Ministru kabineta noteikumi Nr. 338

Rīgā 2024. gada 4. jūnijā (prot. Nr. 23 56. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu
 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākumu "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. pasākuma un projekta īstenošanas nosacījumus;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

3. Pasākuma atbalsts tiek sniegts granta veidā.

4. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

5. Pasākuma ietvaros tiek atbalstīti Ministru kabineta rīkojumos par projekta īstenošanu paredzētie projekti, kur norādīta informācija par projekta iesniedzēju, projekta nosaukums, mērķis, finansējums, sasniedzamās rādītāju vērtības un kopsavilkums par projektā plānotajiem ieguvumiem. Ministru kabineta rīkojumos par projektu īstenošanu paredzētie projekti veido kopējo pasākuma ietvaros atbalstāmo projektu sarakstu.

6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija (turpmāk – valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija) informē sadarbības iestādi par attīstības aktivitāšu aprakstiem, kas saņēmuši pozitīvu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu saskaņā ar noteikumiem, kas nosaka informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību, ievērojot valsts informācijas sistēmām noteiktās vispārējās tehniskās prasības.

7. Pēc šo noteikumu ​5. punktā minēto projektu apstiprināšanas Ministru kabinetā sadarbības iestāde izsludina ierobežotu projektu iesniegumu atlasi un pēc šo noteikumu 6. punktā minētā atzinuma saņemšanas nosūta uzaicinājumu šo noteikumu 5. punktā minētajā Ministru kabineta rīkojumā norādītājiem projektu iesniedzējiem iesniegt projektu iesniegumus atlases nolikumā noteiktajā kārtībā.

8. Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija veic projektu priekšatlasi, kā arī īstenojamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības aktivitāšu uzraudzību saskaņā ar noteikumiem, kas nosaka informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību, ievērojot valsts informācijas sistēmām noteiktās vispārējās tehniskās prasības, un atbilstoši kompetencei saskaņo projektu ietvaros attīstāmos koplietošanas pakalpojumus.

9. Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.

II. Pasākuma mērķis un sasniedzamie rādītāji

10. Pasākuma mērķis ir attīstīt valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus un pakalpojumus un veicināt privātā sektora digitalizāciju un jaunu pakalpojumu veidošanu.

11. Pasākuma mērķa grupa ir publiskais un privātais sektors, tai skaitā saimnieciskās darbības veicēji, biedrības, nodibinājumi un sociālie uzņēmumi, visa Latvijas sabiedrība, valsts pārvalde, pašvaldības, publiskas personas kapitālsabiedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai) un plānošanas reģioni.

12. Pasākumu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot šādus rādītājus:

12.1. programmas iznākuma rādītāji:

12.1.1. saimnieciskās darbības veicējiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība – vismaz 87 372 513 euro, tai skaitā par šo noteikumu 17. punktā minēto finansējumu – vismaz 73 591 656 euro;

12.1.2. publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei, – vismaz 20, tai skaitā par šo noteikumu 17. punktā minēto finansējumu – vismaz 17;

12.2. programmas rezultāta rādītājs – jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji – vismaz 913, tai skaitā par šo noteikumu 17. punktā minēto finansējumu – vismaz 769.

13. Šo noteikumu 12.1.1. un 12.1.2. apakšpunktā noteiktie iznākuma rādītāji ir sasniegti, kad ir apstiprināts maksājuma pieprasījums, ar kuru tiek apliecināti arī sasniegtie rādītāji.

14. Šo noteikumu 12.2. apakšpunktā noteiktais rezultāta rādītājs ir sasniegts, ja tā vērtības radušās ne vēlāk kā otrajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas un ir iesniegti pamatojošie dokumenti par tā sasniegšanu, nepārsniedzot šo noteikumu 12. punktā minēto termiņu. Minētais rādītājs ir sasniegts, ja vismaz 913 lietotāji (saimnieciskās darbības veicēji, iestādes) ir transformējuši savus procesus, balstoties uz digitalizētajiem jaunizveidotajiem vai ievērojami uzlabotajiem valsts procesiem, tai skaitā lietotāji kā datu izmantotāji un datu devēji, kā arī lietotāji, kuri ir attīstījuši savus digitālos produktus, pamatojoties uz valsts pārvaldes risinājumiem vai integrējoties ar valsts platformām un informācijas sistēmām.

