Teksta versija
UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 325

Rīgā 2024. gada 4. jūnijā (prot. Nr. 23 23. §)
Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu akreditācijas un to vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 8. punktu un 12.1 punktu
I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. vispārējās izglītības iestāžu (izņemot pirmsskolas izglītības iestādes) un profesionālās izglītības iestāžu (izņemot koledžas) (turpmāk – izglītības iestāde) akreditācijas, tajā skaitā ārkārtas akreditācijas un akreditācijas anulēšanas, kārtību;

1.2. kārtību un kritērijus izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālās darbības novērtēšanai (turpmāk – izglītības iestādes vadītāja novērtēšana), tajā skaitā ārkārtas novērtēšanai un novērtēšanas anulēšanai.

II. Izglītības iestādes akreditācijas un izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas organizēšana

2. Izglītības iestāde analizē savu darbību un katru gadu līdz 1. novembrim nodrošina ar izglītības iestādes dibinātāju (turpmāk – dibinātājs) saskaņota pašnovērtējuma ziņojuma pieejamību izglītības iestādes tīmekļvietnē. Ja izglītības iestādei nav savas tīmekļvietnes, pašnovērtējuma ziņojumu publisko dibinātāja tīmekļvietnē.

3. Izglītības iestāde pašnovērtējuma ziņojumā norāda šādu informāciju:

3.1. izglītības iestādes nosaukumu, izglītības iestādes vadītāju;

3.2. izglītības iestādes darbības un izglītības programmas īstenošanas kvalitātes mērķus un to sasniegšanas izvērtējumu;

3.3. informāciju par izvirzīto ikgadējo prioritāšu sasniegšanu;

3.4. elementu izvērtējumu, īpaši stiprās puses un turpmākās attīstības vajadzības;

3.5. informāciju par nozīmīgākajiem īstenotajiem projektiem un to rezultātiem;

3.6. citus sasniegumus un izglītības iestādei būtisku informāciju;

3.7. informāciju par izglītības iestādes akreditācijā vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanā norādīto uzdevumu izpildi (ja attiecināms).

4. Papildus šo noteikumu 3. punktā minētajai informācijai profesionālās izglītības iestāde un vispārējās izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmu (izņemot izglītības iestādi, kura īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmu), pašnovērtējuma ziņojumā atbilstoši vienotajai Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūrai profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā (EQAVET) iekļauj šādu informāciju par izglītības kvalitātes indikatoriem:

4.1. pedagogu dalība profesionālās kompetences pilnveidē;

4.2. izglītojamo skaits profesionālās izglītības programmās;

4.3. profesionālo izglītību ieguvušo skaits;

4.4. izglītību ieguvušo nodarbinātība;

4.5. apgūto prasmju izmantošana darbavietā;

4.6. riska grupu iekļaušanās profesionālajā izglītībā;

4.7. profesionālās izglītības programmu pieprasījuma apzināšana darba tirgū;

4.8. profesionālās izglītības programmu pieejamības veicināšana.

5. Izglītības iestāde tās dibinātāja noteiktajā attīstības plānošanas periodā nodrošina visu šo noteikumu 27. punktā minēto elementu pašvērtēšanu, katru gadu izvēloties vērtējamos elementus. Izglītības iestāde šo noteikumu 27.2.1. apakšpunktā ​​​​​​​minēto elementu, kā arī izvirzīto ikgadējo prioritāšu sasniegšanu izvērtē katru gadu.

6. Lai akreditētu izglītības iestādi vai novērtētu izglītības iestādes vadītāja profesionālo darbību, izglītības iestādes vadītājs, saskaņojot ar dibinātāju, vai dibinātājs iesniedz Izglītības kvalitātes valsts dienestā (turpmāk – dienests) iesniegumu. Dienests saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto dienesta maksas pakalpojumu cenrādi izraksta rēķinu par akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu.

7. Dienests, pamatojoties uz iesniegumu un dienesta rīcībā esošajiem dokumentiem, kā arī Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma) esošo un publiski pieejamo informāciju, izvērtē:

7.1. izglītības iestādes nolikumu;

7.2. pašnovērtējuma ziņojumu;

7.3. izglītības iestādes pedagogu izglītību, profesionālo kvalifikāciju un profesionālās kompetences pilnveidi;

7.4. datus par izglītības iestādes vadītāju, pedagoģisko un tehnisko personālu no Sodu reģistra;

7.5. mācību plānu, mācību priekšmetu (kursu) stundu (nodarbību) sarakstu vispārējās izglītības programmai un stundu (nodarbību) sarakstu profesionālās izglītības programmai.

