Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 22
Liepājā 2024. gada 23. maijā (prot. Nr. 5, 19. §)
Liepājas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Liepājas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētu kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, kā arī apbedīšanas un kapliču izmantošanas kārtību.
2
2. Noteikumos lietotie termini:
2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, fotofiksācija, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sagatavošana;
2.2. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;
2.3. apbedījums – miruša cilvēka (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana kapavietā;
2.4. apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs – persona, kura organizē mirušā apbedīšanu;
2.5. apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – komersants, kurš organizē mirušā apbedīšanu pasūtītāja interesēs;
2.6. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek piešķirtas jaunas kapavietas, vai mirušos apbedī iepriekš izveidotās kapavietās;
2.7. bezpiederīgais mirušais – mirušais, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu, vai mirušā piederīgie rakstiski atteikušies veikt apbedīšanu;
2.8. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī iepriekš izveidotās kapavietās, bet jaunu kapavietu piešķiršana ir ierobežota;
2.9. kapavieta – noteikta lieluma zemes teritorija kapsētā mirušo apbedīšanai, kapavietas izveidošanai, labiekārtošanai un kopšanai;
2.10. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta un citi vides elementi;
2.11. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kura reģistrēta kapavietas uzskaites pamatdokumentos un kura ir atbildīga par kapavietas uzturēšanu;
2.12. kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;
2.13. kapsēta – īpaša teritorija, kas paredzēta mirušo apbedīšanai un ar apbedīšanu saistīto ceremoniālo ēku apbūvei;
2.14. kapsētu apsaimniekotājs – Liepājas valstspilsētas pašvaldības iestāde "Liepājas Kapsētu pārvalde" (turpmāk – Kapsētu pārvalde);
2.15. kapsētas pārzinis – Kapsētu pārvaldes darbinieks, kurš nodrošina pašvaldības kapsētu uzturēšanu un veic šajos noteikumos paredzētos pienākumus;
2.16. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esoša apbedījuma.
3
3. Liepājas valstspilsētas administratīvajā teritorijā ir šādas kapsētas:
3.1. atvērtās kapsētas:
3.1.1. Dienvidu kapsēta;
3.1.2. Garnizona kapsēta;
3.1.3. Vecā kapsēta;
3.2. daļēji slēgtās kapsētas:
3.2.1. Centrālā kapsēta;
3.2.2. Līvas kapsēta;
3.2.3. Ziemeļu kapsēta.
4
4. Pašvaldības dome ar lēmumu var noteikt īpašu statusu kapavietai, kapsētas daļai vai sektoram, paredzot citu kapavietu piešķiršanas, uzturēšanas vai apbedīšanas kārtību, ņemot vērā kapavietas, kapsētas daļas vai sektora vēsturiskos, reliģiskos un citus apstākļus.
5
5. Kapavietu uzskaites pamatdokumenti ir apbedīto reģistrācijas grāmata, līgums par kapavietas uzturēšanu un elektroniskais kapsētu apbedījumu reģistrs.
6
II. Kapsētu kārtības noteikumi
6. Apmeklētājiem kapsētu teritorijas ir atvērtas no plkst. 7.00 līdz plkst. 22.00.
7
7. Kapsētas apbedīšanai ir slēgtas svētdienās, pirmdienās un valsts svētku dienās, izņemot gadījumus, kas pamatoti ar objektīviem apstākļiem un saņemts Kapsētu pārvaldes saskaņojums.
8
8. Lai nodrošinātu kapsētu pieejamību kultūrvēsturisko tradīciju īstenošanai, kā arī Mirušo piemiņas dienā un citās mirušo atceres dienās, Kapsētu pārvalde var noteikt kapsētās citu darba laiku. Kapsētu darba laiku publicē pašvaldības tīmekļvietnē www.liepaja.lv un izvieto uz informācijas stenda kapsētās.
9
9. Kapsētās aizliegts:
9.1. uzturēties pēc noteikumu 6. punktā noteiktā laika;
9.2. rakt smiltis un zemi kapsētu un to aizsargjoslu teritorijās, izņemot kapa rakšanu;
9.3. veikt apbedījumus bez Kapsētu pārvaldes atļaujas;
9.4. apbedīt dzīvniekus;
9.5. iebraukt ar transportlīdzekli, izņemot:
9.5.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja;
9.5.2. kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētos transportlīdzekļus;
9.5.3. personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, uzrādot apliecību;
9.6. veikt kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu, rekonstrukciju, demontāžu un izvešanu no kapsētas bez kapsētas pārziņa rakstiskas atļaujas;
9.7. izmest kapsētu atkritumu konteineros līdzpaņemtus un kapsētā ienestus atkritumus;
9.8. izmest būvgružus un kapavietu aprīkojumu kapsētās un to piegulošā teritorijā;
9.9. pārvietot kapsētas pārziņa izvietotās brīdinājuma zīmes.