15. Projekta iesniedzējs projektā plāno šo noteikumu 12.1.1. un 12.2. apakšpunktā minēto rādītāju sasniegšanu atbilstoši šo noteikumu 5. punktā minētajā Ministru kabinetā apstiprinātajā plānoto projektu sarakstā noteiktajām projektu ietvaros sasniedzamajām rādītāju vērtībām.

III. Pasākumam pieejamais finansējums

16. Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 174 745 025 euro (no tā elastības finansējums – 27 561 714 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 148 533 271 euro (no tā elastības finansējums – 23 427 457 euro) un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums, pašvaldību budžeta finansējums, privātais finansējums) – 26 211 754 euro (no tā elastības finansējums – 4 134 257 euro).

17. Projektu iesniegumos kopējo pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 147 183 311 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 125 105 814 euro apmērā, nacionālo finansējumu (valsts budžeta finansējumu, pašvaldību budžeta finansējumu, privāto finansējumu) – 22 077 497 euro apmērā. 

18. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 16. punktā minētajam plānotajam kopējam finansējuma apmēram.

19. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums projektā nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

20. Projekta minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot),  projektam pieejamais maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 10 000 000 euro.

IV. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim

21. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ir finansējuma saņēmējs, pasākuma ietvaros ir tiešās pārvaldes iestāde, pašvaldība, publiskas personas kapitālsabiedrība (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), biedrība vai nodibinājums (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai) vai tiesu varas institūcija.

22. Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, kurā noteikti pušu pienākumi, tiesības un atbildība projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā, par sadarbības partneri var piesaistīt citu tiešās pārvaldes iestādi, pašvaldību, plānošanas reģionu, publiskas personas kapitālsabiedrību (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), biedrību vai nodibinājumu (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai) vai tiesu varas institūciju.

23. Ja projekta iesniedzējs projekta īstenošanā piesaista vienu vai vairākus sadarbības partnerus, projekta iesniegumā pamato projekta ietvaros plānotās partnerības nepieciešamību. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris slēdz sadarbības līgumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

24. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, ja:

24.1. sadarbības iestāde to ir uzaicinājusi iesniegt projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām;

24.2. projekta iesniegumā norādītais projekta nosaukums, mērķis, finansējums un sasniedzamās rādītāju vērtības atbilst šo noteikumu 5. punktā minētajam Ministru kabineta rīkojumā paredzētajam projektam;

24.3. par projekta ietvaros izveidojamo vai pilnveidojamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ir saņemts pozitīvs valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas atzinums atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību, un projekta iesniegums atbilst projekta ietvaros īstenojamā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājuma attīstības aktivitāšu aprakstam.

25. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši šajos noteikumos un projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

26. Ja projekta kopējās izmaksas pārsniedz vienu miljonu euro, projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ko pievieno projekta iesniegumam (šis nosacījums neattiecas uz projektu, kura ietvaros tiek īstenota valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūras  koordinēšana un pārvaldība atbilstoši Eiropas sadarbspējas satvara principiem un ieteikumiem). Izmaksu un ieguvumu analīzei jāparāda, ka projekta kopējie ieguvumi un ietaupījumi ir lielāki par projekta investīcijām un darbības izmaksām visā projekta dzīves ciklā.

27. Ja projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris ir biedrība vai nodibinājums (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai) un vienlaikus veic arī saimniecisko darbību saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 7. pantu, biedrība vai nodibinājums (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanā) nodrošina izmaksu un darbību nošķiršanu, lai negūtu labumu no atbalsta, kas piešķirts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai.

V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

28. Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 10. punktā minētā mērķa un šo noteikumu 12.1. un 12.2. apakšpunktā noteikto rādītāju sasniegšanu:

28.1. publisko informācijas sistēmu atvēršana privātajam sektoram, attīstot valsts pārvaldes un pašvaldību platformas, kas nodrošina datu apmaiņas, pakalpojumu digitalizācijas un procesu automatizācijas atbalsta infrastruktūru, lai veicinātu ekonomikas digitalizāciju un jaunu, dzīves situācijās balstītu, proaktīvu inovatīvu privātā un publiskā sektora pakalpojumu veidošanu;

28.2. valsts pārvaldes un pašvaldību informācijas sistēmu un platformu uz lietotājiem orientētu jaunu funkcionalitāšu attīstība valsts pārvaldes un komercsektora efektīvas digitalizācijas atbalstam;

28.3. mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijās balstītu dabīgo valodu tehnoloģisko risinājumu attīstība un integrācija valsts platformās un pakalpojumos;

28.4. koplietošanas platformu darbināšanai nepieciešamās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras attīstība;