8. Ja, izvērtējot šo noteikumu 7. punktā minētos dokumentus un informāciju, dienests konstatē būtiskus trūkumus, tostarp ar izglītību saistīto normatīvo aktu pārkāpumus izglītības iestādes darbībā vai izglītības iestādes vadītāja profesionālajā darbībā:

8.1. dienests par tiem informē izglītības iestādes vadītāju un dibinātāju, nosūtot pieprasījumu par konstatēto trūkumu novēršanu;

8.2. izglītības iestādes vadītājs 10 darbdienu laikā pēc dienesta pieprasījuma saņemšanas iesniedz dienestam informāciju par rīcību konstatēto trūkumu novēršanai.

9. Ja, izvērtējot šo noteikumu 7. punktā minētos dokumentus un informāciju, dienests nekonstatē būtiskus trūkumus izglītības iestādes darbībā vai izglītības iestādes vadītāja profesionālajā darbībā, tas organizē un akreditācijas ekspertu komisija (turpmāk – ekspertu komisija) uzsāk izglītības iestādes akreditāciju vai vadītāja novērtēšanu.

10. Ja, ņemot vērā šo noteikumu 8. punktā minētos nosacījumus, dienests lemj par izglītības iestādes akreditācijas vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas atteikumu, dienests atmaksā izglītības iestādei vai dibinātājam maksu par akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu.

11. Dienests organizē:

11.1. izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu vienlaikus ar akreditāciju;

11.2. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu ne retāk kā reizi sešos gados;

11.3. izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu, kurš stājies amatā pirmo reizi. Šādā gadījumā novērtēšanu organizē divu gadu laikā, bet ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no amatā stāšanās dienas.

12. Izglītības iestādes vadītāju nevērtē, ja pirms novērtēšanas sākuma dibinātājs rakstveidā informē dienestu, ka ar izglītības iestādes vadītāju gada laikā tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības.

III. Ekspertu komisijas izveide un darbība

13. Ekspertu komisijā iekļauj personu, kura ir apguvusi dienesta organizētos izglītības kvalitātes un izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas kursus un atbilst šādām prasībām:

13.1. ir pieredze izglītības vadībā, pētniecībā vai darba pieredze nozarē, ne mazāka kā pieci gadi pēdējo septiņu gadu laikā;

13.2. ir zināšanas par izglītības sistēmu, izglītības iestādes darbību un izglītības kvalitātes vērtēšanu;

13.3. ir ieguvusi izglītību, kas atbilst vienai no šādām prasībām:

13.3.1. augstākā izglītība pedagoģijā, izglītības zinātnē, vadībzinātnē vai augstākā izglītība attiecīgajā nozarē;

13.3.2. profesionālā izglītība vai Latvijas Amatniecības kameras piešķirta amatnieka kvalifikācija, kas atbilst amata meistara līmenim, profesijās, kurās nav iespējams iegūt augstāko izglītību;

13.4. ir attiecīgās nozares ekspertu padomes vai likumā noteiktas tādas institūcijas deleģējums (attiecināms uz profesionālo izglītību), kura koordinē nozaru ekspertu padomju darbību (ja nozarē nav izveidota nozaru ekspertu padome).

14. Dienests izveido ekspertu komisiju un nosaka tās vadītāju. Ekspertu komisijā var iekļaut dienesta darbinieku.

15. Eksperts informē dienestu, ja pastāv interešu konflikts vai citi apstākļi, kas nepieļauj eksperta dalību konkrētajā ekspertu komisijā.

16. Izglītības iestādes vadītājs vai dibinātājs triju darbdienu laikā pēc rīkojuma saņemšanas par ekspertu komisijas izveidi var iesniegt dienestā argumentētus iebildumus pret ekspertu komisijas sastāvu vai tās darbības laiku.

17. Ja saņemti šo noteikumu 16. punktā minētie iebildumi, dienests divu darbdienu laikā izvērtē to pamatotību, lemj par nepieciešamību mainīt ekspertu komisijas sastāvu vai tās darbības laiku un informē par savu lēmumu izglītības iestādes vadītāju un dibinātāju.

