Saturs

I. KOPSAVILKUMS

II. IEVADS

III. ESOŠĀS SITUĀCIJAS APRAKSTS

III.1. ES tiesību aktos pieļautie izņēmumi un atļaujas – vispārīgs apskats

III.2. Sankciju likuma spēkā esošā redakcija

III.3. ES sankciju tvērums kopš 2022.gada februāra un ieviešana nacionālā līmenī

IV. IESPĒJAMIE RISINĀJUMI UN TO IETEKME UZ PROBLĒMU

IV.1. Pamatprincipi

IV.2. Iespējamie risinājumi

1) Pilnībā decentralizēta sistēma

2) Divas kompetentās iestādes: Ārlietu ministrija un Latvijas Banka

3) Viena kompetentā iestāde: Finanšu izlūkošanas dienests

V. IETEKME UZ VALSTS BUDŽETU

VI. PIEMĒROTĀKAIS RISINĀJUMS

I. KOPSAVILKUMS

1. 2022.gada 24.februārī Krievijas Federācijas uzsāktais militārais iebrukums Ukrainā un pret Ukrainu vērstā agresija bija pamats strauju un plašu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) sankciju noteikšanai pret daudzām Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas fiziskām un juridiskām personām, tajā skaitā personām, kuru īpašumā vai kontrolē Latvijā atrodas ne tikai finanšu līdzekļi, bet arī juridiskas personas un saimnieciskie resursi. Turklāt 2022.gadā sankcijas noteiktas arī pret vienu Latvijas valstspiederīgo. Lai arī ES tiesību akti par sankciju noteikšanu vienmēr ir paredzējuši arī izņēmumus, kuru piemērošanu katrā individuālā gadījumā vērtē nacionālās kompetentās iestādes, tieši 2022.gadā nepieredzētā ātrumā un apjomā noteiktās sankcijas ietver arī kompleksu atļauju un izņēmumu sistēmu, kas šobrīd rada nepieciešamību izvērtēt un pārskatīt kārtību, kādā Latvijā tiek noteikta kompetentā iestāde dažādu atļauju un izņēmumu no ES noteiktajām sankcijām piemērošanai un īstenošanai nacionālajā līmenī. Ārlietu ministrija uzsver, ka primāri izņēmumu un atļauju piemērošanai jābūt šaurai, taču atsevišķos gadījumos tā var būt nozīmīga ne tikai sankciju subjektu atsevišķu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, piemēram, pašas personas un tās ģimenes locekļu pamatvajadzību nodrošināšanai, bet arī Latvijas fizisko un juridisko personu un Latvijas valsts interešu aizsardzībai un īstenošanai. Līdz ar to efektīvas no ES noteiktajām sankcijām piemērojamo izņēmumu un atļauju sistēmas izveide ietilpst Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts interesēs.

2. Šajā ziņojumā Ārlietu ministrija sniedz konspektīvu pārskatu par pašreizējo sankciju un no tām paredzēto izņēmumu piemērošanas un īstenošanas sistēmu, jo īpaši pievēršoties Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam (turpmāk – Sankciju likums) un tā 2018.gada un 2019.gada grozījumiem, ar kuriem spēcināta Latvijas nacionālā sistēma, nodrošinot tās atbilstību starptautiskajos tiesību aktos noteiktajām prasībām. Tāpat Ārlietu ministrija sniedz pārskatu par ES tiesību aktos paredzēto izņēmumu no sankcijām praktisku piemērošanu līdz 2022.gada februārim salīdzinājumā ar situāciju pēc 2022.gada februāra, kad sankcijas noteiktas iepriekš neparedzētā ātrumā un apjomā, kā arī problēmām, kas tā rezultātā ir radušās. Visbeidzot Ārlietu ministrija, ievērojot Noziedzības novēršanas padomes 2022.gada 27.aprīļa sēdes protokola Nr.17 3.§, sniedz pārskatu par potenciālajiem risinājumiem esošajos ES tiesību aktos par sankciju noteikšanu pieļauto izņēmumu un atļauju piemērošanai Latvijā, piedāvājot, Ārlietu ministrijas ieskatā, piemērotāko risinājumu, lai nodrošinātu sistēmas lietderību, ilgtspējību un efektivitāti, un vienlaikus arī noturību pret iespējamiem izaicinājumiem nākotnē. Ņemot vērā pamatprincipus, kādi būtu jāievēro, izvēloties Latvijas tiesību sistēmai vispiemērotāko risinājumu, Ārlietu ministrija, ievērojot vairāku iestāžu sniegto vērtējumu par problēmām, ar kurām tās ir saskārušās, līdz šim piemērojot izņēmumus no ES noteiktajām sankcijām, uzskata, ka attiecībā uz ES tiesību aktos pieļauto izņēmumu un atļauju piemērošanu visefektīvākais risinājums būtu noteikt Finanšu izlūkošanas dienestu par atbildīgo iestādi lēmumu par izņēmumu piemērošanu pieņemšanai un atļauju sniegšanai. Vienlaikus, ievērojot, ka šo funkciju noteikšana Finanšu izlūkošanas dienestam pieprasīs gan laiku, gan valsts budžeta līdzekļus, līdz šīs kompetences noteikšanas brīdim saglabātos esošā de facto sistēma, kad lēmumus par izņēmumu piemērošanu pieņemtu Latvijas Banka attiecībā uz noteiktām atļaujām finanšu jomā un Ministru kabinets tikai atsevišķos valsts interešu aizsardzībai nozīmīgos gadījumos.

II. IEVADS

3. Ziņojuma mērķis ir atbilstoši Noziedzības novēršanas padomes 2022.gada 27.aprīļa sēdes protokola Nr.17 3.§ informēt par esošo situāciju ES tiesību aktos par sankciju noteikšanu pieļauto izņēmumu un atļauju piemērošanā Latvijā un piedāvāt risinājumus sistēmas pilnveidošanai. Ziņojumā iekļautā informācija un Ārlietu ministrijas vērtējums par esošās sistēmas lietderību, efektivitāti un skaidrību, kā arī nepieciešamajiem pilnveidojumiem ir balstīts uz pašreizējo normatīvo regulējumu, jo īpaši Sankciju likumu, Valsts pārvaldes iekārtas likumā (turpmāk – VPIL) noteiktajiem vispārējiem principiem valsts pārvaldes darbībai, citu ES dalībvalstu praksi, praktiskiem sarežģījumiem, ar kādiem Latvijas iestādes ir saskārušās decentralizētas sistēmas ietvaros, un nepieciešamību nodrošināt sistēmu, kas ilgtermiņā būtu spējīga reaģēt apjomīgu, strauju un sarežģītu sankciju un no tām paredzēto izņēmumu piemērošanai. Nepieciešams izveidot sistēmu, kas spētu pielāgoties iespējamiem izaicinājumiem nākotnē, nodrošinātu personām visskaidrāko un pieejamāko mehānismu, kā arī novērstu nesamērīgu valsts pārvaldes iestāžu noslodzi. Vienlaikus, ņemot vērā, ka piemērotākā mehānisma izveidei nepieciešams laiks, grozījumi normatīvajā regulējumā un līdzekļi no valsts budžeta, līdz tā izveidei saglabātos esošā de facto sistēma.