10
10. Kapsētā mirušo pārvieto zārkā, bet zārku transportē transportlīdzeklī, kas pielāgots mirušo transportēšanai.
11
III. Kapavietas piešķiršanas kārtība
11. Pašvaldības kapsētās kapavietu piešķir:
11.1. mirušā, kura pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšanai;
11.2. pašvaldības iedzīvotāja, kura deklarētā dzīvesvieta ir pašvaldības administratīvajā teritorijā, laulātā vai radinieka apbedīšanai.
12
12. Iepriekš piešķirtā kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no viņa pēdējās deklarētās dzīvesvietas.
13
13. Lēmumu par jaunas kapavietas piešķiršanu vai atļauju apbedījuma veikšanai jau piešķirtā kapavietā pieņem Kapsētu pārvalde, pamatojoties uz:
13.1. rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu vai atļauju apbedījuma veikšanai;
13.2. kapavietas uzturētāja piekrišanu, ja atļauju apbedījuma veikšanai pieprasa persona, kura nav šīs kapavietas uzturētājs;
13.3. kompetentas iestādes izsniegta dokumenta, kas apliecina personas miršanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu);
13.4. dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu) – urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšanas gadījumā.
14
14. Veicot apbedījumu atvērtā kapsētā, piešķir ne lielāku kā trīsvietīgu jaunu kapavietu (kapavietu izmēri norādīti noteikumu pielikumā), izņemot gadījumus, kad vienlaicīgi tiek apbedīti vairāk kā trīs vienas ģimenes locekļi.
15
15. Ja daļēji slēgtā kapsētā iepriekš piešķirtā un izveidotā kapavietā nav brīvas vietas un nevar veikt virsapbedījumu, Kapsētu pārvalde pēc iespējas piešķir citu aktētu vai pašvaldības valdījumā esošu kapavietu attiecīgajā kapsētā, ja mirušais kapavietas uzturētājam ir laulātais vai radinieks.
16
16. Aktētu kapavietu vai pašvaldības valdījumā esošu kapavietu var piešķirt citai personai apbedījuma veikšanai vai citam kapavietas uzturētājam, priekšroku dodot piegulošās kapavietas uzturētājam esošās kapavietas paplašināšanai.
17
17. Ja iepriekš piešķirtā kapavietā ir brīva vieta, bet tajā nav iespējams veikt apbedījumu tehnisku iemeslu dēļ, Kapsētu pārvalde kapavietas uzturētājam piešķir citu apbedījumam nepieciešamo kapavietu.
18
18. Kapsētu pārvalde var piešķirt kapavietu (nosakot kapavietas izmērus) daļēji slēgtā kapsētā mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Liepājas pilsētas labā, apbedīšanai, ņemot vērā attiecīgās kompetentās valsts pārvaldes vai pašvaldības iestādes pamatotu iesniegumu.
19
19. Kapavietas uzturētājs var nodot kapavietas uzturēšanas tiesības laulātajam, augšupējam radiniekam, lejupējam radiniekam, brālim vai māsai, iesniedzot Kapsētu pārvaldē rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību nodošanu.
20
20. Kapavietas uzturēšanas līgumu kapavietas uzturētāja nāves gadījumā, ja līgumā par kapavietas uzturēšanu nav norādīts kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs, var noslēgt ar kapavietas uzturētāja vai kapavietā apbedītā mirušā laulāto vai radinieku. Ja līdz lēmuma pieņemšanai attiecīgu vēlmi izteikuši vairāki piederīgie, priekšroka ir piederīgajam ar tuvāko radniecības pakāpi vai, ja vēlmi izteikuši vairāki vienas pakāpes radinieki, – tam, kurš iesniegumu iesniedzis pirmais. Iesniedzot iesniegumu, personai radniecība dokumentāli jāpierāda.
21
21. Apbedīšanu organizē apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs vai apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas ar kapsētas pārzini saskaņojot apbedīšanas dienu un laiku, uzrādot kapavietu dabā.
22
22. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā.
23
23. Kapa bedrei jāatbilst zārka izmēriem, standarta kapa bedres garums – 2,2 m, platums – 0,9 m, bet dziļums līdz zārka vākam 1,5 m. Kapa bedres dziļums var mainīties atkarībā no gruntsūdeņu līmeņa attiecīgajā kapsētā.
24
24. Urna ar mirušā pelniem tiek apbedīta 1 m dziļumā, standarta urnas bedres garums – 0,50 m, platums – 0,50 m, vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana.
