Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) starptautiskās sankcijas — atbilstoši starptautiskajām tiesībām attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi, kurus pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācija vai Eiropas Savienība, vai cita starptautiskā organizācija, kuras dalībvalsts ir Latvija, un kuri ir tieši piemērojami vai ieviesti Latvijā šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) nacionālās sankcijas — atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi, kurus šajā likumā paredzētajā kārtībā noteicis Ministru kabinets;

3) (izslēgts ar 08.12.2023. likumu);

4) sankciju subjekts — starptautisko publisko tiesību subjekts, fiziskā vai juridiskā persona vai cits identificējams subjekts, attiecībā uz kuru noteiktas vai uz kuru attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas;

5) (izslēgts ar 08.12.2023. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. un 08.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

2. pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas, nosakot nacionālās sankcijas vai arī šajā likumā noteiktajos gadījumos piemērojot Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.

(2) Likums attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas.

(21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. un 08.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

3.pants. Nacionālo sankciju noteikšana

Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz ārlietu ministra vai Nacionālās drošības padomes priekšlikumu var noteikt nacionālās sankcijas, ja tas nav pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, kas izriet no Latvijas dalības starptautiskā organizācijā, un ja tas nepieciešams, lai sasniegtu kādu no šādiem mērķiem:

1) panākt mieru vai novērst starptautiskos noziegumus vai cilvēktiesību pārkāpumus ārpus Latvijas teritorijas;

2) novērst kaitējumu Latvijas ārpolitiskajām interesēm vai nacionālajai drošībai;

3) cīnīties pret starptautisko terorismu vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu (turpmāk arī — proliferācija);

4) novērst tādu darbību attaisnošanu vai aicināšanu uz tādām darbībām, kas vērstas pret šā panta 1.—3.punktā minētajiem mērķiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 13.06.2019.  likumu, kas stājas spēkā 04.07.2019.)

3.1 pants. Starptautisko sankciju ierosināšana

(1) Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz ārlietu ministra vai Nacionālās drošības padomes priekšlikumu, var ierosināt starptautisko sankciju noteikšanu atbilstoši Latvijas Republikas kā Eiropas Savienības vai Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts tiesībām.

(2) Starptautisko sankciju ierosināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2019.)

4.pants. Nacionālo sankciju veidi

Latvijā var noteikt šādas nacionālās sankcijas:

1) finanšu ierobežojumi;

2) civiltiesiskie ierobežojumi;

3) ieceļošanas ierobežojumi;

4) stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi;

5) tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

5. pants. Finanšu un civiltiesiskie ierobežojumi

(1) Ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, visām personām atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma veikt šādas darbības:

1) iesaldēt visus finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, tai skaitā tos finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas nodoti trešām personām;

2) liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem;

3) nesniegt sankciju subjektam (tai skaitā izmantojot pilnvarojumu) starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu pakalpojumus.

(2) Sankciju subjektam, attiecībā uz kuru noteikti civiltiesiskie ierobežojumi, atbilstoši šiem ierobežojumiem ir aizliegts iegūt un atsavināt ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, uz kurām publiskajos reģistros reģistrējamas, nostiprināmas vai publiskojamas īpašuma tiesības vai citas mantiskās tiesības.

(3) Publiskajos reģistros aizliegts reģistrēt vai nostiprināt šā panta otrajā daļā minēto īpašuma tiesību vai citu mantisko tiesību iegūšanu un atsavināšanu.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2019.)

6.pants. Civiltiesiskie ierobežojumi

(Izslēgts ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2019.)

7.pants. Ieceļošanas ierobežojumi

Sankciju subjektam, attiecībā uz kuru noteikts ieceļošanas ierobežojums, ir aizliegts ieceļot un uzturēties Latvijā vai šķērsot Latvijas teritoriju tranzītā.

8.pants. Stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi

Ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikts ieroču embargo vai citu preču importa, eksporta, tranzīta vai starpniecības pakalpojumu aizliegums, privāto vai publisko tiesību subjektam ir aizliegts sankciju subjektam pārdot, piegādāt, nodot, eksportēt vai kā citādi atsavināt noteikta veida stratēģiskas nozīmes preces vai citas likumā noteiktās preces vai ļaut piekļūt tām.

