I. Programmas īstenošanas mērķis un uzdevumi

1.  Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas (turpmāk – programma) īstenošanas mērķis ir veicināt izglītojamo interesi saglabāt un attīstīt mazākumtautību identitāti, valodu un kultūras savdabību. 

2. Programmas īstenošanas uzdevumi:

2.1. sekmēt mazākumtautību valodas prasmju apguvi un attīstību, interesi un zināšanas par nemateriālo kultūras mantojumu un kultūras savdabību;

2.2. gūt pieredzi, kopjot un iedzīvinot mazākumtautību tradīcijas, un radoši iesaistīties Latvijas kultūrvides daudzveidībā.

II. Programmas mācību saturs

3. Programmas mācību saturā ietver:

3.1. mācību satura komponentus: mazākumtautību valoda, nemateriālais kultūras mantojums, kultūras savdabība;

3.2. Latvijas Republikas Satversmē un Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību definētās vērtības un tikumus;

3.3. caurviju prasmes: kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālās prasmes.

4. Programmā izglītojamie apgūst mazākumtautību:

4.1. valoddarbības prasmes (pirmsskolas vecuma izglītojamie – runāt un klausīties, pamatskolas vecuma izglītojamie – runāt, klausīties, lasīt, rakstīt) un izkopj tekstveides prasmi un valodas kā mazākumtautības kultūras un identitātes vērtības lietojumu;

4.2. mutvārdu tradīcijas (folkloras veidi un žanri) un izpausmes, spēles, rotaļu tradīcijas, gadskārtu svētkus, etniskos simbolus, pēc iespējām tradicionālās dziedāšanas, muzicēšanas, dejošanas īpatnības un amatniecības prasmes;

4.3. kultūras savdabību raksturojošos artefaktus (literatūrā, mūzikā, tēlotāja mākslā, dejas, teātra un kino mākslā), ievērojamākās kultūras personības un viņu nozīmīgāko veikumu, kultūras vērtību saglabāšanas un tālāknodošanas iespējas.

III. Mācību satura apguve

5. Pedagoģiskais process pamatojas uz brīvprātības principu, ievērojot izglītojamā vajadzības, intereses un spējas, aktīvu iesaisti mācību procesā, viņa pieredzi un saikni ar mazākumtautību kopienu un nodrošinot izglītojamā, pedagoga un vecāku vai izglītojamā likumisko pārstāvju sadarbību.

6. Mācību satura apguves secību pedagogs plāno un īsteno no vieglākā un vienkāršākā uz grūtāko un sarežģītāko mācīšanās, mācīšanas un audzināšanas vienotībā, izmantojot individualizētu un diferencētu pieeju.

7. Programmas apguves laikā pedagogs regulāri sniedz izglītojamiem atgriezenisko saikni, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņa darbībā un sasniegumos, iezīmējot tālākas izaugsmes iespējas valodas un etniskā mantojuma apguvē, tradīciju un paražu praktizēšanā, kultūras vērtību izzināšanā. 

8. Programmas īstenošanā izmantojamas šādas darba organizācijas formas: 

8.1. pirmsskolas izglītības posmā – rotaļnodarbība;

8.2. pamatizglītības posmā – interešu izglītības nodarbība;

8.3. dalība ar programmas satura apguvi saistītajos izglītojamā plašākas izglītības pieredzes veidošanas pasākumos, piemēram, koncerti, izstādes, konkursi, ekskursijas, teātra izrāžu apmeklējumi, nometnes.

9. Mācību satura īstenošanai pedagogs izmanto dažādas metodes un izvēlas mācību līdzekļus atbilstoši plānotajam izglītības procesam, un izmanto Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.