III. ESOŠĀS SITUĀCIJAS APRAKSTS

III.1. ES tiesību aktos pieļautie izņēmumi un atļaujas – vispārīgs apskats

4. ES regulās un lēmumos par ierobežojošo pasākumu jeb sankciju noteikšanu līdztekus aizliedzošajām normām ir vairākas normas, kuras pieļauj iespēju piemērot izņēmumus, ja nacionālās kompetentās iestādes to uzskata par iespējamu un nepieciešamu soli īpašu privātpersonas vajadzību vai valsts interešu aizsardzībai un nodrošināšanai. Tomēr pirms Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu visbiežākie ES sankciju izņēmumi pieļāva fiziskām un juridiskām personām, uz kurām attiecināmas sankcijas, veikt maksājumus pamatvajadzību segšanai – īrei, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem, nodevām, ārstniecības pakalpojumiem, darba algām u.c. regulās paredzētiem maksājumiem –, kuriem bija nepieciešama kompetentās iestādes atļauja. Tāpat regulās tika pieļauta maksājumu veikšana, lai pabeigtu darījumu, kas uzsākts pirms sankciju noteikšanas, tas ir, ja nepieciešams veikt pēdējo maksājumu, ar kuru tiktu izbeigtas līgumsaistības ar sankciju subjektu. Šobrīd Latvijas izstrādātajā sistēmā šīs atļaujas finanšu iestādēm pēc sankciju subjekta lūguma, kas ir finanšu iestādes klients, sniedz Latvijas Banka, līdz 2023. gada 1. janvārim – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK).

5. Līdz 2022.gada sākumam Latvijā ES tiesību aktos pieļautie izņēmumi no sankcijām tika piemēroti salīdzinoši reti un ārkārtīgi šaurā jautājumu lokā, visbiežāk pieļaujot vienu maksājuma veikšanu līgumattiecību izbeigšanai. Vienlaikus Latvijā jau eksistē prakse, kas pieļauj noteiktu militāra vai divējāda lietojuma preču eksportu, ja ir saņemta attiecīgās kompetentās iestādes atļauja. Latvijā šīs atļaujas izdod Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja, kura ir izveidota saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 12.panta otro daļu un kura cita starpā izsniedz stratēģiskas nozīmes preču licences. Tādējādi pirms ES 2022.gadā noteica plašas sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, ievērojot salīdzinoši limitēto izņēmumu un atļauju klāstu, Latvijā pastāvošā sistēma ar atsevišķām iestādēm nepieciešamo lēmumu pieņemšanai bija pilnībā piemērota spēkā esošo sankciju ieviešanai. Retie izņēmumi, ar kuriem saskārās Latvijas sistēma, tika piemēroti ātri un operatīvi, jo iesaistītās iestādes savlaicīgi apzinājās savu kompetenci šo izņēmumu piemērošanā.

III.2. Sankciju likuma spēkā esošā redakcija

6. 2016.gadā pieņemtais Sankciju likums, kas aizstāja 2006.gada likumu "Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu Latvijas Republikā", pilnveidoja normatīvo regulējumu atbilstoši starptautisko tiesību normās iekļautajām prasībām, paredzot tiesības noteikt nacionālās sankcijas.

7. Savukārt 2018.gadā, pamatojoties uz Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force – FATF) 6.rekomendācijas labās prakses vadlīnijās noteikto, Sankciju likums tika būtiski grozīts. Ar 2018.gada grozījumiem Sankciju likumā tika noteikts, ka sankcijas ir jāievēro visām personām Latvijā, un tika izveidota subjektu uzraudzības sistēma jeb papildināts to kompetento institūciju, kas veiktu visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu starptautisko un nacionālo sankciju izpildi, skaits. Tā Sankciju likuma 13.pantā noteikto kompetento iestāžu (uzraugošo iestāžu), piemēram, Latvijas Bankas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra u.c. šajā normā uzskaitīto iestāžu uzraugāmajiem subjektiem bija pienākums izstrādāt risku izvērtējumu un iekšējās kontroles sistēmas sankciju ievērošanai. Tomēr šajā kontekstā būtiski uzsvērt, ka Sankciju likuma 13.pantā ietvertais "kompetento iestāžu" uzskaitījums un šo iestāžu funkcijas sankciju izpildes nodrošināšanai, kas papildināts ar 2018. un 2019.gada grozījumiem Sankciju likumā, nav uzskatāms par kompetento iestāžu, kas pieņemtu lēmumus par izņēmumiem no ES noteiktajām sankcijām, sarakstu. Jautājumu par tām iestādēm, kuras būtu kompetentas pieņemt lēmumu par noteiktu sankciju piemērošanas izņēmumiem, regulē Sankciju likuma 10.pants, kas noteic, ka tad, ja starptautiskās vai nacionālās sankcijas paredz noteiktus izņēmuma gadījumus sankciju izpildē, kompetentā institūcija pēc sankciju subjekta lūguma var pieņemt lēmumu par šādu izņēmumu piemērošanu sankciju subjektam. Šis lēmums kompetentajai institūcijai jāpieņem, pamatojoties uz valsts drošības iestāžu vai citu institūciju sniegtajiem atzinumiem. Līdz ar to secināms, ka Sankciju likuma 13.pants nav Sankciju likuma 10.panta speciālā norma, kas noteiktu konkrētas kompetentās iestādes no sankcijām iespējamo izņēmumu piemērošanai. Citiem vārdiem – Sankciju likuma 10. un 13.pants regulē savstarpēji saistītus, taču pilnībā atšķirīgus jautājumus, un Sankciju likuma 13.pantā ietvertais "kompetento" iestāžu uzskatījums nav uzskatāms par kompetentajām iestādēm ES noteikto sankciju izņēmumu piemērošanai, bet gan par nacionālām uzraugošām iestādēm sankciju jomā Visbeidzot, ņemot vērā 2018.gada 4.jūlijā Eiropas Padomes Moneyval komitejas (Committee of Experts on the Evaluation of Anti-Money Laundering Measures and the Financing of Terrorism) plenārsēdē apstiprināto 5.kārtas ziņojumu par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas sistēmas efektivitāti, 2019.gadā Sankciju likums tika grozīts, papildinot Sankciju likuma 13.pantā uzskatīto uzraugošo iestāšu un attiecīgi – uzraugāmo subjektu – loku.

Būtiski uzsvērt, ka nedz Latvijas nacionālais regulējums, nedz ES līmeņa regulējums vai starptautiskais regulējums nepieprasa valstīm izveidot specifisku nacionālo kompetento iestāžu sistēmu sankciju un no tām paredzēto izņēmumu piemērošanai. To apstiprina ne tikai apstāklis, ka Latvijai nekad nav lūgts mainīt vai pārveidot savu nacionālo sistēmu sankciju un no tām paredzēto izņēmumu piemērošanai, bet arī apstāklis, ka gandrīz katrā ES dalībvalstī, lai arī savstarpēji līdzīgas, tomēr pastāv atšķirīgas sistēmas sankciju un no tām paredzēto izņēmumu piemērošanai. Līdz ar to Sankciju likums un tajā 2018. un 2019. gadā izdarītie grozījumi, kas visaptveroši spēcināja un pilnveidoja Latvijas nacionālo sistēmu sankciju piemērošanai, izpildei un saistītajiem jautājumiem, pilnībā atbilda un joprojām atbilst ES un starptautiskajām prasībām šajā jomā. Vienlaikus, lai arī starptautiskajās tiesības nav nostiprināts konkrēts modelis, kam valstīm būtu jāseko, ievērojot 2022.gadā noteikto sankciju apjomu, tempu un klāstu, Latvijai nacionālā līmenī jāpieņem lēmums par tās nacionālajā tiesību sistēmā vispiemērotāko, efektīvāko un lietderīgāko izņēmumu piemērošanas sistēmu. Tā, piemēram, ja Latvijā saglabātos līdz šim de facto pastāvējusī pilnībā decentralizētā sistēma, kurā vairākas iestādes pieņem to saturiskajā kompetencē esošus lēmumus par no ES noteiktajām sankcijām paredzēto izņēmumu piemērošanu, Sankciju likumā ietvertais regulējums būtu pilnībā piemērots šādai sistēmai. Proti, Sankciju likuma 10.pantā ietvertā sistēma pilnībā atbilst ES prasībām, taču tādā gadījumā būtu nepieciešams izprast Sankciju likuma 10.panta praktiskas piemērošanas dažādos aspektus. Savukārt, ja tiek pieņemts lēmums par citas sistēmas izveidi, piemēram, daļēji centralizētas vai pilnībā centralizētas iestādes izveidi, kurā jautājumus par ES regulās paredzēto izņēmumu piemērošanu skatītu viena vai divas kompetentās iestādes, tad grozījumi Sankciju likumā būtu nepieciešami. Turklāt centralizētas vai daļēji centralizētas sistēmas izveidei būtu nepieciešami vēl arī citi grozījumi normatīvajā regulējumā un līdzekļi no valsts budžeta.