25
25. Virsapbedījumu, mirušo apbedot zārkā, var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma, ja tas ir tehniski iespējams, veicot virsapbedījumu kapa bedres dziļumam jābūt no 0,7 m līdz 1,2 m līdz zārka vākam.
26
26. Mirstīgo atlieku pārapbedīšanu organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar Kapsētu pārvaldi. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura organizē pārapbedīšanu.
27
27. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar Kapsētu pārvaldi.
28
28. Kapliču mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā Kapsētu pārvalde.
29
29. Kapličā novietotu mirušo piederīgie drīkst apmeklēt laikā, kas saskaņots ar kapsētas pārzini.
30
30. Atvadu ceremonijas ilgumu kapličā nosaka Kapsētu pārvalde. Laikā, kad nenotiek atvadu ceremonijas, kapliča ir slēgta.
31
VI. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanas kārtība
31. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanai atvērtā kapsētā izmanto atsevišķu sektoru vai rindas.
32
32. Pašvaldības administratīvajā teritorijā bezpiederīgais mirušais tiek apbedīts zārkā.
33
33. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanu nodrošina apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.
34
34. Bezpiederīgo mirušo kapavietu uzturēšanu nodrošina Kapsētu pārvalde.
35
35. Bezpiederīgo mirušā kapavieta tiek saglabāta 20 gadus, pēc minētā termiņa beigām kapavietu nolīdzina un tajā var veikt virsapbedījumu.
36
36. Ja ir pieteicies mirušā, kurš atzīts par bezpiederīgo mirušo, laulātais, radinieks vai persona, kura vēlas organizēt mirušā pārapbedīšanu, viņam pirms pārapbedīšanas ir pienākums atlīdzināt pašvaldībai izdevumus, kas radušies, organizējot mirušā apbedīšanu.
37
VII. Kapavietas uzturēšana
37. Kapavietai var būt tikai viens kapavietas uzturētājs.
38
38. Kapavietas uzturētājam ir pienākums:
38.1. noslēgt ar Kapsētu pārvaldi līgumu par kapavietas uzturēšanu;
38.2. pēc apbedījuma veikšanas līgumā par kapavietas uzturēšanu noteiktajā termiņā sakopt un labiekārtot kapavietu;
38.3. regulāri kopt un labiekārtot kapavietu (novākt kritušās lapas, zarus u.c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus u.tml.);
38.4. kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus šķirot un nogādāt atkritumu savākšanas vietā novietotajos sadzīves atkritumu konteineros vai bioloģisko atkritumu konteineros;
38.5. saņemt kapsētas pārziņa rakstveida atļauju kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, pārveidošanai, demontāžai un izvešanai no kapsētas;
38.6. pēc kapavietas aprīkojuma montāžas vai demontāžas izvest no kapsētas teritorijas visus būvatkritumus uz tam paredzētām atkritumu nodošanas vietām;
38.7. pirms apbedījuma veikšanas atbrīvot apbedījuma vietu no kapavietā uzstādītā kapavietas aprīkojuma, ja tāds ir uzstādīts.
39
39. Kapavietas uzturētājs var veikt kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu, pārveidošanu vai demontāžu pats vai darbu veikšanai nolīgt amatnieku.
40
40. Amatnieks, pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma, ir tiesīgs sniegt pakalpojumu kapsētā tikai pēc noteikumu 38.5. apakšpunktā noteiktās atļaujas saņemšanas un uzrādīšanas.
41
41. Kapavietas uzturētājam aizliegts:
41.1. patvarīgi palielināt piešķirtās kapavietas robežas;
41.2. stādīt kokus un kokkrūmus piešķirtajā kapavietā un ārpus tās, kā arī ierīkot dzīvžogus, kuru augstums pārsniedz 0,7 m;
41.3. kapavietas aprīkojuma uzstādīšanas rezultātā sašaurināt celiņus starp kapavietu rindām;
41.4. izmantot kapavietai blakus esošo teritoriju dažādu mehānismu, materiālu, inventāra vai aprīkojuma novietošanai.
42
42. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:
42.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;
42.2. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves Kapsētu pārvaldē nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs;
42.3. divu gadu laikā pēc apbedījuma veikšanas kapavietas uzturētājs nav veicis kapavietas kopšanu vai labiekārtošanu;
42.4. kapavieta trīs gadus ir atzīta par aktētu kapavietu saskaņā ar noteikumu VIII nodaļu;
42.5. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas tiesībām, kā arī no kapavietā uzstādītā kapavietas aprīkojuma un 60 dienu laikā nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs.