28.5. datu atvēršana un koplietošana ar privāto sektoru, lai atbalstītu datu analītikas un datos balstītu lēmumu procesus, – saistīto atvērto datu ekosistēmas un datu garantētas piegādes pakalpojuma izveide un ieviešana, datu kopu atvēršana ar augstu pievienoto vērtību. Tautsaimniecības dalībnieku rīcībā esošo datu pieejamības nodrošināšana kopīgai izmantošanai tautsaimniecības digitālajai transformācijai, tai skaitā datu analītikas spēju attīstība publiskajā sektorā;

28.6. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju, tai skaitā atvērto datu, izmantošanas veicināšana;

28.7. uz tautsaimniecības digitālo transformāciju vērstu publisko pakalpojumu sniegšanas procesu pārveide un pakalpojumu izveide un attīstīšana (kur iespējams, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas);

28.8. pakalpojumu digitālās infrastruktūras pilnveidošana, pielāgojot to pārrobežu pakalpojumu sniegšanai atbilstoši vienotās digitālās vārtejas prasībām, kā arī digitālo pakalpojumu pieejamības uzlabojumi. Saimnieciskās darbības veicējiem un iedzīvotājiem paredzēto valsts pārvaldes pakalpojumu pārveide pārrobežu pieejamības un sadarbspējas nodrošināšanai, procedūru vienkāršošanai, kā arī lietojamības uzlabojumiem;

28.9. valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūru projektēšana un attīstība atbilstoši Eiropas sadarbspējas satvara principiem un ieteikumiem;

28.10. vienoto valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru tīkla un vienoto konsultāciju dienestu pakalpojumu pilnveidošana;

28.11. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu;

28.12. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.

29. Pasākuma ietvaros ir attiecināmas šādas projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma, tai skaitā:

29.1. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tai skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas);

29.2. projekta ietvaros pilnveidojamās informācijas sistēmas audita, tai skaitā kiberdrošības audita, un pārbaužu izmaksas;

29.3. projekta ieviešanas dokumentācijas izstrādes izmaksas, tai skaitā autoruzraudzības izmaksas:

29.3.1. biznesa procesu un biznesa prasību specifikāciju izstrādes izmaksas;

29.3.2. informācijas sistēmas izstrādes vai iegādes iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas;

29.3.3. tehniskās infrastruktūras un ražotāja sērijveida programmatūras iegādes tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas;

29.4. jaunas informācijas sistēmas vai esošas informācijas sistēmas pielāgojumu projektēšanas, izstrādes vai iegādes un datu pārvaldības ieviešanas izmaksas, tai skaitā:

29.4.1. informācijas sistēmas programmatūras izstrādes un pielāgojumu izmaksas, tai skaitā izvēlētajai izstrādes metodei atbilstošas dokumentācijas izstrādes izmaksas un integrācijas saskarņu izstrādes izmaksas;

29.4.2. programmatūras sistēmas licenču iegādes izmaksas, ja maksas programmatūras produkta vai programmatūras komponentes izmantošanas lietderība ir pamatota un saskaņota atbilstoši noteikumiem, kas nosaka informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību, tai skaitā licenču atjauninājumu izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus;

29.4.3. datu importa un migrācijas izmaksas (tai skaitā datu semantiskās un tehniskās savietojamības nodrošināšanas izmaksas, datu strukturēšanas un datu bagātināšanas izmaksas);

29.4.4. informācijas resursu digitalizācijas izmaksas;

29.4.5. datu kvalitātes auditu un datu kvalitātes uzlabojumu izmaksas;

29.4.6. informācijas sistēmas pielāgošana informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ārpakalpojumu izmantošanai, tai skaitā informācijas sistēmas konfigurēšanas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar informācijas sistēmas darbināšanai izmantojamo ārpakalpojumu specificēšanu, konfigurēšanu un pielāgošanu;

29.4.7. informācijas sistēmas izstrādes vai iegādes un ieviešanas kvalitātes kontroles izmaksas, kas ietver testēšanas (tai skaitā piekļūstamības testēšanas) izmaksas;

29.4.8. informācijas tehnoloģiju risinājuma koda attīrīšanas izmaksas;

29.5. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pakalpojumu izmaksas projekta īstenošanas nodrošinājumam, tai skaitā:

29.5.1. mākoņdatošanas un saistīto pakalpojumu izmaksas informācijas sistēmu izstrādes un ieviešanas nodrošināšanai projekta īstenošanas laikā;

