojamo telpu, par vienreizējā pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam pieņem Dome.

5. Lēmumu par speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusa vai sociālā dzīvokļa statusa noteikšanu vai atcelšanu Pašvaldības dzīvojamai telpai pieņem Dome.

6. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai palīdzības reģistros iekļautajām personām, izņemot gadījumus, kad neatliekami sniedzama palīdzība saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Likums) 13. pantu.

7. Noteikumos lietotie jēdzieni un termini atbilst Likumā, Dzīvojamo telpu īres likumā un citos ārējos normatīvajos aktos lietotajiem jēdzieniem un terminiem.

8. Palīdzības reģistru uzturēšanu un Komisijas tehnisko apkalpošanu veic Pašvaldības administrācijas Komunālā nodaļa (turpmāk – Nodaļa).

II. Palīdzības reģistri un reģistrācijas kārtība

9. Pašvaldība sniedz šādu palīdzību:

9.1. dzīvojamās telpas izīrēšana personām, kas ar palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām (1. reģistrs);

9.2. speciālista nodrošināšana ar dzīvojamo telpu (2. reģistrs);

9.3. sociālā dzīvokļa izīrēšana (3. reģistrs);

9.4. īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu Pašvaldības dzīvojamo telpu (4. reģistrs);

9.5. dzīvojamās telpas izīrēšana vispārējā kārtībā (5. reģistrs).

10. Personām, kurām palīdzība sniedzama neatliekami saskaņā ar Likuma 13. pantu, palīdzības reģistru neveido.

11. Personu, kura saskaņā ar Noteikumiem atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību, reģistrē attiecīgajā palīdzības reģistrā tādā secībā, kādā Pašvaldībā saņemts iesniegums un visi dokumenti, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzības veidu.

12. Pēc iesnieguma saņemšanas Pašvaldības darbiniekam, kurš sagatavo lēmuma projektu izskatīšanai Komisijā vai Domes sēdē, ir tiesības pieprasīt un iegūt papildu informāciju, ja sākotnēji tā ir bijusi nepietiekama, vai pieprasīt un iegūt papildu dokumentus, kas nepieciešami tiesiska un pamatota lēmuma pieņemšanai, kā arī pārbaudīt sniegto ziņu patiesumu valsts datu reģistros, tai skaitā vienotajā zemesgrāmatā.

13. Lēmumu par personas iekļaušanu reģistrā Komisija vai Noteikumu 3. punktā noteiktajā gadījumā Dome pieņem viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts iesniegums.

14. Par katru personu, kura reģistrēta attiecīgajā palīdzības reģistrā, papildus Likuma 9. pantā paredzētajam iekļauj šādas ziņas:

14.1. deklarētās dzīvesvietas adrese;

14.2. ģimenes locekļu skaits.

15. Vismaz reizi gadā Nodaļa pārbauda palīdzības reģistrā iekļautos datus un to, vai persona ir saglabājusi tiesības saņemt palīdzību. Nepieciešamības gadījumā persona tiek lūgta sniegt aktuālo informāciju. Reizi gadā tiek aktualizēti reģistrēto personu rindas kārtas numuri, par ko Komisija pieņem lēmumu.

16. Kad stājies spēkā Domes lēmums par dzīvojamās telpas izīrēšanu, persona tiek izslēgta no attiecīgā palīdzības reģistra.

III. Personu kategorijas, kuras tiesīgas saņemt palīdzību

17. Komisija 1. reģistrā iekļauj:

17.1. Likuma 14. panta pirmajā daļā noteiktās personas;

17.2. Likuma 14. panta septītās daļas 1. punktā noteiktās personas ar nosacījumu, ja personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas un ja ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz divas minimālās mēneša darba algas, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, - ienākumi nepārsniedz pusotru minimālo mēneša darba algu vienam cilvēkam.