43
VIII. Nekoptas kapavietas aktēšana
43. Reizi gadā Kapsētu pārvalde veic ilgstoši nekopto kapavietu aktēšanu.
44
44. Par katru aktēto kapavietu sastāda aktu un veic fotofiksāciju.
45
45. Kapsētu pārvalde informāciju par kapavietas aktēšanas procesa uzsākšanu un brīdinājumu par kapavietas uzturēšanas tiesību izbeigšanu nosūta kapavietas uzturētājam atbilstoši Paziņošanas likumam.
46
46. Ja aktētas kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona trīs gadu laikā pēc noteikumu 44. punktā minētā akta sastādīšanas nesakopj kapavietu un neinformē par to Kapsētu pārvaldi, līgums par kapavietas uzturēšanu (ja šāds līgums ir noslēgts) tiek izbeigts, kapavietu un tajā esošo kapavietas aprīkojumu pārņem pašvaldības valdījumā un tā var tikt piešķirta citam kapavietas uzturētājam.
47
47. Ja aktētai kapavietai nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, aktēto kapavietu marķē ar brīdinājuma zīmi, kuras paraugu un informāciju, kur vērsties, redzot šādu zīmi, izvieto uz informācijas stenda kapsētā.
48
48. Informāciju par aktētām kapavietām, kurām nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, ievieto pašvaldības tīmekļvietnē www.liepaja.lv un izvieto uz informācijas stenda kapsētā, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, sektoru, rindu un vietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai sakopt kapavietu un ierasties Kapsētu pārvaldē vai pie kapsētas pārziņa.
49
49. Ja aktēta kapavieta, kurai nav iespējams identificēt uzturētāju, trīs gadu laikā pēc noteikumu 44. punktā minētā akta sastādīšanas, netiek sakopta un kapavietas uzturētājs nenoslēdz līgumu par kapavietas uzturēšanu, kapavietu un tajā esošo kapavietas aprīkojumu pārņem pašvaldības valdījumā un tā var tikt piešķirta citam kapavietas uzturētājam.
50
50. Ja līgums par kapavietas uzturēšanu ir izbeigts, persona var lūgt atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, iesniedzot iesniegumu Kapsētu pārvaldei, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns līgums par kapavietas uzturēšanu ar citu kapavietas uzturētāju.
51
51. Personai, kura vēlas atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, ir pienākums sakopt kapavietu un noslēgt jaunu līgumu par kapavietas uzturēšanu.
52
IX. Administratīvā atbildība par noteikumu neievērošanu un noteikumu izpildes kontrole
52. Par noteikumu 9.1. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 10 naudas soda vienībām.
53
53. Par noteikumu 9.2. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām un juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 30 naudas soda vienībām.
54
54. Par noteikumu 9.6. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām un juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 20 naudas soda vienībām.
55
55. Par noteikumu 41.1. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām un juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 50 naudas soda vienībām.
56
56. Noteikumu kontroli un administratīvo pārkāpumu procesu veic pašvaldības iestādes "Liepājas pašvaldības policija" amatpersonas.
57
57. Noteikumu 46. un 49. punktā noteiktais nekopto kapavietu aktēšanas laika periods līdz kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanai tiek piemērots kapavietām, kurām aktēšana uzsākta no 2022. gada.
58
58. Atzīt par spēku zaudējušiem Liepājas pilsētas domes 2015. gada 10. decembra saistošos noteikumus Nr. 23 "LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS KAPSĒTU DARBĪBAS UN UZTURĒŠANAS SAISTOŠIE NOTEIKUMI".