9.pants. Tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi

Privāto tiesību subjektam ir aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām nacionālajās sankcijās noteiktā teritorijā vai sankciju subjektu, attiecībā uz kuru noteikti tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

10.pants. Izņēmumu piemērošana sankciju izpildē

(1) Ja starptautiskās vai nacionālās sankcijas paredz noteiktus izņēmuma gadījumus sankciju izpildē, Finanšu izlūkošanas dienests pēc pamatota rakstveida iesnieguma, ko iesniedzis sankciju subjekts vai persona, kas vēlas veikt darbības, uz kurām attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, var pieņemt lēmumu par šādu izņēmumu piemērošanu, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus. Rakstveida iesnieguma iesniedzējam ir pienākums iesniegumā norādīt izņēmuma piemērošanas nepieciešamību un juridisko pamatojumu un iesniegumam pievienot izņēmuma piemērošanu pamatojošus dokumentus un informāciju.

(11) Rakstveida iesniegumus attiecībā uz darbībām ar precēm, kuru apriti regulē Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums, un ar humāniem apsvērumiem saistītiem izņēmuma gadījumiem izskata un lēmumu pieņem Ārlietu ministrija.

(12) Lēmumu par sankciju izņēmumiem ārkārtas situācijās aviācijas jomā pieņem Civilās aviācijas aģentūra. Lēmumu par ārkārtas situācijām kuģošanas jomā pieņem ostas kapteinis.

(13) Īpašos ar nacionālo drošību saistītos jautājumos lēmumu par starptautisko vai nacionālo sankciju izņēmumu piemērošanu pieņem Ministru kabinets. Priekšlikumu par sankciju izņēmumu iesniedz ārlietu ministrs, pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta ierosinājumu. Ministru kabinets lēmumu pieņem triju mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, Ministru kabinets to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

(14) Ministru kabineta lēmumu par sankciju izņēmumu piemērošanu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa triju tiesnešu sastāvā lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(2) Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieprasīt lēmuma pieņemšanai par izņēmumu piemērošanu starptautisko vai nacionālo sankciju izpildē nepieciešamo informāciju no iesnieguma iesniedzēja, jebkuras publiskas personas institūcijas atbilstoši tās kompetencei, privātpersonām un šajā likumā noteikto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajiem subjektiem. Informāciju sniedz septiņu darbdienu laikā vai, ja pieprasījumā norādīta steidzamība, — triju darbdienu laikā no informācijas pieprasījuma saņemšanas dienas.

(21) Finanšu izlūkošanas dienesta lēmumu par izņēmumu piemērošanu var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniekam. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktie ierobežojumi attiecībā uz sankciju subjekta īpašumā vai valdījumā esošām ķermeniskām vai bezķermeniskām lietām nav šķērslis piedziņas vēršanai uz šādām lietām, izpildot tiesu un citu institūciju nolēmumus.

(4) Finanšu izlūkošanas dienests var ļaut atbrīvot konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai arī darīt tos pieejamus, ja attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir vajadzīgi, lai segtu sankciju subjektu pamatvajadzības. Ministru kabinets nosaka sankciju subjektu pamatvajadzību segšanai nepieciešamo izdevumu noteikšanas principus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

11.pants. Sankciju ieviešana, noteikšana un izpilde

(1) Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas un Eiropas Savienības regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijas Republikā.

(11) Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas par sankciju noteikšanu, grozīšanu vai atcelšanu pieņemšanas Ārlietu ministrija šo informāciju nekavējoties paziņo Finanšu izlūkošanas dienestam un šā likuma 13. pantā minētajām uzraudzības institūcijām un publicē savā tīmekļvietnē, kā arī informāciju par rezolūcijas pieņemšanu, grozīšanu vai atcelšanu un minēto rezolūciju ne vēlāk kā nākamajā darbdienā nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Ministru kabinets var izdot noteikumus par starptautisko sankciju ieviešanu, ja ir noteiktas starptautiskās sankcijas, kas nav tieši piemērojamas.

