1. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības nolikums (turpmāk – Nolikums) nosaka pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) institucionālo sistēmu un administrācijas struktūru, pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībās, biedrībās un nodibinājumos, domes politisko un administratīvo amatpersonu funkcijas, lēmumu pieņemšanas kārtību, iedzīvotāju tiesības vietējā pārvaldē, kā arī citus darba organizācijas jautājumus.

2. Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina ievēlēts Pašvaldības lēmējorgāns – Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dome (turpmāk – Dome), kas sastāv no 13 deputātiem. Domei ir padota Pašvaldības administrācija, ko veido institūciju kopums, kas apvienots vienotā hierarhiskā sistēmā (pielikumā – pašvaldības pārvaldes struktūrshēma).

3. Pašvaldībai noteikto funkciju un uzdevumu īstenošanu, kā arī Domes lēmumu izpildi nodrošina Pašvaldības administrācija, ko veido Pašvaldības iestādes un amatpersonas. Pašvaldības administrācija ir pašvaldības izpildorgāns.

4. Domes un komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina pašvaldības iestāde "Centrālā administrācija" (turpmāk – Centrālā administrācija), kura arī nodrošina vienotu metodisko vadību Pašvaldības iestādēm vienotā pieejā klientu apkalpošanas, sabiedrības iesaistes, informēšanas un Pašvaldības pakalpojumu pārvaldības jomā; pašvaldības saistošo noteikumu izstrādes jomā; labas pārvaldības principa ieviešanā; juridiska atbalsta jomā, personāla vadības politikas jomā, dokumentu pārvaldības jomā, datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības jomā, publisko iepirkumu jomā, arhīva kārtošanā un pretkorupcijas pasākumu īstenošanā. Centrālo administrāciju vada Centrālās administrācijas vadītājs.

5. Dome ir izveidojusi šādas Pašvaldības iestādes un to struktūrvienības:

5.1. Centrālā administrācija ar šādām struktūrvienībām un amatpersonām:

5.1.1. Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļa;

5.1.2. Iekšējā audita un kapitālsabiedrību pārraudzības nodaļa;

5.1.3. Kanceleja;

5.1.4. Juridiskā nodaļa;

5.1.5. Iepirkumu nodaļa;

5.1.6. Iedzīvotāju apkalpošanas centrs;

5.1.7. Centralizētā grāmatvedības nodaļa;

5.1.8. Informāciju tehnoloģiju nodaļa;

5.1.9. Darba aizsardzības, ugunsdrošības, bīstamo iekārtu un saimniecības nodaļa;

5.1.10. Būvvalde;

5.1.11. Dzimtsarakstu nodaļa;

5.1.12. Domes priekšsēdētāja palīgs;

5.1.13. Datu aizsardzības speciālists;

5.1.14. Energopārvaldnieks.

5.2. Izglītības pārvalde, kuras pakļautībā ir struktūrvienība "Rēzeknes pilsētas dienesta viesnīca" un padotībā ir šādas izglītības iestādēs:

5.2.1. Rēzeknes sākumskola;

5.2.2. Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija;

5.2.3. Rēzeknes 2. vidusskola;

5.2.4. Rēzeknes 3. pamatskola;

5.2.5. Rēzeknes 4. vidusskola;

5.2.6. Rēzeknes 5. pamatskola;

5.2.7. Rēzeknes 6. pamatskola;

5.2.8. Rēzeknes valsts poļu ģimnāzija;

5.2.9. Rēzeknes pamatskola – attīstības centrs;

5.2.10. Rēzeknes pirmskolas izglītības iestāde "Bitīte";

5.2.11. Rēzeknes pirmskolas izglītības iestāde "Namiņš";

5.2.12. Rēzeknes pirmskolas izglītības iestāde "Pasaka";

5.2.13. Rēzeknes pirmskolas izglītības iestāde "Varavīksne";

5.2.14. Rēzeknes pirmskolas izglītības iestāde "Auseklītis";

5.2.15. Rēzeknes pirmskolas izglītības iestāde "Māriņa";

5.2.16. Rēzeknes pirmskolas izglītības iestāde "Rotaļa";

5.2.17. Rēzeknes Katoļu pirmskolas izglītības iestāde;

5.2.18. Rēzeknes pirmskolas izglītības iestāde "Rūķītis";

5.2.19. Rēzeknes pirmskolas izglītības iestāde "Vinnijs Pūks";

5.2.20. Rēzeknes reģionālais datorcentrs.

5.3. Sociālais dienests ar šādām pakļautībā esošām struktūrvienībām:

5.3.1. Aprūpes mājās birojs;

5.3.2. Patversme;

5.3.3. Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs;