18. Dome 2. reģistrā saskaņā ar Likuma 21.¹ pantu iekļauj kvalificētu speciālistu, neatkarīgi no tā, kuras pašvaldības administratīvajā teritorijā speciālists ir deklarējis dzīvesvietu, kurš ieguvis profesionālo vidējo vai augstāko izglītību, kas nepieciešama konkrētā darba vai amata pienākumu veikšanai, un kurš ir uzsācis darbu Pašvaldības administratīvajā teritorijā Noteikumu 19. punktā minētajās institūcijās vai nozarēs ne vairāk kā vienu gadu pirms iesnieguma par palīdzības saņemšanu iesniegšanas Pašvaldībā, vai sešu mēnešu laikā no iesnieguma par palīdzības saņemšanu iesniegšanas Pašvaldībā uzsāks darbu Noteikumu 19. punktā minētajās institūcijās vai nozarēs Pašvaldības administratīvajā teritorijā (turpmāk – Speciālists). Nosacījums par izglītības prasībām neattiecas uz tiem Speciālistiem, kam saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atļauts strādāt specialitātē izglītības iegūšanas laikā (piemēram, pedagogi, sociālie darbinieki, medicīnas darbinieki u.tml.).

19. Pašvaldības dzīvojamo telpu, kurai Dome noteikusi speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu, ir tiesīgs īrēt Speciālists, kurš ir nodarbināts:

19.1. Pašvaldības attīstības programmā ietvertajā attīstāmajā nozarē uzņēmējdarbības veicināšanai Pašvaldības administratīvajā teritorijā:

19.1.1. vieglā un smagā rūpniecība;

19.1.2. lauksaimniecība;

19.1.3. mežsaimniecība;

19.1.4. tūrisms;

19.1.5. sabiedriskā ēdināšana;

19.2. šādā valsts vai Pašvaldības funkciju nodrošināšanas nozarē:

19.2.1. veselības aprūpe;

19.2.2. sociālie pakalpojumi un sociālā aprūpe;

19.2.3. izglītība;

19.2.4. sports;

19.2.5. kultūra un radošā industrija;

19.2.6. aizsardzība, drošība, sabiedriskā kārtība;

19.2.7. ugunsdrošība un ugunsdzēsība;

19.2.8. valsts pārvalde;

19.2.9. Pašvaldības administrācijas darbības nodrošināšana.

20. Komisija 3. reģistrā iekļauj Likuma 21.⁶ panta pirmajā daļā noteiktās personas.

21. Komisija 4. reģistrā iekļauj personu, kurai par īrēto dzīvojamo telpu nav parādsaistību par īri un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, kura ir pildījusi citus īres līgumā noteiktos pienākumus un kura vēlas īrēto Pašvaldības dzīvojamo telpu, ko persona īrē uz Likuma pamata, apmainīt pret citu īrējamu Pašvaldības dzīvojamo telpu:

21.1. ar mazāku platību vai ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

21.2. ar lielāku platību vai ar augstāku labiekārtojuma līmeni. Šāda apmaiņas iespēja tiek nodrošināta ģimenei ar diviem vai vairāk nepilngadīgiem bērniem vai ģimenei, kura audzina bērnu ar invaliditāti, ja tā ne mazāk kā trīs gadus īrējusi Pašvaldības dzīvojamo telpu un dzīvojamā telpa uzturēta labā stāvoklī. Palīdzība ģimenei tiek sniegta līdz bērnu pilngadībai vai, ja bērns mācās vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības mācību iestādes klātienes nodaļā, tad līdz brīdim, kad bērns sasniedz 24 gadu vecumu;

21.3. ja tai veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama dzīvojamā telpa ēkas zemākā stāvā vai ar labāku tehnisko stāvokli;

21.4. pret citu brīvu dzīvojamo telpu Pašvaldības pagastu teritorijās.

22. Personām, kas reģistrētas 4. reģistrā, īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņa tiek veikta, ja no brīvās dzīvojamās telpas ir atteikušās visas 1. un 5. reģistrā reģistrētās personas.