59
Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Ansiņš
Pielikums
Liepājas valstspilsētas pašvaldības
domes 2024. gada 23. maija
saistošajiem noteikumiem Nr. 22
Kapavieta | Platums (m) | Garums (m) | Laukums (m2) |
| Kapavietas zārkiem vai urnām |
| Vienvietīga kapavieta | 1,20 | 2,80 | 3,36 |
| Divvietīga kapavieta | 2,20 | 2,80 | 6,16 |
| Trīsvietīga kapavieta | 3,00 | 2,80 | 8,40 |
| Rindu (joslveida kapavietu izvietojums) kapavietas bezpiederīgo mirušo apbedīšanai | 1,10 | 2,80 | 3,08 |
Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Ansiņš
Saistošo noteikumu "Liepājas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi"
paskaidrojuma raksts
Paskaidrojuma raksta sadaļa | Norādāmā informācija |
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Liepājas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbību reglamentē Liepājas pilsētas domes 2015. gada 10. decembra saistošie noteikumi Nr. 23 "Liepājas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi", kas ir izdoti saskaņā ar spēku zaudējušā likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešo daļu. Saskaņā ar Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punktu dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību šim likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam. Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. apakšpunkts nosaka, ka pašvaldības pienākums ir gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tai skaitā kapsētu izveidošanu un uzturēšanu, savukārt Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 2. punkts nodrošina tiesisko pamatu pašvaldībai izdot saistošos noteikumus par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju [..] izmantošanu, paredzot administratīvo atbildību par šo noteikumu neievērošanu, ja likumos nav noteikts citādi. Ievērojot minēto, ir nepieciešams izdot jaunus kapsētu darbību reglamentējošus saistošos noteikumus. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis ir noteikt vienotu kārtību, kādā Liepājas valstspilsētas administratīvajā teritorijā tiek organizēta kapsētu pārvaldība, nodrošināt noteikumu atbilstību augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem un precizēt to izdošanas tiesisko pamatu. Liepājas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) uzturēšanā ir 6 kapsētas: • atvērtās kapsētas – Dienvidu kapsēta, Garnizona kapsēta un Vecā kapsēta; • daļēji slēgtās kapsētas – Centrālā kapsēta, Līvas kapsēta un Ziemeļu kapsēta. Ar saistošajiem noteikumiem "Liepājas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi" (turpmāk – noteikumi) tiek noteikts, ka pašvaldības kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšanai. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās iespējama, ja mirušais ir kapavietas uzturētāja, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, laulātais vai radinieks. Iepriekš piešķirtā un izveidotā kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas. Lai nodrošinātu cieņpilnu un tautas tradīcijām atbilstošu apbedīšanu, mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā. Ar noteikumiem tiek noteikti pašvaldības kapsētu kārtības noteikumi, kas paredz, ka kapsētu teritorijas ir apmeklētājiem atvērtas no plkst. 7.00 līdz plkst. 22.00, kā arī nosaka kapsētu izmantošanas noteikumus. Lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību kapsētās, noteikumos ir noteikts konkrēts laiks, kad kapsētas ir slēgtas apmeklētājiem. Nosakot šādu ierobežojumu, ir izvērtētas kapsētās konstatētās problēmsituācijas. Nereti tiek konstatēti gadījumi, kad diennakts tumšajā laikā kapsētās uzturas personas, kuru uzturēšanās mērķis nav tuvinieku apbedījuma vietas apmeklējums. Tiek bojātas kapsētas sabiedriskās tualetes, atkritumu konteineri un cits aprīkojums, kā arī no kapavietām tiek aiznesti ziedi, svečturi, vāzes un dekoratīvie stādījumi. Noteikumos tiek paredzēta kārtība, kādā apseko un aktē nekoptās kapavietas. Ja kapavietas uzturētājs trīs gadu laikā pēc pirmā akta sastādīšanas nesakopj kapavietu (pēc šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem piecu gadu laikā), uzturēšanas tiesības kapavietas uzturētājam tiek pārtrauktas. Lai nodrošinātu pārejas periodu, noteikumi paredz, ka līdz 2021. gadam (ieskaitot) aktētām kapavietām līdz uzturēšanas tiesību pārtraukšanai tiek piemērots 5 gadu