5.3.4. Pensionāru sociālo pakalpojumu centrs.

5.4. Sporta pārvalde ar šādu pakļautībā esošo izglītības iestādi un struktūrvienību:

5.4.1. Izglītības iestāde – Rēzeknes Bērnu–jaunatnes sporta skola;

5.4.2. Sporta bāze (sporta komplekss un peldbaseins).

5.5. Pilsētvides un attīstības pārvalde;

5.6. Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs;

5.7. Finanšu pārvalde;

5.8. Pašvaldības aģentūra "Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs" ar šādām tās pakļautībā esošām struktūrvienībām:

5.8.1. Rēzeknes Tūrisma attīstības centrs;

5.8.2. Latgales Kultūrvēstures muzejs;

5.8.3. Rēzeknes Centrālā bibliotēka;

5.8.4. Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras nams.

5.9. Īpaša statusa Pašvaldības iestādes, kurām ar likumu ir noteikta atšķirīga padotība un darbības forma:

5.9.1. Rēzeknes valstspilsētas bāriņtiesa, kas izveidota saskaņā ar Bāriņtiesu likumu;

5.9.2. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Vēlēšanu komisija, kas izveidota saskaņā ar Pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumu;

5.9.3. Pašvaldības policija, kas izveidota saskaņā ar Pašvaldību likumu un likumu "Par policiju".

5.10. Pašvaldībai ar Rēzeknes novada pašvaldību ir pašvaldību kopīgā iestāde "Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde".

6. Pašvaldības iestādes darbojas uz Domes apstiprinātu nolikumu pamata un tās atrodas Pašvaldības izpilddirektora pakļautībā, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikta cita attiecīgās iestādes padotības un darbības forma.

7. Atsevišķu funkciju pildīšanai un administratīvās teritorijas pārvaldīšanai, lai iesaistītu sabiedrību Pašvaldības darbā, Dome var izveidot valdes vai darba grupas (turpmāk – pārvaldes vienības), kuru sastāvā var iekļaut Domes deputātus, Pašvaldības administrācijas darbiniekus un Pašvaldības iedzīvotājus. Konkrētu uzdevumu veikšanai, kā arī atsevišķu jautājumu izvērtēšanai, Pašvaldības izpilddirektors ar rīkojumu var izveidot arī citas pārvaldes vienības. Par darbu pārvaldes vienībās Dome var noteikt atlīdzību atbilstoši Domes apstiprinātiem noteikumiem par vienotu atlīdzības sistēmu.

8. Lai nodrošinātu administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu, Dome ir izveidojusi Konsultatīvo padomi Rēzeknes valstspilsētas un Rēzeknes novada kopīgās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Rēzeknes valstspilsētas un Rēzeknes novada kopīgās attīstības programmas 2021.–2027. gadam sagatavošanai. Dome atbilstoši normatīvajiem aktiem izveido arī citas kopīgas sadarbības institūcijas ar pašvaldībām.

9. Pašvaldība ir kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās:

9.1. SIA "Rēzeknes slimnīca";

9.2. SIA "Rēzeknes siltumtīkli";

9.3. SIA "Rēzeknes ūdens";

9.4. SIA "Rēzeknes namsaimnieks";

9.5. SIA "Austrumlatvijas koncertzāle";

9.6. SIA "Olimpiskais centrs Rēzekne";

9.7. SIA "Rēzeknes satiksme";

9.8. SIA "Rehabilitācijas centrs "RĀZNA".

10. Pašvaldība savu funkciju izpildei ir kapitāla daļu turētāja šādā privātajā kapitālsabiedrībā:

10.1. SIA "Austrumlatgales atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība".

11. Pašvaldība ir dalībnieks šādās biedrībās:

11.1. biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība";

11.2. biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija";

11.3. biedrība "Latvijas Digitālais akselerators".

12. Pašvaldības iestāžu dalība biedrībās, federācijas vai asociācijās, pamatojoties uz pieņemto Domes lēmumu, tiek noteikta Pašvaldības iestāžu nolikumos.