29.5.2. lietojumprogrammatūras risinājumu īres un saistīto pakalpojumu izmaksas projekta ietvaros īstenojamo risinājumu ieviešanai un aprobācijai projekta īstenošanas laikā, ievērojot saimnieciskā izdevīguma principu;

29.6. datu centru un skaitļošanas infrastruktūras tehniskās infrastruktūras un tās darbināšanai nepieciešamās ražotāja sērijveida programmatūras iegādes izmaksas šo noteikumu 5. punktā minētajā Ministru kabinetā apstiprinātajā plānoto projektu sarakstā noteiktajos projektos, kuros paredzēts attīstīt datu centru un skaitļošanas infrastruktūras tehnisko infrastruktūru:

29.6.1. serveru tehnikas un tās uzstādīšanai nepieciešamās infrastruktūras iegādes izmaksas;

29.6.2. datu masīvu iekārtas iegādes izmaksas;

29.6.3. sērijveida programmatūras iegādes izmaksas, tai skaitā licenču atjauninājumu izmaksas licenču vai programmatūras darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus;

29.6.4. tehniskās infrastruktūras un ražotāja sērijveida programmatūras uzstādīšanas un konfigurēšanas izmaksas;

29.6.5. datu pārraides tīklu iekārtu iegādes izmaksas datu savienojumu vai datu transformācijas pieslēguma nodrošināšanai loģiski vienotajam datu centram vai loģiski vienotā datu centra pakalpojumu nodrošināšanai;

29.6.6. specializētu tehnoloģisko risinājumu un iekārtu sagādes un pielāgošanas izmaksas, lai projekta īstenošanas ietvaros aprīkotu valsts pārvaldes institūcijas ar tehnoloģiskiem risinājumiem un iekārtām, kas nodrošina iespējas īstenot digitāli transformētus pārvaldes procesus;

29.7. projekta ietvaros izveidoto vai pilnveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu un atvērto datu izmantošanas veicināšanas izmaksas, tai skaitā:

29.7.1. ieviešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu administratoru un to informācijas sistēmas lietotāju apmācību izmaksas, kuri, izmantojot informācijas sistēmu, nodrošina pakalpojumu sniegšanu;

29.7.2. informācijas sistēmas lietotāju apmācību, informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas, kas nepieciešamas risinājumu ieviešanai un pilnvērtīgai lietošanai, nepārsniedzot trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

29.7.3. programmatūras lietotāja un administratora lietošanas atbalsta materiālu, tai skaitā interaktīvu materiālu un rokasgrāmatu, izstrādes izmaksas;

29.8. lietotāju vajadzību analīzes izmaksas;

29.9. finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem projekta mērķu un rādītāju sasniegšanai nepieciešamās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aparatūras un iekārtu iegādes izmaksas, nepārsniedzot trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

29.10. personu apliecinošu dokumentu noformēšanai un izsniegšanai paredzēto gala iekārtu iegādes izmaksas;

29.11. personu apliecinošu dokumentu personalizācijai nepieciešamās infrastruktūras un programmnodrošinājuma iegādes izmaksas;

29.12. horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanas izmaksas, tai skaitā pandusu nomas, indukcijas cilpu nomas, zīmju valodas tulku un vieglās valodas tulkošanas pakalpojumu izmaksas, subtitrēšanas un reāllaika transkripcijas pakalpojumu izmaksas, ja tas ir nepieciešams vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai;

29.13. ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas;

29.14. valsts pārvaldes jomu (domēnu) un Eiropas sadarbspējas satvara principiem un ieteikumiem atbilstošu attīstāmo risinājumu arhitektūru projektēšanas un attīstības izmaksas;

29.15. valsts pārvaldes jomu (domēnu) un Eiropas sadarbspējas satvara principiem un ieteikumiem atbilstošu attīstāmo risinājumu arhitektūru koordinēšanas un pārvaldības izmaksas, ja tās paredzētas valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas īstenotajā projektā;

29.16. projekta vadības personāla izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata vai ar rīkojumu ieceļot pretendentu valsts civildienesta ierēdņa amatā, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

29.16.1. tās nepārsniedz 84 787 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma daļai kalendāra gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir lielākas par 5 000 000 euro. Ja projekta īstenošana ilgst mazāk par gadu vai nepilnus kalendāra gadus, ierobežojums tiek aprēķināts proporcionāli projekta mēnešu skaitam;

29.16.2. tās nepārsniedz 34 422 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma daļai kalendāra gadā, pieskaitot 0,64 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, un summu reizinot ar projekta ilgumu gados, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir līdz 5 000 000 euro (ieskaitot). Ja projekta īstenošana ilgst mazāk par gadu vai nepilnus kalendāra gadus, ierobežojums tiek aprēķināts proporcionāli projekta mēnešu skaitam;

29.16.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

29.17. projekta īstenošanas personāla izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata vai ar rīkojumu ieceļot pretendentu valsts civildienesta ierēdņa amatā, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata).