23. Komisija 5. reģistrā iekļauj:

23.1. trūcīgu vai maznodrošinātu daudzbērnu ģimeni (ģimenē trīs un vairāk bērnu) vai trūcīgu vai maznodrošinātu ģimeni, kura audzina bērnu ar invaliditāti, ja ģimenes deklarētā dzīvesvieta Pašvaldības administratīvajā teritorijā uz iesnieguma iesniegšanas dienu ir bijusi vismaz viens gads;

23.2. ģimeni ar nepilngadīgu bērnu vai bērniem, kura vismaz 36 (trīsdesmit sešus) mēnešus pēc kārtas bijusi izceļojusi no Latvijas Republikas pastāvīgās dzīvesvietas Pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 14. panta trešo daļu un 15. pantu paziņojusi par savu dzīvesvietu ārvalstīs un ir atgriezusies Pašvaldībā, ja tā nav nodrošināta ar atsevišķu dzīvojamo platību un tai nav parādu par Pašvaldības dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem;

23.3. personu, kuras ģimenē ar Tukuma novada bāriņtiesas atzinumu konstatēts, ka nav nodrošinātas bērna pamattiesības uz atbilstošu pajumti;

23.4. trūcīgu vai maznodrošinātu pensijas vecuma personu vai trūcīgu vai maznodrošinātu personu ar I vai II grupas invaliditāti, kurai ir izstrādāts individuālais atbalsta plāns vai sociālās rehabilitācijas plāns, kura saņem Tukuma patversmes pakalpojumus un kuras pēdējā deklarētās dzīvesvietas adrese ne mazāk kā vienu gadu bijusi Pašvaldības administratīvajā teritorijā;

23.5. personu, kura izteikusi vēlmi īrēt Pašvaldības dzīvojamo telpu, kas ir ilgstoši neizīrēta vai uz kuru nav pieprasījuma no reģistros iekļautajām personām.

IV. Palīdzības saņemšanai iesniedzamie dokumenti

24. Persona, kura ir deklarējusi dzīvesvietu Tukuma novada administratīvajā teritorijā un vēlas saņemt Noteikumu 9. punktā noteikto Pašvaldības palīdzību, ja šajos Noteikumos nav noteikts citādi, iesniedz Pašvaldībā rakstveida iesniegumu un dokumentus, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt Pašvaldības palīdzību. Iesniegumā persona ar savu parakstu apliecina, ka:

24.1. personas, personas laulātā, pilngadīgā ģimenes locekļa vai partnera, ar kuru personai ir noslēgts notariāls akts par partnerību, īpašumā nav cita dzīvojamā telpa vai tāds nekustamais īpašums, kura pārdošanas gadījumā ir iespējams iegādāties dzīvojamo telpu;

24.2. persona, personas laulātais, pilngadīgais ģimenes loceklis vai partneris, ar kuru personai ir noslēgts notariāls akts par partnerību, pēdējo trīs gadu laikā nav devis piekrišanu sev piederošas dzīvojamās telpas vai nekustamā īpašuma atsavināšanai un darījuma rezultātā zaudējis lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu;

24.3. persona pēc savas iniciatīvas pēdējo trīs gadu laikā nav izbeigusi Pašvaldības dzīvojamās telpas īres līgumiskās attiecības.

25. Persona, iesniedzot Noteikumu 24. punktā noteikto iesniegumu, norāda, kāds palīdzības veids tai nepieciešams. Ja iesniegumu iesniedz ģimene, to paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi. Persona iesniegumam pievieno šādus dokumentus vai dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus), kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzību:

25.1. persona, kura saskaņā ar tiesas spriedumu tiek izlikta no dzīvojamās telpas, – ne agrāk kā pirms sešiem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas spēkā stājušos tiesas spriedumu par izlikšanu no dzīvojamās telpas;

25.2. apliecinājumu par personas ģimenes sastāvu;

25.3. pensijas vecumu sasniegusi persona – pensionāra apliecību;

25.4. politiski represēta persona – politiski represētās personas apliecību;

25.5. repatriants – repatrianta izziņu un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējās pastāvīgās dzīvesvietas pierakstu pirms izceļošanas no Latvijas;

25.6. no ieslodzījuma vietas atbrīvota persona – ieslodzījuma vietas izziņu par personas atrašanās laiku ieslodzījumā;

25.7. bez vecāku gādības palicis bērns – bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes rīkojumu par bērna uzturēšanās izbeigšanu iestādē;

25.8. dokumentu, kas apliecina stihiskas nelaimes vai avārijas faktu (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta akts u.tml.);

25.9. persona, kura vēlas apmainīt dzīvojamo telpu, ja tam piekrīt visi pilngadīgie ģimenes locekļi vai to pilnvarotās personas, – ārsta izziņu par veselības stāvokli, ja apmaiņas iemesls ir īrējamās dzīvojamās telpas stāvokļa ietekme uz veselību;