13. Atsevišķu Pašvaldības funkciju pildīšanai un, lai iesaistītu sabiedrību Pašvaldības darbā, Dome no deputātiem, Administrācijas darbiniekiem, valsts institūciju pārstāvjiem, komersantiem, nevalstiskajām organizācijām un pašvaldības iedzīvotājiem ir izveidojusi šādas pastāvīgās komisijas un padomes:

13.1. Pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisija;

13.2. Administratīvā komisija;

13.3. Dzīvojamo māju privatizācijas komisija;

13.4. Ekonomikas attīstības un iedzīvotāju nodarbinātības komisija;

13.5. Kultūras komisija;

13.6. Iepirkumu komisija;

13.7. Sociālo jautājumu komisija;

13.8. Dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas jautājumu komisija;

13.9. Tūrisma komisija;

13.10. Veselības aprūpes komisija;

13.11. Publisku pasākumu, piketu, sapulču un gājienu iesniegumu izskatīšanas komisija;

13.12. Tradicionālo konfesiju konsultatīvā padome;

13.13. Pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanas komisija;

13.14. Jaunatnes lietu konsultatīvā komisija:

13.15. Komisija darbam ar nevalstiskajām un sabiedriskajām organizācijām;

13.16. Rēzeknes valstspilsētas un Rēzeknes novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija;

13.17. Rēzeknes valstspilsētas un Rēzeknes novada sadarbības teritorijas izglītības jautājumu komisija;

13.18. Rēzeknes valstspilsētas un Rēzeknes novada sadarbības teritorijas atkritumu apsaimniekošanas jautājumu komisija.

14. Komisijas darbību reglamentē Domes apstiprināti nolikumi (vai atsevišķi domes lēmumi). Nolikumā norāda:

14.1. komisijas izveidošanas kārtību un skaitlisko sastāvu;

14.2. komisijas funkcijas un kompetenci;

14.3. komisijas organizatoriskās un tehniskās apkalpošanas kārtību;

14.4. Domes institūciju, kuras padotībā atrodas izveidotā komisija, norādot, ar kuru domes komiteju tā saistīta;

14.5. Citus jautājumus, kurus Dome uzskata par svarīgiem.

15. Domes darbu vada Domes priekšsēdētājs.

16. Domes priekšsēdētājs:

16.1. Koordinē Domes deputātu un pašvaldības institūciju darbību;

16.2. Pašvaldības vārdā paraksta publisko tiesību līgumus (sadarbības līgumu, administratīvo līgumu, deleģēšanas un līdzdarbības līgumus), ja Dome nav lēmusi citādi;

16.3. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Pašvaldību tiesā un attiecībās ar valsts pārvaldes un citām institūcijām, kā arī biedrībās un nodibinājumos, kuros Pašvaldība ir biedrs, vai pilnvaro šīs funkcijas veikt citām personām;

16.4. uzsāk un izbeidz darba tiesiskās attiecības ar Pašvaldības izpilddirektoru, pamatojoties uz Domes lēmumu;

16.5. izdod pilnvaras Pašvaldības administrācijai;

16.6. dod saistošus rīkojumus Pašvaldības izpilddirektoram un Pašvaldības iestāžu un citu institūciju vadītājiem;

16.7. atver un slēdz kontus kredītiestādēs un Valsts kasē;

16.8. uzrauga tiesas spriedumu izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir Pašvaldība;

16.9. uzsākot pildīt amata pienākumus, pieņem materiālās vērtības un, beidzot pildīt amata pienākumus, nodrošina materiālo vērtību nodošanu Pašvaldības izpilddirektoram;

16.10. veic citas funkcijas, kas paredzētas normatīvajos aktos, šajā nolikumā un Domes lēmumos.

17. Domes priekšsēdētājam ir vietnieks.

18. Domes priekšsēdētāja vietnieks pilda Domes priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā, kā arī pilda citus pienākumus normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, kā arī Domes lēmumos noteiktos pienākumus.

19. Domes priekšsēdētāja un viņa vietnieka amati ir algoti.

20. Rīkojumus attiecībā uz domes priekšsēdētāja vietnieku izdod un paraksta Domes priekšsēdētājs, bet rīkojumus attiecībā uz Domes priekšsēdētāju izdod un paraksta domes priekšsēdētāja vietnieks.

21. Dome ieceļ Pašvaldības izpilddirektoru, kurš normatīvajos aktos noteiktajā ietvarā ir atbildīgs par Pašvaldības administrācijas darbu.

22. Rīkojumus attiecībā uz pašvaldības izpilddirektoru izdod un paraksta Domes priekšsēdētājs, viņa prombūtnes gadījumā – Domes priekšsēdētāja vietnieks.