laika periods, bet no 2022. gada aktētām kapavietām – 3 gadu laika periods. Atsavinātās kapavietas, ievērojot noteikumu III nodaļā "Kapavietu piešķiršanas kārtība" noteikto, tiek piešķirtas apbedījumu veikšanai. Noteikumi paredz administratīvo atbildību par to neievērošanu. Administratīvā atbildība par noteikumu neievērošanu tiek paredzēta, jo administratīvais sods spēs samazināt problēmsituāciju skaitu kapsētās un nodrošinās kapsētu darbības atbilstību normatīvajam regulējumam. Administratīvā atbildība ierobežos pārkāpumu apmēru un izplatību kapsētās, tādējādi nodrošinot sabiedrības tiesiskās intereses un noteikto pārvaldes kārtību. Noteikumos administratīvā atbildība ir paredzēta: 1. Par uzturēšanos kapsētās ārpus noteikumu 6. punktā noteiktā laika. Par šīm darbībām administratīvo atbildību nepieciešams paredzēt, pamatojoties uz iepriekš konstatētajiem pārkāpumiem, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību kapsētās. Administratīvais sods mazinās problēmsituāciju skaitu un ierobežos kaitējumu sabiedrības interesēm. 2. Par smilts un zemes rakšanu kapsētu un to aizsargjoslu teritorijā. Par šīm darbībām administratīvo atbildību nepieciešams paredzēt, jo kapsētu teritorijas atkarībā no zemes reljefa, augsnes struktūras un gruntsūdeņu līmeņa ir uzbērtas un sagatavotas kapavietu ierīkošanai. Savukārt patvarīga zemes (smilts) izrakšana var negatīvi ietekmēt iespēju veidot kapavietas, radot būtisku sabiedrisko interešu aizskārumu. 3. Par kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu, rekonstrukciju, demontāžu un izvešanu no kapsētas bez kapsētas pārziņa rakstiskas atļaujas. Par šīm darbībām administratīvo atbildību nepieciešams paredzēt, pamatojoties uz vairākkārtējiem, iepriekš konstatētiem pārkāpumiem, kad kapavietu labiekārtošana tiek veikta bez atļaujas saņemšanas. Minētā atļauja nepieciešama, lai kapsētas pārzinis varētu pārliecināties, ka kapavietas aprīkojums tiek demontēts ar kapavietas uzturētāja ziņu, uzraudzīt, lai darbu procesā netiek nodarīts kaitējums blakus esošajām kapavietām un to aprīkojumam, kā arī netiek radīti draudi vēsturisko vērtību saglabāšanai. Minētie pārkāpumi var skart ievērojamu sabiedrības daļu un aizskart to sabiedriskās intereses, savukārt administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu. 4. Par patvarīgu piešķirtās kapavietas robežu palielināšanu. Par šīm darbībām administratīvo atbildību nepieciešams paredzēt, pamatojoties uz iepriekš konstatētajiem pārkāpumiem, kad kapavietu uzturētāji patvarīgi palielina piešķirtās kapavietas robežas, tādējādi samazinot blakus esošo kapavietu izmērus, kas nodara ievērojamu kaitējumu blakus esošo kapavietu uzturētāju interesēm. Administratīvais sods spēs mazināt šādu gadījumu skaitu un izplatību sabiedrībā. Par noteikumos paredzētajiem administratīvi sodāmiem nodarījumiem nav paredzēti administratīvie sodi citos normatīvajos aktos. Secināts, ka attiecībā uz noteikumos paredzētajiem kapsētu kārtības noteikumiem un to ievērošanu, nepastāv alternatīvi līdzekļi, kā sasniegt noteikumu leģitīmo mērķi. |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Nav fiskālās ietekmes uz pašvaldības budžetu, noteikumu izpilde neievieš papildu funkcijas un uzdevumus, administratīvās procedūras tiks veiktas esošā budžeta ietvaros. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | Noteikumi attiecas uz sabiedrībai svarīgas jomas – kapsētu darbība un uzturēšana – normatīvo regulējumu, kas saistīts ar sabiedrības tradicionālajām vērtībām, nepieciešamību izveidot un uzturēt īpašas teritorijas, kuras tiek atvēlētas mirušo apbedīšanai. Noteikumu ietekmes vērtējums: • sociālā ietekme – tieša ietekme, jo kapsētu apsaimniekošana un kapavietu kopšanas kultūra ir saistāma ar cilvēku dzīvesveidu, vērtībām un kultūru kopumā; • ietekme uz vidi – tieša ietekme, jo noteikumi paredz kapsētu uzturēšanas kārtību; • ietekme uz iedzīvotāju veselību – nav tiešas ietekmes; • ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā un konkurenci – noteikumi neierobežo uzņēmējdarbības aktivitātes un komersantu konkurētspēju. Noteikumos paredzētā kārtība nodrošinās apbedīšanas un kapavietu labiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem vienlīdzīgas tiesības un iespējas, kā arī uzlabos specifisko pakalpojumu kvalitāti. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | Noteikumu piemērošanas jautājumos personas, kā līdz šim, var vērsties Liepājas Kapsētu pārvaldē. Noteikumi neparedz administratīvo procedūru izmaksas. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Noteikumi ir nepieciešami Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai. Nav ietekmes uz cilvēkresursiem, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide. |
