1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek uzturētas Mārupes novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētas, nosakot kapavietu ierādīšanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību un kapliču izmantošanas kārtību.

2. Šajos saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, informatīvas brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sagatavošana;

2.2. aktēta kapavieta – šajos saistošajos noteikumos noteiktā kārtībā trīs gadus pēc kārtas reizi gadā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. apbedījums – miruša cilvēka (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apglabāšana kapavietā, šajos saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā;

2.4. ģimenes (dzimtas) kapavieta – noteikta izmēra zemes teritorija kapsētā, kurā blakus izmantotai kapavietai ir rezervētas kapavietas apbedītā tuviniekiem;

2.5. kapavieta (tai skaitā ģimenes vai dzimtas kapavieta) – noteikta izmēra zemes teritorija kapsētā, kas ierādīta mirušo apbedīšanai, kapavietas/-u izveidošanai, uzturēšanai un kopšanai;

2.6. kapavietas labiekārtojums – kapavietā uzstādīta piemiņas plāksne, kapakmens, piemineklis, kapavietas teritorijas apmale, kapa kopas apmale, sēta, soliņš, apstādījumi u.tml.;

2.7. kapavietas uzturētājs – persona, kurai piešķirtas kapavietas uzturēšanas tiesības;

2.8. kapsēta – ar Teritorijas plānojumu noteikta teritorija mirušo apbedīšanai;

2.9. kapsētu pārvaldnieks – Pašvaldības īpašumu pārvaldes darbinieks, kurš nodrošina pašvaldības kapsētu apbedīšanas reģistra uzturēšanu un veic šajos saistošajos noteikumos paredzētos pienākumus;

2.10. kapsētu pārzinis – Pašvaldības īpašumu pārvaldes darbinieks, kurš nodrošina pašvaldības kapsētu uzturēšanu un veic šajos saistošajos noteikumos paredzētos pienākumus;

2.11. Pašvaldības īpašumu pārvalde – Mārupes novada pašvaldības struktūrvienība, kas apsaimnieko pašvaldības kapsētu kustamo un nekustamo mantu, nodrošina pašvaldībai piederošo un piekrītošo kapsētu teritoriju, ēku un būvju racionālu izmantošanu un apsaimniekošanu, realizē pašvaldības kompetenci un pienākumus kapsētu teritoriju labiekārtošanas un sanitārās tīrības jautājumos;

2.12. virsapbedījums – mirušās personas vai urnas ar kremēta mirušās personas pelniem apbedīšana virs esoša apbedījuma.

3. Pašvaldības īpašumā ir šādas kapsētas:

3.1. Mārupes kapsēta;

3.2. Mazcenu kapsēta;

3.3. Beberbeķu kapsēta;

3.4. Salas kapsēta;

3.5. Piņķu kapsēta;

3.6. Annas kapsēta.

4. Kapsētas ir atvērtas jauniem apbedījumiem. Mārupes kapsētā un Annas kapsētā jaunas kapavietas netiek piešķirtas, un jauni apbedījumi var tikt veikti tikai iepriekš piešķirtās kapavietās saskaņā ar līguma par kapavietu uzturēšanu (turpmāk – kapavietas uzturēšanas līgums) vai pamatojoties uz radniecību vai laulību ar mirušo personu, kas apbedīta kapa vietā.

5. Kapsētas īpašnieks ir tiesīgs kapsētu apsaimniekot pats vai kapsētas apsaimniekošanas tiesības deleģēt privātpersonai.

6. Kapsētas apsaimniekotāja pienākumi:

6.1. uzturēt un kopt kapsētas teritoriju, kas nav nodota kapavietu uzturētājiem, koplietošanas būves, veikt apstādījumu un koku kopšanu ārpus kapavietām, valsts un vietējās nozīmes dižkoku un citu retu koku sugu saglabāšanu, teritorijas labiekārtošanu un atkritumu izvešanu, kā arī ūdens ņemšanas vietu uzturēšanu tehniskā kārtībā, nodrošināt tualeti;

6.2. nodrošināt kārtību, sanitāro normu un noteikumu ievērošanu kapsētas teritorijā, kā arī tajā esošo vērtību, īpašumu un kultūras pieminekļu uzraudzību;