(3) Ministru kabinets var izdot noteikumus par nacionālo sankciju noteikšanu, ja tiek konstatēts kāds no šā likuma 3.pantā minētajiem pamatiem. Ar Ministru kabineta noteikumiem noteiktās nacionālās sankcijas tiek attiecinātas uz konkrētiem sankciju subjektiem ar Ministru kabineta rīkojumu, kurā ir ietverts sankciju subjektu saraksts. Ministru kabineta rīkojums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi. Pēc rīkojuma parakstīšanas Ārlietu ministrija nekavējoties par to paziņo Finanšu izlūkošanas dienestam un šā likuma 13. pantā minētajām uzraudzības institūcijām. Rīkojums tiek publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" nākamajā darbdienā pēc tā parakstīšanas.

(4) Ministru kabinets nosaka vispārēju starptautisko vai nacionālo sankciju izpildes kārtību.

(5) Ministru kabinets nosaka atsevišķu kārtību, kādā izpildāmas nacionālās sankcijas, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 3.panta 3.punktu.

(6) Ministru kabinets nosaka finanšu tirgus dalībniekiem kritērijus, pēc kādiem noteikt Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras būtiski ietekmē finanšu tirgus dalībnieku vai finanšu tirgus intereses.

(7) Ministru kabinets nosaka finanšu tirgus dalībniekiem prasības attiecībā uz sankciju piemērošanu, ja šie ierobežojumi izriet no tādām Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē finanšu tirgus dalībnieku vai finanšu tirgus intereses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018., 16.06.2019. un 08.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

11.1 pants. Sankciju piemērošana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā

(1) Pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai tā pārstāvis attiecībā uz pretendentu, kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, pārbauda, vai attiecībā uz šo pretendentu, tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, vai personālsabiedrības biedru, tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, ja pretendents ir personālsabiedrība, ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas. Ja attiecībā uz pretendentu vai kādu no minētajām personām noteiktās starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas kavēs līguma izpildi, pretendents ir izslēdzams no dalības līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

(2) Ja pasūtītājs atbilstoši normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā ir paredzējis iespēju veikt tiešus maksājumus apakšuzņēmējam, šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi veic arī attiecībā uz pretendenta norādīto apakšuzņēmēju, tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt apakšuzņēmēju darbībās, kas saistītas ar filiāli, vai personālsabiedrības biedru, tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, ja apakšuzņēmējs ir personālsabiedrība. Ja attiecībā uz šādu apakšuzņēmēju vai kādu no minētajām personām noteiktās starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas kavēs līguma izpildi, attiecīgais pretendents ir izslēdzams no dalības līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, ja tas 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas nav šādu apakšuzņēmēju nomainījis saskaņā ar normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteikto kārtību.

(3) Pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai tā pārstāvis šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās ziņas par Latvijas Republikā reģistrētu pretendentu un apakšuzņēmēju iegūst no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai tā pārstāvis attiecībā uz ārvalstī reģistrētu šā panta pirmajā daļā minēto pretendentu un šā panta otrajā daļā minēto apakšuzņēmēju, nosakot informācijas sniegšanas termiņu, ne īsāku par 10 darbdienām pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas, pieprasa, lai tie iesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentās institūcijas izziņu, kurā norādītas šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajai pārbaudei nepieciešamās ziņas par pretendentu un apakšuzņēmēju, tai skaitā ziņas par šāda pretendenta un apakšuzņēmēja patieso labuma guvēju vai ziņas par to, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams. Ja šāda izziņa netiek izsniegta, minēto dokumentu var aizstāt ar zvērestu vai, ja zvēresta došanu attiecīgās valsts normatīvie akti neparedz, — ar paša pretendenta vai šā panta otrajā daļā minētā apakšuzņēmēja apliecinājumu kompetentai izpildvaras vai tiesu varas iestādei, zvērinātam notāram vai kompetentai attiecīgās nozares organizācijai to reģistrācijas valstī. Pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai tā pārstāvis šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajai pārbaudei nepieciešamās ziņas attiecībā uz ārvalstī reģistrētu pretendentu vai apakšuzņēmēju var iegūt arī patstāvīgi.

