Izmantotie saīsinājumi

AFCOS – Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienests

ARO – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves dienests – starptautiski "Asset recovery office"

EMPACT – Eiropas daudznozaru platforma pret noziedzības draudiem

ES – Eiropas Savienība

FIB – Federālais izmeklēšanas birojs

FID – Finanšu izlūkošanas dienests

FIDR – Valsts policijas īstenotais projekts "Inovatīvu proaktīvu instrumentu izstrāde un pielietošana, apkarojot narkotiku kontrabandas organizācijas ES Dalībvalstīs"

ĢP – Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra

IeM – Iekšlietu ministrija

IDB – Iekšējās drošības birojs

IeM IC – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs

IeVP – Ieslodzījuma vietu pārvalde

IT – Informāciju tehnoloģijas

Moneyval – Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja

KAIS – Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēma

KNAB – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

MP – Militārā policija

NATO – Ziemeļatlantijas Līguma organizācija

NILL – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija

NKIM – Nacionālais kriminālizlūkošanas modelis

NKIM TAI Vadības grupa – Tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupa¹

NNP – Noziedzības novēršanas padome

nSOCTA – nacionāla līmeņa smagās un organizētās noziedzības draudu izvērtējums

NVO – Nevalstiskās organizācijas

OECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

OLAF – Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai

ONG – organizēta noziedzīga grupa

SAB – Satversmes aizsardzības birojs

SOCTA – Smagās un organizētās noziedzības draudu izvērtējums

SRAP 1 – Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta "Iekšlietu nozares iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā" pirmais posms

SSEG – specializētā starpinstitūciju ekspertu grupa

TAI – tiesībaizsardzības iestādes (VID, VP, VRS, VDD, ĢP, KNAB, SAB)

TM – Tieslietu ministrija

VDD – Valsts drošības dienests

VID – Valsts ieņēmumu dienests

VP – Valsts policija

VP GKrPP – Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvalde

VP GKrPP ENAP – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde

VP GKrPP KIP – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvalde

VP GKrPP KVP – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvalde

VP GKrPP ONAP – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde

VP GKrPP ONSSNAP – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde

VPK – Valsts policijas koledža

VPK IMC – Valsts policijas koledžas Izmeklētāju mācību centrs

VRS – Valsts robežsardze

VTEB – Valsts tiesu ekspertīžu birojs

I. Plāna kopsavilkums

Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2023.–2025. gadam (turpmāk – Plāns) izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra sēdes protokollēmuma Nr. 70, 31. § 2. punktā dotajam uzdevumam. Plāna izstrāde un turpmāka izpilde ir aktuāla organizētās noziedzības novēršanā un apkarošanā, jo paredz pasākumus ar mērķi paaugstināt iestāžu kapacitāti un uzlabot esošos mehānismus atbilstoši secinājumiem, kas izdarīti, īstenojot iepriekšējo organizētās noziedzības apkarošanas plānu, un atbilstoši esošajai un prognozētajai noziedzības situācijai. Plāna izstrādes nepieciešamība ir cieši saistīta ar potenciālajiem apdraudējumiem uz ārējās robežas, kā arī Krievijas izraisīto karu Ukrainā un šī kara sekām, kas rada konsekvences ne tikai migrācijas jomā, bet arī noziedzības apkarošanas jomā, it sevišķi, ja vērtē organizētās noziedzības tendences ekspluatēt globāla rakstura problēmas, lai virzītu un turpinātu noziedzīgu darbību.

Plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kuru izstrādājusi Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, kā arī TAI.

Plāna mērķis ir padarīt efektīvāku ar organizēto noziedzību saistītu noziedzīgo nodarījumu novēršanu un apkarošanu, samazinot to negatīvo ekonomisko ietekmi, un radīt pilnvērtīgus apstākļus TAI cīņai ar organizēto noziedzību, tai skaitā palielināt TAI spējas novērst un atklāt organizēto noziedzīgo grupu izdarītos noziegumus un radīt instrumentus, ar kuru palīdzību tiktu samazināta organizēto noziedzīgo grupu interese un spējas īstenot noziedzīgo darbību Latvijā.

