Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 1/12

Rīgā 2022. gada 29. augustā (prot. Nr. 34, 1. p.)
Kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodika
Izdota saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"
9. panta pirmās daļas 2. punktu un 25. panta pirmo daļu,
Elektroenerģijas tirgus likuma 8. panta sesto daļu, 16. panta
pirmo un trešo daļu un 20. panta pirmo daļu, Enerģētikas
likuma
 6. panta 3.1 daļu, 15. panta 1.1 daļu un 85. panta
pirmo daļu, Pasta likuma 27.1 panta otro daļu un 32. panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Metodika nosaka kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas kārtību elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu, elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu, dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma, dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas pakalpojuma, siltumenerģijas ražošanas, tai skaitā koģenerācijā, pakalpojuma, siltumenerģijas pārvades un sadales pakalpojuma, siltumenerģijas tirdzniecības pakalpojuma, ūdenssaimniecības pakalpojumu un universālā pasta pakalpojuma tarifu projekta (turpmāk – tarifu projekts) izstrādāšanai, tai skaitā:

1.1. regulējamo aktīvu bāzes sastāvu, tās vērtības noteikšanas metodes un kārtību, kā arī regulējamo aktīvu bāzes sastāvā esošo aktīvu izslēgšanas kārtību;

1.2. kārtību, kādā aprēķina un piemēro kapitāla atdeves likmi tarifu projekta izstrādāšanai, ja regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tarifu aprēķina projektā iekļauj kapitāla atdevi;

1.3. nolietojuma uzskaites un aprēķināšanas kārtību, tai skaitā:

1.3.1. nolietojuma aprēķināšanas un nemateriālo ieguldījumu ikgadējās vērtības norakstīšanas un uzskaites metodes un kārtību tarifu projekta izstrādāšanai;

1.3.2. kārtību, kādā klasificē aktīvus tarifu projekta izstrādāšanai;

1.3.3. lietderīgos lietošanas laikus aktīvu grupām.

2. Metodikā lietoti šādi termini:

2.1. komersants – sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš ir universālā pasta pakalpojuma sniedzējs vai kuram ir izsniegta licence elektroenerģijas pārvadei vai sadalei, dabasgāzes pārvadei, sadalei vai uzglabāšanai, siltumenerģijas pārvadei un sadalei, vai kurš ir reģistrēts siltumenerģijas ražotāju reģistrā vai siltumenerģijas tirgotāju reģistrā, vai ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā;

2.2. regulējamo aktīvu bāze (turpmāk – RAB) – komersanta aktīvi vai to daļa, kas nepieciešami efektīvai sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai;

2.3. aktīvi – pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi;

2.4. kapitāla atdeves likme – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulators) noteikta vidējā svērtā kapitāla atdeves likme no pašu kapitālam noteiktās atdeves likmes un aizņemtajam kapitālam noteiktās atdeves likmes.

II. Kapitāla izmaksas

3. Kapitāla izmaksas veido nolietojums un kapitāla atdeve:

Ikap = Inol + PKA, kur

Ikap – kapitāla izmaksas (EUR);

Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (EUR);

PKA – kapitāla atdeve (EUR).

4. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto RAB vērtību un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdevi tarifu aprēķina projektā aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

PKA = RAB vērtība ×wacc, kur

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme procentos (%).

5. Pamatojoties uz kapitāla atdevi, Regulators analizē komersanta darbības rentabilitāti. Komersants atbilstoši sniegtajiem pakalpojumiem veido tādu kapitāla izmaksu un to attiecināšanas uzskaiti, kas dod skaidru un nepārprotamu priekšstatu par izmaksu izmaiņām.

III. Regulējamo aktīvu bāze

6. RAB vērtības aprēķinos iekļauj komersanta īpašumā esošo aktīvu vai to daļu vērtību, kas nepieciešami efektīvai sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai, tai skaitā arī aktīvos uzskaitītos maksājumus par dalību starptautiskajos dabasgāzes un elektroenerģijas pārvades infrastruktūras izveides projektos un saistības, kas izriet no lēmumiem par ieguldījumu izmaksu sadali, kuri ir pieņemti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.aprīļa Regulai Nr. 347/2013 (ES), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr.714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (turpmāk – Regula Nr. 347/2013).

7. RAB vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, krājumi, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas, kā arī aktīvu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta, pamatlīdzekļi vai to vērtības daļa, kas iegūta par maksu (pieslēguma maksu), kura saņemta no lietotāja. RAB neiekļauj par citu pušu līdzekļiem izveidoto aktīvu vai to vērtības daļu pārvērtēšanas rezultātā radušās vērtības izmaiņas. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti).

8. Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora RAB vērtībā neietilpst pamatlīdzekļu vērtības daļa, kas finansēta no pārslodzes ieņēmumiem.

9. Lai nodrošinātu atbilstošus stimulus, kas piešķirti saskaņā ar Regulas Nr. 347/2013 13.pantu, elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu, dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma un dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma RAB var iekļaut kopējo interešu projektos radušās pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, ja, izstrādājot kopējo interešu projektu, tā virzītājs ir pamatojis šāda stimula nepieciešamību un iekļāvis šā stimula papildu ieguvumus projekta izmaksu un ieguvumu analīzē un Regulators ir pieņēmis lēmumu par šāda stimula piešķiršanu.

10. RAB vērtības aprēķinos izmanto aktīvu vai to daļu jaunākā publiski pieejamā gada finanšu pārskata bilances vērtību gada beigās, neņemot vērā pēc 2021.gada 31.decembra veikto aktīvu pārvērtēšanu ietekmi. Ja komersantam pamatotu apstākļu dēļ nav informācijas par aktīvu vērtību 2021.gada 31.decembrī, tam ir pienākums saskaņot ar Regulatoru RAB vērtību tarifu projekta aprēķināšanas procesā.

11. Komersants nodrošina RAB iekļauto aktīvu vēsturiskās vērtības uzskaites izsekojamību pa finansējuma avotiem, dalījumā starp komersanta finansējumu un citu pušu finansējumu.

12. Lai noteiktu, vai RAB sastāvā iekļautie aktīvi nepieciešami pakalpojuma sniegšanai efektīvā veidā un šo aktīvu vērtību, Regulators var uzdot komersantam veikt RAB sastāvā iekļauto aktīvu tehniskā stāvokļa, kalpošanas ilguma un izmantošanas efektivitātes novērtējumu. Regulators saskaņo pārvērtēšanas darba uzdevumu un pieņem šā darba uzdevuma izpildi.

13. Lai noteiktu RAB vērtību, Regulators var veikt korekcijas attiecībā uz kapitāla izmaksu noteikšanu, ja tas konstatē, ka komersants tarifu aprēķina projektā iekļāvis aktīvus vai to vērtības daļu, kas netiek izmantoti pakalpojumu efektīvai nodrošināšanai.

IV. Kapitāla atdeves likme

14. Regulators reizi gadā līdz 1.septembrim sagatavo kapitāla atdeves likmes aprēķinu un ar lēmumu nosaka kapitāla atdeves likmi. Regulatora noteikto kapitāla atdeves likmi komersants piemēro, izstrādājot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots nākamajā kalendārajā gadā pēc Regulatora lēmuma par kapitāla atdeves likmes noteikšanu pieņemšanas dienas.

15. Vidējo svērto kapitāla atdeves likmi aprēķina nominālā izteiksmē saskaņā ar šādu formulu:

, kur

waccn – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme nominālā izteiksmē [%];

re – pašu kapitāla atdeves likme [%];

E/(E+D) – pašu kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu, kuras vērtība tiek pieņemta 50%;

rd – aizņemtā kapitāla atdeves likme [%];

D/(E+D) – aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu, kuras vērtība tiek pieņemta 50%;

t – uzņēmumu ienākuma nodokļa likme.

16. Pašu kapitāla atdeves likmi aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

, kur

rf – bezriska likme, kas noteikta kā Eiropas Centrālās bankas ikmēneša publicētā Vācijas valdības desmit gadu obligāciju vērtspapīru otrreizējā tirgus gada vidējā procentu likme desmit gadu periodā [%];

rc – valsts riska piemaksa, ko aprēķina kā Latvijas un Vācijas valsts desmit gadu obligāciju vērtspapīru otrreizējā tirgus gada vidējo procentu likmju starpību [%];

βe – pašu kapitāla beta koeficients;

rm – tirgus riska piemaksa [%];

se – Regulatora novērtēta pašu kapitāla izmēra riska piemaksa, ko piemēro komersants, kurš, pēc pēdējā pieejamā gada pārskata datiem, atbilst mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu kategorijai [%].

17. Pašu kapitāla beta koeficientu aprēķina atbilstoši pašu un aizņemtā kapitāla struktūrai saskaņā ar šādu formulu:

, kur

βa – nozares aktīvu beta koeficients;

D/E – nozares aizņemtā un pašu kapitāla vidējā attiecība. Ņemot vērā, ka pašu kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu un aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu ir vienādas, D/E=1.

18. Aizņemtā kapitāla atdeves likmi rd aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

, kur

rdm – Eiropas Centrālās bankas ikmēneša publicēto nefinanšu sabiedrībām euro valūtā izsniegto kredītu (ar sākotnējo termiņu ilgāku par pieciem gadiem; atlikumiem) gada vidējā procentu likme desmit gadu periodā [%];

sd – Regulatora novērtēta aizņemtā kapitāla izmēra riska piemaksa, ko piemēro komersants, kurš, pēc pēdējā pieejamā gada pārskata datiem, atbilst mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu kategorijai [%].

19. Ja Regulators nav noteicis kapitāla atdeves likmi gadam, kad plānota komersanta iesniegtā tarifu projekta spēkā stāšanās, komersants piemēro Regulatora pēdējo noteikto kapitāla atdeves likmi.

V. Nolietojuma un vērtības norakstījumu izmaksu aprēķināšanas un uzskaites kārtība

20. Pakalpojumu tarifu aprēķinos neiekļauj nolietojumu vai vērtības norakstījumu tādiem aktīviem vai to vērtības daļai, kas nav iekļauta RAB. Nolietojuma un vērtības norakstījuma izmaksas aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Inol = Inol pam + Inor nem, kur

Inol pam – RAB iekļauto pamatlīdzekļu nolietojums [EUR];

Inor nem – RAB iekļauto nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR].

21. Aprēķinot nolietojumu pamatlīdzekļiem, kas finansēti no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta, pamatlīdzekļu vērtību samazina par attiecīgās finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta vērtību, kas norādīta komersanta bilances postenī “Nākamo periodu ieņēmumi” un noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā.

22. Pamatlīdzekļiem, kas finansēti, izmantojot starptautisko finanšu institūciju, Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu finanšu līdzekļus, aprēķināto nolietojumu var iekļaut tarifu aprēķina projektā tikai tādā apmērā, kas nepārsniedz konkrētā projekta atbildīgās iestādes vai tās sadarbības iestādes akceptētajā projekta dokumentācijā attiecīgajam gadam plānoto līmeni.

23. Pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumus aprēķina, ņemot vērā šajā nodaļā noteiktos aktīvu klasifikācijas principus un to minimālos pamatlīdzekļu lietderīgos lietošanas laikus un minimālos nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas periodus. Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķinā neņem vērā pēc 2021.gada 31.decembra veikto aktīvu pārvērtēšanas ietekmi.

24. Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai izmanto lineāro nolietojuma metodi. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanu veic vienmērīgi.

25. Aktīvus klasificē vienveidīgu vai līdzīgu pamatlīdzekļu grupās, kuras komersanti var papildināt pēc vajadzības saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, grāmatvedības normatīvajiem aktiem un pieņemto komersanta grāmatvedības politiku, saskaņojot ar Regulatoru.

Atbilstoši noteiktajai aktīvu klasifikācijai ir noteikti minimālie lietderīgās lietošanas laiki pamatlīdzekļiem un minimālie nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas periodi, kurus komersants piemēro, veicot nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas aprēķinus.

26. Būtiskākās pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu grupas un to minimālie lietderīgās lietošanas laiki pamatlīdzekļiem un minimālie nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas periodi definēti katrai regulētajai nozarei šīs metodikas pielikumos:

26.1. elektroenerģijas pārvade – 1.pielikums;

26.2. elektroenerģijas sadale – 2.pielikums;

26.3. dabasgāzes pārvade un uzglabāšana – 3.pielikums;

26.4. dabasgāzes sadale – 4.pielikums;

26.5. ūdenssaimniecība – 5.pielikums;

26.6. universālais pasta pakalpojums – 6.pielikums.

Komersants var klasificēt aktīvus detalizētākās aktīvu apakšgrupās, ievērojot minimālos lietderīgās lietošanas laikus atbilstoši šīs metodikas pielikumiem.

27. Ja aktīvi nav pilnībā noslogoti vai izmantoti pakalpojuma sniegšanai, aprēķināto nolietojumu vai vērtības norakstījumu koriģē atbilstoši aktīvu lietderīgajai izmantošanai.

28. RAB iekļauto nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina pētniecības un attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot komersanta nemateriālo vērtību).

29. Pilnībā nolietotiem vai norakstītiem aktīviem neparedz nolietojuma iekļaušanu tarifu aprēķina projektā, kā arī tos izslēdz no RAB. Šādu pamatlīdzekļu nolietojumu atkārtoti neiekļauj tarifu aprēķina projektā.

30. Nolietojuma vai norakstījuma uzskaites pārrēķins iespējams tikai šādos gadījumos:

30.1. ja aktīva atlikusī vērtība ir lielāka par 0, nolietojuma vai norakstījuma pārrēķinu var veikt par atlikušo nenorakstīto aktīva uzskaites vērtību, to izdalot uz kalpošanas periodu, kas pārskatīts, ņemot vērā tehniskos, juridiskos un ekonomiskos apsvērumus aktīva lietošanas laika pagarināšanai;

30.2. ja veikti kapitālieguldījumi konkrētam aktīvam, nolietojuma pārrēķins veicams tikai ieguldītā kapitālieguldījuma vērtības daļas apmērā;

30.3. aktīvus izslēdz no uzskaites.

31. Ja regulētās nozares tarifu aprēķināšanas metodika ļauj tarifu aprēķina projektā iekļaut ilgtermiņa kredīta, kas izmantots jaunu pamatlīdzekļu izveidošanai, pamatsummas atmaksu, tad par attiecīgo kredītu iegādāto pamatlīdzekļu nolietojumu visā pamatlīdzekļu lietošanas laikā neiekļauj tarifu aprēķina projektā.

VI. Kapitāla izmaksu korekcija

32. Nozarēs, kurās, nosakot atļautos ieņēmumus, ņem vērā ieņēmumu (izmaksu) korekciju, nosakot ieņēmumu korekcijas apmēru uz jauna regulatīvā perioda sākumu, papildus ņem vērā kapitāla izmaksu korekciju, ko nosaka saskaņā ar šādu formulu:

I kor = I kor nol +I kor KA, kur

Ikor – kapitāla izmaksu korekcija par iepriekšējo regulatīvo periodu;

I kor nol – uzkrātā nolietojuma korekcija;

I kor KA – uzkrātās kapitāla atdeves korekcija.

33. Uzkrātā nolietojuma korekciju nosaka kā starpību starp regulatīvajā periodā plānotajām šīs metodikas 34.punktā minētajām nolietojuma izmaksām un faktiskajām (prognozētajām) šīs metodikas 34.punktā minētajām nolietojuma izmaksām.

34. Uzkrātās kapitāla atdeves korekciju nosaka kā starpību starp regulatīvajā periodā plānotajām šīs metodikas 34.punktā minētajām kapitāla atdeves izmaksām un faktiskajām (prognozētajām) šīs metodikas 34.punktā minētajām kapitāla atdeves izmaksām, nemainot uz attiecīgo regulatīvo periodu piemēroto kapitāla atdeves likmi.

35. Kapitāla izmaksu korekciju par iepriekšējo regulatīvo periodu nosaka aktīviem, kuri iekļauti iepriekš Regulatora apstiprinātajā sistēmas attīstības 10 gadu plānā, vai, ja attiecīgajam komersantam nav pienākuma tādu plānu izstrādāt vai Regulators to vēl nav apstiprinājis, aktīviem, kuru izveidošanu paredz normatīvie akti vai kuru nepieciešamību nosaka trešo pušu likumīgas prasības. Kapitāla izmaksu korekcijas aprēķinā neņem vērā pēc 2021.gada 31.decembra veikto aktīvu pārvērtēšanu rezultātus.

VII. Noslēguma jautājumi

36. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2018.gada 13.augusta lēmumu Nr. 1/23Kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas metodika” (Latvijas Vēstnesis, 2018, 161.nr.; 2018, 215.nr.; 2019, 173.nr.).

37. Ja komersants nav veicis aktīvu uzskaiti atbilstoši šīs metodikas 11.punktā noteiktajam, tad šādu uzskaiti un izsekojamību komersants nodrošina visiem aktīviem, kuri nodoti ekspluatācijā pēc 2023.gada 1.janvāra.

38. Aizņemtā kapitāla atdeves likmes rd noteikšanai līdz 2024.gadam izmanto Eiropas Centrālās bankas publicētos statistikas datus par periodu, kas sākas ar 2014.gada 1.janvāri.

39. Pirmo kapitāla atdeves likmi saskaņā ar šo metodiku Regulators nosaka līdz 2022.gada 30.septembrim un to piemēro, aprēķinot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2023.gadā.

40. Kapitāla atdeves likmes, ko piemēro, aprēķinot elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu, elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu, dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma, dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma, dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma un universālā pasta pakalpojuma tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2023. un 2024.gadā, aprēķina reālā izteiksmē saskaņā ar šādu formulu:


kur waccr – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme reālā izteiksmē [%];

PCIizm – patēriņa cenu gada vidējo (janvāris–decembris) pārmaiņu desmit iepriekšējo kalendāro gadu vidējā vērtība [%]. Ja PCIizm vērtība ir negatīva, aprēķinā izmanto vērtību 0%.

41. Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, elektroenerģijas sadales sistēmas operators, dabasgāzes pārvades sistēmas operators, dabasgāzes sadales sistēmas operators un dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators, kurš pēdējo aktīvu pārvērtēšanu vai to daļu pārvērtēšanu veicis līdz 2020.gada 31. decembrim, tarifu projekta aprēķinā kapitāla izmaksu vērtības noteikšanai var izmantot indeksētas RAB vērtības par periodu no pēdējās aktīvu pārvērtēšanas līdz 2021.gada 31.decembrim, iesniedzot Regulatoram pamatojumu un piemērojot šādas patēriņa cenu gada vidējo (janvāris–decembris) pārmaiņu vērtības.

42. Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, elektroenerģijas sadales sistēmas operators, dabasgāzes pārvades sistēmas operators, dabasgāzes sadales sistēmas operators un dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators šo metodiku pirmo reizi piemēro, izstrādājot tarifu aprēķina projektu, ar kuru tiek noteikts jauns regulatīvais periods.

43. Universālā pasta pakalpojuma tarifu aprēķināšanai komersants, izstrādājot tarifu aprēķina projektu, piemēro šīs metodikas II, III un V nodaļu, ja universālā pasta pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika noteic tarifu aprēķinā iekļaut kapitāla atdevi.

44. Siltumenerģijas ražošanas, tai skaitā koģenerācijā, pakalpojuma, siltumenerģijas pārvades un sadales pakalpojuma un siltumenerģijas tirdzniecības pakalpojuma tarifu aprēķināšanai komersants, izstrādājot tarifu aprēķina projektu, piemēro šo metodiku, ja siltumapgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika un koģenerācijas tarifu aprēķināšanas metodika noteic tarifu aprēķinā iekļaut kapitāla atdevi.

45. Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanai komersants šīs metodikas 5.pielikumu piemēro, izstrādājot tarifu aprēķina projektu pēc 2024.gada 1.janvāra.

46. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētāja A. Ozola
1. pielikums
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
2022. gada 29. augusta lēmumam Nr. 1/12
Elektroenerģijas pārvadei nepieciešamo aktīvu klasifikācija un minimālie lietderīgās lietošanas laiki

Nr.

Kategorija/grupa/apakšgrupa

Lietderīgās lietošanas laiks (gadi)

1.

Nemateriālie ieguldījumi

5

2.

Nekustamais īpašums

 

2.1.

Ēkas un to konstrukcijas

 

2.1.1.

Ēkas

 

2.1.1.1.

Monolītās ēkas ar dzelzsbetona vai betona karkasu

150

2.1.1.2.

Mūra ēkas

100

2.1.1.3.

Saliekamā dzelzsbetona ēkas

80

2.1.1.4.

Koka guļbūves

50

2.1.1.5.

Saliekamu koka vai metāla paneļu ēkas, koka stāvbūves

30

2.1.1.6.

Vieglas konstrukcijas ēkas un pārējās ēkas

15

2.1.2.

Ēku konstrukcijas

10

2.1.3.

Ēku iekšējās inženierkomunikācijas (kabeļi, vadi, cauruļvadi u.c.)

20

2.2.

Inženierbūves

20

2.2.1.

Gaisvadu elektrolīnijas 110 kV; 330 kV

50

2.2.2.

Kabeļu elektrolīnijas 110 kV; 330 kV

50

2.2.3.

Gaisvadu optiskie kabeļi

20

2.2.4.

Telekomunikāciju iekārtas

5

2.2.5.

Pārvades transformatoru un sadalnes iekārtu mūra ēkas

50

2.2.6.

PSA inženierbūves (kabeļu kanāli, virszemes un pazemes eļļas uztvērēji u.c.)

25

2.2.7.

Radiotorņi, žogi, vārti, barjeras, kompresoru staciju būves, rezervuāri, tilpnes, šahtas u.tml.

25

2.2.8.

Drenāžas

25

2.2.9.

Kabeļu ielu apgaismojums

25

2.2.10.

Kanalizācijas un notekūdeņu cauruļvadi

20

2.2.1.

Pazemes optiskās kabeļu līnijas

20

2.2.12.

Ūdens cauruļvadi

20

2.2.13.

Vidsprieguma kabeļu elektrolīnijas

30

2.2.14.

Zemsprieguma kabeļu elektrolīnijas

30

2.2.15.

Optiskās datu pārraides tīkla savienošanas līnijas

20

2.2.16.

Ūdens apgādes un kanalizācijas būves, sūkņu stacijas

25

2.2.17.

Artēziskās akas

15

2.3.

Transporta būves

10

3.

Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas

 

3.1.

Transformatori un autotransformatori ar augstākā sprieguma tinuma darba spriegumu 110 kV; 330 kV

40

3.2.

Pārējās apakšstaciju iekārtas 110 kV; 330 kV

40

3.3.

Releju aizsardzības un automātikas iekārtu komplekti 110 kV; 330 kV

12

3.4.

Jaudas slēdži sadales iekārtām 110 kV; 330 kV

40

3.5.

Sadales iekārtu mērmaiņi 110 kV; 330 kV

20

3.6.

Sadales iekārtu atdalītāji 110 kV; 330 kV

40

3.7.

Pārējās vidsprieguma iekārtas

15

3.8.

Apakšstaciju līdzsprieguma iekārtu komplekts

15

3.9.

Apakšstaciju pašpatēriņa iekārtu komplekts

15

3.10.

Transformatori ar augstākā sprieguma tinuma darba spriegumu 10–6 kV

30

3.11.

Iekārtas un mēraparāti

5

3.12.

Elektroniskie daudzfunkciju elektroenerģijas skaitītāji

8

3.13.

Pārējās iekārtas un mašīnas

5

3.14.

Saimnieciskais inventārs

2

3.15.

Slēgtie transformatora punkti

10

3.16.

Apkures iekārtas un sistēmas

20

3.17.

Iekraušanas mehānismi un cēlējiekārtas

5

3.18.

Instrumenti

2

3.19.

Pārvietojamie strāvas ģeneratori

5

3.20.

Laboratorijas iekārtas

5

3.21.

Lifti

20

3.22.

Spēka mašīnas un iekārtas

10

3.23.

Elektroenerģiju uzkrājošās baterijas

15

3.24.

Sistēmas sinhronizācijas un inerces iekārtas

30

4.

Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs

 

4.1.

Vieglais autotransports 

4.1.1.

Operatīvais un remontbrigāžu vieglais autotransports

5

4.1.2.

Pārējais vieglais autotransports

7

4.2.

Pārējie transportlīdzekļi

8

4.3.

Datortehnika, sakaru un biroja tehnika 

4.3.1.

Datortehnika, sakaru un biroja tehnika (izņemot mobilās elektroniskās ierīces)

5

4.3.2.

Mobilās elektroniskās ierīces (planšetdatori, mobilie un viedtālruņi)

3

4.4.

Mēbeles un biroja aprīkojums

10

4.5.

Sadzīves tehnika un inventārs (t.sk. inventārs telpu apkopei)

5

2. pielikums
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
2022. gada 29. augusta lēmumam Nr. 1/12
Elektroenerģijas sadalei nepieciešamo aktīvu klasifikācija un minimālie lietderīgās lietošanas laiki

Nr.

Kategorija/grupa/apakšgrupa

Lietderīgās lietošanas laiks (gadi)

1.

Nemateriālie ieguldījumi

5

2.

Nekustamais īpašums

 

2.1.

Ēkas un to konstrukcijas

 

2.1.1.

Ēkas

 

2.1.1.1.

Monolītās ēkas ar dzelzsbetona vai betona karkasu

150

2.1.1.2.

Mūra ēkas

100

2.1.1.3.

Saliekamā dzelzsbetona ēkas

80

2.1.1.4.

Koka guļbūves

50

2.1.1.5.

Saliekamu koka vai metāla paneļu ēkas, koka stāvbūves

30

2.1.1.6.

Vieglas konstrukcijas ēkas un pārējās ēkas

15

2.1.2.

Ēku konstrukcijas

10

2.1.3.

Ēku iekšējās inženierkomunikācijas (kabeļi, vadi, cauruļvadi u.c.)

20

2.2.

Inženierbūves

20

2.2.1.

Zemsprieguma kabeļu līnijas

50

2.2.2.

Vidsprieguma gaisvadu elektrolīnijas

35

2.2.3.

Zemsprieguma gaisvadu elektrolīnijas

30

2.2.4.

Vidsprieguma kabeļu elektrolīnijas

50

2.2.5.

Pārējās inženierbūves

15

2.2.6.

Sadales transformatoru apakšstacijas

30

2.2.7.

Sadales transformatoru un sadales iekārtu mūra ēkas

50

2.2.8.

Siltumtehniskās būves

15

2.2.9.

Kabeļu ielu apgaismojums

15

2.2.10.

Gaisvadu ielu apgaismojums

15

2.2.11.

Cauruļvadi

15

2.3.

Transporta būves

10

3.

Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas

 

3.1.

Transformatori ar augstākā sprieguma tinuma darba spriegumu 1-20 kV

30

3.2.

Transformatori ar augstākā sprieguma tinuma darba spriegumu 110 kV

40

3.3.

Apakšstaciju vidējā sprieguma slēgiekārtas

30

3.4.

Elektroenerģijas skaitītāji

8

3.5.

Instrumenti

2

3.6.

Telekomunikāciju iekārtas

8

3.7.

Slēgto un brīvgaisa SP elektroiekārtas (bez TRF)

8

3.8.

Laboratorijas iekārtas

5

3.9.

Releju aizsardzības, vadības un automātikas iekārtu komplekts

8

3.10.

Vadības sistēmu iekārtas

8

3.11.

Siltumtehniskās iekārtas

8

3.12.

Pārējās spēka mašīnas un iekārtas

8

3.13.

Pārējās iekārtas un mašīnas, darba galdi

8

3.14.

Siltuma skaitītāji

8

3.15.

Ūdens skaitītāji

8

3.16.

Gāzes skaitītāji

8

3.17.

Saules fotoelektriskie paneļi

25

3.18.

Saules elektrostaciju invertori

15

3.19.

Elektroenerģijas uzkrātuves

7

3.20.

Sprieguma stabilizēšanas iekārtas/regulatori

10

3.21.

Elektrotransporta uzlādes staciju iekārtas

10

3.22.

Sadales punktu, komutācijas punktu, transformatoru apakšstaciju elektroiekārtas, atsevišķi jaudas slēdži

30

4.

Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs

 

4.1.

Vieglais autotransports 

4.1.1.

Operatīvais un remontbrigāžu vieglais autotransports

5

4.1.2.

Pārējais vieglais autotransports

7

4.2.

Pārējie transportlīdzekļi

8

4.3.

Datortehnika, sakaru un biroja tehnika 

4.3.1.

Datortehnika, sakaru un biroja tehnika (izņemot mobilās elektroniskās ierīces)

5

4.3.2.

Mobilās elektroniskās ierīces (planšetdatori, mobilie un viedtālruņi)

3

4.4.

Mēbeles un biroja aprīkojums

10

4.5.

Sadzīves tehnika un inventārs (t.sk. inventārs telpu apkopei)

5

3. pielikums
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
2022. gada 29. augusta lēmumam Nr. 1/12
Dabasgāzes pārvadei un uzglabāšanai nepieciešamo aktīvu klasifikācija un minimālie lietderīgās lietošanas laiki

Nr.

Kategorija/grupa/apakšgrupa

Lietderīgās lietošanas laiks (gadi)

1.

Nemateriālie ieguldījumi

5

2.

Nekustamais īpašums

 

2.1.

Ēkas un to konstrukcijas

 

2.1.1.

Ēkas

 

2.1.1.1.

Monolītās ēkas ar dzelzsbetona vai betona karkasu

150

2.1.1.2.

Mūra ēkas

100

2.1.1.3.

Saliekamā dzelzsbetona ēkas

80

2.1.1.4.

Koka guļbūves

50

2.1.1.5.

Saliekamu koka vai metāla paneļu ēkas, koka stāvbūves

30

2.1.1.6.

Vieglas konstrukcijas ēkas un pārējās ēkas

15

2.1.2.

Ēku konstrukcijas

10

2.1.3.

Ēku iekšējās inženierkomunikācijas (kabeļi, vadi, cauruļvadi u.c.)

20

2.2.

Inženierbūves

20

2.2.1.

Dabasgāzes pievadi un tērauda cauruļvadi

60

2.2.2.

Urbumi

65

2.2.3.

Krānu mezgli

30

2.2.4.

Ārējie tehnoloģiskie gāzes vadi, ūdens vadi

35

2.2.5.

Elektrokabeļi un gaisvadu līnijas, izolēti siltumtrases cauruļvadi, sakaru kabeļi

30

2.2.6.

Drenāžas, caurpūšanas un metanola cauruļvadi

20

2.2.7.

Plastmasas cauruļvadi

50

2.2.8.

Attīrīšanas iekārtas

25

2.2.9.

Rezervuāri

20

2.2.10.

Zibens aizsardzība

10

2.2.11.

Kompensācija par zemi un zemes transformācijas izmaksas

40

2.2.12.

Ķeta, keramikas cauruļvadi

40

2.3.

Transporta būves

10

3.

Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas

 

3.1.

Gāzes attīrīšanas iekārtas

30

3.2.

Virzuļu tipa gāzes pārsūknēšanas agregāti (GPA)

30

3.3.

Gāzes regulēšanas iekārtas

35

3.4.

Stacionārais gāzes mērīšanas aprīkojums

20

3.5.

Turbīnu tipa gāzes pārsūknēšanas agregāti (GPA)

25

3.6.

Enerģētiskās iekārtas, sūkņi un kompresori

20

3.7.

Katodstacijas

20

3.8.

Vidēja sprieguma transformatori, jaudas slēdži, atdalītāji, slodzes slēdži, sadales iekārta

30

3.9.

Anodu zemējumi

15

3.10.

Gāzes testēšanas, gāzesvadu nosprostošanas iekārtas, darbagaldi un laboratoriju tehniskais aprīkojums

10

3.11.

Darbarīki, instrumenti un iekārtas

3

3.12.

Drenāžas

10

3.13.

Protektori

5

3.14.

Mehānismi

8

4.

Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs

 

4.1.

Vieglais autotransports 

4.1.1.

Operatīvais un remontbrigāžu vieglais autotransports

5

4.1.2.

Pārējais vieglais autotransports

7

4.2.

Pārējie transportlīdzekļi

8

4.3.

Datortehnika, sakaru un biroja tehnika 

4.3.1.

Datortehnika, sakaru un biroja tehnika (izņemot mobilās elektroniskās ierīces)

5

4.3.2.

Mobilās elektroniskās ierīces (planšetdatori, mobilie un viedtālruņi)

3

4.4.

Mēbeles un biroja aprīkojums

10

4.5.

Sadzīves tehnika un inventārs (t.sk. inventārs telpu apkopei)

5

4. pielikums
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
2022. gada 29. augusta lēmumam Nr. 1/12
Dabasgāzes sadalei nepieciešamo aktīvu klasifikācija un minimālie lietderīgās lietošanas laiki

Nr.

Kategorija/grupa/apakšgrupa

Lietderīgās lietošanas laiks (gadi)

1.

Nemateriālie ieguldījumi

5

2.

Nekustamais īpašums

 

2.1.

Ēkas un to konstrukcijas

 

2.1.1.

Ēkas

 

2.1.1.1.

Monolītās ēkas ar dzelzsbetona vai betona karkasu

150

2.1.1.2.

Mūra ēkas

100

2.1.1.3.

Saliekamā dzelzsbetona ēkas

80

2.1.1.4.

Koka guļbūves

50

2.1.1.5.

Saliekamu koka vai metāla paneļu ēkas, koka stāvbūves

30

2.1.1.6.

Vieglas konstrukcijas ēkas un pārējās ēkas

15

2.1.2.

Ēku konstrukcijas

10

2.1.3.

Ēku iekšējās inženierkomunikācijas (kabeļi, vadi, cauruļvadi u.c.)

20

2.2.

Inženierbūves

20

2.2.1.

Pievadi un tērauda cauruļvadi

70

2.2.2.

Politelēna cauruļvadi

80

2.2.3.

Krānu mezgli

20

2.2.4.

Pievadi pēc rekonstrukcijas

25

2.2.5.

Elektrokabeļi un gaisvadu līnijas, izolēti siltumtrases cauruļvadi, sakaru kabeļi

20

2.2.6.

Kompensācija par zemi un zemes transformācijas izmaksas

40

2.2.7.

Pievadi no klientiem pārņemtie

40

2.2.8.

Zibens aizsardzība

15

2.2.9.

Plastmasas cauruļvadi

50

2.2.10.

Drenāžas, caurpūšanas un metanola cauruļvadi

20

2.2.11.

Tērauda cauruļvadi

30

2.2.12.

Ķeta, keramikas cauruļvadi

40

2.2.13.

Rezervuāri

20

2.3.

Transporta būves

10

3.

Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas

 

3.1.

Gāzes regulēšanas iekārtas

30

3.2.

Katodstacijas

15

3.3.

Stacionārais gāzes mērīšanas tehniskais aprīkojums

10

3.4.

Gāzes vadu tehniskais aprīkojums u.c.

5

3.5.

Drenāžas

10

3.6.

Enerģētiskās iekārtas, sūkņi un kompresori

10

3.7.

Metināšanas iekārtas, spēka mašīnas u.c. spēka mehānismi

7

3.8.

Rokas darba rīki un instrumenti

3

3.9.

Saspiestās dabasgāzes uzpildes iekārtas

20

3.10.

Protektori

5

3.11.

Gāzes attīrīšanas iekārt.

30

3.12.

Rokas instrumenti ar elektropiedziņu

5

3.13.

Darba galdi, stendi u.c. tehnoloģiskās iekārtas

15

3.14.

Patēriņa skaitītāji

20

3.15.

Skaitītāji

15

3.16.

Korektori

10

4.

Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs

 

4.1.

Vieglais autotransports 

4.1.1.

Operatīvais un remontbrigāžu vieglais autotransports

5

4.1.2.

Pārējais vieglais autotransports

7

4.2.

Pārējie transportlīdzekļi

8

4.3.

Datortehnika, sakaru un biroja tehnika 

4.3.1.

Datortehnika, sakaru un biroja tehnika (izņemot mobilās elektroniskās ierīces)

5

4.3.2.

Mobilās elektroniskās ierīces (planšetdatori, mobilie un viedtālruņi)

3

4.4.

Mēbeles un biroja aprīkojums

10

4.5.

Sadzīves tehnika un inventārs (t.sk. inventārs telpu apkopei)

5

5. pielikums
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
2022. gada 29. augusta lēmumam Nr. 1/12
Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo aktīvu klasifikācija un minimālie lietderīgās lietošanas laiki

Nr.

Kategorija/grupa/apakšgrupa

Lietderīgās lietošanas laiks (gadi)

1.

Nemateriālie ieguldījumi

5

2.

Nekustamais īpašums

 

2.1.

Ēkas un to konstrukcijas

 

2.1.1.

Ēkas

 

2.1.1.1.

Monolītās ēkas ar dzelzsbetona vai betona karkasu

150

2.1.1.2.

Mūra ēkas

100

2.1.1.3.

Saliekamā dzelzsbetona ēkas

80

2.1.1.4.

Koka guļbūves

50

2.1.1.5.

Saliekamu koka vai metāla paneļu ēkas, koka stāvbūves

30

2.1.1.6.

Vieglas konstrukcijas ēkas un pārējās ēkas

15

2.1.2.

Ēku konstrukcijas

10

2.1.3.

Ēku iekšējās inženierkomunikācijas (kabeļi, vadi, cauruļvadi u.c.)

20

2.2.

Inženierbūves

 

2.2.1.

Ūdensapgādes ārējie inženiertīkli

 

2.2.1.1.

Tērauda ūdensapgādes cauruļvadi

30

2.2.1.2.

Ķeta ūdensapgādes cauruļvadi

50

2.2.1.3.

Ar stikla šķiedru stiprinātā poliestera ūdensapgādes cauruļvadi (GRP)

50

2.2.1.4.

Citu materiālu (t.sk. plastmasas) ūdensapgādes cauruļvadi

50

2.2.1.5.

Ūdensapgādes ārējo inženiertīklu aprīkojums

15

2.2.2.

Kanalizācijas ārējie inženiertīkli

 

2.2.2.1.

Tērauda kanalizācijas cauruļvadi

30

2.2.2.2.

Ķeta kanalizācijas cauruļvadi

40

2.2.2.3.

Ar stikla šķiedru stiprinātā poliestera kanalizācijas cauruļvadi (GRP)

50

2.2.2.4.

Citu materiālu kanalizācijas cauruļvadi 

2.2.2.4.1.

Dzelzsbetona un keramikas kanalizācijas cauruļvadi

30

2.2.2.4.2.

Plastmasas un citu materiālu kanalizācijas cauruļvadi

50

2.2.2.5.

Kanalizācijas ārējo inženiertīklu aprīkojums

15

2.2.3.

Ūdensgūtnes

 

2.2.3.1.

Artēziskās akas un apsaiste

25

2.2.3.2.

Spices un apsaiste

20

2.2.3.3.

Filtrakas un apsaiste

20

2.2.3.4.

Virszemes ūdensgūtnes

20

2.2.4.

Pārējās inženierbūves

 

2.2.4.1.

Gāzes apgāde

40

2.2.4.2.

Elektroapgāde, ārējais apgaismojums

20

2.2.4.3.

Sakaru komunikācijas

20

2.2.4.4.

Lietus kanalizācija un drenāža

20

2.2.4.5.

Ugunsdzēsības dīķi

20

2.2.4.6.

Biodīķi

20

2.2.4.7.

Notekūdeņu dūņu uzglabāšanas risinājumi

20

2.2.5.

Ūdensapgādes tvertnes, kameras un rezervuāri

 

 2.2.5.1

Metāla / stikla šķiedras ūdens tvertnes, kameras un rezervuāri

20

 2.2.5.2

Dzelzsbetona ūdens tvertnes, kameras un rezervuāri

40

2.2.6.

Kanalizācijas tvertnes, kameras un rezervuāri

 

2.2.6.1.

Metāla / stikla šķiedras / plastmasas kanalizācijas tvertnes, kameras un rezervuāri

20

2.2.6.2.

Dzelzsbetona kanalizācijas tvertnes, kameras un rezervuāri

40

2.3.

Transporta būves

10

3.

Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas

 

3.1.

Ūdensapgādes tehnoloģiskās iekārtas un to apsaiste

 

3.1.1.

Ūdens sagatavošanas iekārtas

 

3.1.1.1.

Ūdens sagatavošanas iekārtas (ražība līdz 5 m³/h (ieskaitot))

10

3.1.1.2.

Ūdens sagatavošanas iekārtas (ražība 6 līdz 20 m³/h)

15

3.1.1.3.

Ūdens sagatavošanas iekārtas (ražība 21–100 m³/h)

20

3.1.1.4.

Ūdens sagatavošanas iekārtas (ražība > 100 m³/h)

25

3.1.2.

Ūdens sagatavošanas iekārtu apsaiste un aprīkojums

10

3.2.

Kanalizācijas tehnoloģiskās iekārtas un to apsaiste

 

3.2.1.

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

 

3.2.1.1.

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar ražību līdz 30 m³/dnn

15

3.2.1.2.

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar ražību 31–300 m³/dnn

20

3.2.1.3.

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar ražību 301–1500 m³/dnn

30

3.2.1.4.

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar ražību > 1500 m³/dnn

40

3.2.2.

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apsaiste un aprīkojums

10

3.2.3.

Notekūdeņu dūņu apstrādes iekārtas, apsaiste un aprīkojums

20

3.3.

Ūdensapgādes sūkņi

 

3.3.1.

Ūdensapgādes sūkņi (dzinēja jauda < 7 kW)

5

3.3.2.

Ūdensapgādes sūkņi (dzinēja jauda < 7–30 kW)

8

3.3.3.

Ūdensapgādes sūkņi (dzinēja jauda > 30 kW)

10

3.4.

Kanalizācijas sūkņi

 

3.4.1.

Kanalizācijas sūkņi (dzinēja jauda < 7 kW)

5

3.4.2.

Kanalizācijas sūkņi (dzinēja jauda < 7–30 kW)

8

3.4.3.

Kanalizācijas sūkņi (dzinēja jauda > 30 kW)

10

3.5.

Saules fotoelektriskie paneļi

25

3.6.

Saules elektrostaciju invertori

15

3.7.

Citas elektroiekārtas

5

3.8.

Laboratorijas iekārtas

5

3.9.

Instrumenti

 

3.9.1.

Plūsmas mērītāji

 

3.9.1.1.

Mehāniskie ūdens skaitītāji

8

3.9.1.2.

Elektromagnētiskie un ultraskaņas plūsmas mērītāji

10

3.9.2.

Pārējie instrumenti

5

3.9.3.

Celtņi un ceļamās ierīces

5

39.4.

Citi / pārējie

5

4.

Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs

 

4.1.

Vieglais autotransports 

4.1.1.

Operatīvais un remontbrigāžu vieglais autotransports

5

4.1.2.

Pārējais vieglais autotransports

7

4.2.

Pārējie transportlīdzekļi

8

4.3.

Datortehnika, sakaru un biroja tehnika 

4.3.1.

Datortehnika, sakaru un biroja tehnika (izņemot mobilās elektroniskās ierīces)

5

4.3.2.

Mobilās elektroniskās ierīces (planšetdatori, mobilie un viedtālruņi)

3

4.4.

Mēbeles un biroja aprīkojums

10

4.5.

Sadzīves tehnika un inventārs (t.sk. inventārs telpu apkopei)

5

6. pielikums
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
2022. gada 29. augusta lēmumam Nr. 1/12
Universālā pasta pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo aktīvu klasifikācija un minimālie lietderīgās lietošanas laiki

Nr.

Kategorija/grupa/apakšgrupa

Lietderīgās lietošanas laiks (gadi)

1.

Nemateriālie ieguldījumi

5

2.

Nekustamais īpašums

 

2.1.

Ēkas un to konstrukcijas

 

2.1.1.

Ēkas

 

2.1.1.1.

Monolītās ēkas ar dzelzsbetona vai betona karkasu

150

2.1.1.2.

Mūra ēkas

100

2.1.1.3.

Saliekamā dzelzsbetona ēkas

80

2.1.1.4.

Koka guļbūves

50

2.1.1.5.

Saliekamu koka vai metāla paneļu ēkas, koka stāvbūves

30

2.1.1.6.

Vieglas konstrukcijas ēkas un pārējās ēkas

15

2.1.2.

Ēku konstrukcijas

10

2.1.3.

Ēku iekšējās inženierkomunikācijas (kabeļi, vadi, cauruļvadi u.c.)

20

2.2.

Inženierbūves

 

3.

Tehnoloģiskās iekārtas

5

4.

Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs

 

4.1.

Vieglais autotransports 

4.1.1.

Operatīvais un remontbrigāžu vieglais autotransports

5

4.1.2.

Pārējais vieglais autotransports

7

4.2.

Pārējie transportlīdzekļi

8

4.3.

Datortehnika, sakaru un biroja tehnika 

4.3.1.

Datortehnika, sakaru un biroja tehnika (izņemot mobilās elektroniskās ierīces)

5

4.3.2.

Mobilās elektroniskās ierīces (planšetdatori, mobilie un viedtālruņi)

3

4.4.

Mēbeles un biroja aprīkojums

10

4.5.

Sadzīves tehnika un inventārs (t.sk. inventārs telpu apkopei)

5

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodika Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija Veids: lēmums Numurs: 1/12Pieņemts: 29.08.2022.Stājas spēkā: 01.09.2022.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 168, 31.08.2022. OP numurs: 2022/168.14
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Konsultāciju dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
335113
01.09.2022
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"