18. Ekspertu komisijai ir tiesības:

18.1. pieprasīt izglītības iestādes vadītājam uzrādīt izglītības iestādes dokumentus, tostarp izglītības iestādes attīstības plānu, izglītības iestādes darba plānu, izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus, darba kārtības noteikumus, metodiskā darba dokumentus;

18.2. iepazīties ar anketēšanas/aptaujas (izglītojamo, izglītojamo vecāku vai likumisko pārstāvju, pedagogu, darba devēju, darba vidē balstīto mācību un prakses vadītāju) rezultātiem;

18.3. vērtēt izglītības programmas īstenošanas kvalitāti, kā arī, konstatējot būtiskus trūkumus, ieteikt izglītības programmas licencēšanas anulēšanu;

18.4. vērot mācību stundas, nodarbības, konsultācijas, darba vidē balstītās mācības, praksi, pārbaudījumus un izglītības iestādes organizētos pasākumus;

18.5. iepazīties ar neattaisnoto mācību kavējumu uzskaiti izglītības iestādē un izglītības iestādes rīcību to novēršanai;

18.6. iepazīties ar izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu;

18.7. tikties ar izglītības iestādes personālu, izglītojamiem, pašpārvaldes pārstāvjiem, izglītojamo vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem, darba devējiem un citām izglītības procesā iesaistītajām personām;

18.8. iepazīties ar dienesta vai citu kompetento institūciju pārbaudes aktiem vai atzinumiem par izglītības iestādes darbību;

18.9. iepazīties ar izglītības iestādes akreditācijas vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas rezultātiem (turpmāk – ziņojums), kā arī ar dibinātāja iepriekš veikto izglītības iestādes vadītāja novērtējumu (ja attiecināms);

18.10. noskaidrot dibinātāja viedokli par izglītības iestādes darbību un attīstību, par izglītības iestādes vadītāja profesionālo darbību, kā arī izglītības kvalitātes pilnveides pasākumiem izglītības iestādē.

19. Izglītības iestādes darbības vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanā novērotāja statusā var piedalīties Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Latvijas Nacionālā kultūras centra pilnvarots pārstāvis, kurš ir tiesīgs sniegt ekspertu komisijas vadītājam viedokli par izglītības iestādē novēroto.

20. Ekspertu komisija mēneša laikā (ja nav objektīvu apstākļu ilgākam termiņam) pēc izglītības iestādes darbības vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas sagatavo ziņojuma projektu un elektroniski nosūta to izglītības iestādes vadītājam.

21. Izglītības iestādes vadītājs triju darbdienu laikā pēc ziņojuma projekta saņemšanas var precizēt un papildināt ziņojuma projektu un elektroniski iesniegt to ekspertu komisijas vadītājam.

22. Izvērtējot izglītības iestādes vadītāja sniegto informāciju, ekspertu komisijas vadītājs, ja nepieciešams, piecu darbdienu laikā precizē ziņojuma projektu un elektroniski iesniedz ziņojumu dienestā, kā arī nosūta to izglītības iestādes vadītājam un dibinātājam. Ziņojums dienestā tiek glabāts 10 gadus.

23. Ja izglītības iestādes vadītājam ir iebildumi pret ziņojuma saturu, viņš divu darbdienu laikā pēc ziņojuma saņemšanas iebildumus iesniedz dienestā.

24. Ziņojumā iekļauj:

24.1. vispārīgu informāciju par izglītības iestādi (izglītības iestādes nosaukums, izglītības iestādes reģistrācijas numurs Izglītības iestāžu reģistrā, juridiskā adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, izglītības iestādes vadītājs un amatā stāšanās laiks, dibinātājs, dibinātāja elektroniskā pasta adrese, izglītojamo, pedagogu un atbalsta personāla skaits);

24.2. informāciju par ekspertu komisijas sastāvu un vērtēšanas periodu;

24.3. informāciju par izglītības iestādes misiju, vīziju un izglītības iestādes darbības kvalitātes mērķi, kā arī izglītības iestādes darbības rādītājus, izglītības kvalitātes risku rādītājus un informāciju par iepriekšējā vērtēšanā (ja attiecināms) sniegto uzdevumu izpildi;

24.4. informāciju par izglītības iestādes darbības kvalitātes vērtēšanu:

24.4.1. izglītības iestādes darbības kvalitātes vērtēšanas rezultātu kopsavilkuma tabulu;

24.4.2. novērtējuma aprakstu katrā elementā un kvalitātes vērtējuma līmeni;

24.4.3. izglītības iestādes darbības kvalitātes vērtēšanā izmantotās metodes;

24.4.4. izglītības iestādes darbības stiprās puses;

24.4.5. uzdevumus izglītības iestādes darbības kvalitātes pilnveidei;

24.5. informāciju par izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu:

24.5.1. izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības kvalitātes novērtējuma rezultātu kopsavilkuma tabulu;

24.5.2. izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības kvalitātes novērtējumu, iekļaujot katra elementa aprakstu un kvalitātes vērtējuma līmeni;

24.5.3. izglītības iestādes vadītāja profesionālās kompetences novērtēšanā izmantotās metodes;

24.5.4. izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības stiprās puses;

24.5.5. uzdevumus izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības pilnveidei.