(5) Iepirkuma līgumā, vispārīgās vienošanās dokumentā, partnerības iepirkuma līgumā vai koncesijas līgumā paredz pasūtītāja, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, publiskā partnera vai tā pārstāvja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izpildes, ja līgumu nav iespējams izpildīt tādēļ, ka ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.

(13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. un 08.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

11.2 pants. Sankciju piemērošana Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā

(1) Eiropas Savienības fondu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības sadarbības iestāde, starpniekinstitūcija vai apsaimniekotājs, vai cita normatīvajos aktos par Eiropas Savienības fondu ieviešanu vai ārvalsts finanšu palīdzības piešķiršanu noteiktā institūcija (turpmāk — atbildīgā institūcija) attiecībā uz projekta iesniedzēju, kuram normatīvajos aktos par attiecīgo Eiropas Savienības fondu vai citu ārvalstu finanšu palīdzību noteiktajā kārtībā būtu apstiprināms projekta iesniegums vai ar kuru būtu slēdzams līgums par projekta īstenošanu, pārbauda, vai attiecībā uz šo projekta iesniedzēju, tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju darbībās, kas saistītas ar filiāli, ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas. Ja atbildīgā institūcija pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas vai pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas konstatē, ka attiecībā uz projekta iesniedzēju vai kādu no minētajām personām ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas, tā izslēdz projekta iesniedzēju no dalības projektu iesniegumu atlasē vai neslēdz līgumu par projekta īstenošanu.

(2) Atbildīgā institūcija pirms maksājuma veikšanas veic pārbaudi un neveic maksājumu, ja minētās pārbaudes rezultātā konstatē, ka attiecībā uz Eiropas Savienības fondu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības finansējuma saņēmēju, tā valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt minēto finansējuma saņēmēju darbībās, kas saistītas ar filiāli, ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas.

(3) Projekta īstenošanas līgumā vai lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par attiecīgo Eiropas Savienības fondu vai citu ārvalstu finanšu palīdzību netiek slēgts projekta īstenošanas līgums, paredz atbildīgās institūcijas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izpildes vai atcelt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja nav iespējams izpildīt līgumu vai īstenot projektu tādēļ, ka ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.

(13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. un 08.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

11.3 pants. Līgumu slēgšana publisko vai privāto tiesību jomā un maksājumu veikšana, ja ir piemērotas sankcijas

(1) Publisko tiesību subjektam ir aizliegts slēgt līgumu publisko vai privāto tiesību jomā, ja ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras ietekmē līguma izpildi.

(2) Publisko tiesību subjektam ir aizliegts veikt maksājumu, ja ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras ietekmē maksājumu.

(13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. un 08.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

12.pants. Ar sankciju noteikšanu un ieviešanu saistītās informācijas aprite

(1) Ārlietu ministrija informē:

1) starptautiskās organizācijas par to noteikto sankciju izpildi Latvijā, kā arī par izņēmumiem, kurus institūcijas piemērojušas saskaņā ar šā likuma 10.pantu;

2) Ministru kabinetu par starptautiskajām sankcijām, to termiņa grozīšanu un atcelšanu;

3) Finanšu izlūkošanas dienestu un šā likuma 13. pantā minētās uzraudzības institūcijas par starptautisko un nacionālo sankciju noteikšanu, šo sankciju grozīšanu vai atcelšanu un sniedz to izpildei nepieciešamo informāciju;

4) sankciju subjektu par nacionālajām sankcijām, kas noteiktas attiecībā uz šo subjektu, un par to atcelšanu;

5) Finanšu izlūkošanas dienestu par šā likuma 10. panta 1.1 daļā minēto izņēmumu piemērošanu.

(2) Finanšu izlūkošanas dienests un šā likuma 13. pantā minētās uzraudzības institūcijas pēc Ārlietu ministrijas pieprasījuma informē to par sankciju izpildi un uzraudzību, ciktāl attiecīgā informācija ir iegūta, izpildot šā likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu prasības. Finanšu izlūkošanas dienests un Ārlietu ministrija regulāri apmainās ar informāciju par sankciju izpildi.

(21) Finanšu izlūkošanas dienests informē Ārlietu ministriju par šā likuma 10. panta pirmajā daļā minēto izņēmumu piemērošanu.