25.10. Speciālista darba devēja pieprasījumu, kurā izteikta pamatota nepieciešamība nodrošināt Speciālistu ar dzīvojamo telpu uz darba tiesisko attiecību laiku un apliecinājums, ka darba devējs apņemas noslēgt sadarbības līgumu ar Pašvaldību, ja darba devējs nav Pašvaldība;

25.11. Speciālista darba līgumu;

25.12. Speciālista profesionālās vai augstākās izglītības dokumentu;

25.13. Speciālistam, kurš sešu mēnešu laikā uzsāks darba tiesiskās attiecības, – Speciālista vienošanos ar darba devēju par darba tiesisko attiecību nodibināšanu.

V. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība

26. Pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaiti Pašvaldības dzīvokļu uzskaites un aprites sistēmā veic Nodaļa un attiecīgā pagastu pārvalde.

27. Atbrīvojoties Pašvaldības dzīvojamai telpai, Pašvaldība brīvo dzīvojamo telpu nekavējoties ņem uzskaitē kā neizīrētu un iekļauj to attiecīgajā neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā.

28. Neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā par dzīvojamo telpu iekļaujama šāda informācija:

28.1. adrese;

28.2. platība, istabu skaits, stāvs, kurā dzīvojamā telpa atrodas;

28.3. labiekārtojuma līmenis.

29. Neizīrētu Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt personām, kurām palīdzība dzīvojamās telpas izīrēšanā sniedzama neatliekami.

Ja šādu personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu vai nav sniegušas noteiktajā termiņā atbildes uz saņemtajiem piedāvājumiem, to piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas palīdzības sniegšanas reģistrā to personu grupā, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām.

Ja šādas personas nav reģistrētas vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu vai nav sniegušas noteiktajā termiņā atbildes uz saņemtajiem piedāvājumiem, to piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas palīdzības sniegšanas reģistrā to personu grupā, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā, vai Speciālistam.

30. Piedāvājot dzīvojamo telpu, Nodaļa vai attiecīgā pagastu pārvalde ņem vērā iesniegumā norādīto par vēlamo dzīvojamās telpas istabu skaitu, stāvu, labiekārtojuma līmeni, personas ģimenes sastāvu, vecumu, veselības stāvokli, ienākumus u.c. nepieciešamas ziņas, kas ir Pašvaldības rīcībā, lai piedāvājums būtu pēc iespējas atbilstošs personas vajadzībām.

31. Personai dzīvojamo telpu piedāvā tajā Pašvaldības teritorijas administratīvajā vienībā, kurā persona bija deklarējusi savu dzīvesvietas adresi Noteikumu 24. punktā noteiktā iesnieguma iesniegšanas brīdī vai kurā personai bija deklarēta dzīvesvieta Noteikumu 23.2. apakšpunktā minētajā gadījumā. Šis nosacījums neattiecas uz Speciālistu. Personai var piedāvāt dzīvojamo telpu citā Pašvaldības teritorijas administratīvajā vienībā vai apdzīvotā vietā, ja persona tam iesniegumā rakstiski ir piekritusi.

32. Rakstveida piedāvājumā personai īrēt Pašvaldības dzīvojamo telpu norāda piedāvātās dzīvojamās telpas:

32.1. adresi;

32.2. platību;

32.3. istabu skaitu;

32.4. stāvu, kurā dzīvojamā telpa atrodas;

32.5. labiekārtojuma līmeni;

32.6. īres maksu un tās atlaidi, ja personai tāda pirmšķietami pienākas;

32.7. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu;

32.8. informāciju par personas iespēju iepazīties ar dzīvojamo telpu;

32.9. termiņu, kādā sniedzama atbilde par lēmumu piekrist piedāvātās dzīvojamās telpas īrēšanai vai atteikties no tās.

33. Ar personas rakstveida piekrišanu tai var izīrēt atsevišķu izolētu dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā.

34. Ja persona rakstveidā atsakās no vismaz trīs dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai arī piedāvājumā norādītajā termiņā nav sniegusi atbildi par tiem, tad šo personu attiecīgajā reģistrā var pārreģistrēt ar pēdējo kārtas numuru. Lēmumu par pārreģistrāciju pieņem Komisija.

