Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.332

Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 52.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-15 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 221-15 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija" (turpmāk – Latvijas būvnormatīvs LBN 221-15).

2. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

3. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē tīmekļvietnē www.lvs.lv to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro Latvijas būvnormatīva LBN 221-15 izpildei.

4. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 221-15 noteiktajām prasībām.

5. Būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz 2017. gada 30. jūnijam, piemēro noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. jūnijam. Būvprojektiem, kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 30. septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. jūnijam, var piemērot noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. jūnijam.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.332
Latvijas būvnormatīvs LBN 221-15 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"
1. Vispārīgie jautājumi

1. Šis būvnormatīvs nosaka prasības jaunbūvējamo un pārbūvējamo ēku iekšējo aukstā un karstā ūdens ūdensvadu, sadzīves kanalizācijas un lietusūdens novadīšanas sistēmu projektēšanai, kā arī šo inženiertīklu pārbūvei.

2. Būvnormatīvs nav piemērojams šādu objektu projektēšanai:

2.1. ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas ēkās un būvēs, kurām ugunsdzēsības prasības nosaka citi normatīvie dokumenti;

2.2. automātiskās stacionārās ugunsdzēsības sistēmas;

2.3. siltummezglu ūdensapgādes sistēmas;

2.4. karstā ūdens apstrādes iekārtas;

2.5. ražošanas un tehnoloģisko iekārtu, arī medicīnas procedūru ūdensapgādes sistēmas.

3. Ēku iekšējo ūdensvadu, sadzīves kanalizācijas un lietusūdens novadīšanas sistēmu projektēšanā piemēro standartus, kuru sarakstu interneta vietnē www.lvs.lv ir publicējusi nacionālā standartizācijas institūcija.

4. Ēkas iekšējais ūdensvads ir iekārtu un cauruļvadu sistēma, kas nodrošina patērētājus vienā ēkā vai ēku grupā ar ūdeni no ārējā ūdensapgādes tīkla caur kopējo ūdens uzskaites mezglu. Ja no iekšējā ūdensvada tiek ņemts ūdens ārējās ugunsdzēsības vajadzībām, jāievēro Latvijas būvnormatīvā LBN 222 par ūdensapgādes būvēm noteiktās prasības.

4.1 Daudzstāvu ēkās, kur stāvu skaits ir septiņpadsmit un vairāk, sadzīves (dzeramā) ūdens ūdensvada (aukstais, karstais) sistēmas un ugunsdzēsības ūdens apgādes sistēmas jāzonē.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

5. Ēkas iekšējā kanalizācija ir ar ēkas ārējām sienām norobežota iekārtu un cauruļvadu sistēma, kas nodrošina sanitāri tehnisko ierīču un tehnoloģisko iekārtu notekūdeņu novadīšanu no ēkas līdz pirmajai skatakai. Ja nepieciešams, projektā paredz vietējās attīrīšanas ietaises, kā arī lietusūdeņu novadīšanu kanalizācijā.

6. Visās ēkās, kuras būvē rajonā, kur ir izveidots ārējais kanalizācijas tīkls, jāieprojektē iekšējais ūdensvads un kanalizācija. Ja ēku būvē rajonā, kur nav ārējā kanalizācijas tīkla, ir nepieciešams nodrošināt notekūdeņu savākšanu un apsaimniekošanu atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 223 par kanalizācijas būvēm un ņemot vērā citu spēkā esošo normatīvo aktu prasības.

7. (Svītrots ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

8. (Svītrots ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

9. Nepieciešamību izbūvēt ēkas iekšējās ūdensapgādes (aukstais, karstais ūdens), kanalizācijas un lietusūdens novadīšanas sistēmas un to veidu nosaka būvprojekta arhitektūras daļā saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem vai projektēšanas uzdevumu.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

10. Ēku ūdensvadu, kanalizācijas un lietusūdens novadīšanas sistēmās lietojamajām caurulēm, armatūrai, iekārtām un materiāliem jāatbilst šī būvnormatīva, valsts standartu un tehnisko noteikumu prasībām.

11. Projektējamos galvenos tehniskos risinājumus un to realizācijas secību pamato atbilstoši projektēšanas uzdevumā noteiktajam, salīdzinot tos ar citiem iespējamiem variantiem. Tehniski ekonomisko aprēķinu veic tiem variantiem, kuru priekšrocības (trūkumus) bez aprēķina nav iespējams noteikt.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

12. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu būvprojektos paredz pasākumus, kas novērš ūdens zudumus, samazina trokšņus, kā arī nodrošina normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības un sanitāri higiēniskās prasības.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

13. Iekšējās ūdensapgādes sistēmas izvēlas atkarībā no tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, sanitāri higiēniskajām, ugunsdzēsības un ražošanas tehnoloģiskajām prasībām, kā arī ņemot vērā ārējā ūdensvada iespējas.

13.1 Izbūvētajām iekšējām ūdensapgādes sistēmām veic spiediena pārbaudi, skalošanu ar dzeramās kvalitātes ūdeni un, ja nepieciešams, dezinfekciju. Būvprojekta izstrādātājs būvprojektā norāda pārbaudes spiedienu un metodes. Ūdensapgādes sistēmu spiediena pārbaudēm, skalošanai un dezinfekcijai var izmantot standartā LVS EN 806-4 "Ēku iekšējo dzeramā ūdens ietaišu specifikācijas 4. daļa: Iekārtu uzstādīšana" ietvertos nosacījumus.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

14. Šajā būvnormatīvā lietotie galvenie apzīmējumi un termini norādīti 1. pielikumā.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

2. Ūdens kvalitāte un temperatūra ūdensapgādes sistēmās

15. Sadzīves patēriņam lietojamā aukstā un karstā ūdens kvalitātei jāatbilst normatīvo aktu par dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasībām. Ražošanas vajadzībām lietojamā ūdens kvalitāti nosaka atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām.

16. Aizliegts apvienot sadzīves ūdensvadu ar ūdensvadu, kurā ūdens neatbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, kā arī izmantot sadzīves ūdensvada būvniecībā materiālus, kas pazemina ūdens kvalitāti.

17. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām, to savienošanas vietā jābūt vismaz 50 mm lielam strūklas pārtraukumam. Abus ievadus drīkst savienot tieši, ja tajos ierīko īscauruli, kura jāizņem, ja darbojas otrs ievads.

18. Karstā ūdens temperatūrai ūdens izdales vietā (t. sk. katrā dzīvoklī) jābūt ne zemākai par 55 °C un ne augstākai par 70 °C. Sistēmas dezinfekcijas nolūkam paredz iespēju, ja nepieciešams, palielināt karstā ūdens temperatūru līdz 70 °C.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

19. Ūdens atbilstoši tā normatīvajam caurplūdumam un temperatūrai jāsaņem ūdens izdales vietās no karstā ūdens turpgaitas cauruļvada, kas nodrošināts ar cirkulācijas sistēmu, vai no ūdenssildītāja vai cauruļvada, kurā ir papildus uzsildītais ūdens, vismaz 20 sekundes pēc ūdens izdales armatūras atvēršanas. Aukstā ūdens izdales vietā 30 sekundes pēc ūdens izdales armatūras atvēršanas jāsaņem ūdens, kura temperatūra nav augstāka par 20 °C. No tālākiem ūdens izdales punktiem, kurus nelieto ikdienā, minētais laiks var būt ilgāks.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

20. Pirmsskolas vecuma bērnu iestādēs ūdens temperatūra ūdens izdales vietās, kuras izmanto bērni, nedrīkst būt augstāka par 37 °C.

21. Ēdināšanas uzņēmumos, kā arī citur, kur ir nepieciešama augstāka ūdens temperatūra, nekā norādīts šo noteikumu 18.punktā, ūdens papildu uzsildīšanai lieto vietējos ūdens sildītājus.

3. Ūdens aprēķina patēriņa un siltuma daudzuma noteikšana ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmās karstā ūdens apgādes vajadzībām

22. Ēkas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām jānodrošina ūdens patērētāju skaitam vai sanitāri tehnisko ierīču skaitam atbilstoša ūdens padeve un notekūdeņu novadīšanas caurplūdums.

23. Sanitāri tehniskās ierīces (ūdens izdales armatūras) ūdens patēriņu sekundē (l/s) nosaka:

23.1. atsevišķai sanitāri tehniskajai ierīcei - saskaņā ar šī būvnormatīva 3.pielikumu;

23.2. dažādām sanitāri tehniskajām ierīcēm, kas apkalpo vienādus ūdens patērētājus izzaru tīkla posmā, - saskaņā ar šī būvnormatīva 4.pielikumu;

23.3. dažādām sanitāri tehniskajām ierīcēm, kas apkalpo dažādus patērētājus, pēc šādas formulas:

(1)

23.4. cilpveida tīklā sanitāri tehniskās ierīces ūdens patēriņu sekundē nosaka visai sistēmai kopumā un pieņem, ka tas ir vienāds visos cilpas posmos;

23.5. dzīvojamās un publiskajās ēkās, par kuru ūdens patēriņu un sanitāri tehniskajām ierīcēm nav ziņu, pieņem, ka:

23.6. atsevišķām sanitāri tehniskajām ierīcēm ūdens patēriņu pieļaujams noteikt saskaņā ar šī būvnormatīva 5.pielikumu.

24. Maksimālo ūdens patēriņu sekundē (l/s) ūdensvada tīkla aprēķina posmā nosaka pēc šādas formulas (koeficientu - nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 6.pielikumam):

(2)

24.1. ūdens caurplūdumu ūdensvada tīkla galējos posmos nosaka pēc aprēķina, tomēr tas nedrīkst būt mazāks par atsevišķas sanitāri tehniskās ierīces maksimālo ūdens patēriņu sekundē;

24.2. var neņemt vērā veļas mazgājamās mašīnas vai trauku mazgājamās mašīnas ūdens patēriņus dzīvokļa vannasistabā un virtuvē; ēkas sadalošā tīkla posmos, kur ūdeni aizvada uz vairākiem dzīvokļiem vai pie vairākiem patērētājiem, minētos ūdens caurplūdumus jāņem vērā;

24.3. ražošanas uzņēmumu ūdens patēriņus tehnoloģiskajām vajadzībām nosaka, summējot atsevišķo tehnoloģisko iekārtu ūdens patēriņus, ja attiecīgo iekārtu darbības laiks sakrīt;

24.4. grupveida sanitāri tehnisko ierīču ūdens patēriņus var aprēķināt saskaņā ar šī būvnormatīva 3.pielikuma 2.piezīmi un summēt ar formulas (2) aprēķinu un citiem konstantiem patēriņiem, ja attiecīgo ierīču darbības laiks sakrīt.

25. Sanitāri tehnisko ierīču izmantošanas varbūtību aprēķina šādi:

25.1. ja ūdens patērētāji ēkās vai būvēs ir vienādi (neņemot vērā U un N attiecību izmaiņas atsevišķos aprēķina posmos), - pēc šādas formulas:

(3)

25.2. ja ūdens patērētāji ēkās vai būvēs ir dažādi, - pēc šādas formulas:

(4)

25.3. ja nav zināms sanitāri tehnisko ierīču skaits, to izmantošanas varbūtību var aprēķināt pēc (3) un (4) formulas, pieņemot, ka U = N;

25.4. ja vairākām patērētāju grupām ūdens maksimālie patēriņi nesakrīt laikā, sanitāri tehniskās ierīces izmantošanas varbūtību aprēķina pēc (3) un (4) formulas, lietojot pazeminošus koeficientus un ņemot vērā analogu sistēmu ekspluatācijas datus.

26. Notekūdeņu maksimālo patēriņu sekundē (l/s) nosaka:

26.1. ja maksimālais ūdens caurplūdums sekundē ūdensvadā ir qtot ≤ 8 l/s, - pēc šādas formulas:

(5)

26.2. pārējos gadījumos - pēc šādas formulas:

26.3. ūdens caurplūdumu var noteikt saskaņā ar šī būvnormatīva 7.pielikumu.

27. Atsevišķas sanitāri tehniskās ierīces ūdens patēriņu stundā (l/h) nosaka:

27.1. ja ūdens patērētāji ēkās vai būvēs ir vienādi,- saskaņā ar šī būvnormatīva 4.pielikumu;

27.2. ja ūdens patērētāji ēkās vai būvēs ir dažādi, - pēc šādas formulas:

(6)

27.3. dzīvojamās un publiskajās ēkās, par kuru sanitāri tehniskajām ierīcēm nav ziņu, pieņem, ka:

28. Sanitāri tehnisko ierīču izmantošanas varbūtību stundā sistēmai kopumā nosaka pēc šādas formulas:

(7)

29. Maksimālo ūdens patēriņu stundā (m3/h) nosaka pēc šādas formulas:

(8)

29.1. ražošanas uzņēmumu pārvaldes un sadzīves ēkām maksimālo ūdens patēriņu stundā var noteikt, summējot ūdens patēriņu dušās un ūdens patēriņu sadzīves vajadzībām atbilstoši šī būvnormatīva 4.pielikumam un ņemot vērā patērētāju skaitu noslogotākajā maiņā;

29.2. ražošanas uzņēmumu tehnoloģiskos ūdens patēriņus nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 24.3.apakšpunktu.

30. Vidējo ūdens patēriņu stundā (m3/h) ūdens maksimālā patēriņa periodā (diennaktī vai maiņā) nosaka pēc šādas formulas:

(9)

31. Atklātās apvienotajās siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmās karstā ūdensvada stāvvados jānodrošina 65 °C temperatūra, bet karstā ūdens patēriņa normu nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 4.pielikumu, piemērojot koeficientu 0,85 un nemainot kopējo patērējamā ūdens daudzumu.

32. Notekūdeņu maksimālo patēriņu stundā aprēķina saskaņā ar šī būvnormatīva 25.punktu.

33. Ūdens patēriņu diennaktī nosaka, summējot visu patērētāju patērēto ūdens daudzumu un patērēto laistīšanas ūdeņu daudzumu.

34. Karstā ūdens apgādei nepieciešamo siltuma plūsmas daudzumu (kW) maksimālā patēriņa periodā (diennaktī vai maiņā) nosaka pēc šādas formulas:

34.1. vidējā patēriņa stundai:

(10)

34.2. maksimālā patēriņa stundai:

(11)

4. Ūdens spiediens ūdensvada sistēmās

35. Ūdens spiediens sadzīves un apvienotā ūdensvada sistēmās viszemākajā ūdens izdales vietā nedrīkst būt lielāks par 0,6 MPa.

36. Ūdens spiediens ugunsdzēsības ūdensvada sistēmās pie viszemāk ierīkotā ugunsdzēsības krāna nedrīkst būt lielāks par 1,2 MPa. Ūdens spiediens apvienotā sadzīves un ugunsdzēsības ūdensvada sistēmās ugunsgrēka dzēšanas laikā pie viszemāk ierīkotās ūdens izdales vietas nedrīkst būt lielāks par 0,9 MPa, turklāt sistēmu hidraulisko pārbaudi jāizdara, kad ir ierīkota ūdens izdales armatūra.

37. Ūdens pievadcaurulēs (izņemot sadalošo cauruļvadu tīklu) ūdens normatīvo caurplūdumu drīkst samazināt par 70 %. Minētajā gadījumā zemākajā ūdens izdales vietā ūdens caurplūdums nedrīkst būt lielāks par 150 % no normatīvā caurplūduma. Kritiskajās ūdens izdales vietās lieto armatūru, kurai nepieciešams mazāks spiedienaugstums.

5. Aukstā ūdens ūdensvada sistēmas

38. Ēkās var būt viena vai vairākas no šādām iekšējā ūdensvada aukstā ūdens ūdensvada sistēmām:

38.1. sadzīves (dzeramā) ūdens ūdensvada sistēma;

38.2. ražošanas ūdensvada sistēma (viena vai vairākas);

38.3. ugunsdzēsības ūdensvada sistēma;

38.4. apvienotā ūdensvada sistēma. Ēku ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu parasti apvieno ar sadzīves ūdensvada sistēmu vai ražošanas ūdensvada sistēmu.

39. Aukstā ūdens ūdensvada sistēmas (sadzīves, ražošanas, ugunsdzēsības un apvienotās) sastāv no ievada ēkā, komercuzskaites mēraparāta mezgla, sadalošā tīkla, stāvvadiem, pievadiem sanitāri tehniskajām ierīcēm un tehnoloģiskajām iekārtām, kā arī no ūdens regulēšanas, izdales un jaukšanas armatūras un noslēgarmatūras. Atkarībā no vietējiem apstākļiem un ražošanas tehnoloģijas iekšējā ūdensvada sistēmās var būt sūkņu iekārtas, ūdens rezerves tvertnes un regulējošās tvertnes.

40. Ūdensapgādes sistēmās jānodrošina tehnoloģisko prasību ievērošana un jāveic pasākumi pret iekārtu un cauruļu koroziju, sāļu nogulsnēšanos un bioloģisko apaugšanu.

41. Lai samazinātu ūdens patēriņu, ēkās un būvēs var ieprojektēt atgriezeniskās un atkārtotās ūdens izmantošanas sistēmas, ja tas ir ekonomiski lietderīgi.

6. Karstā ūdens ūdensvada sistēmas

42. Atkarībā no patērētāja, kā arī no ūdens patēriņa režīma ēkai projektē centralizēto karstā ūdens apgādes sistēmu vai vietējos sildītājus.

43. Ūdens sildītājus karstā ūdens apgādes sistēmās vēlams novietot patēriņa slodzes centrā.

44. Ārstniecības iestāžu, sociālās aprūpes un bērnu iestāžu vannasistabās un dušas telpās, ja nav cita apsildes veida, nepieciešami dvieļu žāvētāji, ko ieteicams pieslēgt pie karstā ūdens apgādes sistēmas turpgaitas stāvvadiem. Dzīvojamo māju vannasistabās un dušas telpās var paredzēt dvieļu žāvētājus, lai nodrošinātu telpā atbilstošu mikroklimatu un temperatūru.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

45. Piecstāvu un augstākās dzīvojamās un publiskajās ēkās stāvvadus ieteicams apvienot sekciju mezglos ar kopējo cirkulācijas vadu. Sekciju mezglos var apvienot no trim līdz astoņiem stāvvadiem, augšējo un apakšējo sadali izvietojot apsildāmās telpās vai neapsildāmās telpās, ja cauruļvadus nodrošina ar siltumizolāciju.

46. Sanitāri tehniskās ierīces nedrīkst pievienot cirkulācijas cauruļvadiem.

47. Tvertņu akumulatorus centralizētajās karstā ūdens apgādes sistēmās uzstāda saskaņā ar šī būvnormatīva 16. nodaļu.

7. Ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas

48. Ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada nepieciešamību un minimālo ūdens patēriņu I, II, III, IV, V un VII lietošanas veida būvēs nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1.tabulu.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

49. Ugunsdzēsības krānu strūklas ražību, kompaktās strūklas darbības rādiusu, ugunsdzēsības šļūtenes garumu un ugunsdzēsības stobra izplūdes diametru nosaka ar aprēķinu, ņemot vērā ražotāja datus.

50. Ugunsdzēsības krāniem, ugunsdzēsības šļūtenēm un stobriem jāatbilst piemērojamo standartu prasībām. Ugunsdzēsības krānu komplektē ar attiecīgā diametra ugunsdzēsības šļūteni un stobru saskaņā ar ražotāja datiem un aprēķiniem. Ugunsdzēsības krāna darbības rādiuss nedrīkst pārsniegt 30 m.

50.1 Desmitstāvu un augstāku ēku kāpņu telpās paredz DN 80 mm sausos stāvvadus ar D 51 mm savienotājgalviņām katrā stāvā un pieslēgumu ugunsdzēsības tehnikai pirmā stāva līmenī uz ēkas ārējās sienas. Ūdensvada ievadā paredz vienvirziena vārstu. Sistēmu aprīko ar ierīcēm tās tukšošanai. Savienotājgalviņām jāatbilst standartam LVS 187:2007 "Ugunsdzēsības hidrantu nacionālās prasības".

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

51. Ugunsdzēsības iekšējo ūdensvadu var neierīkot būvēs un būvju ugunsdrošības nodalījumos, kuru būvtilpums, augstums un stāvu skaits ir mazāks nekā minēts šī būvnormatīva 1. tabulā.

1. tabula

Nr.
p.k.

Būves lietošanas veids

Strūklu skaits

Vienas strūklas minimālais patēriņš (l/s)

1.

I lietošanas veids ar būvtilpumu no 5000 m3 un vairāk desmitstāvu un augstākām ēkām

1

1

2.

II, III, IV, IVa un V lietošanas veids ar būvtilpumu no 5000 m3 un vairāk

1

1

3.

VI lietošanas veids ar būvtilpumu no 5000 m3 un vairāk, ar ugunsslodzi virs 300 MJ/m2 un vairāk

1

2,5

4.