Mērķa īstenošanai noteiktais darbības virziens ir padarīt efektīvāku TAI darbību organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas prioritārajās jomās, t.sk. pilnveidojot sadarbību ar citām institūcijām un sabiedrību, atbilstoši secinājumiem, kas izdarīti, īstenojot iepriekšējo organizētās noziedzības apkarošanas plānu un atbilstoši esošajām un prognozējamām aktualitātēm.

Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām plānotos pasākumus 2023. un 2024. gadā paredzēts īstenot tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2025. gadā un turpmākajos gados plānā paredzēto pasākumu nodrošināšanai izskatāms Ministru kabinetā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Vienlaikus paredzēts, ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiks piešķirts vai tiks piešķirts daļēji, tad plāna izpildē iesaistītajām institūcijām jānodrošina, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Iekšlietu ministrija kā atbildīgā institūcija par Plāna īstenošanu līdz 2026. gada 31. maijam iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Plānā paredzēto pasākumu izpildi.

II. Esošās situācijas raksturojums

Ar Ministru kabineta 2018. gada 28. februāra rīkojumu Nr. 90 tika apstiprināts Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2018.–2020. gadam. Ministru kabineta rīkojumā tika noteikts šā Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām plāna pasākumus 2018. gadā īstenot atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, bet jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Plāna īstenošanai 2019. gadā un 2020. gadā izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Vairāku Plāna pasākumu īstenošanai papildu nepieciešamais finansējums netika piešķirts, līdz ar to šos pasākumus atbildīgajām iestādēm nebija iespējas īstenot.

Ministru kabineta rīkojuma 6. punktā Iekšlietu ministrijai bija uzdots, ņemot vērā plāna īstenošanā iesaistīto institūciju iesniegto informāciju, sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2021. gada 31. maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Plānā paredzēto pasākumu izpildi.

Attiecīgais informatīvais ziņojums par Plāna izpildi tika izskatīts Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra sēdē, un šīs sēdes protokollēmuma (Nr. 70, 31. §) 2. punkts paredz līdz 2021. gada 30. decembrim izstrādāt Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānu 2023.–2025. gadam.

2017. gada 24. janvārī tika pieņemta Ministru kabineta instrukcija Nr. 1 "Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības kārtība noziedzības novēršanā un apkarošanā" (turpmāk – Instrukcija), un saskaņā ar to tika uzsākta NKIM īstenošana.

Atbilstoši Instrukcijai tika izveidota tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupa, kuras uzdevums ir nodrošināt nepieciešamās informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm un saskaņot to rīcību, lai sekmētu tiesībaizsardzības iestāžu koordinētu un optimālu darbību atbilstoši noteiktajām noziedzības apkarošanas prioritātēm. Tāpat tika izveidota tiesībaizsardzības iestāžu ekspertu darba grupa, kuras uzdevums ir koordinēt tiesībaizsardzības iestāžu pastāvīgu sadarbību kriminālizlūkošanas, kriminālizlūkošanas informācijas apkopošanas un analīzes, kriminālizlūkošanas analītisko ziņojumu sagatavošanas un metodiskās vadības jomā, kā arī sniegt priekšlikumus par veicamajiem uzdevumiem un pasākumiem noziedzības novēršanai un apkarošanai.

Atbilstoši Instrukcijai tiesībaizsardzības iestāžu ekspertu darba grupa kopā ar tiesībaizsardzības un drošības iestādēm divas reizes gadā veic situācijas novērtējumu un sagatavo TAI kriminālizlūkošanas analītiskos ziņojumus, kas attiecīgi tiek izskatīti TAI vadības darba grupas sanāksmēs. Līdz šim sagatavoti TAI kriminālizlūkošanas analītiskie ziņojumi par 2018., 2019., 2020., 2021. un 2022. gadu, kuros ir izvērtēta noziedzības situācija un konstatētas noziedzības attīstības tendences salīdzinājumā ar iepriekšējo laika periodu, identificēti problēmjautājumi, sniegti to iespējamie risinājumi un šo risinājumu izpildes gaitas apraksts, kā arī atbilstoši TAI ekspertu sniegtajam viedoklim noteikts noziedzības jomu radītais apdraudējuma līmenis, pastiprinātu uzmanību pievēršot prioritāro noziedzīgo nodarījumu apkarošanai. TAI kriminālizlūkošanas analītiskie ziņojumi nosūtīti kompetentajām institūcijām un iestādēm, t.sk. izskatīti NNP.