VI. Dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtība

35. Izīrējot Pašvaldības dzīvojamo telpu, pirmreizējo dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uz termiņu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ar tiesībām to pagarināt.

36. Īrniekam ir pienākums ne vēlāk kā divus mēnešus pirms dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām iesniegt Pašvaldībā iesniegumu par dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu.

Ja persona ir saglabājusi tiesības saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem, katru nākamo dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uz termiņu, kas nepārsniedz:

36.1. vienu gadu, ja maksājumi par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem nav veikti regulāri un pilnā apmērā, vai netiek pildītas citas īres līguma saistības;

36.2. trīs gadus, ja maksājumi par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem ir veikti atbilstoši noslēgtajam īres līgumam un ir pildītas citas īres līguma saistības.

37. Pašvaldības dzīvojamā telpa tiek izīrēta:

37.1. bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc tam, kad tas sasniedzis pilngadību, – uz laiku, līdz persona ir sasniegusi 27 (divdesmit septiņu) gadu vecumu;

37.2. Noteikumu 23.1. apakšpunktā minētajai ģimenei – tik ilgi, kamēr ģimenei ir daudzbērnu ģimenes statuss, vai bērni līdz 24 (divdesmit četru) gadu vecuma sasniegšanai bez pārtraukuma turpina mācības vispārējās izglītības iestādē vai pilna laika studiju programmā. Ja ģimenē aug bērns ar invaliditāti, tad Pašvaldības dzīvojamā telpa ģimenei tiek izīrēta līdz dienai, kad bērns ar invaliditāti sasniedz pilngadību vai 24 (divdesmit četru) gadu vecumu, ja viņš turpina mācības vispārējās izglītības iestādē vai pilna laika studiju programmā. Ja personai ar invaliditāti pēc pilngadības sasniegšanas ir noteikta I vai II grupas invaliditāte un persona turpina dzīvot Noteikumu 23.1. apakšpunktā minētajā ģimenē, tad Palīdzība ģimenei tiek sniegta tik ilgi, kamēr persona dzīvo šajā ģimenē;

37.3. brīvības atņemšanas sodu izcietušām personām ne ilgāk kā trīs gadus, skaitot no dienas, kad persona atbrīvota no ieslodzījuma vietas.

38. Dome vai Komisija var pieņemt lēmumu par atteikumu izīrēt dzīvojamo telpu un noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu ar personu, ja:

38.1. personas, viņas laulātā, pilngadīgā ģimenes locekļa vai partnera, ar kuru personai ir noslēgts notariāls akts par partnerību, īpašumā ir nekustamais īpašums;

38.2. personai, viņas laulātajam, pilngadīgajam ģimenes loceklim vai partnerim, ar kuru personai ir noslēgts notariāls akts par partnerību, ir parāds par iepriekš īrēto Pašvaldības dzīvojamo telpu un nav noslēgta vienošanās par parāda apmaksu vai vienošanās netiek pildīta;

38.3. persona, viņas laulātais, pilngadīgais ģimenes loceklis vai partneris, ar kuru personai ir noslēgts notariāls akts par partnerību, pēdējo trīs gadu laikā ir atsavinājis tādu nekustamo īpašumu, kura pārdošanas vērtība dod iespēju iegādāties dzīvojamo telpu;

38.4. personai ir uzkrāts nekustamā īpašuma nodokļa parāds vai ar dzīvokļa īri un pakalpojumiem saistīto maksājumu parāds vismaz divu mēnešu maksājumu apmērā.

VII. Dzīvojamās telpas izīrēšana Speciālistam

39. Speciālists, kura darbs Pašvaldības administratīvajā teritorijā būtiski ietekmē Noteikumu 19. punktā minētās institūcijas un nozares, ar Speciālistam izīrējamu dzīvojamo telpu tiek nodrošināts ārpus kārtas, neievērojot Noteikumu 29. punktu, pamatojoties uz Domes lēmumu.

40. Ar Speciālistu pirmreizējo dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uz vienu gadu, ar iespēju līguma termiņu pagarināt uz Speciālista darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāku par sešiem gadiem. Katrs nākamais īres līguma termiņa pagarinājums šajā sešu gadu periodā ir viens gads, ja Speciālists veicis neregulārus vai daļējus norēķinus par dzīvojamo telpu, vai trīs gadi, ja Speciālists par dzīvojamo telpu norēķinās atbilstoši noslēgtajam īres līgumam.