VII lietošanas veids ar būvtilpumu no 5000 m3 un vairāk

1

2,5

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

52. Ja ēku vai būvju daļām ir atšķirīgs būvtilpums, augstums, platums vai stāvu skaits vai telpām ir dažāda funkcionālā nozīme, ugunsdzēsības iekšējo ūdensvadu un tā ūdens patēriņu nosaka šādi:

52.1. ēkās un būvēs, kas nav sadalītas ugunsdrošības nodalījumos, – atbilstoši ēkas vai būves kopējam būvtilpumam, sprādzienbīstamībai vai ugunsbīstamībai (ja ugunsslodze ir lielāka par 600 MJ/m2) un ugunsslodzei;

52.2. ēkās un būvēs, kur ir dažādu veidu sprādzienbīstamības, ugunsbīstamības (ja ugunsslodze ir lielāka par 600 MJ/m2) un ugunsslodzes telpas un bīstamākā no tām ir atsevišķs ugunsdrošības nodalījums, – katram ēkas vai būves ugunsdrošības nodalījumam atsevišķi;

52.3. ar ugunsdrošības nodalījumiem sadalītām ēkas vai būves daļām – katram ēkas vai būves ugunsdrošības nodalījumam atsevišķi.

53. Ja pie ugunsdzēsības krāna ūdens spiedienaugstums ir lielāks par 600 kPa, pirms tā ierīko ūdens spiediena regulatoru vai spiedienu samazinošas diafragmas. Diafragmas ar vienādu diametru drīkst ierīkot 3-4 stāvu robežās.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

54. Brīvam spiedienaugstumam pirms ugunsdzēsības krāna jānodrošina blīva ūdensstrūkla, lai varētu dzēst ugunsgrēku vistālākajā ēkas punktā. Blīvās ūdensstrūklas darbības rādiusam jābūt ne mazākam kā 6,0 m.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

55. Reālo ūdens spiedienu pie ugunsdzēsības krāna nosaka, ņemot vērā ūdens spiediena zudumus ugunsdzēsības šļūtenēs.

56. Ugunsdzēsības krāna darbības ilgums ir vismaz 45 minūtes. Ja ugunsdzēsības krānus uzstāda stacionārajās automātiskās ugunsgrēka dzēšanas sistēmās, to darbības laiks ir vienāds ar attiecīgās sistēmas darbības laiku.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

57. Sešstāvu un augstākās ēkās sadzīves un ugunsdzēsības apvienotajā ūdensvadā ugunsdzēsības stāvvadus augšpusē sacilpo. Lai šajos stāvvados nodrošinātu ūdens cirkulāciju, tos sacilpo kopā ar vienu vai vairākiem sadzīves ūdensvada stāvvadiem, kuros uzstāda noslēgarmatūru.

58. Neapsildāmās ēkās, būvēs un telpās iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada darbspēja jānodrošina jebkurā gadalaikā, izmantojot sausos cauruļvadus vai citus inženiertehniskos risinājumus. Aizbīdņus izvieto vietās, kur temperatūra nav zemāka par 5 oC.

59. Iekšējās ugunsdzēsības ūdensapgāde ēku vai būvju tehniskajos stāvos, pagrabstāvos, cokolstāvos, bēniņos un tehniskajās pagrīdēs ir nepieciešama, ja tās ugunsslodze ir lielāka par 300 MJ/m2.

60. (Svītrots ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

61. (Svītrots ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

62. Ugunsdzēsības krānus ierīko 1,35 m augstumā virs grīdas. Tos ievieto speciālos brīvi atveramos skapjos, nišās vai ierīcēs, kurās ir vēdināšanas atvere. Savietotos ugunsdzēsības krānus var ierīkot vienu virs otra, un apakšējam krānam jāatrodas vismaz vienu metru no grīdas.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

63. Ugunsdzēsības sūkņu un elektroaizbīdņu distances vadības pogas izvieto ugunsdzēsības šļūteņu stacionāro iekārtu skapjos vai pie tiem. Vadības pogu atrašanās vietu apzīmē ar norādījuma zīmēm saskaņā ar standartu LVS 446:2004/A1:2006 “Ugunsdrošībai un civilajai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un signālkrāsojums”.

64. Ugunsdzēsības krāni parasti ierīkojami pie durvīm, kāpņu laukumiņos, vestibilos, gaiteņos un citās viegli pieejamās vietās, kur tie netraucē cilvēku evakuāciju.

65. Telpās, kas aprīkotas ar stacionārajām automātiskajām ugunsdzēsības sistēmām, ugunsdzēsības krānus var ierīkot ūdens sprinkleru sistēmās atbilstoši ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un piemērojamajiem standartiem.

8. Aukstā ūdens ūdensvada tīkla aprēķins

66. Iekšējo ūdensvadu tīklu hidraulisko aprēķinu veic, ņemot vērā maksimālo ūdens caurplūdumu sekundē.

67. Sadzīves, ugunsdzēsības un ražošanas ugunsdzēsības ūdensvada apvienotajiem tīkliem pārbauda, kāds ir ugunsdzēsības vajadzībām lietojamā ūdens aprēķina caurplūdums sadzīves un ražošanas vajadzībām lietojamā ūdens maksimālā patēriņa apstākļos, neņemot vērā ūdens patēriņu laistīšanai, dušām un grīdu mazgāšanai.

68. Veicot ūdensvada tīklu hidraulisko aprēķinu, pie sanitāri tehniskajām ierīcēm, kā arī pie vistālāk novietotā un visaugstāk novietotā ugunsdzēsības krāna jānodrošina šī būvnormatīva 3.pielikumā norādītie spiedieni.

69. Ja ir vairāki ūdensvada ievadi, hidrauliskajā aprēķinā jāņem vērā, ka kāds no ievadiem atslēgts. Ja ir divi ievadi, katram no tiem jānodrošina 100 %, bet, ja ir vairāki ievadi, - 50 % caurplūdums.

70. Iekšējā ūdensvada cauruļu diametrus nosaka tādus, kas ļauj maksimāli izmantot garantēto ūdens spiedienu ārējos tīklos. Ēkas sadalošā tīkla sacilpoto posmu diametri nedrīkst būt mazāki par lielākā stāvvada diametru. Dušu pieslēgumiem jāievēro šī būvnormatīva 89.punktā minētie nosacījumi.

71. Ūdensvada stāvvadu diametrus sekciju mezglos nosaka, ievērojot šī būvnormatīva 24. punktā minētos nosacījumus un lietojot koeficientu 0,7.

72. Pieļaujamie ūdens tecēšanas ātrumi, kas ir atkarīgi no cauruļvada materiāla, ir noteikti šī būvnormatīva 8.pielikumā. Sprinkleru un drenčeru sistēmās ūdens tecēšanas ātrums nedrīkst būt lielāks par 10 m/s.

73. Spiediena zudumus cauruļvadu posmos nosaka atbilstoši 9.pielikumam pēc šādas formulas:

(12)

74. Koeficients kl ir:

74.1. dzīvojamo un publisko ēku sadzīves ūdensvadiem - 0,3;

74.2. dzīvojamo un publisko ēku apvienotajos sadzīves un ugunsdzēsības ūdensvadiem, kā arī ražošanas ūdensvadu tīkliem - 0,2;

74.3. apvienotajiem ražošanas un ugunsdzēsības ūdensvadu tīkliem - 0,15;

74.4. ugunsdzēsības ūdensvadiem - 0,1.

75. Spiediena zudumus sekciju mezglos nosaka pēc šādas formulas:

(13)

76. Koeficients f ir:

76.1. sadzīves ūdensvadu sistēmām - 0,5;

76.2. apvienotajām sadzīves un ugunsdzēsības ūdensvadu sistēmām - 0,3.

9. Karstā ūdens ūdensvada tīkla aprēķins

77. Karstā ūdens ūdensvada tīkla hidraulisko aprēķinu, ņemot vērā ūdens cirkulācijas caurplūdumu (l/s), atbilstoši 10.pielikumam veic pēc šādas formulas:

(14)

78. Karstā ūdens cirkulācijas caurplūdumu nosaka pēc šādas formulas:

(15)

79. Lielumus Qht un β nosaka:

79.1. sistēmām, kur nav paredzēta ūdens cirkulācija stāvvados, - maģistrālē un sadalošajā tīklā, ja Δt = 10 °C un β = 1;

79.2. sistēmām, kur ir paredzēta ūdens cirkulācija turpgaitas stāvvados un cirkulācijas stāvvadu pretestība ir mainīga, - ja Δt = 10 °C un β = 1;

79.3. sistēmām ar vienādu pretestību sekciju mezglos vai stāvvados, - turpgaitas cauruļvados no maģistrāles līdz cirkulācijas stāvvadam, ja Δt = 8,5 °C un β = 1,3;

79.4. vienā sekciju mezglā vai stāvvadā, - turpgaitas cauruļvados kopā ar augšējo sadali, ja Δt = 8,5 °C un β = 1.

80. Spiediena zudumus karstā ūdens turpgaitas un cirkulācijas ūdensvada posmos nosaka:

80.1. neņemot vērā cauruļu aizaugšanu, - saskaņā ar šī būvnormatīva 74.punktu;

80.2. ņemot vērā cauruļu aizaugšanu, - pēc formulas ( 12), kur kl ir:

80.2.1. turpgaitas un cirkulācijas sadalošajiem cauruļvadiem - 0,2;

80.2.2. cauruļvadiem siltuma mezglu robežās un stāvvadiem ar dvieļu žāvētājiem - 0,5;

80.2.3. stāvvadiem bez dvieļu žāvētājiem un cirkulācijas stāvvadiem - 0,1.

81. Pieļaujamie ūdens tecēšanas ātrumi nosakāmi saskaņā ar šī būvnormatīva 72.punktu.

82. Spiediena zudumi turpgaitas un cirkulācijas cauruļvados no ūdens sildītāja līdz visattālākajam stāvvadam katrā sistēmas atzarā vai cilpā dažādos atzaros nedrīkst atšķirties vairāk kā par 10 %.

83. Ja nav iespējams ievērot šī būvnormatīva 82.punktā noteiktās prasības, izvēloties cirkulācijas cauruļvadu diametrus, nepieciešami automātiskie caurplūdumu regulējošie ventiļi vai diafragmas.

84. Pieļaujams izmantot diafragmas, kuru diametru nosaka pēc šādas formulas (bet tas nedrīkst būt mazāks par 10 mm):

(16)

85. Sistēmās, kur sekciju mezglos vai stāvvados ir vienādi ūdens spiediena zudumi, turpgaitas un cirkulācijas sadalošajā tīklā kopējiem ūdens spiediena zudumiem no pirmā līdz pēdējam stāvvadam jābūt vismaz 1,6 reizes lielākiem nekā spiediena zudumiem sekciju mezglā vai stāvvadā, ja cirkulācijas nevienmērības koeficients b = 1,3.

86. Cirkulācijas stāvvadu diametru nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 78.punktu, ievērojot nosacījumu, ka ūdens spiediena zudumi katrā sekcijas mezgla vai stāvvada cirkulācijas kontūrā no turpgaitas līdz cirkulācijas sadalošajiem cauruļvadiem neatšķiras vairāk kā par 10 %.

87. Cirkulācijas režīmā spiediena zudumi sekciju mezglos, kas pievienoti slēgtajām karstā ūdens siltumapgādes sistēmām, var būt 30-60 kPa.

88. Spiediena zudumus tīklos, kas pieslēgti atklātajām apvienotajām siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmām, nosaka, ņemot vērā zudumus siltumtīklu cirkulācijas vados, un cirkulācijas režīmā minētie zudumi nedrīkst būt lielāki par 20 kPa.

89. Ja dušas telpā ir vairāk nekā trīs dušu sietiņi, turpgaitas cauruļvadus sacilpo vai projektē kolektora tipa pievienojumu.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

90. Zonētās ūdensapgādes sistēmās augšējā zonā pieļaujama gravitācijas cirkulācija nakts laikā.

10. Aukstā ūdens ūdensvada tīkli

91. Ja ir pieļaujami ūdens padeves pārtraukumi un ir ierīkoti ne vairāk kā 12 ugunsdzēsības krāni, iekšējā aukstā ūdens ūdensvada sistēmā ūdensvada tīkls var būt strupzaru, visos pārējos gadījumos nepieciešami cilpveida tīkli.

92. Divi vai vairāki ievadi nepieciešami:

92.1. ražošanas un noliktavu ēkās, kuru ugunsslodze ir vairāk nekā 1200 MJ/m2 un kurās ir ierīkoti vairāk nekā 12 ugunsdzēsības krāni;

92.2. dzīvojamās ēkās, kur ir vairāk nekā 400 dzīvokļu, kā arī kinoteātros, teātros un klubos, kur skatītāju zālē vairāk nekā 300 vietu;

92.2.1 16 un vairāk stāvu publiskajās un dzīvojamās ēkās;

92.3. sprinkleru un drenčeru sistēmās, ja tajās ir vairāk nekā trīs vadības mezgli;

92.4. pirtīs, kurās ir 200 un vairāk vietu;

92.5. veļas mazgātavās, kuru jauda ir divas tonnas un vairāk sausās veļas vienā maiņā.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

93. Ja ēkai ir divi vai vairāki ievadi, tos pievieno sacilpotam ārējam tīklam. Ārējā tīklā starp ievadiem nepieciešams aizbīdnis vai cita noslēgarmatūra. Ja ēkā ir vairāk nekā 12 ugunsdzēsības krāni un nav iespējams divu ievadu pieslēgums sacilpotam ārējam ūdensvada tīklam, ugunsdzēsības vajadzībām paredz papildu rezerves tilpumus, ūdensapgādes urbumus vai slēgtas ūdens tvertnes vai tilpnes ar atsevišķām sūkņu iekārtām saskaņā ar šī būvnormatīva 168.punktu.

94. Ja ēkā nepieciešami spiediena paaugstināšanas sūkņi, ievadus pirms tiem savieno un ierīko aizbīdni, lai nodrošinātu ūdens padevi no jebkura ievada.

95. Ja iekšējā ūdensvada tīklā ir vairāki ievadi un komercuzskaites mēraparātu mezgli, ierīko vienvirziena vārstus.

95.1 Ja ēkas ūdensapgādes ievads, kas izbūvēts gruntī, ir no metāla materiālu caurulēm, ēkā noslēdzošās armatūras tuvumā jāparedz dielektrisks izolators. Ja gruntī izbūvētas metāla materiāla caurules apkalpo vairākas ēkas, tās savienojot virknē, dielektriski izolatori jāparedz gan pie cauruļvada ieejas ēkā, gan pie izejas no tās. Šādā gadījumā katras ēkas iekšējā ūdensapgādes sistēma jāaprīko ar elektrisko potenciālu izlīdzinošiem stieņiem (zemējumu). Īpaši pasākumi zemējuma nodrošinājumam veicami, ja šādās sistēmās tiek izmantotas elektroiekārtas (piemēram, boileri, sūkņi, aizbīdņi ar elektrisku piedziņu).

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

96. Atsevišķos gadījumos, ja komercuzskaites mēraparātu mezgli nav paredzēti, vienvirziena vārstus neierīko.

97. Attālumam no ievada līdz kanalizācijas izlaidei horizontālā virzienā jābūt ne mazākam par 1,5 m, ja ievada diametrs nav lielāks par 200 mm, un ne mazākam par 3 m, ja ievada diametrs ir lielāks par 200 mm.

98. Ievadu pagriezienu vietās ierīko balstus vai ievadus noenkuro, ja cauruļu savienojumi nespēj izturēt ūdens spiediena dinamiskos spēkus.

99. Ja ievads šķērso pagraba sienas, starp cauruļvadu un būvkonstrukcijām atstāj 0,2 m spraugu, kuru aizdrīvē ar elastīgu ūdens un gāzu necaurlaidīgu materiālu (slapjās gruntīs nepieciešams blīvslēgs). Ūdens ievadu var ievietot apvalkcaurulē.

100. Dzīvojamo un publisko ēku iekšējā ūdensvada sadalošos tīklus parasti izvieto pagrabos, zem grīdām, tehniskajos stāvos un bēniņos.

101. Ja ēkā nav pieļaujama atklāta cauruļu novietošana, iekšējā ūdensvada tīklus izvieto saskaņā ar šī būvnormatīva 8.pielikumu. Izvietojot cauruļvadus zemgrīdas kanālos, paredz pietiekamu skaitu remontlūku. Kanālos un tuneļos nav pieļaujama cauruļu izvietošana virs elektrokabeļiem.

102. Ugunsdrošības nodalījumos atļauts atklāti izbūvēt plastmasas cauruļvadus, ja tie nešķērso ugunsdrošības nodalījumu norobežojošās konstrukcijas. Cauruļvadiem, kuri šķērso ugunsdrošības nodalījumu norobežojošās konstrukcijas, jāparedz ugunsaizsardzība, nodrošinot par vienu pakāpi zemāku ugunsizturību, nekā tā noteikta šķērsojošām konstrukcijām. Ēkās, kas augstākas par deviņiem stāviem, cauruļvadu norobežojošo konstrukciju ugunsizturībai jābūt vienādai ar šķērsojamo konstrukciju ugunsizturību.

103. Degtspējīgu cauruļvadu pretuguns aizsardzību nodrošina saskaņā ar šī būvnormatīva 240.punktu.

104. Plastmasas cauruļu izvietošana tehniskajos kanālos un tuneļos zem elektrokabeļiem nav pieļaujama.

105. Iekšējā ūdensvada sadalošos tīklus ražošanas ēkās parasti izvieto atklāti pa sienām, siju fermām, kolonnām, kā arī zem pārseguma. Ja tas nav iespējams, ūdensvada sadalošos tīklus izvieto tehniskajos kanālos vai tuneļos kopā ar citiem inženiertīkliem, izņemot caurules, pa kurām pārvieto viegli uzliesmojošus, degtspējīgus vai indīgus šķidrumus vai gāzes. Dzeramā ūdens cauruļvadus novieto virs kanalizācijas. Pievadus tehnoloģiskajām iekārtām pieļaujams izvietot grīdas konstrukcijās.

106. Tehniskajos kanālos un tuneļos aukstā ūdens ūdensvada caurules novieto zemāk par karstā ūdens un tvaika caurulēm un nodrošina ar siltumizolāciju.

107. Horizontāli novietotajām iekšējā ūdensvada caurulēm nepieciešams vismaz 2 ‰ slīpums tukšošanas vietas virzienā.

108. Tehniskajos kanālos, šahtās, kabīnēs, tuneļos un telpās ar paaugstinātu mitrumu novietotās caurules nodrošina ar izolāciju pret kondensāciju.

109. Telpās, kur atrodas aukstā ūdens ūdensvads, gaisa temperatūrai jābūt augstākai par 2 °C. Ja tas nav iespējams, veic attiecīgus pasākumus, lai caurules neaizsaltu.

11. Karstā ūdens ūdensvada tīkli

110. Karstā ūdens apgādes sistēmas projektē saskaņā ar šī būvnormatīva 91.punktu un 100. - 108.punktu.

111. Karstā ūdens ūdensvadu sistēmu augstākajos punktos nepieciešamas atgaisošanas iekārtas. Atgaisošanu var veikt arī no visaugstāk novietotajiem ūdens izdales krāniem. Zemākajos punktos jābūt iztukšošanas iespējām.

112. Visus turpgaitas un cirkulācijas cauruļvadus (izņemot pievadus uz sanitāri tehniskajām ierīcēm) nodrošina ar siltumizolāciju.

113. Projektējot cauruļvadus, jāņem vērā to termiskā pagarināšanās un, ja nepieciešams, jāizmanto kompensatori.

12. Cauruļvadi un armatūra aukstajam ūdenim

114. Aukstā ūdens ūdensvada caurulēm un armatūrai jābūt no šādiem materiāliem:

114.1. dzeramā ūdens caurulēm - no būvizstrādājumiem, kuriem ir atbilstību apliecinoši dokumenti;

114.2. tehnoloģiskajām vajadzībām lietojamajām ūdens caurulēm - atkarībā no ūdens kvalitātes prasībām.

115. Caurulēm var būt metinājuma, atloku, vītņu, uzmavu, iemavu, aptveres, blīvgredzenu, lodēti, valcēti un līmēti savienojumi. Ēku iekšējā ūdensapgādē lietojamie cauruļvadu materiāli un to savienojumi noteikti šī būvnormatīva 8. pielikumā. Cinkoto tērauda cauruļu vītnes nepieciešams pārklāt ar krāsu, kurā ir 94 % cinka putekļu. Minētajām caurulēm nedrīkst būt metinātu savienojumu.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

116. Ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas cauruļu un armatūras materiāliem jāatbilst piemērojamo standartu prasībām. Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmās un apvienotajās iekšējā saimnieciskā un ugunsdzēsības ūdensvada sistēmās izmanto tērauda vai ķeta caurules.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

117. Sadzīves un dzeramā ūdens apvienotajā ūdensvadā caurules un ūdens izdales armatūru aprēķina darba spiedienam, kas ir ne mazāks par 600 kPa, bet ugunsdzēsības ūdensvadā un sadzīves un ugunsdzēsības apvienotajā ūdensvadā - spiedienam, kas ir ne mazāks par 1000 kPa. Ražošanas ēku ūdensvados caurules un armatūru aprēķina darba spiedienam, kas atbilst tehnoloģiskajām prasībām.

