1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursa veidā 2023.–2027. gada plānošanas periodā šādām intervencēm (turpmāk – atbalsts):

1.1. "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai" (intervences kods – LA 4.1.1.);

1.2. "Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem un klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās" (intervences kods – LA 4.1.2.);

1.3. "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanai un biodrošības pasākumu īstenošanai" (intervences kods – LA 4.1.3.);

1.4. "Atbalsts ieguldījumiem AER izmantošanai vai energoefektivitātes palielināšanai" (intervences kods – LA 4.1.4.);

1.5. "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" (intervences kods – LA 4.2.);

1.6. "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā" (intervences kods – LA 4.3.).

2. Atbalstu piešķir un īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula (ES) 2021/2115).

3. Šo noteikumu izpratnē:

3.1. lauksaimniecības produkti ir Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētie lauksaimniecības produkti, izņemot zivsaimniecības produktus, mājas (istabas) dzīvniekus un tādus dzīvniekus, uz kuriem neattiecas Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums;

3.2. lauku saimniecība ir fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo primāros lauksaimniecības produktus un pēdējā noslēgtajā gadā ir guvusi ieņēmumus no lauksaimniecības produktu pārdošanas vismaz 4000 euro apmērā;

3.3. lauksaimniecības produktu pārstrāde ir jebkura darbība ar lauksaimniecības produktiem (tostarp karsēšana, kūpināšana, konservēšana, nogatavināšana, žāvēšana, marinēšana, ekstrakcija, ekstrūzija, malšana, saldēšana, dzīvnieku kaušana un sadalīšana, medus pārstrāde vai vienlaikus vairāki šie procesi), ja tā maina sākotnējo produktu un ja tajā iegūtais produkts arī ir lauksaimniecības produkts. Par pārstrādi nav uzskatāma darbība, kas paredzēta, lai lauksaimniecības produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai;

3.4. zālēdāji ir jebkuri lauksaimniecības dzīvnieki atgremotāji un zirgu dzimtas (Equidae) dzīvnieki;

3.5. kooperatīvā sabiedrība ir tāda lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas lauksaimniecības nozarē un ir ieguvusi atbilstības statusu saskaņā ar kooperatīvo sabiedrību atbilstības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

3.6. kooperatīvo sabiedrību apvienība ir kooperatīvā sabiedrība, kuras biedri ir tikai no tādas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kam piešķirts atbilstības statuss;

3.7. vietējās izcelsmes pamatizejviela ir lauksaimniecības produkts, kas iepirkts no tāda primārā ražotāja, lauksaimniecības produktu pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja vai kooperatīvās sabiedrības, kas neatrodas tālāk par 300 kilometriem no lauksaimniecības produktu pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja. Pamatizejviela ir saimnieciskās darbības veicēja iepirkta izejviela, kura paredzēta lauksaimniecības produktu pārstrādei un kurai pēc apjoma ir vislielākais īpatsvars saimnieciskās darbības veicēja iepirkto izejvielu sarakstā;

3.8. gados jauns lauksaimnieks atbilstoši regulas (ES) 2021/2115 4. panta 6. punktā minētajai definīcijai ir fiziskā vai juridiskā persona (uz juridisko personu attiecinātos nosacījumus piemēro fiziskajai personai – saimniecības īpašniekam vai personai, kurai uzņēmumā pieder vismaz 51 procents kapitāldaļu un Uzņēmumu reģistrā reģistrētas atsevišķas paraksta tiesības), kas atbilst šādām prasībām:

3.8.1. projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav vecāka par 40 gadiem;

3.8.2. ir apguvusi lauksaimniecības kursus vismaz 160 stundu apjomā vai ir ieguvusi vai līdz projekta īstenošanas beigām apņemas iegūt augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību;

3.8.3. sešu mēnešu laikā pēc Lauku atbalsta dienesta lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu pirmo reizi dibina vai pārņem lauku saimniecību vadītāja statusā ar vairāk nekā 51 procentu kapitāldaļu un tai Uzņēmumu reģistrā ir reģistrētas atsevišķas paraksta tiesības vai lauku saimniecību ir nodibinājusi ne agrāk kā piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas;

3.9. inovācija ir jauna produkta ieviešana ražošanā, kas veicina jaunu tirgus segmentu izveidošanos, Latvijā līdz šim neražotu produktu ražošanas uzsākšana, zinātniskās, tehniskās vai citas jomas idejas izstrādnes un tehnoloģijas ieviešana ražošanas procesā tirgū pieprasīta konkurētspējīga produkta ražošanai;

3.10. kopprojekts ir projekts, kuru kopīgi īsteno pārstrādes un primārie ražotāji vai vairāki atbalsta pretendenti, kas sekmē pilna ražošanas cikla vai pievienotās vērtības radīšanu, paredzot kopīgas tehnikas iegādi, pirmapstrādi un produkcijas iepakošanu un virzību tirgū;

3.11. tehnikas un iekārtu katalogs ir Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmas elektroniskais rīks, ko izmanto tehnikas un iekārtu izmaksu standarta likmes noteikšanai;

3.12. eksportspējīgs saimnieciskās darbības veicējs šo noteikumu 1.5. apakšpunktā minētās intervences izpratnē ir saimnieciskās darbības veicējs, kas pēdējā noslēgtajā gadā ir eksportējis saražoto produkciju vismaz 15 procentu apmērā no sava kopējā lauksaimniecības produktu pārstrādes apgrozījuma;

3.13. eksportspējīgs produkts šo noteikumu 1.5. apakšpunktā minētās intervences izpratnē ir prece, kas jau tiek eksportēta, vai jauns produkts, kam ir izpētē pamatots eksporta potenciāls;

3.14. bezatlikumu tehnoloģija ir ražošanas procesā radušos blakusproduktu izmantošana tādu produktu ražošanā, kam ir komerciāla vērtība.

4. Šo noteikumu 1. punktā minēto intervenču īstenošanas vieta ir Latvija.

5. Projektu iesniegumu pieņemšanu izsludina, projektu iesniegumus iesniedz, vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo un publisko finansējumu pieprasa un saņem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

6. Pirms Lauku atbalsta dienests izsludina projektu iesniegumu pieņemšanas kārtu, Zemkopības ministrija nosaka attiecīgās atbalstāmās intervences un darbības un pieņem lēmumu par paredzētā publiskā finansējuma izsludināšanu. Atkarībā no aktuālā publiskā finansējuma pieejamības intervencē, ja tas ir pietiekams, to izsludina:

6.1. šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā intervencē – atbilstoši saimniecību grupu sadalījumam, kā arī ievērojot reģionalizācijas principu:

6.1.1. mazo saimniecību grupai – ņemot vērā reģionā deklarēto platību ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstam saimniecībās ar lauksaimniecības zemi līdz 100 hektāriem;

6.1.2. vidējo saimniecību grupai – ņemot vērā reģionā deklarēto platību ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstam;

6.2. šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā intervencē – ievērojot reģionalizācijas principu, reģionā deklarēto platību ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstam;

6.3. šo noteikumu 1.3., 1.4., 1.5. un 1.6. apakšpunktā minētajā intervencē – nesadalot finansējumu pēc reģionalizācijas principa;

6.4. paredzot atsevišķu publisko finansējumu kooperatīvajām sabiedrībām un kooperatīvo sabiedrību apvienībām šo noteikumu 1.1.​​​​, 1.2., 1.4. un 1.5. apakšpunktā minētās intervences īstenošanai.

7. Piemērojot šo noteikumu 6.1. un 6.2. ​​​​​​​apakšpunktā minēto reģionalizācijas principu, atbalsta pretendenta piederību reģionam nosaka pēc saimniecības tehniskā nodrošinājuma faktiskās ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

8. Šo noteikumu izpratnē par mazo saimniecību uzskata lauku saimniecību, kuras kopējais apgrozījums vidēji pēdējos trijos noslēgtajos gados ir no 4000 līdz 70 000 euro, par vidējo saimniecību – no 70 001 līdz 350 000 euro, par lielo saimniecību – virs 350 000 euro.

9. Projekta iesniegumā var ietvert vairāku intervenču vairākas darbības.

10. Intervences mērķis ir atbalstīt mazās un vidējās lauku saimniecības, lai uzlabotu to saimnieciskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kā arī veicinātu kooperācijas attīstību.

11. Atbalsta pretendents ir:

11.1. lauku saimniecība, kuras kopējais neto apgrozījums vidēji pēdējos trijos noslēgtajos gados pirms pieteikšanās atbalstam ir vismaz 15 000 euro, tai skaitā 4000 euro lauksaimniecības nozarē, un nepārsniedz 350 000 euro;

11.2. kooperatīvā sabiedrība vai kooperatīvo sabiedrību apvienība;

11.3. lauksaimniecības nozares zinātniskā institūcija, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību.

12. Intervencē atbalsta:

12.1. investīcijas tādu iekārtu, tehnikas, tās aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzēti nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai, iepakošanai un pirmapstrādei, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu, dzērveņu pavairojamā materiāla (stīgu) iegādei, stādījumu balstu sistēmu, žogu un žogu balstu iegādei un uzstādīšanai un stādījumu ierīkošanai;

12.2. nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai (tostarp iepakošanai un pirmapstrādei) paredzētu:

12.2.1. jaunu būvju būvniecību un esošo būvju pārbūvi, kā arī būvmateriālu iegādi, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām;

12.2.2. būvju ierīkošanu – būvdarbus inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē;

12.2.3. būvju novietošanu – būvdarbus iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem;

12.2.4. būvju atjaunošanu, ja būves tiek tehniski vai funkcionāli uzlabotas, kā arī telpu pārveidošanu un pielāgošanu ražošanas vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju. Pēc projekta īstenošanas būves atjaunošanas izmaksas iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē);

12.2.5. laukumu būvniecību vai pārbūvi pie ražošanas objektiem, izņemot ražošanas objektus, kuros ražo enerģiju no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas nolūkā gūt ieņēmumus;

12.3. tādu preventīvo darbību īstenošanu kā žogu izveide un tehnikas un iekārtu papildaprīkojuma iegāde, lai aizsargātu kultūraugus vai lauksaimniecības dzīvniekus pret lielajiem plēsējiem un mazinātu savvaļas dzīvnieku bojāeju, kā arī pretsalnas (pretsalnu laistīšana, gaisa maisīšanas torņi, miglas ģeneratori) un pretkrusas (krusas aizsargtīkli) aizsardzības sistēmu izveide dārzkopībā. Aitkopības saimniecībās atbalsta arī sargsuņu iegādi, lai aizsargātu ganāmpulku pret lielajiem plēsējiem.

13. Uz šo noteikumu 12.3. apakšpunktā minētajiem ieguldījumiem var pretendēt arī tāda aitkopības saimniecība, kas saskaņā ar šiem noteikumiem uzskatāma par lielu saimniecību.

14. Pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējs (izņemot kooperatīvo sabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību apvienību) salīdzinājumā ar vidējo rādītāju pēdējos trijos noslēgtajos gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir palielinājis vismaz vienu no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem:

14.1. neto apgrozījumu vai ražošanas apjomu no lauksaimniecības produktu ražošanas. Ražošanas apjoma pieaugums nav sasniegts jau projekta iesnieguma iesniegšanas dienā;

14.2. ražošanas efektivitāti, kuras rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama;

14.3. citus izaugsmes rādītājus, kas saistīti ar konkurētspēju vai produktivitāti (rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama).

15. Pēc projekta īstenošanas kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvo sabiedrību apvienība salīdzinājumā ar vidējo rādītāju pēdējos trijos noslēgtajos gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir palielinājusi vienu no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem:

15.1. apgrozījumu ar kooperatīvās sabiedrības biedriem – par 10 procentiem vai ieguldīto investīciju apmēru – par pusi;

15.2. biedru skaitu – par 10 procentiem;

15.3. ražošanas efektivitāti, kuras rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama, – par 10 procentiem.

16. Šo noteikumu 14. un 15. punktā minētos saimnieciskās darbības rādītājus atbalsta saņēmējs sasniedz ne vēlāk kā trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas un nepazemina tos visā turpmākajā uzraudzības periodā. Ja projektu īsteno augļkopības nozarē, ierīkojot ilggadīgos augļkopības kultūru stādījumus, attiecīgo rādītāju sasniedz ne vēlāk kā sestajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas.

17. Šo noteikumu 14. punktā minētos saimnieciskās darbības rādītājus nenosaka, ja atbalsta saņēmējs paredz ieguldījumus preventīvās darbībās atbilstoši šo noteikumu 12.3. apakšpunktam.