23. Pašvaldības izpilddirektors:

23.1. pārrauga, kontrolē un koordinē Pašvaldības administrācijas darbu;

23.2. organizē Domes izdoto saistošo noteikumu, Domes lēmumu un citu normatīvo aktu izpildi;

23.3. Domes apstiprinātā budžeta ietvaros rīkojas ar pašvaldības finanšu resursiem, slēdz līgumus par saimnieciskiem darījumiem ar juridiskajām un fiziskajām personām, paraksta ar līguma izpildi un apmaksu saistītos dokumentus, pašvaldības rēķinus un citus dokumentus;

23.4. pamatojoties uz pieņemto Domes lēmumu uzsāk un izbeidz darba tiesiskās attiecības ar iestāžu vadītājiem, slēdz ar tiem darba līgumus, nosaka amata pienākumus, apstiprina amatu aprakstus;

23.5. piedalās Domes sēdēs un ir tiesīgs piedalīties komiteju un komisiju sēdēs un jautājumu apspriešanā;

23.6. Domes apstiprinātā budžeta ietvaros veic Pašvaldības administrācijai piešķirto finanšu līdzekļu pārdali atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam;

23.7. organizē pašvaldības gada publiskā pārskata izstrādi, atbilstoši iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem;

23.8. pēc Domes vēlēšanām organizē materiālo vērtību nodošanu jaunajam Domes priekšsēdētājam saskaņā ar Pašvaldības darba reglamentu;

23.9. pēc Domes vai Domes priekšsēdētāja pieprasījuma sniedz pārskatu par savu darbību;

23.10. organizē pašvaldības iekšējās kontroles sistēmas izveidi, kā arī uzrauga un pilnveido to;

23.11. savas kompetences ietvaros izdod un apstiprina pašvaldības iekšējos normatīvos aktus, ja normatīvie akti nenosaka citādi;

23.12. pašvaldības administrācijas ikdienas uzdevumu izpildē veido darba grupas;

23.13. veic citus pienākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem, šo nolikumu, Domes lēmumiem, Domes priekšsēdētāja un Domes priekšsēdētāja vietnieka rīkojumiem.

24. Pašvaldības izpilddirektoru prombūtnes laikā aizvieto Centrālās administrācijas vadītājs.

25. Pašvaldībā paraksta tiesības ir:

25.1. Domes priekšsēdētājam;

25.2. Domes priekšsēdētāja vietniekam – domes priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā vai atbilstošo Domes priekšsēdētāja pilnvarojumam, šim nolikumam un Domes lēmumiem;

25.3. Pašvaldības izpilddirektoram – atbilstoši šim nolikumam un Domes priekšsēdētāja pilnvarojumam;

25.4. Centrālās administrācijas vadītājam – atbilstoši Centrālās administrācijas nolikumam pašvaldības izpilddirektora prombūtnes gadījumā.

26. Par amatu klasifikācijas rezultātu atbilstību Pašvaldības iestādēs atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem amatu klasificēšanas principiem ir atbildīga pašvaldības Darba samaksas komisija.

27. Dome atbilstoši Pašvaldību likumam izveido šādas Domes komitejas (turpmāk – komitejas), kas izskata un sniedz atzinumus par Domes lēmumu projektiem un citiem jautājumiem, kas piekrīt attiecīgās komitejas kompetencei:

27.1. Finanšu un budžeta komiteja – 8 locekļu sastāvā;

27.2. Pilsētas attīstības, infrastruktūras un sabiedriskās kārtības komiteja – 6 locekļu sastāvā;

27.3. Kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un darba lietu komiteja – 6 locekļu sastāvā.

28. Domes komitejas (izņemot Finanšu un budžeta komiteju) no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Komitejas priekšsēdētāja vietnieks komitejas priekšsēdētāja pienākumus veic viņa prombūtnes laikā.

29. Lēmumu projektus, kas saistīti ar finansiālajiem jautājumiem, nodod izskatīšanai Finanšu un budžeta komitejai. Finanšu un budžeta komiteja:

29.1. konceptuāli nosaka un kopīgi ar citām Domes komitejām, pašvaldības administrāciju īsteno vienotu pašvaldības finanšu politiku;

29.2. izvērtē budžeta projekta priekšlikumus un iesniedz pašvaldības budžeta projektu izskatīšanai domes sēdē atbilstoši iekšējiem normatīvajiem aktiem par budžeta izstrādi;

29.3. sniedz atzinumu par budžeta projektu, tajā izdarāmajiem grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā, ja netiek izpildīta budžeta ieņēmumu daļa;