III.3. ES sankciju tvērums kopš 2022.gada februāra un ieviešana nacionālā līmenī

8. Kopš 2022.gada februāra, kad Krievijas Federācija uzsāka agresiju pret Ukrainu, ES noteikusi nepieredzēti plašas sankcijas pret Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas personām, tajā skaitā pret personām, kuru īpašumā vai kontrolē Latvijā atrodas ne tikai finanšu līdzekļi, bet arī juridiskas personas un saimnieciskie resursi jeb nefinanšu līdzekļi. Uzskatam jānorāda, ka kopš 2022.gada februāra līdz ziņojuma sagatavošanas brīdim 2023.gada 26.jūnijā ES ir pieņēmusi grozījumus ES tiesību aktos, kas regulē attiecībā uz Krievijas Federācijas personām noteiktās sankcijas, 22 reizes, bet ES tiesību aktos, attiecībā uz Baltkrievijas Republikas personām noteiktās sankcijas – 7 reizes.¹ Tāpat 2022.gadā pieņemtajās sankcijās ES pirmo reizi sankcijas ir noteikusi pret Latvijas valstspiederīgo. Turklāt jāuzsver, ka atsevišķos gadījumos sankciju subjektu īpašumā vai kontrolē esošās juridiskās personas ir izšķiroši svarīgi sadarbības partneri nacionāli nozīmīgiem Latvijas uzņēmumiem vai būtiskām Latvijas interesēm, piemēram, attiecībā uz energoapgādi, vides aizsardzību, transportu un citām jomām.

9. Jaunu ES sankciju noteikšanas ātrums un apjoms neizbēgami rada nepieciešamību paredzēt arī jaunas iespējas piemērot izņēmumus no sankcijām un piešķirt atļaujas iesaldēto resursu atbrīvošanai. Tādēļ ES noteikto sankciju izņēmumu klāsts ir ievērojami pieaudzis ne tikai attiecībā uz skarto personu un maksājumu aspektiem, bet arī citiem sabiedrības dzīves aspektiem. Piemēram, atšķirībā no iepriekš ierastās prakses sankciju noteikšanai un piemērošanai šobrīd vairāk un biežāk nekā iepriekš jāpieņem lēmumi par atļauju pabeigt kādu darījumu, kas iesākts pirms sankciju noteikšanas. Vienlīdz būtiska izmaiņa no ierastā procesa 2022.gadā noteiktajās sankcijās ir jomu klāsts, uz kurām attiecina sankcijas, un līdz ar to arī izņēmumu un pieļaujamo atkāpju daudzums, Latvijas uzņēmumu un nacionālo interešu apjoms, kas ar tām tiek skarts, un līdz ar to arī nacionālā līmenī iesaistīto iestāžu skaits. Proti, kā jau minēts iepriekš, līdzšinējā prakse Latvijā izņēmumu no sankcijām piemērošanai galvenokārt bija attiecināma uz atļaujām veikt maksājumus. Savukārt šobrīd pieņemtās plašās sektorālās sankcijas jeb sankcijas, kas noteiktas pret konkrētām precēm un pakalpojumiem, līdztekus Latvijas Bankai, pieprasa arī citu kompetento iestāžu iesaisti lēmumu pieņemšanā, piemēram, attiecībā uz atbrīvojamajiem resursiem, importa un eksporta atļaujām, jo īpaši energoresursu, transporta un citās jomās. Turklāt atsevišķu izņēmumu gadījumā nav nosakāma viena acīmredzamā kompetentā iestāde, un tas pieprasa vairāku iestāžu sadarbību viena lēmuma pieņemšanai un izpildei. Ārlietu ministrija uzsver, ka 2022.gadā noteikto sankciju apjoms un temps, kā arī subjektu loks, skartie resursi un ietekme uz sabiedriskajiem procesiem pieprasa arvien ātrāku reakciju no kompetentajām iestādēm. Tāpat, vērtējot 2022.gadā noteiktās sankcijas, Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka atsevišķi jautājumi, piemēram, paziņošanas Eiropas Komisijai mehānisms joprojām tiek veidots ES līmenī, kas vien jau norāda uz kopumā apjomīgajiem procesiem, ar kuriem nacionālajām un ES līmeņa kompetentajām un koordinējošajām iestādēm jāspēj reaģēt. Nepieredzētā ātrumā un apjomā noteiktās ES sankcijas būtiski ietekmē to ieviešanu ES dalībvalstīs, tajā skaitā tādēļ, ka ES tiesību akti par sankciju noteikšanu satur daudz jaunu normu, kas ļauj ES dalībvalstu nacionālajām kompetentajām iestādēm pieļaut izņēmumus no sankciju piemērošanas un sniegt atļaujas iesaldēto finanšu līdzekļu un saimniecisko resursu atbrīvošanai.

10. Ņemot vērā minēto, kā arī apsvērumu, ka līdz 2022.gada februārim no sankcijām paredzēto izņēmumu skaits un saturiski skarto jomu bija ievērojami mazāks, Latvijā līdz šim ir pastāvējusi de facto decentralizēta sistēma, lai piemērotu pieļautos izņēmumus no ES noteiktajām sankcijām. Šīs sistēmas ietvaros iestādes, kuru saturiskajā kompetencē ietilpa jautājumi, kas ir no sankcijām paredzēto izņēmumu pamatā, skatīja jautājumus par izņēmumu no ES noteiktajām sankcijām piemērošanas un atļauju sniegšanas, saturiski un procesuāli sarežģītāko jautājumu risināšanai piesaistot Ārlietu ministrijas ekspertus. Tomēr tā kā līdzšinējā ES sankciju ieviešanā Latvijā nav bijusi nepieciešamība lemt par izņēmumiem un atļaujām attiecībā uz nefinanšu līdzekļiem un sektorālo sankciju piemērošanā, šobrīd valsts iestāžu vidū nav vienprātības par to, kura Latvijas iestāde būtu uzskatāma par "nacionālo kompetento iestādi". Turklāt, ievērojot jau izklāstītās praktiskās problēmas, kompetenču pārklāšanos, specifisko zināšanu trūkumu, dažādu atļauju un izņēmumu piemērošana ir laikietilpīga, rada neskaidrību un kazuistisku pieeju dažādu jautājumu risināšanai. Šāda situācija nelabvēlīgi ietekmē administratīvo procesu iestādēs un tādējādi arī valsts un privātpersonu attiecības.