18. Intervencē ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas šo noteikumu 11.1. un 11.3. apakšpunktā minētajiem atbalsta saņēmējiem atbilstoši regulas (ES)  2021/2115 73. panta 2. punktam:

18.1. izmaksas par šādu jaunu pamatlīdzekļu (tostarp datoru programmatūru) iegādi:

18.1.1. augsnes apstrādes tehnika un iekārtas, arī akmeņu novākšanas tehnika un iekārtas;

18.1.2. sēšanas un stādīšanas tehnika un iekārtas;

18.1.3. sējumu, stādījumu kopšanas tehnika un iekārtas, arī mēslošanas un augu aizsardzības tehnika un iekārtas. Ja tiek iegādāts jauns miglotājs, smidzinātājs, minerālmēslu izkliedētājs, kūtsmēslu vai digestāta iestrādes aprīkojums, tas atbilst šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minētajām precīzo tehnoloģiju izmantošanas iekārtām;

18.1.4. lauksaimniecības kultūraugu ražas novākšanas tehnika un iekārtas;

18.1.5. kravu celšanas, kraušanas un transportēšanas tehnika un iekārtas;

18.1.6. lauksaimniecības produktu pirmapstrādes un uzglabāšanas tehnika un iekārtas, arī aukstuma tehnika un iekārtas, uzglabāšanas un saldēšanas kameras;

18.1.7. sēklas un stādāmā materiāla apstrādes tehnika un iekārtas;

18.1.8. datorizētā ražošanas procesa vadības un kontroles tehnika un iekārtas (arī programmnodrošinājums);

18.1.9. tehnika un iekārtas, kas nepieciešamas dzīvnieku turēšanai novietnē vai ganībās, – dzirdināšanas, barošanas, dzīvnieku fiksēšanas un kopšanas tehnika un iekārtas;

18.1.10. lopbarības sagatavošanas tehnika un iekārtas;

18.1.11. fermu mehanizācijas tehnika un iekārtas, arī kūtsmēslu krātuvju vai digestāta mehanizācijas tehnika un iekārtas;

18.1.12. piena slaukšanas un dzesēšanas tehnika un iekārtas;

18.1.13. laboratorijas un kvalitātes kontroles tehnika un iekārtas, mobilie un stacionārie svari;

18.1.14. lauksaimniecības tehnikas tehnisko apkopju un remonta staciju tehnika un iekārtas, arī mazgāšanas un dezinfekcijas tehnika un iekārtas;

18.1.15. apkures un vēdināšanas tehnika un iekārtas, kuras par energoresursu neizmanto fosilo enerģiju. Atbalstu intervencē nesniedz par iekārtām, kas paredzētas enerģijas ražošanai no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas nolūkā gūt ieņēmumus;

18.1.16. ūdensapgādes, kanalizācijas un notekūdeņu attīrīšanas tehnika un iekārtas;

18.1.17. laistīšanas tehnika un iekārtas;

18.1.18. siltumnīcu tehnika un iekārtas;

18.1.19. specializētie transportlīdzekļi, kuri konstruktīvi un rūpnieciski ir ražoti speciālas nozīmes kravu pārvadāšanai vai specifisku darbu izpildei un uz kuriem ir uzstādītas specifisko funkciju izpildei paredzētās iekārtas, kā arī iekārtas, kas nepieciešamas projektā noteikto mērķu sasniegšanai;

18.1.20. transporta puspiekabes – šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minētajam atbalsta pretendentam, ja tam ir sertifikāts iekšzemes kravu pašpārvadājumiem un tā īpašumā vai lietošanā ir puspiekabes vilkšanai atbilstošs mehāniskais transportlīdzeklis;

18.1.21. drenu skalotāji, grāvju un joslu pļaujmašīnas un cita tehnika un iekārtas, kas nepieciešamas projektā noteikto mērķu sasniegšanai, – vidējai saimniecībai vai kopprojektos;

18.1.22. ilggadīgo augļkopības kultūru (izņemot zemenes) stādi, dzērveņu pavairojamais materiāls (stīgas), stādījumu balstu sistēmas, žogi un žogu balsti, kā arī izmaksas, kas saistītas ar to uzstādīšanu un stādījumu ierīkošanu, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas ir atbildīgas par darbu izpildi;

18.1.23. tehnika un iekārtas virszemes pretsalnu laistīšanai, ūdenskrātuvju izveidei, arī ziemas un pavasara ūdens uzkrāšanai, dziļurbumu un spiču ierīkošanai, pretsalnas aizsardzības sistēmas (gaisa maisīšanas torņi, miglas ģeneratori), krusas aizsargtīkli un lietus aizsargpārklāji (mobilie jumti);

18.1.24. meteostacijas un tehnoloģijas vides monitorēšanai, bezpilota lidaparāti (droni) un liela darbības rādiusa bezvadu sensori;

18.2. izmaksas par tādas lietotas tehnikas un iekārtu iegādi, kas nav vecākas par pieciem gadiem (tehnikas un iekārtas vecumam jābūt pierādāmam un auditējamam) un ir paredzētas šo noteikumu 18.1.1., 18.1.2., 18.1.3., 18.1.4., 18.1.5. un 18.1.10. apakšpunktā minētajiem mērķiem;

18.3. jaunas būvniecības un pārbūves izmaksas, tai skaitā apsardzes un caurlaides telpu ierīkošanas, apsardzes signalizācijas un videonovērošanas sistēmu ierīkošanas izmaksas, teritorijas labiekārtošanas (asfaltēšanas vai cita klājuma ieklāšanas, žoga izbūves, zāliena un ārējā apgaismojuma ierīkošanas) izmaksas, laukumu un pievedceļu būvniecības izmaksas, elektrības pieslēguma izmaksas, skābbarības uzglabāšanas laukumu un tranšeju izbūves izmaksas, dziļurbuma un ūdens rezervuāra ierīkošanas izmaksas, lai nodrošinātu lopkopības saimniecības darbību un laistīšanu augļkopībā, dārzeņkopībā un dekoratīvo augu nozarē, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas ir atbildīgas par darbu izpildi;

18.4. būvmateriālu iegādes izmaksas, pamatojoties uz tādu būvprojektu ar būvatļaujā izdarītu atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, kurš iesniegts kopā ar projekta iesniegumu vai atbalsta pretendenta sagatavotu tāmi, ja būvvalde tam izsniegusi paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti;

18.5. aitkopības saimniecībām – sargsuņu iegādes izmaksas, ja sargsuņi tiek izmantoti lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai pret lielajiem plēsējiem;

18.6. žoga izbūves, tehnikas un iekārtu papildaprīkojuma (piemēram, atbaidīšanas ierīču – dzīvnieku detektoru), kā arī preventīvo iekārtu uzstādīšanas izmaksas, lai aizsargātu kultūraugus vai lauksaimniecības dzīvniekus pret lielajiem plēsējiem un mazinātu savvaļas dzīvnieku bojāeju.

19. Kooperatīvajām sabiedrībām un kooperatīvo sabiedrību apvienībām ir attiecināmas šādas izmaksas atbilstoši regulas (ES)  2021/2115 73. panta 2. punktam:

19.1. šo noteikumu 18.3. un 18.4. apakšpunktā minētās izmaksas, kā arī stacionāro iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas;

19.2. izmaksas par pievedceļu (tostarp dzelzceļa pievedceļu) būvniecību un pārbūvi (bez cietā seguma) pie ražošanas objektiem, izņemot ražošanas objektus, kuros ražo enerģiju no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas nolūkā gūt ieņēmumus;

19.3. izmaksas par kravu celšanas un kraušanas tehnikas, kravas automašīnu, piekabju, puspiekabju un tādu produkcijas pārvadāšanai paredzētu specializēto transportlīdzekļu iegādi, kuri ir konstruktīvi un rūpnieciski ražoti speciālas nozīmes kravu pārvadāšanai vai specifisku darbu izpildei un uz kuriem ir uzstādītas specifisko funkciju izpildei paredzētās iekārtas, – ne vairāk kā par divām vienībām no katras minētās pozīcijas plānošanas periodā. Konvencionālās piena nozares un laukkopības nozares kooperatīvās sabiedrības ieguldījumi ir atbalstāmi, ja tajā projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ir vairāk nekā 60 biedru.

20. Šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētajiem atbalsta saņēmējiem nav attiecināmi ieguldījumi, ko paredzēts izmantot individuālai lietošanai saimniecībā.

21. Atbalsta pretendents projektā var ietvert ieguldījumus, kas nepieciešami saimniecības darbības nozares pārorientācijai. Ieguldījumus piena lopkopības saimniecībā var paredzēt tās pārorientēšanai uz citu lopkopības nozari.

22. Intervences mērķis ir mudināt lauksaimniekus uz klimata pārmaiņas mazinošiem ieguldījumiem, kā arī atbalstīt ieguldījumus, kas nepieciešami, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, īpaši dārzkopībā, tādējādi veicinot lauksaimnieciskās darbības pārkārtošanu uz ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un mazinot lauksaimniecības ietekmi uz vidi.

23. Atbalsta pretendents ir:

23.1. lauku saimniecība;

23.2. kooperatīvā sabiedrība vai kooperatīvo sabiedrību apvienība;

23.3. lauksaimniecības nozares zinātniskā institūcija, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību.

24. Intervencē atbalsta:

24.1. tādu precīzo tehnoloģiju ieviešanu laukkopībā, kuru izpildes kontrole ir diferencēta atkarībā no agrotehnoloģiskajiem un ekoloģiskajiem apstākļiem un ļauj reaģēt uz iepriekš konstatētām un izanalizētām zemes platības nogabalu kvalitatīvajām īpašībām;

24.2. precīzo tehnoloģiju ieviešanu lopkopībā barības kvalitātes uzlabošanai, barības devu plānošanai un nodrošināšanai, izmantojot precīzu datu uzskaiti, analīzi un kontroli, kā arī informāciju par lauksaimniecības dzīvnieku identificēšanu un to produktivitātes un reprodukcijas iespējām;

24.3. kūtsmēslu krātuvju vai starpkrātuvju būvniecību, pārbūvi vai nosegšanu, tiešu šķidrā organiskā mēslojuma iestrādi, kā arī lagūnas tipa kūtsmēslu krātuvju aizstāšanu ar cilindriskām kūtsmēslu krātuvēm vai jaunākajām tehnoloģijām atbilstošu kūtsmēslu krātuvju būvniecību;

24.4. ieguldījumus jaunu ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādījumu izveidei kūdraugsnēs, tostarp vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijai, izņemot lielās saimniecības, kas var īstenot ieguldījumus arī cita veida augsnēs;

24.5. pasākumus dārzkopības nozarē, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

24.6. investīcijas iekārtās un aprīkojumā, kas paredzēts ūdens resursu efektīvai un atkārtotai izmantošanai, kā arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.

25. Pēc projekta īstenošanas un uzraudzības periodā atbalsta saņēmējs lauksaimnieciskajā darbībā izmanto ieguldījumus, kas īstenoti ar šīs intervences atbalstu.

26. Intervencē ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas atbilstoši regulas (ES)  2021/2115 73. panta 2. punktam:

26.1. izmaksas par šādas bezapvērses augsnes apstrādes tehnoloģijai paredzētās tehnikas (arī programmatūras) iegādi:

26.1.1. No-Till jeb tiešās sējas sējmašīna;

26.1.2. Strip-Till sējmašīna;

26.1.3. Min-Till sējmašīna jeb kombinētā sējmašīna, tostarp sējmašīna kombinācijā ar augsnes apstrādes agregātu sēklas vai mēslojuma vienlaicīgai iestrādei;

26.1.4. kombinēts augsnes apstrādes agregāts kultivēšanai, diskošanai vai pievelšanai;

26.1.5. rindstarpu kultivators bioloģiskajām saimniecībām;

26.1.6. augļkoku un ogulāju apdobju kultivators-rušinātājs herbicīdu lietošanas aizvietošanai;

26.2. izmaksas par šādu iekārtu un aprīkojuma iegādi, lai nodrošinātu precīzo tehnoloģiju izmantošanu minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanai laukkopībā:

26.2.1. smidzinātājs, miglotājs vai minerālmēslu izkliedētājs, kas aprīkots ar sprauslu, izkliedes vadības sistēmām, sensoriem, programmatūru un GPS uztvērējiem;

26.2.2. GPS uztvērējs un aprīkojums, precīzās stūrēšanas iekārta, slāpekļa sensori un aprīkojums, spektrometri un ISOBUS termināļi;

26.2.3. automatizēti vai robotizēti risinājumi precīzai izsmidzināšanai un mēslošanai, kā arī nezāļu ierobežošanai;

26.3. izmaksas par tāda bezpilota lidaparāta (drona) iegādi, kurš aprīkots ar kamerām, sensoriem un izpildmehānismiem lauku analizēšanai, datu ievākšanai vai konkrētu darbību izpildei;

26.4. meteostaciju iegādes izmaksas;

26.5. izmaksas par šādu iekārtu un aprīkojuma iegādi, lai veicinātu precīzo tehnoloģiju izmantošanu lopkopībā, uzlabojot barības kvalitāti, tostarp kopproteīna samazināšanu, sagremojamības palielināšanu un barības devu plānošanu un nodrošināšanu:

26.5.1. precīzas ēdināšanas iekārtas un aprīkojums, tostarp ēdināšanas roboti – barotāji, piestūmēji vai rušinātāji, barības dalītājs;

26.5.2. precīzas slaukšanas iekārtas – automatizētas vai robotizētas slaukšanas sistēmas;

26.5.3. barības devu aprēķināšanas sistēmas programmas;

26.5.4. programmatūra un aprīkojums ganāmpulka vadības sistēmai, sensoru tehnoloģijām slimību diagnostikai un govju aktivitātes noteikšanas sistēmai;

26.5.5. barības kvalitātes kontroles laboratorijas iekārtas (barības paraugu testēšanas iekārtas);

26.5.6. piena kvalitātes testēšanas iekārtas;

26.6. izmaksas par šādu iekārtu un aprīkojuma iegādi un darbībām, kas paredzētas kūtsmēslu apsaimniekošanai, kā arī organiskā mēslojuma (šķidrmēslu) iestrādei:

26.6.1. šķidrmēslu izkliedes cisternas, kas aprīkotas ar kādu no šo noteikumu 26.6.2., 26.6.3., 26.6.4. vai 26.6.5. apakšpunktā minētajām izkliedēšanas sistēmām;

26.6.2. izkliedēšanas sistēmas ar inžektoru tipa iestrādes lemesīšiem;

26.6.3. izkliedēšanas sistēmas, kas uzmontētas uz augsnes apstrādes tehnikas;

26.6.4. izkliedēšanas sistēmas ar nokarenām caurulēm;

26.6.5. izkliedēšanas sistēmas ar kūtsmēslu skābināšanas iespējām;

26.6.6. mobilās cauruļvadu sistēmas šķidrmēslu transportēšanai;

26.6.7. skābēm paredzētas mucas un skābināšanas aprīkojums;

26.6.8. kūtsmēslu savākšanas sistēmas – roboti, kūtsmēslu biežas izvākšanas konveijeru sistēmas, transportieri;

26.6.9. izmaksas par starpkrātuvju būvniecību vai pārbūvi uz lauka vai pārvietojamas starpkrātuves ierīkošanu;

26.6.10. tehnika šķidrmēslu iestrādei ar cauruļvadu sistēmu, tostarp tāda, kura kombinēta ar augsnes apstrādes tehniku;

26.6.11. izmaksas par šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšanu ar teltsveida vai citu pārklājumu;

26.6.12. izmaksas par kūtsmēslu krātuvju (izņemot lagūnas tipa) būvniecību;

26.6.13. komposta vai šķidrmēslu maisītājs ar aprīkojumu;

26.6.14. iekārtas un aprīkojums kūtsmēslu separēšanai;

26.6.15. izmaksas par cietmēslu vai kompostēšanas laukumu izbūvi un pārbūvi;

26.7. izmaksas par emisiju mazinošas lopkopības novietnes būvniecību vai pārbūvi, ietverot kādu no šādiem emisiju mazinošo elementu veidiem:

26.7.1. lēzenu slīpo grīdu izbūvi jaunbūvējamās kūtīs;

26.7.2. kūts grīdu izbūvi vai esošo grīdu pārbūvi (rievotas, restotas, gumijas kanāli u. c.), lai nodalītu urīnu no cietās frakcijas kombinācijā ar kūtsmēslu dalītu (cietās vai šķidrās frakcijas) uzglabāšanu;

26.7.3. speciālo redeļu grīdu ierīkošanu;

26.8. izmaksas par skābbarības uzglabāšanas laukumu un tranšeju izbūvi;

26.9. saimniecībām, kuras audzē proteīnaugus, – FLEX hederu iegādes izmaksas proteīnaugu ražas novākšanas tehnikas aprīkošanai;

26.10. lielajām bioloģiskajām saimniecībām – jaunu ražošanas pamatlīdzekļu iegādes izmaksas, izņemot graudaugu un pākšaugu ražas novākšanas tehniku;

26.11. lielajām saimniecībām – izmaksas par piena lopkopības novietnes būvniecību vai esošas novietnes pārbūvi, lai turpinātu vai uzsāktu bioloģisko piena lopkopību;

26.12. izmaksas par ventilācijas, mikroklimata regulēšanas un gaisa attīrīšanas iekārtu (tostarp rekuperācijas sistēmu) iegādi un uzstādīšanu;

26.13. izmaksas par ganību (aploku) ierīkošanu pagarinātai (vismaz 160 dienas) vai porcijveida ganīšanai – elektrisko ganu un dzirdināšanas un piebarošanas aprīkojuma iegādes izmaksas;

26.14. ilggadīgo augļkopības kultūru stādu (izņemot zemenes), dzērveņu pavairojamā materiāla (stīgu), stādījumu balstu sistēmu, žogu un žogu balstu iegādes izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar to uzstādīšanu un stādījumu ierīkošanu, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas ir atbildīgas par darbu izpildi;

26.15. izmaksas par tehnikas un iekārtu iegādi virszemes pretsalnas aizsardzībai (maisīšanas torņiem, miglas ģeneratoriem) un laistīšanai, pilienu laistīšanai ar precīzu mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietojumu, ūdens resursu efektīvai izmantošanai – ziemas un pavasara ūdens uzkrāšanai, atkārtotai izmantošanai, ūdenskrātuvju izveidei, dziļurbumu un spiču ierīkošanai, kā arī krusas aizsargtīkliem un lietus aizsargpārklājiem (mobilajiem jumtiem).

27. Projektā var iekļaut dzīvnieku novietnes būvniecības vai pārbūves izmaksas, kas nav minētas šo noteikumu 26. punktā, ja tās ir saistītas ar projekta mērķi un nepārsniedz 10 procentu no projektā paredzētajām izmaksām.

28. Intervences mērķis ir uzlabot dzīvnieku turēšanas apstākļus novietnēs – dzīvnieku labturību, vienlaikus uzlabojot arī dzīvnieku veselību un samazinot antimikrobiālo līdzekļu lietošanu, kā arī īstenot biodrošības pasākumus.

29. Atbalsta pretendents ir lauku saimniecība.

30. Pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējs sasniedz vismaz vienu no šādiem mērķiem:

30.1. īsteno ieguldījumus, kas uzlabo lauksaimniecības dzīvnieku labturības apstākļus;

30.2. īsteno biodrošības pasākumus lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs, lai mazinātu iespējamās epizootiju sekas, vai pasākumus augu karantīnas organismu epifitotiju izplatības mazināšanai.

31. Intervencē atbalsta:

31.1. jaunas lauksaimniecības dzīvnieku novietnes būvniecību vai esošas novietnes pārbūvi, īstenojot ieguldījumus tādu labturības prasību ieviešanai, kas ir stingrākas nekā normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgajām labturības prasībām noteiktās vispārīgās un specifiskās lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasības;

31.2. investīcijas aprīkojumā un iekārtās, kas paredzētas lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanai;

31.3. investīcijas biodrošības prasību izpildē un biodrošības pasākumos, lai ierobežotu un mazinātu sevišķi bīstamo infekcijas slimību – epizootiju – izplatības risku.

32. Intervencē atbalstu nepiešķir par sevišķi bīstamo infekcijas slimību dēļ zaudētiem ienākumiem.

33. Cūkkopības saimniecība, kas pretendē uz šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minēto atbalstu, nodrošina vismaz par 20 procentiem lielāku dzīvniekam paredzēto platību, nekā noteikts normatīvajos aktos cūku labturības jomā, un to apliecina Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegts atzinums.

34. Cūkkopības saimniecība, kas pretendē uz šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minēto atbalstu, ir izstrādājusi riska novērtējuma plānu cūku novietnē, lai samazinātu cūku astu rutīnveida amputēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem cūku labturības jomā.

35. Putnkopības saimniecība, kas pretendē uz šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minēto atbalstu, ievieš dējējvistu turēšanu ārpus sprosta – kūtī vai brīvā dabā. Turot kūtī, paredz vismaz par 20 procentiem mazāku dējējvistu blīvumu uz vienu kvadrātmetru, nekā noteikts normatīvajos aktos dējējvistu labturības prasību un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas jomā, un to apliecina Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums. Atbalsta saņēmēja ganāmpulks ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centra reģistrā vismaz 12 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas.

36. Intervencē ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas atbilstoši regulas (ES)  2021/2115 73. panta 2. punktam:

36.1. jaunas būvniecības un pārbūves izmaksas;

36.2. būvmateriālu iegādes izmaksas, pamatojoties uz tādu būvprojektu ar būvatļaujā izdarītu atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, kas iesniegts kopā ar projekta iesniegumu vai atbalsta pretendenta sagatavotu tāmi, ja būvvalde ir izsniegusi paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti;

36.3. izmaksas par šādu jaunu ražošanas pamatlīdzekļu (tostarp datoru programmatūru) iegādi un darbībām:

36.3.1. rekuperācijas sistēmas un to uzstādīšana dzīvnieku novietnē;

36.3.2. iekārtas un aprīkojums, kas nodrošina turēšanas veidam atbilstošu labturības prasību ievērošanu, un to uzstādīšana;

36.3.3. tādi lauksaimniecības dzīvnieku aktivitātes un labsajūtas mērītāji (tostarp programmatūra un nepieciešamās iekārtas), kas izmanto datorredzes un mākslīgā intelekta risinājumus;

36.3.4. sensoru tehnoloģiju ieviešana govju slimību (tesmeņa, vielmaiņas, reproduktīvās sistēmas slimību) agrīnai diagnostikai;

36.4. iegādes, uzstādīšanas un ierīkošanas izmaksas biodrošības veicināšanas pasākumu īstenošanai:

36.4.1. žogu un dezinfekcijas barjeru iegāde, uzstādīšana vai ierīkošana;

36.4.2. dezinfekcijas paklāju un pulverizatoru un dezinfekcijas aprīkojuma iegāde;

36.4.3. dzīvnieku līķu uzglabāšanas un sanitārās caurlaides ierīkošanai paredzēto slēgto konteineru iegāde;

36.4.4. barības termiskai apstrādei paredzēto iekārtu iegāde;

36.4.5. barības uzglabāšanas torņa un kaltes ierīkošana biodrošības nodrošināšanai lauku saimniecībā;

36.4.6. citu būtisku biodrošības apstākļu veicināšanas darbību izmaksas.

37. Par attiecināmām izmaksām šajā intervencē ir uzskatāmas arī tieši ar lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanu nesaistītas izmaksas, ja tās ir saistītas ar projekta mērķi un nepārsniedz 10 procentu no projektā paredzētajām izmaksām.

38. Atbalsta pretendents šo noteikumu 31.1. un 31.2. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai iesniedz Pārtikas un veterinārā dienesta atzinumu par to, ka saimniecība ievēro labturības obligātās prasības un ka projektā plānotās investīcijas uzlabos dzīvnieku labturības apstākļus.

39. Atbalsta pretendents šo noteikumu 31.3. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai sagatavo un iesniedz ar Pārtikas un veterināro dienestu saskaņotu biodrošības pasākumu ieviešanas plānu, lai nodrošinātu normatīvajos aktos par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietās noteikto prasību izpildi.

40. Atbalsta pretendents uztur savu saimniecību atbilstoši biodrošības pasākumu ieviešanas plānam un iegādāto aprīkojumu vai cita veida investīciju savā saimnieciskajā darbībā izmanto visu uzraudzības periodu, ja vien nav iestājušies īpaši apstākļi – dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojums, kad piespiedu kārtā jāiznīcina projekta laikā īstenotās iegādes, vai citi īpaši apstākļi, kurus nevarēja paredzēt vai kurus izraisījusi nepārvarama vara.

41. Intervences mērķis ir veicināt lauksaimniecības nozares saimnieciskās darbības veicēju ieguldījumu atjaunīgo energoresursu (AER) tehnoloģiju attīstībā pašpatēriņam un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos.

42. Atbalsta pretendents ir:

42.1. lauku saimniecība;

42.2. juridiskā persona, kas pārstrādā lauksaimniecības produktus, ražojot kādu no ​Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētajiem produktiem;

42.3. kooperatīvā sabiedrība vai kooperatīvo sabiedrību apvienība;

42.4. lauksaimniecības nozares zinātniskā institūcija, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību.

43. Intervencē atbalsta darbības, kas paredz:

43.1. ieviest tehnoloģijas atjaunīgās enerģijas ražošanai un izmantošanai pašpatēriņam;

43.2. īstenot ieguldījumus energoefektivitātes palielināšanā:

43.2.1. atjaunojot esošas būves norobežojošās konstrukcijas siltumnoturības palielināšanai, kā arī palielinot ēku apkures, karstā ūdens, dzesēšanas, apgaismojuma un ventilācijas sistēmu energoefektivitāti;

43.2.2. uzstādot energoefektīvas iekārtas vai ražošanas līnijas un nomainot esošās iekārtas vai ražošanas līnijas;

43.3. pārbūvēt esošo tehniku, lai izmantotu alternatīvo degvielu, atjaunīgo elektroenerģiju, biometānu vai citus enerģijas avotus, tādējādi nodrošinot alternatīvās enerģijas izmantošanu.

44. Pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējs sasniedz vienu no šādiem mērķiem:

44.1. ieviestas tehnoloģijas atjaunīgās enerģijas ražošanai pašpatēriņam, un vismaz 80 procentu no uzstādīto iekārtu saražotās enerģijas izmanto pašpatēriņam;

44.2. vismaz par 20 procentiem samazinājies enerģijas patēriņš salīdzinājumā ar situāciju pirms projekta iesnieguma iesniegšanas tajā enerģijas patērētāja grupā, kurā izdarīti energoefektivitātes palielināšanas ieguldījumi;

44.3. pārbūvētajā tehnikas vienībā tiek izmantota alternatīvā enerģija.

45. Intervencē ir attiecināmas šādas izmaksas atbilstoši regulas (ES)  2021/2115 73. panta 2. punktam:

45.1. izmaksas par saules, vēja, ģeotermālo un citu atjaunīgās enerģijas veidu izmantojošu elektroenerģiju ražojošo tehnoloģiju iegādi un uzstādīšanu;

45.2. izmaksas par tādu atjaunīgos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegādi un uzstādīšanu kā siltumsūkņi (gaiss, ūdens, zeme), cietās biomasas katli (tostarp gaisu piesārņojošo vielu emisijas attīrīšanas iekārtas), graudu kalšu siltuma ģeneratori un citi atjaunīgos energoresursus izmantojoši siltumenerģijas ražošanas inženiertehniskie risinājumi pašu patērētās siltumenerģijas segšanai;

45.3. izmaksas par biogāzes tehnoloģiju iegādi un uzstādīšanu kūtsmēslu vai biomasas (tostarp lauksaimniecības vai mežsaimniecības atlikumu) pārstrādei, ievērojot normatīvos aktus, kuros noteikti ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritēriji un kārtība, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem, un nodrošinot to, ka kūtsmēslu īpatsvars kopējā izejvielu apjomā ir vismaz 70 procentu;

45.4. ar atjaunīgo enerģijas veidu iekārtu uzstādīšanu saistītās būvniecības izmaksas;

45.5. tādu būvmateriālu iegādes izmaksas, kas ir nepieciešami esošas būves atjaunošanai vai pārbūvei, lai palielinātu to energoefektivitāti vai ražotu atjaunīgo enerģiju;

45.6. nedzīvojamo ēku un noliktavu norobežojošo konstrukciju būvniecības (sienu, pagraba pārsegumu, cokolu, bēniņu, jumtu un citu necaurspīdīgu konstrukciju siltināšanas, kā arī logu, durvju un vārtu nomaiņas) izmaksas, lai palielinātu to siltumnoturību;

45.7. inženiersistēmu – siltumtīklu, aukstumapgādes, ventilācijas vai rekuperācijas sistēmu – atjaunošanas, pārbūves un izveides izmaksas;

45.8. jaunu energoefektīvu ražošanas iekārtu un ražošanas procesu nodrošināšanas iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas, ja ar tām tiek aizstātas esošās ražošanas iekārtas, tostarp iekārtas, kas nodrošina ražošanas procesus;

45.9. tādas esošas graudu kaltes nomaiņas vai jaunas graudu kaltes iegādes un uzstādīšanas izmaksas, kuras īpatnējais enerģijas patēriņš nepārsniedz 1,2 kWh/kg iztvaicētā ūdens;

45.10. energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanas izmaksas;

45.11. rekuperācijas iekārtu uzstādīšanas izmaksas segtās platībās (siltumnīcās).

46. Nav atbalstāmi šādi ieguldījumi:

46.1. jaunu būvju būvniecība;

46.2. esošas būves atjaunošana vai pārbūve, ja tajā līdz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdim nav patērēta enerģija tajā enerģijas patērētāju grupā, kurā tiek plānoti energoefektivitātes pasākumi;

46.3. jaunas ražošanas iekārtas vai ražošanas līnijas uzstādīšana, ja netiek aizstāta esoša ražošanas iekārta vai līnija (izņemot graudu kaltes);

46.4. esošas ražošanas iekārtas vai līnijas energoefektivitātes palielināšana, ja šajā ražošanas iekārtā vai līnijā līdz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdim nav patērēta enerģija.