6.3. veikt kontroli par kapavietu uzturēšanu un uzskaitīt, aktēt nekoptās kapavietas, uzraudzīt kapavietu labiekārtošanu;

6.4. kopt bezpiederīgo mirušo personu un nezināmu (neidentificētu) mirušo personu kapavietas, kā arī kapavietas, kuru uzturēšanas tiesības ir izbeigtas sakarā ar kapavietas nekopšanu;

6.5. veikt kapsētas sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā, ierādīt kapavietas to uzturētājiem, apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti apbedījumu reģistros, saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

7. Kapsētas īpašnieks nekompensē kapavietas uzturētāja izdevumus kapavietas labiekārtojuma remontam, atjaunošanai pēc dabas katastrofām vai trešo personu prettiesiskas darbības.

8. Jaunu kapavietu piešķir, ja mirušajai personai vai personai, kura organizē mirušās personas apbedīšanu, Mārupes novada pašvaldības kapsētās iepriekš nav piešķirta un nodota uzturēšanā kapavieta ar iespēju tajā veikt apbedījumu:

8.1. Mazcenu kapsētā jaunu kapavietu piešķir, ja mirušās personas pēdējā deklarētā dzīvesvieta vai personas, kura organizē mirušā apbedīšanu, laulātā, lejupējā (bērna) un augšupējā (vecāka vai vecvecāka) līnijā vai sānu līnijā (vientuļa brāļa/māsas) apbedīšanai, dzīvesvieta vismaz vienu gadu ir deklarēta Mārupes pilsētas vai Mārupes pagasta administratīvajā teritorijā;

8.2. Beberbeķu vai Piņķu kapsētās jaunu kapavietu piešķir, ja mirušās personas pēdējā deklarētā dzīvesvieta vai personas, kura organizē mirušā apbedīšanu, laulātā, lejupējā (bērna) un augšupējā (vecāka vai vecvecāka) līnijā vai sānu līnijā (vientuļa brāļa/ māsas) apbedīšanai, dzīvesvieta vismaz vienu gadu ir deklarēta Babītes pagasta administratīvajā teritorijā;

8.3. Salas kapsētā jaunu kapavietu piešķir, ja mirušās personas pēdējā deklarētā dzīvesvieta vai personas, kura organizē mirušā apbedīšanu, laulātā, lejupējā (bērna) un augšupējā (vecāka vai vecvecāka) līnijā vai sānu līnijā (vientuļa brāļa/māsas) apbedīšanai, dzīvesvieta vismaz vienu gadu ir deklarēta Salas pagasta administratīvajā teritorijā.

9. Kapsētas apsaimniekotāja pilnvarotajām personām ir tiesības pārbaudīt tām pieejamos datu reģistros iesniedzēja un mirušās personas datus, kas nepieciešami šo saistošo noteikumu izpildei.

10. Kapavietas nevar tikt rezervētas, izņemot 11. punkta apakšpunktos noteiktajos gadījumos.

11. Ģimenes kapavietas tiek piešķirtas, ievērojot šādas prasības:

11.1. tā tiek piešķirta tikai 8. punktā noteiktos gadījumos un ir paredzētā apbedījamās mirušās personas laulātā vai kapavietas uzturētāja laulātā, kā arī gan mirušās personas, gan kapavietas uzturētāja radinieku apbedīšanai;

11.2. kapavietas uzturētājs noslēdzis kapavietas uzturēšanas līgumu ar pašvaldību;

11.3. kapavietas uzturētāja dzīvesvieta ne mazāk kā vienu gadu ir deklarēta Mārupes novada administratīvajā teritorijā, izņemot gadījumu, ja kapavietas uzturētājs deklarējis dzīvesvietu Mārupes novada pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuru ieguvis īpašumā pēdējā gada laikā;

11.4. kapavieta paredzēta ne vairāk kā 4 (četru) apbedījumu veikšanai 20 (divdesmit) gadu laikā.

12. Ģimenes kapavieta netiek piešķirta un tiek piešķirta kapavieta vispārējā kārtībā atbilstoši vienā reizē apbedījamo personu skaitam, ja:

12.1. nav iestājies vismaz viens 11. punkta apakšpunktu nosacījums;

12.2. mirušajai personai nav laulātā vai radinieku;

12.3. mirušās personas apbedīšanu labprātīgi ir uzņēmusies veikt persona, kura nav mirušās personas radinieks vai laulātais.

