I. Vispārīgie jautājumi

II. Kārtība kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai

III. Centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības

IV. Sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramie noteikumi, līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtība

V. Administratīvā atbildība par noteikumu pārkāpšanu

VI. Noslēguma jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā, prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.4. administratīvo atbildību par noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē.

3. Lietoto terminu skaidrojums:

3.1. Pakalpojumu sniedzējs – komersants, ar kuru Preiļu novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, vai pašvaldības struktūrvienība, kura sniedz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu Preiļu novada administratīvajā teritorijā;

3.2. Klients – nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļa, dzīvokļu īpašumu mājā – visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu Līgumu;

3.3. Blakus lietotājs – persona, kas izmanto Klienta īpašumā, valdījumā vai atbildībā esošo ūdensapgādes sistēmu ūdens saņemšanai vai kanalizācijas sistēmu notekūdeņu novadīšanai;

3.4. Līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojumu līgums starp Klientu un Pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;

3.5. Tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojumu sniedzēja un Klienta parakstīts akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra Līguma puse (pusēm vienojoties, tās var būt arī ārpus sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas piederības robežas);

3.6. Ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (litri diennaktī) tiek noteikta saskaņā ar Preiļu novada domes sēdes lēmumu. Ūdens patēriņa norma tiek piemērota gadījumos, kad īpašumā nav ierīkots komercuskaites mēraparāts;

3.7. Brīvkrāns – sabiedriskā ūdens ņemšanas vieta;

3.8. Centralizētie ūdenssaimniecības tīkli – centralizētā ūdensapgādes sistēma un centralizētā kanalizācijas sistēma;

3.9. Ugunsdzēsības hidrants – ugunsgrēka dzēšanai paredzēta ierīce ūdens ņemšanai no centralizētās ūdensapgādes sistēmas;

3.10. Verifikācija – komercuzskaites mēraparāta pārbaude, lai noteiktu to atbilstību normatīvajiem aktiem.

4. Preiļu novada pašvaldība organizē sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu savā administratīvajā teritorijā.

5. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu Klientus ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni, attīrīto notekūdeņu novadīšanu.

6. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Preiļu novada administratīvajā teritorijā.

7. Šie noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas šķirt sistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

8. Preiļu novada teritorijā centralizētie ūdenssaimniecības tīkli un komercuzskaites mēraparāti ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums.

9. Kartību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie noteikumi.

10. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, iesniedz Pakalpojumu sniedzējam:

10.1. aizpildītu tehnisko noteikumu saņemšanas pieprasījumu;

10.2. pieprasījumā norādītos iesniedzamos dokumentus.

11. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par Pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, Pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.

12. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 2 (divi) gadi.

13. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta zemes gabalam jaunbūves būvniecības gadījumā, ja piegulstošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīkli, un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija ir noteikta kā apbūves teritorija, kur ir ierīkotas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas.

14. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), to savienošanas vietā jābūt vismaz 50 mm lielam strūklas pārtraukumam vai speciālam pretvārstam, kas nodrošina strūklas pārtraukumu. Abus ievadus drīkst savienot tieši, ja tajos ierīko īscauruli, kura jāizņem, ja darbojas otrs ievads.

15. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram: traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram, pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tās elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs, vai speciālu vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.

16. Pēc ievada un/vai izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks Pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

16.1. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu grafiskā un digitālā formā;

16.2. aktu par komercuzskaites mēraparāta mezgla pieņemšanu;

16.3. kanalizācijas pašteces tīkliem TV inspekcijas rezultātus tiem cauruļvadiem, kuru dn ≥200mm.

17. Pēc nekustamā īpašuma izvada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi.

18. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā Blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita Klienta ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un Klientu, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem Klientiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp Blakuslietotāju un Klientu.

19. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt Pakalpojumu sniedzēja noteiktajā vietā – uz ūdensvada ievada ēkā.

20. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, Pakalpojumu sniedzējs uzstāda vertificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums.

21. Klients atlīdzina Pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā, pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus Klienta atbildības robežas.

22. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:

22.1. maģistrālie un sadalošie ūdensvada tīkli;

22.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri;

22.3. maģistrālie un sadalošie kanalizācijas tīkli;

22.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli;

22.5. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

22.6. komercuzskaites mēraparāti;

22.7. ūdensvada pievadu un kanalizācijas izvadu atzari, no sadalošajiem tīkliem līdz zemes gabala robežai, kas ir izbūvēti par Pakalpojuma sniedzēja līdzekļiem.

23. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā var būt ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas pakalpojuma sniegšanai, un noteiktas Klienta un Pakalpojumu sniedzēja noslēgtā līgumā vai līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ar pašvaldību.

Pakalpojumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras apkalpošanu, nav uzskatāmi par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, un to maksai ir jābūt noteiktai attiecīgajā līgumā, ja tāda paredzēta.

24. Pēc saskaņošanas ar Klientu Pakalpojumu sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot Klienta nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.

25. Gadījumā, ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt Klienta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

26. Gadījumos, ja Klients nav ekspluatējis ūdensapgādes tīklus 1 (vienu) gadu, Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības, pirms pakalpojuma atjaunošanas, pieprasīt tīklu dezinfekciju, par to iesniedzot attiecīgu atskaiti. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atteikt pakalpojuma atjaunošanu, ja tiek konstatēts, ka tīkli ir nepiemēroti drošai pakalpojuma lietošanai.

27. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

27.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas mūžu;

27.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošajā personāla veselībai;

27.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot Pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

27.4. kuru temperatūra nepārsniedz +40ﹾC, un vides pH ir robežās no 6,5 līdz 8,5;

27.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram – tauki);

27.6. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz 1. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

28. Ja Klienta novadāmo ražošanas notekūdeņu piesārņojums pārsniedz 1. pielikumā maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad:

28.1. Klienta ražošanas notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas 1. pielikumā;

28.2. atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, Pakalpojumu sniedzējs var atļaut Klientam novadīt centralizētā kanalizācijas sistēmā ražošanas notekūdeņus bez iepriekšējās attīrīšanas vai daļēji attīrītus ražošanas notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamā ražošanas notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un papildu maksa noteikta Līgumā, un ja piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

29. Klienta pienākums ir nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos ražošanas notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

30. Gadījumos, ja noteikumu 28. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos ražošanas notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti Līgumā ar Pakalpojumu sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.

31. Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu Klienta nekustamajā īpašumā, ja tiek konstatēts Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Klientam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.

32. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

32.1. prioritāras vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām un kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam;

32.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

32.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

32.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

32.5. radioaktīvas vielas;

32.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;

32.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus u.tml.

33. Papildu Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem jebkurai personai ir aizliegts:

33.1. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām;

33.2. nepiederošām personām veikt jebkādas darbības Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās;

33.3. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus (izņemot ūdenssaimniecības uzņēmuma darbiniekus);

33.4. patvaļīgi atjaunot ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, ja Pakalpojumu sniedzējs ir pārtraucis ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

33.5. centralizētās kanalizācijas tīklu skatākās izliet asenizācijas un citus notekūdeņus, novadīt lietus ūdeņus un gruntsūdeņus (pieslēgt drenāžas sistēmas), izņemot noteikumos noteiktajos gadījumus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;

33.6. pirms komercuzskaites mēraparāta atstāt atvērtus iekšējās ūdensapgādes tīkla krānus, lai novērstu ūdensapgādes cauruļvada aizsalšanu, izņemot, ja ir saskaņojums par tādu rīcību ar Pakalpojumu sniedzēju;

33.7. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes;

33.8. celt jebkādas būves virs ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un citiem centralizēto ūdenssaimniecības tīklu objektiem;

33.9. pieļaut ūdensvada tīkla aizsalšanu;

33.10. patvaļīgi pieslēgt savu īpašumu centralizētiem ūdenssaimniecības tīkliem un nesankcionēti saņemt pakalpojumu, lietot ūdeni no hidranta bez Pakalpojuma sniedzēja rakstiskas atļaujas.

34. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst kavēt plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.

35. Klientam jānodrošina vienmērīga ražošanas notekūdeņu daudzuma un sastāva novadīšana centralizētā kanalizācijas sistēmā visas diennakts laikā. Nepieciešamības gadījumā Klients ierīko ražošanas notekūdeņu krājtvertnes.

36. Klientiem, kuru īpašumos tiek veikta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana vai pārtikas produktu ražošana, jābūt izbūvētiem tauku uztvērējiem.

37. Ja Klienta ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka, iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus), ir bojāti Klienta ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas šo noteikumu un būvnormatīvu prasības, Klients ir atbildīgs par iespējamām sekām.

38. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai Pakalpojumu sniedzēja noteiktās, speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās, pamatojoties uz noslēgtu līgumu par šiem pakalpojumiem.

39. Ja Klienta komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai Klienta teritorijā esošo hidrantu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Klients ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu. Automātiskās ugunsdzēsības sistēmas aizbīdņiem jāatrodas stāvoklī "Ciet".

40. Noņemot noteikumu 39. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Klientam 24 stundu laikā jāpaziņo Pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi un jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.

41. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un Pakalpojumu sniedzēja vajadzībām.

42. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts, atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz Pakalpojuma sniedzēja veikto aprēķinu.

43. Jaunu ūdens brīvkrānu izbūve ir aizliegta, izņemot atsevišķus gadījumus, ja tas rakstiski saskaņots ar Pakalpojumu sniedzēju un brīvkrānam ir ierīkots komercuzskaites mēraparāta mezgls. Ir aizliegts pievienot cauruļvadus aiz brīvkrāniem.

44. Pie brīvkrāna ir aizliegs mazgāt veļu, transportlīdzekļus, kā arī veikt citas darbības, piesārņot apkārtējo vidi.

45. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs likvidēt ūdens brīvkrānus vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada ievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus.

46. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajā īpašumā, Klientam ir jānoslēdz Līgums ar Pakalpojumu sniedzēju.

47. Gadījumos, ja tiek konstatēts brīvkrāna bojājums, par to nekavējoties jāziņo Pakalpojuma sniedzējam vai policijai.

48. Klientam, kam ir noslēgts līgums ar Pakalpojumu sniedzēju par ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu nekustamajam īpašumam, izmantojot ūdens brīvkānu, patērēto ūdens daudzumu no brīvkrāna nosaka pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem vai ūdens patēriņa normām, kas tiek apstiprinātas ar Preiļu novada domes sēdes lēmumu.

49. Brīvkrānu izmantošana rūpnieciskajām vai komerciālajām vajadzībām nav atļauta.

50. Personām, kuru darbības rezultātā ir bojāts brīvkrāns, par bojājumu ir pienākums nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam.

51. Līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju slēdz:

51.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs;

51.2. dzīvokļa īpašnieks vai dzīvojamās mājās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā, ja tas paredzēts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā;

51.3. dzīvojamās mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu, vai neuzdotās lietvedības ietvaros;

51.4. nedzīvojamo ēku gadījumos – visi kopīpašnieki vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu;

51.5. persona, kas veic būvdarbus nekustamajā īpašumā un izmanto sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus būvniecības laikā;

51.6. persona, kura centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada gruntsūdeņus un/vai lietus notekūdeņus.

52. Līguma sagatavošanai, Klients iesniedz Pakalpojumu sniedzējam iesniegumu, norādot līguma slēgšanai nepieciešamās Pakalpojumu sniedzēja noteiktās ziņas un pievienojot sekojošo:

52.1. Dokumentu kopijas, kas apliecina nekustamā īpašuma piederību, ja ir attiecināms uz attiecīgo Klientu (zemesgrāmatas akts, pirkšanas un pārdošanas līgums, maiņas līgums, dāvinājuma līgums vai cits dokuments, kas apliecina, ka īpašuma tiesības no atsavinātāja pāriet ieguvējam, vai spēkā stājies tiesas spriedums, mantojuma apliecība u.c.);

52.2. informāciju par nekustamā īpašuma lietošanas veidu;

52.3. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par Līguma slēgšanu;

52.4. ja Līgumu paraksta pilnvarota fiziska persona un šis pilnvarojums neizriet no likuma – dokumentu, kas apliecina šīs fiziskās personas tiesības parakstīt Līgumu;

52.5. tehnisko informāciju (izpildmērījumu vai shēmu) par vietējo ūdens ieguves vietu un/vai notekūdeņu decentralizēto savākšanas sistēmu, ja Klientam tādas ir;

52.6. dzīvojamās mājas, kura nodota ekspluatācijā līdz 2014. gada 15. janvārim, īpašnieka (daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļu īpašnieku kopības) lēmumu gadījumā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks (daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļu īpašnieku kopība) ir nolēmis nodibināt tiešo maksājumu sistēmu par saņemtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem.

53. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs, ja tas nepieciešams Līguma noslēgšanai, apsekot Klienta īpašuma iekšējos un ārējos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, lai pārliecinātos, ka iesniegtā informācija ir patiesa, atbilstoša faktiskai situācijai un tā ir pietiekama Līguma noslēgšanai.

54. Klients pirms Līguma noslēgšanas informē Pakalpojuma sniedzēju, ja tas tehnoloģiskajos procesos izmanto vai ja ražošanas tehnoloģiskajā procesā rodas normatīvajos aktos definētās prioritārās vai bīstamās vielas vai to grupas, par kurām sniegta detalizēta informācija iesniegumā, lai saņemtu atļauju piesārņojošās darbības veikšanai, un kuras var tikt novadītas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

55. Ja Līguma slēdzējs, pārņemot nekustamo īpašumu, nav pieaicinājis Pakalpojuma sniedzēju komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanai vai nevar uzrādīt komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanas dokumentu (piemēram, rādījumu nodošanas – pieņemšanas aktu), Līguma slēdzējam norēķini par ūdenssaimniecības pakalpojumiem jāsāk ar Pakalpojumu sniedzēja pēdējo konkrētajā īpašumā uzskaitīto komercuzskaites mēraparāta rādījumu.

56. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzsākt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu Līguma slēdzējam pirms Līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanas, bet ne ilgāk kā 1 (vienu) mēnesi, skaitot no brīža, kad starp Pakalpojumu sniedzēju un Līguma slēdzēju ir panākta vienošanās par saņemto pakalpojumu samaksas nosacījumiem.

57. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt Līguma noslēgšanas procedūru, nosūtot Līguma slēdzējam rakstveida paziņojumu, ja Līguma slēdzējs:

57.1. 1 (viena) mēneša laikā no Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nav iesniedzis pieprasītos dokumentus un informāciju atbilstoši prasībām;

57.2. nav veicis vai nav vienojies ar Pakalpojumu sniedzēju par komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi;

57.3. nav nodrošinājis, ka ūdensapgādes ievada un/vai kanalizācijas izvada tehniskais stāvoklis atbilst ekspluatācijas prasībām.

58. Līguma noslēgšanas procedūras pārtraukšanas gadījumā, Pakalpojumu sniedzējs nosūtītajā rakstveida paziņojumā norāda datumu un laiku, kādā tiks pārtraukta ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšana Līguma slēdzēja nekustamajam īpašumam un pievieno aprēķinu par Līguma noslēgšanas procedūras laikā sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, kas 1 (viena) mēneša laikā jāapmaksā Līguma slēdzējam uz Pakalpojumu sniedzēja rakstveida paziņojumā norādīto bankas kontu.

59. Līgums tiek sagatavots 1 (viena) mēneša laikā no visu dokumentu iesniegšanas. Minētais termiņš tiek skaitīts no dienas, kad Pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis no Līguma slēdzēja visus nepieciešamos dokumentus Līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanai.

60. Līgumā papildus citos normatīvajos aktos noteiktajam iekļaujamas vismaz šādas ziņas un nosacījumi:

60.1. informācija par līdzējiem;

60.2. sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veids un izmantošanas mērķis;

60.3. adrese, kurā pakalpojums tiek sniegts;

60.4. Līguma un pakalpojuma sniegšanas sākuma datums (ja tie nesakrīt);

60.5. Informācija par spēkā esošajiem tarifiem;

60.6. pakalpojumu uzskaites kārtība;

60.7. līgumsods vai samaksas nokavējuma procenti.

61. Līgumam pievienojams Pakalpojuma sniedzēja sagatavots Tīklu apkalpošanas robežu akts, kurā, ja nepieciešams, tiek norādītas arī notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas). Akts ir neatņemama Līguma sastāvdaļa.

62. Iebildumi par Pakalpojumu sniedzēja izrakstīto rēķinu Klientam jāiesniedz rakstiskā veidā 10 (desmit) kalendāro dienu laikā no rēķina saņemšanas dienas. Iesniegtie iebildumi neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā Līguma noteiktajā termiņā. Pamatotu iebildumu gadījumā Pakalpojumu sniedzējs veic korekcijas, izrakstot rēķinu par nākamo norēķinu periodu.

63. Līguma noteikumu izpildes kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārbaudīt Klienta īpašumā esošās iekšējās un ārējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un to darbību. Pakalpojumu sniedzējs par to informē Klientu, kurš nav tiesīgs aizliegt Pakalpojumu sniedzējam veikt inženierkomunikāciju pārbaudi. Ja veiktās pārbaudes rezultātā tiek konstatēti pārkāpumi Līguma noteikumos, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojuma sniegšanu līdz brīdim, kad Klients ir novērsis konstatētos pārkāpumus vai vienojies ar Pakalpojumu sniedzēju par pārkāpumu novēršanas kārtību un termiņiem.

64. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs veikt Klienta iesniegto datu atbilstības pārbaudi, nolasot faktiskos komercuzskaites mēraparāta rādījumus par Klientam sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu daudzumu un, ja tiek konstatēta neatbilstība Klienta iesniegtajiem datiem, Pakalpojumu sniedzējs veic pārrēķinu, un Klients veic samaksu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem.

65. Ja personai ir parādi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tā saņem no Pakalpojumu sniedzēja tās īpašumā vai valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos un šī persona vēlas ar Pakalpojuma sniedzēju noslēgt līgumu par pakalpojumu saņemšanu citā īpašumā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt Civillikumā paredzētu saistību izpildes nodrošinājumu (drošības naudas iemaksu u.tml.) vai atteikties slēgt jauno Līgumu, kamēr šī persona nav nokārtojusi parādus vai nav noslēgusi ar Pakalpojumu sniedzēju vienošanos par minēto parādu nokārtošanas kārtību.