47. Šo noteikumu 44.1. apakšpunktā minētā mērķa sasniegšanai maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs par vienu atjaunīgo energoresursu uzstādītās jaudas kilovatu (kW) ir 890 euro, izņemot šo noteikumu 45.3. apakšpunktā minēto biogāzes tehnoloģiju iegādi un uzstādīšanu. Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs vienam atbalsta pretendentam nepārsniedz 700 000 euro.

48. Intervences mērķis ir palielināt lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti un pievienoto vērtību, augstas pievienotās vērtības produktu (tostarp bioloģisko) ražošanu, sekmējot produktivitātes celšanu, kā arī eksportspējīgu inovatīvu produktu ražošanu.

49. Atbalsta pretendents ir:

49.1. juridiskā persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi;

49.2. juridiskā persona, kas ražo primāro lauksaimniecības produkciju un plāno uzsākt lauksaimniecības produktu pārstrādi, pārstrādājot vismaz 70 procentu no saražotajiem primārās lauksaimniecības produktiem. Lauksaimniecības produktu pārstrādes jauda nav lielāka par to saražoto primāro lauksaimniecības produktu apjomu, ko plāno pārstrādāt;

49.3. juridiskā persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos;

49.4. kooperatīvā sabiedrība vai kooperatīvo sabiedrību apvienība, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi vai plāno to uzsākt.

50. Atbalstu nepiešķir pretendentam, kas lauksaimniecības produktus ražo mājas apstākļos un kura kopējais apgrozījums vidēji pēdējos trijos noslēgtajos gados pārsniedz 200 000 euro.

51. Intervencē atbalsta:

51.1. investīcijas tādu jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzēti lauksaimniecības produktu pārstrādei (tostarp pirmapstrādei un iepakošanai);

51.2. pamatojoties uz līgumu ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu izpildi, – lauksaimniecības produktu pārstrādei (tostarp pirmapstrādei un iepakošanai) paredzētu:

51.2.1. jaunu būvju būvniecību vai esošo būvju pārbūvi;

51.2.2. būvju ierīkošanu – būvdarbus inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē;

51.2.3. būvju novietošanu – būvdarbus iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem;

51.2.4. būvju atjaunošanu, ja būve tiek tehniski vai funkcionāli uzlabota, telpu pārveidošanu un pielāgošanu ražošanas vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju, un ieguldījumus gaisa vai ūdens piesārņojuma samazināšanas tehnoloģijās. Pēc projekta īstenošanas būves atjaunošanas izmaksas iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē);

51.3. bioloģisko lauksaimniecības primāro produktu pārstrādes apjoma palielināšanu samērīgi ar projekta attiecināmās summas lielumu.

52. Intervencē maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir:

52.1. 3 000 000 euro, uz kuriem var pretendēt:

52.1.1. eksportspējīgs saimnieciskās darbības veicējs;

52.1.2. saimnieciskās darbības veicējs, kas attīsta vai ievieš bioloģisko lauksaimniecības primāro produktu pārstrādi;

52.1.3. saimnieciskās darbības veicējs, kas nodrošina piena pārstrādes nozares saimnieciskās darbības veicēju sadarbību kopīgu eksporta mērķu īstenošanai;

52.2. 1 500 000 euro, uz kuriem var pretendēt atbalsta pretendents, kas pārstrādā lauksaimniecības produktus vai plāno uzsākt to pārstrādi vietējā tirgū;

52.3. 200 000 euro, uz kuriem var pretendēt šo noteikumu 49.3. apakšpunktā minētais atbalsta pretendents.

53. Šo noteikumu 52. punktā minētais maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs nepārsniedz atbalsta pretendenta neto apgrozījumu no lauksaimniecības produktu pārstrādes un ražošanas vidēji pēdējos trijos noslēgtajos gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas vairāk par piecām reizēm.

54. Pēc projekta īstenošanas šo noteikumu 52.1. apakšpunktā minētais atbalsta saņēmējs sasniedz vienu no šādiem saimnieciskās darbības ekonomiskajiem rādītājiem salīdzinājumā ar vidējo rādītāju pēdējos trijos noslēgtajos gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas:

54.1. eksportētās produkcijas apjoms vai tā apgrozījums vērtības izteiksmē palielinājies vismaz par trim procentpunktiem un samērīgi ar projekta attiecināmās summas lielumu. Attiecīgie rādītāji nav sasniegti jau projekta iesnieguma iesniegšanas dienā;

54.2. īstenojot projektu, radīts jauns eksportējams produkts, kuru ražo un eksportē visu projekta uzraudzības periodu;

54.3. samērīgi ar projekta attiecināmās summas lielumu palielinājies bioloģisko lauksaimniecības primāro produktu pārstrādes apjoms.

55. Pēc projekta īstenošanas šo noteikumu 52.2. vai 52.3. apakšpunktā minētais atbalsta saņēmējs sasniedz vismaz vienu no šādiem rādītājiem atbilstoši projektā paredzētajiem ieguldījumiem:

55.1. salīdzinājumā ar vidējo rādītāju pēdējos trijos noslēgtajos gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas palielinājies neto apgrozījums vai pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas apjoms, vai cits ar produktivitāti saistīts rādītājs (rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama). Neto apgrozījuma vai pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas apjoma pieaugums nav sasniegts jau projekta iesnieguma iesniegšanas dienā;

55.2. nodrošināta efektīva vides prasību ievērošana lauksaimniecības produktu pārstrādē, ieviešot gaisa vai ūdens piesārņojuma samazināšanas tehnoloģiju;

55.3. pārstrādē tiek izmantota bezatlikumu tehnoloģija, novēršot atkritumu rašanos un nodrošinot to atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, kā arī veicinot resursu un otrreizējo izejvielu efektīvu izmantošanu vai videi saudzīga iepakojuma ieviešanu.

56. Atbalsta saņēmējs, kura kopējais apgrozījums kopā ar saistītajām personām vidēji pēdējos trijos noslēgtajos gados pārsniedz 50 000 000 euro, papildus šo noteikumu 54. punktā minētajiem attiecīgajiem mērķiem izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:

56.1. projekta īstenošanā ieguldītās investīcijas ir vismaz par 25 procentiem lielākas nekā projekta attiecināmo izmaksu summa pēc stāvokļa pēdējā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas brīdī;

56.2. ne vēlāk kā trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas un turpmāk visā uzraudzības periodā palielina kopējo iemaksāto nodokļu summu par vienu nodarbināto pēc stāvokļa projekta iesniegšanas brīdī.

57. Atbalsta saņēmējs šo noteikumu 54. un 55. punktā minētos rādītājus sasniedz ne vēlāk kā trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas un nepazemina tos visā turpmākajā uzraudzības periodā. Šo noteikumu 52.1. apakšpunktā minētais atbalsta saņēmējs projekta iesniegumā kopā ar ieguldījumiem šo noteikumu 54. punktā minēto rādītāju sasniegšanai var ietvert ieguldījumus šo noteikumu 55.2. vai 55.3. apakšpunktā minēto rādītāju sasniegšanai.

58. Projekta īstenošanā izmantotās pamatizejvielas ir lauksaimniecības produkti. Projekta īstenošanā iegūtais galaprodukts ir:

58.1. produkts, kas minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā;

58.2. produkts, kas nav minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, bet atbilst šādam Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras kodam: 04031051–04031099, 04039071–04039099, 04052010–04052030, 1518, 1704, 1805, 1806, 1901–1905, 20041091, 20052010, 2103, 2104, 2105, 2106, 2202 (tikai dabīgi raudzēts kvass ar alkohola saturu līdz 0,5 tilp. %), 2203, 3501, 3502 un 35040090.

59. Saskaņā ar regulas (ES)  2021/2115 73. panta 1. un 4. punktu atbalstu projektā, kurā paredzamais galaprodukts ir minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, var apvienot ar citu atbalstu, nepārsniedzot regulas (ES)  2021/2115 73. panta 4. punktā noteikto atbalsta intensitāti.

60. Ja projekts tiek īstenots valstspilsētā, atbalsta pretendents pirms projekta iesniegšanas ir noslēdzis sadarbības līgumu par vietējās izcelsmes pamatizejvielas iepirkšanu vai iepriekšējā pārskata gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir iepircis vietējās izcelsmes pamatizejvielu, kas no kopējās komersanta iepirktās pamatizejvielas apjoma ir vismaz:

60.1. 40 procentu gaļas pārstrādes sektorā;

60.2. 30 procentu augļu un dārzeņu pārstrādes sektorā;

60.3. 50 procentu maizes, miltu konditorejas, sausiņu, cepumu vai augu eļļu un proteīnus saturošas dzīvnieku barības ražošanas sektorā;

60.4. 70 procentu pārējos sektoros.

61. Šo noteikumu 60. punktā minēto vietējās izcelsmes pamatizejvielas apjomu atbalsta saņēmējs palielina vismaz par 10 procentiem trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas, ja vien vietējās izcelsmes pamatizejvielu īpatsvars jau sākumā nepārsniedz 70 procentu, un nesamazina to visā turpmākajā uzraudzības periodā. Ja atbalsta saņēmējs iesniedz vairākus projektus, vietējās izcelsmes pamatizejvielas palielinājumu vērtē salīdzinājumā ar pēdējā īstenotā projekta rādītājiem, ja vien vietējās izcelsmes pamatizejvielu īpatsvars jau sākumā nepārsniedz 80 procentu.

62. Atbalstu nepiešķir alkoholisko dzērienu ražošanai, izņemot tādu dabiski raudzētu dzērienu ražošanu, kuros spirta saturs nepārsniedz 12 procentu, ja projektu īsteno teritorijā ārpus valstspilsētām.

63. Piena pārstrādes nozares saimnieciskās darbības veicēji atbalsta saņemšanai ir tiesīgi īstenot kopprojektu, ievērojot šo noteikumu 124. punktā minētos nosacījumus. Eksporta mērķa rādītāja sasniegšanu vērtē kopā visiem kopprojekta dalībniekiem.

64. Intervencē ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas atbilstoši regulas (ES)  2021/2115 73. panta 2. punktam:

64.1. izmaksas par šādu jaunu ražošanas pamatlīdzekļu (tostarp datoru programmatūru) iegādi:

64.1.1. kravu celšanas, kraušanas un specializētā transportēšanas tehnika un iekārtas;

64.1.2. laboratorijas un kvalitātes kontroles tehnika un iekārtas;

64.1.3. automatizētā vai robotizētā pārstrādes procesa vadības, kontroles un uzskaites tehnika un iekārtas un programmnodrošinājums;

64.1.4. lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādes un uzglabāšanas tehnika, aprīkojums un iekārtas – ja pirmapstrāde un uzglabāšana ir daļa no saimnieciskās darbības veicēja tehnoloģiskā procesa;

64.1.5. ūdensapgādes un ūdens attīrīšanas iekārtas;

64.1.6. kanalizācijas, notekūdeņu (priekšattīrīšanas) un dūmgāzu attīrīšanas iekārtas;

64.1.7. apkures un ventilācijas iekārtas;

64.1.8. mobilie un stacionārie svari;

64.1.9. mazgāšanas un dezinfekcijas tehnika un iekārtas;

64.1.10. specializētā tehnika un iekārtas, kas nepieciešamas projektā noteikto mērķu sasniegšanai;

64.2. lauksaimniecības produktu pārstrādei paredzētu jaunu būvju būvniecības un esošo būvju pārbūves un atjaunošanas izmaksas, kā arī būvmateriālu izmaksas, tostarp apsardzes un caurlaides telpu ierīkošanas, apsardzes signalizācijas un videonovērošanas sistēmu ierīkošanas un teritorijas labiekārtošanas (asfaltēšanas vai cita klājuma ieklāšanas, žoga izbūves, zāliena un ārējā apgaismojuma ierīkošanas) izmaksas.

65. Atbalstu lauksaimniecības produktu pārstrādei, ja projektā paredzamais galaprodukts nav minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, kā noteikts Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014 (turpmāk – regula (ES) Nr. 651/2014) 2. panta 10. punktā, sniedz dotāciju veidā saskaņā ar regulas (ES) Nr. 651/2014 14. pantu, ievērojot tās 5. panta 2. punkta "a" apakšpunkta nosacījumus.

66. Šo noteikumu 65. punktā minētā atbalsta saņēmējam attiecināmas ir šo noteikumu 64. punktā minētās izmaksas. Materiālie aktīvi atbilst regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 29. punktā minētajai definīcijai un regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 49. punkta "a" apakšpunktā minētajai sākotnējo ieguldījumu definīcijai. Saskaņā ar šiem noteikumiem nav attiecināmi ieguldījumi nemateriālajos aktīvos.

67. Par sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem uzskata komersantus, kas atbilst regulas (ES) Nr. 651/2014 I pielikumā minētajai definīcijai.

68. Par lielajiem komersantiem uzskata komersantus, kas atbilst regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā minētajai definīcijai.

69. Par saistītajām personām uzskata personas, kas atbilst regulas (ES) Nr. 651/2014 I pielikuma 3. panta 3. punktā minētajai saistīto komersantu definīcijai.

70. Ja atbalsta projekts uzskatāms par vienotu investīciju projektu regulas (ES) Nr. 651/2014 4. panta "a" apakšpunkta izpratnē, atbalsts vienam uzņēmumam vienā projektā nepārsniedz 24,75 miljonus euro, un, ja tiek īstenota kāda no regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 50. punktā minētajām darbībām, atbalstu piešķir atbilstoši regulas (ES) Nr. 651/2014 14. panta 13. punktam. Ja vienots investīciju projekts atbilst lielam investīciju projektam atbilstoši regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 52. punktam, atbalsta kopsumma nepārsniedz regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 20. punktā noteikto koriģēto atbalsta summu.

71. Atbalstu nepiešķir par lieliem projektiem, kas minēti regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 52. punktā.