11. Šī ziņojuma 9. un 10. rindkopā aprakstīto praktisko problēmu efektīvai un ilgtspējīgai risināšanai šī ziņojuma tālākajās rindkopās Ārlietu ministrija ir piedāvājusi pārskatu par potenciālajiem risinājumiem, ietverot šo risinājumu pozitīvo un negatīvo iezīmju izvērtējumu, ņemot vērā pamatprincipus, kuri būtu jāsasniedz ar vēlamo un piemērotāko risinājumu no ES sankcijām paredzēto izņēmumu piemērošanai un atļauju izsniegšanai. Rezultātā Ārlietu ministrija piedāvā, tās ieskatā, Latvijas nacionālajai tiesību sistēmai lietderīgāko risinājumu.

12. Vienlaikus Ārlietu ministrija apzinās, ka ES noteikto sankciju un no tām paredzēto izņēmumu un atļauju piemērošanas sistēmas ātra un kvalitatīva izveide ir prioritāra, taču, ņemot vērā, ka nepieciešamība jau šobrīd atsevišķos gadījumos piemērot izņēmumus un piešķirt atļaujas nezudīs, ir nepieciešams atrast līdzsvaru starp vēlamo rezultātu un pasākumiem, kas būtu jāveic līdz tā sasniegšanai.

IV. IESPĒJAMIE RISINĀJUMI UN TO IETEKME UZ PROBLĒMU

IV.1. Pamatprincipi

13. Ievērojot iepriekšējās rindkopās izklāstītos apsvērumus, tostarp 2022.gadā noteikto jauno ES sankciju noteikšanas ātrumu, apjomu, plašo jomu klāstu un no tām paredzēto izņēmumu apjomu, komplicētību un skarto jautājumu nozīmīgumu Latvijas valstspiederīgo, uzņēmumu un valsts interesēm, lai nodrošinātu turpmāku efektīvu, pilnvērtīgu un saturiski kompetentu sankciju un no tām paredzēto izņēmumu ieviešanu nacionālajā līmenī Latvijā, turpmākajās rindkopās Ārlietu ministrija iezīmē vairākus principus, kas jāņem vērā, vērtējot pastāvošās sistēmas efektivitāti un ilgtspēju, kā arī potenciālo risinājumu piemērotību pastāvošo problēmu risināšanai. Proti, nosakot "nacionālo kompetento iestādi" ES tiesību aktu, kas regulē sankciju jautājumus, izpratnē, ikvienā potenciālajā risinājumā jāievēro šādi seši pamatprincipi:

1) Latvijai nacionālā līmenī ir jānodrošina pilnīga ES noteikto sankciju ievērošana, nepieļaujot to apiešanas vai pārkāpšanas mēģinājumus, kas apdraud sankciju efektivitāti;

2) ES dalībvalstīm nav pienākuma pieļaut izņēmumus no ES sankciju piemērošanas un sniegt atļaujas iesaldēto finanšu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanai. Tā vietā ES dalībvalstu kompetentā/-ās iestādes vērtē, vai izņēmums/atļauja, ko pieļauj ES līmeņa tiesību akti, joprojām atbilst ES sankciju mērķim un šīs dalībvalsts nacionālajām interesēm. Citiem vārdiem – izņēmumu piemērošana un atļauju izsniegšana ir izņēmums no vispārējā principa un pieļaujama tikai īpašos apstākļos, personai pamatojot šo īpašo apstākļu esību, lūdzot atļauju sankciju izņēmumam;

3) iespējamo izņēmumu un atļauju sistēmai jābūt pēc iespējas vienkāršākai, lai to saprastu subjekti, sistēmai jāatbilst subsidiaritātes principam, kas nozīmē, ka lēmumi par izņēmumu piemērošanu un atļauju sniegšanu jāpieņem pēc iespējas zemākā līmenī, kas vienlaikus nodrošina arī to ātrāku pieņemšanu un īstenošanu;

4) iespējamo izņēmumu un atļauju sistēmai jābūt veidotai tādējādi, lai pēc iespējas novērstu neskaidrības regulējuma piemērošanā un panāktu situāciju, kurā lēmumu par izņēmumu/atļauju pieņem iestāde, kuras kompetencē ietilpst šādu attiecīgu lēmumu pieņemšana, tādējādi novēršot kompetenču pārklāšanos;

5) lēmuma pieņēmējam jābūt apveltītam ar saturiskām zināšanām un prasmēm, lai spētu pilnvērtīgi izvērtēt, vai personas sniegtie apsvērumi un dokumenti, kas tos pamato, sniedz tādu informāciju, kas atbalsta atļaujas izsniegšanu vai izņēmuma piemērošanu, turklāt kompetentajai iestādei jābūt tiesīgai pieaicināt ekspertus viedokļa sniegšanai, ja tāds ir nepieciešams;

6) sistēmai jābūt tādai, ko iespējams īstenot pēc iespējas drīzāk, lai reaģētu uz jau pašreiz pieņemtajām sankcijām un pieļaujamajiem izņēmumiem no tām, proti, neradot pārtraukumu sankciju piemērošanā un nodrošinot 1) un 2) punktā ietverto principu īstenošanu, taču vienlaikus arī ilgtspējīgai, kas nozīmē, ka sistēmai jābūt viegli pielāgojamai potenciāliem nākotnes izaicinājumiem un atbilstošai labas pārvaldības principam.

IV.2. Iespējamie risinājumi

14. Ievērojot augšminētos pamatprincipus, Ārlietu ministrijas ieskatā, ir iespējami trīs modeļi nacionālo kompetento iestāžu noteikšanai, lai turpmāk nodrošinātu ES sankciju un no tām paredzēto izņēmumu efektīvu, lietderīgu, vērtībās balstītu un skaidru ieviešanu un piemērošanu Latvijā:

1) Pilnībā decentralizēta sistēma

Šāda sistēma balstītos uz šobrīd de facto pastāvošo sistēmu un spēkā esošajos normatīvajos aktos definētajām valsts iestāžu saturiskajām kompetencēm. Šāda sistēma būtu atbilstoša Sankciju likuma 10.pantam, kas noteic, ka lēmumu par starptautisko un nacionālo sankciju izpildē paredzēto izņēmuma gadījumu piemērošanu pēc subjekta lūguma piemēro kompetentā iestāde. Šajā kontekstā jo īpaši svarīgi uzsvērt, ka kompetentā iestāde Sankciju likuma izpratnē nav tas pats, kas koordinējošā iestāde – iestāde, kas veic saziņu ar starptautiskajām organizācijām un ārvalstu kompetentajām institūcijām par sankciju noteikšanu, ieviešanu un izņēmumu piemērošanu Latvijā (Ārlietu ministrija). Pilnībā decentralizētā sistēmā kompetentās iestādes "pa jomām" vai "jautājumiem" tiktu noteiktas un sadarbotos atbilstoši VPIL ietvertajiem principiem, kā arī ievērojot saturisko kompetenču tvērumu, kādi tie noteikti iestāžu darbību regulējošajos tiesību aktos, piemēram, iestādes nolikumā, un uzklausot iestāžu viedokļus pirms kompetenču noteikšanas.

Ieguvumi šādai pieejai: (1) nav nepieciešamas institucionālas izmaiņas, izveidojot jaunu iestādi vai jaunas struktūras esošajās iestādēs; (2) decentralizētā sistēmā iestādes rīkotos savu pašreizējo kompetenču ietvaros; (3) saturiski kompetenta lēmuma pieņemšana, novēršot nevajadzīgu birokrātiju; (4) lēmums tiek pieņemts pēc iespējas zemākā līmenī; (5) tiktu ievērots subsidiaritātes princips; (6) sistēma būtu spējīga reaģēt uz jau šobrīd pieņemtajām un spēkā esošajām sankcijām un izņēmumiem no tām; (7) sistēma darbotos atbilstoši principam – iestāde, kas pieņēmusi lēmumu par ierobežojošo pasākumu, pieņem lēmumu par izņēmumu/atļauju.