66. Līgumu var grozīt, abām pusēm par to rakstiski vienojoties.

67. Normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, kas būtiski groza Līguma noteikumus, Līguma noteikumi tiek piemēroti un izpildīti tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvā akta regulējumu.

68. Gadījumā, ja ir veikti būvdarbi, kas izmaina Līgumā iekļauto Tīklu apkalpošanas robežu aktu, Pakalpojumu sniedzējs sagatavo aktuālo Tīklu apkalpošanas robežu aktu un tā oriģināleksemplāru nosūta Klientam. Aktuālais Tīklu apkalpošanas robežu akts stājas spēkā 1 (viena) mēneša laikā, skaitot no tā nosūtīšanas dienas Klientam.

69. Līgums ir spēkā līdz brīdim, kad:

69.1. puses Līgumu izbeidz savstarpēji vienojoties;

69.2. līgums, 30 dienu iepriekš rakstiski brīdinot, tiek izbeigts pēc Klienta pieprasījuma;

69.3. līguma noteikumu 70. punktā paredzētajā kārtībā izbeidz Pakalpojumu sniedzējs;

69.4. beidzas Līguma termiņš;

69.5. ir atsavināts nekustamais īpašums un jaunais īpašnieks 3 (trīs) mēnešu laikā no nekustamā īpašuma atsavināšanas brīža nav nodrošinājis jauna Līguma noslēgšanu.

70. Pakalpojuma sniedzējs var vienpusēji izbeigt Līgumu:

70.1. ja mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, jaunais īpašnieks vai valdītājs iesniegumu Līguma noslēgšanai ir iesniedzis, bet Klients paziņojumu par Līguma izbeigšanu nav iesniedzis;

70.2. Klientam izbeidzas valdījuma tiesības (piemēram, no pārvaldīšanas saistībām izrietošus Līgumus izbeidz dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā datumā);

70.3. pilnvarotas personas maiņas gadījumā;

70.4. ja Klients ir mainījis Līgumā noteikto ūdensapgādes izmantošanas mērķi;

70.5. ja Klients vairāk kā 3 (trīs) mēnešus Pakalpojumu sniedzējam nav iesniedzis informāciju par lietoto pakalpojumu apjomu, nav informējis par ūdenssaimniecības pakalpojumu nelietošanu un nav atbildējis uz Pakalpojumu sniedzēja rakstisko brīdinājumu par Līguma izbeigšanu.

71. Izbeidzot Līgumu, Pakalpojumu sniedzējs nekustamajam īpašumam pārtrauc sniegt ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus.

72. Ja Līgums tiek izbeigts, Klients līgumā norādītājā termiņā veic pilnu norēķinu par tiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tas ir saņēmis līdz Līguma izbeigšanai.

73. Par noteikumu II un III nodaļās ietverto noteikumu pārkāpumiem privātpersonas var tikt sauktas pie administratīvās atbildības, piemērojot sodu – fiziskajām personām, izsakot brīdinājumu vai tikt piemērots naudas sods no 2 (divām) līdz 35 (trīsdesmit piecām) naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām no 2 (divām) līdz 140 (viens simts četrdesmit) naudas soda vienībām.

74. Par ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu bez Līguma ar Pakalpojumu sniedzēju personu sauc pie administratīvās atbildības, piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu, fiziskajām personām 50 (piecdesmit) naudas soda vienības, juridiskajām personām – 200 (divi simti) naudas soda vienības.

75. Veikt kontroli par šo noteikumu izpildi ir tiesīgas veikt Preiļu novada Pašvaldības policijas amatpersonas. Administratīvā pārkāpuma lietas par šo saistošo noteikumu pārkāpumiem izskata Preiļu novada pašvaldības Administratīvā komisija.

76. Administratīvā soda piemērošana neatbrīvo pārkāpējus no šo noteikumu pildīšanas.

77. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

78. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos, spēku zaudē Preiļu novada pašvaldības 2022. gada 30. jūnija saistošie noteikumi Nr. 2022/33 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Preiļu novadā" (Latvijas Vēstnesis, 193, 05.10.2022.).

79. Nekustamajos īpašumos, kuros nedarbojas ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai pārtikas produktu ražošanu, un kuru kanalizācijas tīklā līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai nav ierīkoti tauku uztvērēj, tie ir ierīkojumi 6 (sešu) mēnešu laikā no noteikumu spēkā stāšanās dienas.