72. Atbalstu var apvienot ar citā atbalsta programmā vai ad-hoc atbalsta projektā piešķirto finansējumu, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām un ar de minimis atbalstu, ievērojot nosacījumu, ka saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirtais finansējums kopā ar citā atbalsta programmā vai ad-hoc atbalsta projektā piešķirto finansējumu nepārsniedz maksimāli pieļaujamo šajos noteikumos noteikto reģionālā finansējuma intensitāti atbilstoši Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām (NUTS III saskaņā ar 2021. gada klasifikāciju):

72.1. sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales statistiskajā reģionā, izņemot administratīvās vienības Limbažu, Ogres, Saulkrastu un Tukuma novadā un Pierīgas statistiskajā reģionā, – 60 procentu, Rīgas statistiskajā reģionā – 50 procentu;

72.2. Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales statistiskajā reģionā, izņemot šo noteikumu 72.3. apakšpunktā minētajos novados, lielajiem komersantiem – 40 procentu, vidējiem komersantiem – 50 procentu;

72.3. Limbažu, Ogres, Saulkrastu un Tukuma novada, kā arī Pierīgas statistiskā reģiona administratīvo vienību lielajiem komersantiem – 30 procentu, vidējiem komersantiem – 40 procentu, sīkajiem (mikro) vai mazajiem komersantiem – 50 procentu;

72.4. Rīgas statistiskā reģiona lielajiem komersantiem – 30 procentu, vidējiem komersantiem – 40 procentu.

73. Atbalstu neapvieno ar reģionālo atbalstu citos reģionālā atbalsta projektos vai programmās attiecībā uz algu izmaksām.

74. Ja atbalsta pretendents izmanto šo noteikumu 72. punktā minēto kumulāciju, tas, pretendējot uz atbalstu, norāda visu informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu tajā pašā projektā (tostarp par tām pašām attiecināmajām izmaksām) – atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu, kā arī atbalsta intensitāti.

75. Ja projektam piesaista citu publisko finansējumu, projektu var uzsākt pēc tam, kad visās iestādēs, kurās pretendē uz atbalstu, ir iesniegts pieteikums un ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu vai – ja atbalstu nepiešķir ar lēmumu – noslēgts līgums. Saskaņā ar regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 23. punktu uzsāktajā projektā ir sākti īstenošanas darbi, un par to liecina ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpēte neuzskata par darbu sākumu.

76. Atbalsta pretendents, kas darbojas gan regulas (ES) Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā vai 13. panta "a" vai "b" apakšpunktā minētajās nozarēs, gan tādās nozarēs, uz kurām attiecas regulas (ES) Nr. 651/2014 darbības jomas, nodala atbalstāmās darbības vai finanšu plūsmu no citu nozaru darbības un finanšu plūsmas, tādējādi nodrošinot, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar regulu (ES) Nr. 651/2014. Atbalstu nesniedz regulas (ES) Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā noteiktajām darbībām.

77. Atbalsta pretendents iesniedz apliecinājumu par regulas (ES) Nr. 651/2014 14. panta 16. punktā ietvertā nosacījuma ievērošanu, apstiprinot, ka pēdējo divu gadu laikā pirms pieteikšanās atbalstam to nav pārcēlis uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiks īstenots sākotnējais ieguldījums, kam pieprasīts atbalsts, un apņemas to nedarīt divus gadus pēc tam, kad ir pabeigts sākotnējais ieguldījums, kam tiek pieprasīts atbalsts. Atbalstu nepiešķir regulas (ES) Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā minētajos gadījumos, kā arī tad, ja atbalsta saņēmējs nevar apliecināt regulas (ES) Nr.  651/2014 14. panta 16. punktā ietvertā nosacījuma ievērošanu. Pārcelšana atbilst regulas (ES) Nr.  651/2014 2. panta 61. punkta "a" apakšpunktam.

78. Atbalstu nepiešķir, ja Lauku atbalsta dienests, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ir konstatējis kādu no grūtībās nonākuša saimnieciskā darbības veicēja pazīmēm atbilstoši ​regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 18. punktam. Pamatojoties uz regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta "c" apakšpunktu, Lauku atbalsta dienests pārbauda, vai saimnieciskās darbības veicējam pēc kreditora pieprasījuma nav piemērota maksātnespējas procedūra. Attiecībā uz šo noteikumu 124. punktā minētā kopprojekta īstenošanu Lauku atbalsta dienests, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, vērtē katra atbalsta pretendenta statusu pēc tā lieluma, kā arī pārbauda grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja pazīmes visiem kopprojekta dalībniekiem. Atbalstu nepiešķir, ja Lauku atbalsta dienests projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdī vismaz vienam atbalsta pretendentam ir konstatējis kādu no grūtībās nonākuša saimnieciskā darbības veicēja pazīmēm.

79. Lai izpildītu ​regulas (ES) Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minēto stimulējošās ietekmes nosacījumu, projektu uzsāk īstenot pēc projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā. Projekta iesniegums atbilst regulas (ES) Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā ietvertajām prasībām par pieteikumā iekļaujamo informāciju. Projekta īstenošanu uzsāk atbilstoši regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 23. punktam. Ja projekta īstenošana ir uzsākta pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, projekta iesniegumu noraida.

80. Piešķirot atbalstu saskaņā ar regulu (ES) Nr. 651/2014, ievēro tās 2. panta 49. punkta "a" apakšpunkta un 14. panta 7. punkta prasības.

81. Lauku atbalsta dienests nodrošina regulas (ES) Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktā noteikto publicitātes pasākumu īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem informācijas publicēšanas jomā par sniegto komercdarbības atbalstu un elektroniskās sistēmas lietošanas tiesībām. Atbilstoši regulas (ES) Nr. 651/2014 12. pantam Lauku atbalsta dienests vismaz 10 gadus, sākot no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem, uztur detalizētu dokumentāciju ar informāciju un apliecinošajiem dokumentiem, savukārt atbalsta saņēmējs nodrošina ar projektu saistīto dokumentu pieejamību vismaz 10 gadus no atbalsta piešķiršanas brīža.

82. Saskaņā ar regulas (ES) Nr. 651/2014 14. panta 5. punktu projektā veiktos ieguldījumus saglabā projekta īstenošanas vietā vismaz piecus gadus pēc tā pabeigšanas.

83. Tādu jaunu materiālo aktīvu iegādē, kas attiecināmi saskaņā ar šo noteikumu 64. punktu, ievēro regulas (ES) Nr. 651/2014 14. panta 6. punkta nosacījumus. Izmantojot finanšu līzinga līdzekļus, noslēgtajā finanšu līzinga līgumā atbalsta saņēmējs paredz pēc minētā līguma termiņa beigām izpirkt saskaņā ar projektu iegādātos aktīvus.

84. Piešķirot atbalstu saskaņā ar regulas (ES) Nr. 651/2014 14. pantu, atbalsta sniedzējs pārliecinās, vai atbalsta pretendents vismaz 25 procentus no attiecināmajām izmaksām sedz no paša līdzekļiem vai ārējā finansējuma, par kuru nav saņemts nekāds publiskais atbalsts, ievērojot regulas (ES) Nr. 651/2014 14. panta 14. punktu.

85. Šo noteikumu 65. punktā minētajā gadījumā attiecināmas ir projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas (būvniecības ieceres dokumentu, arī būvprojektu un citu dokumentu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvniecību) izmaksas, tai skaitā arhitektu un inženieru pakalpojumu, honorāru, ekspertīzes, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, kas saistītas ar projektā īstenotajiem ilgtermiņa ieguldījumiem, ja tās veido projektā radīto pamatlīdzekļu vērtību un ir radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā, kopā nepārsniedzot septiņus procentus no projekta attiecināmajām izmaksām.

86. Šo noteikumu 65. punktā minētajā gadījumā atbalsta pretendents atbalstāmās darbības var uzsākt un šo noteikumu 85. punktā minētās izmaksas attiecināt pēc projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā, ievērojot ​regulas (ES) Nr. 651/2014 6. panta 2. punkta nosacījumus par stimulējošo ietekmi. Projekta īstenošanu uzsāk atbilstoši ​regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 23. punktam pēc projekta iesnieguma iesniegšanas.

87. Šo noteikumu 85. punktā minēto izmaksu apmērs vienam projektam nepārsniedz:

87.1. 10 000 euro – šo noteikumu 49.2. un 49.3. ​​​​​​​apakšpunktā minēto atbalsta pretendentu iesniegtajiem projektiem;

87.2. 30 000 euro – šo noteikumu 49.1. un 49.4. apakšpunktā minēto atbalsta pretendentu iesniegtajiem projektiem.

88. Šo noteikumu 87.1. un 87.2. apakšpunktā vienam projektam noteiktās izmaksas nav apvienojamas.

89. Datums, kurā pieņemts šo noteikumu 5.​ punktā minētais lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, uzskatāms par valsts atbalsta piešķiršanas dienu.

90. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem līdz regulas (ES) Nr. 651/2014 59. pantā noteiktajam termiņam.

91. Ja tiek pārkāpti regulas (ES) Nr. 651/2014 nosacījumi, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt Lauku atbalsta dienestam nelikumīgi saņemto komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

92. Intervences mērķis ir pilnveidot infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības attīstību, meža ražības palielināšanu un audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes uzlabošanu, saglabājot un palielinot meža ilgtermiņa ieguldījumu globālajā oglekļa apritē un nodrošinot klimata pārmaiņu mazināšanu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas palielināšanu.

93. Atbalsta pretendents ir:

93.1. pašvaldība (arī pašvaldības kapitālsabiedrība), kas īsteno pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju pārbūvi vai atjaunošanu lauksaimniecības vai meža zemē;

93.2. valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājs vai tiesiskais valdītājs, kas plāno īstenot projektu lauksaimniecības vai meža zemē;

93.3. lauksaimniecības nozares zinātniskā institūcija, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību.

94. Atbalsta pretendenta īpašumā, nomā vai tiesiskajā valdījumā ir:

94.1. meliorācijas kadastrā reģistrēta pārbūvējama vai atjaunojama meliorācijas sistēma;

94.2. zeme, uz kuras plānota meliorācijas sistēmas pārbūve vai atjaunošana.

95. Šo noteikumu 94. punktā minētajā nomas gadījumā nomas līgums paredz meliorācijas sistēmas pārbūvi vai atjaunošanu.

96. Šo noteikumu 1.6. apakšpunktā minētajā intervencē, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas ir atbildīgas par darbu izpildi, tiek atbalstīti ieguldījumi valsts, valsts nozīmes vai pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu pārbūvē un atjaunošanā, pašvaldības hidrotehnisko būvju pārbūvē vai atjaunošanā lauksaimniecības vai meža zemē, tostarp pārbūvētajam vai atjaunotajam meliorācijas objektam piegulošu brauktuvju klātņu pārbūvē vai atjaunošanā (bez seguma).

97. Atbalstu meliorācijas sistēmas atjaunošanai un pārbūvei piešķir, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

97.1. būvdarbi meliorācijas sistēmā notikuši pirms vairāk nekā 15 gadiem no projekta iesniegšanas dienas;

97.2. projektā paredzētajos meliorācijas sistēmas atjaunošanas darbos izrokamās grunts apjoms, rēķinot tikai vaļējo meliorācijas sistēmu izbūvē izraktās grunts apjomu, ir vismaz 30 procentu no atjaunojamās meliorācijas sistēmas izbūvē izraktās grunts apjoma (kubikmetros).

98. Normatīvajos aktos par riska ūdensobjektiem noteiktajos riska ūdensobjektu sateces baseinos atbalstu par meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu piešķir par videi saudzīgu meliorācijas sistēmu izveidi saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu.

99. Atbalstu nepiešķir meliorācijas sistēmas pārbūvei vai atjaunošanai:

99.1. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000) vai Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopos un mikroliegumos, ja vien meliorācijas sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu nepieļauj īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi vai dabas aizsardzības plāns, vai sugu un biotopu aizsardzību regulējošie normatīvie akti un bioloģiski vērtīgā zālāja apsaimniekošanas vajadzības. Šādā gadījumā meliorācijas sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi;

99.2. dabiskās ūdenstecēs un ūdenstecēs, kas atzītas par Eiropas Savienības nozīmes saldūdens biotopiem.

100. Atbalsta intensitāti nosaka atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam. Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs šo noteikumu 93.1. un 93.3. apakšpunktā minētajam atbalsta pretendentam ir 300 000 euro. Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs šo noteikumu 93.2. apakšpunktā minētajam atbalsta pretendentam netiek ierobežots.

101. Atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā norādītajiem projektu atlases kritērijiem priekšroka saņemt publisko finansējumu ir pretendentam, kam ir mazāks atbalsta apmēra koeficients uz vienu būvējamās, pārbūvējamās vai atjaunojamās meliorācijas sistēmas metru. Koeficientu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

K = F/G, kur

K – koeficients, kas raksturo publiskā finansējuma apmēru uz vienu būvējamās, pārbūvējamās vai atjaunojamās meliorācijas sistēmas metru (euro/m);
F – atbalsta apmērs (euro);
G – būvējamās, pārbūvējamās vai atjaunojamās meliorācijas sistēmas garums (m).

102. Šo noteikumu 1.6. apakšpunktā minētajā intervencē attiecināmas ir vispārējās izmaksas (tostarp izmaksas par uzmērīšanas darbiem pirms iekļaušanas meliorācijas kadastrā, par būvprojektēšanas, ekspertīzes, būvuzraudzības un autoruzraudzības pakalpojumiem, par juridiskajiem pakalpojumiem un tehniski ekonomiskajiem pamatojumiem), ja tās ir tieši saistītas ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu un nepārsniedz:

102.1. septiņus procentus no šo noteikumu 103. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām – šo noteikumu 93.1. un 93.3. apakšpunktā minētā atbalsta pretendenta iesniegtajam projektam;

102.2. 15 procentu no šo noteikumu 103. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām – šo noteikumu 93.2. apakšpunktā minētā atbalsta pretendenta iesniegtajam projektam.

103. Šo noteikumu 1.6. apakšpunktā minētajā intervencē attiecināmas ir izmaksas:

103.1. par meliorācijas sistēmas vai hidrobūves pārbūvi un atjaunošanas būvdarbiem, meliorācijas objektam piegulošās brauktuves klātnes pārbūvi un atjaunošanu (bez seguma) un videi saudzīgu meliorācijas sistēmu ierīkošanu, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas ir atbildīgas par darbu izpildi;

103.2. šo noteikumu 93.2. un 93.3. ​​​​​​​apakšpunktā minētajiem atbalsta pretendentiem:

103.2.1. projekta tiešās personāla izmaksas, piemērojot vienoto likmi triju procentu apmērā no tiešajām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 55. panta 1. punktu;

103.2.2. projekta administrēšanas izmaksas sešu procentu apmērā no šo noteikumu 103.2.1. apakšpunktā minētajām personāla atlīdzības izmaksām;

103.2.3. pievienotās vērtības nodoklis, ja tas nav atgūstams no valsts budžeta vai netiks atgūts un to apliecina atbalsta pretendents.

104. Valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūvē un atjaunošanā attiecināma ir finanšu rezerve neparedzētiem izdevumiem, bet ne vairāk kā līdz pieciem procentiem no projekta būvdarbu attiecināmajām izmaksām. Projekta finanšu rezervi izmanto šo noteikumu 103. punktā minēto attiecināmo izmaksu segšanai, pirms tam to saskaņojot ar Lauku atbalsta dienestu.

105. Šo noteikumu 93.2. apakšpunktā minētais atbalsta pretendents attiecināmo izmaksu summu var precizēt pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas, iesniedzot Lauku atbalsta dienestā attiecīgu pamatojumu grozījumu izdarīšanai projekta iesniegumā.

106. Maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru un atbalsta intensitāti (2. pielikums) atbilstoši regulas (ES)  2021/2115 73. panta 4. punktam nosaka katram atbalsta pretendentam un katrā intervencē atsevišķi. Maksimālajā attiecināmo izmaksu apmērā iekļauj arī atbalsta pretendenta saistītajām personām (tostarp vienam vienotam uzņēmumam) piešķirtās attiecināmās izmaksas. Kopprojektam maksimālo attiecināmo izmaksu summā ieskaita tikai katra kopprojekta dalībnieka attiecināmās izmaksas.

107. Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs, nepārsniedzot šo noteikumu 109. punktā minēto maksimālo apmēru, vienam atbalsta pretendentam ir:

107.1. 250 000 euro mazo saimniecību grupā – šo noteikumu 1.1., 1.2., 1.3. un 1.4. apakšpunktā minētajās intervencēs kopā;

107.2. 500 000 euro vidējo saimniecību grupā – šo noteikumu 1.1., 1.2., 1.3. un 1.4. apakšpunktā minētajās intervencēs kopā;

107.3. 700 000 euro lielo saimniecību grupā – šo noteikumu 1.2., 1.3. un 1.4. apakšpunktā minētajās intervencēs kopā.

108. Šo noteikumu 107. punktā minēto maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru samazina par to attiecināmo izmaksu apmēru, ko atbalsta pretendents un tā saistītās personas saņēmušas 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās". Šo nosacījumu nepiemēro atbalsta pretendentam, kas paredz ieguldījumus šo noteikumu 1.3. un 1.4. apakšpunktā minētajā intervencē.

109. Šo noteikumu 107. punktā minētais maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs vienam atbalsta pretendentam nepārsniedz tā ieņēmumus no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes vidēji pēdējos trijos noslēgtajos gados vai – ja atbalsta pretendents dibināts gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas – pēdējā noslēgtajā gadā:

109.1. vairāk par piecām reizēm, ja atbalsta pretendenta kopējais apgrozījums vidēji pēdējos trijos noslēgtajos gados ir līdz 70 000 euro;

109.2. vairāk par trim reizēm, ja atbalsta pretendenta kopējais apgrozījums vidēji pēdējos trijos noslēgtajos gados ir lielāks par 70 000 euro.

110. Atbalsta pretendentam (izņemot lauku saimniecību, kas ražo primāros lauksaimniecības produktus graudkopības nozarē) var piemērot atkāpi no šo noteikumu 109. punktā minētajām maksimālajām izmaksām, nepārsniedzot 750 000 euro, ja tas, izmantojot daudzgadu konsultāciju pakalpojumus lauksaimniecības nozarē uzņēmējdarbības attīstībai un konkurētspējas veicināšanai, ir sagatavojis saimniecības ilgtermiņa attīstības plānu, paredzot ieguldījumus saimnieciskās darbības attīstībai, un kopā ar projekta iesniegumu iesniedz apliecinājumu par finanšu resursu pieejamību projekta īstenošanai.

111. Maksimālo attiecināmo izmaksu ierobežojumu nepiemēro kooperatīvajām sabiedrībām un kooperatīvo sabiedrību apvienībām, bet tādai kooperatīvajai sabiedrībai, kas dibināta līdz diviem gadiem pirms projektu iesniegumu iesniegšanas, maksimālās attiecināmās izmaksas pirmajam īstenotajam projektam nepārsniedz 200 000 euro. Šo noteikumu 64.1.5. un 64.1.6. apakšpunktā minētās attīrīšanas iekārtas iegādes un uzstādīšanas izmaksas kooperatīvajām sabiedrībām un kooperatīvo sabiedrību apvienībām ir attiecināmas līdz 500 000 euro apmērā.

112. Atbalstu drīkst kumulēt ar citu investīciju atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ievērojot, ka maksimālo atbalsta intensitāti var palielināt atbilstoši regulas (ES) 2021/2115 73. panta 4. punkta nosacījumiem.

113. Lai pieteiktos atbalstam, atbalsta pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā šādus dokumentus:

113.1. projekta iesniegumu, kurā norāda:

113.1.1. intervenci, kurai tas piesakās;

113.1.2. informāciju par atbalsta pretendentu projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī – darbības aprakstu, raksturojošos rādītājus, ziņas par ražošanas ēkām un būvēm, tehniku un iekārtām;

113.1.3. informāciju par projektu – projekta mērķi, projekta aprakstu, projekta īstenošanas vietu un ar investīcijām sasniedzamos rādītājus vai mērķus atbilstoši šo noteikumu 1. punktā minētajām intervencēm un to saistītajiem rādītājiem vai mērķiem;

113.1.4. finanšu informāciju;

113.2. atbalsta pretendenta deklarāciju;

113.3. kopā ar projekta iesniegumu vai sešu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu – kredītiestādes, līzinga sabiedrības vai krājaizdevu sabiedrības lēmumu par kredīta piešķiršanu, ja projekta īstenošanai tiks ņemts kredīts, vai dokumentus, kas pierāda naudas līdzekļu pieejamību, ja projekta īstenošanā atbalsta pretendents plāno ieguldīt privātos (izņemot kredītu) naudas līdzekļus, – par projektiem, kuru kopējā attiecināmo izmaksu summa pārsniedz 300 000 euro;

113.4. deviņu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja projekta iesniegumā ir paredzēti būvniecības darbi, – kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības lēmumu par kredīta piešķiršanu vai dokumentus, kas pierāda privāto naudas līdzekļu pieejamību, – par projektiem, kuru kopējā attiecināmo izmaksu summa pārsniedz 300 000 euro;

113.5. kopā ar projekta iesniegumu vai sešu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja projektā plānota jauna būvniecība, – zemesgrāmatā reģistrēta ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai informāciju par zemesgrāmatā ierakstītām apbūves tiesībām vismaz uz septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas – par nekustamo īpašumu, kurā, īstenojot projektu, paredzēts:

113.5.1. būvēt jaunas vai pārbūvēt esošās būves, ierīkot ilggadīgo augļkopības kultūraugu stādījumus (turpmāk – stādījumi), pārbūvēt vai atjaunot meliorācijas sistēmas vai attīstīt lauksaimniecības infrastruktūru;

113.5.2. uzstādīt stacionāros pamatlīdzekļus;

113.6. iepirkuma procedūru apliecinošus dokumentus Excel formātā, tostarp iesniegtos piedāvājumus konkrētai iegādei (par kopprojektu – viena iepirkuma procedūra visiem kopprojekta dalībniekiem), ja vien tehnika un iekārtas netiek iegādātas atbilstoši tehnikas un iekārtu katalogam;

113.7. par jaunas būvniecības, būves atjaunošanas un pārbūves projektiem atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un būvju grupai – būvniecības izmaksu tāmi, ja atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei būvvalde atbalsta pretendentam izsniegusi paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti, vai Būvniecības informācijas sistēmā saskaņotu būvprojektu un būvatļauju ar būvvaldes atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, ja atbalsta pretendents iegādājas būvmateriālus un būvvalde atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei nav izsniegusi paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti;

113.8. ja, īstenojot projektu, nepieciešams novērtējums saistībā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu, kopā ar projekta iesniegumu vai – būvniecības gadījumā – sešu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai kopā ar būvprojektu iesniedz:

113.8.1. Valsts vides dienesta izdotus tehniskos noteikumus vai atzinumu par to, ka projektā paredzētajām ar būvniecību saistītām darbībām nav nepieciešami tehniskie noteikumi;

113.8.2. Valsts vides dienesta lēmumu par to, ka projektā paredzētajām darbībām nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums vai ka projektam, ja tam ir veikts ietekmes sākotnējais izvērtējums, nav ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000);

113.8.3. Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējumu vai ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējumu un paredzētās darbības akcepta lēmumu, ja projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējums;

113.9. kooperatīvās sabiedrības – informāciju par lauksaimniecības vai mežsaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījumu starp sabiedrību un sabiedrības biedriem par pēdējiem diviem noslēgtajiem gadiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību;

113.10. kooperatīvās sabiedrības vai kooperatīvo sabiedrību biedra statusu apliecinošus dokumentus, lai projektu atlasē iegūtu projektu atlases kritēriju punktus par dalību kooperatīvā sabiedrībā;

113.11. šo noteikumu 3.8. apakšpunktā minētie atbalsta pretendenti – izglītību apliecinoša dokumenta kopiju vai mācību iestādes izziņu par to, ka ir apgūti vai tiek apgūti lauksaimniecības mācību priekšmeti vai kāda no mācību programmām, vai lauksaimniecības kursi. Ja dokumentā nav norādīts stundu skaits vai mācību iestādē mācības ir pārtrauktas, pievieno izglītības iestādes izsniegtu dokumentu par apgūto mācību programmu vai priekšmetu stundu skaitu;

113.12. par projektu šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā intervencē papildus iesniedz:

113.12.1. skiču projektu ar tajā atzīmētiem plānotajiem stādījumiem, ja projektā ir paredzēts ierīkot ilggadīgos stādījumus;

113.12.2. kopā ar projekta iesniegumu vai pirms maksājuma pieprasījuma iesniegšanas šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minētie atbalsta pretendenti – visā projekta uzraudzības periodā derīgu sertifikātu iekšzemes kravas pašpārvadājumiem, ja projektā paredzēta transporta puspiekabes iegāde;

113.12.3. apliecinājumu par tirgus cenas izpēti, ja projektā ir paredzēta šo noteikumu 12.3. apakšpunktā minētā sargsuņa iegāde;

113.13. par projektu šo noteikumu 1.4. apakšpunktā minētajā intervencē papildus iesniedz:

113.13.1. sertificēta neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā sagatavotu ēkas energosertifikātu vai energoefektivitātes paaugstināšanas atzinumu;

113.13.2. nacionālajā akreditācijas institūcijā akreditēta uzņēmumu energoauditora sagatavotu energoefektivitātes paaugstināšanas atzinumu vai energoaudita pārskatu – atkarībā no īstenojamiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem;

113.13.3. nacionālajā akreditācijas institūcijā akreditēta uzņēmumu energoauditora sagatavotu atzinumu par jaunas graudu kaltes atbilstību šo noteikumu 45.9. apakšpunktam, bet, ja paredzēts nomainīt esošu graudu kalti, – šo noteikumu 113.13.1. apakšpunktā minēto dokumentāciju;

113.13.4. sertificēta neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā vai nacionālajā akreditācijas institūcijā akreditēta uzņēmumu energoauditora sagatavotu informāciju par projektā sasniedzamajiem energoefektivitātes rādītājiem, norādot projekta laikā īstenojamos pasākumus un sasniedzamo energoefektivitātes rādītāju vērtības atbilstoši šo noteikumu 44.2. apakšpunktam;

113.13.5. informāciju par elektroenerģijas patēriņu vai, ja attiecināms, siltumenerģijas patēriņu pēdējo 12 mēnešu laikā – ja projekta iesniegumā plānots uzstādīt tehnoloģijas atjaunīgās enerģijas ražošanai. Ja atjaunīgās enerģijas vai siltumenerģijas ražošanas jauda pārsniedz iepriekšējā kalendāra gadā saimniecībā patērēto elektroenerģijas vai siltumenerģijas daudzumu, iesniedzams arī pamatojums elektroenerģijas jaudas palielināšanai un tehniskā dokumentācija, kas apliecina sagaidāmo elektroenerģijas patēriņa palielinājumu;

113.14. par projektu šo noteikumu 1.5. apakšpunktā minētajā intervencē papildus iesniedz:

113.14.1. kopā ar projekta iesniegumu vai sešu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu – Valsts vides dienesta izsniegtu izziņu par to, kura veida piesārņojošā darbība paredzēta projektā un kāda atļauja – A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija – nepieciešama, ja šī prasība attiecas uz atbalsta pretendentu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo darbību veikšanu;

113.14.2. to pārtikas produktu marķējumu, kas saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu atbilst ieteicamo pārtikas produktu kritērijiem, – šo noteikumu 2. pielikumā minētās papildu atbalsta intensitātes piemērošanai;

113.14.3. sadarbības līguma kopiju par vietējās izcelsmes pamatizejvielas iepirkšanu vai pamatojošos dokumentus par iepirktās izejvielas atbilstību šo noteikumu 60. punktā minētajām prasībām, ja projektu īsteno valstspilsētā, – šo noteikumu 49.1., 49.2. un 49.4. apakšpunktā minētais atbalsta pretendents;

113.14.4. tehnoloģiskā procesa aprakstu, skici un iekārtu izvietojuma shēmu, ja projektā paredzēts uzstādīt iekārtas;

113.14.5. atzinumu, ko sagatavojusi zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija, kas nodarbojas ar zināšanu un tehnoloģiju pārneses pasākumu atbalstīšanu un veicināšanu, par plānotās inovācijas atbilstību šo noteikumu 3.9. apakšpunktā minētajai inovācijas definīcijai, lai piemērotu papildu atbalsta intensitāti vai piešķirtu papildu punktus projektu atlases kritērijā "Inovācija";

113.14.6. deklarāciju par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanu mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai;

113.14.7. apliecinājumu par bezatlikumu tehnoloģijas izmantošanu pārstrādē vai videi saudzīga iepakojuma izmantošanu šo noteikumu 2. pielikumā minētās papildu atbalsta intensitātes piemērošanai projektiem, kuros paredzēts ievērot aprites ekonomikas principus. Lai apliecinātu videi saudzīga iepakojuma izmantošanu, atbalsta pretendents iesniedz:

113.14.7.1. attiecībā uz metāla (alumīnija), stikla un kartona iepakojumu – pašapliecinājumu, ka iepakojums tiks pārstrādāts, ja vien atbalsta pretendents nav dzērienu depozīta sistēmas dalībnieks;

113.14.7.2. attiecībā uz kompozītmateriāla vai plastmasas iepakojumu, ja vien atbalsta pretendents nav dzērienu depozīta sistēmas dalībnieks vai iepakojums nav marķēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par iepakojuma klasifikāciju un marķēšanu:

113.14.7.2.1. pašapliecinājumu, ka iepakojuma materiāls ir pārstrādājams, norādot vismaz vienu Eiropas Savienības rūpnīcu, kas pārstrādā šādu materiālu;

113.14.7.2.2. iepakojuma pārstrādes saimnieciskās darbības veicēja apliecinājumu vai laboratorijas apliecinājumu par to, ka iepakojums ir pārstrādājams;

113.14.8. šo noteikumu 52.1.1. vai 52.1.3. apakšpunktā minētais atbalsta pretendents – dokumentu, kas pamato tā eksporta potenciālu;

113.14.9. pamatojošus dokumentus par kopējās iepirktās izejvielas daudzumu un tās izcelsmi projekta iesnieguma iesniegšanas gadā vai iepriekšējā pārskata gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, apliecinot vietējās izcelsmes izejvielas iepirkšanu, lai saņemtu projektu atlases kritēriju punktus vai papildu atbalsta intensitāti par vietējās izcelsmes izejvielu izmantošanu;

113.14.10. elektroniskās pieteikšanās sistēmā – pašapliecinājuma norādi atbilstoši regulas (ES) Nr. 651/2014 14. panta 16. punktam par uzņēmējdarbības vietas nepārcelšanu divus gadus pirms pieteikšanās atbalstam un apņemšanos to nepārcelt divus gadus pēc projekta pabeigšanas;

113.14.11. elektroniskās pieteikšanās sistēmā – apliecinājuma norādi par to, vai pēc kreditora pieprasījuma nav piemērota maksātnespējas procedūra;

113.15. par projektu šo noteikumu 1.6. apakšpunktā minētajā intervencē papildus iesniedz:

113.15.1. meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju tehniskās pārbaudes atzinuma kopiju vai būves tehniskās apsekošanas atzinuma kopiju, ja projekta iesniegumam nav pievienots būvprojekts. Atzinumā norāda šo noteikumu 96. punktā un 97.1. un 97.2. apakšpunktā minēto informāciju. Ja plānota videi saudzīgu meliorācijas sistēmu elementu izbūve, atzinumā norāda attiecīgos elementus un to izmērāmos kritērijus saskaņā ar šo noteikumu 1. ​​​​​pielikumu;

113.15.2. meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju tehniskās pārbaudes atzinuma vai būves tehniskās apsekošanas atzinuma kopiju kopā ar būvprojektu – valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūvei un atjaunošanai;

113.15.3. Dabas aizsardzības pārvaldes apliecinājumu par paredzētās darbības atbilstību īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānam, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem vai sugu un biotopu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem un bioloģiski vērtīgā zālāja apsaimniekošanas vajadzībām, ja meliorācijas sistēmu pārbūvē vai atjauno īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tostarp Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijā (Natura 2000), vai Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopos;

113.15.4. valdījumu apliecinošus dokumentus par zemi, uz kuras notiks projektā paredzētie darbi, ja projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nekustamais īpašums nav atbalsta pretendenta īpašumā (neattiecas uz šo noteikumu 93.2. apakšpunktā minēto atbalsta pretendentu);

113.15.5. pašvaldības domes lēmuma kopiju par piedalīšanos projektā un visu ar projekta īstenošanu saistīto saistību uzņemšanos, norādot projekta kopējās izmaksas un priekšfinansēšanas avotu, – šo noteikumu 93.1. apakšpunktā minētie atbalsta pretendenti;

113.15.6. apliecinājumu par īpašuma vai valdījuma tiesībām uz pārbūvēto vai atjaunojamo meliorācijas sistēmu – šo noteikumu 93.2. apakšpunktā minētie atbalsta pretendenti, ja Lauku atbalsta dienesta rīcībā nav šādas informācijas.

114. Šo noteikumu 93.2. apakšpunktā minētais atbalsta pretendents, kas plāno valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu, šo noteikumu 113.6. un 113.7. apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī iepirkuma dokumentus, kas saistīti ar būvniecības izmaksām, iesniedz ne vēlāk kā mēneša laikā pēc pēdējās iepirkuma procedūras pabeigšanas.

115. Ja projektā paredzēta būvniecība, būvju atjaunošana, pārbūve, būvmateriālu iegāde vai tādu stacionāro iekārtu un to aprīkojuma iegāde, kas norādīti būvprojektā vai tehnoloģiskajā daļā, šo noteikumu 113.7. apakšpunktā minētos būvniecības dokumentus, kā arī iepirkuma dokumentus, kas saistīti ar būvniecības izmaksām, iesniedz kopā ar projekta iesniegumu vai sešu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas.

116. Atbalsta saņēmējs kopā ar pēdējo maksājuma pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz sertificēta neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā sagatavotu atkārtotu ēkas energoefektivitātes aprēķinu, kura pamatā ir tehniskā projekta dati un atjaunotās ēkas dati (ēkas pagaidu energosertifikāts), ja projekta iesniegumā ir norādīts šo noteikumu 43.2.1. apakšpunktā minētais mērķis un projekta īstenošanas laikā būvprojektā izdarīti grozījumi.

117. Lauku atbalsta dienests nosaka atbalsta pretendenta saistītās personas (tostarp vienu vienotu uzņēmumu) un vērtē tā atbilstību grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja statusam atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai un šiem noteikumiem.

118. Atbalsta pretendents projekta iesniegumā apliecina saimnieciskās darbības veicēja ekonomisko dzīvotspēju. Ekonomiskās dzīvotspējas rādītājus izvērtē atbilstoši šo noteikumu 119., 120. un 122. punktā minētajām prasībām.

119. Ja projekta kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 70 000 euro (izņemot šo noteikumu 1.6. apakšpunktā minēto intervenci), atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz finanšu informāciju par saimnieciskās darbības veicēja ekonomisko dzīvotspēju, ražošanas apjomu un izmaksām, kā arī pamatojumu ieguldījumu saistībai ar sasniedzamajiem rādītājiem. Ekonomisko dzīvotspēju apliecina pozitīvs ieņēmumu un izdevumu kopsavilkums. Naudas plūsmas atlikums gada beigās ir pozitīvs.

120. Ja projekta kopējā attiecināmo izmaksu summa ir no 70 001 līdz 700 000 euro (izņemot šo noteikumu 1.6. apakšpunktā minēto intervenci), atbalsta pretendents:

120.1. Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz informāciju par ražošanas apjomu, ieņēmumu un izdevumu kopsavilkumu, bilanci par pēdējo noslēgto gadu, kā arī pamatojumu ieguldījumu saistībai ar sasniedzamajiem rādītājiem;

120.2. atbilst vismaz diviem no šādiem ekonomiskās dzīvotspējas rādītājiem pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas:

120.2.1. pašu kapitāla attiecība pret aktīvu kopsummu ir vismaz 0,20;

120.2.2. apgrozāmo līdzekļu attiecība pret īstermiņa kreditoru saistībām ir vismaz 1,00, bet kooperatīvajai sabiedrībai vai kooperatīvo sabiedrību apvienībai – vismaz 0,8. Nākamā perioda ieņēmumu daļā ietvertais valsts un Eiropas Savienības atbalsts nav uzskatāms par īstermiņa kreditoru saistībām;

120.2.3. saskaitot tīro peļņu un nolietojumu, kas reizināts ar 50 procentiem, summa ir vismaz nulle.

121. Šo noteikumu 49.2. apakšpunktā minēto atbalsta pretendentu ekonomisko dzīvotspēju nosaka atbilstoši šo noteikumu 120.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, ja projekta iesnieguma kopējā attiecināmo izmaksu summa ir lielāka par 70 000 euro.

122. Ja projekta kopējā attiecināmo izmaksu summa pārsniedz 700 000 euro, atbalsta pretendents:

122.1. Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz informāciju par ražošanas apjomu, ieņēmumu un izdevumu kopsavilkumu, kā arī biznesa plānu, kurā ietver šādu informāciju:

122.1.1. saimnieciskās darbības veicēja pašreizējās darbības un mērķu aprakstu;

122.1.2. tirgus un konkurentu aprakstu;

122.1.3. informāciju par ieguldījumu saistību ar sasniedzamajiem rādītājiem;

122.1.4. produkta ražošanas tehnoloģisko procesu aprakstu;

122.1.5. sadarbības partneru aprakstu;

122.1.6. galvenos riska faktorus un plānotos pasākumus to novēršanai;

122.2. atbilst vismaz diviem no šo noteikumu 120.2. apakšpunktā minētajiem ekonomiskās dzīvotspējas rādītājiem pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas.

123. Šo noteikumu 1. punktā minētajās intervencēs nepiešķir atbalstu pamatlīdzekļu aizvietošanai. Par pamatlīdzekļu aizvietošanu neuzskata:

123.1. papildu investīcijas esošajos pamatlīdzekļos, kas vecāki par 10 gadiem. Papildinot esošos pamatlīdzekļus, kas jaunāki par 10 gadiem, tos saglabā projekta īstenošanas vietā vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas vai līdz pamatlīdzekļa nolietojuma 10 gadu sasniegšanai;

123.2. tādu pamatlīdzekļu iegādi, kuru jauda, ražība un celtspēja ir vismaz par 25 procentiem lielāka nekā saimniecībā vai saimnieciskās darbības veicēja esošā pamatlīdzekļa ražošanas jauda;

123.3. tāda pamatlīdzekļa iegādi, kas maina ražošanas vai tehnoloģiju raksturu;

123.4. jaunbūvi, pārbūvi un būves atjaunošanu, ja būve tiek tehniski uzlabota;

123.5. meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu, ja meliorācijas sistēma ir vecāka par 15 gadiem vai ja projektā paredzētajos meliorācijas sistēmas atjaunošanas darbos izrokamās grunts apjoms, rēķinot tikai vaļējo meliorācijas sistēmu izbūvē izraktās grunts apjomu (kubikmetros), ir vismaz 30 procentu no atjaunojamās meliorācijas sistēmas izbūvē izraktās grunts apjoma (kubikmetros).

124. Šo noteikumu 1.1., 1.2. un 1.5. apakšpunktā minētajā intervencē atbalsta pretendenti ir tiesīgi īstenot kopprojektu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

124.1. starp kopprojekta dalībniekiem noslēgtā līguma darbības termiņš ir vismaz septiņi gadi. Līgumā paredz atbildības un izmaksu sadalījumu, norēķinu kārtību starp kopprojekta dalībniekiem un saistības, kas izriet no projekta īstenošanas, atbalsta pretendenta tiesības pārstāvēt kopprojektā iesaistītās personas, iesniegt projekta iesniegumu, īstenot projektu un saņemt atbalstu, kā arī saņemtā atbalsta sadalījumu starp kopprojekta dalībniekiem. Notariāli apliecinātu kopprojekta līgumu iesniedz un atbalstu saņem viens no kopprojekta dalībniekiem. Kopprojekta īstenošanā var izmantot darījumu kontu. Kopprojektā īstenotais ieguldījums nav izmantojams pakalpojuma sniegšanai;

124.2. kopprojekta dalībnieki apliecina savu ekonomisko dzīvotspēju;

124.3. šo noteikumu 1.1., 1.2. un 1.5.​ apakšpunktā minētajā intervencē sasniedzamos rādītājus un mērķus sasniedz katrs kopprojekta dalībnieks atsevišķi;

124.4. kopprojekta dalībnieki atbilst normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai noteiktajām prasībām;

124.5. kopprojekta dalībnieki uzraudzības periodā ievēro normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai noteiktās prasības un saistības, ko tie uzņēmušies uzraudzības periodā.

125. Lauku atbalsta dienests, vērtējot kopprojekta dalībnieku iesniegto projekta iesniegumu, ņem vērā visus kopprojekta dalībnieku datus kopā. Finansējumu kopprojektam piešķir no tās saimniecību grupas finansējuma, kurai atbilst pēc apgrozījuma lielākais kopprojekta dalībnieks.

126. Pēc kopprojekta īstenošanas atbalsta saņēmējs vienlaikus ar maksājuma pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz pārskatu par kopprojekta attiecināmo izmaksu sadalījumu starp kopprojekta dalībniekiem (ar visu kopprojekta dalībnieku apliecinājumu) un dokumentus, kas apliecina ar kopprojekta īstenošanu saistītās izmaksas.

127. Augļu un dārzeņu nozarē atbalstu nepiešķir par izmaksām, kas radušās darbības programmās, kuras izveidotas saskaņā ar regulas (ES)  2021/2115 50. pantu.

128. Lauku atbalsta dienests vērtē plānoto ieguldījumu atbilstību sasniedzamajiem mērķiem, kā arī sasniedzamo mērķu samērīgumu ar kopējo attiecināmo izmaksu apmēru.

129. Lauku atbalsta dienests iesniegtos projektu iesniegumus sarindo atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā norādītajiem projektu atlases kritērijiem katrai šo noteikumu 1. punktā minētajai intervencei, kas noteikti saskaņā ar regulas (ES) 2021/2115 79. pantu.

130. Ja vairākiem projektu iesniegumiem pēc to sarindošanas atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā norādītajiem atlases kritērijiem šo noteikumu 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5. apakšpunktā minētajā intervencē ir vienāds punktu skaits, priekšroka saņemt publisko finansējumu ir atbalsta pretendentam, kas no 2014. gada nav saņēmis publisko finansējumu. Ja vairākiem atbalsta pretendentiem, kas no 2014. gada nav saņēmuši publisko finansējumu, ir vienāds punktu skaits, priekšroka saņemt publisko finansējumu ir atbalsta pretendentam, kam:

130.1. šo noteikumu 1.1., 1.2., 1.3. vai 1.4. apakšpunktā minētajā intervencē projekta īstenošanai paredzētas mazākas attiecināmās izmaksas;

130.2. šo noteikumu 1.5. apakšpunktā minētajā intervencē ir lielāks koeficients kritēriju grupā par iemaksātajiem nodokļiem.