29.4. sniedz atzinumu par projektiem, kas saistīti ar finanšu resursu izlietošanu, kā arī par domes lēmumu projektiem, ja šo lēmumu realizācija saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā;

29.5. sniedz priekšlikumus par pašvaldību īpašumu apsaimniekošanu un nekustamā īpašuma iegūšanu;

29.6. sniedz atzinumus par pašvaldības nekustamo īpašumu atsavināšanu;

29.7. savas kompetences ietvaros izskata amatpersonu, iestāžu, komisiju, darba grupu budžeta līdzekļu pieprasījumus un projektus, kā arī iedzīvotāju iesniegumus finanšu jautājumos;

29.8. pēc deputātu rakstiska pieprasījuma atbilstoši Valsts kases noteiktajai formai sniedz atskaiti par budžeta izpildi;

29.9. izskata, iesniedz apstiprināšanai domē gada pārskatu;

29.10. veic citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

30. Pilsētas attīstības, infrastruktūras un sabiedriskās kārtības komiteja izskata un sagatavo izskatīšanai domes sēdē jautājumus:

30.1. par teritorijas attīstības plānu un apbūves kārtību saistībā ar sabiedriski nozīmīgām būvēm (publiskai lietošanai paredzētas ēkas) un jaunu ražotņu izveidošanu vai esošo paplašināšanu;

30.2. par zemes lietām, tajā skaitā par zemes nomu, izņemot:

– nomas līgumiem, kas tiek slēgti par pašvaldības nekustamā īpašuma nomu, kas atrodas uz citai personai piederošās zemes;

– pašvaldības zemes nomu, uz kuras atrodas citai personai piederošs nekustamais īpašums;

– par domājamo daļu nomu;

30.3. par īpašumu un teritorijas izmantošanu;

30.4. teritorijas apstādījumu plānošanu;

30.5. starptautisko sadarbību un tūrismu;

30.6. investīciju projektu sagatavošanu un realizāciju;

30.7. savas kompetences ietvaros izskata iedzīvotāju, amatpersonu, iestāžu, kapitālsabiedrību, komisiju un darba grupu budžeta līdzekļu pieprasījumus un iesniedz tos finanšu komitejā;

30.8. par komunālajiem pakalpojumiem;

30.9. par teritorijas labiekārtošanu;

30.10. par dzīvojamā un nedzīvojamā fonda uzturēšanu, izmantošanu, par nedzīvojamo telpu nomas līgumu slēgšanu;

30.11. par satiksmes organizāciju;

30.12. par nodarbinātības veicināšanu;

30.13. par sabiedrisko kārtību;

30.14. veic citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

31. Kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un darba lietu komiteja sagatavo izskatīšanai lēmumprojektus, kas skar kultūras, izglītības un sporta jautājumus, tajā skaitā lēmumprojektus:

31.1. par izglītību un ārpusskolas aktivitātēm;

31.2. kultūras pasākumu organizēšanu, kultūras iestāžu darbību;

31.3. sporta pasākumu organizēšanu, sporta organizāciju darbības atbalstīšanu un brīvā laika nodarbībām;

31.4. par sociālo palīdzību;

31.5. par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā;

31.6. par veselības aprūpi un aizsardzību;

31.7. savas kompetences ietvaros izskata iedzīvotāju, amatpersonu, iestāžu, kapitālsabiedrību, komisiju un darba grupu budžeta līdzekļu pieprasījumus un iesniedz tos finanšu komitejā;

31.8. veic citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

32. Komiteju locekļiem, pildot savus pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības:

32.1. iepazīties ar Pašvaldības iestāžu, kapitālsabiedrību dokumentāciju, saņemt dokumentu norakstus, kas nepieciešami jautājumu izlemšanai komiteju sēdēs;

32.2. saņemt no Pašvaldības administrācijas amatpersonām nepieciešamos skaidrojumus;

32.3. piesaistīt speciālistus ar padomdevēja tiesībām.

33. Komitejas priekšsēdētājs var noteikt, ka komitejas sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā) šādos gadījumos:

33.1. ja komitejas loceklis komitejas sēdes laikā atrodas citā vietā un veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ nevar ierasties komitejas sēdes norises vietā un par to ir informējis komitejas priekšsēdētāju;

33.2. ja Pašvaldības vai valsts teritorijā izsludināta ārkārtējā situācija vai valsts noteikusi pulcēšanās ierobežojumus;

33.3. ja tiek sasaukta komitejas ārkārtas sēde.