13. Ģimenes kapavietu piešķir, ja ir konstatējami 11. punkta apakšpunktu nosacījumi, neatkarīgi no izvēlētā apbedīšanas veida – mirušā cilvēka vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana.

14. Lai saņemtu kapavietu un tās uzturēšanas tiesības, iesniedzami šādi dokumenti:

14.1. rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un uzturēšanas tiesību piešķiršanu (1. pielikums). Ja vietu mirušās personas apbedīšanai tiek lūgts ierādīt iepriekš piešķirtā un uzturētā kapavietā, iesniegumu noformē kapavietas uzturētājs (2. pielikums);

14.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtas miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), ja tā nav pašvaldības rīcībā;

14.3. urnas apglabāšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

15. Šo saistošo noteikumu 14. punktā minētos dokumentus iesniedz pašvaldībā vienā no šādiem veidiem:

15.1. klātienē pašvaldības Centrālās pārvaldes Klientu apkalpošanas centrā, Daugavas ielā 29, Mārupē, Mārupes novadā vai Centra iela 4, Piņķos, Babītes pagastā, Mārupes novadā;

15.2. klātienē Pašvaldības īpašumu pārvaldē, Centra iela 4, Piņķos, Babītes pagastā, Mārupes novadā;

15.3. ar drošu e-parakstu parakstītu iesniegumu nosūtot uz pašvaldības oficiālo e-adresi (marupe@marupe.lv).

16. Lēmumu par kapavietas un tās uzturēšanas tiesību piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kapavietu un tās uzturēšanas tiesības, ne vēlāk kā divu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža, pieņem kapsētu pārvaldnieks vai cita ar Pašvaldības īpašumu pārvaldes vadītāja rīkojumu noteikta amatpersona.

17. Persona ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc lēmuma par kapavietas un tās uzturēšanas tiesību piešķiršanu, noslēdz ar pašvaldību kapavietas uzturēšanas līgumu.

18. Kapavietas ierādīšanu veic attiecīgās kapsētas pārzinis, pamatojoties uz kapsētas pārvaldnieka lēmumu par kapavietas piešķiršanu un tās uzturēšanu. Kapavietu ierādīšana ietver piešķirtas kapavietas iemērīšanu un robežu nospraušanu dabā.

19. Iepriekš izveidotas pašvaldības valdījumā esošas kapavietas jauniem apbedījumiem (tajā skaitā virsapbedījumiem) piešķir, tiklīdz tajās saskaņā ar šajos saistošajos noteikumos noteikto kārtību iespējams un paredzēts veikt jaunus apbedījumus.

20. Jaunas kapavietas tiek piešķirtas kapsētas teritorijas jaunizveidotā sektorā, to aizpildot secīgi.

21. Kapsētās piešķiramo jauno kapavietu izmēri, saskaņā ar kapsētu plānojumiem:

21.1. Mazcenu kapsētā:

21.2. Salas un Piņķu kapsētās:

21.3. Beberbeķu kapsētas daļā kapavietas garums iespējams līdz 4 metriem, saskaņā ar apstiprinātu kapsētas projektu.

22. Virsapbedījumu, mirušo apbedījot zārkā, var izdarīt ne agrāk kā 20 (divdesmit) gadus pēc esošajā kapavietā apbedītā apbedīšanas dienas.

23. Piešķirtā jaunā kapavietā apbedījums veicams viena kalendārā mēneša laikā no lēmuma par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu dienas. Pēc šī termiņa beigām kapavieta, ja tā nav tikusi izmantota apbedījuma veikšanai, tiek nodota citiem apbedījumiem.

24. Pašvaldības kapsētas ir atvērtas katru dienu bez laika ierobežojuma.

25. Pašvaldības kapsētu pārzinis apmeklētājus pieņem katru dienu (izņemot svētdienas un valsts noteiktos svētkos un brīvdienās), no plkst. 09.00 līdz 17.00, iepriekš pa tālruni vienojoties par tikšanās laiku.

26. Kapsētas apmeklētājiem jāuzvedas cieņpilni un klusi, jāievēro šie saistošie noteikumi, kā arī pārvietošanās un piekļuve kapavietai jāveic pa kapsētas teritorijas ceļiem un celiņiem.

27. Kapsētu teritorijā aizliegts:

27.1. bez kapsētu pārziņa saskaņojuma veikt apbedījumus, sniegt vai saņemt apbedīšanas pakalpojumus, kapavietu labiekārtošanas pakalpojumus (ja kapavietu labiekārtošanas vai kopšanas pakalpojumu nodrošina juridiska persona);

27.2. ievest dzīvniekus un/vai apglabāt tos;

27.3. kāpt, staigāt vai sēdēt uz kapavietām;

27.4. rakt smiltis un zemi kapsētas un tās aizsargjoslas teritorijā;

27.5. patvaļīgi paplašināt ierādītās kapavietas teritoriju;

27.6. piegružot teritoriju vai novietot, izmest atkritumus tam neparedzētās vietās (t.sk. nešķirot);

27.7. bez kapsētu pārziņa atļaujas braukt ar mehāniskajiem transporta līdzekļiem.

28. Kapavietai (tai skaitā ģimenes kapavietai) var būt tikai viens kapavietas uzturētājs.

29. Kapavietas uzturētāja pienākumi:

29.1. ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no apbedīšanas dienas sakārtot kapavietu, tai skaitā novākt vītušos ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu un nodrošināt tās patstāvīgu regulāru kopšanu;

29.2. informēt kapsētas pārzini par plānotajiem kapavietas labiekārtošanas darbiem un to veikšanas datumu ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms darbu veikšanas, tajā skaitā arī piemiņas plākšņu, kapakmeņu un pieminekļu izvešanu no kapsētas un saskaņot ar kapsētas pārzini kapavietas robežas, kapavietas labiekārtojuma (piemiņas plāksne, kapakmens, piemineklis, kapa kopas apmale, kapavietas teritorijas apmales un sētas) uzstādīšanu pirms kapavietas labiekārtošanas;

29.3. veikt pašam vai, veicot labiekārtošanas darbus, organizēt kapavietas labiekārtošanas vai restaurācijas rezultātā radušos būvgružu (betonēšanas darbu un materiālu (betona, akmens, metāla u.c.) atkritumu, nomainīto kapavietu teritoriju un kapu kopu apmaļu, piemiņas plākšņu, kapakmeņu, pieminekļu u.c.) izvešanu no kapsētas un nogādāšanu attiecīgo atkritumu savākšanas un utilizācijas vietās;

29.4. uzstādot kapavietas labiekārtojuma elementus un kopjot stādījumus, nodrošināt, ka tie neaizņem un neierobežo blakus esošās kapavietas, koplietošanas teritorijas un to lietošanu;

29.5. kapavietas labiekārtošanā izmantot videi draudzīgus materiālus;

29.6. regulāri kopt un uzturēt kapavietas teritorijai piegulošo celiņa daļu;

29.7. kapavietas kopšanas rezultātā radušos atkritumus nogādāt kapsētas teritorijās iekārtotajās atkritumu savākšanas vietās:

29.7.1. sadzīves atkritumu konteineros – mazgabarīta neorganiskie atkritumi (stikls, plastmasa, metāls, mākslīgie ziedi un tml.);

29.7.2. organisko atkritumu konteineros vai citās tam ierādītās vietās – bioloģiskie atkritumi (ziedi, vainagi, zari, zāle, lapas un tml.).

30. Kapavietas uzturētāja tiesības:

30.1. iesniedzot iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un uzturēšanu, iesniegumā norādīt personu, kura būs kapavietas uzturētāja iespējamā pienākumu pārņēmēja un kontaktpersona gadījumos, ja ar kapavietas uzturētāju nav iespējams sazināties;

30.2. mainīt iesniegumā par kapavietas piešķiršanu un uzturēšanu norādītās kontaktpersonas, par to rakstveidā informējot Pašvaldības īpašumu pārvaldi;

30.3. atteikties no kapavietas šajos saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

31. Kapavietā aizliegts:

31.1. veikt apbedījumus (tajā skaitā urnas ar kremēta mirušā pelniem) bez kapsētas pārziņa saskaņojuma;

31.2. palielināt piešķirtās kapavietas robežas, tajā skaitā stādīt dzīvžogus, pārveidot koplietošanas celiņus aiz kapavietas robežām;