TAI kriminālizlūkošanas analītiskais ziņojums par 2021. gadu tika izskatīts 2022. gada septembra NNP sēdē, nolemjot kā prioritārus atbalstīt virkni tiesībaizsardzības iestāžu izvirzītos noziedzības apkarošanas virzienus (noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi, nonāvēšana, cilvēktirdzniecība, noziedzīgi nodarījumi pret nepilngadīgo tikumību un dzimumneaizskaramību, starptautisko organizēto grupu izdarītās zādzības un laupīšanas, krāpšanas un piesavināšanās (ES fondi un ārvalstu finanšu palīdzība), noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā, kibernoziegumi, noziedzīgi iegūtas mantas identificēšana, arests un konfiskācija), un nepieciešamību atbilstoši apdraudējuma līmenim plānot un īstenot noziedzības apkarošanas pasākumus.

Tā kā NKIM paredzēts stiprināt un attīstīt kā NNP stratēģisko noziedzības analīzes un monitoringa rīku, t.sk. veicot analīzi par noziedzību valstī, tās tendencēm, veicinošiem un mazinošiem faktoriem, ir būtiski turpmāk saskaņot NKIM darbību ar NNP darbību.

2022. gadā NKIM ietvaros darbību turpināja šādas SSEG:

1. SSEG saistībā ar nSOCTA un organizēto grupu bīstamības izvērtējuma metodoloģijas izstrādi (vada – VP);

2. SSEG saistībā ar starpinstitūciju sadarbības modeļa izveidi (EMPACT integrēšana NKIM) (vada – VP);

3. SSEG saistībā ar prezumēto noziedzīgi iegūto mantu un kompetento iestāžu sadarbības efektivitātes paaugstināšanu NILL un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas jautājumos (vada – ĢP un VP);

4. SSEG informācijas apritei un analīzei NILL metožu, tipoloģiju un fenomenu jautājumos (vada – FID);

5. SSEG tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātes stiprināšanai finanšu analīzes jomā (vada – FID);

6. SSEG starptautiskās sadarbības jomas pilnveidošanas jautājumos finanšu noziegumu izmeklēšanās (vada – ĢP). 2022. gada 21.oktobra Tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupas sanāksmē tika pieņemts lēmums pārtraukt minētās SSEG darbību.

2019. gada 29. aprīlī Valsts policija sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru un Valsts robežsardzi uzsāka Eiropas Savienības Iekšējās drošības fonda 2014.–2020. gada Nacionālās programmas projekta Nr. VP/IDF/2019/1 "Nacionālās kriminālizlūkošanas infrastruktūras un sistēmas izveide" (NKIM projekts) īstenošanu. Minētā projekta ietvaros 2020. gadā tika izstrādātas divas metodoloģijas, t.i., metodoloģija, kas nosaka galvenos principus informācijas vākšanai un analīzei saistībā ar nacionāla līmeņa organizētās noziedzības grupām (nSOCTA) un metodoloģija organizētās noziedzības grupu prioritizēšanai atkarībā no to bīstamības. Šīs metodoloģijas ļauj attīstīt NKIM operatīvā līmeņa sadarbību starp TAI, kā arī uzlabot NKIM TAI kriminālizlūkošanas analītiskā ziņojuma kvalitāti, jo rada iespēju sniegt padziļinātu un vienota formāta noziedzības situācijas izvērtējumu ar organizētās noziedzības grupu novērtējumu pēc apdraudējuma līmeņa.