34. Komitejas klātienes sēdes atklātajā daļā ir tiesības piedalīties ikvienai personai.

34.1. Sēdes klausītājs (iedzīvotājs vai plašsaziņas līdzekļu pārstāvis) pirms sēdes reģistrējas pie sēdes sekretāra, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un parakstoties veidlapā;

34.2. Sēdes klausītājs nav tiesīgs iejaukties sēdes norises gaitā, pieprasīt sevis uzklausīšanu, ja vien viņam vārdu nav devis sēdes vadītājs.

35. Sēdes audioieraksts ir publiski pieejams pēc pieprasījuma Centrālās administrācijas Kancelejā.

36. Komiteju un Domes sēžu organizatoriskā un tehniskā apkalpošana notiek Pašvaldības darba reglamentā noteiktā kārtībā.

37. Domes sēdes norises tiešraide un Domes sēdes audiovizuālais ieraksts ir pieejams Pašvaldības tīmekļvietnē www.rezekne.lv.

38. Domes priekšsēdētājs var noteikt, ka Domes sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā) šādos gadījumos:

38.1. ja Domes deputāts sēdes laikā atrodas citā vietā un veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ nevar ierasties Domes sēdes norises vietā un par to ir informējis Domes priekšsēdētāju;

38.2. ja Pašvaldības vai valsts teritorijā izsludināta ārkārtējā situācija vai valsts noteikusi pulcēšanās ierobežojumus;

38.3. ja tiek sasaukta Domes ārkārtas sēde.

39. Domes lēmumu projektu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība noteikta Pašvaldības Darba reglamentā un citos iekšējos normatīvajos aktos.

40. Domes lēmumi, Domes sēžu protokoli un audiovizuālie ieraksti pieejami Pašvaldības tīmekļvietnē www.rezekne.lv Pašvaldību likumā noteiktajā kārtībā. Dokumentu pieejamību nodrošina Centrālās administrācijas Kanceleja.

41. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar Domes pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja tie satur informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Dome nav tiesīga atteikt sniegt informāciju. Atteikums informācijas pieejamībai jāpamato.

42. Pašvaldības saistošo noteikumu projekta un tā paskaidrojuma raksts izskatīšanas kārtība (izņemot saistošo noteikumu projektu par Pašvaldības budžetu un saistošo noteikumu projektu teritorijas plānošanas jomā):

42.1. Saistošo noteikumu projekts tiek izskatīts darba grupā, padomē, komisijā pēc attiecīgās pārvaldes, iestādes rīkojuma vai domes priekšsēdētāja vai viņa vietnieka rīkojuma;

42.2. Saistošo noteikumu projekts tiek iesniegts izskatīšanai domes komitejā/-ās;

42.3. domes komiteja virza Saistošo noteikumu projektu publicēšanai tīmekļvietnē www.rezekne.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai:

42.3.1. Divu nedēļu laikā sabiedrībai ir tiesības iesniegt viedokli par saistošo noteikumu projektu;

42.3.2. Iedzīvotāji viedokli Pašvaldībai iesniedz, izmantojot Pašvaldības izstrādāto veidlapu.

42.3. Pēc iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanās Saistošo noteikumu projekts atkārtoti tiek iesniegts izskatīšanai komitejā (ja saņemti priekšlikumi) vai domes sēdē (ja iedzīvotāju priekšlikumi nav saņemti).

43. Domes klātienes sēdes atklātajā daļā ir tiesības piedalīties ikvienai personai.

43.1. Sēdes klausītājs (iedzīvotājs vai plašsaziņas līdzekļu pārstāvis) pirms sēdes reģistrējas pie sēdes sekretāra, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un parakstoties veidlapā;

43.2. Sēdes klausītājs nav tiesīgs iejaukties sēdes norises gaitā, pieprasīt sevis uzklausīšanu, ja vien viņam vārdu nav devis sēdes vadītājs.

44. Ja Dome izskata administratīvā akta projektu, kas paredz personai liegt tiesības vai uzliek tai pienākumus, tad tā sagatavotājs nepieciešamības gadījumā organizē personas uzaicināšanu uz Domes sēdi viedokļa un argumentu noskaidrošanai par izskatāmo jautājumu. Persona var netikt uzaicināta paskaidrojumu sniegšanai, ja viedoklis ir noskaidrots, gadījums ir objektīvi mazsvarīgs vai ir citi Administratīvā procesa likumā noteiktie iemesli, kad personas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama.