118. Iekšējos ūdensvada tīklos noslēgarmatūra nepieciešama šādās vietās:

118.1. katrā ievadā;

118.2. sacilpotā tīklā, lai nodrošinātu vismaz vienas cilpas puses atslēgšanu remonta laikā;

118.3. sacilpotā ražošanas aukstā ūdens ūdensvada tīklā, lai nodrošinātu divpusēju ūdens padevi iekārtām, kur nav pieļaujami ūdens padeves pārtraukumi;

118.4. stāvvados, kuros ierīkoti pieci un vairāk ugunsdzēsības krāni;

118.5. sadzīves un ražošanas ūdensvadu tīklu stāvvados trīsstāvu un augstākās ēkās;

118.6. nozarojumos, kuriem pieslēgtas piecas un vairāk ūdens izdales vietas;

118.7. nozarojumos no maģistrālajām līnijām;

118.8. katra dzīvokļa vai viesnīcas numura ievadā;

118.9. klozetpoda skalošanas tvertnes pievados, skalošanas krānos, vietējos sildītājos un nozarojumos uz grupveida dušām;

118.10. nozarojumos uz ēku sekcijām un sekciju mezgliem;

118.11. pirms ārējiem laistīšanas krāniem;

118.12. pirms speciālajām ierīcēm un aparātiem, ja tas ir nepieciešams;

118.13. ugunsdzēsības stāvvadu vidū septiņstāvu un augstākās ēkās.

119. Noslēgarmatūru ieprojektē sacilpoto stāvvadu abos galos tā, lai tā nodrošinātu ūdens padevi abos cilpas virzienos.

120. Jānodrošina piekļūšana stāvvadu noslēgarmatūrai jebkurā laikā. Stāvvadu noslēgarmatūru nedrīkst ierīkot telpās, kur ir iespējama attiecīgo telpu apsaimniekotāju prombūtne.

121. Ja noslēgarmatūra ir ierīkota atzarojumā uz dzīvokli, pie klozetpoda skalošanas tvertnes to pieļaujams neierīkot.

122. Noslēgarmatūru ievadā var neierīkot, ja tā ir ēkas komercuzskaites mēraparāta mezglā.

123. Noslēgarmatūrām, kas aizveras ātri (piemēram, konuskrāns, lodveida ventilis), nosacītais diametrs nedrīkst būt lielāks par 50 mm.

124. Vietās, kur nav pieļaujama ūdens tecēšana pretējā virzienā, ieprojektē vienvirziena vārstus.

125. Ja armatūra ar diametru 50 mm un lielāka ir ierīkota augstāk par 1,6 m no grīdas, nepieciešami apkalpes tiltiņi.

126. 150 mm un mazāka diametra armatūras apkalpošanai līdz 3 m augstumā var izmantot pārvietojamās kāpnes, platformas vai pieslienamās kāpnes, kuru slīpums nav lielāks par 60°, ievērojot attiecīgos darba drošības tehnikas noteikumus.

127. Dzeramā ūdens strūklakas un gāzētā ūdens ietaises izvieto ne tālāk kā 75 m attālumā no ražošanas vietām.

128. Automātiskie spiediena regulatori nepieciešami ēkām ar atsevišķām sadzīves ūdensvada un ugunsdzēsības ūdensvada sistēmām ūdensvada ievados un dzeramā ūdens padeves vadā, kas pieslēgts aiz ugunsdzēsības sūkņiem, ja spiediens ir lielāks nekā noteikts šī būvnormatīva 35. un 36.punktā.

129. Spiediena regulatoru, ja nepieciešams, var ierīkot atsevišķās ēkās vai to daļās un atsevišķos dzīvokļos.

130. Pirms ūdens izdales krāniem var ierīkot diafragmas.

131. Ja nepieciešams, ēkas ūdensvada ievadā spiediena regulatoru novieto aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla, noslēgarmatūras vai spiediena paaugstināšanas sūkņa, turklāt aiz spiediena regulatora ierīko noslēgarmatūru. Lai kontrolētu spiediena regulatora darbu, pirms un aiz tā nepieciešami manometri. Ja nepieciešams, spiediena regulatoru dzīvoklī novieto aiz ievada ventiļa.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

132. Dzīvojamo ēku atkritumu kamerās ierīko laistīšanas krānu, kuram pievada auksto un karsto ūdeni. Desmitstāvu un augstākās ēkās attiecīgajā telpā nepieciešams arī sprinklers.

133. Laistīšanas vai ūdens ņemšanas krāni nepieciešami šādās vietās:

133.1. darba apģērbu garderobēs, ja ražošanas process ir netīrs;

133.2. publiskajās tualetēs;

133.3. tualetēs, kurās ir vismaz trīs klozetpodi;

133.4. mazgātavās, kurās ir vismaz piecas roku mazgātnes;

133.5. telpās, kur nepieciešama mitrā telpu tīrīšana;

133.6. ārējo sienu nišās vai kapēs pie mājas ik pēc 60-70 m pa ēkas perimetru, nodrošinot to neaizsalšanu.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

134. Ja ēkās ir karstā ūdens apgāde, laistīšanas krāniem pievada auksto un karsto ūdeni, izņemot šī būvnormatīva 133.6.apakšpunktā minētajās vietās.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

13. Cauruļvadi un armatūra karstajam ūdenim

135. Karstā ūdens caurulēm, armatūrai un aprīkojumam jābūt termiski izturīgam. Atklātajās apvienotajās siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmās var izmantot tērauda caurules, ja to diametrs ir lielāks par 150 mm.

136. Karstā ūdens ūdensvadu sistēmās vienvirziena vārsti ir nepieciešami šādās vietās :

136.1. karstā ūdens cauruļvada posmos, no kuriem ūdens nokļūst grupveida jaucējkrānos;

136.2. uz cirkulācijas vada atzara no siltumtīkliem pirms termoregulatora;

136.3. uz cirkulācijas vada pirms pieslēguma siltumtīkliem atklātajās apvienotajās siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmās;

136.4. uz cirkulācijas vada un aukstā ūdens ūdensvada pirms pieslēguma ūdenssildītājam vai pievadam no siltā ūdens avota.

137. Noslēgarmatūru projektē saskaņā ar šī būvnormatīva 118., 125., 132. un 133. punktu.

14. Ūdens caurplūduma mērīšanas ierīces

138. Ūdens patēriņa uzskaitei ēku ievados vai ūdensvadu tīklu atzaros izvieto karstā un aukstā ūdens komercuzskaites mēraparātus.

139. Atsevišķiem patērētājiem publiskajās, dzīvojamās un ražošanas ēkās uzstāda ūdens patēriņa mērītājus. Daudzdzīvokļu dzīvojamos namos katrā dzīvoklī uz katra stāvvada veido vienu atzaru, kur uzstāda vienu aukstā vai karstā ūdens patēriņa mērītāju.

140. Komercuzskaites mēraparātu izvēlas atbilstoši vidējam ūdens patēriņam stundā tajā diennaktī (maiņā), kad ir maksimālais ūdens patēriņš. Maksimālais ūdens patēriņš nedrīkst būt lielāks par ražotāja tehniskajos noteikumos paredzēto ūdens nominālo patēriņu.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

141. Komercuzskaites mēraparāta spiediena zudumi ar maksimālo sekundes caurplūdumu nedrīkst būt lielāki par 25 kPa, bet ūdens caurplūdumam ugunsdzēsības vajadzībām – ne vairāk par 100 kPa.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

142. Komercuzskaites mēraparātu spiediena zudumus un diametru nosaka saskaņā ar ražotāja tehniskajiem parametriem. Komercuzskaites mēraparāti atbilst normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību un tiek uzstādīti saskaņā ar tiem.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

143. Ja nav iespējams izvēlēties komercuzskaites mēraparātu, kas iekļaujas robežās starp minimālo un maksimālo ūdens patēriņu stundā, jāizvēlas kombinētie komercuzskaites mēraparāti vai vairāki paralēli saslēgti komercuzskaites mēraparāti ar mazāku diametru.

144. Komercuzskaites mēraparātus uz ūdens ievadiem ierīko telpās, kas atrodas pie ēku ārējām sienām vai to tuvumā viegli pieejamā vietā un kurās ir dabiskais vai mākslīgais apgaismojums un gaisa temperatūra nav zemāka par 5 °C.

145. Karstā ūdens caurplūdumu siltuma mezglos mēra ar aukstā ūdens komercuzskaites mēraparātu, kuru uzstāda pirms ūdenssildītāja.

146. Atklātajās apvienotajās siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmās komercuzskaites mēraparātus ierīko uz turpgaitas vada aiz maisītāja un uz kopējā cirkulācijas vada.

147. Ja komercuzskaites mēraparātu nav iespējams izvietot ēkā, to var izvietot ārpus ēkas speciālā akā.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

148. Katrā pusē komercuzskaites mēraparātam projektē taisnus cauruļu posmus atbilstoši ražotāja prasībām un noslēgarmatūru, kā arī iztukšošanas krānu starp komercuzskaites mēraparātu un ventili (aizbīdni) patērētāja pusē. Ja nepieciešams, jāuzstāda manometrs.

149. Aukstā ūdens komercuzskaites mēraparāta mezglam ir nepieciešama apvadlīnija, ja ēkai ir viens ievads, kā arī tad, ja komercuzskaites mēraparāts nav paredzēts ugunsdzēsības ūdens caurplūduma mērīšanai. Uz apvadlīnijas nepieciešams ventilis (aizbīdnis), ko noplombē aizvērtā stāvoklī. Ja komercuzskaites mēraparāts nav paredzēts ugunsdzēsības ūdens caurplūduma mērīšanai, uz apvadlīnijas nepieciešams elektroaizbīdnis, kas automātiski jāatver, kad tiek ieslēgti ugunsdzēsības sūkņi. Komercuzskaites mēraparāta mezglam paredz manuālo elektroaizbīdņu distances atvēršanu ar vadības pogu no ugunsdzēsības šļūteņu stacionārām iekārtām gadījumos, ja ugunsdzēsības ūdensapgādei nepieciešamā ūdens patēriņa un spiediena nodrošināšanai nav nepieciešami ugunsdzēsības sūkņi.

150. Ūdens ievados, kuru diametrs ir 50 mm un mazāks, aukstā ūdens komercuzskaites mēraparāta mezglam apvadlīnija var nebūt, ja ēkā nav ugunsdzēsības ūdensvada un ja ir pieļaujami ūdens padeves pārtraukumi. Karstā ūdens komercuzskaites mēraparātiem apvadlīnija nav nepieciešama.

151. Ja dzīvojamo ēku grupai ir kopējā ūdens apgādes sistēma, avārijas likvidēšanas vai ugunsdzēsības ūdens patēriņa laikā karstā ūdens padevi var neparedzēt, ja notiek automātiska karstā ūdens apgādes sistēmas atslēgšana ugunsdzēsības ūdens patēriņa laikā.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

15. Sūkņu iekārtas

152. Sūkņu iekārtas ir nepieciešamas, ja ūdens apgādes sistēmās patstāvīgi vai periodiski nevar nodrošināt nepieciešamo spiedienu vai ja centralizētajās karstā ūdens apgādes sistēmās ir nepieciešama piespiedu cirkulācija.

153. Sūkņu iekārtas veidu un tās darba režīmu izvēlas atbilstoši tehniski ekonomiskajiem apsvērumiem, ņemot vērā šādus variantus:

153.1. sūkņi, kas strādā nepārtraukti vai periodiski bez regulējošām tvertnēm;

153.2. sūkņi, kuru ražīgums ir vienāds vai lielāks par maksimālo ūdens patēriņu stundā un kuri strādā atkārtoti īslaicīgā režīmā kopā ar hidropneimatiskajām spiediena tvertnēm (hidroforiem) vai ūdens tilpumu regulēšanas tvertnēm;

153.3. sūkņi, kuru ražīgums ir mazāks par maksimālo ūdens patēriņu stundā un kuri strādā nepārtraukti vai periodiski kopā ar ūdens tilpumu regulēšanas tvertnēm.

154. Sūkņu iekārtas sadzīves, ugunsdzēsības un cirkulācijas sistēmas vajadzībām parasti izvieto katlumājās, ūdens apstrādes iekārtu vai siltuma mezglu telpās.

155. Sūkņu iekārtas (izņemot ugunsdzēsības sūkņu iekārtas) drīkst izvietot dzīvojamajās un publiskajās ēkās, ja to radītais maksimālais trokšņa līmenis nepārsniedz normatīvajos aktos par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās noteikto līmeni.

156. Ugunsdzēsības sūkņu iekārtas ar vai bez hidroforiem var izvietot ēku vai būvju pagrabos, cokolstāvos, pirmajos stāvos un tehniskajos stāvos. Ja nepieciešams, ugunsdzēsības papildu sūkņu iekārtas var izvietot pārējos ēku stāvos. Šo telpu norobežojošo konstrukciju ugunsizturībai jāatbilst ugunsdrošību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai ugunsizturībai. Telpās ierīko apkuri un ventilāciju, kā arī paredz pasākumus pret telpu appludināšanu. Telpām nepieciešama izeja uz evakuācijas ceļu, kas atbilst normatīvo aktu prasībām par būvju ugunsdrošību.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

157. Telpas, kurās atrodas hidropneimatiskās spiediena tvertnes (hidrofori), nedrīkst atrasties līdzās telpām, kurās ir iespējama cilvēku masveida pulcēšanās (50 cilvēku un vairāk), piemēram, zālēm, skatuvēm, garderobēm.

158. Ugunsdzēsības sūkņu iekārtas ir aizliegts izvietot ēkās, kur apkalpojošā personāla prombūtnes laikā tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde.

159. Kompaktās sūkņu iekārtas ar hidrostatu vai hidropneimatisko spiediena tvertni (hidroforu) līdz 50 l tilpumam drīkst izvietot tieši patēriņa vietā.

160. Sūkņu iekārtas, ko lieto dzīvojamo ēku grupām vai ražošanas vajadzībām projektē saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 222 par ūdensapgādes būvēm.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

161. Sūkņu iekārtām, kas strādā bez strūklas pārtraukuma, nav nepieciešamas sanitārās aizsardzības joslas.

162. Ražošanas vajadzībām lietojamās sūkņu iekārtas parasti izvieto tieši ražošanas vietā. Ja nepieciešams, tām jāparedz drošības nožogojums.

163. Sadzīves un ražošanas vajadzībām lietojamo sūkņu iekārtu ražīgumam jābūt:

163.1. sūkņiem, kuri strādā bez ūdens tilpumu regulēšanas tvertnēm, - ne mazākam par maksimālo ūdens patēriņu sekundē;

163.2. sūkņiem, kuri strādā kopā ar ūdens vai hidropneimatiskajām spiediena tvertnēm (hidroforiem) un sūkņiem, kas strādā atkārtoti īslaicīgā režīmā, - ne mazākam par maksimālo ūdens patēriņu stundā;

163.3. ja sūkņi maksimāli izmanto hidropneimatisko spiediena tvertni (hidroforu) vai ūdens tilpumu regulēšanas tvertni, - saskaņā ar šo būvnormatīvu.

164. Sūkņu iekārtu darba spiedienaugstumu, ņemot vērā minimālo garantēto spiedienaugstumu ievadā, nosaka pēc šādas formulas:

(17)

165. Ja nepieciešams, pārbauda spiedienu sistēmā minimālā ūdens patēriņa laikā, ņemot vērā spiedienaugstumu ievadā.

166. Sūkņu iekārtās sūkņus parasti saslēdz paralēli. Ja spiediena svārstības pirms tiem ir lielākas par 200 kPa un ūdens tilpuma regulēšanas tvertņu nav, vēlams sūkņus saslēgt virknes slēgumā ar automātisku vadību atkarībā no nepieciešamā spiediena.

167. Ja spiediens ārējā tīklā ir mazāks par 50 kPa, pirms sūkņiem ir nepieciešama pieņemšanas tvertne, kuras tilpumu nosaka saskaņā ar šo būvnormatīvu.

168. Ja pārtraukumi ūdens apgādē nav pieļaujami, rezerves sūkņu skaitu nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 222 par ūdensapgādes būvēm.

169. Karstā ūdens apgādes sistēmās rezerves cirkulācijas sūknis nav nepieciešams.

170. Spiedvadā pie katra sūkņa ir nepieciešams vienvirziena vārsts, noslēgarmatūra un manometrs, bet sūcvadā - noslēgarmatūra un manometrs.

171. Ja sūcvadā nav spiediena, noslēgarmatūra nav nepieciešama, bet mērīšanai izmanto manovakuummetru.

172. Sūkņu iekārtas nodrošina pret kopējā pieļaujamā trokšņa līmeņa pārsniegšanu.

173. Ugunsdzēsības sūkņu iekārtām nepieciešama rezerves elektroapgāde.

174. Ugunsdzēsības sūkņu sistēmām elektroapgādi paredz no diviem neatkarīgiem elektroapgādes avotiem, ierīkojot automātisko rezerves ieslēgšanas iekārtu.

175. Ja nav iespējams nodrošināt sūkņu iekārtas pietiekamu elektroapgādi, uzstāda rezerves sūkņus ar iekšdedzes dzinēju, nodrošinot atbilstošas ugunsdrošības prasības un dūmgāzu novadīšanas sistēmu.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

176. Visu veidu ūdensapgādes sistēmās sūkņu iekārtām jābūt ar rokas, distances vai automātisko vadību. Ja spiediena paaugstināšanas sūkņu iekārtai ir automātiskā vadība, tai jānodrošina:

176.1. darba sūkņu automātiskā ieslēgšana un apstādināšana atkarībā no spiediena sistēmā;

176.2. rezerves sūkņa automātiskā ieslēgšana darba sūkņa avārijas gadījumā;

176.3. attiecīgs signāls darba sūkņa avārijas gadījumā.

177. Ugunsdzēsības sūkņu iekārtas 50 m un augstākās ēkās, kā arī skatītāju zālēs, apspriežu un konferenču zālēs un ēkās, kurās ir sprinkleru un drenčeru sistēmas, projektē ar rokas, distances un automātisko vadību.

178. Ja ugunsdzēsības sūknim ir automātiskās vai distances vadība, ir nepieciešama nepārtraukta spiediena pārbaude sistēmā.

179. Ugunsdzēsības vajadzībām var izmantot sadzīves vajadzībām lietojamos sūkņus, ja tiem ir paredzēta automātiska spiediena pārbaude.

180. Vienlaikus ar ugunsdzēsības sūkņu iedarbināšanu, kā arī stacionāro automātisko un manuālo ugunsdzēsības sistēmu ieslēgšanos automātiski jāatveras elektroaizbīdnim, kas atrodas uz ievada apvadlīnijas, kā arī pārējo ievadu aizbīdņiem, ja ēkā vai būvē ir cilpveida iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma.

181. Distances vadības ugunsdzēsības sūkņu iedarbināšanas pogas izvieto ugunsdzēsības skapī. Kad minētie sūkņi ieslēdzas, vienlaikus tiek dots signāls dežūrējošajam vai apkalpojošajam personālam. Iedarbināšanas pogu vietā var lietot hidraulisku signāla devēju, kas iedarbojas, kad atver ugunsdzēsības krānu.

182. Ja ūdeni sūknē no tvertnēm, parasti sūkni novieto zem tvertnes ūdens līmeņa. Ja sūkni novieto virs tvertnes ūdens līmeņa, nepieciešams pašsūcošais sūknis vai iekārtas sūkņa piepildīšanai ar ūdeni pirms sūkņa iedarbināšanas. Var lietot arī iegremdējamos sūkņus.

183. Ūdens sūknēšanai no tvertnēm nepieciešami vismaz divi sūcvadi ar pilnu sistēmas ražīgumu katrai tvertnei. Vienu sūcvadu var ierīkot, ja nav rezerves sūkņa vai vismaz divu darba sūkņu.

16. Rezerves tilpumi un regulējošie tilpumi

184. Rezerves tilpumu un regulējošo tilpumu (piemēram, ūdenstorņu, tvertņu, hidropneimatisko spiediena tvertņu (hidroforu), siltuma akumulatoru) tilpumam jābūt pietiekamam, lai līdzsvarotu ūdens patēriņu. Ja nepieciešams, attiecīgajā tvertnē uzglabā ugunsdzēsības ūdens rezervi, ko nodrošina pret izlietošanu citām vajadzībām. Ugunsdzēsības ūdens rezerves uzglabāšanai nav ieteicams izmantot hidropneimatiskās spiediena tvertnes (hidroforus), bet tajā jānodrošina minimālā ūdens rezerve, kas garantē tu ugunsdzēsības sūkņu iedarbināšanu no spiediena devēja.

185. Bezspiediena tvertnes - akumulatorus var lietot pirtīs, veļas mazgātavās vai līdzīgās vietās, kur sagaidāmi lieli īslaicīgi ūdens patēriņi.

186. Ražošanas uzņēmumu dušu telpās, kurās ir 10 un vairāk dušu sietiņu, bezspiediena tvertnes - akumulatori nepieciešami, ja no ārējā tīkla nav iespējams nodrošināt nepieciešamo ūdens daudzumu.

187. Tvertnes regulējošo tilpumu (m3) nosaka:

187.1. spiediena tvertnēm vai hidropneimatiskajām spiediena tvertnēm (hidroforiem), ja sūkņu ražīgums ir vienāds vai lielāks par maksimālo patēriņu stundā:

;

187.2. bezspiediena tvertnēm un spiediena tvertnēm, ja sūkņu ražīgums ir mazāks par maksimālo patēriņu stundā:

(19)

187.3. siltuma akumulatoriem, ja sildītājs nenodrošina maksimālo ražīgumu stundā:

(20)

188. Regulējošā tilpuma koeficientu nosaka:

188.1. ja sūkņu (ūdenssildītāja) iekārtas darbojas nepārtraukti ar mainīgu ražīgumu maksimālā ūdens patēriņa diennaktī (maiņā) vai ja sūkņu iekārtas darbojas ilgstoši, - pēc šādas formulas:

(21)

188.2. ja sūkņu iekārtas (ūdenssildītājs vai siltuma ģenerators) darbojas nepārtraukti un vienmērīgi (arī maksimālā patēriņa stundās), - pēc šādas formulas:

(22)

189. Ja aprēķins tiek veikts siltuma akumulatoriem, (21) un (22) formulā

un vietā lieto un .