Papildus saistībā ar abām iepriekš minētajām metodoloģijām 2022. gadā VP ir izstrādāta arī Noziedzīgu grupējumu klasifikācijas un uzskaites metodoloģija ar mērķi noteikt precīzu noziedzīgu grupējumu klasifikācijas un uzskaites standartu Valsts policijā, kas ļaus efektivizēt noziedzīgu grupējumu monitoringu, kontroli un apkarošanu.

TAI analītiskās kapacitātes uzlabošanai NKIM projekta ietvaros ir uzsākta KAIS izstrāde, kas t.sk. nodrošinās ar mūsdienīgām informācijas analīzes iespējām.

SRAP 1 rekomendāciju ieviešanas pasākumu īstenošanai un nolūkā paaugstināt VP GKrPP kapacitāti un efektivitāti organizētās noziedzības, kibernoziedzības un noziedzības kopumā apkarošanā ar 2022. gada 1. augustu ir veiktas šādas izmaiņas VP GKrPP struktūrā un funkcijās:

1. apvienojot VP GKrPP ONAP un VP GKrPP KIP kompetences, ir izveidota VP GKrPP ONSSNAP ar četrām nodaļām;

2. precizētas VP GKrPP ENAP kompetences;

3. izveidota Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde ar trīs nodaļām;

4. precizējot VP GKrPP KVP nodaļu kompetenci, izveidota 1. nodaļa (Informācijas analīzes nodaļa) un 4. nodaļa – ARO;

5. VP GKrPP sastāvā iekļauta VP Kriminālistikas pārvalde.

Ieguvumi:

1. Nodrošināta efektīvāka smagās un organizētās noziedzības apkarošana;

a. uzlabojas sarežģītu slepkavību izmeklēšana;

b. uzlabojas akcīzes preču nelegālās aprites apkarošana un ir lielākas iespējas identificēt organizētas noziedzīgas grupas, jo būtiskāko daļu no nelegālās akcīzes preču aprites kontrolē personas, kas darbojas organizētās noziedzības ietvaros;

c. uzlabojas tādu noziegumu apkarošana, kas vērsti pret bērnu tikumību un dzimumneaizskaramību. Tādi noziegumi cieši saistās ar cilvēktirdzniecību, kas ir viena no organizētās noziedzības darbības jomām.

2. Izveidota centrālā specializētā struktūrvienība, kuras kompetencē ietilpst kibernoziegumu un noziegumu augsto tehnoloģiju jomā novēršana un apkarošana, kā arī zināšanu un iemaņu akumulēšana par jaunatklātiem fenomeniem informācijas tehnoloģiju jomā.

3. Kriminālistika un ekspertīzes ir neatņemama pirmstiesas izmeklēšanas sastāvdaļa, līdz ar ko ir loģisks struktūras modelis GKrPP sastāvā.

4. Nodrošināta efektīva kriminālizlūkošanas procesa vadība un pilnveidošana Valsts policijā un kriminālizlūkošanas procesa nacionālā līmeņa koordinācija visām Latvijas tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī Eiropas Savienības līmeņa kriminālizlūkošanas aktivitāšu koordinācija Latvijas Republikas uzņemto saistību ietvaros.

5. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves (ARO) nodaļa efektīvi nodrošina visplašāko starptautisko sadarbību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ar to saistīto predikatīvo noziedzīgo nodarījumu un terorisma finansēšanas novēršanu un apkarošanu. ARO nodrošina aktīvu meklēšanu kriminālprocesu un operatīvo procesu ietvaros visām Latvijas Republikā reģistrētajām tiesībaizsardzības iestādēm. Realizējot aktīvu meklēšanu, ARO veic arī kriminālprocesuālās darbības no Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, iegūstot ziņas par banku kontiem un darbībām tajos. Iestāžu uzdevumā ARO veic samērīguma izvērtējumus ar mērķi novērtēt personu mantiskā stāvokļa atbilstību personu likumīgo ienākumu apmēram.

ES dalībvalstīs no 2011. gada tiek realizēts ES Politikas cikls organizētās un smagās starptautiskās noziedzības apkarošanas jomā, pamatojoties uz ES Padomes secinājumiem par ES Politikas cikla izveidi un īstenošanu organizētās un smagās starptautiskās noziedzības jomā (pieņemti ES Padomē 2010. gada 8.–9. novembrī; 2010. gada 25. oktobra dokuments Nr. 15358/10).

ES Politikas cikls smagās un organizētās noziedzības apkarošanas jomā tiek īstenots, balstoties uz Smagās un organizētās noziedzības apdraudējuma novērtējuma (SOCTA) secinājumiem, Eiropas daudznozaru platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) ietvarā.

2022. gadā VP GKrPP pārstāvis piedalījās Eiropola organizētajās SOCTA izstrādes un metodoloģijas pilnveidošanas darba grupas sanāksmēs, kurās tika veikta SOCTA 2021 novērtēšana, sniegta informācija par stratēģisko analīzi (sasniegumi un izaicinājumi) gan Eiropolā, gan ES dalībvalstīs, plānoto SOCTA 2023 starpziņojumu, kā arī SOCTA 2025 sagatavošanu.

EMPACT platformā piedalās Latvijas Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes eksperti.

2021. gada 26. februārī tika pieņemti jauni ES Padomes secinājumi par ES politikas cikla organizētās un smagās starptautiskās noziedzības apkarošanai pastāvīgu turpināšanu: EMPACT 2022+ (dok. Nr. 6481/21). Tāpat 2021. gada 26. maijā tika pieņemti ES Padomes secinājumi, ar ko nosaka ES prioritātes cīņā pret smagu un organizētu noziedzību attiecībā uz EMPACT 2022.–2025. gadam (dok. Nr. 9184/21). Ar tiem ir apstiprinātas 15 prioritārās jomas ES smagās un organizētās noziedzības apkarošanā no 2022.–2025. gadam:

1) augsta riska kriminālie tīkli (HRCN);

2) kiberuzbrukumi (CAIS);

3) cilvēku tirdzniecība (THB);

4) bērnu seksuāla izmantošana tiešsaistē un bezsaistē (CSE/CSA);

5) migrantu kontrabanda (FII);

6) marihuāna, heroīns un kokaīns (CCH);

7) sintētiskās narkotikas un jaunas psihoaktīvās vielas (SYD/NPS);

8) tiešsaistes krāpšanas (OFS);

9) krāpšanās ar akcīzi (Excise Fraud);

10) karuseļveida vai PVN krāpšanas (MTIC);

11) intelektuālā īpašuma noziegumi, preču un naudas viltošana (IPRC);

12) organizētā īpašuma noziedzība (OPC);

13) vides noziegumi (EnviCrime);

14) šaujamieroču kontrabanda (FIA);

15) noziedzīgi iegūtas finanses, NILL, līdzekļu atguve (CF/ML/AR).

Katrā no 15 apstiprinātajām prioritārajām jomām tika izstrādāti un īstenoti operacionālie rīcības plāni 2022. gadam. Latvijas dalības ietvars EMPACT ir apstiprināts ar ES Padomes 2022. gada 27. jūnijā izdoto EMPACT cikla 2022–2025 dalībnieku sarakstu (dok. Nr. 7236/1/22).

Latvija 2022. gadā piedalījās 14 operacionālo rīcības plānu īstenošanā (visās prioritārajās jomās, izņemot intelektuālā īpašuma noziegumi, preču un naudas viltošana). Prioritārajās noziedzības apkarošanas jomās tika īstenotas 293 operacionālās aktivitātes, no kurām 160 piedalījās arī Latvija.

Latvijas pārstāvji vadīja trīs operacionālās aktivitātes, vienu prioritātē CFMLAR par labdarības iestāžu un NVO izmantošanas mērogu atklāšanu un izpēti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomā un divas prioritātē HRCN saistībā ar VP projektu "Inovatīvu proaktīvu instrumentu izstrāde un pielietošana, apkarojot narkotiku kontrabandas organizācijas ES Dalībvalstīs" (FIDR) Nr. 952819, izmantojot ES fondu līdzekļus iekšējās drošības stiprināšanai, un ES DV Slepkavību izmeklēšanas nodaļu tīkla izveide un attīstīšana. Tāpat Latvijas pārstāvji pildīja operacionālās aktivitātes vadītāja uzdevumus kā līdzvadītāji prioritātē "Akcīzes preces" par ONG darbības apkarošanu akcīzes preču jomā Baltijas jūras reģionā un prioritātē "MTIC krāpšanas" par Baltijas jūras reģiona valstu mērķtiecīgu rīcību ONG darbības apkarošanai nodokļu krāpšanas jomā.

Vienlaikus 2022. gadā tika turpināta dalība kopīgo rīcības dienu (Joint Action Days (JAD)) pasākumu plānošanā, kā arī atsevišķu šādu aktivitāšu īstenošanā (prioritātēs: cilvēku tirdzniecība, organizētā īpašuma noziedzība, krāpšana akcīzes jomā). Tāpat Latvijas eksperti piedalījās vairākās starptautiskās operācijās un izmeklēšanās.

Kibernoziegumi joprojām saglabā savu aktualitāti noziedzīgo nodarījumu struktūrā – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība gan Latvijā, gan ārvalstīs ir sasniegusi nebijušu ātrumu un tvērumu. Līdz ar mūsdienu straujās digitālās vides attīstību pieaug arī noziegumu skaits, kas tiek izdarīti interneta vidē. 2021. gadā bija identificēti vairāki fenomeni, kas saistīti ar kibernoziegumiem un krāpšanām internetā, un tie joprojām nezaudē savu aktualitāti. Analizējot kriminogēno situāciju valstī, secināms, ka t.s. "ielu noziedzība" pamazām atkāpjas, pārejot uz kibervidi, līdz ar to internetā izdarīto noziegumu skaits turpina pieaugt. Pēdējos gados palielinājies krāpšanas gadījumu skaits digitālajā vidē, t.sk. telefonkrāpniecība. Konstatēti šādi krāpšanu gadījumi: krāpnieki mēģina iegūt banku attālināto pieslēgumu rīkus vai maksājumu karšu datus, stādoties priekšā par banku darbiniekiem; krāpnieki jeb tā saucamie "viltus brokeri" aicina investēt finanšu līdzekļus dažādās brokeru/ieguldījumu platformās; krāpnieki mēģina izkrāpt klientu maksājumu karšu datus, izmantojot loģistikas uzņēmumu "DPD Latvija" un "OMNIVA" logo; krāpnieki izvieto sludinājumus sociālajos tīklos vai sludinājumu portālos par dažādu preču iegādi un pasūtīšanu; viltus zvani, SMS, e-pasti iestāžu un uzņēmumu vārdā, kā arī citi krāpšanas veidi.

2021. gadā identificēti vairāki fenomeni, kas saistīti ar kibernoziegumiem un krāpšanām internetā:

– telefonkrāpniecības gadījumi:

– "phishing" ;

– "viltus brokeri";

– krāpšanas gadījumi, kad krāpnieki, stādoties priekšā par banku darbiniekiem, cenšas iegūt personu banku attālināto pieslēgumu rīkus vai maksājumu karšu datus;

– krāpšanas gadījumi, kad krāpnieki mēģina izkrāpt klientu maksājumu karšu datus, izmantojot loģistikas uzņēmumu "DPD Latvija" un "Omniva" logo;

– krāpšanas gadījumi, kad krāpnieki aizklāj datus un pieprasa izpirkuma maksu (savu aktualitāti nav zaudējuši divi fenomeni moderno IT risinājumu jomā, t.i., nelikumīga piekļuve AS "Citadele banka" bankas kontam un krāpšana, kas vērsta pret Smart-ID lietotājiem);

– krāpšanas gadījumi, kad krāpnieki mēģina iegūt personu datus un bankas kontu piekļuves datus un izkrāpt naudas līdzekļus, zvanot, nosūtot īsziņu vai e-pastu pazīstama uzņēmuma vārdā, piemēram, "Latvijas Pasts", "CityBee", AS "Sadales tīkls", SIA "Rīgas namu pārvaldnieks", "Lidl", "PayPal" u.c.