131. Šo noteikumu 3. pielikumā norādītos projektu atlases kritēriju punktus par atbalsta pretendenta dalību pārtikas kvalitātes shēmā piešķir, ja atbalsta pretendents projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ir iekļauts kontroles institūcijas pārtikas kvalitātes shēmu reģistrā, bioloģiskās lauksaimniecības shēmas dalībnieku reģistrā vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību un normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību.

132. Piešķirot atbalstu šo noteikumu 1.1., 1.3. un 1.5. apakšpunktā minētajā intervencē, Lauku atbalsta dienests Valsts vides dienesta tīmekļvietnē pārbauda informāciju par A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrāciju, ja projekts paredz būvniecības un stacionāru iekārtu uzstādīšanu lopkopības saimniecībās.

133. Gados jauns lauksaimnieks pirms piesārņojošas darbības uzsākšanas un 24 mēnešu laikā kopš saimniecības dibināšanas brīža var pretendēt uz atbalstu, lai nodrošinātu dzīvnieku novietnes atbilstību prasībām, kas paredzētas normatīvajos aktos par īpašajām prasībām piesārņojošām darbībām dzīvnieku novietnēs.

134. Lai šo noteikumu 1. punktā minētajās intervencēs noteiktu projekta iesnieguma sagatavošanas attiecināmās izmaksas, kā arī ar projekta sagatavošanu un īstenošanu tieši saistītās attiecināmās izmaksas atbilstoši regulas (ES)  2021/2115 83. panta 1. punkta "d" apakšpunktam, Zemkopības ministrija izstrādā un savā tīmekļvietnē publisko vienotās likmes aprēķina metodiku. Vienotās likmes aprēķina metodiku nepiemēro, ja atbalsta pretendents ir Publisko iepirkumu likuma 1. panta 19. punktā minētais pasūtītājs, kā arī šo noteikumu 65. punktā minētajos gadījumos.

135. Atbalstu par šo noteikumu 18.1. apakšpunktā (ja vien nav paredzēta lietotu pamatlīdzekļu iegāde), 26. punktā, 36.3. apakšpunktā, 45. punktā un 64.1. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām par tehnikas, aprīkojuma un iekārtu iegādi piešķir, piemērojot šo noteikumu 3.11. apakšpunktā minēto tehnikas un iekārtu katalogu, bet to nepiemēro:

135.1. šo noteikumu 18.1.8., 18.1.22., 26.6.3., 26.6.4., 26.10.​​​​​​, 26.12., 36.3.3., 64.1.3.​​​, 64.1.10. un 64.2. ​​​​apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām, ja vien tās nav saistītas ar tehnikas un iekārtu funkcionalitāti;

135.2. ja atbalsta pretendents ir publisko iepirkumu likuma 1. panta 19. punktā minētais pasūtītājs.

136. Šo noteikumu 18., 26., 36.​​​​​, 45. un 64. ​​​​​​​punktā minētajās izmaksās iekļauj arī vienreizējās izmaksas, kas saistītas ar iekārtu uzstādīšanu, lai nodrošinātu to atbilstošu darbību.

137. Ja atbalsta pretendents neparedz publisko finansējumu iekārtu uzstādīšanai, tās uzstāda un nodod ekspluatācijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par iekārtu uzstādīšanas un lietošanas kārtību. Publisko finansējumu par minētajām iekārtām saņem tikai pēc to nodošanas ekspluatācijā un apliecinošu dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.

138. Publiskā finansējuma piešķiršanai maksimālo attiecināmo izmaksu aprēķinā ietver visas ar objekta būvniecību saistītās izmaksas, tostarp iekšējo ūdensvadu, iekšējās kanalizācijas, iekšējās elektroapgādes, ventilācijas un apkures sistēmas izmaksas, kā arī šo noteikumu 141. punktā minētās izmaksas. Zemkopības ministrijas noteiktās un publiskotās maksimālās attiecināmās izmaksas publiskā finansējuma piešķiršanai neattiecina uz tehniskajā projektā vai tehnoloģiskajā daļā norādīto stacionāro iekārtu un to aprīkojuma iegādes izmaksām.

139. Šo noteikumu 1. punktā minētajās intervencēs jaunas būvniecības un pārbūves izmaksas (tostarp būvmateriālu iegādes izmaksas) nepārsniedz Zemkopības ministrijas noteikto un publiskoto maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru publiskā finansējuma piešķiršanai. Ja projektā paredzētās jaunās būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas konkrētajam būves tipam pārsniedz maksimālās attiecināmās izmaksas un tās ir nepieciešamas projekta mērķu sasniegšanai, projekta iesniegumu nenoraida, ja atbalsta pretendents pilnībā sedz izmaksu starpību.

140. Attiecināmas ir tikai tās būvprojekta tāmes pozīcijas un būvmateriāli, kas ir tieši saistīti ar šajos noteikumos paredzēto intervenču mērķu sasniegšanu.

141. Par attiecināmām izmaksām uzskata šādas tieši ar ražošanu nesaistītas izmaksas, ja telpu platība kvadrātmetros vai apjoms kubikmetros nepārsniedz 10 procentu no projektā paredzētās būves kopējās platības:

141.1. jaunu administratīvo telpu būvniecības vai esošo telpu pārbūves izmaksas;

141.2. palīgtelpu ierīkošanas izmaksas, ja projekta iesniegumā ir izskaidrota to funkcionālā izmantošana;

141.3. personāla atpūtas telpu un citu telpu ierīkošanas izmaksas;

141.4. izmaksas pārstrādāto lauksaimniecības produktu mazumtirdzniecības vietas ierīkošanai ražotnes teritorijā, tostarp būvniecības un atjaunošanas izmaksas, kā arī būvmateriālu izmaksas.

142. Šo noteikumu 1. punktā minētajās intervencēs ir noteiktas šādas neattiecināmās izmaksas:

142.1. procentu maksājumi, maksa par naudas pārskaitījumiem, valūtas maiņas komisijas maksājumi un valūtas kursa svārstību dēļ radušies zaudējumi;

142.2. naudas sodi, līgumsodi un tiesas prāvu izmaksas;

142.3. izmaksas, kas saistītas ar tādu apakšlīgumu slēgšanu, kuri mākslīgi un nepamatoti palielina projekta izmaksas un kuros samaksa ir noteikta procentos no kopējām projekta izmaksām;

142.4. izmaksas, kas saistītas ar jebkuru piegādi, pakalpojumu vai darbu, par kuru nav rīkota atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu;

142.5. esošo būvju uzturēšanas izmaksas;

142.6. tehniskās apkopes, rezerves daļu un ekspluatācijas izdevumi;

142.7. atlīdzība personālam, izņemot šo noteikumu 103.2. apakšpunktā minētās izmaksas;

142.8. nodokļi un nodevas, izņemot pievienotās vērtības nodokli, ja tas nav atgūstams no valsts budžeta;

142.9. tādu transportlīdzekļu izmaksas, kas nav paredzēti specifisku darbu izpildei, izņemot izmaksas par šo noteikumu 18.1.19. un 18.1.20. apakšpunktā minētajiem transportlīdzekļiem;

142.10. izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, izņemot šo noteikumu 102. punktā minētās izmaksas;

142.11. izmaksas, kas nav attiecināmas saskaņā ar regulas (ES)  2021/2115 73. panta 3. punktu;

142.12. lauksaimniecībā izmantojamo traktoru izmaksas;

142.13. pamatlīdzekļu izmaksas tādu izejvielu ražošanai vai transportēšanai, kas paredzētas enerģijas ražošanai no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas nolūkā gūt ieņēmumus, un rakšanas tehnikas (ekskavatoru) un celmu frēzes iegādes izmaksas.

143. Atbalsta saņēmējs uzsāk īstenot projekta iesniegumā paredzētās darbības, kas paredz ražošanas pamatlīdzekļu iegādi, sešu mēnešu laikā, bet projekta iesniegumā paredzēto jaunu būvniecību, būves atjaunošanu vai pārbūvi – deviņu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Ja projekta iesniegumā paredz gan ražošanas pamatlīdzekļu iegādi, gan jaunu būvniecību, būves atjaunošanu vai pārbūvi, projektu sāk īstenot deviņu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

144. Valsts nozīmes meliorācijas sistēmu tiesiskais valdītājs šo noteikumu 96. punktā minēto intervenci sāk īstenot 12 mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

145. Šo noteikumu 143. un 144. ​​​​​​punktā minētais nosacījums uzskatāms par izpildītu, ja atbalsta saņēmējs:

145.1. Lauku atbalsta dienestā ir iesniedzis apliecinājumu par būvdarbu uzsākšanu un papildinātu būvatļaujas kopiju ar būvvaldes atzīmi par būvdarbu uzsākšanu. Šos dokumentus neiesniedz, ja tie ir pieejami Būvniecības informācijas sistēmā;

145.2. ir iegādājies vismaz vienu no projektā paredzētajiem pamatlīdzekļiem, kura vērtība ir vismaz 10 procentu no paredzētās pamatlīdzekļu iegādes summas;

145.3. ir noslēdzis līgumu un samaksājis avansu vismaz 10 procentu apmērā no paredzētās iegādes summas.

146. Ja projekta iesniegumā paredzēta jauna būvniecība, būves atjaunošana vai pārbūve, atbalsta saņēmējs nodrošina būvdarbiem nepieciešamo dokumentu saskaņošanu un nepieciešamo atzīmju izdarīšanu Būvniecības informācijas sistēmā atbilstoši būvniecības nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem.

147. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai piemēro attiecināmo izdevumu samazinājumu darbību īstenošanas un mērķu sasniegšanas laika grafikā noteiktajā termiņā nepabeigto darbu izmaksām, kā arī izmaksām, kas pārsniedz vidējās izmaksas vai pilnībā neatbilst šo noteikumu prasībām.

148. Projekta uzraudzības periods ir pieci gadi, sākot ar nākamo kalendāra gadu pēc tā īstenošanas, bet projektiem, kurus īsteno augļkopības nozarē un kuros tiek ierīkoti ilggadīgo augļkopības kultūru stādījumi, – septiņi gadi. Ja prece iegādāta, izmantojot finanšu līzinga līdzekļus, uzraudzības periods ir pieci gadi pēc līzinga objekta vērtības izmaksāšanas līzinga uzņēmumam un iegādātās preces pārņemšanas īpašumā. Uzraudzības periodu nepiemēro šo noteikumu 18.5. apakšpunktā minētajā gadījumā.

149. Atbalsta saņēmējs visu projekta īstenošanas un uzraudzības laiku:

149.1. nodrošina projekta atbilstību konkrētās intervences mērķim;

149.2. neaizvieto esošos pamatlīdzekļus.

150. Lauku atbalsta dienests uzrauga šo noteikumu 14., 15., 54. un 55. punktā minēto saimnieciskās darbības rādītāju sasniegšanu un nepazemināšanu visā uzraudzības periodā, kā arī ir tiesīgs apmeklēt vietas, kurās īstenoti projekti, un pieprasīt no atbalsta saņēmēja informāciju saistībā ar saimniecisko rādītāju izpildi vai atbilstību projekta vērtēšanas kritērijiem.

151. Ja šo noteikumu 1. punktā minētajās intervencēs ietvertie rādītāji vai mērķi netiek sasniegti, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par finanšu korekcijas piemērošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai.

152. Kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvo sabiedrību apvienība atbilstoši normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību saglabā atbilstības statusu visu projekta īstenošanas un uzraudzības laiku.

153. Šo noteikumu 2. pielikumā minēto papildu atbalsta intensitāti ieguldījumiem bioloģiskajās lauku saimniecībās piemēro atbalsta pretendentam, kas projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī un visā projekta īstenošanas un uzraudzības periodā saglabā bioloģiskās lauku saimniecības statusu.

154. Atbalsta saņēmējs, kam šo noteikumu 1.5. apakšpunktā minētajā intervencē piemēro papildu atbalsta intensitāti par pārtikas kvalitātes shēmas produktu ražošanu, projekta īstenošanas laikā un pēc tās nodrošina šo produktu ražošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību.

155. Šo noteikumu 49.3. apakšpunktā minētais atbalsta pretendents, īstenojot projektu, kļūst par Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētu vai atzītu pārtikas uzņēmumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas uzņēmumu reģistrēšanas un atzīšanas kārtību. Pēdējo maksājuma daļu, kas nav mazāka par 20 procentiem no apstiprinātā publiskā finansējuma, izmaksā pēc tam, kad atbalsta saņēmējs ir reģistrēts vai atzīts Pārtikas un veterinārajā dienestā kā pārtikas uzņēmums.

156. Atbalsta saņēmējs pēc projekta īstenošanas nodrošina, lai ražotais produkts atbilst bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām, un to apliecina bioloģiskās lauksaimniecības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās kontroles institūcijas izsniegts atzinums, ja attiecināms.

157. Atbalsta saņēmējs, kas projektu atlasē saņēmis kritēriju punktus par dalību kooperatīvajā sabiedrībā saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 1. tabulas 10. punktu, projekta īstenošanas laikā un līdz projekta uzraudzības beigām nodrošina aktīvu dalību šajā kooperatīvajā sabiedrībā, realizējot kooperatīvajai sabiedrībai produkciju projekta īstenošanas nozarē.

158. Atbalsta saņēmējs, kas projektu atlasē saņēmis kritēriju punktus par vietējās izejvielas izmantošanu saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu, projekta īstenošanas un uzraudzības periodā izmanto vietējās izejvielas noteiktajā daudzumā.

159. Atbalsta saņēmējs, kas, īstenojot projektu šo noteikumu 1. punktā minētajās intervencēs, nepārvaramas varas dēļ vai no sevis neatkarīgu vispārēju tirgus pārmaiņu dēļ pēc projekta īstenošanas nesasniedz intervences rādītājus vai mērķus, ir tiesīgs lūgt Lauku atbalsta dienestu:

159.1. pārskatīt plānoto rādītāju palielinājumu vai pagarināt rādītāju sasniegšanas termiņu par vienu gadu;

159.2. pagarināt projekta uzraudzības periodu plānoto rādītāju sasniegšanai.