190. Lielumus φ1 un φ2 nosaka pēc šī būvnormatīva 12. un 13.pielikuma.

191. Ūdens patēriņa nevienmērības koeficientu stundā nosaka pēc šādas formulas:

(23)

192. Sūkņu iekārtas ūdens padeves nevienmērības koeficientu stundā nosaka pēc šādas formulas:

(24)

193. Siltuma patēriņa nevienmērības koeficientu stundā karstā ūdens maksimālā patēriņa stundā nosaka pēc šādas formulas:

(25)

194. Siltuma padeves nevienmērības koeficientu karstā ūdens apgādes vajadzībām karstā ūdens maksimālā patēriņa stundā nosaka pēc šādas formulas:

(26)

195. Neatkarīgi no aprēķina bez spiediena tvertnes - akumulatora tilpumam jābūt ne mazākam kā (procentos no patēriņa stundā):

195.1. pirtīs - 150;

195.2. dzīvojamās ēkās, kopmītnēs, viesnīcās un slimnīcās - 100;

195.3. veļas mazgātavās, kuru ražība ir līdz 3000 kg veļas maiņā, - 75;

195.4. veļas mazgātavās, kuru ražība ir lielāka par 3000 kg veļas maiņā, - 50;

195.5. ražošanas uzņēmumos 10 - 20 dušu sietiņiem - 200;

195.6. ražošanas uzņēmumos 21 - 30 dušu sietiņiem - 300;

195.7. ražošanas uzņēmumos 31 un vairāk dušu sietiņiem - 400.

196. Centralizētajās karstā ūdens apgādes sistēmās siltuma akumulatori nav nepieciešami, izņemot gadījumus, ja nepieciešams uzkrāt ūdens rezervi (piemēram, pirtīs, veļas mazgātavās).

197. Ugunsdzēsības ūdens rezerves apjomu nosaka vismaz 10 minūšu ilgai uguns dzēšanai no ugunsdzēsības krāniem maksimālā ūdens patēriņa laikā sadzīves un ražošanas vajadzībām. Minēto ugunsdzēsības ūdens rezervi var neparedzēt, ja ir garantēta automātiska ugunsdzēsības sūkņu ieslēgšana.

198. Regulējošām tvertnēm darba tilpumu (m3) nosaka:

198.1. hidropneimatiskajām spiediena tvertnēm (hidroforiem):

(27)

198.2. bezspiediena un spiediena tvertnēm:

(28)

198.3. siltuma akumulatoriem:

(29)

199. Maksimālā un minimālā spiediena attiecības koeficients A ir:

199.1. iekārtām, kas strādā priekšspiediena režīmā - 0,8;

199.2. iekārtām ar spiedienu līdz 50 m, - 0,75;

199.3. iekārtām ar spiedienu virs 50 m, - 0,7.

200. Regulējošā tilpuma rezerves koeficients B ir:

200.1. ja sūkņu iekārtas strādā atkārtoti īslaicīgā režīmā, - 1,2 - 1,3;

200.2. ja sūkņu ražīgums ir mazāks par maksimālo ūdens patēriņu stundā, - 1,1;

200.3. siltuma akumulatoriem - 1.

201. Spiediena tvertņu novietojuma augstumam un minimālajam spiedienam hidropneimatiskajā spiediena tvertnē (hidroforā) jānodrošina patērētājam nepieciešamais ūdens spiedienaugstums.

202. Visu veidu tvertnēm jābūt izgatavotām no nekorodējošiem materiāliem. Ja izmanto korodējošus materiālus, nepieciešama antikorozijas izolācija, turklāt tvertnes iekšpusē jāizmanto materiāli, kas nepazemina dzeramā ūdens kvalitāti.

203. Spiediena tvertnes un bezspiediena tvertnes - akumulatorus izvieto siltās vēdināmās telpās, kuru augstums ir vismaz 2,2 m. Šo telpu norobežojošo konstrukciju ugunsizturībai jāatbilst ugunsdrošību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai ugunsizturībai. Avārijas gadījumiem zem tvertnēm jābūt ūdensnecaurlaidīgam paliktnim vai ūdensnecaurlaidīgai grīdai ar trapu. Attālumam no tvertnes līdz telpas sienām jābūt vismaz 0,7 m, līdz griestiem - 0,6 m un līdz paliktnim - 0,5 m.

204. Spiediena tvertnēm un bezspiediena tvertnēm - akumulatoriem ir nepieciešamas šādas caurules un ierīces:

204.1. ūdens padeves caurule ar pludiņvārstiem, pirms kuriem ierīko noslēgarmatūru;

204.2. novadcaurule;

204.3. pārplūdes caurule;

204.4. iztukšošanas caurule (ar noslēgarmatūru), ko pievieno pārplūdes caurulei;

204.5. ierīces aizsardzībai pret ūdens kondensāta noplūšanu telpā;

204.6. ierīces, kas nodrošina ūdens cirkulāciju, ja dzeramais ūdens tvertnē netiek mainīts biežāk kā ik pēc 48 stundām;

204.7. vēdināšanas caurule;

204.8. ūdens līmeņa rādītājs signalizācijai uz vadības pulti.

205. Ūdens padeves cauruli un novadcauruli var apvienot, ja pirms ūdens padeves vada ievadīšanas kopējā caurulē ierīko vienvirziena vārstu un noslēgarmatūru.

206. Ja tvertnē nav ūdens līmeņa signālierīces, nepieciešama signālcaurule ar diametru 15 mm, kuru pievieno 5 cm zem pārplūdes caurules un izvada izlietnē telpā, kur uzturas strādājošais vai dežurējošais personāls.

207. Hidropneimatiskās spiediena tvertnes (hidroforus) aprīko ar padeves cauruli un izvadcauruli, iztukšošanas cauruli un drošības vārstu. Ja attiecīgajai tvertnei nav membrānas, papildus nepieciešams ūdens līmeņa rādītājs un gaisa uzpildes un regulēšanas iekārta.

208. Atgriezeniskās ūdensapgādes sistēmas tvertnes drīkst izvietot ārpus ēkas. Tās projektē saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 222 par ūdensapgādes būvēm.

17. Kanalizācijas sistēmas

209. Atkarībā no ēkas funkcionālā lietojuma un notekūdeņu savākšanai noteiktajām prasībām projektē šādas iekšējās kanalizācijas sistēmas:

209.1. sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēma - notekūdeņu novadīšanai no sanitāri tehniskajām ierīcēm;

209.2. ražošanas notekūdeņu kanalizācijas sistēma - ražošanas notekūdeņu novadīšanai;

209.3. apvienotā notekūdeņu kanalizācijas sistēma - sadzīves notekūdeņu un ražošanas notekūdeņu novadīšanai, ja ir iespējama to kopēja transportēšana un attīrīšana;

209.4. iekšējās lietusūdens notekas - lietus un sniega kušanas ūdeņu novadīšanai no ēkas jumta.

210. Ražošanas ēkās var projektēt vairākas kanalizācijas sistēmas notekūdeņiem, kas atšķiras pēc satura, temperatūras, agresivitātes un citiem rādītājiem, ja to sajaukšanās nav pieļaujama vai ir nelietderīga.

211. Atsevišķi ražošanas notekūdeņu kanalizācijas un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīkli jāprojektē:

211.1. ražošanas ēkām, kuru ražošanas notekūdeņi jāattīra vai jāapstrādā;

211.2. ja pirtīs un veļas mazgātavās ierīko siltumuztvērējus, izbūvē vietējās attīrīšanas ietaises;

211.3. pārtikas veikalu, ēdināšanas un pārtikas produktu pārstrādes uzņēmumu ēkās.

212. Tehnoloģiskos notekūdeņus, tehnoloģisko tvertņu nosēdumus pēc to tīrīšanas, cilvēku veselībai un videi bīstamas vielas ir aizliegts ievadīt kanalizācijā, bet tie jānovada speciālās tvertnēs tālākai utilizācijai vai dezaktivācijai.

18. Sanitāri tehniskās ierīces un notekūdeņu uztvērēji

213. Ja sadzīves vai ražošanas notekūdeņu kanalizācijai pievieno sanitāri tehniskās ierīces vai uztvērējus, kuru konstrukcijā nav hidraulisko noslēgu (sifonu), hidrauliskos noslēgus (sifonus) izvieto zem ierīcēm vai uztvērējiem.

214. Vienā telpā izvietotai roku mazgātņu grupai (ne vairāk kā sešas mazgātnes) vai trauku mazgātnei ar vairākiem nodalījumiem var ierīkot vienu kopīgu sifonu ar diametru 50 mm, kuru iespējams iztīrīt. Katram ražošanas izlietnes (mazgāšanas vannas) nodalījumam ierīko sifonu ar diametru vismaz 50 mm.

215. Hidrauliskie noslēgi nav nepieciešami ražošanas procesā nepiesārņotiem vai tikai ar mehāniskiem piemaisījumiem (piemēram, sārņi, duļķes) piesārņotiem ražošanas notekūdeņiem, ja tos ievada atsevišķā kanalizācijas tīklā.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

216. Nav pieļaujama vairāku dažādās telpās novietotu sanitāri tehnisko ierīču pievienošana vienam sifonam.

217. Trapu teknē ūdens novadīšanai drīkst ierīkot ne vairāk kā sešām dušām: 1-2 dušām nepieciešams traps ar diametru 50 mm, bet vairākām dušām - ar diametru 100 mm.

218. Speciālo ražošanas notekūdeņu uztvērēju tipu un skaitu nosaka projekta tehnoloģiskajā daļā.

219. Katru klozetpodu aprīko ar individuālajām skalošanas tvertnēm vai skalošanas krāniem.

220. Skolu, slimnīcu un poliklīniku tualetēs klozetpodus ieteicams aprīkot ar skalošanas ierīcēm, kas darbināmas ar pedāli.

221. Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vietu un izglītības iestāžu, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu, kā arī bērnu sociālās aprūpes iestādēs, vispārizglītojošo skolu un internātskolu jaunāko klašu audzēkņu tualetes telpas aprīkojamas ar bērnu sēdpodiem.

222. Publiskajās ēkās, kurās uzturas daudz cilvēku, kā arī publiskajās tualetēs klozetpodu un urinālu skalošanu var veikt no kopējās tvertnes, ja ir nodrošināta minētā procesa automatizācija.

223. Vīriešu tualešu nodalījumos pie sienas vai uz grīdas novietojami urināli.

224. Ja nepieciešams, publiskajās un ražošanas ēkās sieviešu personāla higiēnas telpās var uzstādīt bidē.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

225. Virs starpstāvu pārsegumiem izvietotajās dušu telpās, kā arī ražošanas uzņēmumu un sporta būvju sadzīves telpās ieteicamas dušas ūdeņu vāceles.

226. Trapi ir nepieciešami šādās vietās:

226.1. viesnīcu numuru sanitārajos mezglos, sanatoriju, kempingu, tūristu bāzu sanitāri tehniskajās telpās, tualetēs, kurās ir trīs un vairāk klozetpodu vai pisuāru, sieviešu personāla higiēnas telpās, kā arī mazgātavās, kurās ir piecas un vairāk roku mazgātnes, – trapi ar diametru 50 mm;

226.2. dzīvojamo māju atkritumu kamerās - trapi ar diametru 100 mm;

226.3. telpās, kur nepieciešama grīdu mitrā apkope vai kur to prasa ražošanas apstākļi, - saskaņā ar tehnoloģisko uzdevumu;

226.4. dušu telpās, kurās ir trīs līdz astoņas dušas, - traps ar diametru 50 mm, bet telpās, kurās ir vairāk nekā astoņas dušas, - traps ar diametru 100 mm.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

227. Trapus var neierīkot dzīvokļu un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu vannas istabās.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

228. Grīdas slīpumam dušu telpās jābūt 10-20 0/00 teknes vai trapa virzienā. Tekņu izmēram un slīpumam jānodrošina notekūdeņu plūsmas pašattīrīšanās ātrums un pildījums ne vairāk kā 0,8 no teknes dziļuma.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

229. Sanitāri tehnisko ierīču novietošanas augstumi noteikti šī būvnormatīva 14.pielikumā.

19. Kanalizācijas tīkli

230. Notekūdeņus novada pa pašteces cauruļvadiem un, ja nepieciešams, pa spiedvadiem vai vakuuma cauruļvadu sistēmām.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

231. Ražošanas notekūdeņus, kuriem nav nepatīkamas smakas un kuri neizdala kaitīgas gāzes un tvaikus, var novadīt pa atklātām pašteces teknēm, ja tas ir tehnoloģiski nepieciešams. Minētajā gadījumā ierīko kopēju hidraulisko noslēgu.

232. Kanalizācijas tīkla posmus būvē taisnā līnijā. Kanalizācijas cauruļvada izbūves virzienu maina un attiecīgās ierīces pievieno ar savienojošo detaļu palīdzību. Ir aizliegts mainīt caurules slīpumu starp pieslēgumiem.

233. Zem telpu griestiem, pagrabos un tehniskajās pagrīdēs novadošos cauruļvadus pievieno stāvvadiem ar slīpiem krustgabaliem un trejgabaliem.

234. Novadošo cauruļu divpusēja pievienošana stāvvadiem no vannām vienā līmenī pieļaujama tikai ar slīpiem krustgabaliem.

235. Sanitāri tehniskās ierīces, kas izvietotas viena stāva dažādos dzīvokļos, nedrīkst pievienot pie kopējās novadcaurules.

236. Lietot taisnos krustgabalus, novietojot tos horizontālā plaknē, ir aizliegts.

237. Atbilstoši stiprības un noturības pret koroziju prasībām kanalizācijas sistēmā lieto šādas caurules:

237.1. pašteces sistēmās - ķeta, nerūsējošā vai ķīmiski noturīgā tērauda, plastmasas, stikla, betona vai dzelzsbetona;

237.2. spiediena sistēmās - spiediena ķeta, nerūsējošā vai ķīmiski noturīgā tērauda, vara vai plastmasas.

238. Ēku iekšējā kanalizācijā lietojamie cauruļvadu materiāli un to savienojumi ir noteikti šī būvnormatīva 8.pielikumā.

239. Iekšējās kanalizācijas tīklus parasti būvē:

239.1. atklāti - sanitāri tehniskajās telpās, pagrīdēs, pagrabos, cehos, palīgtelpās, gaiteņos, tehniskajos stāvos, bēniņos un speciālās tīklu izvietošanai paredzētās telpās, piestiprinot pie ēkas konstrukcijām (piemēram, sienām, kolonnām, griestiem, fermām) vai nostiprinot uz speciāliem balstiem;

239.2. segti - ēku pārseguma konstrukcijās, zem grīdas (gruntī, kanālos), paneļos, sienu ailās, zem apšuvuma, pie sienām piebūvētās kārbās, piekārtajos griestos, vertikālajās šahtās un grīdas konstrukcijās, ierīko lūkas iepretim revīzijām.

240. Lietojot plastmasas kanalizācijas (t.sk. vēdināšanas) cauruļvadus, ievēro šādus nosacījumus:

240.1. cauruļvadiem, kuri šķērso ugunsdrošības nodalījumu norobežojošās konstrukcijas, jāparedz ugunsaizsardzība, nodrošinot par vienu pakāpi zemāku ugunsizturību, nekā tā ir noteikta šķērsojošām konstrukcijām;

240.2. ēkās, kas augstākas par deviņiem stāviem, cauruļvadu norobežojošo konstrukciju ugunsizturībai jābūt vienādai ar šķērsojamo konstrukciju ugunsizturību;

240.3. cauruļvadu norobežojošajās konstrukcijās ir pieļaujamas tehnoloģiskās ailes, kurās atveramo lūku, durvju vai noņemamo paneļu ugunsizturība atbilst norobežojošajai konstrukcijai.

241. Iekšējās kanalizācijas tīkla izbūve ir aizliegta šādās vietās:

241.1. zem griestiem, sienās un grīdā dzīvojamās istabās, bērnudārzu guļamtelpās, slimnīcu palātās, ārstniecības kabinetos, ēdamzālēs, pārvaldes ēku darba kabinetos, sēžu zālēs, skatītāju zālēs, bibliotēkās, mācību auditorijās, elektrosadales, transformatoru un automātikas vadības telpās, pieplūdes ventilācijas kamerās un sevišķa režīma ražošanas telpās;

241.2. zem griestiem (atklāti vai segti) virtuvēs, ēdināšanas uzņēmumu telpās, tirdzniecības zālēs, pārtikas produktu un vērtīgu mantu noliktavu telpās, vestibilos un telpās, kurām ir vērtīgs mākslinieciskais noformējums, ražošanas telpās, kur iebūvētas ražošanas krāsnis, kurām nav pieļaujama mitruma nokļūšana, kā arī telpās, kurās tiek ražotas vērtīgas mantas un materiāli, kuru kvalitāte pazeminās, ja uz tām nokļūst mitrums.

242. Pieplūdes vēdināšanas kameru telpās pieļaujama lietusūdeņu noteku stāvvadu novietošana ārpus gaisa ņemšanas zonas.

243. Ēdināšanas uzņēmumos, slimnīcu palātās un ārstniecības kabinetos pieļaujama kanalizācijas novadu izbūve sienā un grīdās tām sanitāri tehniskajām ierīcēm un iekārtai, kuras nepieciešams izvietot attiecīgajās telpās.

244. Sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas stāvvadus (arī no citiem patērētājiem cauri nākošos), ēdināšanas uzņēmumu ražošanas, noliktavu, preču pieņemšanas, pārdošanas un palīgtelpās var izvietot kārbās un neierīkot revīzijas.

245. Kanalizācijas tīklam nepieciešami šādi pievienojumi, kuru strūklas pārtraukums ir vismaz 20 mm no uztverošās piltuves virsmas:

245.1 tehnoloģiskās iekārtas pārtikas produktu izgatavošanai un pārstrādei;

245.2. iekārtas un sanitāri tehniskās ierīces ēdināšanas uzņēmumos trauku mazgāšanai;

245.3. baseinu un dzeramā ūdens tvertņu pārplūdes un iztukšošanas cauruļvadi.

246. Sanitāri tehnisko ierīču novadošos cauruļvadus ieteicams ierīkot virs grīdas (slimnīcu palātās un ārstniecības kabinetos tos nosedz un nodrošina hidroizolāciju).

246.1 Sanitāri tehnisko ierīču novadcaurules daudzstāvu ēkās, kur stāvu skaits ir 17 un vairāk, pieslēdz vismaz 1,5–2 m augstāk par horizontālo posmu vai horizontāli novietotā cauruļvadā vismaz 2 m attālumā aiz pagrieziena vietas.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

247. Cauruļvadus, pa kuriem novada notekūdeņus, kas satur cilvēku veselībai un videi bīstamas vielas, ierīko zem grīdas kanālos, kas izbūvēti līdz grīdas līmenim un pārsegti ar noņemamām plātnēm, vai, ja ir atbilstošs pamatojums, caurstaigājamos tuneļos.

248. Katrai sprādzienbīstamai ražotnei nepieciešama atsevišķa kanalizācija ar patstāvīgām izlaidēm, ventilācijas stāvvadiem un hidroaizvariem atbilstoši drošības tehnikas prasībām un saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. Ražošanas notekūdeņus, kuros ir degtspējīgi un viegli uzliesmojoši šķidrumi, ir aizliegts pievienot sadzīves notekūdeņu un lietusūdens notekām.

249. Iekšējos sadzīves un ražošanas kanalizācijas tīklus, kuri novada notekūdeņus ārējā kanalizācijas tīklā, vēdina caur stāvvadiem, kuru gaisa izplūdes posmi izvietojami šādā augstumā:

249.1. virs lēzena neekspluatējama jumta - 0,3 m;

249.2. virs slīpa jumta - 0,5 m;

249.3. virs ekspluatējama jumta – 3 m;

249.4. virs savācošās vēdināšanas šahtas virsmas - 0,1 m.

250. Kanalizācijas stāvvadu gaisa izplūdes posmus virs jumta izvieto vismaz 4 m (pa horizontāli) attālumā no atveramiem logiem un balkoniem, ja tie atrodas vienā līmenī vai augstākā līmenī attiecībā pret gaisa izplūdes posmu un vismaz 8 m attālumā no pieplūdes vēdināšanas. Vēdināšanas stāvvadu galiem jumtiņi nav nepieciešami.

250.1 Daudzstāvu ēkās, kur stāvu skaits ir 17 un vairāk, ir pieļaujamas stāvvada vertikalitātes izmaiņas (atkāpju ierīkošana), ja vienāds gaisa spiediens tiek nodrošināts stāvvada daļā, kur tas pāriet horizontālā cauruļvadā (pie pirmā pārlocījuma punkta), un horizontālajā cauruļvadā pēc otrā pārlocījuma punkta. Šos nosacījumus var izpildīt, ierīkojot ventilācijas apvadcauruli, kas savieno pirmo (virs pārlocījuma punkta) un otro (zem pārlocījuma punkta) stāvvada posmu. Cauruļvada diametram jābūt vismaz 100 mm.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

250.2 Daudzstāvu ēkās, kur stāvu skaits ir 17 un vairāk, stāvvadus ar horizontāliem cauruļvadiem savieno pakāpeniski (ar trim atzarojumiem pa 30° vai četriem pa 22,5°).