25. Dienests 10 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par izglītības iestādes akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja atbilstību vai neatbilstību amatam, publisko ziņojumu savā tīmekļvietnē.

IV. Izglītības iestādes darbības un izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas nosacījumi

26. Izglītības iestādes darbības kvalitāti vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības kvalitāti vērtē, ievērojot šos noteikumus un vadlīnijas izglītības kvalitātes nodrošināšanai vispārējā un profesionālajā izglītībā, piecos kvalitātes vērtējuma līmeņos:

26.1. I līmenis – nepietiekami;

26.2. II līmenis – jāpilnveido;

26.3. III līmenis – labi;

26.4. IV līmenis – ļoti labi;

26.5. V līmenis – izcili.

27. Novērtējot izglītības iestādes darbības kvalitātes kategorijas un izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības kvalitātes kategoriju, nosaka kvalitātes vērtējuma līmeni katrā šādā elementā:

27.1. atbilstība mērķiem:

27.1.1. kompetences un sasniegumi;

27.1.2. izglītības turpināšana un nodarbinātība;

27.1.3. vienlīdzība un iekļaušana;

27.2. kvalitatīvas mācības:

27.2.1. mācīšana un mācīšanās;

27.2.2. pedagogu profesionālā kapacitāte;

27.2.3. izglītības programmu īstenošana;

27.3. iekļaujoša vide:

27.3.1. pieejamība;

27.3.2. drošība un psiholoģiskā labklājība;

27.3.3. infrastruktūra un resursi;

27.4. laba pārvaldība:

27.4.1. administratīvā efektivitāte;

27.4.2. vadības profesionālā darbība;

27.4.3. atbalsts un sadarbība.

28. Novērtējot izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības kvalitātes kategoriju, nosaka kvalitātes vērtējuma līmeni šo noteikumu 27.4. apakšpunktā minētajiem elementiem un, ja nepieciešams, sniedz uzdevumus turpmākai darbībai un attīstībai.

V. Izglītības iestādes darbības vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšana

29. Izglītības iestādi akreditē uz sešiem gadiem, ja visi šo noteikumu 27.1., 27.2. un 27.3. apakšpunktā ​​​​​​​ minētie elementi novērtēti ar kvalitātes vērtējuma līmeni "jāpilnveido" vai augstāku.

30. Lēmumu par izglītības iestādes akreditācijas atteikumu pieņem, ja vismaz viens no šo noteikumu 27.1., 27.2. un 27.3. apakšpunktā minētajiem elementiem novērtēts ar kvalitātes vērtējuma līmeni "nepietiekami".

31. Lēmumu par izglītības iestādes vadītāja atbilstību amatam pieņem, ja visi šo noteikumu 27.4. apakšpunktā minētie elementi ir novērtēti ar kvalitātes vērtējuma līmeni "jāpilnveido" vai augstāku.

32. Ja vismaz viens no šo noteikumu 27. punktā minētajiem elementiem novērtēts ar kvalitātes vērtējuma līmeni "jāpilnveido", izglītības iestādes vadītājs mēneša laikā pēc lēmuma par izglītības iestādes akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja atbilstību amatam stāšanās spēkā iesniedz dienestā ar dibinātāju saskaņotu rīcības plānu darbības pilnveidei.

33. Lēmumu par izglītības iestādes vadītāja neatbilstību amatam pieņem, ja vismaz viens no šo noteikumu 27.4. apakšpunktā minētajiem elementiem novērtēts ar kvalitātes vērtējuma līmeni "nepietiekami" vai atkārtoti novērtēts ar kvalitātes vērtējuma līmeni "jāpilnveido". Par šādu vērtējumu dienests informē dibinātāju un rosina izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju.

34. Dienests pieņem lēmumu par izglītības iestādes ārkārtas akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja ārkārtas novērtēšanu, ja saņemts dibinātāja vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājums. Izglītības iestādes ārkārtas akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja ārkārtas novērtēšanu veic, ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības kārtējai izglītības iestādes akreditācijai vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanai.