31.3. uzstādīt kapavietu teritorijas apmales un sētas, kas pārsniedz 20 cm augstumu, kapavietas norobežošanai izmantot videi kaitīgus materiālus;

31.4. izcirst vai bojāt kapsētas teritorijā augošus kokus;

31.5. kapavietas teritorijā stādīt kokus, kuru augums pieaugušā vecumā pārsniedz 2 m;

31.6. veidojot un uzturot kapavietu norobežojošo dzīvžogu, pārsniegt dzīvžoga 1 m augstumu. Kapavietā esošo augu, tajā skaitā dzīvžogu, stādījumi nedrīkst iesniegties blakus esošo kapavietu vai koplietošanas ceļu un celiņu teritorijā;

31.7. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu u.tml. novietošanai.

32. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

32.1. kapavietas uzturētājs rakstiski atsakās no kapavietas uzturēšanas, atbrīvo kapavietu no aprīkojuma (pieminekļiem, apmalēm, soliņiem) vai atsakās no tā, un rakstiski par iepriekšminēto paziņo pašvaldībai. Šajā gadījumā kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja 60 (sešdesmit) kalendāro dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas nav saņemts jauns iesniegums par kapavietas uzturēšanu;

32.2. kapavieta tiek atbrīvota, veicot pārapbedīšanu;

32.3. kapavieta nav tikusi izmantota apbedījuma veikšanai šo saistošo noteikumu 23. punktā noteiktajā kārtībā;

32.4. kapavieta vismaz trīs gadus pēc kārtas reizi gadā ir atzīta par nekoptu šajos saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

33. Kapavietas atzīst par nekoptu šādā kārtībā:

33.1. Reizi gadā kapsētu pārvaldnieks un attiecīgās kapsētas pārzinis apseko kapavietas, sagatavo aktu par nekoptajām kapavietām un marķē tās ar brīdinājuma zīmēm, kas tiek nostiprinātas nekoptās kapavietas laukumā vismaz 0,5 m augstumā, kuras augšējā daļa tiek krāsota viegli pamanāmā dzeltenā krāsā. Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie ieejas attiecīgajā kapsētā un pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.marupe.lv;

33.2. Pašvaldības īpašumu pārvalde pēc šo saistošo noteikumu 33.1. apakšpunktā minētā akta sagatavošanas nosūta kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai, brīdinājumu par kapavietas uzturēšanas tiesību izbeigšanu, uzaicinot sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētu pārziņa;

33.3. Informāciju par aktētajām nekoptajām kapavietām ievieto pašvaldības informatīvajā izdevumā "Mārupes vēstis", uz informācijas stenda pie ieejas attiecīgajā kapsētā, kā arī pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.marupe.lv, norādot kapsētu, kurā atrodas nekoptā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību izbeigšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētu pārziņa;

33.4. Ja kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc šo saistošo noteikumu 33.1. apakšpunktā minētā akta sagatavošanas trīs mēnešu laikā nav sakopusi kapavietu un nav ieradusies pie kapsētu pārziņa, kapavietas uzturēšanas tiesības tiek uzskatītas par izbeigtām, kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā un pašvaldībai ir tiesības kapavietas kopiņu nolīdzināt un piešķirt virsapbedījumiem.

34. Izbeidzoties kapavietas uzturēšanas tiesībām šo noteikumu:

34.1. šo saistošo noteikumu 32.1.–32.3. apakšpunktos noteiktajos gadījumos kapavieta ar kapsētu pārvaldnieka lēmumu tiek nodota jauniem apbedījumiem;

34.2. šo saistošo noteikumu 33.4. apakšpunktā noteiktajā gadījumā Pašvaldības īpašumu pārvaldes izveidota komisija lemj par turpmāko rīcību ar kapavietu.

35. Apbedīšanas pakalpojumus, kā arī kapavietu labiekārtošanas un juridiskās personas – kopšanas pakalpojumus pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma kapsētās drīkst sniegt, iepriekš saņemot kapsētu pārziņa saskaņojumu veicamajām darbībām, vienojoties par darbu veikšanas laiku, un ievērojot šajos saistošajos noteikumos noteiktās prasības.