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

250.3 Daudzstāvu ēkās, kur stāvu skaits ir 17 un vairāk, stāvvadu pamatnē paredz betona balstus vai citus drošus stiprinājumus.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

251. Ir aizliegts savienot kanalizācijas stāvvadu vēdināšanas gaisa izplūdes posmus ar telpu vēdināšanas sistēmām un dūmvadiem.

252. Lai nepieciešamības gadījumā novērotu notekūdeņu kustību no tehnoloģiskas iekārtas uz cauruļvadiem, kuri novada notekūdeņus, ierīko strūklas pārtraukumu vai skatlodziņu.

253. Sadzīves un ražošanas kanalizācijas tīklos nepieciešama revīzija vai noslēgtapa tīrīšanai šādās vietās:

253.1. uz stāvvadiem apakšējā un augšējā stāvā un virs atkāpēm, kā arī stāvvadu posmos, kas izvietoti pagrabos;

253.2. piecstāvu un augstākās dzīvojamās ēkās - vismaz ik pēc trim stāviem;

253.3. novadcauruļvadu posmu sākumā (tecēšanas virzienā), ja pievienojamo ierīču skaits ir trīs un vairāk un zem tām nav ietaišu tīrīšanai;

253.4. tīkla pagriezienos - ja mainās plūsmas virziens un attiecīgo cauruļvada posmu nevar iztīrīt caur citiem posmiem.

254. Kanalizācijas tīkla horizontālajos posmos lielākie atstatumi starp revīzijām vai noslēgtapām tīrīšanai ir noteikti 3.tabulā.

255. Kanalizācijas cauruļvadus izbūvē tā, lai aizsargātu caurules no sasalšanas un sagrūšanas pastāvīgo vai īslaicīgo slodžu iedarbības rezultātā.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

256. Ražošanas kanalizācijas tīkliem, pa kuriem novada notekūdeņus, kuri neizdala nepatīkamu smaku, kaitīgas gāzes vai tvaikus, skatakas var izbūvēt ražošanas telpās. Skatakas uz iekšējiem ražošanas notekūdeņu kanalizācijas tīkliem ar diametru 100 mm un vairāk ir nepieciešamas:

256.1. cauruļvadu pagriezienos;

256.2. vietās, kur mainās cauruļvadu slīpums un diametrs;

256.3. atzarojuma vietās un garos taisnos posmos saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 223 par kanalizācijas būvēm.

257. Ražošanas notekūdeņu kanalizācijas tīkliem, pa kuriem novada notekūdeņus, kuri izdala nepatīkamu smaku, kaitīgas gāzes vai tvaikus, skataku ierīkošanas iespējas un to konstrukciju nosaka saskaņā ar attiecīgo nozaru būvnormatīviem.

258. Skataku ierīkošana uz sadzīves kanalizācijas tīkliem ēku iekšpusē ir aizliegta.

3.tabula

Cauruļvada diametrs

Atstatumi starp revīzijām un noslēgtapām tīrīšanai atkarībā no notekūdeņu veida

Tīrīšanas ietaises veids

nepiesārņoti ražošanas notekūdeņi un lietusūdens

sadzīves un ražošanas notekūdeņi

lielu peldvielu daudzumu saturoši ražošanas notekūdeņi

mazāks par 100 mm

16 m

12 m

10 m

revīzija

mazāks par 100 mm

10 m

8 m

6 m

noslēgtapa tīrīšanai

100-150 mm

20 m

15 m

12 m

revīzija

100-150 mm

15 m

10 m

8 m

noslēgtapa tīrīšanai

200 mm un vairāk

25

20

15

revīzija

Piezīmes:
1. Zem griestiem iebūvētajās kanalizācijas tīklu piekārtajās līnijās vēlamas noslēgtapas tīrīšanai, kas izvadītas uz augstāk novietoto stāvu, izvietojot lūku grīdā vai atklāti (atkarībā no telpas funkcionālā lietojuma).
2. Revīzijas un noslēgtapas tīrīšanai izvieto vietās, kur tās ir iespējams ērti apkalpot.
3. Uz apakšzemes kanalizācijas cauruļvadiem revīzijas iebūvē akās, kuru diametrs ir vismaz 0,7 m. Aku dibena slīpumam jābūt vismaz 5 ‰ revīzijas atloka virzienā.

259. Sanitāri tehniskās ierīces, kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram, pagrabos), kanalizācijas sistēmai pievieno atsevišķi, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot ierīci, kas novērš pagraba applūšanu no ārējās kanalizācijas sistēmas. Aiz minētās ierīces ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

260. Kanalizācijas tīkla izlaidēm no pagraba telpām jābūt vismaz 20 ‰ slīpām.

261. Pagraba telpas, kurās atrodas kanalizācijas cauruļvadi, ar bezailu sienām jāatdala no noliktavu telpām, kur tiek glabāti produkti vai vērtīgas mantas.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

262. Izlaides garumam no stāvvada, revīzijas vai noslēgtapas tīrīšanai līdz skatakas asij jābūt ne lielākam par 4.tabulā norādīto.

4.tabula

Cauruļvada diametrs (mm) 50 100 150 un vairāk
Izlaides garums no stāvvada, revīzijas vai noslēgtapas tīrīšanai līdz skatakas asij (m) 8 12 15

Piezīmes:
1. Nepiesārņotiem notekūdeņiem un lietusūdeņiem izlaides garumu var palielināt līdz 20 m, ja cauruļu diametrs ir 100 mm un vairāk.
2. Sadzīves kanalizācijas izlaidēm, uz kurām nav iespējams izvietot kontrolaku pirms pieslēgšanas ielu kanalizācijas tīklam vai nodrošināt revīzijas ierīkošanu virs ielas līmeņa ēkas iekšpusē, jāparedz revīzijas aka, kuras malas atrodas vismaz 0,5 m augstāk par revīzijas vāku.

263. Izlaides diametrs ir jāaprēķina. Tas nedrīkst būt mazāks par vislielāko no attiecīgajai izlaidei pievienojamo stāvvadu diametriem.

264. Izlaides ārējam tīklam pievieno vismaz 90° leņķī (skatot notekūdeņu tecēšanas virzienā). Uz izlaidēm var ierīkot šādas pārgāzes:

264.1. līdz 0,3 m – atklātās - pa betona ūdens noteku teknē, kas ar plūstošu pagriezienu nonāk ārējās kanalizācijas akā;

264.2. vairāk nekā 0,3 m – segtās - stāvvada vai līdz 45° slīpa cauruļvada veidā, kura šķērsgriezums nav mazāks par pievadcauruļvada šķērsgriezumu. Minētajā gadījumā jānodrošina kanalizācijas izvada tīrīšana no skatakas.

265. Kanalizācijas izlaides ar diametru līdz 150 mm var ierīkot ar brīvu krītošu pārgāzi kontrolakā vai speciālā skatakā pirms pieslēguma ielu kanalizācijas tīklam.

266. Vietās, kur izlaides šķērso pagraba sienas vai ēkas pamatus, veic šī būvnormatīva 99.punktā minētos pasākumus.

267. Stāvvadu pievieno horizontāli novietotiem cauruļvadiem vismaz 45° leņķī.

20. Kanalizācijas tīklu aprēķins

268. Kanalizācijas cauruļvadu aprēķinu veic, nosakot šķidruma kustības vidējo ātrumu v (m/s) un pildījumu H/d ar nosacījumu, ka

, kur (30)

K = 0,5 - plastmasas cauruļvadiem;

K = 0,6 - citu materiālu cauruļvadiem.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

269. Šķidruma kustības vidējam ātrumam jābūt vismaz 0,7 m/s un cauruļvada pildījumam – vismaz 0,3. Ja nosacījumu (30) nevar izpildīt nepietiekoša sadzīves notekūdeņu caurplūduma dēļ, cauruļvadu bezaprēķina posmi, kuros cauruļvadu diametrs ir līdz 50 mm, jāizbūvē ar 30 ‰ slīpumu , bet posmi, kuros cauruļvadu diametrs ir 75-100 mm, - ar 20 ‰ slīpumu. Ja cauruļvada diametrs ir lielāks, jāievēro Latvijas būvnormatīvā LBN 223 par kanalizācijas būvēm noteiktie nosacījumi.

270. Ja cauruļvadu aprēķina metodika dota ražotāja instrukcijās, šo noteikumu 268. un 269.punktā minētie nosacījumi nav saistoši, izņemot nosacījumu par bezaprēķina posmiem.

271. Ražošanas notekūdeņu kanalizācijas sistēmās (arī atklātās teknēs) pašattīrīšanās ātrums un cauruļvadu pildījums nosakāms, ņemot vērā ražošanas notekūdeņu piesārņojumu transportēšanas nepieciešamību.

272. Cauruļvadu slīpums nedrīkst būt lielāks par 150 ‰ (izņemot nozarojumus no sanitāri tehniskajām ierīcēm, kuru garums ir līdz 1,5 m).

273. Kanalizācijas stāvvada diametru nosaka pēc 5.tabulas atkarībā no notekūdeņu aprēķina caurplūduma, novadcaurules vislielākā diametra un tās pievienošanas leņķa stāvvadam.

5. tabula

Stāvvada nozarojumi

Vēdināmā kanalizācijas stāvvada maksimālā caurlaides spēja (l/s)

Stāvvada iekšējais diametrs (mm)

Diametrs (mm)

Pievienojuma leņķis stāvvadam (grādos)

50

55

70

75

85

100

105

125

150

45

90

0,7

0,9

1,6

1,9

2,6

3,8

4,3

6,6

10,3

 

60

1,0

1,3

2,4

2,9

3,9

5,8

6,5

9,9

15,4

 

45

1,2

1,5

2,8

3,3

4,4

6,6

7,4

11,3

17,6

50

90

0,7

0,9

1,5

1,8

2,5

3,7

4,1

6,3

9,8

 

60

1,0

1,3

2,3

2,7

3,7

5,5

6,2

9,5

14,8

 

45

1,2

1,5

2,6

3,1

4,2

6,3

7,1

10,8

16,8

70

90

1,3

1,6

2,2

3,2

3,6

5,5

8,5

 

60

2,0

2,4

3,2

4,8

5,4

8,2

12,8

 

45

2,3

2,7

3,7

5,4

6,1

9,4

14,6

75

90

1,5

2,1

3,1

3,5

5,3

8,3

 

60

2,3

3,1

4,6

5,2

8,0

12,4

 

45

2,6

3,5

5,3

6,0

9,1

14,1

85

90

2,0

2,9

3,3

5,0

7,9

 

60

3,0

4,4

5,0

7,6

11,8

 

45

3,4

5,0

5,6

8,6

13,4

100

90

2,7

3,1

4,7

7,3

 

60

4,1

4,6

7,1

11,0

 

45

4,7

5,3

8,0

12,5

105

90

3,0

4,6

7,2

 

60

4,5

6,9

10,8

 

45

5,2

7,9

12,3

125

90

4,3

6,7

 

60

6,4

10,0

 

45

7,3

11,4

150

90

6,2

 

60

9,3

 

45

10,5

Piezīmes:
1. Tabulā dota stāvvada caurlaides spēja, ja stāvvadam ir 50 mm augsti hidrauliskie noslēgi. Ja stāvvadam ir 60 mm augsti hidrauliskie noslēgi, caurplūdes spēja jāpalielina par 20 %, ja stāvvadam ir 70 mm augsti hidrauliskie noslēgi, – par 40 %.
2. Caurlaides spēja aprēķināta stāvvadiem, kuru augstums ir lielāks par 90 tā diametriem. Ja stāvvada augstums ir mazāks par 90 tā diametriem, caurlaides spēja jāpalielina reizes.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

274. Kanalizācijas stāvvada vēdināšanas posma diametrs nedrīkst būt mazāks par sanitāri tehniskās ierīces novadcaurules lielāko diametru.

275. Kopējam vēdināšanas stāvvadam var pievienot vairākus kanalizācijas stāvvadus. Ja kanalizācijas vēdināšanas cauruļvads apvieno vairākus stāvvadus, tā diametru nosaka, ņemot vērā sistēmai pieslēgto sanitāri tehnisko ierīču skaitu: līdz 120 ierīcēm – 100 mm; līdz 300 ierīcēm – 125 mm; līdz 1200 ierīcēm – 150 mm; vairāk par 1200 ierīcēm – 200 mm.

276. Apvienotajam horizontāli novietotajam vēdināšanas cauruļvadam jābūt ar 10 ‰ slīpumam stāvvadu virzienā.

277. Ja notekūdens caurplūdums ir lielāks nekā norādīts 6.tabulā, kanalizācijas stāvvadam ierīko papildu vēdināšanas stāvvadu, ko ik pēc stāva pievieno kanalizācijas stāvvadam vai ik pēc stāva savieno divus tuvu stāvošus kanalizācijas stāvvadus, kuriem ir vienāds diametrs. Papildu vēdināšanas stāvvada diametram jābūt par vienu izmēru mazākam nekā kanalizācijas stāvvada diametrs.

278. Papildu vēdināšanas stāvvadu pieslēdz kanalizācijas stāvvadam zem pēdējās apakšējās sanitāri tehniskās ierīces vai uz augšu virzītā slīpā trejgabala atzarā, kas iebūvēts kanalizācijas stāvvadā virs attiecīgajā stāvā visaugstāk novietotās sanitāri tehniskās ierīces malas vai revīzijas.

279. Nevēdināmos kanalizācijas stāvvadus drīkst ierīkot, ja ēkā ir vismaz viens vēdināms stāvvads un notekūdeņu caurplūdums attiecīgajos stāvvados nav lielāks par 6.tabulā minētajiem lielumiem. Nevēdināmam kanalizācijas stāvvadam jābeidzas ar noslēgtapu tīrīšanai, kas ierīkota krustgabala vai trejgabala uzmavā virs novada no visaugstāk novietotās sanitāri tehniskās ierīces.

280. Ēkās, kas nav augstākas par pieciem stāviem, nevēdināmā stāvvada galā var ievietot kanalizācijas vakuumvārstu, ja attiecīgajā ēkā ir vismaz viens vēdināms stāvvads. Vakuumvārstam jāatrodas virs visaugstāk novietotās sanitāri tehniskās ierīces malas. Minētajā gadījumā stāvvada caurlaides spēju nosaka pēc 6.tabulas.

6. tabula

Stāvvada darba augstums (m)

Nevēdināmā kanalizācijas stāvvada maksimālā caurlaides spēja (l/s)

Stāvvada iekšējais diametrs (mm)

50

55

70

75

85

100

105

125

150

1

1,8

2,4

3,9

4,4

5,8

7,8

8,7

12,2

17,3

2

1,1

1,3

2,3

2,6

3,4

4,7

5,8

7,2

10,2

3

0,7

1,0

1,5

1,8

2,3

3,1

3,4

4,8

6,8

4

0,6

0,7

1,1

1,3

1,7

2,3

2,5

3,5

4,9

5

0,5

0,6

0,8

1,0

1,3

1,7

1,9

2,7

3,8

6

0,5

0,6

0,7

0,8

1,0

1,4

1,5

2,1

3,0

7

0,5

0,6

0,6

0,6

0,8

1,1

1,3

1,7

2,5

8

0,5

0,6

0,6

0,6

0,7

0,9

1,1

1,4

2,1

9

0,5

0,6

0,6

0,6

0,7

0,8

0,9

1,2

1,8

10

0,5

0,6

0,6

0,6

0,7

0,8

0,8

1,1

1,4

11

0,5

0,6

0,6

0,6

0,7

0,8

0,8

0,9

1,3

12

0,5

0,6

0,6

0,6

0,7

0,8

0,8

0,9

1,1

13 un vairāk

0,5

0,6

0,6

0,6

0,7

0,8

0,8

0,9

0,9

Piezīme:
Tabulā dota stāvvada caurlaides spēja, ja stāvvadam ir 50 mm augsti hidrauliskie noslēgi. Ja stāvvadam ir 60 mm augsti hidrauliskie noslēgi, caurplūdes spēja jāpalielina par 20 %, ja stāvvadiem ir 70 mm augsti hidrauliskie noslēgi, – par 40 %.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

281. Ražošanas kanalizācijas cauruļvadiem, kas novada notekūdeņus, kuros ir daudz mehānisko piemaisījumu (piemēram, sārņi, metāla skaidas, kaļķi), slīpumu nosaka pēc hidrauliskā aprēķina, ja caurulēs ir nodrošināts pašattīrīšanās ātrums un pildījums ir ne mazāks par 0,3.

21. Vietējas ietaises notekūdeņu attīrīšanai un pārsūknēšanai

282. Ražošanas notekūdeņus, kurus saskaņā ar notekūdeņu novadīšanas noteikumiem nedrīkst novadīt kanalizācijas tīklā vai ūdenstilpē, kā arī ražošanas notekūdeņus, kuros ir vērtīgi ražošanas atkritumi, attīra vietējās attīrīšanas ietaisēs, ko izvieto attiecīgajā ēkā vai blakus tai.

283. Ja nepieciešams, izlietotos ķīmiskos reaģentus pirms izvadīšanas no laboratorijas neitralizē ar laboratorijas līdzekļiem, turklāt notekūdeņu pH jābūt no 6,5 līdz 8,5.

284. Infekciju slimnīcu un nodaļu notekūdeņus, kā arī to mikrobioloģisko laboratoriju notekūdeņus, kurās strādā ar 2-4 bīstamības klases kultūrām, pirms ievadīšanas sadzīves kanalizācijas tīklā dezinficē.

285. Degtspējīgo vielu uztvērējos uz pievadošajiem cauruļvadiem nepieciešami hidrauliskie blīvslēgi un izplūdes vēdināšana.

286. Naftas produktu uztvērējos ievadāmos notekūdeņus iepriekš attīra dūņu vai smilšu uztvērējos.

287. Ja notekūdeņos ir peldvielas vai citi piemaisījumi, ierīko nekustināmas restes - kopīgas visai kanalizācijas sistēmai vai tikai atsevišķiem notekūdeņiem, ja piemaisījumu pārsūknēšanai nav paredzēti sūkņi. Restes ierīko speciālās pieņemšanas tvertnes kamerās, akās vai tieši kanālos. Restu slīpuma leņķim pret horizontālo plakni notekūdeņu tecēšanas virzienā jābūt ne mazākam par 60°.

288. Neitralizatorus, smilšu uztvērējus, nostādinātājus, naftas produktu uztvērējus, restes un citas attīrīšanas ietaises, kā arī sadzīves un ražošanas kanalizācijas sūkņu stacijas projektē saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 223 par kanalizācijas būvēm.

289. Sūkņu iekārtas pieņemšanas tvertnes tilpumu nosaka atbilstoši notekūdeņu pieteces stundu grafikam un sūkņu darba režīmam, turklāt, nosakot pieņemšanas tvertnes tilpumu sūkņu iekārtai, kas darbojas automātiski, jāievēro nosacījums, ka sūkņiem jāieslēdzas ne biežāk, kā norādīts ražotāja tehniskajos noteikumos, bet, ja pieteces stundu grafika nav, - tvertnes tilpumu nosaka atbilstoši 5-10 % no maksimālās notekūdeņu pieteces stundā.

290. Pieņemšanas tvertnēs ierīko līmeņu rādītājus, pieplūdes - izplūdes vēdināšanu, un, ja nepieciešams, ietaises izgulsnējušos nosēdumu uzmaisīšanai.

291. Pieņemšanas tvertnes un sūkņus, kas pārsūknē ražošanas notekūdeņus, kuri neizdala nepatīkamas smakas, indīgas gāzes un tvaikus, kā arī pneimatiskās sūkņu iekārtas ir atļauts izvietot publisko un ražošanas ēku iekšpusē.

292. Pieņemšanas tvertnes un sūkņus, kas pārsūknē sadzīves un ražošanas notekūdeņus, kuros ir toksiski vai ātri pūstoši piesārņojumi vai kuri izdala nepatīkamas smakas, indīgas gāzes un tvaikus, izvieto atsevišķā ēkā vai pagrabā, bet, ja pagraba nav, - atsevišķā apkurināmā pirmā stāva telpā vai izolētā telpā, kurā ir atsevišķa izeja uz āru, kāpņu telpu vai gaiteni. Sūkņu stacijas telpā iekārto pieplūdes - izplūdes vēdināšanu.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

293. Nelielas kompaktās rūpnieciski izgatavotās aiz klozetpoda novietojamās sūkņu iekārtas ar hermētisko pieņemšanas tvertni sadzīves notekūdeņiem var izvietot patērēšanas vietā, ja tiek nodrošināta iekārtas vēdināšana.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

294. Sūkņu staciju trokšņa līmenim jāatbilst šī būvnormatīva 155.punktā noteiktajām prasībām.

295. Nelielām sūkņu stacijām, kuru darbā pieļaujami pārtraukumi, rezerves sūkņi nav nepieciešami.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

296. Sūkņu agregātus projektē ar automātisko, distances un rokas vadību.

297. Katra sūkņa sūkšanas cauruļvadam un spiediena cauruļvadam nepieciešama noslēgarmatūra, bet spiedienavadam - arī vienvirziena vārsts. Transportējot notekūdeņus, kuros ir smiltis, dūņas vai citas peldošas daļiņas, vienvirziena vārsts nav nepieciešams.