41. Kopējais dzīvojamās telpas īres līguma termiņš – seši gadi – attiecināms arī uz gadījumiem, kad Speciālista laulātais vai partneris, ar kuru personai ir noslēgts notariāls akts par partnerību, īres līguma darbības laikā kļūst par Speciālistu un pretendē uz Pašvaldības izīrētu dzīvojamo telpu, vai, ja Speciālists pārtrauc darba attiecības ar darba devēju, bet bez pārtraukuma tās turpina citā Noteikumu 19. punktā minētajā nozarē.

42. Speciālists ne vēlāk kā divus mēnešus pirms dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām iesniedz Pašvaldībai iesniegumu par dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu (ņemot vērā maksimālo īres līguma termiņu – seši gadi) un Speciālista darba devēja rakstveida apliecinājumu par darba tiesisko attiecību turpināšanu.

43. Speciālistam ir pienākums viena mēneša laikā no Speciālista dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas dienas deklarēt savu un dzīvojamā telpā iemitināto ģimenes locekļu dzīvesvietu Speciālista dzīvojamā telpā un saglabāt šo deklarēto dzīvesvietu, kamēr ir spēkā noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums.

44. Ja Speciālists izmantojis Noteikumu 40. punktā noteikto maksimālo Palīdzības termiņu, Speciālistam dzīvojamā telpa jāatbrīvo viena mēneša laikā. Dzīvojamā telpa tiek nodota Pašvaldībai ar nodošanas un pieņemšanas aktu.

45. Pēc Noteikumu 40. punktā noteiktā maksimālā palīdzības termiņa Domei ir tiesības pieņemt lēmumu par Speciālista dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, ja Speciālists Pašvaldības administratīvajā teritorijā joprojām ir nodarbināts Noteikumu 19. punktā minētajās nozarēs un saskaņā ar Noteikumiem ir tiesīgs saņemt Palīdzību.

46. Ja Speciālists, Speciālista laulātais vai partneris, ar kuru personai ir noslēgts notariāls akts par partnerību, iegūst īpašumā dzīvojamo telpu vai dzīvojamo māju Pašvaldības administratīvajā teritorijā, Speciālista pienākums ir viena mēneša laikā par to informēt Pašvaldību. Komisija lemj, kādā termiņā Speciālistam no Pašvaldības īrētā dzīvojamā telpa jāatstāj, ņemot vērā iegādātā īpašuma stāvokli vai tml.

47. Ja Speciālists ar darba devēju pārtrauc darba tiesiskās attiecības, Speciālista darba devēja pienākums ir par to piecu darba dienu laikā informēt Pašvaldību.

48. Ja Speciālists ir pārtraucis darba tiesiskās attiecības vai tās nav uzsācis, noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums tiek lauzts, un šim Speciālistam dzīvojamā telpa ir jāatbrīvo viena mēneša laikā no darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienas vai dienas, kad uzteikta darba līguma noslēgšana vai bija jāuzsāk darba tiesiskās attiecības (pirmās darba dienas).

VIII. Sociālo dzīvokļu izīrēšana

49. Personām, kas reģistrētas 3. reģistrā, tiek piedāvāta dzīvojamā telpa, kurai noteikts sociālā dzīvokļa statuss, vai kas atrodas sociālajā dzīvojamā mājā.

50. Sociālā dzīvokļa īres līgumu slēdz uz laiku līdz diviem gadiem.

51. Ja pēc īres līguma termiņa beigām persona nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, personai ir tiesības prasīt, lai tiek noslēgts jauns sociālā dzīvokļa īres līgums, iesniedzot par to rakstveida iesniegumu Pašvaldībai vismaz divus mēnešus pirms sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām. Ja persona nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, Dome lemj par sociālā dzīvokļa īres līguma noslēgšanu uz jaunu termiņu, kas nav ilgāks par diviem gadiem.

52. Dome lemj par sociālā dzīvokļa īres līguma noslēgšanu uz jaunu termiņu, ievērojot normatīvajos aktos noteikto un ņemot vērā:

52.1. sociālā dzīvokļa īres līguma saistību izpildi;

52.2. Tukuma novada pašvaldības iestādes "Tukuma novada sociālais dienests" veiktu īrnieka ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtējumu.