36. Pakalpojuma sniedzējam darbu veikšanas laikā mehānismi un materiāli kapsētas teritorijā jānovieto tā, lai netraucētu pārvietošanos kapsētā. Darbus pabeidzot vai beidzoties darba dienai, darbavietas jāsakārto, nojauktie kapu pieminekļi un apmaļu paliekas jāizved no kapsētas, atkritumi jānokopj atbilstoši šo saistošo noteikumu prasībām.

37. Iebraukšanai kapsētā ar transporta līdzekli iepriekš ir nepieciešams saņemt kapsētas pārziņa saskaņojumu. Darbu veikšanai nepieciešamo transporta līdzekļus drīkst izmantot tikai tajos celiņos, kas atbilst transporta līdzekļu izmēriem un svaram.

38. Apbedījumu veikšana kapsētās atļauta, pamatojoties uz kapsētu pārvaldnieka lēmumu par kapavietas piešķiršanu apbedījumam un, saņemot kapsētu pārziņa saskaņojumu.

39. Apbedīšanas laiks iepriekš jāsaskaņo ar kapsētu pārzini.

40. Kapu rok bēru dienā kapsētas pārziņa klātbūtnē, ievērojot viņa dotos norādījumus. Laikā, kad ir sasalusi zeme, kapu sāk rakt iepriekšējā dienā un pabeidz bēru dienā. Kapam jābūt izraktam un sagatavotam apbedīšanai vismaz 1 h pirms apbedīšanas ceremonijas.

41. Mirušā persona tiek apbedīta zārkā, kremācijas gadījumā – urnā. Vienā zārkā drīkst apbedīt vienu mirušo personu. Mirušā persona tiek apbedīts zārkā atsevišķā kapā. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam – 1 m, dziļumam – 1,6 m līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu. Attālumam starp divu blakus esošo kapavietu īsajām malām jābūt ne mazākam par 0,5 m.

42. Urna ar mirušās personas pelniem jāierok ne mazāk kā 1 m dziļumā.

43. Izdarot virsapbedījumu, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,4 m līdz zārka vākam.

44. Kaps nedrīkst būt tuvāk par 1 m no koka un 0,3 m no pieminekļa.

45. Urna ar mirušās personas pelniem var tikt apglabāta kapsētā iepriekš piešķirtā kapavietā vai jaunā piešķirtā kapavietā. Ir pieļaujama vienlaikus vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

46. Mirušo personu var pārapbedīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas dienas, saņemot rakstisku pašvaldības un Veselības inspekcijas atļauju.

47. Mirušās personas ekshumācijas darbu veikšana iepriekš jāsaskaņo ar kapsētu pārzini.

48. Kapsētas apsaimniekotājs var noteikt izņēmumus apbedīšanas kārtībā, ņemot vērā reliģisko konfesiju vai kultūras tradīcijas.

49. Kapsētās esošās kapličas ir paredzētas mirušo personu īslaicīgai ievietošanai atvadu ceremonijas novadīšanai.

50. Kapličas, šo saistošo noteikumu 49. punktā noteiktajam mērķim, tiek nodotas bezatlīdzības lietošanā personai ar kuru šo saistošo noteikumu noteiktajā kārtībā ir noslēgts kapavietas uzturēšanas līgums, ja mirusī persona tiek apbedīta pašvaldības kapsētā.

51. Kapličas tiek nodotas kapavietas uzturētājam ar kapsētas pārziņa atļauju ne ātrāk kā piecas stundas pirms atvadu ceremonijas sākuma. Atvadu ceremonija nepārsniedz divas stundas un iekļaujas iepriekš saskaņotajā laikā.

52. Pašvaldības amatpersonas lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt pašvaldības izpilddirektoram.

53. Pašvaldības izpilddirektora lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

54. Kapavietas faktiskajam uzturētājam, kurš iepriekš nav noslēdzis kapavietas uzturēšanas līgumu vai iesniedzis pašvaldībā iesniegumu par kapavietas uzturēšanu, ir pienākums iesniegt iesniegumu par kapavietas uzturēšanu.

55. Kapavietas uzturētājam, kura lietošanā ir rezervētas kapavietas bez apbedījumiem Piņķu kapsētā, ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā no šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienas, tās ir jālabiekārto.

56. Kapavietu uzturēšanas līgumi, kuri noslēgti līdz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, paliek spēkā līdz tajos noteikto saistību izpildei.