Trūkumi šādai pieejai: (1) nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā; (2) sadrumstalota sistēma; (3) ne visām ES tiesību aktos paredzētajām normām par izņēmumiem no sankciju piemērošanas pretī ir acīmredzama Latvijas valsts iestādes kompetence; (4) ievērojamas praktiskas problēmas; (5) kazuistiku lēmumu pieņemšana; (6) ievērojot praktiskās problēmas un kompetenču pārklāšanos, kā arī nacionālo iestāžu ievērojamos iebildumus, šāda sistēma varētu nebūt ilgtspējīga un (7) nesasniegtu efektivitātes principa virsmērķi; (8) šāda sistēma nebūtu privātpersonai draudzīgs risinājums.

2) Divas kompetentās iestādes: Ārlietu ministrija un Latvijas Banka

Šāda sistēma joprojām būtu decentralizēts modelis, taču ievērojami mazākā apjomā nekā lielākajā daļā ES dalībvalstu. Šādā sistēmā visi izņēmumi un atļaujas, izņemot atļaujas maksājumu veikšanai, tiktu nodoti Ārlietu ministrijai, kuras ietvaros būtu nepieciešams izveidot jaunu struktūru vai, ņemot vērā ES sankciju un no tām iespējamo izņēmumu apjomu, ievērojami palielināt esošo struktūru (jomas eksperti, tehniskais atbalsts). Šajā saistībā būtiski uzsvērt, ka gadījumā, ja Ārlietu ministrija uzņemtos šādu ievērojamu papildu slogu, tad būtu nepieciešami ievērojami resursi esošās struktūras paplašināšanai. Tāpat Latvijas Bankai būtu nepieciešami papildu resursi šo funkciju veikšanai, jo šobrīd atļauju izsniegšana notiek uzraudzības procesu ietvaros. Nosakot divas kompetentās iestādes – Ārlietu ministriju un Latvijas Banku – pārējās kompetentās iestādes tiktu piesaistītas Ārlietu ministrijas lēmuma pieņemšanas ietvaros, piemēram, atzinumu pieprasīšanas, viedokļu uzklausīšanas vai citā veidā.

Risinājuma ieviešanai Ārlietu ministrijai būtu nepieciešamas papildus divas otrā sekretāra amata vietas un atbilstoši papildus budžeta līdzekļi atalgojumam 84355 eiro apmērā. Nepieciešamo papildus līdzekļu aprēķins pievienots I pielikumā.

Ieguvumi šādai pieejai: (1) sistēma būtu skaidra un saprotama gan iestādēm, gan privātpersonām; (2) lēmums tiktu pieņemts, ievērojot subsidiaritātes principu; (3) risinājums būtu ilgtspējīgs; (4) tas atbilstu labas pārvaldības principam; (5) Ārlietu ministrijai un Latvijas Bankai ir visplašākās zināšanas un pieredze sankciju jautājumu risināšanā; (6) tiesības piesaistīt jomu ekspertus lēmumu pieņemšanā nodrošinātu saturiski pamatotu lēmumu pieņemšanu.

Trūkumi šādai pieejai: (1) nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā; (2) nepieciešamas izmaiņas Ārlietu ministrijas un Latvijas Bankas struktūrā; (3) nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta; (4) sistēmas izveide būtu laikietilpīga ne tikai grozījumu normatīvajā regulējumā un nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu dēļ, bet arī ekspertu piesaistes dēļ – ilgi konkursi uz amata vietām, drošības pārbaudes utt.; (5) būtu nepieciešams iegūt papildu informāciju no saturiski kompetentajām iestādēm, piemēram, no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības jomā, no Klimata un enerģētikas ministrijas – visos jautājumos, kas saistīti ar enerģētikas nozari, utt., kas paildzinātu birokrātiju un lēmuma pieņemšanas laiku; (6) risinājums, lai arī ilgtspējīgs, nevarētu efektīvi reaģēt uz pašreiz noteiktajām sankcijām resursu trūkuma un neesošā normatīvā regulējuma dēļ; (7) šāds risinājums nesasniegtu efektivitātes principa virsmērķi un (8) radītu nesamērīgu slogu uz Ārlietu ministriju un Latvijas Banku.

3) Viena kompetentā iestāde: Finanšu izlūkošanas dienests

Šāda risinājuma gadījumā tiktu izveidota pilnībā centralizēta sistēma, neveidojot jaunu iestādi. Visus lēmumus par izņēmumiem un/vai atļaujām pieņemtu viena iestāde, tādējādi nodrošinot vienveidību un efektivitāti. Uzņemoties lēmumu pieņemšanu par konkrētu maksājumu veikšanu, nebūtu jāveic grozījumi Latvijas Bankas darbību regulējošos normatīvajos aktos, kas papildus jāsaskaņo ar Eiropas Centrālo banku.

Šādā risinājumā jautājumi, kas neietilptu Finanšu izlūkošanas dienesta (turpmāk arī – FID) kompetencē, būtu stratēģiskas nozīmes preču aprites licenču izdošana, ko izdod Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja.

Vienlaikus jāņem vērā, ka ievērojami pieaugtu FID darba apjoms, kas prasītu papildu resursus, jaunas štata vietas un līdz ar to papildu līdzekļus no valsts budžeta. Šādas sistēmas ietvaros lēmumu pieņemtu viena kompetentā iestāde, taču saturiski joprojām varētu rasties nepieciešamība pieprasīt informāciju no konkrētu nozaru pārstāvošām iestādēm, piemēram, enerģētikas, kultūras mantojuma, vides aizsardzības, lauksaimniecības un citām, kas varēs izvērtēt konkrēta izņēmuma piemērošanas nepieciešamību atbilstoši Latvijas interesēm un privātpersonas pamatvajadzībām. FID tiesības pieprasīt informāciju no nozares pārstāvošām iestādēm būtu jāietver grozījumos likumā. Tāpat normatīvajos aktos jāparedz pienākums institūcijām, kas atbildīgas par valsts publisko reģistru vešanu, ziņot FID par iesaldētajiem resursiem.

Vienlaikus FID kļūtu par galveno saziņas punktu starp privātpersonām un valsts iestādēm jautājumos par sankciju piemērošanu. Ārlietu ministrijas ieskatā, iestādes izdotie lēmumi būtu administratīvi akti, līdzīgi kā Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas lēmumi. Lēmumi būtu saistoši izpildei ikvienai atbildīgajai institūcijai, tos būtu iespējams pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus šāda risinājuma izveide ir laikietilpīga.

Tomēr Ārlietu ministrija uzskata, ka minētais risinājums būtu visefektīvākais modelis, jo tas nodrošinātu, ka visos jautājumos par sankciju ieviešanu būtu viens sākotnējais saziņas punkts un viena galvenā iestāde, kas lemtu par jautājumiem. Tādējādi šāds rīcības modelis atvieglotu un vienkāršotu saziņu starp privāto un publisko sektoru.

Izvērtējot procesu, kādā FID lemtu par izņēmumu piemērošanu, Ārlietu ministrija uzskata, ka pirmšķietami tas būtu administratīvais process iestādē, kas norisinātos šādi:

1. Procesu par atļauju piemērot izņēmumu uzsāk persona pirms konkrētu darbību uzsākšanas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu FID.

2. Persona iesniegumam pievieno apliecinošus dokumentus, no kuriem iespējams konstatēt ES regulās paredzēto izņēmumu pieļaujamību.

3. Pieņemot lēmumu, FID ņem vērā sankciju noteikšanas mērķi, atbilstību nacionālajām interesēm, atbilstību starptautiskajām interesēm, nepieciešamību nodrošināt pamatvajadzības, izņēmuma paredzēšanas mērķi un citus faktorus, kas var ietekmēt lēmuma būtību.