45. Domes lēmumu vai tā atvasinājumu pēc personas pieprasījuma sagatavo Kanceleja un izsniedz iesniegumā norādītajā veidā (papīra formātā vai elektroniski). Citu dokumentu atvasinājumus sagatavo Pašvaldības iestāde vai tās struktūrvienība, kuras lietvedībā ir dokumenta oriģināls. Ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

46. Publisko tiesību līgumus (sadarbības līgumu, administratīvo līgumu, deleģēšanas un līdzdarbības līgumu) slēdz saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un tos reģistrē un glabā atbilstoši iekšējiem normatīvajiem aktiem.

47. Publisko tiesību jomā līgumus slēdz Domes priekšsēdētājs vai ar Domes lēmumu pilnvarota cita Pašvaldības amatpersona.

48. Ja Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārējo finanšu avotu līdzfinansētā projekta iesniedzējs ir Pašvaldība, līgumus, kas saistīti ar attiecīgā projekta īstenošanu, Pašvaldības vārdā slēdz tās iestādes vadītājs, kuru Dome ir pilnvarojusi īstenot attiecīgo projektu.

49. Publisko tiesību līgumu projektu pirms parakstīšanas tā virzītājs saskaņo ar:

49.1. Attiecīgās iestādes juristu, ja tāds ir;

49.2. Centrālās administrācijas Juridisko nodaļu;

49.3. Finanšu pārvaldi;

49.4. citām pašvaldības iestādēm, kapitālsabiedrībām, kuru kompetencē ir līguma projektā ietvertie jautājumi.

50. Administratīvos līgumus pašvaldības vārdā slēdz piekritīgā iestāde vai amatpersona, ja domes lēmumos vai normatīvajos aktos nav noteikta cita persona.

51. Pašvaldības vārdā slēdzamo privāto tiesību līgumu sagatavošanas, noslēgšanas, uzglabāšanas un izpildes kontroles kārtību nosaka Pašvaldības darba reglaments un citi iekšējie normatīvie akti.

52. Pašvaldības vadībai ir šādi iedzīvotāju pieņemšanas laiki:

52.1. Domes priekšsēdētājam – mēneša pirmā otrdiena no plkst. 12.30 līdz 15.30;

52.2. Domes priekšsēdētāja vietniekam – mēneša trešā otrdiena no plkst. 13.00 līdz 15.00;

52.3. izpilddirektoram – mēneša pirmā un trešā ceturtdiena no plkst. 13.00 līdz 16.00.

53. Domes deputāti pieņem apmeklētājus ne retāk kā reizi mēnesī Centrālās administrācijas telpās, pamatojoties uz domes priekšsēdētāja apstiprināto domes deputātu pieņemšanas grafiku, ievērojot deputātu izteikto vēlmi pieņemšanas laika noteikšanai.

54. Iedzīvotāju pierakstu pie pašvaldības vadības un domes deputātiem veic Centrālās administrācijas Iedzīvotāju apkalpošanas centrs, saskaņā ar domes priekšsēdētāja apstiprināto iedzīvotāju pieņemšanas kārtību.

55. Pašvaldības iestāžu vadītāji un Pašvaldības iestāžu struktūrvienību vadītāji pieņem apmeklētājus ne retāk kā reizi nedēļā, atbilstošo iestādes nolikumā noteiktajam vai pamatojoties uz pašvaldības izpilddirektora rīkojumu.

56. Pašvaldības iestāžu speciālisti un pārējie darbinieki, kuru pienākumi saistīti ar iedzīvotāju apkalpošanu, pieņem apmeklētājus noteiktajā darba laikā vai atbilstoši struktūrvienības nolikumā noteiktajā laikā.

57. Informācija par Domes priekšsēdētāja, domes priekšsēdētāja vietnieka, domes deputātu, pašvaldības izpilddirektoru, iestāžu vadītāju un citu administrācijas amatpersonu iedzīvotāju pieņemšanas laiku ir pieejama pašvaldības tīmekļvietnē www.rezekne.lv.

58. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu organizē Centrālās administrācijas Kanceleja. Kārtību, kādā notiek dokumentu aprite Centrālajā administrācijā, nosaka Pašvaldības izpilddirektors, pārējās Pašvaldības institūcijās, tās vadītājs ar iekšējo normatīvo aktu.

59. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi nekavējoties, amatpersona, kas tos pieņem, noformē rakstveidā (norādot iesniedzēja vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietas adresi, tālruni, e-pastu vai e-adresi) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstveida iesniegumiem.

60. Izskatot iesniegumu, iegūt informāciju ir attiecīgās Pašvaldības institūcijas vai amatpersonas pienākums, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas iegūšana ir personas pienākums.

61. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību Pašvaldības administrācijā un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

62. Pašvaldības administrācijas izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt iestāžu nolikumos noteiktajā kārtībā, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikta cita apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtība.

63. Domes administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

64. Dome lemj par kārtību, kādā veicami darījumi ar Pašvaldības mantu.

65. Pašvaldības finanšu līdzekļi tiek plānoti un uzskaitīti pašvaldības budžetā, nodalot tos pa pašvaldības iestādēm, un tos administrē pašvaldības Finanšu pārvalde.

66. Pašvaldības funkciju īstenošanas nolūkā Pašvaldībai piederošais un piekrītošais nekustamais īpašums attiecīgos valsts reģistros ir reģistrējams uz Pašvaldības vārda, bet uzskaitāms pašvaldības iestāžu grāmatvedībās struktūrās.

67. Pašvaldības nekustamais un kustamais īpašums, kapitāla daļas vai akcijas kapitālsabiedrībās, nemateriālie ieguldījumi, finanšu līdzekļi, kredītiestāžu un Valsts kases konti, saistības un prasības tiek uzskaitīti pašvaldības uzskaites sistēmās aktīvu un pasīvu sastāvā, ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

68. Konti kredītiestādēs un Valsts kasē, kuros tiek saņemti Pašvaldības naudas līdzekļi un asignēti Pašvaldības budžeta finansētām institūcijām, tiek atvērti katrā pašvaldības struktūrā un tos administrē iestāžu amatpersonas atbilstoši to nolikumos noteiktajam. Darījumos ar Pašvaldības naudas līdzekļiem un kontiem kredītiestādēs un Valsts kasē, Pašvaldību pārstāv iestāžu vadītāji un Pašvaldības izpilddirektors vai viņa pilnvarotā persona.

69. Rīkojoties ar Pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem, Pašvaldības amatpersonām savā darbībā ir jāizvērtē korupcijas un interešu konflikta riski un apstākļi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

70. Pašvaldība savā darbībā iesaista sabiedrības pārstāvjus, iekļaujot viņus komisijās, konsultatīvajās padomēs un citās līdzdalības aktivitātēs vai lūdzot sniegt atzinumus un viedokļus.

71. Pašvaldība informāciju sabiedrības iesaistes veidiem - par komisijas, konsultatīvās padomes izveidi vai citu līdzdalības aktivitāti un iespējām tajā pieteikties publicē pašvaldības tīmekļvietnē www.rezekne.lv sadaļā "Sabiedrības līdzdalība", kā arī, izvērtējot nepieciešamību, to izplata citos sabiedrībai pieejamos veidos. Sabiedrības pārstāvis par savu interesi iesaistīties pašvaldības darbā informē pašvaldību paziņojumā noteiktajā kārtībā.

72. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos, visā Pašvaldības teritorijā vai tās daļā ar Domes lēmumu var tikt organizētas publiskās apspriešanas.

73. Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas Dome var lemt:

73.1. pēc ne mazāk kā divu trešdaļu deputātu iniciatīvas;

73.2. pēc ne mazāk kā viens tūkstotis Pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarēto dzīvojošu iedzīvotāju iniciatīvas;

73.3. pēc Domes priekšsēdētāja iniciatīvas;

73.4. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

74. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

75. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas rīkošanai, norāda:

75.1. tās datumu un termiņus;

75.2. paredzamā jautājuma konkrētu formulējumu;

75.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku un procedūru;

75.4. publiskās apspriešanas veidlapas formu;

75.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešanā;

75.6. par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgo Pašvaldības administrācijas institūciju vai amatpersonu.

76. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu ir atbildīga Pašvaldības institūcija, kas organizē publisko apspriešanu. Tās pienākums ir apkopot paustos viedokļus kopsavilkumā, kuru apstiprina pašvaldības izpilddirektors, un informatīvu ziņojumu publicēt Pašvaldības tīmekļvietnē www.rezekne.lv, kā arī iesniegt visu informāciju pašvaldība Iedzīvotāju apkalpošanas centram, kur tā būs pieejama iedzīvotājiem.

77. Šajā nolikumā noteiktā publiskās apspriešanas kārtība nav piemērojama attiecībā uz publisko apspriešanu, kas tiek organizēta būvniecību un teritorijas plānošanu regulējošos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

78. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Rēzeknes pilsētas domes 2005. gada 1. septembra saistošie noteikumi Nr. 13 "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības nolikums".