Likums nosaka amatniecības organizatoriskos pamatus, amatizglītības pamatnoteikumus un amatnieka kvalifikācijas noteikšanas kārtību.

2. pants. Amatniecības uzņēmums

Amatniecības uzņēmums ir komersants, kas nodarbojas ar amatniecību.

(Otrā daļa izslēgta ar 24.04.2008. likumu.)

Amatniecības uzņēmuma darbību regulē šis likums, Komerclikums un citi normatīvie akti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

3. pants. Tiesības uz nosaukumu «amatnieks» un «amata meistars»

Tiesības uz nosaukumu «amatnieks» vai «amata meistars» ir pilnīgi šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajām personām un uzņēmumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

(Nodaļas nosaukums 24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

4. pants. Amatniecības teritoriālās un nozaru organizācijas

Amatniecības teritoriālās un nozaru organizācijas ir profesionālas biedrības, kuru darbību regulē šis likums, Biedrību un nodibinājumu likums un citi normatīvie akti.

Teritoriālās amatniecības biedrības izveido viena amata vai vairāku radniecīgu amatu amatnieki.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

5. pants. Latvijas Amatniecības kamera

Latvijas Amatniecības kamera ir amatniecības biedrību apvienība, kas izveidota, lai pārstāvētu amatnieku profesionālās un sociālās intereses un veicinātu amatniecības attīstību. Latvijas Amatniecības kamera tiek veidota kā amatniecības biedrību pārstāvības institūcija.

Latvijas Amatniecības kamera darbojas atbilstoši šim likumam, Biedrību un nodibinājumu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī saviem statūtiem un pārvaldes institūciju — konferences, pilnsapulces, prezidija — lēmumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

6. pants. Latvijas Amatniecības kameras pašpārvaldes funkcijas

Latvijas Amatniecības kamera veic šādas amatniecības pašpārvaldes funkcijas:

1) organizē amatapmācību;

2) nosaka un piešķir amatnieka kvalifikāciju;

3) reģistrē amata meistarus, zeļļus un mācekļus, veic amatniecības uzņēmumu un meistardarbnīcu uzskaiti;

4) ved amatniecības reģistru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

7. pants. Amatniecības reģistrs

Amatniecības reģistrs ir elektroniska datubāze, kurā elektroniski tiek uzturēta informācija par amatniecības uzņēmumiem, amata meistariem, zeļļiem un mācekļiem, kā arī cita ar amatniekiem un amatniecību saistītā informācija.

(24.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

8. pants. Amatu padome

(Izslēgts ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

9. pants. Amatniecības Zinātniskā padome

(Izslēgts ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

10. pants. Amatizglītības sistēma

Amatizglītību un amatnieka kvalifikāciju var iegūt valsts vai privātās skolās, kā arī amatniecības uzņēmumos amata meistara vadībā.

11. pants. Amatnieka kvalifikācija

Izšķir šādus amatnieka kvalifikācijas līmeņus:

1) amata zellis;

2) amatnieks;

3) amata meistars;

4) akadēmiski izglītots amata meistars.

12. pants. Amatnieka karte

Amatnieka karte ir amatnieka kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kuru uz noteiktu termiņu izsniedz Latvijas Amatniecības kamera.

Amatnieka karti izsniedz, pamatojoties uz prasmju novērtējumu un uzrādītajiem apgūtos amatniecības procesus apliecinošiem dokumentiem.

Ja amatnieks neievēro likuma prasības, pasūtījumus izpilda nekvalitatīvi un nepilda uzņemtās saistības, Latvijas Amatniecības kamera ir tiesīga anulēt viņa amatnieka karti, kā arī atņemt viņam piešķirto amatnieka kvalifikāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2008.)

13. pants. Amatizglītības, amatapmācības un pārbaudes programmas

Latvijas Amatniecības kamera kopā ar Izglītības ministriju izstrādā un apstiprina amatizglītības, amatapmācības, kā arī zeļļu un amata meistaru pārbaudes programmas, kas ir pamats vienotai un noteiktai amatniecības arodizglītībai.

14. pants. Amatizglītības mācību iestādes

Latvijas Republikā amatizglītību var iegūt šādās mācību iestādēs:

1) amatniecības (zeļļu) skolās;

2) amatniecības vidusskolās;

3) amatniecības meistaru skolās;

4) amatniecības augstskolās;

5) amatniecības centros.

Attiecīgu apmācību var organizēt arī citās mācību iestādēs speciālu grupu, klašu un fakultāšu veidā.

15. pants. Amata māceklis

Amata māceklis ir persona, kas nolūkā apgūt amatu iestājusies amatniecības uzņēmumā vai mācību iestādē un ir noslēgusi apmācības līgumu.

Par amata mācekļiem var kļūt jaunieši, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. Amatapmācība notiek saskaņā ar amatizglītības, amatapmācības un pārbaudes programmām.

Mācekļa apmācība notiek, pamatojoties uz tipveida līgumu, kuru māceklis slēdz ar skolu vai amata meistaru. Tipveida līgumu izstrādā un apstiprina Izglītības ministrija.

16. pants. Tiesības apmācīt mācekļus un viņu apmācības uzraudzība

Tiesības pieņemt apmācībā mācekļus ir amatniecības uzņēmumiem, kurus atestējusi Latvijas Amatniecības kamera vai tās pilnvarota teritoriālā vai nozares amatniecības biedrība.

Tiesības apmācīt mācekļus ir amata meistariem vai viņiem pielīdzinātām personām, kurām ir Latvijas Amatniecības kameras atļauja.

Apmācības uzraudzību amatniecības uzņēmumos veic Latvijas Amatniecības kamera.

17. pants. Amata zellis

Par amata zelli kļūst persona, kas izturējusi zeļļa pārbaudi amatapmācības un pārbaudes programmā paredzētajā apjomā un saņēmusi amata zeļļa diplomu.

18. pants. Amata meistars

Par amata meistaru kļūst persona, kas izturējusi amata meistara pārbaudi amatapmācības un pārbaudes programmā paredzētajā apjomā un saņēmusi amata meistara diplomu.

Amata meistars, kas ieguvis atbilstošu augstāko izglītību, uzskatāms par akadēmiski izglītotu amata meistaru.