53. Ja pēc sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām persona ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, tai ir tiesības uz rakstveida iesnieguma pamata tikt iekļautai citā šo Noteikumu 9. punktā minētā reģistrā, ja persona atbilst Noteikumos minētajiem nosacījumiem, lai Pašvaldība tai turpinātu sniegt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

54. Persona zaudē tiesības īrēt sociālo dzīvokli:

54.1. ja tā vairs neatbilst Noteikumu 20. punkta nosacījumiem;

54.2. ja persona bez Pašvaldības atļaujas sociālajā dzīvoklī ir iemitinājusi citas personas;

54.3. tādu sociālā dzīvokļa īres līguma saistību neizpildes gadījumā, kas līgumā noteikts kā līguma pirmstermiņa izbeigšanas pamats.

55. Ar personas rakstveida piekrišanu tai var izīrēt atsevišķu izolētu dzīvojamo telpu sociālajā dzīvoklī vai sociālajā dzīvojamā mājā.

56. Sociālā dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību un ar tā lietošanu saistīto maksājumu daļu, kuru sedz Pašvaldība, nosaka Domes saistošie noteikumi par Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas kārtību.

IX. Nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu

57. Ar pagaidu dzīvojamo telpu Pašvaldība nodrošina personu, kura vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

57.1. personas dzīvesvieta cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā;

57.2. turpmāka atrašanās cietušajās telpās apdraud personas veselību vai dzīvību;

57.3. persona cietušajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā ir deklarējusi savu dzīvesvietu;

57.4. personai Pašvaldības administratīvajā teritorijā nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja.

58. Palīdzības saņemšanai persona iesniedz Pašvaldībai rakstveida iesniegumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc terora akta, stihiskās nelaimes, avārijas vai citas katastrofas, pievienojot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) sastādītu aktu par stihiskās nelaimes vai avārijas fakta konstatāciju (ja stihiskās nelaimes vai avārijas likvidēšanā piedalījies VUGD) vai Valsts policijas (turpmāk – policija) sastādītu aktu par avārijas fakta konstatāciju (ja avārijas fakta konstatācijā piedalījusies policija).

59. Lēmumu par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu Dome pieņem piecu darba dienu laikā no iesnieguma un Noteikumu 58. punktā minēto dokumentu saņemšanas dienas.

60. Personu, kuras dzīvesvieta cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā, ar tās rakstveida piekrišanu uz laiku var izmitināt arī atsevišķā izolētā dzīvojamajā telpā kopējā dzīvoklī vai Tukuma patversmē.

61. Pašvaldība viena mēneša laikā no Noteikumu 58. punktā minēto dokumentu saņemšanas dienas, bet nepārsniedzot Administratīvā procesa likumā noteikto termiņu, izvērtē attiecīgās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas tehnisko stāvokli, lai konstatētu, vai dzīvojamo telpu vai dzīvojamo māju ir iespējams atjaunot. Izvērtējumu noformē rakstveidā un Dome pieņem lēmumu:

61.1. par Pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanu personai, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir pilnīgi vai daļēji gājusi bojā un nav atjaunojama;

61.2. par vienreizēja pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam šo Noteikumu X nodaļā minētā kārtībā, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama. Šādā gadījumā Dome pagaidu dzīvojamo telpu personai izīrē uz laiku līdz dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas atjaunošanai, bet ne ilgāk par gadu;

61.3. par citas dzīvojamās telpas izīrēšanu personai, ja ir daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama Pašvaldībai piederoša dzīvojamā telpa.

62. Pašvaldība sniedz palīdzību, izīrējot pagaidu dzīvojamo telpu arī tādām personām, kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, par kuru saņemts Tukuma novada būvvaldes lēmums aizliegt dzīvojamās mājas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai (ja tehniskās apsekošanas atzinumā būveksperts secinājis, ka turpmākā būves ekspluatācija nav pieļaujama) vai novērst konstatēto bīstamību.

63. Persona, kura vēlas saņemt Noteikumu 62. punktā minēto palīdzību, iesniedz Pašvaldībai rakstveida iesniegumu ar lūgumu izīrēt pagaidu dzīvojamo telpu. Dome par pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanu šādai personai pieņem lēmumu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas. Pagaidu dzīvojamo telpu personai izīrē uz laiku, līdz Dome pieņem lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu.