Interneta ēnu sektors ("DarkNet") tiek izmantots nelikumīgu darbību veikšanai, t.sk. jau izstrādātu ļaunatūru un citu uzbrukumu veidu izplatīšanai.

Kibernoziegumu izdarīšanā organizēto noziedzīgo grupu dalībnieki plaši izmanto inovācijas un jaunus risinājumus IT jomā. Novērots straujš interneta ātruma un savienojuma kvalitātes pieaugums Latvijā, kā arī šī pakalpojuma starptautiskā konkurētspēja, kā rezultātā pieaug to gadījumu skaits, kad tiek nodrošināti savienojumi Latvijā ārvalstu noziedzīgās infrastruktūras uzturēšanai. Turklāt viens no galvenajiem faktoriem, kas atvieglo noziedzības jomu, ir vīrusu (piemēram, "Trojas zirgs"), ļaunprātīgas programmatūras un izpirkuma programmatūras pieejamība tiešsaistes tirgos un specializētos forumos. Tāpat arī, ņemot vērā "DarkNet" tirgu attīstību un dažādus specializētos forumus, iespēja iegūt maksājumu karšu datus ir kļuvusi daudz vienkāršāka. Turklāt kriptovalūtu attīstība un to pieejamība sabiedrībai ir ievērojami vienkāršojusi naudas darījumus starp noziedzniekiem.

Kopējais noziedzīgo nodarījumu kibervidē apdraudējuma līmenis ir augsts, jo kiberapdraudējumi nav nodalāmi no politiskajiem, ekonomiskajiem, militārajiem un sociālajiem notikumiem un ģeopolitiskās situācijas kopumā un tie ir vērtējami nedalīti no vispārējā apdraudējuma, ko Latvijai rada citas valstis, kā arī ar apdraudējumu Latvijai kā starptautisko organizāciju (ES un NATO) un starptautisko misiju dalībniecei. Apdraudējumu rada arī tehnoloģiskā attīstība, kā arī pieaugošā kriptovalūtas popularitāte iedzīvotāju vidū, kas veicina kibervidē izdarīto noziegumu skaitu. Turklāt noziedznieku pielietotās metodes kļūst aizvien modernākas, veidojot sarežģītas shēmas, kas noziegumu atklāšanu un izmeklēšanu padara sarežģītāku. Kibernoziegumu skaits un intensitāte nākotnē pieaugs līdz ar digitālās vides attīstību.

Lai efektivizētu kibernoziegumu novēršanu un atklāšanu, VP ar 2022. gada 1.augustu ir izveidota centralizēta kibernoziedzības apkarošanas struktūrvienība VP GKrPP sastāvā – Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde.

VP ir organizējusi aptaujas un IeM ir uzsākusi darbu pie sabiedrisko aptauju izstrādes par sabiedrības pieredzi ar noziedzību un tās apkarošanu, tajā skaitā arī jautājumos par sabiedrības iesaisti noziedzības apkarošanā, kas ļauj monitorēt sabiedrības vēlmi sniegt savu atbalstu noziedzības apkarošanā un identificēt faktorus, kas ļautu panākt plašāku sabiedrības iesaisti.

Tāpat dažādos sadarbības formātos ir veicināta sadarbība un risināti aktuālie problēmjautājumi dažādās iekšējās drošības jomās ar NVO, komersantiem, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, lai paplašinātu un efektivizētu sadarbību organizētās noziedzības, smago un sevišķi smago noziegumu samazināšanas procesā.