30. Šo noteikumu 29.1. apakšpunktā minētās izmaksas un šo noteikumu 29.3. apakšpunktā minētās autoruzraudzības izmaksas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

31. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, un tās plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 29.16. un 29.17. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām projekta personāla izmaksām, un tās aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata vai ar rīkojumu ieceļot pretendentu valsts civildienesta ierēdņa amatā.

32. Šo noteikumu 29.16. un 29.17. apakšpunktā minētās projekta personāla izmaksas kopā nepārsniedz 20 procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām vai citu ar Ministru kabineta lēmumu noteiktu personāla izmaksu apmēru. Šis nosacījums neattiecas uz projektu, kura ietvaros tiek īstenota valsts pārvaldes jomu (domēnu) un Eiropas sadarbspējas satvara principiem un ieteikumiem atbilstošu attīstāmo risinājumu arhitektūru koordinēšana un pārvaldība.

33. Neparedzētie izdevumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu projekta īstenošanu, nepārsniedz trīs procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izmaksu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi atbilstoši kārtībai, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

34. Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula  2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

35. Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 1. janvāra.

VI. Pasākuma īstenošanas nosacījumi

36. Maksimālais projekta īstenošanas ilgums ir trīs gadi vai cits ar Ministru kabineta lēmumu noteikts termiņš, bet ne ilgāk par 2029. gada 31. decembri.

37. Finansējuma saņēmējs:

37.1. uzkrāj datus par šo noteikumu 12.1.1. (ja attiecināms), 12.1.2. un 12.2. apakšpunktā (ja attiecināms) minēto rādītāju sasniegtajām vērtībām;

37.2. ievēro principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms), tai skaitā par:

37.2.1. konsultatīva rakstura pasākumu skaitu par būvētas vides, informācijas tehnoloģiju risinājumu, informācijas tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem;

37.2.2. digitālo pakalpojumu vai programmu skaitu, kur ir veikta informācijas pielāgošana specifiskām lietotāju grupām (personām ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem);

37.3. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu", horizontālā principa "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un horizontālā principa "Klimatdrošināšana" īstenošanu (ja attiecināms) un nodrošina, ka:

37.3.1. projekta ietvaros modernizējamam datu centram reizi mēnesī veic energoefektivitātes mērījumus, tai skaitā iegūst sākotnējos datus par situāciju pirms projekta ietvaros veicamās modernizācijas (papildus skaitļošanas jaudas nodrošinošo un citu iekārtu instalācijas) (ja attiecināms);

37.3.2. nodrošina, ka modernizējamā datu centra energoefektivitātes rādītāji modernizācijas procesā netiks pasliktināti (ja attiecināms).

37.4. sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 37.2. un 37.3. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms) vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 12.1. un 12.2. apakšpunktā minēto rādītāju vērtību sasniegšanu;

37.5. un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 130 9664/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. /2012, 61. panta prasībām, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu;

37.6. un sadarbības partneris (ja attiecināms) paredz kārtību, kādā tiks nodrošināta interešu konflikta neesība, identificēti apstākļi, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanai, noteikti veicamie pasākumi un izstrādāts rīcības plāns interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts ir atklāts;

37.7. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar regulas  2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

38. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklājas ar citos projektos piešķirto valsts un ārvalstu finanšu instrumentu atbalstu un neiestājas dubultā finansējuma risks.

39. Finansējuma saņēmējs pirmo iepirkuma procedūru par šo noteikumu 29.3. apakšpunktā minētās dokumentācijas izstrādi var izsludināt, pirms ir noslēgts civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tās noslēgšanas. Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu 29.3. apakšpunktā minēto dokumentāciju izstrādā pats, tas dokumentācijas izstrādi var uzsākt, pirms ir noslēgts civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tās noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs pirmo iepirkuma procedūru par informācijas sistēmas izstrādi var izsludināt, pirms ir noslēgts civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā gada laikā pēc tās noslēgšanas.