35. Ja izglītības iestādes ārkārtas akreditācijā vismaz viens no šo noteikumu 27.4. apakšpunktā minētajiem elementiem atkārtoti tiek novērtēts ar kvalitātes vērtējuma līmeni "jāpilnveido" vai zemāku, dienests pieņem lēmumu par izglītības iestādes akreditācijas anulēšanu.

36. Ja izglītības iestādes vadītāja ārkārtas novērtēšanā vismaz viens no šo noteikumu 27.4. apakšpunktā minētajiem elementiem, kas iepriekš novērtēts ar kvalitātes vērtējuma līmeni "jāpilnveido", tiek atkārtoti novērtēts ar kvalitātes vērtējuma līmeni "jāpilnveido" vai zemāku, dienests pieņem lēmumu par izglītības iestādes vadītāja neatbilstību amatam. Par šādu vērtējumu dienests informē dibinātāju un rosina izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju.

VI. Dienesta lēmumi un to pieņemšanas kārtība

37. Dienesta lēmumā norādītais vērtējums var atšķirties no ziņojumā norādītā vērtējuma. Ja dienesta lēmumā norādītais vērtējums atšķiras no ziņojumā norādītā vērtējuma, dienests savā tīmekļvietnē publisko arī informāciju par dienesta pieņemto lēmumu.

38. Dienests bez ziņojuma izskata akreditētās izglītības iestādes dibinātāja iesniegumu par izmaiņām izglītības iestādes darbībā un pieņem lēmumu pagarināt izglītības iestādes akreditācijas vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas termiņu, bet ne ilgāk par diviem gadiem, ja šis termiņš beidzas izglītības iestādes reorganizācijas, likvidācijas laikā, izglītības iestādes būvniecības vai telpu renovācijas laikā.

39. Dienests pieņem lēmumu par izglītības iestādes akreditācijas vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas anulēšanu šādos gadījumos:

39.1. izglītības iestādes vadītājs vai dibinātājs sniedzis nepatiesas vai maldinošas ziņas;

39.2. ir anulētas visas licencētās vispārējās un profesionālās izglītības programmas (attiecināms uz izglītības iestādi);

39.3. izglītības iestādes darbībā vai izglītības iestādes vadītāja darbībā konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, kas norādīti dienesta, Bērnu aizsardzības centra, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Veselības inspekcijas, Valsts darba inspekcijas aktos pēc minēto kompetento institūciju veiktajām pārbaudēm izglītības iestādē.

40. Akreditācijas vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas periodā dienests var apmeklēt izglītības iestādi, lai pārliecinātos par uzdevumu izpildi, kā arī, ievērojot izmaiņas konkrētajā situācijā vai izglītības iestādes darbībā, tos precizēt.

41. Informāciju par izglītības iestādes akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja atbilstību amatam dienests ievada informācijas sistēmā. Izglītības iestāde no informācijas sistēmas saņem elektronisku paziņojumu par izglītības iestādes akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja atbilstību amatam.

42. Dienesta lēmumu par izglītības iestādes akreditāciju, tās atteikumu vai anulēšanu, izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtējumu un atbilstību vai neatbilstību amatam, kā arī par izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas anulēšanu var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VII. Akreditācijas un izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas finansēšana

43. Izglītības iestāde vai dibinātājs saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto dienesta maksas pakalpojumu cenrādi sedz izdevumus, kas saistīti ar eksperta darbu, proporcionāli viņa pienākumu pildīšanas apjomam.

44. Eksperta komandējumu izdevumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, un dienesta izrakstītajam rēķinam, kam pievienoti izmaksas attaisnojoši dokumenti, sedz izglītības iestāde vai dibinātājs.

VIII. Noslēguma jautājumi

45. Ja izglītības iestāde ir akreditēta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, tās akreditācija ir spēkā līdz akreditācijas termiņa beigām.

46. Ja izglītības iestādes vadītāja novērtēšana notikusi līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, tā ir spēkā līdz novērtēšanas termiņa beigām.

47. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumus Nr. 618 "Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 195. nr.; 2022, 14., 155. nr.).

Ministru prezidente E. Siliņa

Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs ‒ finanšu ministrs A. Ašeradens
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu akreditācijas un to vadītāju .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Atbildīgā iestāde: Izglītības un zinātnes ministrija Veids: noteikumi Numurs: 325Pieņemts: 04.06.2024.Stājas spēkā: 13.06.2024.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 113, 12.06.2024. OP numurs: 2024/113.2
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Protokols
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
352674
13.06.2024
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"