22. Iekšējās lietusūdens notekas

(Nodaļas nosaukums MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

298. Ēku lietusūdens notekām jānodrošina lietus un sniega kušanas ūdeņu novadīšana no jumta. Lietusūdeņus novada pa pašteces cauruļvadiem un, ja nepieciešams, pa spiedvadiem vai vakuumcauruļvadu sistēmām. Ja lietusūdens notekas izbūvē neapsildāmās telpās, cauruļvados jānodrošina pozitīva temperatūra arī tad, ja ārējā gaisa temperatūra ir negatīva.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

299. Lietusūdens notekas pieslēdz ārējam lietusūdens vai kopsistēmas kanalizācijas tīklam. Lietusūdens notekas, ja nepieciešams, var pieslēgt filtrācijas akām, ja ūdens iesūcināšanu pieļauj grunts mehāniskās īpašības. Pirms filtrācijas akām paredz smilšu uztvērēju. Daudzstāvu ēkās, kur stāvu skaits ir 17 un vairāk, atklāta notekūdeņu izlaide, novadot ūdeni speciālās teknēs, kas izvietotas virs zemes, nav pieļaujama.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

300. Ja ir attiecīgais pamatojums, lietusūdeni var novadīt nepiesārņotu vai atkārtoti izlietojamu ražošanas notekūdeņu kanalizācijas sistēmā.

301. Ir aizliegts novadīt lietusūdeni sadzīves kanalizācijā, kā arī pievienot sanitāri tehniskās ierīces iekšējai lietusūdens noteku sistēmai.

302. Ja nav ierīkota lietusūdens ārējā kanalizācija, lietusūdeni izlaiž atklātās teknēs (atklāta izlaide), kas atrodas līdzās ēkai, turklāt jāveic pasākumi, kas novērš zemes virskārtas izskalošanu. Ja ierīko atklātu izlaidi uz stāvvadu ēkas iekšpusē, nepieciešams hidrauliskais noslēgs, no kura ziemā atkušņu ūdeni novada sadzīves kanalizācijā.

303. Lietusūdens uztveršanas piltuves uz jumta jāizvieto, ņemot vērā jumta reljefu, pieļaujamo ūdens sateces laukumu vienai lietusūdens uztveršanas piltuvei un ēkas konstrukciju. Maksimālais attālums starp lietusūdens uztveršanas piltuvēm jebkura veida jumtiem nedrīkst būt lielāks par 48 m.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

304. Pievienot vienam stāvvadam dažādos līmeņos novietotās lietusūdens uztveršanas piltuves var gadījumos, ja kopējais aprēķina caurplūdums vienam stāvvadam nav lielāks par 7.tabulā noteiktajiem lielumiem.

7.tabula

Lietusūdens stāvvada iekšējais diametrs (mm) 85 100 150 200
Lietusūdens stāvvada pieļaujamais aprēķina caurplūdums (l/s) 6,5 11 18 32

305. Minimālais slīpums piekārtajiem cauruļvadiem ir 5 ‰ un zem grīdas guldītiem cauruļvadiem - atbilstoši šī būvnormatīva 19. nodaļā noteiktajām prasībām.

306. Iekšējo lietusūdens noteces cauruļvadu tīrīšanai nepieciešamas revīzijas, noslēgtapas tīrīšanai un skatakas saskaņā ar šī būvnormatīva 19. nodaļā noteiktajām prasībām. Revīzijas uz stāvvadiem ierīko apakšējā stāvā un virs atkāpēm, ja tādas ir.

307. Lietusūdens uztveršanas piltuves pievieno stāvvadiem ar elastīgi aizblīvētām kompensācijas uzmavām.

308. Lietusūdens aprēķina caurplūdumi (l/s) no ūdens sateces laukuma doti 8.tabulā vai tos nosaka pēc šādām formulām:

308.1. jumtiem, kuru slīpums ir 15 ‰ un mazāks:

(31)

308.2. jumtiem, kuru slīpums ir vairāk nekā 15 ‰:

(32)

n - parametrs, kas dots 8.tabulā.

309. Aprēķina caurplūdums vienam lietusūdens noteces stāvvadam nedrīkst būt lielāks par 7.tabulā norādītajiem lielumiem, bet lietusūdens uztveršanas piltuvei aprēķina caurplūdums nosakāms pēc attiecīgā tipa piltuves pases datiem.

310. Aprēķinot ūdens sateces laukumu, papildus jāpieskaita 30 % no to vertikālo sienu laukuma, kuras savienojas ar jumtu un paceļas pār to.

8.tabula

Apdzīvotās vietas nosaukums

n

q20 l/s, ha

q5=4nq20 l/s, ha

qst,w , l/s no100 m2

q20

q5

Baltijas jūras piekraste:          
Kolka 0,57 48,7 107 0,47 1,07
Ventspils 0,57 50,8 112 0,51 1,12
Užava 0,57 54,8 121 0,55 1,21
Cīrava 0,57 54,8 121 0,55 1,21
Liepāja 0,57 48,7 107 0,47 1,07
Saldus un Stendes apkārtne:          
Stende 0,68 78,4 201 0,78 2,01
Kuldīga 0,68 67,2 172 0,67 1,72
Kabile 0,68 72,8 187 0,73 1,87
Pilskalne 0,68 72,8 187 0,73 1,87
Saldus 0,68 64,4 165 0,64 1,65
Rīga un Rīgas apkārtne:          
Rīga 0,72 79,5 216 0,80 2,16
Ogre 0,72 79,5 216 0,80 2,16
Jelgava 0,72 73,8 200 0,74 2,00
Centrālais rajons:          
Priekuļi 0,66 75,9 189 0,76 1,89
Ieriķi 0,66 73,2 183 0,73 1,83
Dzērbene 0,66 78,6 196 0,79 1,96
Ranka 0,66 73,2 183 0,73 1,83
Stāmeriena 0,66 84,0 210 0,84 2,10
Lejasciems 0,66 81,3 203 0,84 2,03
Gulbene 0,66 73,2 183 0,73 1,83
Kosa 0,66 84,0 210 0,84 2,10
Mālpils 0,66 73,2 183 0,73 1,83
Gureļi 0,66 78,6 196 0,79 1,96
Rēzeknes un Daugavpils          
apkārtne:          
Rēzekne 0,62 59,1 140 0,59 1,40
Subate 0,62 52,6 124 0,53 1,24
Daugavpils 0,62 67,9 160 0,68 1,60
Dagda 0,62 63,5 150 0,64 1,50

311. Lietusūdens cauruļvadiem jāiztur hidrostatiskais spiediens aizsērējumu, pārpildījuma un ūdens iesalšanas gadījumos.

312. Iekšējām lietusūdens notekām lieto plastmasas vai ķeta caurules, ievērojot šī būvnormatīva 238.-240.punktā minētos nosacījumus. Horizontālajām piekārtajām līnijām, ja ir vibrācijas slodzes, var lietot tērauda caurules.

313. (Svītrots ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 221-15
"Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.332)
Būvnormatīvā lietotie apzīmējumi
1.

)

Sanitāri tehniskās ierīces (armatūras) normatīvais ūdens patēriņš sekundē (kopējais (aukstais un karstais), karstais, aukstais), l/s (3. un 4.pielikums)
2.

Sanitāri tehniskās ierīces normatīvais notekūdeņu caurplūdums, l/s (3.pielikums)
3.

;

Sanitāri tehniskās ierīces (armatūras) normatīvais ūdens patēriņš stundā (kopējais (aukstais un karstais), karstais, aukstais), l/s (3. un 4.pielikums)
4.

Ūdens maksimālais aprēķina patēriņš sekundē (maksimālais sekundes caurplūdums) (kopējais (aukstais un karstais), karstais, aukstais), l/s
5.

Notekūdeņu maksimālais aprēķina patēriņš sekundē (maksimālais sekundes patēriņš), l/s
6.

Ūdens maksimālais aprēķina patēriņš stundā (kopējais (aukstais un karstais), karstais un aukstais), m3/h
7.

Ūdens vidējais aprēķina patēriņš stundā (kopējais (aukstais un karstais), karstais un aukstais), m3/h
8.

Karstā ūdens cirkulācijas aprēķina caurplūdums, l/s
9.

Karstā ūdens aprēķina caurplūdums, ņemot vērā nepieciešamo papildu cirkulāciju, l/s
10.

Lietusūdens aprēķina caurplūdums, l/s
11.

Normatīvais ūdens patēriņš maksimālā patēriņa stundā (kopējais (aukstais un karstais), karstais un aukstais), l/h (4.pielikums)
12.

Normatīvais ūdens patēriņš maksimālā patēriņa diennaktī (kopējais (aukstais un karstais), karstais un aukstais), l/dn (4.pielikums)
13.

Normatīvais ūdens patēriņš vidējā patēriņa diennaktī (kopējais (aukstais un karstais), karstais un aukstais), l/dn (4.pielikums)
14.

Sanitāri tehnisko ierīču izmantošanas varbūtība (kopējais (aukstais un karstais), karstais un aukstais),s/h
15.

Sanitāri tehniskās ierīces izmantošanas varbūtība stundā (kopējam (aukstajam un karstajam), karstajam un aukstajam ūdenim), bezdimensijas
16.

Koeficients, kas nosaka sanitāri tehniskas ierīces darbības laiku stundā, s/h (4.pielikums)
17.

U

Patērētāju skaits
18.

N

Uzstādīto sanitāri tehnisko ierīču skaits
19.

i (indekss)

Patērētāja tipa vai sanitāri tehniskās ierīces kārtas numurs
20.

i

Plūsmas berzes spiediena zudumi vienu metru gara cauruļvadu posmā, bezdimensijas
21.

Karstā ūdens sagatavošanai nepieciešamais siltuma plūsmas daudzums (kW) karstajam ūdenim maksimālā un vidējā patēriņa stundā
22.

Siltuma plūsmas zudumi aprēķina posmā, kW
23.

Karstā ūdens ūdensapgādes sistēmas cirkulācijas koeficients (8.pielikums)
24.

β

Karstā ūdens ūdensapgādes sistēmas cirkulācijas regulēšanas koeficients, bezdimensijas
25.

Temperatūras zudumi karstā ūdens ūdensapgādes sistēmā, °C
26.

Aukstā ūdens temperatūra, °C. Ja nav izpildes datu, to pieņem:

Ziemas periodā +5°C

Vasaras periodā +15°C

27.

T

Ūdens lietošanas ilgums stundās (diennaktī vai maiņā)
28.

v

Vidējais ūdens tecēšanas ātrums caurulēs, m/s
29.

Pašteces cauruļvada pildījums, bezdimensijas
30.

l

Cauruļvada aprēķina posma garums, m
31.

Vietējās pretestības koeficients, bezdimensijas
32.

V

Tvertnes darba tilpums, m3
33.

W

Tvertnes regulējošais tilpums, m3
34.

Wl

Ugunsdzēsības rezerve, m3
35.

Relatīvais regulējošais tilpuma koeficients, bezdimensijas
36.

Diennakts (maiņas) maksimālā ūdens patēriņa stundas nevienmērības koeficients (kopējam (aukstajam un karstajam), karstajam un aukstajam ūdenim), bezdimensijas
37.

Sūkņa ražības stundas nevienmērības koeficients maksimālā patēriņa diennaktī (maiņā), bezdimensijas
38.

Karstā ūdensapgādes siltuma plūsmas stundas diennaktī (maiņā), bezdimensijas
39.

Ūdenssildītāja aprēķina siltuma plūsmas daudzums, kW
40.

A

Maksimālā un minimāla spiediena attiecība regulējošā tilpuma aprēķinā, bezdimensijas
41.

B

Regulējošā tilpuma rezerves koeficients, bezdimensijas
42.

F

Lietusūdens sateces laukums, m2
43.

Sūkņa iekārtas ražība, m3/h
44.

ns

Sūkņa ieslēgšanas reizes stundā
45.

Hp

Sūkņa iekārtas darbības spiediens, m
46.

Hgeom

Ģeometriskais ūdens pacelšanas augstums, m
47.

H

Kopējie spiedienaudstuma zudumi aprēķina posmā (berzes un vietējie), m
48.

Hf

Normatīvais brīvais spiedienaugstums pie sanitāri tehniskās ierīces, m
49.

Hg

Ārējā ūdensvada tīkla minimālais garantētais spiedienaugstums, m
50.

Hep

Brīvais spiedienaugstums, m
51.

dg

Regulējošās diafragmas diametrs, mm
52.

D

Caurules iekšējais diametrs, mm
53.

DN

Nosacītais diametrs, mm
54.

h

Ūdens slāņa augstums pašteces cauruļvados, mm
55.

q5

Piecas minūtes ilga lietus notece, ja atkārtošanās periods P ir viens gads
56.

q20

Divdesmit minūšu ilga lietus notece, ja atkārtošanās periods P ir viens gads
57.

n

Parametrs, kas atkarīgs no lietusūdens kanalizēšanas rajona ģeogrāfiskā novietojuma, bezdimensijas
58.

z

Stāvvadu skaits sekciju mezglā
59.

Koeficients, kas nosaka vienlaikus darbojošos sanitāri tehnisko ierīču skaitu sistēmā, bezdimensijas (5.pielikums)
60.

Izgatavoto porciju skaits ēdināšanas uzņēmumos stundā, diennaktī
61.

Nosacīto porciju skaits ēdināšanas uzņēmumos vienam apmeklētājam
62.

Normatīvais porciju skaits ēdināšanas uzņēmumos diennaktī (maiņā)
63.

Apmeklētāju nomaiņas biežums ēdināšanas uzņēmumos stundā
64.

m

Vietu skaits ēdināšanas uzņēmumos ēdienzālēs
65.

Us

Strādājošo skaits ēdināšanas uzņēmumos
66.

Ēdienu realizācijas koeficients ēdināšanas uzņēmumos stundā, bezdimensijas
67.

Ēdienu realizācijas koeficients ēdināšanas uzņēmumos diennaktī (maiņā), bezdimensijas
68.

%o

Tūkstošā daļa (1/1000)
Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 221-15
"Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.332)
Būvnormatīvā lietotie termini

(Pielikums svītrots ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

3.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 221-15
"Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.332)
Sanitāri tehnisko ierīču dzeramā ūdens un notekūdeņu patēriņi

(Pielikums grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

Nr.
p.k.

Sanitāri tehniskās ierīces veids

Dzeramais ūdens

Notekūdens caurplūdums
, l/s

Minimālais pieslēguma diametrs (mm)

Maksimālais caurplūdums (l/s)

Patēriņš stundā (l/h)

kopējais

aukstais

karstais

kopējais

aukstais

karstais

pievadi

novadi

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

1. Roku mazgātne ar ūdens izdales krānu

0,1

0,1

-

30

30

-

0,15

10

32

2. Roku mazgātne ar jaucējkrānu

0,12

0,09

0,09

60

40

40

0,3

10

32

3. Trauku mazgātne (arī virtuves) ar ūdens izdales krānu vai laboratorijas izlietne

0,15

0,15

-

50

50

-

0,3

10

40

4. Trauku mazgātne (arī laboratorijas) ar jaucējkrānu

0,12

0,09

0,09

80

60

60

0,6

10

40

5. Trauku mazgātne (arī trauku mazgāšanas vannas) ēdināšanas uzņēmumos

0,3

0,2

0,2

500

280

220

0,6

15

50

6. Vanna ar jaucējkrānu (arī kopējais ar roku mazgātni)

0,25

0,18

0,18

300

200

200

0,9

10

40

7. Vanna ar tilpuma ūdenssildītāju un jaucējkrānu

0,22

0,22

-

300

300

-

0,9

15

40

8. Medicīnas procedūru vanna ar jaucējkrāna diametru:                  
  20 mm

0,4

0,3

0,3

700

460

460

2,3

20

50

  25 mm

0,6

0,4

0,4

750

500

500

3

25

75

  32 mm

1,4

1

1

1060

710

710

3

32

75

9. Kāju vanna ar jaucējkrānu

0,1

0,07

0,07

220

165

165

0,5

10

40

10. Dušas kabīne ar seklo dušas vāceli un jaucējkrānu

0,12

0,09

0,09

100

60

60

0,2

10

40

11. Dušas kabīne ar dziļo dušas vāceli

0,12

0,09

0,09

115

80

80

0,6

10

40

12. Grupveida dušas ierīces ar jaucējkrāniem

0,2

0,14

0,14

500

270

230

0,2

10

50

13. Higiēniskā duša (bidē) ar jaucējkrānu

0,08

0,05

0,05

75

54

54

0,3

10

32

14. Augšupejošā duša

0,3

0,2

0,2

650

430

430

0,3

15

40

15. Pirts krāns

0,4

0,4

-

1000

1000

-

0,4

20

-

16. Klozetpods ar skalošanas tvertni

0,1

0,1

-

83

83

-

1,6

8

100

17. Klozetpods ar skalošanas krānu

1,4

1,4

-

81

81

-

1,4

-

100

18. Urināls ar ūdens izdales krānu

0,035

0,035

-

36

36

-

0,1

10

32

19. Urināls ar skalošanas krānu

0,2

0,2

-

36

36

-

0,3

10

32

20. Urināls ar automātisko skalošanas krānu

0,4

0,4

-

36

36

-

0,6

15

40

21. Dzeramā ūdens strūklaka

0,04

0,04

-

72

72

-

0,05

10

25

22. Laistīšanas krāns

0,3

0,2

0,2

1080

1080

720

0,3

15

-

23. Automātiskā sadzīves veļas vai trauku mazgāšanas mašīna

0,2

0,2

0,2

90

90

90

0,6

10

40

24. Traps ar diametru:                  
  50

-

-

-

-

-

-

0,5

-

50

  100

-

-

-

-

-

-

1,5

-

100

Piezīmes:
1. Konkrētajā projektā normatīvais spiedienaugstums pirms ūdens izdales un jaukšanas ierīcēm jānosaka saskaņā ar ražotāja datiem. Normatīvais spiedienaugstums orientējoši var būt mazgāšanas galdu sviras jaucējkrāniem – 130 kPa, virtuves sviras jaucējkrāniem un dušas termojaucējkrāniem – 160 kPa, jaucējkrāniem ar diviem rokturiem – 50 kPa.
2. Grupveida sanitāri tehniskajām ierīcēm publiskajās ēkās un sporta kompleksos, kur ir liels cilvēku pieplūdums, kā arī pārvaldes un sadzīves ēkās un publiskajās tualetēs var būt šādi kopējie ūdens patēriņi:

2.1 dušas 0,14N (aukstajam vai karstajam ūdenim - 0,09N)
2.2 klozetpodi ar individuālo skalošanas tvertni 0,07N
2.3 klozetpodi ar individuālo skalošanas krānu 1,4 + 0,2N
2.4 klozetpodi ar kopējo automātisko skalošanas ierīci 0,1 + 0,07N
2.5 urināli ar individuālo skalošanas krānu 0,14 + 0,06N
2.6 urināli ar kopējo automātisko skalošanas ierīci 0,3 + 0,1N
2.7 roku vai trauku mazgātne ar jaucējkrānu 0,09 + 0,035N (aukstajam vai karstajam ūdenim 0,07 + 0,03N)
Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

4.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 221-15
"Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.332)
Ūdens patēriņa normas

1.tabula

Patērētājs

Mērvienība

Ūdens patēriņa norma litros

Ierīces patēriņš, l/s (l/h)

Ki

Vidējais patēriņš diennaktī

Maksimālais patēriņš diennaktī

Maksimālais patēriņš stundā

kopējais (arī karstais ūdens)

karstais ūdens

kopējais (arī karstais ūdens)

karstais ūdens

kopējais (arī karstais ūdens)

karstais ūdens

Kopējais

aukstais vai karstais ūdens

kopējais (aukstais vai karstais ūdens)

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

1. Dzīvojamās ēkas:                    
1.1. ar ūdensvadu un kanalizāciju (bez vannām)

viens iedzīvotājs

95

-

120

-

6,5

-

0,2
(50)

0,2
(50)

0,07

1.2. ar gāzes apgādi

viens iedzīvotājs

120

-

150

-

7

-

0,2
(50)

0,2
(50)

0,07

1.3. ar ūdensvadu, kanalizāciju un cietā kurināmā vannas krāsniņām

viens iedzīvotājs

150

-

180

-

8,1

-

0,3 (300)

0,3
(300)

0,28

1.4. ar ūdensvadu, kanalizāciju, ar gāzes vannas krāsniņām vai elektriskajiem tilpuma ūdenssildītājiem

viens iedzīvotājs

190

-

225

-

10,5

-

0,3
(300)

0,3
(300)

0,28

1.5. ar gāzes vai elektriskajiem ātrgaitas ūdenssildītājiem un daudzām ūdens izdales vietām

viens iedzīvotājs

210

-

250

-

13

-

0,3
(300)

0,3
(300)

0,28

1.6. ar roku un trauku mazgātnēm, dušām un centralizēto karstā ūdens apgādi

viens iedzīvotājs

195

85

230

100

12,5

7,9

0,2
(100)

0,14
(60)

0,14
(0,12)