40. Sadarbības partneris īsteno tās projekta darbības, kas attiecas uz tā atbildības jomu. Sadarbības partneris ir atbildīgs par projekta rezultātu sasniegšanu tādā apjomā, kā noteikts sadarbības līgumā.

41. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju, tai skaitā projekta ietvaros izveidoto un ieviesto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu darbību vismaz piecus gadus pēc projekta beigām.

42. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta pabeigšanas brīdī projekta ietvaros izveidotā vai attīstītā informācijas sistēma vai izveidotais vai pilnveidotais elektroniskais pakalpojums ir ieviests produktīvajā darbībā atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam.

43. Informācijas sistēmas izstrādātājs saņem no finansējuma saņēmēja noslēguma maksājumu, kas nevar būt mazāks par 20 procentiem no informācijas sistēmas vai tās izmaiņu izstrādes līgumcenas, tikai pēc tam, kad ir parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par informācijas sistēmas vai tās izmaiņu izstrādi un ieviešanu un finansējuma saņēmējs ir pārliecinājies, ka izstrādātā informācijas sistēma vai elektroniskais pakalpojums atbilst iepirkuma līgumā ietvertajiem uzdevumiem.

44. Ja šo noteikumu 29.3. apakšpunktā minētā dokumentācija tiek izstrādāta ārpakalpojuma līguma ietvaros, dokumentācijas izstrādātājs saņem no finansējuma saņēmēja noslēguma maksājumu, kas nevar būt mazāks par 20 procentiem no dokumentācijas izstrādes un autoruzraudzības līgumcenas, tikai pēc tam, kad ir parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par informācijas sistēmas vai platformas izstrādi un ieviešanu.

45. Nozares ministrija kā finansējuma saņēmējs vai kā sadarbības partneris, vai kā tiešās pārvaldes iestāde, kuras padotībā atrodas finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris, nodrošina, lai līdz projekta īstenošanas noslēgumam būtu apstiprināts tiesiskais regulējums, kas nosaka projekta ietvaros izveidotās vai attīstītās informācijas sistēmas, platformas vai izveidotā elektroniskā pakalpojuma darbību un lietošanu.

46. Preču un pakalpojumu sniegšanas garantiju iekļauj līguma priekšmeta cenā un atsevišķi neizdala kā izmaksu pozīciju. Minēto garantiju paredz, lai novērstu līguma priekšmeta neatbilstības, kas radušās ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja vainas dēļ, un garantijas termiņš nav ilgāks par trim gadiem.

47. Izstrādātājs nodod finansējuma saņēmējam projekta ietvaros izstrādātās vai pielāgotās programmatūras dokumentētu pirmkodu un autora mantiskās tiesības vai licencē šo programmatūru finansējuma saņēmējam, izmantojot kādu no atvērtā pirmkoda licencēm, un finansējuma saņēmējs projekta ietvaros izstrādātās vai pielāgotās programmatūras dokumentētu pirmkodu publicē publiski pieejamā programmatūras koda repozitorijā, izņemot gadījumus, kas saskaņoti ar valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizāciju.

48. Finansējuma saņēmējs ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas izveido projekta uzraudzības padomi, lai nodrošinātu projekta mērķa sasniegšanu. Projekta uzraudzības padome ir atbildīga par projekta rezultātiem, tā uzrauga projekta aktivitāšu īstenošanu un projekta rezultātu atbilstību galalietotāju un sadarbības partneru vajadzībām, kā arī apstiprina ārēju faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā. Projekta uzraudzības padomes sastāvā ir finansējuma saņēmēja atbildīgā amatpersona, projekta īstenošanā iesaistīto iestāžu vadības pārstāvji, nozares ministrijas, kuras padotībā atrodas finansējuma saņēmējs, pārstāvji, projekta sadarbības partneru pārstāvji un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas pārstāvji.

49. Finansējuma saņēmējs ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.

50. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri (ja attiecināms) publiskos iepirkumus veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā, konkurenci nodrošinošā un, kur attiecināms, sociāli atbildīgā veidā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot nediskriminācijas principus. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums un inovāciju publiskais iepirkums).

51. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (piemēram, finansējuma saņēmējam ir pabeigts preču vai pakalpojumu iepirkums vai noslēgts piegādes vai pakalpojuma līgums). Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts kapitālsabiedrība, nodibinājums vai biedrība, kura īsteno projektu tai deleģēto pārvaldes uzdevumu ietvaros, avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 procenti no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

Ministru prezidente E. Siliņa

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa