1. Metodika nosaka kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas kārtību elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu, elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu, dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma, dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas pakalpojuma, siltumenerģijas ražošanas, tai skaitā koģenerācijā, pakalpojuma, siltumenerģijas pārvades un sadales pakalpojuma, siltumenerģijas tirdzniecības pakalpojuma, ūdenssaimniecības pakalpojumu un universālā pasta pakalpojuma tarifu projekta (turpmāk – tarifu projekts) izstrādāšanai, tai skaitā:

1.1. regulējamo aktīvu bāzes sastāvu, tās vērtības noteikšanas metodes un kārtību, kā arī regulējamo aktīvu bāzes sastāvā esošo aktīvu izslēgšanas kārtību;

1.2. kārtību, kādā aprēķina un piemēro kapitāla atdeves likmi tarifu projekta izstrādāšanai, ja regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tarifu aprēķina projektā iekļauj kapitāla atdevi;

1.3. nolietojuma uzskaites un aprēķināšanas kārtību, tai skaitā:

1.3.1. nolietojuma aprēķināšanas un nemateriālo ieguldījumu ikgadējās vērtības norakstīšanas un uzskaites metodes un kārtību tarifu projekta izstrādāšanai;

1.3.2. kārtību, kādā klasificē aktīvus tarifu projekta izstrādāšanai;

1.3.3. lietderīgos lietošanas laikus aktīvu grupām.

2. Metodikā lietoti šādi termini:

2.1. komersants – sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš ir universālā pasta pakalpojuma sniedzējs vai kuram ir izsniegta licence elektroenerģijas pārvadei vai sadalei, dabasgāzes pārvadei, sadalei vai uzglabāšanai, siltumenerģijas pārvadei un sadalei, vai kurš ir reģistrēts siltumenerģijas ražotāju reģistrā vai siltumenerģijas tirgotāju reģistrā, vai ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā;

2.2. regulējamo aktīvu bāze (turpmāk – RAB) – komersanta aktīvi vai to daļa, kas nepieciešami efektīvai sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai;

2.3. aktīvi – pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi;

2.4. kapitāla atdeves likme – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulators) noteikta vidējā svērtā kapitāla atdeves likme no pašu kapitālam noteiktās atdeves likmes un aizņemtajam kapitālam noteiktās atdeves likmes.

3. Kapitāla izmaksas veido nolietojums un kapitāla atdeve:

I_nol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (EUR);

P_KA – kapitāla atdeve (EUR).

4. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto RAB vērtību un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdevi tarifu aprēķina projektā aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

5. Pamatojoties uz kapitāla atdevi, Regulators analizē komersanta darbības rentabilitāti. Komersants atbilstoši sniegtajiem pakalpojumiem veido tādu kapitāla izmaksu un to attiecināšanas uzskaiti, kas dod skaidru un nepārprotamu priekšstatu par izmaksu izmaiņām.

6. RAB vērtības aprēķinos iekļauj komersanta īpašumā esošo aktīvu vai to daļu vērtību, kas nepieciešami efektīvai sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai, tai skaitā arī aktīvos uzskaitītos maksājumus par dalību starptautiskajos dabasgāzes un elektroenerģijas pārvades infrastruktūras izveides projektos un saistības, kas izriet no lēmumiem par ieguldījumu izmaksu sadali, kuri ir pieņemti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.aprīļa Regulai Nr. 347/2013 (ES), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr.714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (turpmāk – Regula Nr. 347/2013).

7. RAB vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, krājumi, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas, kā arī aktīvu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta, pamatlīdzekļi vai to vērtības daļa, kas iegūta par maksu (pieslēguma maksu), kura saņemta no lietotāja. RAB neiekļauj par citu pušu līdzekļiem izveidoto aktīvu vai to vērtības daļu pārvērtēšanas rezultātā radušās vērtības izmaiņas. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti).

8. Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora RAB vērtībā neietilpst pamatlīdzekļu vērtības daļa, kas finansēta no pārslodzes ieņēmumiem.

9. Lai nodrošinātu atbilstošus stimulus, kas piešķirti saskaņā ar Regulas Nr. 347/2013 13.pantu, elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu, dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma un dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma RAB var iekļaut kopējo interešu projektos radušās pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, ja, izstrādājot kopējo interešu projektu, tā virzītājs ir pamatojis šāda stimula nepieciešamību un iekļāvis šā stimula papildu ieguvumus projekta izmaksu un ieguvumu analīzē un Regulators ir pieņēmis lēmumu par šāda stimula piešķiršanu.

10. RAB vērtības aprēķinos izmanto aktīvu vai to daļu jaunākā publiski pieejamā gada finanšu pārskata bilances vērtību gada beigās, neņemot vērā pēc 2021.gada 31.decembra veikto aktīvu pārvērtēšanu ietekmi. Ja komersantam pamatotu apstākļu dēļ nav informācijas par aktīvu vērtību 2021.gada 31.decembrī, tam ir pienākums saskaņot ar Regulatoru RAB vērtību tarifu projekta aprēķināšanas procesā.

11. Komersants nodrošina RAB iekļauto aktīvu vēsturiskās vērtības uzskaites izsekojamību pa finansējuma avotiem, dalījumā starp komersanta finansējumu un citu pušu finansējumu.

12. Lai noteiktu, vai RAB sastāvā iekļautie aktīvi nepieciešami pakalpojuma sniegšanai efektīvā veidā un šo aktīvu vērtību, Regulators var uzdot komersantam veikt RAB sastāvā iekļauto aktīvu tehniskā stāvokļa, kalpošanas ilguma un izmantošanas efektivitātes novērtējumu. Regulators saskaņo pārvērtēšanas darba uzdevumu un pieņem šā darba uzdevuma izpildi.

13. Lai noteiktu RAB vērtību, Regulators var veikt korekcijas attiecībā uz kapitāla izmaksu noteikšanu, ja tas konstatē, ka komersants tarifu aprēķina projektā iekļāvis aktīvus vai to vērtības daļu, kas netiek izmantoti pakalpojumu efektīvai nodrošināšanai.

14. Regulators reizi gadā līdz 1.septembrim sagatavo kapitāla atdeves likmes aprēķinu un ar lēmumu nosaka kapitāla atdeves likmi. Regulatora noteikto kapitāla atdeves likmi komersants piemēro, izstrādājot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots nākamajā kalendārajā gadā pēc Regulatora lēmuma par kapitāla atdeves likmes noteikšanu pieņemšanas dienas.

15. Vidējo svērto kapitāla atdeves likmi aprēķina nominālā izteiksmē saskaņā ar šādu formulu:

, kur

r_e – pašu kapitāla atdeves likme [%];

E/(E+D) – pašu kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu, kuras vērtība tiek pieņemta 50%;

r_d – aizņemtā kapitāla atdeves likme [%];

D/(E+D) – aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu, kuras vērtība tiek pieņemta 50%;

t – uzņēmumu ienākuma nodokļa likme.

16. Pašu kapitāla atdeves likmi aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

, kur

r_c – valsts riska piemaksa, ko aprēķina kā Latvijas un Vācijas valsts desmit gadu obligāciju vērtspapīru otrreizējā tirgus gada vidējo procentu likmju starpību [%];

β_e – pašu kapitāla beta koeficients;

r_m – tirgus riska piemaksa [%];

s_e – Regulatora novērtēta pašu kapitāla izmēra riska piemaksa, ko piemēro komersants, kurš, pēc pēdējā pieejamā gada pārskata datiem, atbilst mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu kategorijai [%].

17. Pašu kapitāla beta koeficientu aprēķina atbilstoši pašu un aizņemtā kapitāla struktūrai saskaņā ar šādu formulu:

, kur

D/E – nozares aizņemtā un pašu kapitāla vidējā attiecība. Ņemot vērā, ka pašu kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu un aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu ir vienādas, D/E=1.

18. Aizņemtā kapitāla atdeves likmi r_d aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

, kur

s_d – Regulatora novērtēta aizņemtā kapitāla izmēra riska piemaksa, ko piemēro komersants, kurš, pēc pēdējā pieejamā gada pārskata datiem, atbilst mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu kategorijai [%].

19. Ja Regulators nav noteicis kapitāla atdeves likmi gadam, kad plānota komersanta iesniegtā tarifu projekta spēkā stāšanās, komersants piemēro Regulatora pēdējo noteikto kapitāla atdeves likmi.

20. Pakalpojumu tarifu aprēķinos neiekļauj nolietojumu vai vērtības norakstījumu tādiem aktīviem vai to vērtības daļai, kas nav iekļauta RAB. Nolietojuma un vērtības norakstījuma izmaksas aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

I_{nor nem} – RAB iekļauto nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR].

21. Aprēķinot nolietojumu pamatlīdzekļiem, kas finansēti no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta, pamatlīdzekļu vērtību samazina par attiecīgās finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta vērtību, kas norādīta komersanta bilances postenī “Nākamo periodu ieņēmumi” un noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā.

22. Pamatlīdzekļiem, kas finansēti, izmantojot starptautisko finanšu institūciju, Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu finanšu līdzekļus, aprēķināto nolietojumu var iekļaut tarifu aprēķina projektā tikai tādā apmērā, kas nepārsniedz konkrētā projekta atbildīgās iestādes vai tās sadarbības iestādes akceptētajā projekta dokumentācijā attiecīgajam gadam plānoto līmeni.

23. Pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumus aprēķina, ņemot vērā šajā nodaļā noteiktos aktīvu klasifikācijas principus un to minimālos pamatlīdzekļu lietderīgos lietošanas laikus un minimālos nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas periodus. Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķinā neņem vērā pēc 2021.gada 31.decembra veikto aktīvu pārvērtēšanas ietekmi.

24. Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai izmanto lineāro nolietojuma metodi. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanu veic vienmērīgi.

25. Aktīvus klasificē vienveidīgu vai līdzīgu pamatlīdzekļu grupās, kuras komersanti var papildināt pēc vajadzības saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, grāmatvedības normatīvajiem aktiem un pieņemto komersanta grāmatvedības politiku, saskaņojot ar Regulatoru.

Atbilstoši noteiktajai aktīvu klasifikācijai ir noteikti minimālie lietderīgās lietošanas laiki pamatlīdzekļiem un minimālie nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas periodi, kurus komersants piemēro, veicot nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas aprēķinus.

26. Būtiskākās pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu grupas un to minimālie lietderīgās lietošanas laiki pamatlīdzekļiem un minimālie nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas periodi definēti katrai regulētajai nozarei šīs metodikas pielikumos:

26.1. elektroenerģijas pārvade – 1.pielikums;

26.2. elektroenerģijas sadale – 2.pielikums;

26.3. dabasgāzes pārvade un uzglabāšana – 3.pielikums;

26.4. dabasgāzes sadale – 4.pielikums;

26.5. ūdenssaimniecība – 5.pielikums;

26.6. universālais pasta pakalpojums – 6.pielikums.

Komersants var klasificēt aktīvus detalizētākās aktīvu apakšgrupās, ievērojot minimālos lietderīgās lietošanas laikus atbilstoši šīs metodikas pielikumiem.

27. Ja aktīvi nav pilnībā noslogoti vai izmantoti pakalpojuma sniegšanai, aprēķināto nolietojumu vai vērtības norakstījumu koriģē atbilstoši aktīvu lietderīgajai izmantošanai.

28. RAB iekļauto nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina pētniecības un attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot komersanta nemateriālo vērtību).

29. Pilnībā nolietotiem vai norakstītiem aktīviem neparedz nolietojuma iekļaušanu tarifu aprēķina projektā, kā arī tos izslēdz no RAB. Šādu pamatlīdzekļu nolietojumu atkārtoti neiekļauj tarifu aprēķina projektā.

30. Nolietojuma vai norakstījuma uzskaites pārrēķins iespējams tikai šādos gadījumos:

30.1. ja aktīva atlikusī vērtība ir lielāka par 0, nolietojuma vai norakstījuma pārrēķinu var veikt par atlikušo nenorakstīto aktīva uzskaites vērtību, to izdalot uz kalpošanas periodu, kas pārskatīts, ņemot vērā tehniskos, juridiskos un ekonomiskos apsvērumus aktīva lietošanas laika pagarināšanai;

30.2. ja veikti kapitālieguldījumi konkrētam aktīvam, nolietojuma pārrēķins veicams tikai ieguldītā kapitālieguldījuma vērtības daļas apmērā;

30.3. aktīvus izslēdz no uzskaites.

31. Ja regulētās nozares tarifu aprēķināšanas metodika ļauj tarifu aprēķina projektā iekļaut ilgtermiņa kredīta, kas izmantots jaunu pamatlīdzekļu izveidošanai, pamatsummas atmaksu, tad par attiecīgo kredītu iegādāto pamatlīdzekļu nolietojumu visā pamatlīdzekļu lietošanas laikā neiekļauj tarifu aprēķina projektā.

32. Nozarēs, kurās, nosakot atļautos ieņēmumus, ņem vērā ieņēmumu (izmaksu) korekciju, nosakot ieņēmumu korekcijas apmēru uz jauna regulatīvā perioda sākumu, papildus ņem vērā kapitāla izmaksu korekciju, ko nosaka saskaņā ar šādu formulu:

I _{kor nol} – uzkrātā nolietojuma korekcija;

I _{kor KA} – uzkrātās kapitāla atdeves korekcija.

33. Uzkrātā nolietojuma korekciju nosaka kā starpību starp regulatīvajā periodā plānotajām šīs metodikas 34.punktā minētajām nolietojuma izmaksām un faktiskajām (prognozētajām) šīs metodikas 34.punktā minētajām nolietojuma izmaksām.

34. Uzkrātās kapitāla atdeves korekciju nosaka kā starpību starp regulatīvajā periodā plānotajām šīs metodikas 34.punktā minētajām kapitāla atdeves izmaksām un faktiskajām (prognozētajām) šīs metodikas 34.punktā minētajām kapitāla atdeves izmaksām, nemainot uz attiecīgo regulatīvo periodu piemēroto kapitāla atdeves likmi.

35. Kapitāla izmaksu korekciju par iepriekšējo regulatīvo periodu nosaka aktīviem, kuri iekļauti iepriekš Regulatora apstiprinātajā sistēmas attīstības 10 gadu plānā, vai, ja attiecīgajam komersantam nav pienākuma tādu plānu izstrādāt vai Regulators to vēl nav apstiprinājis, aktīviem, kuru izveidošanu paredz normatīvie akti vai kuru nepieciešamību nosaka trešo pušu likumīgas prasības. Kapitāla izmaksu korekcijas aprēķinā neņem vērā pēc 2021.gada 31.decembra veikto aktīvu pārvērtēšanu rezultātus.

36. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2018.gada 13.augusta lēmumu Nr. 1/23 “Kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas metodika” (Latvijas Vēstnesis, 2018, 161.nr.; 2018, 215.nr.; 2019, 173.nr.).

37. Ja komersants nav veicis aktīvu uzskaiti atbilstoši šīs metodikas 11.punktā noteiktajam, tad šādu uzskaiti un izsekojamību komersants nodrošina visiem aktīviem, kuri nodoti ekspluatācijā pēc 2023.gada 1.janvāra.

38. Aizņemtā kapitāla atdeves likmes r_d noteikšanai līdz 2024.gadam izmanto Eiropas Centrālās bankas publicētos statistikas datus par periodu, kas sākas ar 2014.gada 1.janvāri.

39. Pirmo kapitāla atdeves likmi saskaņā ar šo metodiku Regulators nosaka līdz 2022.gada 30.septembrim un to piemēro, aprēķinot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2023.gadā.

40. Kapitāla atdeves likmes, ko piemēro, aprēķinot elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu, elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu, dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma, dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma, dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma un universālā pasta pakalpojuma tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2023. un 2024.gadā, aprēķina reālā izteiksmē saskaņā ar šādu formulu:

PCI_izm – patēriņa cenu gada vidējo (janvāris–decembris) pārmaiņu desmit iepriekšējo kalendāro gadu vidējā vērtība [%]. Ja PCI_izm vērtība ir negatīva, aprēķinā izmanto vērtību 0%.

41. Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, elektroenerģijas sadales sistēmas operators, dabasgāzes pārvades sistēmas operators, dabasgāzes sadales sistēmas operators un dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators, kurš pēdējo aktīvu pārvērtēšanu vai to daļu pārvērtēšanu veicis līdz 2020.gada 31. decembrim, tarifu projekta aprēķinā kapitāla izmaksu vērtības noteikšanai var izmantot indeksētas RAB vērtības par periodu no pēdējās aktīvu pārvērtēšanas līdz 2021.gada 31.decembrim, iesniedzot Regulatoram pamatojumu un piemērojot šādas patēriņa cenu gada vidējo (janvāris–decembris) pārmaiņu vērtības.

42. Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, elektroenerģijas sadales sistēmas operators, dabasgāzes pārvades sistēmas operators, dabasgāzes sadales sistēmas operators un dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators šo metodiku pirmo reizi piemēro, izstrādājot tarifu aprēķina projektu, ar kuru tiek noteikts jauns regulatīvais periods.

42.¹ Regulators 2024.gadā neveic šīs metodikas 14.punktā noteikto kapitāla atdeves likmes aprēķinu un līdz 2024.gada 1.septembrim nenosaka kapitāla atdeves likmi tarifu projektu aprēķināšanai tiem regulējamiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kuriem tarifu aprēķināšanas metodikās ir paredzēti regulatīvie periodi. Komersanti, kuru sniegto pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikas paredz regulatīvos periodus, var iesniegt Regulatoram lūgumu noteikt kapitāla atdeves likmi tarifu projekta, kura spēkā stāšanās datums plānots 2025.gadā, aprēķināšanai pirms tarifu projekta iesniegšanas. Šādā gadījumā Regulators kapitāla atdeves likmi nosaka attiecīgajam komersantam un komersants aprēķināto tarifu projektu iesniedz Regulatoram ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc lēmuma par kapitāla atdeves likmes noteikšanu spēkā stāšanās dienas.

(SPRK padomes 01.08.2024. lēmuma Nr. 1/8 redakcijā)

43. Universālā pasta pakalpojuma tarifu aprēķināšanai komersants, izstrādājot tarifu aprēķina projektu, piemēro šīs metodikas II, III un V nodaļu, ja universālā pasta pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika noteic tarifu aprēķinā iekļaut kapitāla atdevi.

44. Siltumenerģijas ražošanas, tai skaitā koģenerācijā, pakalpojuma, siltumenerģijas pārvades un sadales pakalpojuma un siltumenerģijas tirdzniecības pakalpojuma tarifu aprēķināšanai komersants, izstrādājot tarifu aprēķina projektu, piemēro šo metodiku, ja siltumapgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika un koģenerācijas tarifu aprēķināšanas metodika noteic tarifu aprēķinā iekļaut kapitāla atdevi.

45. Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanai komersants šīs metodikas 5.pielikumu piemēro, izstrādājot tarifu aprēķina projektu pēc 2024.gada 1.janvāra.

46. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.