4. Iegūstot informāciju, FID būtu tiesīga izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Ja nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem. Vienlaikus, izstrādājot grozījumus normatīvajos aktos, kā arī, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmo daļu, tiks izvērtēta iespēja paredzēt papildus nepieciešamos informācijas izgūšanas veidus.

5. Attiecīga lēmuma pamatošanai, FID var lūgt attiecīgo nozaru iestāžu vērtējumu, ja tāds nepieciešams, piemēram, nacionālo interešu noteikšanai.

6. Lēmums par atļaujas vai izņēmuma piemērošanu būtu administratīvs akts (satura izvēles administratīvais akts), kuru būtu iespējams pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

7. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam lēmuma pārsūdzēšana apturētu tā darbību.

Ikvienam jāņem vērā, ka izņēmumu piemērošana un atļauju izsniegšana ir ES tiesību aktos ietverta valsts prerogatīva. Atļauju izsniegšana nevar tikt uzskatīta par pašsaprotamu.

Minētā procedūra neattiektos uz gadījumiem, kad izņēmuma piemērošanai ES tiesību akti nenosaka nepieciešamību saņemt kompetentās iestādes atļauju, piemēram, darījumam ir jāatbilst ES tiesību aktā noteiktajiem kritērijiem, ko pierāda ar darījumu apliecinošiem dokumentiem. Šādi gadījumi nebūtu izskatāmi FID, jo atbilstību noteiktajām importa, eksporta vai citām prasībām noteiktu iestāde, kuras tiešā kompetencē ir attiecīgo procedūru kontrole. Muitas kontrolē paredzēto darbību gadījumā tā ir Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde.

Vienlaikus Ārlietu ministrija uzskata, ka apstiprinot šādu modeli, būtu jāvērtē iespēja papildus paplašināt FID funkcijas sankciju ievērošanas jautājumos. Tādējādi FID tiktu noteikts kā nacionālā kompetentā iestāde sankciju izpildē Latvijā. Atbilstoši šādam modelim FID kompetencē papildus atļauju izsniegšanai sankciju izņēmumu piemērošanai ietilptu arī (1) atbildēšana uz privātā sektora un valsts iestāžu jautājumiem par sankciju ieviešanu un piemērošanu; (2) lēmumu pieņemšana par līdzekļu iesaldēšanu, tas ir, noteiktu personu atzīšana par sankcijām pakļautām personām un saistošu lēmumu izdošana privātajam un publiskajam sektoram par šo personu līdzekļu iesaldēšanu; (3) starpinstitucionālu darba grupu vadīšana sankciju ieviešanas jautājumos; (4) koordinācija ar Ārlietu ministriju par sankciju piemērošanas efektivitāti, praktiskajiem izaicinājumiem, aktuālajiem problēmjautājumiem; (5) sankciju semināru organizēšana un vadīšana (6) saziņa ar publisko sektoru par sankciju ieviešanu; (7) informatīvo materiālu (biežāk uzdotie jautājumi, vadlīnijas) sagatavošana.

Ieguvumi šādai pieejai: (1) viena institūcija, kas izskata gandrīz visus lūgumus atļauju saņemšanai, nodrošinot vienveidīgu lēmumu pieņemšanu un novēršot potenciālu sadrumstalotību; (2) sistēma būtu skaidra un saprotama ikvienai personai; (3) tiktu nodrošināta efektīva valsts pārvaldes resursu izmantošana; (4) veicinātu starpinstitucionālu un pārrobežu sadarbību; (5) lēmumus pieņemtu politiski neitrāla valsts pārvaldes iestāde; (6) risinājums būtu ilgtspējīgs; (7) šādu risinājumu būtu iespējams visvienkāršāk pilnveidot nākotnē, ja būtu nepieciešams precizēt FID kompetences sankciju jautājumos; (8) sasniegtu efektivitātes principa virsmērķi un balansu starp nepieciešamo ieguldījumu un ieguvumu; (9) risinājums atbilstu labas pārvaldības principam.

Trūkumi šādai pieejai: (1) nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā; (2) nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta; (3) nepieciešams laiks papildus ekspertu piesaistei; (4) varētu būtu nepieciešams iegūt papildu informāciju no nozaru iestādēm, lūdzot atzinumus un vērtējumu; (5) lēmumu nepieņemtu iestāde, kuras kompetencē atbilstoši tās funkcijām ir saturiskais jautājums; (6) risinājums, lai arī ilgtspējīgs, šobrīd nespētu reaģēt uz esošo situāciju.

V. IETEKME UZ VALSTS BUDŽETU

15. Ārlietu ministrija, sagatavojot finanšu aprēķinu, ņem vērā katra no piedāvātajiem rīcības modeļiem ietekmi uz valsts budžetu un potenciāli nepieciešamos līdzekļus to izpildei. Šī izvērtējuma pamatā uzsvars galvenokārt ir uz nepieciešamajiem papildu līdzekļiem no valsts budžeta risinājumu praktiskai ieviešanai, tas ir, jaunu amata vietu izveidei, darbinieku kompetences stiprināšanai, jaunas iestādes izveidei utml. Piedāvātajos risinājumos divu kompetento iestāžu – Ārlietu ministrijas un Latvijas Bankas – gadījumā, Ārlietu ministrijā būtu jāizveido divas papildus otrā sekretāra līmeņa amata vietas, piešķirot papildus finansējumu atlīdzībai. Nosakot FID par kompetento iestādi, būtu nepieciešamas jaunas amata vietas, infrastruktūras un citu resursu būtiska palielināšana, ņemot vērā, ka tiktu paplašinātas FID funkcijas sankciju izpildē.

16. Tomēr, ņemot vērā, ka vairākiem risinājumiem ietekme uz valsts budžetu varētu potenciāli būt līdzīga, piemērotākā risinājuma izvēle, Ārlietu ministrijas ieskatā, būtu jābalsta arī uz tādiem apsvērumiem kā valsts pārvaldes noslodzes pieaugums, efektīva esošo resursu izmantošana, personai draudzīgas sistēmas izveide, kas nodrošinātu saprotamu lēmumu pieņemšanu un skaidru to pārsūdzības kārtību.

euro

VI. PIEMĒROTĀKAIS RISINĀJUMS

17. Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu ir izveidota pilnībā vai daļēji decentralizēta sankciju ieviešanas un līdz ar to arī izņēmumu/atļauju noteikšanas sistēma. Proti, pilnībā vai daļēji decentralizēta sistēma ir 22 no 27 ES dalībvalstīm², pilnībā centralizētu sistēmu izveidojot tikai Čehijā, Horvātijā, Kiprā, Maltā un Somijā. Tomēr citu valstu prakse nav nedz viennozīmīgi par labu vienam vai otram modelim, nedz izšķiroša Latvijas nacionālajā tiesību sistēmā. Tādēļ, izvērtējot piemērotāko risinājumu ES sankciju efektīvai un skaidrai piemērošanai Latvijā, secināms, ka, ņemot vērā sankciju jautājumu saturiski plašo loku, skaidra un pamatota lēmuma pieņemšanai nepieciešams piesaistīt ne tikai sankciju speciālistus, bet arī var rasties nepieciešamība lūgt viedokli konkrētās nozares kompetentajai institūcijai. Vienlaikus nepieciešams radīt skaidru institucionālo sistēmu, kas būtu saprotama ikvienai personai un spētu novērst kazuistisku lēmumu pieņemšanu. Decentralizētā sistēma, kas Latvijā tiek piemērota sankciju ievērošanas uzraudzībā, šobrīd nav pietiekami efektīva un ilgtspējīga.