VP ir aktīvi sadarbojusies regulārās darba tikšanās un informācijas apmaiņā ar ārvalstu partneriem, piemēram, OLAF, FIB atašeju Baltijas valstīs, Moneyval pārstāvjiem, OECD pārstāvjiem, AFCOS pārstāvjiem u.c., nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, nacionālajiem tiesību aktiem un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem:

– Nacionālās drošības koncepcija (apstiprināta Saeimā 2023. gada 28. septembrī);

– Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (pieņemts Saeimā 2020. gada 2.jūlijā);

– Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2021.–2023. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra rīkojumu Nr. 690);

– Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023.–2025. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 940);

– Noziedzības novēršanas padomes rīcības plāns laikposmam no 2021. līdz 2026. gadam, kuru padome apstiprināja 2021. gada 3. jūnijā;

– Noziedzības novēršanas padomes 2021. gada 15. aprīlī apstiprinātais "Valsts kontroles lietderības revīzijā "Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte" ietverto priekšlikumu ieviešanas plāns";

– Finanšu sektora attīstības padomes 2020. gada 27. novembrī atbalstītais Pasākumu plāns samērīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības;

– Ministru kabineta 2017. gada 24. janvāra Instrukcija Nr. 1 "Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības kārtība noziedzības novēršanā un apkarošanā". Līdz ar minētās instrukcijas spēkā stāšanos ir noteikts tiesiskais regulējums tiesībaizsardzības iestāžu vienotai sadarbības kārtībai;

– Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību (ratificēta 2001. gada 17. maijā) – mērķis ir veicināt sadarbību, lai efektīvāk novērstu un apkarotu transnacionālo organizēto noziedzību;

– Konvencija par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. pants (Eiropola konvencija, ratificēta 2004. gada 7. aprīlī) – Eiropola mērķis ir, sadarbojoties ar dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību K1. panta 9. punktu, ar šajā Konvencijā minētajiem līdzekļiem uzlabot dalībvalstu kompetento iestāžu efektivitāti un sadarbību, novēršot un apkarojot terorismu, nelegālu narkotisko vielu apriti un citus smagus starptautiskās noziedzības veidus, ja ir faktiskas norādes, ka ir iesaistīta kāda organizētās noziedzības struktūra un minētais noziedzīgais nodarījums ietekmē divas vai vairākas dalībvalstis, un attiecīgo noziedzīgo nodarījumu lielums, nozīmīgums un sekas prasa dalībvalstu kopīgu rīcību;

– ES Drošības savienības stratēģija (COM(2020) 605 final), kurā viena no prioritātēm ir noteikta arī organizētās noziedzības apkarošana;

– ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģija 2021.–2025. gadam (COM(2021) 170 final);

– ES Stratēģija cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021.–2025. gadam (COM(2021) 171 final);

– ES Narkomānijas apkarošanas programma un rīcības plāns 2021.–2025. gadam (COM(2020) 606 final).

III. Teritoriālā perspektīva

Aptver visu Latvijas Republikas teritoriju.

IV Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

1. tabula

Piezīme: * detalizēti aprēķini sadalījumā pa pasākumiem pievienoti pielikumā.

** Finanšu izlūkošanas dienestam papildu finansējums nav nepieciešams. Plānā iekļautie pasākumi, kuru izpildē iesaistīts Finanšu izlūkošanas dienests, tiks īstenoti Finanšu izlūkošanas dienestam piešķirtā finansējuma ietvaros atbilstoši MK 13.12.2022. rīkojumam Nr. 940 "Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023.–2025. gadam".

1. tabula

Iekšlietu ministrija

1. Valsts policija

budžeta apakšprogramma 06.01.00 "Valsts policija"

papildu nepieciešamo izdevumu aprēķins

2. tabula

Iekšlietu ministrija

2. Valsts robežsardze

budžeta programma 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība"

papildu nepieciešamo izdevumu aprēķins

3. tabula

Informācijas par Iekšējās drošības birojam plāna ieviešanai plānoto finansējumu

4. tabula

Tieslietu ministrija

Valsts tiesu ekspertīžu birojs

budžeta apakšprogramma 03.04.00 "Tiesu ekspertīžu veikšana"

papildu nepieciešamo izdevumu aprēķins

5. tabula

Informācija par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldei plāna ieviešanai plānoto un papildus nepieciešamo finansējumu