1.7. ar roku un trauku mazgātnēm, ar sēdvannām un dušu sietiņiem

viens iedzīvotājs

230

90

275

110

14,3

9,2

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

1.8. ar roku un trauku mazgātnēm, ar 1500-1700 mm garām vannām un dušu sietiņiem

viens iedzīvotājs

250

105

300

120

15,6

10

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

2. Kopmītņu tipa viesnīcas:                    
ar koplietošanas dušu telpām

viens iemītnieks

85

50

100

60

10,4

6,3

0,2
(100)

0,14
(60)

0,14
(0,12)

2.1. ar dušu telpām katrā numurā

viens iemītnieks

110

60

120

70

12,5

8,2

0,2
(100)

0,14
(60)

0,14
(0,12)

2.2. ar koplietošanas virtuvēm un dušām katrā ēkas sekcijā un stāvā

viens iemītnieks

140

80

160

90

12

7,5

0,2
(100)

0,14
(60)

0,14
(0,12)

3. Viesnīcas, pansionāti un moteļi ar koplietošanas vannām un dušām

viens iemītnieks

120

70

120

70

12,5

8,2

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

4. Viesnīcas un pansionāti ar dušu telpām katrā numurā

viens iemītnieks

230

140

230

140

19

12

0,2
(115)

0,14
(80)

0,16

5. Viesnīcas ar vannām:                    
5.1. līdz 25 procentos numuru

viens iemītnieks

200

100

200

100

22,4

10,4

0,3
(250)

0,2
(180)

0,23
(0,25)

5.2. 75 procentos numuru

viens iemītnieks

250

150

250

150

28

15

0,3
(280)

0,2
(190)

0,26

5.3. 100 procentos numuru

viens iemītnieks

300

180

300

180

30

16

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

6. Slimnīcas:                    
6.1. ar koplietošanas vannām un dušu telpām

viena gultasvieta

115

75

115

75

8,4

5,4

0,2
(100)

0,14
(60)

0,14
(0,12)

6.2. ar koplietošanas vannām un dušu telpām, ar tualetes telpām palātu tiešā tuvumā

viena gultasvieta

200

90

200

90

12

7,7

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

6.3. infekcijas slimnīcas

viena gultasvieta

240

110

240

110

14

9,5

0,2
(200)

0,14
(120)

0,28
(0,24)

7. Sanatorijas un atpūtas nami:                    
7.1. ar vannu katrā dzīvojamā telpā

viena gultasvieta

200

120

200

120

10

4,9

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

7.2. ar dušām katrā dzīvojamā telpā

viena gultasvieta

150

75

150

75

12,5

8,2

0,2
(100)

0,14
(60)

0,14
(0,12)

8. Poliklīnikas un ambulances

viens slimnieks maiņā

13

5,2

15

6

2,6

1,2

0,2
(80)

0,14
(60)

0,11
(0,12)

9. Pirmsskolas vecuma bērnu iestādes:                    
9.1. dienas:                    
9.1.1. ar ēdnīcu, kur izmanto pusfabrikātus

viens bērns

21,5

11,5

30

16

9,5

4,5

0,14
(100)

0,1
(60)

0,2
(0,17)

9.1.2. ar ēdnīcu, kur izmanto jēlproduktus, un ar automātiskajām veļas mazgājamajām mašīnām

viens bērns

75

25

105

35

18

8

0,2
(100)

0,14
(60)

0,14
(0,12)

9.2. diennakts:                    
9.2.1.ar ēdnīcu, kur izmanto pusfabrikātus

viens bērns

39

21,4

55

30

10

4,5

0,14
(100)

0,1
(60)

0,14
(0,17)

9.2.2. ar ēdnīcu, kur izmanto jēlproduktus, un ar automātiskajām veļas mazgājamajām mašīnām

viens bērns

93

28,5

130

40

18

8

0,2
(100)

0,14
(60)

0,14
(0,12)

10. Gaidu un skautu nometnes (arī nepārtrauktas darbības):                    
10.1. ar ēdnīcām, kur izmanto jēlproduktus, un ar automātiskajām veļas mazgājamajām mašīnām

viena vieta

200

40

200

40

18

8

0,2
(100)

0,14
(60)

0,14
(0,12)

10.2. ar ēdnīcām, kur izmanto pusfabrikātus

viena vieta

55

30

55

30

10

4,5

0,14
(100)

0,1
(60)

0,2
(0,17)

11. Veļas mazgātavas:                    
11.1. mehanizētās

1 kg sausas veļas

75

25

75

25

75

25

Pēc tehnoloģijas datiem

   
11.2. nemehanizētās

1 kg sausas veļas

40

15

40

15

40

15

0,3
(300)

0,2
(200)

0,78

12. Pārvaldes ēkas

viens strādājošais

12

5

16

7

4

2

0,14
(80)

0,1
(60)

0,16
(0,17)

13. Mācību iestādes (arī vidējās un vidējās speciālās) ar dušu telpām pie sporta zālēm un gatavās produkcijas realizācijas bufetēm

viens audzinātājs un pasniedzējs

17,2

6

20

8

2,7

1,2

0,14
(80)

0,1
(60)

0,14
(0,17)

14. Augstāko un vidējo mācību iestāžu laboratorijas

viena ierīce maiņā

224

112

260

130

43,2

21,6

0,2
(200)

0,2
(200)

0,28

15. Vispārizglītojošās skolas ar dušu telpām pie sporta zālēm un gatavās produkcijas realizācijas bufetēm

viens audzēknis un skolotājs

10

3

11,5

3,5

3,1

1

0,14
(100)

0,1
(60)

0,14
(0,17)

16. Pagarinātās dienas skolas ar dušu telpām pie sporta zālēm un gatavās produkcijas realizācijas bufetēm

viens audzēknis un skolotājs

12

3,4

14

4

3,1

1

0,14
(100)

0,1
(60)

0,14
(0,17)

17. Arodskolas ar dušu telpām pie sporta zālēm un gatavās produkcijas realizācijas bufetēm

viens audzēknis un skolotājs

20

8

23

9

3,5

1,4

0,14
(100)

0,1
(60)

0,14
(0,17)

18. Internātskolas:                    
18.1. mācību klases un dušu telpas pie sporta zāles

viens audzēknis un skolotājs

9

2,7

10,5

3,2

3,1

1

0,14
(100)

0,1
(60)

0,14
(0,17)

18.2. guļamtelpām

viena vieta

70

30

70

30

9

6

0,14
(100)

0,1
(60)

0,14
(0,17)

19. Zinātniskās pētniecības institūti un laboratorijas:                    
19.1. ķīmijas

viens strādājošais

460

60

570

80

55,6

8

0,2
(300)

0,2
(200)

0,42
(0,28)

19.2. bioloģijas

viens strādājošais

310

55

370

75

32

8,2

0,2
(300)

0,2
(200)

0,42
(0,28)

19.3. tehnisko zinātņu

viens strādājošais

125

15

155

20

12,9

1,7

0,2
(300)

0,2
(200)

0,42
(0,28)

19.4. humanitārie

viens strādājošais

12

5

16

7

3,5

1,7

0,14
(80)

0,1
(60)

0,16
(0,07)

20. Aptiekas:                    
20.1. tirdzniecības zāle un palīgtelpas

viens strādājošais

12

5

16

7

4

2

0,14
(60)

0,1
(40)

0,12
(0,11)

20.2. zāļu izgatavošanas laboratorija

viens strādājošais

310

55

370

75

32

8,2

0,2
(300)

0,2
(200)

0,42
(0,11)

21. Ēdināšanas uzņēmumi:                    
21.1. kas izmanto jēlproduktus un realizē ēdienu uz vietas

viena porcija

12

4

12

4

12

4

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

21.2. kas pārdod produkciju līdznešanai

viena porcija

10

3

10

3

10

3

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

21.3. kas ražo pusfabrikātus:                    
21.3.1. gaļas

1 T

-

-

6700

3100

-

-

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

21.3.2. zivju

1 T

-

-

6400

700

-

-

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

21.3.3. augļu un sakņu

1 T

-

-

4400

800

-

-

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

21.3.4. kulinārijas

1 T

-

-

7700

1200

-

-

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

22. Veikali:                    
22.1. pārtikas preču un ziedu

viens strādnieks maiņā (20 m2 zāles)

125

50

125

50

15

10

0,3
(300)

0,2
(200)

0,28

22.2. rūpniecības preču

viens strādnieks maiņā

12

5

16

7

4

2

0,14
(80)

0,1
(60)

0,16
(0,17)

23. Frizētavas

viena darba vieta maiņā

56

33

60

35

9

4,7

0,14
(60)

0,1
(40)

0,12
(0,11)

24. Kinoteātri

viena vieta

4

1,5

4

1,5

0,5

0,2

0,14
(80)

0,1
(50)

0,16
(0,14)

25. Klubi

viena vieta

8,6

2,6

10

3

0,9

0,4

0,14
(80)

0,1
(50)

0,16
(0,14)

26. Teātri:                    
26.1. skatītāji

viena vieta

10

5

10

5

0,9

0,3

0,14
(60)

0,1
(40)

0,16
(0,14)

26.2. aktieri

viens cilvēks

40

25

40

25

3,4

2,2

0,14
(80)

0,1
(50)

0,16
(0,14)

27. Sporta zāles:                    
27.1. skatītāji

viena vieta

3

1

3

1

0,3

0,1

0,14
(60)

0,1
(40)

0,12
(0,11)

27.2. fizkultūrieši (arī dušu izmantošana)

viens fizkultūrietis

50

30

50

30

4,5

2,5

0,2
(80)

0,14
(50)

0,11
(0,1)

27.3. sportisti (arī dušu izmantošana)

viens sportists

100

60

100

60

9

5

0,2
(80)

14
(50)

0,11
(0,1)

28. Peldbaseini:                    
28.1. uzpildīšana

procentos no baseina tilpuma

10

-

-

-

-

-

-

-

-

28.2. skatītāji

viena vieta

3

1

3

1

0,3

0,1

0,14
(60)

0,1
(40)

0,12
(0,11)

28.3. sportisti (arī dušu izmantošana)

viens sportists

100

60

100

60

9

5

0,2
(80)

14
(50)

0,11
(0,1)

29. Pirtis:                    
29.1. ar mazgāšanās toverīšu lietošanu un noskalošanos dušā

viens apmeklētājs

-

-

180

120

180

120

0,4
(180)

0,4
(120)

0,13
(0,08)

29.2. ar mazgāšanās toverīšu lietošanu un noskalošanos dušā un ar ārstnieciskām procedūrām:

viens apmeklētājs

-

-

290

190

290

190

0,4
(290)

0,4
(1900)

0,2
(0,13)

29.3. dušas kabīne

viens apmeklētājs

-

-

360

240

360

240

0,2
(360)

0,14
(240)

0,5
(0,48)

29.4. vannas kabīne

viens apmeklētājs

-

-

540

360

540

360

0,3
(540)

0,2
(360)

0,5

30. Ražošanas uzņēmumu dušu telpas

viens dušas siets maiņā

-

-

500

270

500

270

0,2
(500)

0,14
(270)

0,69
(0,54)

31. Ražošanas uzņēmumu dušu telpas karstajos cehos (vairāk nekā 84 kJ uz 1 m3/h)

viens strādnieks maiņā

-

-

45

24

14,1

8,4

0,14
(60)

0,1
(40)

0,12
(0,11)

32. Ražošanas uzņēmumu parastie cehi

viens strādnieks maiņā

-

-

25

11

9,4

4,4

0,14
(60)

0,1
(40)

0,12
(0,11)

33. Laistīšanas patēriņš:                    
33.1. zālāji

1 m2

3

-

3

-

-

-

-

-

-

33.2. futbola laukums

1 m2

0,5

-

0,5

-

-

-

-

-

-

33.3. citas sporta būves

1 m2

1,5

-

1,5

-

-

-

-

-

-

33.4. cietie ietvju, ielu, laukumu un caurbrauktuvju segumi

1 m2

0,5

-

0,5

-

-

-

-

-

-

34. Slidotavas uzliešana

1 m2

0,5

-

0,5

-

-

-

-

-

-

Piezīmes:
1. Noteiktās patēriņa normas ietver visus papildu patēriņus (piemēram, apkalpojošais personāls, dušu lietošana, apmeklētāji, telpu uzkopšana). Ūdens patēriņi grupveida dušu telpās, veļas mazgātavās, ēdināšanas uzņēmumos, kāju vannām un ārstnieciskajām ūdens procedūrām jāuzskaita papildus. Šīs prasības neattiecas uz patērētājiem, kuriem ūdens normās minētie patēriņi ir paredzēti.
2. Vidējās diennakts patēriņa normas dotas, lai varētu veikt variantu tehniski ekonomisko salīdzināšanu.
3. Ražošanas patēriņa normas, kas nav norādītas šajā tabulā, nosaka tehnoloģijas projekta daļā.
4. Ja attiecīgais patērētājs nav minēts šajā tabulā, uz to attiecina tāda patērētāja ūdens patēriņa normas, kurš ir līdzīgs tabulā minētam patērētājam.
5. Mazgājot veļu, kurai ir specifiski netīrumi, vai neautomatizētajās veļas mazgājamajās mašīnās, patēriņa normu var palielināt līdz 30%.
6. Ēdināšanas uzņēmumiem un citiem karstā ūdens patērētājiem, kuriem pēc ražošanas tehnoloģijas nepieciešama ūdens papildu uzsildīšana, ūdens patēriņa normas pieņem saskaņā ar šī pielikuma prasībām, neņemot vērā šī būvnormatīva 31.punktā norādīto koeficientu.
7. Laistīšanas patēriņa normas dotas vienai laistīšanai. Laistīšanas biežumu nosaka atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem.
8. Ja klozetpodiem skalošanas tvertnes vietā ir skalošanas krāni, sanitāri tehniskās ierīces aukstā ūdens patēriņš ir q0c = 1,4 l/s, bet kopējais ūdens patēriņš q0tot - saskaņā ar šī būvnormatīva 23.punktu.
9. Ēdināšanas uzņēmumā pagatavoto porciju skaitu stundā nosaka pēc šādas formulas:
Ekr=Ep αp na m
Ēdināšanas uzņēmumā pagatavoto porciju skaitu diennaktī nosaka pēc šādas formulas:
Edn=ψ Eu+2,2 Us
Lielumi Ep, αp, na un ψ doti 2.tabulā.
Ēdināšanas uzņēmuma darba laiku nosaka pārtikas tehnoloģijas projekta daļā.
Ēdināšanas uzņēmumos, kur ēdienus gatavo no pusfabrikātiem, ūdens patēriņa normu nosaka kā ēdienu, kurus realizē uz vietas un kurus pārdod promnešanai, skaita starpību.
10. Minētās ūdens patēriņa normas nav paredzētas komerciāliem norēķiniem ar patērētājiem.

2.tabula

Ēdināšanas uzņēmuma raksturojums

Ēdienu realizācijas koeficients stundā (αp)

Apmeklētāju nomaiņa stundā (na)

Nosacīto porciju skaits vienam apmeklētājam (Ep)

Ēdienu realizācijas koeficients diennaktī (maiņā) ψ

Ēdnīcas un kafejnīcas pilsētās, ciematos un lauku apdzīvotās vietās

0,45

2

2,2

0,55

Restorāni

0,65

1,5

2,2

0,55

Šašliku ēdnīcas

0,4

4

1,4

0,47

Pīrādziņu kafejnīcas

0,6

4

1,2

0,4

Virtuļu kafejnīcas

1

5

0,7

0,35

Konditorejas kafejnīcas

1

3

0,8

0,2

Bufetes

1

3

0,5

0,17

Alus bāri

0,65

1,5

0,5

0,1

Ražošanas uzņēmumu un augstāko mācību iestāžu ēdnīcas

0,25

4

2,2

0,55

Slimnīcu, sanatoriju un atpūtas namu ēdnīcas    

3,1

 
Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

5.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 221-15
"Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.332)
Sanitāri tehnisko ierīču notekūdeņu normatīvie caurplūdumi

(Pielikums grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

Nr.
p.k.

Caurplūdums, l/s

Sanitāri tehniskās ierīces

1.

0,3

Roku mazgātne
Bidē
Urināls ar skalošanas krānu

2.

0,4

Pirts krāns

3.

0,5

Traps DN 50
Kāju vanna

4.

0,6

Duša
Trauku mazgātne
Veļas mazgāšanas mašīna dzīvoklī
Trauku mazgāšanas mašīna dzīvoklī
Urināls ar automātisko skalošanas krānu

5.

0,9

Vanna

6.

1,2

Koplietošanas veļas mazgāšanas mašīna
Traps DN 70

7.

1,5

Traps DN 100

8.

1,8

Klozetpods
Viduārs

9.

2,0

Medicīnisko procedūru vanna

Piezīmes:
1. Notekūdeņu normatīvo caurplūdumu sanitāri tehniskajām ierīcēm un tehnoloģiskajām iekārtām nosaka saskaņā ar ražotāja tehniskajiem datiem.
2. Iespējamie nepārtrauktie notekūdeņu caurplūdumi jāpieskaita maksimālajam aprēķina patēriņam, ja to darbības laiki sakrīt.

Ekonomikas ministres vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

6.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 221-15
"Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.332)
Koeficientu α un αhr vērtība atkarībā no sanitāri tehnisko ierīču skaita un ierīces izmantošanas varbūtības