| 6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Noteikumu izpildi nodrošina Liepājas Kapsētu pārvalde un Liepājas pašvaldības policija. Saistošie noteikumi tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības tīmekļvietnē www.liepaja.lv. |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Noteikumi ir piemēroti noteiktās autonomās funkcijas nodrošināšanai, proti, pašvaldības pienākums ir gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tai skaitā kapsētu izveidošanu un uzturēšanu, un, iecerētā mērķa sasniegšanai, tajos ir paredzēts tikai tas, kas nepieciešams minēto uzdevumu izpildei. Noteikumos ir noteiktas samērīgas prasības kapsētu apsaimniekošanai un uzturēšanai, kā arī samērīga atbildība par noteikumu neievērošanu. Noteikumi nerada papildus izmaksas mērķa sasniegšanai. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība ir atbilstoša normatīviem aktiem. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Sabiedrības viedokļa noskaidrošana tika veikta atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā noteiktajam – noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.liepaja.lv, komentāru un priekšlikumu sniegšanai. Sabiedrības viedokļa noskaidrošanas laikā no 2024. gada 3. līdz 16. aprīlim no divām privātpersonām tika saņemti 22 priekšlikumi. 1. 1. punktā papildināt ar vārdu "apglabāšanas" aiz vārda "apbedīšanas" (bedīt ir senākās formas best (rakt) forma, savukārt glabāt nozīmē novietot kapenēs vai kolumbārijā); 2. 2.4. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā: apbedīšana – miruša cilvēka auguma vai tā daļu, t.sk. urnas ar pelniem aprakšana zemē; Papildināt ar jaunu punktu: apglabāšana – miruša cilvēka auguma vai pelnu urnas novietošana kapličā vai kolumbārijā; 3. 5. punktā aiz vārda apbedīto papildināt ar "un apglabāto", iekavās (kapu grāmata). Priekšlikumi nav ņemti vērā. Noteikumos lietotie termini tiek lietoti atbilstoši ārējiem normatīviem aktiem. 4. 2.2. apakšpunktam piezīme – pielikumā vajadzīgi noteikumi, pazīmes vietas atzīšanai par nekoptu. Priekšlikums nav ņemts vērā. Pazīmes, pēc kurām kapavieta tiek atzīta par nekoptu, ir noteiktas iekšējos normatīvos aktos. 5. 2.3. apakšpunktu papildināt aiz amatnieks – "privātpersona vai". Priekšlikums nav ņemts vērā. Termins "amatnieks" no noteikumiem svītrots un tiek lietots atbilstoši likuma "Par amatniecību" izpratnei. 6. 2.7. un 2.9. apakšpunktu dzēst kā okupācijas laiku rudimentu, jo termins "slēgta kapsēta", uzskatot to par amorālu terminu, kas nav piemērojams mūsdienās. Papildus norādīts, ka katrā kapsētā ir senāki sektori, kur ir aktējamas kapavietas un nododamas atkārtotai apbedīšanai. Šim nolūkam nav vajadzīgs īpašs kapsētas statuss. Jebkurai kapsētai ar laiku izbeidzas brīvās teritorijas. (Attiecīgo terminu labojumus veikt visā dokumentā.); 7. 3. punktā dzēst tekstus "atvērtās" un "daļēji slēgtās". Priekšlikumi nav ņemti vērā. Liepājas valstspilsētā nav slēgtas kapsētas, ir atvērtas un daļēji slēgtas kapsētas. Noteikumos ir skaidrota šo terminu plašāka nozīme, atvērtās un daļēji slēgtās kapsētas ir atšķirīga kapavietu piešķiršanas kārtība. 8. 2.14. apakšpunktu papildināt aiz vārda "ēku" ar vārdiem "un kolumbāriju". (Savulaik bija idejas uzbūvēt nedārgas kolumbārija "sienas" Vecās kapsētas kalnu aptverošajās nogāzēs, kā arī Garnizona kapsētā, pie kuras plānojām būvēt krematoriju.) Papildināt ar tekstu: Kapenes – būve kapsētā zārku un pelnu urnu glabāšanai. (Realitātē mums ir kapenes Līvas kapsētā un ar zemi daļēji vai pilnīgi aizbērtas arī Vecajā kapsētā.) Papildināt ar tekstu: Kolumbārijs – būve kapsētā pelnu urnu glabāšanai. Priekšlikums nav ņemts vērā. Noteikumos netiek lietots termins "kolumbārijs" un noteikta tā izmantošanas kārtība, jo Liepājā šobrīd nav kolumbāriju. 9. 6. punktā grozīt tekstu: Kapsētas atvērtas apmeklētājiem gaišajā diennakts laikā. 10. 