64. Likuma 14. panta septītajā daļā minēta persona ar tās rakstisku piekrišanu var tikt nodrošināta ar pagaidu dzīvojamo telpu līdz Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai.

65. Citās krīzes situācijās, kas nav minētas iepriekšējos Noteikumu punktos, jautājumu par personas nekavējošu izmitināšanu risina Tukuma novada pašvaldības iestādes "Tukuma novada sociālais dienests" sociālais darbinieks.

X. Vienreizējs pabalsts dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam

66. Dome Likuma 26. panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, pamatojoties uz personas iesniegumu, viena mēneša laikā pēc šo Noteikumu 61. punktā minētā rakstveida izvērtējuma saņemšanas piešķir personai vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam.

67. Pieņemot lēmumu par pabalsta piešķiršanu, Dome ņem vērā dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas atjaunošanas izmaksas (tāmi), personas materiālo stāvokli, informāciju par dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas apdrošināšanu, apstākļus, kādos dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja cietusi, un citus lēmuma pieņemšanai būtiskus apstākļus.

68. Pabalsta apmērs tiek aprēķināts, pamatojoties uz tāmi. Dome piešķir pabalstu 50 % apmērā no tāmē minētās summas ar nosacījumu, ka pabalsta summa nepārsniedz 6000 euro.

XI. Gadījumi, kad reģistrēšana tiek atteikta vai personu izslēdz no reģistra

69. Komisija lēmumu par atteikumu reģistrēt personu reģistrā var pieņemt Likuma 7. panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos, kā arī tad, ja nav pagājuši trīs gadi, kopš:

69.1. persona ir rakstveidā atteikusies no Pašvaldības dzīvojamās telpas īres tiesībām;

69.2. persona Pašvaldības izīrēto dzīvojamo telpu patvaļīgi pametusi;

69.3. persona izslēgta no reģistra Likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos;

69.4. personai ir sniegta Pašvaldības palīdzība saskaņā ar Likumu vai šiem Noteikumiem.

70. Dome neiekļauj 2. reģistrā Speciālistu, ja viņam, viņa laulātajam vai partnerim, ar kuru Speciālistam ir noslēgts notariāls akts par partnerību, pieder dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja Pašvaldības administratīvajā teritorijā.

71. Komisija personu izslēdz no reģistra Likuma 10. panta pirmajā daļā paredzētos gadījumos.

72. Speciālistu, papildus Likuma 10. panta pirmās daļas nosacījumiem, izslēdz no reģistra arī tad, ja Pašvaldībā saņemts darba devēja apliecinājums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar Speciālistu.

XII. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

73. Komisijas lēmumu vai faktisko rīcību Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā var apstrīdēt Domes Administratīvo aktu strīdu komisijā.

74. Domes lēmumu un Domes Administratīvo aktu strīdu komisijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā.

75. Nodaļas faktisko rīcību Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā var apstrīdēt Pašvaldības izpilddirektoram.

XIII. Noslēguma jautājumi

76. Personas, kuras līdz šo Noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas kādā no palīdzības reģistriem, Nodaļa viena mēneša laikā pēc Noteikumu spēkā stāšanās dienas pārreģistrē Noteikumu 9. punktā minētajos reģistros, reģistrācijas kārtas numuru nosakot pēc personas iesnieguma reģistrācijas datuma.

77. Tiesiskās attiecības, kas dibinātas personas un Pašvaldības starpā līdz šo Noteikumu spēkā stāšanās dienai, turpinās saskaņā ar iepriekš spēkā esošajiem Pašvaldības saistošajiem noteikumiem tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šiem Noteikumiem.

78. Ar Noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē:

78.1. Tukuma novada domes 2021. gada 29. decembra saistošie noteikumi Nr. 45 "Par kārtību, kādā Tukuma novada pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā";

78.2. Tukuma novada domes 2022. gada 26. janvāra saistošie noteikumi Nr. 3 "Par kārtību, kādā Tukuma novada pašvaldība sniedz palīdzību kvalificēta speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu".

Tukuma novada domes priekšsēdētājs G. Važa