Tā vietā līdzšinējā pieredze sankciju piemērošanā norāda, ka ir nepieciešama viena iestāde, kurā vērsties saistībā ar sankciju izņēmumu piemērošanas jautājumiem. Latvijas nacionālā tiesību sistēma ir pierādījusi, ka valsts mērogā visefektīvāk konkrētus lēmumus ir pieņemt, ja viss jautājumu tvērums ietilpst vienas institūcijas kompetencē. Šāds modelis nodrošina, ka tiek novērsti dalītas kompetences pamatprincipi, kas sevi pierādījuši, kā neefektīvi.

18. Proti, no iepriekš iezīmētajiem potenciālajiem risinājumiem sankciju un no tām paredzēto izņēmumu un/vai atļauju piemērošanai, Ārlietu ministrijas ieskatā, vispiemērotākais, efektīvākais un saturiski labākais risinājums, kas visvairāk atbilstu izvirzītajiem pamatprincipiem un spētu ilgtspējīgi novērst šobrīd faktiski radušās problēmas minēto izņēmumu piemērošanai, būtu attiecībā uz ES tiesību aktos pieļauto izņēmumu un atļauju piemērošanu noteikt Finanšu izlūkošanas dienestu par kompetento iestādi, kura kompetencē būtu lēmumu pieņemšana visu Eiropas Savienības sankcijās paredzēto izņēmumu piemērošanā, pārņemot arī lēmumu pieņemšanu par atļauju piešķiršanu konkrētu maksājumu veikšanai. Ārlietu ministrijas ieskatā, vienas iestādes noteikšana kopumā visefektīvāk spētu reaģēt uz de facto decentralizētās sistēmas radītājām problēmām un neskaidrībām. Ievērojot līdzšinējo darbību, piekļuvi resursiem, pieredzi sadarbībā starp dažādām iestādēm un pārrobežu sadarbībā, šāda sistēma novērstu dažādas un kazuistiskas prakses izveidošanos, tā būtu sankciju subjektam vissaprotamākā un pieejamākā, kā arī nodrošinātu līdzsvaru starp sasniedzamajiem mērķiem un nepieciešamajiem resursiem un izmaiņām pašreizējā sistēmā ne tikai attiecībā uz nepieciešamajiem papildus līdzekļiem no valsts budžeta, bet arī esošo resursu praktiskai un efektīvai izmantošanai. Tāpat risinājums nodrošinātu, ka iestāde būtu ilgtspējīga, ātri un vienkārši pielāgojama jauniem izaicinājumiem un nodrošinātu šī ziņojuma izklāstīto pamatprincipu ievērošanu praksē. Ārlietu ministrija uzskata, ka, ņemot vērā nepieciešamību paredzēt papildus līdzekļus valsts budžetā, kā arī nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, risinājuma ieviešana būtu iespējama sākot ar 2024.gada 1.janvāri. Vienlaikus jāapzinās, ka FID būs nepieciešams pārejas periods pēc budžeta līdzekļu saņemšanas, lai faktiski sāktu pildīt tam piešķirtās papildus funkcijas. Pēc konceptuālā ziņojuma pieņemšanas Ārlietu ministrija varētu sagatavot un Ministru kabinetā iesniegt likumprojektu "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" (grozījumi prognozējami vismaz Sankciju likuma 10. un 13.pantā), kā arī citos saistītos normatīvos aktos, ja tas būs nepieciešams FID funkciju paplašināšanai.

Vienlaikus, FID pieņemot arī lēmumus par konkrētu maksājumu veikšanu, tiek atrisināta pašlaik pastāvošā situācija, ar ko saskaras Latvijas Banka, kur jautājumi par atļaujām konkrētu maksājumu veikšanai ir saistīti ar izvērtējumu par sankcijām pakļauto personu lūgumos ietverto pamatojumu atbilstību ES tiesību aktos paredzētajiem izņēmumiem. Piemēram, sankcijām pakļauto personu pamatvajadzību nodrošināšanai, kas ietver medicīnas, juridiskos pakalpojumus, īpašuma uzturēšanu. FID, uzņemoties lēmumu pieņemšanu konkrētu maksājumu veikšanai, būtu būtiski nodot Latvijas Bankas līdzšinējo pieredzi, zināšanas un izstrādātās procedūras. Attiecībā uz minēto un, ņemot vērā jomu, kurās ES tiesību aktos paredzēti izņēmumi, loku, FID būtu jāparedz iespēja konsultēties ar nozari kompetentajām institūcijām.

Vienlaikus būtu jāizvērtē iespēja, ka gadījumos, kuriem būtu nepieciešama politiska izšķiršanās par noteikta lēmuma pieņemšanu, FID var lūgt Ārlietu ministriju vērsties Ministru kabinetā, lai tiktu pieņemts politiska līmeņa lēmums.

19. Saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju FKTK (pašreiz Latvijas Banka) no 2022.gada februāra līdz 2022.gada 31.decembrim izskatījusi 564 privātpersonu iesniegumus, 333 elektroniskā pasta vēstules par sankciju jautājumiem, 234 banku iesniegumus, pamatojoties uz kuriem FKTK lēmusi par 127 atļauju izsniegšanu. Minētajā skaitā nav iekļauti telefona zvanu jautājumi un sūdzības par finanšu tirgus dalībniekiem, kas saistītas ar sankciju regulējuma piemērošanu.

2022.gada februārī, kad FKTK sāka saņemt ievērojami palielinātu skaitu iesniegumus, FKTK tika izveidota darba grupa 4 pilna laika darbinieku sastāvā, kuru slodzes sadalījums bija šāds:

• atļauju izsniegšana un skaidrojumu izsniegšana – 2,5 pilna laika darbinieki;

• statistikas datu apkopošana – 0,5 pilna laika darbinieki;

• sūdzību izskatīšana un atbildes uz elektroniskā pasta vēstulēm – 1 pilna laika darbinieks.

Atsevišķu jautājumu risināšanai iesaistīti arī citi darbinieki.

Šobrīd FKTK/Latvijas Bankā ir mazinājies ar sankciju jautājumiem saistītu iesniegumu skaits. Latvijas Bankā ar sankciju jautājumiem strādā trīs pilna laika darbinieki, ir likvidēta sankciju jautājumiem paredzētā elektroniskā pasta adrese.

Ārlietu ministrija 2022.gadā ir saņēmusi aptuveni 1500 informācijas pieprasījumus un vairāk par 1000 telefona zvanus no privātpersonām, ar lūgumiem sniegt skaidrojumus par sankcijām. 2021. gadā Ārlietu ministrijā tika saņemti aptuveni 120 informācijas pieprasījumi. Šobrīd saņemto pieprasījumu skaits ir ievērojami samazinājies.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka saņemto iesniegumu un jautājumu skaits samazinās, tādēļ paredzams, ka FID saņemto pieteikumu skaits būs mazāks nekā 2022.gadā FKTK/Latvijas Bankā un Ārlietu ministrijā saņemto pieteikumu skaits.

Vienlaikus ir iespējams, ka sākotnēji FID saņemtu vairāk informācijas pieprasījumus un lūgums saņemt atļaujas. Tādēļ sākotnēji darba apjoms varētu būt lielāks, bet, ņemot vērā Latvijas Bankas un Ārlietu ministrijas pieredzi, ar laiku tam vajadzētu mazināties.

Papildus jāņem vērā, ka pēc vienas iestādes jeb FID noteikšanas var izveidoties situācija, kad privātpersonas aktīvāk mēģinās izmantot situāciju, lai vērstos pēc atļauju saņemšanas, kas nozīmēs sākotnēji lielāku darba apjomu.