NP
vai NPhr

α
vai αhr

NP
vai NPhr

α
vai αhr

NP
vai NPhr

α
vai αhr

NP
vai NPhr

α
vai αhr

NP
vai NPhr

α
vai αhr

mazāk par 0,015

0,200

0,046

0,266

0,115

0,361

0,35

0,573

0,84

0,883

0,015

0,202

0,047

0,268

0,120

0,367

0,36

0,580

0,86

0,894

0,016

0,205

0,048

0,270

0,125

0,373

0,37

0,588

0,88

0,905

0,017

0,207

0,049

0,271

0,130

0,378

0,38

0,595

0,90

0,916

0,018

0,210

0,050

0,273

0,135

0,384

0,39

0,602

0,92

0,927

0,019

0,212

0,052

0,276

0,140

0,389

0,40

0,610

0,94

0,937

0,020

0,215

0,054

0,280

0,145

0,394

0,41

0,617

0,96

0,948

0,021

0,217

0,056

0,283

0,150

0,399

0,42

0,624

0,98

0,959

0,022

0,219

0,058

0,286

0,155

0,405

0,43

0,631

1,00

0,969

0,023

0,222

0,060

0,289

0,160

0,410

0,44

0,638

1,05

0,995

0,024

0,224

0,062

0,292

0,165

0,415

0,45

0,645

1,10

1,021

0,025

0,226

0,064

0,295

0,170

0,420

0,46

0,652

1,15

1,046

0,026

0,228

0,065

0,298

0,175

0,425

0,47

0,658

1,20

1,071

0,027

0,230

0,068

0,301

0,180

0,430

0,48

0,665

1,25

1,096

0,028

0,233

0,070

0,304

0,185

0,435

0,49

0,672

1,30

1,120

0,029

0,235

0,072

0,307

0,190

0,439

0,50

0,678

1,35

1,144

0,030

0,237

0,074

0,309

0,195

0,444

0,52

0,692

1,40

1,168

0,031

0,239

0,076

0,312

0,20

0,449

0,54

0,704

1,45

1,191

0,032

0,241

0,078

0,315

0,21

0,458

0,56

0,717

1,50

1,215

0,033

0,243

0,080

0,318

0,22

0,467

0,58

0,730

1,55

1,238

0,034

0,245

0,082

0,320

0,23

0,476

0,60

0,742

1,60

1,261

0,035

0,247

0,084

0,323

0,24

0,485

0,62

0,755

1,65

1,283

0,036

0,249

0,086

0,326

0,25

0,493

0,64

0,767

1,70

1,306

0,037

0,250

0,088

0,328

0,26

0,502

0,66

0,779

1,75

1,328

0,038

0,252

0,090

0,331

0,27

0,510

0,68

0,791

1,80

1,350

0,039

0,254

0,092

0,333

0,28

0,518

0,70

0,803

1,85

1,372

0,040

0,256

0,094

0,336

0,29

0,526

0,72

0,815

1,90

1,394

0,041

0,258

0,096

0,338

0,30

0,534

0,74

0,826

1,95

1,416

0,042

0,259

0,098

0,341

0,31

0,542

0,76

0,838

2,00

1,437

0,043

0,261

0,100

0,343

0,32

0,550

0,78

0,849

2,10

1,479

0,044

0,263

0,105

0,349

0,33

0,558

0,80

0,860

2,20

1,521

0,045

0,266

0,110

0,355

0,34

0,565

0,82

0,872

2,30

1,563

2,4

1,604

8,2

3,585

18,0

6,362

44,0

12,89

96

24,99

2,5

1,644

8,3

3,616

18,2

6,415

44,5

13,01

97

25,22

2,6

1,684

8,4

3,646

18,4

6,469

45,0

13,13

98

25,45

2,7

1,724

8,5

3,677

18,6

6,522

45,5

13,25

99

25,68

2,8

1,763

8,6

3,707

18,8

6,575

46,0

13,37

100

25,91

2,9

1,802

8,7

3,738

19,0

6,629

46,5

13,49

102

26,36

3,0

1,840

8,8

3,768

19,2

6,682

47,0

13,61

104

26,82

3,1

1,879

8,9

3,798

19,4

6,734

47,5

13,73

106

27,27

3,2

1,917

9,0

3,828

19,6

6,788

48,0

13,85

108

27,72

3,3

1,954

9,1

3,858

19,8

6,840

48,5

13,97

110

28,18

3,4

1,991

9,2

3,888

20,0

6,893

49,0

14,09

112

28,63

3,5

2,029

9,3

3,918

20,5

7,025

49,5

14,20

114

29,09

3,6

2,065

9,4

3,948

21,0

7,156

50

14,32

116

29,54

3,7

2,102

9,5

3,978

21,5

7,287

51

14,56

118

29,89

3,8

2,138

9,6

4,008

22,0

7,417

52

14,80

120

30,44

3,9

2,174

9,7

4,037

22,5

7,547

53

15,04

122

33,90

4,0

2,210

9,8

4,067

23,0

7,677

54

15,27

124

31,35

4,1

2,246

9,9

4,097

23,5

7,806

55

15,51

126

31,80

4,2

2,281

10,0

4,126

24,0

7,935

56

15,74

128

32,25

4,3

2,317

10,2

4,185

24,5

8,064

57

15,98

130

32,70

4,4

2,352

10,4

4,244

25,0

8,192

58

16,22

132

33,15

4,5

2,386

10,6

4,302

25,5

8,320

59

16,45

134

33,60

4,6

2,421

10,8

4,361

26,0

8,447

60

16,69

136

34,06

4,7

2,456

11,0

4,419

26,5

8,575

61

16,92

138

43,51

4,8

2,490

11,2

4,477

27,0

8,701

62

17,15

140

34,96

4,9

2,524

11,4

4,534

27,5

8,828

63

17,39

142

35,41

5,0

2,558

11,6

4,592

28,0

8,955

64

17,62

144

35,86

5,1

2,592

11,8

4,649

28,5

9,081

65

17,85

146

36,31

5,2

2,626

12,0

4,707

29,0

9,207

66

18,09

148

36,76

5,3

2,660

12,2

4,764

29,5

9,332

67

18,32

150

37,21

5,4

2,693

12,4

4,820

30,0

9,457

68

18,55

152

37,66

5,5

2,726

12,6

4,877

30,5

9,583

69

18,79

154

38,11

5,6

2,760

12,8

4,934

31,0

9,707

70

19,02

156

38,56

5,7

2,793

13,0

4,990

31,5

9,832

71

19,25

158

39,01

5,8

2,826

13,2

5,047

32,0

9,957

72

19,48

160

39,46

5,9

2,858

13,4

5,103

32,5

10,08

73

19,71

162

39,91

6,0

2,891

13,6

5,159

33,0

10,20

74

19,94

164

40,35

6,1

2,924

13,8

5,215

33,5

10,33

75

20,18

166

40,80

6,2

2,956

14,0

5,270

34,0

10,45

76

20,41

168

41,25

6,3

2,989

14,2

5,326

34,5

10,58

77

20,64

170

41,70

6,4

3,021

14,4

5,382

35,0

10,70

78

20,87

172

42,15

6,5

3,053

14,6

5,437

35,5

10,82

79

21,10

174

42,60

6,6

3,085

14,8

5,492

36,0

10,94

80

21,33

176

43,05

6,7

3,117

15,0

5,547

36,5

11,07

81

21,56

178

43,50

6,8

3,149

15,2

5,602

37,0

11,19

82

21,69

180

43,95

6,9

3,181

15,4

5,657

37,5

11,31

83

22,02

182

44,40

7,0

3,212

15,6

5,712

38,0

11,43

84

22,25

184

44,84

7,1

3,244

15,8

5,767

38,5

11,56

85

22,48

186

45,29

7,2

3,275

16,0

5,821

39,0

11,68

86

22,71

188

45,74

7,3

3,307

16,2

5,876

39,5

11,80

87

22,94

190

46,19

7,4

3,338

16,4

5,930

40,0

11,92

88

23,17

192

46,64

7,5

3,369

16,6

5,984

40,5

12,04

89

23,39

194

47,09

7,6

3,400

16,8

6,039

41,0

12,16

90

23,62

196

47,54

7,7

3,431

17,0

6,093

41,5

12,28

91

23,85

198

47,99

7,8

3,462

17,2

6,247

42,0

12,41

92

24,08

200

48,43

7,9

3,493

17,4

6,201

42,5

12,53

93

24,31

205

49,49

8,0

3,524

17,6

6,254

43,0

12,65

94

24,54

210

50,59

8,1

3,555

17,8

6,308

43,5

12,77

95

24,77

215

51,70

220

52,80

360

83,28

500

113,32

640

143,08

780

172,66

225

53,90

365

84,36

505

114,38

645

144,14

785

173,71

230

55,00

370

85,44

510

115,45

650

145,20

790

174,76

235

56,10

375

86,52

515

116,52

655

146,25

795

175,82

240

57,19

380

87,60

520

117,58

660

147,31

800

176,87

245

58,29

385

88,67

525

118,65

665

148,37

810

178,98

250

59,38

390

89,75

530

119,71

670

149,43

820

181,08

255

60,48

395

90,82

535

120,78

675

150,49

830

183,19

260

61,57

400

91,90

540

121,84

680

151,55

840

185,29

265

62,66

405

92,97

545

122,91

685

152,60

850

187,39

270

63,75

410

94,05

550

123,97

690

153,66

860

189,49

275

64,85

415

95,12

555

125,04

695

154,72

870

191,60

280

65,94

420

96,20

560

126,10

700

155,77

880

193,70

285

67,03

425

97,27

565

127,16

705

156,83

890

195,70

290

68,12

430

98,34

570

128,22

510

157,89

900

197,90

295

69,20

435

99,41

575

129,29

715

158,94

910

200,00

300

70,29

440

100,49

580

130,35

720

160,00

920

202,10

305

71,38

445

101,56

585

131,41

725

161,06

930

204,20

310

72,46

450

102,63

590

132,47

730

162,11

940

206,30

315

73,55

455

103,70

595

133,54

735

163,17

950

208,39

320

74,63

460

104,77

600

134,60

740

164,22

960

210,49

325

75,72

465

105,84

605

135,66

745

165,28

970

212,59

330

76,80

470

106,91

610

136,72

750

166,33

980

214,68

335

77,88

475

107,98

615

137,78

755

167,39

990

216,78

340

78,96

480

109,05

620

138,84

760

168,44

1000

218,87

345

80,04

485

110,11

625

139,90

765

169,50

1250

271,14

350

81,12

490

111,18

630

140,96

770

170,55

1600

343,90

355

82,20

495

112,25

635

142,02

775

171,60

2000

426,80

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

7.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 221-15
"Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.332)
Nomogramma sadzīves notekūdeņu caurplūduma noteikšanai atkarībā no uzstādīto sanitāri tehnisko ierīču normatīvā caurplūduma summas

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

8.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 221-15
"Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.332)
Ēku iekšējā ūdensapgādē lietojamie cauruļvadu materiāli un to savienojumi

(Pielikums grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 134)

1.tabula

Cauruļvada materiāls

Savienojums

Cauruļvada lietojums ēkās

Piezīmes

gruntī

ēkā

Nomaināmie posmi (skat. 6.piezīmi)

1

2

3

4

5

6

7

1. Metāla caurules:            
1.1. ķets nav

c

 

c

  bitumena vai betona izolācija, cinka pārklājums un bitumena izolācija v < 1,0 m/s
gumijas riņķis

c

 

c

 
atloks

c

 

c

 
drīvējums

c

 

c

 
1.2. cinkotais tērauds (skat. 1.piezīmi) nav

c

 

c

   
vītne    

c

  v ≤ 3,0 m/s
atloks

c

 

c

   
1.3. nerūsējošais un ķīmiski izturīgais tērauds (skat. 1.piezīmi) nav

c

c

c, h

c

6,5 < pH < 9,0
metinājums

c

c

c, h

c

S ≥ 1,5 mm
lodējums (skat. 5.piezīmi)    

c, h

c

v ≤ 15 m/s
vītne    

c, h

   
iemavas    

c, h

   
atloks (skat. 2.piezīmi)

c

c

c,h

c

 
1.4. varš (skat. 3.piezīmi) nav

c, h

c, h

c, h

c, h

6,5 < pH < 9,0
lodējums (skat. 5.piezīmi)

c, h

c, h

c, h

c, h

pēc 2.tabulas
blīvgredzens, aptvere, iemavas vai valcējums (skat. 2.piezīmi)

c, h

 

c, h

   
atloks

c, h

 

c, h

   
vītne    

c, h

   
2. Plastmasas caurules:           v ≥ m/s
c – maināma – 4
nemaināma – 2
h – nemaināma – 1,5

Minimāli pieļaujamais sieniņu biezums caurulēm D32, D50 un D75 mm ir 3,0 mm, caurulēm D110 un D160 mm – 3,2 mm

2.1. PVC nav

c

c

c

c

 
gumijas riņķis

c

 

c

   
atloks

c

 

c

   
2.2. LDPE (skat. 4.piezīmi) nav

c

c

c

c

 
atloks

c

 

c

   
blīvgredzens, aptvere vai iemavas (skat. 2.piezīmi)

c

 

c

   
2.3. HDPE (skat. 4.piezīmi) nav

c

c

c

c

PP caurules nedrīkst montēt aiz vara caurulēm ūdens tecēšanas virzienā
metinājums

c

c

c

c

2.4. MDPE (skat. 4.piezīmi) gumijas riņķis

c

 

c

 
atloks

c

 

c

 
2.5. PP blīvgredzens, aptvere vai iemavas (skat. 2.piezīmi)

c

 

c

   
2.6. PEX nav

c, h

c

c, h

c

max t° = 70 °C
blīvgredzens, aptvere vai iemavas (skat. 2.piezīmi)

c, h

 

c, h

   

Piezīmes:
1. Vara caurules vienā sistēmā ar tērauda caurulēm jānovieto aiz tām ūdens tecēšanas virzienā.
2. Misiņa detaļām, kas ir saskarē ar ūdeni, jābūt izturīgām pret dezinfekcijas šķīdumu.
3. Vara caurules, kas ieguldītas mitrā režīma grīdas konstrukcijās, jānodrošina ar hidroizolāciju un tām nedrīkst paredzēt veidgabalus.
4. Cauruļvadus nedrīkst ieguldīt gruntīs, kas satur eļļas un naftas produktus.
5. Lodējuma sastāvā jābūt vismaz 2% sudraba.
6. Caurule tiek uzskatīta par nomaināmu, ja tās montāža nebojā celtniecības konstrukcijas un ir:
6.1. redzama;
6.2. kanālā ar noņemamu segumu;
6.3. šahtā vai nišā, kur ir iespējams piekļūt;
6.4. čaulā, no kuras cauruli var izvilkt;
6.5. gruntī, ja caurule neatrodas zem pamata plātnes vai grūti izjaucamām grīdām.
7. Cauruli uzskata par nenomaināmu, ja tā ir ieslēgta vai ielieta būvkonstrukcijās.
8. Neplastificēta polivinilhlorīda caurulēm jāatbilst Latvijas nacionālo standartu prasībām.
Apzīmējumi.
c, h - lieto aukstā un karstā ūdens apgādē;
c - lieto aukstā ūdens apgādē;
S - sieniņas biezums.

Pieļaujamie ūdens tecēšanas ātrumi vara caurulēs

2.tabula

Cauruļvada posms

Montāžas veids

Maksimāli pieļaujamie ātrumi (m/s) pie ūdens temperatūras °C

Piezīmes

Nozīme   10 50 70 90  
Padeves un sadalošais tīkls nomaināms 4,0 3,0 2,5 2,0  
nenomaināms 2,0 1,5 1,3 1,0  
Pievads sanitāri tehniskai ierīcei nomaināms 16,0 12,0 10,0 8,0  
nenomaināms 4,0 3,0 2,5 2,0  
Nepārtraukti konstanta ūdens plūsma, arī cirkulācija   1,0 1,0 1,0 1,0 Projektējamais ūdens tecēšanas ātrums v = 0,5 m/s

Ēku iekšējā kanalizācijā lietojamie cauruļvadu materiāli un to savienojumi

3. tabula

Cauruļvada materiāls

Savienojums

Piezīmes

aptvere

gumijas riņķis

mehāniskais

līmējums

metinājums

lodējums

1

2

3

4

5

6

7

8

Ķets

+

+

+

       
Varš    

+

   

+

6,5 < pH < 9,0

Nerūsējošais tērauds    

+

 

+

+

 
Ķīmiski noturīgs tērauds        

+

   
PVC

+

+

 

+

     
HDPE

+

+

+

 

+

   
PP  

+

   

+

 

 

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

9.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 221-15
"Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.332)
Sakarība starp spiediena un spiedienaugstuma mērvienībām

1.tabula

Mērvienības nosaukums

Apzīmējums

Mērvienība

Pa

bar

Atm

at

m H2O

mm Hg

pz

psi

Paskāls

Pa

N/m2

1

10-5

101325

1,0197 x 10-5

1,0196 x 10-4

7,5006 x 10-3

10

1,4504 x 10-4

Bārs

bar

750,062 mm Hg

105

1

9,8692 x 10-6

1,0197

10,1972

750,064

106

14,5038

Fiziskā atmosfēra

Atm

760 mm Hg

1,0133 x 105

1,0133

1

1,0332

10,3317

760

1,0132 x 10-6

14,696

Tehniskā atmosfēra

at

kgf/cm2

9,8066 x 104

0,98067

0,9678

1

10

735,56

0,9807 x 10-6

14,2233

Ūdens staba metrs

m H2O

m

9806,65

9,8066 x 10-2

9,6789 x 10-2

0,1

1

73,556

98,066

1,4223

Dzīvsudraba stabiņa milimetrs

m Hg

mm

133,322

1,3332 x 10-3

1,3158 x 10-3

1,3595 x 10-2

1,3595 x 10-2

1

1333,33

1,9337 x 10-2

Dins uz kvadrātcentimetru (puazs)

pz

dyn/cm2

0,1

10-6

0,9869 x 10-6

1,0197 x 10-2

1,0197 x 10-6

7,5 x 10-4

1

14,2234

Spēka mārciņa uz kvadrātcollu

psi

lbf/m2

6,8947 x 103

6,8947 x 10-2

7,0307 x 10-2

0,7031

0,7031

51,7149

7,0307 x 10-2

1

Mērvienību decimālie daudzkārtņi

2.tabula

Reizinātāji

Nosaukums

Apzīmējums

109

giga

G

106

mega

M

103

kilo

k

102

hekto

h

10-1

deci

d

10-2

centi

c

10-3

mili

m

10-6

mikro

m

10-9

nano

n

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

10.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 221-15
"Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.332)
Cirkulācijas koeficienta lielums karstā ūdens apgādes sistēmās

1,2

0,57

1,7

0,36

1,3

0,48

1,8

0,33

1,4

0,43

1,9

0,25

1,5

0,40

2,0

0,12

1,6

0,38

2,1 un vairāk

0,00

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

11.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 221-15
"Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.332)
Nomogramma spārniņu komercuzskaites mēraparātu diametra noteikšanai

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

12.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 221-15
"Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.332)
Koeficienta φ1 noteikšana


Koeficients φ1 (%), ja nevienmērības koeficients stundā ir

 

1,2

1,4

1,6

1,8

2

2,5

3

4

5

6

1,0

6,7

12,3

17,1

21,2

25,0

32,6

38,5

47,2

53,5

58,2

1,1

2,0

7,2

12,0

16,6

20,8

28,6

34,6

43,8

50,4

55,2

1,2

-

3,3

7,9

12,3

16,0

24,1

30,6

40,3

47,2

52,5

1,3

-

1,2

4,6

8,6

12,4

21,2

27,0

37,2

44,2

49,8

1,4

-

-

2,2

5,8

9,4

17,2

24,0

34,2

41,4

47,2

1,5

-

-

-

3,1

6,3

14,0

20,7

31,1

38,8

44,7

1,6

-

-

-

1,2

4,6

11,4

18,2

28,8

36,6

43,2

1,7

-

-

-

-

2,4

9,0

15,8

26,2

34,0

70,4

1,8

-

-

-

-

0,8

6,8

13,0

24,0

31,8

38,2

1,9

-

-

-

-

-

4,8

10,8

21,4

29,6

36,0

2,0

-

-

-

-

-

3,4

8,9

19,1

27,2

33,8

2,2

-

-

-

-

-

0,6

5,6

15,2

23,6

30,2

2,4

-

-

-

-

-

-

3,1

11,8

19,8

26,5

2,6

-

-

-

-

-

-

1,2

9,0

16,8

23,2

2,8

-

-

-

-

-

-

0,6

6,4

13,8

20,2

3,0

-

-

-

-

-

-

-

4,4

11,2

17,6

3,5

-

-

-

-

-

-

-

0,4

6,0

12,0

4,0

-

-

-

-

-

-

-

-

2,6

7,4

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

13.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 221-15
"Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.332)
Koeficienta φ2 noteikšana


Ūdens padeves ilgums (%)

Koeficients φ2 (%), ja nevienmērības koeficients stundā ir

   

1,2

1,4

1,6

1,8

2,0

2,5

3

4

5

6

1,00

100

6,7

12,3

17,1

21,3

25,0

32,6

38,5

47,5

53,5

58,2

1,09

92

7,3

10,5

14,4

18,0

21,4

28,8

34,8

44,0

50,6

55,6

1,20

84

-

11,5

13,6

16,1

18,8

25,3

31,1

40,3

47,2

52,5

1,33

75

-

-

14,4

15,6

17,5

22,4

27,5

36,4

43,4

48,9

1,50

67

-

-

-

16,9

17,4

20,4

24,4

32,4

29,2

44,9

1,71

58

-

-

-

-

19,4

19,8

22,2

28,5

34,8

40,3

2,00

50

-

-

-

-

-

21,1

21,4

25,3

30,4

35,4

2,40

42

-

-

-

-

-

-

23,0

23,4

26,6

30,5

3,00

33

-

-

-

-

-

-

-

24,2

24,4

26,4

4,00

25

-

-

-

-

-

-

-

-

26,4

25,2

6,00

17

-

-

-

-

-

-

-

-

-

33,5

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

14. pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 221-15
"Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015. gada 30. jūnija
noteikumiem Nr. 332)
Sanitāri tehnisko ierīču ierīkošanas augstums

(Pielikums MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 134 redakcijā)

Sanitāri tehniskās ierīces nosaukums

Ierīkošanas augstums (mm) no grīdas līdz sanitāri tehniskās ierīces augšējai malai

skolās

bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vietās un izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu, kā arī bērnu sociālās aprūpes iestādēs

ārstniecības iestādēs

pārējās ēkās

Roku mazgātne

700–800

500–700 (400–450)

800

800

Roku mazgātne pie kopēja jaucējkrāna ar vannu

850

850

Trauku mazgātne        
Vanna un izlietne

850

850

850

850

Vanna drēbju un vaskadrānu mazgāšanai

650–700

Vanna

*)

600

*)

*)

Dušas vācele

*)

300 (600)

*)

*)

Klozetpoda augstu novietotā skalošanas tvertne (līdz apakšai)

1700–1800

1700–1800

1700–1800

1700–1800

Viduārs

400

Tvertne dezinfekcijas šķīdumam

1230

Pie sienas novietots urināls

450–600

650

650

Dzeramā ūdens strūklaka

750

900

Klozetpods (augstums bez sēdriņķa)

*)

≤350

*)

*)

Dvieļu žāvētājs (līdz apakšai)

1200

1200

1200

1200

Piezīmes:
1. Sanitāri tehnisko ierīču ierīkošanas augstuma svārstības pieļaujamas robežās ± 20 mm.
2. Iekavās dots sanitāri tehnisko ierīču ierīkošanas augstums bērniem līdz trīs gadu vecumam.
3. Pie sienas novietotās ūdens izdales un jaukšanas armatūras augstums ir:
3.1. trauku mazgātnei, mazgāšanas vannai un izlietnei – 250 mm no augšējās malas;
3.2. roku mazgātnei – 200 mm no augšējās malas;
3.3. ūdens izdales un jaucējkrānu vannai, klozetpoda skalošanas un pirts krānam – 800 mm no grīdas;
3.4. viduāram – 800–1000 mm;
3.5. jaucējkrānam drēbju un vaskadrānu mazgāšanas vannai un ķirurgu roku mazgātnēm slimnīcās un vannai ar roku mazgātni – 1100 mm;
3.6. laistīšanas krānam telpās – 600 mm;
3.7. dušas jaucējkrānam – 1200 mm.
4. Dušas siets jānovieto 2100–2250 mm augstumā no grīdas vai dušas vāceles dibena, bet bērnudārzos – 1500 mm augstumā.
5. Uz sanitāri tehniskās ierīces novietotās ūdens izdales vai jaukšanas armatūras ierīkošanas augstums ir atkarīgs no ierīces konstrukcijas.
6. *) Nav normēts un ir atkarīgs no sanitāri tehniskās ierīces konstrukcijas.
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 332Pieņemts: 30.06.2015.Stājas spēkā: 01.07.2015. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 125 (5443), 30.06.2015.OP numurs: 2015/125.7
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Latvijas standarti
275001
{"selected":{"value":"01.07.2017","content":"<font class='s-1'>01.07.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.07.2017","iso_value":"2017\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2015","iso_value":"2015\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2015.-30.06.2017.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.07.2017
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)