1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1. prioritātes "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām" 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" (turpmāk – pasākums) trešo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – trešā kārta);

1.2. pasākuma trešās kārtas mērķi;

1.3. pasākuma trešajai kārtai plānoto un pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un projektu sadarbības partnerim;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

(Grozīts ar MK 20.05.2025. noteikumiem Nr. 299)

2. Pasākuma trešās kārtas mērķis ir īstenot Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas ēku kompleksa 1. kārtas būvniecību un uzbūvēt ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksu, kā arī izveidot drošības klases, kas paredzētas katastrofu pārvaldības prevencijas pasākumu īstenošanai un sabiedrības izglītošanai.

3. Pasākuma trešās kārtas mērķa grupa ir Latvijas pašvaldības, iedzīvotāji, Iekšlietu ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Nodrošinājuma valsts aģentūra.

4. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu pasākuma ietvaros piešķir granta veidā.

5. Pasākuma trešo kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

6. Atbildīgās iestādes funkcijas pasākuma trešās kārtas ietvaros pilda Iekšlietu ministrija.

7. Pasākuma trešās kārtas pieejamais finansējums ir 55 537 217 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 47 206 634 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 8 330 583 euro, nodrošinot, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

8. Pasākuma trešo kārtu īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, sasniedzot šādu iznākuma rādītāju – investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām sasniedz 55 537 217 euro.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

9. Pasākuma trešās kārtas projekta "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta, drošības klašu izveide" un "Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība" iesniedzējs ir Nodrošinājuma valsts aģentūra, kas pēc projektu iesniegumu apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

10. (Svītrots ar MK 20.05.2025. noteikumiem Nr. 299)

11. Pasākuma trešās kārtas projektu iesniedzējs projektos "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta, drošības klašu izveide" un "Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība" kā sadarbības partneri iesaista Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

12. (Svītrots ar MK 20.05.2025. noteikumiem Nr. 299)

13. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

14. Projektu iesniedzējs pasākuma trešās kārtas ietvaros iesniedz kopā divus projektu iesniegumus.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

15. Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi – finanšu analīzi un ekonomisko analīzi – un pievieno to projekta iesniegumam. Veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta kopējie ieguvumi un ietaupījumi ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām visā projekta pārskata periodā.

16. Finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums slēgt sadarbības līgumu, nosakot pienākumus, uzdevumus, funkcijas un tiesības katra projekta kontekstā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kā sadarbības partnera galvenie pienākumi ir konsultēt un noteikt Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas ēku kompleksa, drošības klašu un ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa gala lietotāja prasības, veikt dizaina stratēģijas un satura koncepcijas izstrādes iepirkumu, publicitātes kampaņas iepirkumu, īstenot metu konkursu un slēgt līgumu par meta realizāciju, organizēt iepirkumu pārvietojamo drošības klašu vajadzībām nepieciešamā aprīkojuma iegādei un pārbūves darbu veikšanai, kā arī organizēt pārcelšanās pasākumus un to realizācijai nepieciešamo iepirkumu īstenošanu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir arī citi pienākumi, kas tiek noteikti sadarbības partnera sadarbības līgumā.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

17. Atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 2. punktā minētā mērķa un šo noteikumu 8. punktā ​​​​​​​minēto rādītāju sasniegšanu, ir:

17.1. projektā "Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1. kārta, drošības klašu izveide" – vienas ēkas būvniecība efektīvu, modernu un starptautiskajā pieredzē balstītu teorētisko un praktisko nodarbību un apmācību procesa nodrošināšanai, teritorijas labiekārtošanas darbi, ēku telpu pārbūve un pielāgošana stacionāru drošības klašu izveidei, transportlīdzekļu pārveidošana un aprīkošana pārvietojamu drošības klašu izveidei, prevencijas darba nodrošināšana sabiedrības izglītošanai, zīmola un informatīvi izglītojošo materiālu izstrāde. Projekta ietvaros ir atbalstāmi arī esošo ēku nojaukšanas un projektēšanas darbi;