Atļaujas par citiem ES tiesību aktos paredzētajiem sankciju izņēmumiem, par kuriem lēmumus pieņemtu FID, līdz šim nav izsniegtas. Vienlaikus līdzšinējā pieredze norāda, ka lūgumi piemērot šādus izņēmumus ir salīdzinoši reti un biežāk saistīti ar nepieciešamību skaidrot noteiktos ierobežojumus.

20. Nosakot FID par kompetento iestādi lēmumu pieņemšanai un atļauju izsniegšanai par ES tiesību aktos paredzēto izņēmumu piemērošanu, lai nodrošinātu informācijas apriti starp iestādēm, kas nepieciešama gan sankciju politikas īstenošanai, gan sankciju piemērošanas procesā, būtu lietderīgi ieviest speciālistu īstermiņa pārcelšanu no Ārlietu ministrijas uz FID un otrādi. Vienlaikus būtu jāvērtē, vai nepieciešams arī citu iestāžu un institūciju pārstāvju īstermiņa pārcelšana uz FID. Šāds risinājums ļautu operatīvi risināt jautājumus, kuros pēc būtības ir nepieciešama šo institūciju ekspertīze. Papildus jāvērtē, ka būtu FID būtu jāparedz tiesības pieprasīt informāciju atbilstoši kompetencei no jebkuras valsts institūcijas par jautājumiem, kas ir konkrētās institūcijas kompetencē (piemēram, Klimata un enerģētikas ministrija, Valsts vides dienests, Civilās aviācijas aģentūra u.tml.).

21. Ievērojot iepriekš izklāstīto potenciālo pieprasījumu apjomu, kā arī vērtējot jautājumu par plašākas kompetences noteikšanu FID, vērā ņemama citu valstu pieredze, kurās izveidots līdzīgs modelis sankciju piemērošanā, lai plānotu nepieciešamo darbinieku skaitu, budžeta līdzekļus un citus nepieciešamos resursus. Kā piemēru var norādīt Lietuvas par finanšu izlūkošanu atbildīgo iestādi, kurā ar sankciju piemērošanas jautājumiem strādā 15 darbinieki, bet saņemto pieprasījumu apjoms pārsniedz to efektīvas apstrādes iespējas, kas liek piesaistīt arī citu struktūrvienību resursus šo jautājumu risināšanai. Līdz ar to atbilstoši FID veiktajai izpētei un vērtējuma iestādē būtu nepieciešamas 19 jaunas amata vietas, kurās ietilpst atsevišķas struktūrvienības vadītājs, sankciju jautājumu speciālisti, juristi, administratīvais personāls, informācijas tehnoloģiju uzturētāji.

Atbilstoši Latvijas Bankas sniegtajai informācijai atļauju, kas šobrīd ir Latvijas Bankas kompetencē, sniegšanai ir atvēlētas 3 amata vietas. Šīs funkcijas pārņemšanai arī FID būtu nepieciešamas 3 amata vietas. Savukārt citu atļauju sniegšanai ir sarežģīti prognozēt iespējamo darba apjomu, jo ir vairāk nekā 30 dažādu iespējamu sankciju izņēmumu. Secināms, ka šādu atļauju sniegšanai FID nepieciešamas vismaz tik pat amata vietas, cik attiecībā uz atļauju sniegšanu maksājumu veikšanai, proti, 3 amata vietas.

Ņemot vērā, ka FID sankciju jomā izdotie lēmumi par izņēmumu piemērošanu būtu administratīvi akti, tos būtu iespējams pārsūdzēt tiesā. Ņemot vērā, ka atļaujas par ES tiesību aktos paredzētajiem sankciju izņēmumiem līdz šim nav izsniegtas, pašlaik nav iespējams prognozēt, potenciālo pārsūdzību skaitu un attiecīgo slodzi tiesām.

Tāpat FID kompetencē ietilptu arī atbildēšana uz informācijas pieprasījumiem un telefona zvaniem ar lūgumiem sniegt skaidrojumus par sankcijām, kā arī publisko tiesību subjektu darba koordinācija sankciju jomā. Šo funkciju veikšanai būtu nepieciešamas 5 amata vietas, t.sk. juristiem.

FID funkciju lokā ietilptu arī sankciju apmācību organizēšana un vadīšana, informatīvo materiālu par sankciju piemērošanu un izpildi izstrāde un publicēšana, kā arī saziņa ar ārvalstu institūcijām (t.sk. ES iestādēm) par sankciju piemērošanu un izpildi Latvijā. Vienlaikus FID kļūtu par informācijas saņemšanas centru jautājumos par sankciju izpildi (iesaldētie līdzekļi, ekonomiskie resursi, piešķirtās atļaujas, saņemtie ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem u.tml.), kas ietvertu nepieciešamību pēc visaptverošas statistikas informācijas apkopošanas un sistēmiskas uzturēšanas. Šo funkciju veikšanai būtu nepieciešamas papildu 5 amata vietas.

Tāpat jauno funkciju veikšanai sankciju jomā FID nepieciešamas 3 papildu amata vietas administratīvā bloka uzturēšanai – lietveža amats un 2 informācijas tehnoloģiju speciālisti.

Šādu cilvēkresursu apjomu pamato arī līdzšinējā Lietuvas, Igaunijas un Čehijas finanšu izlūkošanas vienību pieredze, uzņemoties kompetento iestāžu lomu sankciju jomā nacionālajās tiesību sistēmās. Šo valstu finanšu izlūkošanas vienību līdzšinējā pieredze liecina, ka pilnvērtīgai sankciju centrālās iestādes funkciju veikšanai būtu nepieciešamas 20–25 amata vietas.

FID amatu sadalījumā ietvertajās amata vietās tiek iekļauti arī no jauna izveidojamo struktūrvienību vadītāju amata vietas. Ņemot vērā minēto, uzņemoties nacionālās kompetentās iestādes lomu sankciju jautājumos Latvijā, FID būtu nepieciešamas papildu 19 jaunas amata vietas. Nepieciešamās papildus amata vietas tiktu nodrošinātas, nepalielinot Iekšlietu ministrijai noteikto kopējo amata vietu skaitu, to īstenotu samazinot budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" plānoto amata vietu skaitu par 19 amata vietām.

Detalizēts papildu nepieciešamo izdevumu aprēķins budžeta programmā 43.00.00 "Finanšu izlūkošanas dienesta darbība" pievienots šī konceptuālā ziņojuma II pielikumā.

22. Ņemot vērā, ka šī mehānisma izveidei nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos un jāparedz papildus valsts budžeta līdzekļi, būtu jālemj par rīcību no ES noteiktajām sankcijām paredzēto izņēmumu piemērošanai un atļauju izsniegšanai līdz risinājuma faktiskās ieviešanas brīdim. Ņemot vērā, ka lielākajai daļai iestāžu Latvijā normatīvajos aktos nav noteikta kompetence pieņemt lēmumus ES sankcijās noteikto izņēmumu piemērošanai, atbilstoši Ārlietu ministrijas iepriekšējās rindkopās izvērtētajiem potenciālajiem risinājumiem un to ieguvumiem un trūkumiem, iespējams secināt, ka vienīgais risinājums būtu šobrīd de facto pastāvošās sistēmas saglabāšana. Tāpat līdz risinājuma ieviešanas brīdim būtu jāsaglabā šobrīd pastāvošā kārtība attiecībā uz atļauju izsniegšanu konkrētu maksājumu veikšanai, ko veic Latvijas Banka.

1. tabula

Iekšlietu ministrija
Finanšu izlūkošanas dienestam
budžeta programma 43.00.00 "Finanšu izlūkošanas dienesta darbība"
papildu nepieciešamo izdevumu aprēķins