9.1. apakšpunktā grozīt tekstu: uzturēties kapsētā tumšajā diennakts laikā. Priekšlikumi nav ņemti vērā. Lietojot terminus "gaišajā diennakts laikā" un "tumšajā diennakts laikā" regulējums ir pārāk nenoteikts, ko iedzīvotāji var dažādi interpretēt. 11. 9.2. apakšpunktā grozīt tekstu: rakt zemi ārpus kopjamās kapavietas robežām. Priekšlikums ir daļēji ņemts vērā. Precizēta noteikumu 9.2. apakšpunkta redakcija. 12. 9.8. apakšpunktā grozīt tekstu: izmest būvgružus un demontēto kapavietu aprīkojumu kapsētas un piegulošā teritorijā; (tas amatniekiem jāizved no kapsētas). Priekšlikums ir ņemts vērā. 13. Papildināt tekstu ar punktu: ievest vai ielaist dzīvniekus (sena problēma ir ar apmeklētāju līdzpaņemtiem suņiem, bet Dienvidu kapsētai piegulošā teritorijā ganās mājlopi, kas var ienākt kapsētā). Priekšlikums nav ņemts vērā. Šobrīd normatīvie akti neparedz iespēju, pašvaldībām ar saistošajiem noteikumiem, noteikt ierobežojumus attiecībā uz dzīvnieku atrašanos publiskā lietošanā nodotās pašvaldības teritorijās vai vietās. 14. 10. punktā neveikls teksts. Ieteikta redakcija: Mirušā augums pārvietojams kapsētas teritorijā cieņpilnā veidā – zārkā un ar piemērotu transportlīdzekli. Priekšlikums ir daļēji ņemts vērā. Precizēta noteikumu 10. punkta redakcija. 15. 12. punktā – Ko nozīmē "izveidotā kapavieta"? Ja tā jau ir piešķirta, tātad ir izveidota jau pirms piešķiršanas. Ieteikts šajā un 13. punktā svītrot vārdus "un izveidotā". Priekšlikums ir ņemts vērā. 16. 14. punktā – Ko nozīmē "motivēts" iesniegums? Iesniedzējs norāda uz korupcijas riskiem. 17. Precizēt saistošo noteikumu projekta 14. punktā rakstīto, kas attiecināms uz "izņēmuma gadījumiem", kur ar Kapsētu pārvaldes lēmumu (motivēta iesnieguma gadījumā) var tikt piešķirta lielāka kapu vieta. Precizējumi būtu nepieciešami, lai visām ieinteresētajām pusēm kapu vietu pieprasījumu gadījumā būtu skaidri saprotams, kuri ir "izņēmuma gadījumi", kā arī izvairītos no minētā termina interpretēšanas. Priekšlikumi ir daļēji ņemti vērā. Precizēta noteikumu 14. punkta redakcija. 18. 26. punktā – Veselības inspekcija nav pareizais iestādes nosaukums, kam būtu jāsaskaņo pārapbedīšana vai ekshumācija, un tā vajadzīga tikai gadījumos, kad ir aizdomas par īpaši lipīgas infekcijas klātbūtni. Priekšlikums ir daļēji ņemts vērā. Precizēta noteikumu 26. punkta redakcija. 19. 31. punktā – Bezpiederīgo apbedīšanai kapsētās izmanto atsevišķus sektorus vai rindas. Priekšlikums ir ņemts vērā. 20. 33. punktā – Bezpiederīgo mirušo apbedīšanu veic Kapsētu pārvalde pēc pašvaldības apstiprinātiem tarifiem vai apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs pēc cenu aptaujās vai konkursā noteiktām zemākām cenām. Priekšlikums nav ņemts vērā. Ņemot vērā Konkurences padomes rekomendācijas, Kapsētu pārvalde neveic mirušo t.sk. bezpiederīgo mirušo apbedīšanu. 21. Pielikumā noteiktie jauno kapavietu izmēri derīgi tikai pavisam jaunos sektoros (Dienvidu kapsētā un Garnizona kapsētā), bet šajās un visās citās kapsētās ir vēsturiskie jeb senākie sektori, kur ir dabā atšķirīgi izmēri vienai vietai – garumā no 2 m līdz 3 m un platumā no 1 m līdz 1,5 m. Kā arī ir vietas, kuru daļu aizņem koki, bet ir izmantotas brīvās daļas bērnu un urnu apbedīšanai. Arī jaunajos sektoros līdz 2015. gada noteikumu pieņemšanai tika samērītas un izmantotas vietas nevis 1,10 m platumā, bet 1,20 m, jo tādi izmēri ir tradicionāli senākajos apbedījumu sektoros. Tādi izmēri ir visā Vecajā kapsētā un Garnizona kapsētā un daudzviet citur. Dienvidu kapsētā tika veidots sākotnēji plānojums ar atšķirīgu vietu platumu rindām. Rindās ar vienvietīgām kapavietām viena vieta ir 1,50 m plata. Rindās ar divvietīgām kapavietām katra divvietīgā ir 2,20 m plata, bet trīsvietīgajās rindās – tikai 3 m. Priekšlikums ir daļēji ņemts vērā. Noteikumu pielikumā noteiktie kapavietu izmēri ir precizēti un tie paredzēti tikai jaunām kapavietām. 22. Precizēt saistošo noteikumu projekta 11.2. apakšpunktu attiecībā uz terminu "radinieka apbedīšanai", pamatojoties uz Civillikuma 206., 207., 208., 210. pantu. Ierosinājums – atstāt iespēju apglabāt pirmās un otrās pakāpes radiniekus. Priekšlikums nav ņemts vērā. Noteikumos ietvertā norma paredz plašāku personu loku, kurām var tikt piešķirta jauna kapavieta un šobrīd nav objektīva pamatojuma sašaurināt radinieku loku. |
Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Ansiņš