17.2. projektā "Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība" – jaunu ēku būvniecība un pārbūve Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehnikas, remonta bāzes un Iepirkuma nodrošinājuma pārvaldes loģistikas attīstībai, teritorijas labiekārtošanas darbi, aprīkojuma iegāde, piegāde un uzstādīšana. Projekta ietvaros ir atbalstāmi arī esošo ēku nojaukšanas un projektēšanas darbi;

17.3. projektu vadības nodrošināšana, tostarp centrālo un reģionālo projektu vadītāju, grāmatvežu, finansistu, juristu, projektu speciālistu būvniecības jomā, iepirkumu speciālistu un projektu koordinatoru pakalpojumu nodrošināšana.

(Grozīts ar MK 20.05.2025. noteikumiem Nr. 299)

18. (Svītrots ar MK 20.05.2025. noteikumiem Nr. 299)

19. Šo noteikumu 17. punktā minēto darbību ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:

19.1. izmaksas, kas saistītas ar būvju tehnisko apsekošanu un izpēti, projekta būvuzraudzību (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) un autoruzraudzību, būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un būvprojekta ekspertīzi, ja to paredz normatīvie akti būvniecībā;

19.2. ēku izbūves, pārbūves un atjaunošanas būvdarbu, tai skaitā esošu būvju demontāžas, kā arī ar tām saistītās infrastruktūras un teritorijas labiekārtošanas darbu izmaksas;

19.3. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

19.4. mēbeļu, tehnoloģiju un aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas;

19.5. elektromobiļu uzlādes staciju plānošana un izbūve;

19.6. atjaunīgos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu avotu iegāde un uzstādīšana, ievērojot, ka saražotā enerģija 100 procentu apmērā tiek izmantota pašpatēriņam;

19.7. transportlīdzekļu pārbūves, pielāgošanas un aprīkošanas izmaksas;

19.8. sabiedrības informēšanas kampaņas un sabiedrības informēšanai nepieciešamo izglītojošo materiālu izveides un iegādes izmaksas;

19.9. meta izstrādes izmaksas;

19.10. meta realizācijas izmaksas;

19.11. meta realizācijas (ekspozīcijas realizācijas) autoruzraudzības izmaksas;

19.12. metu konkursa godalgu izmaksas;

19.13. zīmola izveides izmaksas;

19.14. ārpakalpojuma izmaksas inženierkonsultantu grupas un citu konsultantu piesaistei;

19.15. dizaina stratēģijas un satura koncepcijas izstrādes izmaksas;

19.16. ar projektu darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas;

19.17. projektu vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES)  2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 55. panta 1. punktu plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto izmaksu likmi viena procenta apmērā no projektu pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās attiecināmās personāla izmaksas.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

20. (Svītrots ar MK 20.05.2025. noteikumiem Nr. 299)

21. (Svītrots ar MK 20.05.2025. noteikumiem Nr. 299)

22. Šo noteikumu 19.1., 19.9., 19.11., 19.12. un 19.14. apakšpunktā minētās izmaksu pozīcijas kopā ir attiecināmas līdz 10 procentiem no attiecīgā projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

23. Šo noteikumu 17. punktā minētās darbības tiek veiktas, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim izvēloties preču piegādātājus un pakalpojumu sniedzējus saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

24. Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

25. (Svītrots ar MK 20.05.2025. noteikumiem Nr. 299)

26. Pasākuma trešās kārtas projektu īstenošanas vieta ir visa Latvijas Republikas teritorija.

27. (Svītrots ar MK 20.05.2025. noteikumiem Nr. 299)

28. Izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 1. janvāra.

29. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pasākuma ietvaros plānotās izmaksas nepārklājas ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, kā arī nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos.

30. Īstenojot projektus, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina publicitātes un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

31. Finansējuma saņēmējs pirms trešās kārtas izsludināšanas izstrādā kārtību, kādā tiks nodrošināta interešu konflikta un korupcijas risku neesība, identificēti apstākļi, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu vai krāpšanas vai korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projektu īstenošanai, noteikti veicamie pasākumi un izstrādāti darbības plāni interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.

32. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādātā redakcija), 61. pantu un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

33. Īpašuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kuros plānots veikt ieguldījumus, ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā, un tie ir nodoti sadarbības partnera lietošanā.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

34. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par:

34.1. faktiski sasniegtajiem šo noteikumu 8. punktā minētajiem rādītājiem;

34.2. horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāja "Objektu skaits, kuros ERAF/KF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība" izpildi;

34.3. horizontālā principa "Klimatdrošināšana" ievērošanu, aprakstot aktivitātes, kas nodrošina klimata pārmaiņu mazināšanu, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai oglekļa dioksīda piesaisti;

34.4. horizontālā principa "Energoefektivitāte pirmajā vietā" ievērošanu, aprakstot darbības, kas paredz enerģijas ietaupījumu;

34.5. horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanu, aprakstot darbības, kas nodrošina atbilstību pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem;

34.6. papildinošu saimniecisko darbību. Minētos datus finansējuma saņēmējs uzkrāj katru gadu visā projekta dzīves ciklā.

(Grozīts ar MK 20.05.2025. noteikumiem Nr. 299)

35. Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta ietvaros sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas saskaņā ar regulas  2021/1060 65. pantu.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

36. Projekta ietvaros netiek atbalstītas projekta darbības, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Lai atbalsts infrastruktūrai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, infrastruktūrā, kuru izmanto profesionālās izglītības iestāžu vajadzībām, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību ne vairāk kā 20 procentu apmērā no infrastruktūras gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē) un ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus, ievērojot, ka:

36.1. ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un ir tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītām darbībām;

36.2. ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū;

36.3. papildinošas saimnieciskās darbības aprēķina veidu nav pieļaujams mainīt projekta īstenošanas laikā un visā projekta dzīves cikla laikā. Aprēķins veicams atbilstoši sākotnēji izvēlētajam veidam (platības, laika vai finanšu izteiksmē).

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

37. Ja projekta dzīves cikla laikā tiek konstatēts, ka ēkā, ēkas daļā vai ēku grupā, par kuru iesniegts projekta iesniegums, tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildpakalpojumu, vai tiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas pārsniedz šo noteikumu 36. punktā minēto apmēru, vai tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisko darbību, finansējuma saņēmējam proporcionāli tai gada jaudas daļai (platības, laika vai finanšu izteiksmē), par kuru kopumā ir konstatēts pārkāpums, ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem par attiecīgo gadu no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 299 redakcijā)

38. Sadarbības iestāde nodrošina veikto investīciju atbilstības uzraudzību atbilstoši šo noteikumu 36. un 37. punktā minētajiem nosacījumiem visā projekta dzīves ciklā (15 gadi). Finansējuma saņēmējs visā projekta dzīves ciklā katru gadu sagatavo pārskatu par papildinošas saimnieciskās darbības apjomu un nodrošina šajā punktā minēto pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzībai un iesniedz to sadarbības iestādē pēc sadarbības iestādes pieprasījuma. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts šo noteikumu 36. punktā minētais 20 procentu ierobežojums no infrastruktūras gada jaudas (platības, laika vai finanšu izteiksmē) vai ka veiktās investīcijas tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību, tas saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādē ziņojumu par konstatēto šo noteikumu 36. un 37. punktā minēto nosacījumu pārkāpumu. Sadarbības iestādei ir tiesības finansējuma saņēmējam pieprasīt pārskatus par papildinošu saimniecisko darbību visā projekta dzīves cikla laikā, tai skaitā gadījumos, kad no finansējuma saņēmēja, kompetentajām iestādēm vai trešajām personām saņemta informācija par papildinošas saimnieciskās darbības nosacījumu pārkāpumu.

(MK 20.05.2025. noteikumu Nr. 299 redakcijā)