Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) 2023.gada 31.maijā saņēma dabasgāzes pārvades sistēmas operatora akciju sabiedrības "Conexus Baltic Grid", vienotais reģistrācijas numurs: 40203041605, juridiskā adrese: Stigu iela 14, Rīga, LV-1001 (turpmāk – AS "Conexus Baltic Grid"), 2023.gada 31.maija iesniegumu Nr.COR-N-2023/1871 ar tam pievienotu dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projektu. Papildus Regulators saņēma AS "Conexus Baltic Grid" 2023.gada 20.jūnija iesniegumu Nr.COR-N-2023/2086, 2023.gada 13.jūlija iesniegumu Nr.COR-N-2023/2177, 2023.gada 4.augusta iesniegumu Nr.COR-N-2023/2399, 2023.gada 16.augusta iesniegumu Nr.COR-N-2023/2686, 2023.gada 21.augusta iesniegumu Nr.COR-N-2023/2697, 2023.gada 25.septembra iesniegumu Nr.COR-N-2023/2877, 2023.gada 10.oktobra iesniegumu Nr.COR-N-2023/2990, 2023.gada 16.oktobra iesniegumu Nr.COR-N-2023/3007, 2023.gada 18.oktobra iesniegumu Nr.COR-N-2023/3018 un 2023.gada 20.oktobra iesniegumu Nr.COR-N-2023/3033, ar kuriem AS "Conexus Baltic Grid" iesniedza nepieciešamo papildu informāciju un tarifu projekta precizējumus (turpmāk visi iesniegumi kopā – tarifu projekts).

Regulators konstatē

1. Spēkā esošie dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifi (turpmāk – tarifi) apstiprināti ar Regulatora 2019.gada 27.novembra lēmumu Nr.171 "Par akciju sabiedrības "Conexus Baltic Grid" dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifiem" un stājās spēkā 2020.gada 1.janvārī (Latvijas Vēstnesis, 2019, 241.nr.).

2. AS "Conexus Baltic Grid" tarifu projekts ir aprēķināts un iesniegts saskaņā ar Regulatora 2023.gada 13.jūlija lēmumu Nr.1/7 "Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika" (turpmāk – Metodika) un Regulatora 2022.gada 29.augusta lēmumu Nr. 1/12 "Kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodika" (turpmāk – Kapitāla izmaksu metodika) un atbilst likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (turpmāk – Likums) 19.panta pirmajai daļai un 20.pantam.

3. Likuma 21.panta trešā daļa noteic, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par aprēķināto tarifu projektu 10 dienu laikā pēc tarifu projekta iesniegšanas Regulatoram publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā mājaslapā internetā, ja tāda ir, kā arī iesniedz to Regulatoram publicēšanai Regulatora mājaslapā internetā. Līdzīgu normu ietver arī Regulatora 2022.gada 3.novembra lēmuma Nr. 1/40 "Noteikumi par iepazīšanos ar tarifa projektu" 2.punkts, saskaņā ar kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 10 dienu laikā pēc tarifa projekta iesniegšanas Regulatorā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par aprēķināto tarifa projektu saskaņā ar noteikumu 1.pielikumā pievienoto formu. AS "Conexus Baltic Grid" paziņojumu par tarifu projekta iesniegšanu Regulatorā publicēja 2023.gada 1.jūnijā (Latvijas Vēstnesis, 2023, 105.nr.).

4. AS "Conexus Baltic Grid" tarifu pārskatīšanas nepieciešamību pamato ar to, ka ir noslēdzies iepriekšējais regulatīvais periods, kā arī ar dabasgāzes patēriņa apjoma samazināšanos.

5. Enerģētikas likuma 117.panta pirmā daļa noteic, ka vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators var vienoties ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru par vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas (turpmāk – Vienotā sistēma) izveidi. Savukārt minētā likuma 117.panta trešā daļa noteic, ka vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators sadarbībā ar Vienotajā sistēmā iesaistītajiem dabasgāzes pārvades sistēmas operatoriem izstrādā un iesniedz Regulatoram saskaņošanai Vienotās sistēmas lietošanas noteikumus, Vienotās sistēmas balansēšanas noteikumus un Vienotajā sistēmā iesaistīto dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru savstarpējās kompensācijas kārtību.

6. Reģionālās gāzes tirgus koordinācijas darba grupas, kuras sastāvā darbojas Baltijas valstu un Somijas par enerģētiku atbildīgo ministriju, nacionālo regulatīvo iestāžu un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru pārstāvji, izstrādātais Reģionālā dabasgāzes tirgus attīstības plāns paredz izveidot Vienoto sistēmu, un tās darbība sākās 2020.gada 1.janvārī:

6.1. Somijas, Igaunijas un Latvijas regulatīvās iestādes 2018.gada 14.novembrī parakstīja saprašanās memorandu¹, lai veicinātu sadarbību starp nacionālajām regulatīvajām iestādēm Vienotās sistēmas izveidē, kurā nepastāv iekšējie starpsavienojuma punkti, tajā skaitā izejas punkts uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ieejas punkts no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, un kuras ieejas punktos ir noteikti vienādi tarifi, un dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma ieņēmumi, kas atgūti no ieejas punktu tarifiem, tiek sadalīti, izmantojot dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru savstarpējās kompensācijas mehānismu;

6.2. AS "Conexus Baltic Grid" 2018.gada 8.oktobrī parakstīja Somijas, Igaunijas un Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru saprašanās memorandu par Somijas, Igaunijas un Latvijas dabasgāzes tirgus integrēšanu un 2019.gada 14.februārī – līgumu par Somijas, Igaunijas un Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru savstarpējām kompensācijām, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz Vienotajā sistēmā iesaistīto dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru dabasgāzes pārvades pakalpojuma ieņēmumiem;

6.3. Vienotās sistēmas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru savstarpējās kompensācijas kārtība noteic, ka ieņēmumi, kurus atgūst no visu Vienotās sistēmas ieejas punktu tarifiem, tiek apvienoti un katru mēnesi sadalīti starp pārvades sistēmas operatoriem, pamatojoties uz noteikto iepriekšējā gada katras valsts dabasgāzes patēriņa daļu Vienotās sistēmas valstu kopējā gada patēriņā. Pārvades sistēmas operatoru mainīgās izmaksas, kas rodas, nodrošinot dabasgāzes plūsmas Vienotajā sistēmā, tiek kompensētas, pamatojoties uz reģionālo plūsmas scenāriju, par ko vienojušies pārvades sistēmas operatori, un aplēsēm par kompresoru degvielas gāzes izmaksām, kas saistītas ar dabasgāzes reģionālo plūsmu nodrošināšanu. Kalendārajam gadam beidzoties, tiek veikta ieņēmumu, kurus atgūst no Vienotās sistēmas ieejas punktu tarifiem, saskaņošana;

6.4. Somijas dabasgāzes pārvades sistēmas operators 2022.gada 30.novembrī publicēja jaunos dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifus, kas tiks piemēroti Somijas dabasgāzes pārvades sistēmā no 2023.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim². Minētajā publikācijā noteikts, ka tarifs Imatras ieejas punktā, sašķidrinātās gāzes ieejas punktā un biogāzes virtuālajā ieejas punktā ir 0,14277 EUR/kWh/dienā/gadā;

6.5. Igaunijas regulatīvā iestāde ar 2023.gada 1.septembra lēmumu Nr.7-3/2023-120 apstiprināja Elering AS dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifus, tajā skaitā tarifu ieejas punktos 0,14277 EUR/kWh/dienā/gadā, kas tiks piemēroti Igaunijas dabasgāzes pārvades sistēmā no 2023.gada 4.decembra³;

6.6. Regulators ar 2022.gada 29.septembra lēmumu Nr.186 "Par vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas balansēšanas noteikumu saskaņošanu"⁴ saskaņoja vienotos noteikumus dabasgāzes balansēšanai pārvades sistēmā un ar 2023.gada 2.marta lēmumu Nr.18 "Par Vienoto dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumu saskaņošanu" saskaņoja vienotos dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumus⁵.

7. Lai izzinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un dabasgāzes lietotāju viedokli, ievērojot Likuma 13.panta otro daļu, Regulators 2023.gada 20.jūnijā rīkoja attālinātu uzklausīšanas sanāksmi par iesniegto sākotnējo tarifu projektu, uz kuru nepieteicās neviens sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai lietotājs.

8. Eiropas Komisijas 2017.gada 16.marta Regula Nr. 2017/460, ar ko izveido tīkla kodeksu par harmonizētām gāzes pārvades tarifu struktūrām (turpmāk – Regula Nr. 2017/460) nosaka noteikumus par harmonizētām gāzes pārvades tarifu struktūrām, tostarp noteikumus par atsauces cenas metodikas piemērošanu, attiecīgajām apspriešanas un publicēšanas prasībām un standarta jaudas produktu rezerves cenu aprēķināšanu:

8.1. Regulas Nr. 2017/460 12.pants noteic standarta jaudas produktu tarifu aprēķināšanas vispārīgus noteikumus, kā arī paredz pakāpenisku tarifu perioda un gāzes gada (sākas attiecīgā gada 1.oktobrī un beidzas nākamā gada 30.septembrī) sākuma saskaņošanu;

8.2. saskaņā ar Regulas Nr. 2017/460 9.panta 1.punktu jaudbāzētiem pārvades tarifiem krātuves ieejas un izejas punktos piemēro vismaz 50% lielu atlaidi, lai konkurētu ar starpsavienojuma punktu tarifiem;

8.3. pamatojoties uz Regulu Nr. 2017/460, Regulators no 2022.gada 15.decembra līdz 2023.gada 17.februārim organizēja publisko konsultāciju par dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodikas piemērošanu un dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifiem Latvijā saskaņā ar Regulas Nr. 2017/460 26. un 28.pantu. Publiskās konsultācijas laikā tika saņemti AS "Conexus Baltic Grid", akciju sabiedrības "Latvenergo", akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" un Būvmateriālu ražotāju asociācijas komentāri⁶;

8.4. saskaņā ar Regulas Nr. 2017/460 27.panta 3.punktu divu mēnešu laikā pēc galīgās apspriešanas saskaņā ar Regulas Nr. 2017/460 26.pantu Energoregulatoru sadarbības aģentūra (turpmāk – ACER) publicē un nosūta valsts regulatīvajai iestādei un Eiropas Komisijai savas analīzes secinājumus angļu valodā, konstatējot, vai ir publicēta visa Regulas Nr. 2017/460 26.panta 1.punktā minētā informācija, vai ierosinātā atsauces cenas metodika atbilst Regulas Nr. 2017/460 prasībām un vai ir izpildīti Regulā Nr. 2017/460 noteiktie kritēriji attiecībā uz resursbāzētiem pārvades tarifiem un nepārvades tarifiem. ACER savas analīzes secinājumos var rosināt veikt izmaiņas atsauces cenas metodikā;

8.5. ACER ziņojuma par Latvijas dabasgāzes pārvades tarifu struktūras analīzi sagatavošanas laikā Regulatora saņemtais ACER viedoklis liecina, ka ACER nav konstatējusi būtiskus trūkumus Metodikā, kas varētu ietekmēt šo lēmumu.

9. Lai nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu dabasgāzes pārvades sistēmas darbību un ievērojot, ka AS "Conexus Baltic Grid" spēkā esošie dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi šobrīd pilnībā nesedz AS "Conexus Baltic Grid" ekonomiski pamatotās izmaksas, AS "Conexus Baltic Grid" ar 2023.gada 18. un 20.oktobra iesniegumu lūdza iespējami ātri apstiprināt aprēķinātos tarifus, pagarināt pirmo tarifu periodu līdz 22 mēnešiem un noteikt regulatīvo periodu 34 mēneši.

10. Regulators ar 2023.gada 7.jūnija vēstuli Nr.3-2.42/1915, 2023.gada 30.jūnija vēstuli Nr.2-2.42/2096, 2023.gada 21.jūlija vēstuli Nr.2-2.42/2287, 2023.gada 8.augusta vēstuli Nr.2-2.42/2505, 2023.gada 18.septembra vēstuli Nr.2-2.42/2934, 2023.gada 3.oktobra vēstuli Nr.2-2.42/3094 un 2023.gada 11.oktobra vēstuli Nr.2-2.42/3170 nosūtīja informācijas pieprasījumu AS "Conexus Baltic Grid" par tarifu projekta izvērtēšanai nepieciešamo papildu informāciju un nepieciešamajiem precizējumiem. 2023.gada 20.jūnijā, 13.jūlijā, 4., 16. un 21.augustā, 25.septembrī, 10., 16., 18. un 20.oktobrī AS "Conexus Baltic Grid" iesniedza Regulatora pieprasīto papildu informāciju.

11. Ar 2023.gada 18.oktobra iesniegumu AS "Conexus Baltic Grid" iesniedza Regulatoram tarifu projekta labojumus, ar kuriem precizēja maksas par izejas punkta Latvijas lietotāju apgādei izmantošanu.

12. Saskaņā ar Metodiku:

12.1. atļautie ieņēmumi sedz ar pārvades sistēmas pakalpojumu saistītās ekonomiski pamatotās izmaksas un tos pārvades sistēmas operators ir tiesīgs saņemt konkrētā regulatīvajā periodā (2.1.apakšpunkts);

12.2. regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gāzes gads. Iesniedzot tarifu projektu, komersants iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā izmantotajam regulatīvajam periodam un nepieciešamības gadījumā tarifu periodam. Regulators ar lēmumu nosaka regulatīvo periodu un var lemt par tarifu perioda pagarināšanu;

12.3. plānotie ieņēmumi tarifu periodā sedz šādas jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas (Metodikas 17.punkts):

12.3.1. pārrobežu pārvades sistēmas un nacionālās pārvades sistēmas kapitāla izmaksas, kas saskaņā ar Kapitāla izmaksu metodikā noteikto ietver kapitāla atdevi un pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu. Kapitāla izmaksas nosaka, ņemot vērā šādus apstākļus:

12.3.1.1. Regulators ar 2022.gada 22.septembra lēmumu Nr.177 "Par kapitāla atdeves likmi dabasgāzes pārvades sistēmas, dabasgāzes sadales sistēmas un dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifu projekta izstrādāšanai" noteica kapitāla atdeves likmi 2,72% apmērā, ko piemēro, aprēķinot dabasgāzes pārvades sistēmas, dabasgāzes sadales sistēmas vai dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2023.gadā;

12.3.1.2. Regulējamo aktīvu bāze (turpmāk – RAB) atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti). RAB vērtībā iekļauj dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai efektīvi izmantojamos pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus (turpmāk – aktīvus) vai to vērtības daļu prognozēto vērtību (Kapitāla izmaksu metodikas 6.punkts);

12.3.1.3. RAB vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, krājumi, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas, kā arī aktīvu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta, pamatlīdzekļi vai to vērtības daļa, kas iegūta par maksu (pieslēguma maksu), kura saņemta no lietotāja. RAB neiekļauj par citu pušu līdzekļiem izveidoto aktīvu vai to vērtības daļu pārvērtēšanas rezultātā radušās vērtības izmaiņas. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti) (Kapitāla izmaksu metodikas 7.punkts);

12.3.1.4. RAB vērtības aprēķinos izmanto aktīvu vai to daļu jaunākā publiski pieejamā gada finanšu pārskata bilances vērtību gada beigās, neņemot vērā pēc 2021.gada 31.decembra veikto aktīvu pārvērtēšanu ietekmi. Ja komersantam pamatotu apstākļu dēļ nav informācijas par aktīvu vērtību 2021.gada 31.decembrī, tam ir pienākums saskaņot ar Regulatoru RAB vērtību tarifu projekta aprēķināšanas procesā (Kapitāla izmaksu metodikas 10.punkts);

12.3.1.5. lai noteiktu RAB vērtību, Regulators var veikt korekcijas attiecībā uz kapitāla izmaksu noteikšanu, ja tas konstatē, ka komersants tarifu aprēķina projektā iekļāvis aktīvus vai to vērtības daļu, kas netiek izmantoti pakalpojumu efektīvai nodrošināšanai (Kapitāla izmaksu metodikas 13.punkts);

12.3.1.6. pārrobežu pārvades sistēmas un nacionālās pārvades sistēmas nodokļu izmaksas;

12.3.2. pārrobežu pārvades sistēmas un nacionālās pārvades sistēmas ekspluatācijas izmaksas (kas iekļauj dabasgāzes zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas, personāla un sociālās izmaksas, kārtējo īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto ekspluatācijas remontu izmaksas un pārējās saimnieciskās darbības izmaksas);

12.3.2.1. pārrobežu un nacionālās pārvades sistēmas dabasgāzes zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas, reizinot prognozēto dabasgāzes cenu ar prognozēto zudumu un tehnoloģiskā patēriņa apjoma summu (Metodikas 23.punkts);

12.3.2.2. pārrobežu pārvades sistēmas un nacionālās pārvades sistēmas personāla un sociālās izmaksas aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem (Metodikas 24.punkts);

12.3.2.3. remontu izmaksas ietver izmaksas, kas saistītas ar aktīvu, ko sistēmas operators izmanto pakalpojuma sniegšanā, uzturēšanu darba kārtībā un saglabāšanu. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas (Metodikas 25.punkts);

12.3.3. ieņēmumu korekcija, kas ir attiecināma uz pārrobežu pārvades sistēmu un nacionālās pārvades sistēmu;

12.4. sistēmas operators, izstrādājot tarifu projektu, nosaka ieejas punkta no dabasgāzes krātuves un izejas punkta uz dabasgāzes krātuvi ieņēmumu pārdales koeficientu starp pārvades sistēmu un izejas punktu Latvijas lietotāju apgādei_, kā arī ieejas punkta no dabasgāzes krātuves un izejas punkta uz dabasgāzes krātuvi tarifiem piemērojamo atlaidi (Metodikas 42.punkts);

12.5. ja ir izveidota Vienotā sistēma, tarifus nosaka šādā kārtībā:

12.5.1. gada standarta jaudas produkta tarifu ieejas punktiem Vienotajā sistēmā no citas pārvades ieejas-izejas sistēmas Vienotās sistēmas operatori nosaka, savstarpēji vienojoties un ņemot vērā vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas regulatīvo iestāžu viedokli;

12.5.2. gada standarta jaudas produkta tarifu izejas punktiem uz citu pārvades ieejas-izejas sistēmu nosaka vienādā apmērā ar gada standarta jaudas produkta tarifu ieejas punktiem Vienotajā sistēmā;

12.6. izstrādājot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās plānota 2023.gadā, ievēro, ka:

12.6.1. aprēķinot Metodikas 35.punktā noteikto regulatīvā rēķina atlikumu, sistēmas operators palielina plānotos ieņēmumus par dabasgāzes apgādes nodrošināšanas izmaksām, kuru saistības segt tika izpildītas 2021. un 2022.gadā;

12.6.2. atļautie ieņēmumi laika periodam no 2022.gada 1.oktobra līdz jauno tarifu spēkā stāšanās dienai atbilst šā perioda faktiskajām ekonomiski pamatotajām izmaksām, ņemot vērā faktisko inflācijas līmeni šajā periodā un kapitāla atdeves likmi, kas piemērota spēkā esošo dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanai (Metodikas 75.punkts).

13. Likuma 20.pants paredz, ka tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti, ja nozares speciālie likumi neparedz citus tarifu noteikšanas principus.

14. Saskaņā ar Metodikas 10.punktu, aprēķinot dabasgāzes pārvades sistēmas operatora atļautos ieņēmumus, papildus tiek ņemts vērā:

14.1. ieņēmumu korekcija, kas vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu regulatīvā perioda beigās;

14.2. plānotais izmaksu samazinājums saistībā ar pārvades sistēmas operatora darbības efektivitātes uzlabošanu, ko nosaka kā reizinājumu starp efektivitātes koeficientu un izmaksu summu no kapitāla izmaksām, nodokļu izmaksām un ekspluatācijas izmaksām. Sistēmas operators aprēķina un iesniedz regulatoram izmaksu efektivitātes koeficientu. Izmaksu efektivitātes koeficientu piemēro jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksām, lai noteiktu šo izmaksu apmēru, kāds sistēmas operatoram jāsasniedz līdz nākamā regulatīvā perioda sākumam un kāds tiks piemērots tarifu noteikšanā nākamajā regulatīvajā periodā (Metodikas 11.punkts).

15. Saskaņā ar Metodikas 5.punktu, aprēķinot tarifu projektu, atļautie ieņēmumi tiek aprēķināti visam regulatīvajam periodam:

15.1. ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, tajā skaitā, ja kāda tarifu perioda ilgums nav vienāds ar gāzes gadu, uz katru tarifu periodu attiecināmais atļauto ieņēmumu apmērs (turpmāk – plānotie ieņēmumi) tiek noteikts proporcionāli kalendāro dienu skaitam tarifu periodā;

15.2. plānotie ieņēmumi nemainās, izņemot, ja uz tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem attiecināma ieņēmumu korekcija.

16. Saskaņā ar Metodiku ieņēmumu korekciju uz nākamā tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem aprēķina šādi:

16.1. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, tiek palielināti plānotie ieņēmumi nākamajam tarifu periodam par regulatīvā rēķina atlikumu, kas veido vairāk nekā vienu procentu un nepārsniedz 40% no kalendārā gada ekspluatācijas izmaksām. 40% ierobežojums neattiecas uz izmaksu starpību, kas veidojas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas un dabasgāzes zudumu izmaksu noviržu rezultātā, ja vidējā faktiskā dabasgāzes cena attiecīgajā tarifu periodā bijusi par sešiem vai vairāk euro par MWh lielāka nekā plānotā dabasgāzes cena (Metodikas 33.1.apakšpunkts);

16.2. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, tiek samazināti plānotie ieņēmumi nākamajam tarifu periodam, par regulatīvā rēķina atlikumu, kas veido vairāk nekā vienu procentu no kalendārā gada ekspluatācijas izmaksām (Metodikas 33.2.apakšpunkts).

17. Atbilstoši Metodikas 30.punktam dabasgāzes pārvades sistēmas operators izveido regulatīvo rēķinu, kurā ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tarifu perioda beigām uzskaita:

17.1. starpību starp faktiskajiem (prognozētajiem) un plānotajiem ieņēmumiem tarifu periodā;

17.2. starpību starp plānotajām un faktiskajām (prognozētajām) tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas un dabasgāzes zudumu izmaksām, ņemot vērā dabasgāzes cenas svārstības un izmantojot dabasgāzes zudumu daudzumu, kas nepārsniedz apstiprināto uz attiecīgo tarifu periodu attiecināmo dabasgāzes zudumu apmēru;

17.3. starpību starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un prognozēto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā;

17.4. starpību starp plānoto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā un prognozēto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā;

17.5. starpību starp faktisko (prognozēto) un plānoto sistēmas operatoru savstarpējās kompensācijas apjomu tarifu periodā;

17.6. starpību starp plānotajām un faktiskajām (prognozētajām) dabasgāzes apgādes nodrošināšanas izmaksām un energoapgādes drošuma rezervju uzglabāšanas ekonomiski pamatotajām izmaksām;

17.7. pamatotās faktiskās neparedzētās izmaksas ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ, kas radušās attiecīgā regulatīvā perioda iepriekšējā vai esošajā tarifu periodā un nav atgūstamas citādi.

18. Saskaņā ar Enerģētikas likuma 15.panta 1.¹daļu Regulators var sniegt pārvades sistēmas operatoram atļauju pašam noteikt pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus. Saskaņā ar Metodikas 73.punktu, ja Regulators ir devis atļauju atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.¹daļai, pārvades sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus saskaņā ar šo metodiku, tostarp:

18.1. ne vēlāk kā divus mēnešus pirms gāzes gada sākuma, kad paredzēta jauno tarifu spēkā stāšanās, publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi stājas spēkā attiecīgā gāzes gada pirmajā dienā;

18.2. vienlaikus sistēmas operators iesniedz regulatoram tarifus, pamatojumu tarifiem un informāciju par iepriekšējā tarifu perioda faktiskajiem ieņēmumiem, jauno tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas plānoto ieņēmumu tarifu periodā un tiem atbilstošo izmaksu izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību.

19. Metodikas 35.punkts noteic, ka pārvades sistēmas operators līdz ar jauna tarifu projekta iesniegšanu iesniedz Regulatoram informāciju par regulatīvā rēķina atlikumu un tā pamatojumu. Nosakot regulatīvā rēķina atlikumu, pārvades sistēmas operators ņem vērā Metodikas 35.punkta apakšpunktos noteikto.

20. Atbilstoši Metodikas 36.punktam, ja pārvades sistēmas operators regulatīvā perioda laikā īstenoja efektivitātes uzlabošanas pasākumus un saskaņā ar tiem iepriekšējā regulatīvā perioda tarifu projekta aprēķinā ņēma vērā izmaksu efektivitātes koeficientu, pārvades sistēmas operatoram ir tiesības samazināt regulatīvā rēķina atlikumu par apmēru, kas nepārsniedz 50% no faktiskā izmaksu ietaupījuma, kurš noteikts, ņemot vērā ar efektivitātes uzlabošanas pasākumiem saistītās papildu izmaksas un gūto izmaksu ietaupījumu.

21. Metodikas 75.punkts noteic, ka sistēmas operators, izstrādājot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās plānota 2023.gadā, ievēro, ka:

21.1. aprēķinot Metodikas 35.punktā noteikto regulatīvā rēķina atlikumu, sistēmas operators palielina plānotos ieņēmumus par dabasgāzes apgādes nodrošināšanas izmaksām, kuru saistības segt tika izpildītas 2021. un 2022.gadā;

21.2. atļautie ieņēmumi laika periodam no 2022.gada 1.oktobra līdz jauno tarifu spēkā stāšanās dienai atbilst šā perioda faktiskajām ekonomiski pamatotajām izmaksām, ņemot vērā faktisko inflācijas līmeni šajā periodā un kapitāla atdeves likmi, kas piemērota spēkā esošo dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanai.

22. Tarifu aprēķinā iekļautās personāla un sociālās izmaksas visiem regulatīvajā periodā ietilpstošajiem kalendārajiem gadiem tiek indeksētas atbilstoši Latvijas Bankas prognozētajām nominālās bruto darba algas gada izmaiņām (2024.gads – 8,2%, 2025. un 2026.gads – 7,8%), savukārt kārtējās īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto ekspluatācijas remontu izmaksas un pārējās saimnieciskās darbības izmaksas tiek indeksētas atbilstoši Latvijas Bankas prognozētajam gada inflācijas līmenim (2024.gads – 2,3%, 2025. un 2026.gads – 2,5%).

23. AS "Conexus Baltic Grid" 2022.gada 5.decembrī apstiprināja izmaksu uzskaites un attiecināšanas metodiku "Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu izmaksu uzskaites un attiecināšanas metodika", saskaņā ar kuru tarifu aprēķinā atbalsta funkcijās iekļautās izmaksas attiecina uz pārvades darbības virzienu un uzglabāšanas darbības virzienu atbilstoši tai proporcijai, kas izmantota spēkā esošajos tarifos. Ja kādā no periodiem atbalsta funkcijās iekļauto izmaksu attiecināšanas proporcija nav izmantota spēkā esošajos tarifos, to aprēķina proporcionāli tā paša perioda darbības virzienu ieņēmumiem.

24. AS "Conexus Baltic Grid" pilnvarotais pārstāvis Regulatora padomes sēdē atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu, vienlaikus izsakot priekšlikumu precizēt lēmuma projekta lemjošās daļas 4. un 5.punktā minēto jaudas produktu nosaukumus sistēmas ieejas punktiem, atsakoties no atsauces uz citu pārvades ieejas-izejas sistēmu, tādējādi paredzot, ka gada standarta jaudas produkta tarifs piemērojams visiem pārvades sistēmas lietotājiem.

Regulators secina

1. Atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.¹daļai sistēmas operatori sniedz pārvades, sadales un dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumus par Regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar Regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta Regulatora atļauja. AS "Conexus Baltic Grid" atbilstoši Likuma 19.panta pirmajā daļā noteiktajam iesniedza tarifu projektu 2023.gada 31.maijā.

2. Tarifu projekts aprēķināts, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Regulas Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas Nr. 1775/2005 atcelšanu 13.panta 1.punktu, kas paredz tarifus noteikt atsevišķi katram dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktam un izejas punktam.

3. Ievērojot Likuma 20.pantu un Metodikas 67.punktu, AS "Conexus Baltic Grid" tarifus aprēķināja, pamatojoties uz nepieciešamajiem ieņēmumiem no dabasgāzes pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas pakalpojuma, kas sedz tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kuras nepieciešamas jaudas rezervēšanas pakalpojuma efektīvai sniegšanai, nodrošinot sabiedriskā pakalpojuma rentabilitāti.

4. Lai nodrošinātu, ka pirmais tarifu periods nav īsāks par vienu gāzes gadu, pirmais tarifu periods tiek noteikts no 2023.gada 1.decembra līdz 2025.gada 30.septembrim. Savukārt otrais tarifu periods tiek noteikts no 2025.gada 1.oktobra līdz 2026.gada 30.septembrim. Regulatīvā perioda ilgums tiek noteikts 34 mēneši. Lai nodrošinātu iespēju AS "Conexus Baltic Grid" efektīvā veidā pārskatīt un nepieciešamības gadījumā noteikt jaunas tarifu vērtības otrajam tarifu periodam, Regulators atzīst par lietderīgu atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.¹daļai un Metodikas 73.punktam piešķirt AS "Conexus Baltic Grid" atļauju pašai noteikt tarifus. Atļaujas termiņš būtu nosakāms līdz brīdim, kad stāsies spēkā citi saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19.pantā noteikto kārtību Regulatora apstiprināti AS "Conexus Baltic Grid" dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifi.

5. Atbilstoši Metodikas 17.punktam tarifu aprēķinā iekļaujamās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas veido pārrobežu pārvades sistēmas un nacionālās pārvades sistēmas kapitāla izmaksas, ekspluatācijas izmaksas, nodokļi un ieņēmumu korekcija, kas attiecināma uz pārrobežu un nacionālo pārvades sistēmu. Regulatīvā perioda atļautie ieņēmumi, ņemot vērā ietverto efektivitāti ir 95 408 tūkst. euro, un tie sedz ar pārvades sistēmas pakalpojumu saistītās ekonomiski pamatotās izmaksas. Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas ir ekonomiski pamatotas:

5.1. kapitāla izmaksas ir aprēķinātas, ņemot vērā pamatlīdzekļu bilances vērtību un Regulatora apstiprināto kapitāla atdeves likmi. Iekļautie pamatlīdzekļi ir nepieciešami efektīvai dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai;

5.2. ekspluatācijas izmaksas ir aprēķinātas tādā apmērā, lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu;

5.3. izmaksu un ieņēmumu korekcija par periodu, kuram noteikti spēkā esošie tarifi, nodrošina, ka uz regulatīvā perioda sākumu nav uzkrāts regulatīvā rēķina atlikums;

5.4. nodokļu izmaksas aprēķinātas, ņemot vērā plānoto nekustamā īpašuma nodokli. Tas aprēķināts saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no regulējamo aktīvu bāzes sastāvā iekļautajiem aktīviem un aktīviem, kas ierīkoti par trešo pušu līdzekļiem, saskaņā ar Metodikas 19.punktu.

6. AS "Conexus Baltic Grid", prognozējot dabasgāzes pārvades sistēmas ekspluatācijas, īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas un remontu izmaksas, ņēma vērā Latvijas Bankas prognozēto inflācijas koeficientu attiecīgajā regulatīvajā periodā iekļautajiem gadiem, savukārt, prognozējot personāla un sociālās izmaksas, – nominālo bruto darba algas izmaiņu koeficientu.

7. Atbilstoši Metodikas 11.punktam AS "Conexus Baltic Grid" aprēķināja izmaksu efektivitātes koeficientu 1,25% apmērā, kas samazina kopējās izmaksas par 979,9 tūkst. euro regulatīvajā periodā. Vienlaicīgi AS "Conexus Baltic Grid" 2023.gada 18.oktobra iesniegumā norāda, ka neplāno izmantot Metodikas 36.punktā noteiktās tiesības samazināt regulatīvā rēķina atlikumu par apmēru, kas nepārsniedz 50% no faktiskajiem izmaksu ietaupījumiem, kuri noteikti, ņemot vērā ar efektivitātes uzlabošanas pasākumiem saistītās papildu izmaksas un gūtos izmaksu ietaupījumus.

8. Atbilstoši Metodikas 2.1.apakšpunktam un 10.punktam tarifu projektā iekļautie atļautie ieņēmumi sedz kopējās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas un ņem vērā ieņēmumu un izdevumu saldo par Vienotās sistēmas pārvades sistēmas operatoru savstarpējām kompensācijām, kas saskaņā ar Vienotās sistēmas pārvades sistēmas operatoru savstarpējās kompensācijas kārtību attiecinātas uz sistēmas operatoru.

9. Ņemot vērā, ka visas izmaksas, kas tiek aprēķinātas, atskaitot pārvades sistēmas operatoru savstarpējās kompensācijas, tiek attiecinātas uz nacionālo pārvades sistēmu, tarifu aprēķinā netiek piemēroti pārdales koeficienti starp pārrobežu pārvades sistēmu un nacionālo pārvades sistēmu.

10. Regulatīvā perioda laikā prognozēts Latvijas dabasgāzes patēriņa samazinājums, salīdzinot ar Latvijas dabasgāzes patēriņa prognozi spēkā esošajam regulatīvajam periodam, kas saistīts ar dabasgāzes patēriņa samazināšanās tendenci.

11. Ievērojot Regulas Nr. 2017/460 9.panta 1.punktā un Metodikas 42.punktā noteikto regulējumu, tarifu projekts ieejas punktā no krātuves un izejas punktā uz krātuvi jaudas produktu tarifiem paredz piemērot atlaidi 100% apmērā. Minētās atlaides piemērošana sekmēs efektīvāku dabasgāzes pārvades sistēmas izmantošanu un nodrošinās lielākus dabasgāzes piegādes apjomus no krātuves ziemas periodā.

12. Regulas Nr. 2017/460 13.pants noteic standarta jaudas produktiem piemērojamo reizinātāju diapazonu. Tarifu aprēķinā izmantotie reizinātāji ir aprēķināti atbilstoši Regulas Nr. 2017/460 13.panta pirmajā daļā noteiktajam līmenim. Lai izvairītos no nepamatotas konkurences starp Vienotās sistēmas ieejas punktiem, tādējādi uzlabojot dabasgāzes tirdzniecību vienotajā dabasgāzes tirgū un optimizējot dabasgāzes plūsmas starp Somiju, Igauniju un Latviju, Vienotās sistēmas ieejas punktiem piemēro vienādus reizinātājus. Ievērojot minēto, kā arī Regulas Nr. 2017/460 28.panta 3.punktā noteikto, nosakot īstermiņa jaudas produktu tarifus, piemēro šādus reizinātājus – ceturkšņa standarta jaudas produktiem – 1,1; mēneša standarta jaudas produktiem – 1,25; dienas standarta jaudas produktiem – 1,5 un pašreizējās dienas standarta jaudas produktiem – 1,7.

13. Saskaņā ar Regulas Nr. 2017/460 15.pantu sezonālais faktors tiek piemērots tajos gadījumos, kad standarta jaudas produktiem netiek piedāvāta konstanta jauda uz gadu. Ievērojot Regulas Nr. 2017/460 28.panta 3.punktā noteikto, tarifu aprēķinā tiek paredzēts sezonālais faktors 1,0, kas tiek piemērots, ņemot vērā atšķirīgo dabasgāzes tirgus attīstības līmeni Vienotajā sistēmā.

14. Atbilstoši Metodikas 75.1.apakšpunktam regulatīvā rēķina aprēķins veikts, ņemot vērā plānotos ieņēmumus par dabasgāzes apgādes nodrošināšanas izmaksām, kuru saistības segt tika izpildītas 2021. un 2022.gadā, kas palielina regulatīvā rēķina atlikumu.

15. Atļautie ieņēmumi laika periodam no 2022.gada 1.oktobra līdz jauno tarifu spēkā stāšanās dienai ir aprēķināti, ņemot vērā Metodikas 75.2.apakšpunktā noteikto, un atbilst šā perioda faktiskajām ekonomiski pamatotajām izmaksām.

16. Izpildot Enerģētikas likuma 117.panta septītajā daļā noteikto, vienotos dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumus un vienotos noteikumus dabasgāzes balansēšanai pārvades sistēmā Regulators ir publicējis oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

17. Ievērojot visu iepriekš minēto, tarifu projekts ir pamatots, un atbilstoši Likuma 20.pantam tarifi ir noteikti tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie maksājumi segtu ekonomiski pamatotas dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma izmaksas un nodrošinātu tā rentabilitāti. Tarifu projekta apstiprināšana atbilst Likuma 1.pantā ietvertajam mērķim – nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs. Regulators, izvērtējot tarifu projektu, ir guvis pārliecību par tarifu atbilstību enerģētikas nozari reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un Likuma 5.pantā ietvertajiem sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pamatprincipiem.

18. Izvērtējot AS "Conexus Baltic Grid" pausto viedokli Regulatora padomes sēdē, Regulators secina, ka norāde saistībā ar ieejas-izejas sistēmas punktiem pēc būtības ir vērsta uz to, lai lietotājiem, kas vēlas dabasgāzi ievadīt pārvades sistēmā pieslēguma punktā pārvades vai sadales sistēmai, kas atrodas Latvijas teritorijā un nav saistīts ar citu pārvades sistēmu (piemēram, biometāna ražotāji), varētu piemērot dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifus. Regulators norāda, ka pastāvošais normatīvais regulējums (Enerģētikas likums) būtu jāpilnveido, lai nodrošinātu nediskriminējošu pieeju starp lietotājiem, kuri vēlas sistēmā ievadīt dabasgāzi, paredzot vienādu regulējumu neatkarīgi no tā, kurai – pārvades, vai sadales sistēmai – ir pieslēgts lietotāja objekts. AS "Conexus Baltic Grid" tarifu projektā nav paredzējusi tarifu dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem, kas dabasgāzi pārvades sistēmā ievada no pieslēguma punkta pārvades sistēmai, attiecīgi Regulatoram nav pamata ņemt vērā AS "Conexus Baltic Grid" Regulatora padomes sēdē izteikto priekšlikumu. Regulators saskata lietderību šo aspektu vērtēt pēc tam, kad būs veikti grozījumi spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar Regulatora 2023.gada 13.jūlija lēmuma Nr.1/7 "Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika" 68., 69. un 75.punktu, pamatojoties uz likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 1.pantu, 5.pantu, 9.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu un otro daļu, 19.panta pirmo, septīto un trīspadsmito daļu, 20.pantu un 21.panta piekto daļu, Enerģētikas likuma 15.panta 1.¹daļu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Regulas Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas Nr. 1775/2005 atcelšanu 13.panta 1.punktu, Eiropas Komisijas 2017.gada 16.marta Regulas Nr. 2017/460, ar ko izveido tīkla kodeksu par harmonizētām gāzes pārvades tarifu struktūrām 9.panta 1.punktu un Administratīvā procesa likuma 55.panta 1.punktu un 63.panta pirmās daļas 1.punktu,

padome nolemj:

1. noteikt regulatīvo periodu no 2023.gada 1.decembra līdz 2026.gada 30.septembrim;

2. noteikt šādus tarifu periodus:

2.1. no 2023.gada 1.decembra līdz 2025.gada 30.septembrim;

2.2. no 2025.gada 1.oktobra līdz 2026.gada 30.septembrim.

3. apstiprināt AS "Conexus Baltic Grid" maksu par izejas punkta Latvijas lietotāju apgādei izmantošanu 0,0026488301 EUR/kWh (bez pievienotās vērtības nodokļa);

4. apstiprināt AS "Conexus Baltic Grid" dabasgāzes pārvades sistēmas gada standarta jaudas produktu tarifus, īstermiņa standarta jaudas produktu tarifus, atslēdzamās jaudas produktu tarifus un atslēdzamās virtuālās pretplūsmas jaudas produktu tarifus laika periodam no 2023.gada 1.decembra līdz 2024.gada 30.septembrim (bez pievienotās vērtības nodokļa):

5. apstiprināt AS "Conexus Baltic Grid" dabasgāzes pārvades sistēmas gada standarta jaudas produktu tarifus, īstermiņa standarta jaudas produktu tarifus, atslēdzamās jaudas produktu tarifus un atslēdzamās virtuālās pretplūsmas jaudas produktu tarifus laika periodam no 2024.gada 1.oktobra līdz 2026.gada 30.septembrim (bez pievienotās vērtības nodokļa):

6. piešķirt AS "Conexus Baltic Grid" atļauju nākamajam tarifu periodam saskaņā ar Metodikas 73.punktu pašai noteikt dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifus, ja atbilstoši Metodikai nepieciešams veikt plānoto ieņēmumu korekciju. Šādā gadījumā AS "Conexus Baltic Grid" iesniedz Regulatoram aprēķinātos dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifus kopā ar aprēķinu pamatojošo informāciju ne vēlāk kā divus mēnešus pirms gāzes gada sākuma.

7. noteikt atļaujas termiņu – līdz stāsies spēkā citi saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19.pantā noteikto kārtību Regulatora apstiprināti AS "Conexus Baltic Grid" dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifi;

8. noteikt, ka gadījumā, ja līdz 2026.gada 30.septembrim nav noteikti dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifi, kas būs spēkā no 2026.gada 1.oktobra, 2026.gada 30.septembrī spēkā esošos dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifus piemēro līdz jaunu dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu spēkā stāšanās dienai;

9. atcelt no 2023.gada 1.decembra Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2019.gada 27.novembra lēmumu Nr.171 "Par akciju sabiedrības "Conexus Baltic Grid" dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifiem" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 241.nr.).

Ja mainās tarifus ietekmējošie faktori vai normatīvais regulējums, kas bija par pamatu šā administratīvā akta pieņemšanai, tostarp kārtība, kādā aprēķina un nosaka dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifus, Regulators var ierosināt tarifu pārskatīšanu vai atcelt šo lēmumu.

Lēmums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu.

Šo administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzina vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto administratīvo aktu.