(22) Lai Ārlietu ministrija varētu izpildīt savas saistības pret starptautiskajām organizācijām attiecībā uz to noteiktajām sankcijām, kas tiek piemērotas Latvijā, Finanšu izlūkošanas dienests pēc Ārlietu ministrijas pieprasījuma sniedz tā rīcībā esošo informāciju (tai skaitā par privātpersonām), kas nepieciešama starptautisko un nacionālo sankciju noteikšanai vai kas ir saistīta ar starptautisko sankciju izpildi, ciktāl attiecīgā informācija ir iegūta, izpildot šā likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu prasības. Informāciju pēc minētā pieprasījuma sniedz piecu darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

(3) Ārlietu ministrija ir koordinējošā iestāde par sankciju noteikšanu Latvijā, tai skaitā par saziņu ar starptautiskajām organizācijām un ārvalstu kompetentajām institūcijām.

(4) Finanšu izlūkošanas dienests atbilstoši savai kompetencei sazinās ar ārvalstu kompetentajām institūcijām un starptautiskajām organizācijām.

(5) Ikvienai personai ir pienākums nekavējoties informēt Finanšu izlūkošanas dienestu par starptautisko un nacionālo sankciju izpildi, tai skaitā par jebkādu līdzekļu iesaldēšanu, tiklīdz tā veikta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

12.1 pants. Finanšu izlūkošanas dienesta kompetence

(1) Finanšu izlūkošanas dienests ir kompetentā institūcija starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos tiktāl, ciktāl normatīvie akti nenosaka citādi.

(2) Finanšu izlūkošanas dienests ir kompetentā institūcija cīņā pret starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajam.

(3) Finanšu izlūkošanas dienests analizē starptautisko un nacionālo sankciju jomu regulējošus normatīvos aktus un, ja nepieciešams, sniedz Ārlietu ministrijai priekšlikumus šo normatīvo aktu pilnveidošanai.

(4) Finanšu izlūkošanas dienests pieņem šā likuma 2. panta otrajā daļā noteiktajām personām saistošus lēmumus par starptautisko un nacionālo sankciju izpildi, ja tā rīcībā ir informācija par personas pienākumu izpildīt sankcijas, bet sankcijas nav izpildītas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(5) Ja tiek atceltas pret personu noteiktās starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai mainās sankciju subjekta īpašumtiesības vai kontrole, bet līdzekļi un saimnieciskie resursi nav atbrīvoti, Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības lemt par līdzekļu un saimniecisko resursu atbrīvošanu no iesaldēšanas pēc savas iniciatīvas vai pēc personas iesnieguma saņemšanas.

(6) Finanšu izlūkošanas dienests savā tīmekļvietnē publicē informāciju par sankciju subjektiem un tiem iesaldētajiem finanšu līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem Latvijā, kā arī informāciju par starptautisko un nacionālo sankciju subjektiem.

(7) Finanšu izlūkošanas dienests organizē informatīvus pasākumus un apmācību par sankciju izpildes jautājumiem.

(08.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

13. pants. Starptautisko un nacionālo sankciju izpildes uzraudzības institūcijas

(1) Uzraudzības institūcijas veic visas tās darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu starptautisko un nacionālo sankciju izpildi.

(2) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde uzrauga, lai persona, attiecībā uz kuru saskaņā ar šā likuma 11.pantu noteikts ieceļošanas ierobežojums, tiktu iekļauta to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā ir aizliegta.

(3) (Izslēgta ar 08.12.2023. likumu)

(4) Latvijas Banka:

1) uzrauga starptautiskajās, nacionālajās un finanšu tirgus dalībnieku vai finanšu tirgus būtiski ietekmējošās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijās paredzēto ierobežojumu izpildi attiecībā uz finanšu tirgus dalībniekiem, kuriem šis likums nenosaka citu uzraudzības institūciju;

2) (izslēgts ar 08.12.2023. likumu);

3) nosaka finanšu tirgus dalībniekiem prasības attiecībā uz sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli;

4) (izslēgts ar 08.12.2023. likumu);

5) (izslēgts ar 08.12.2023. likumu).

(41) (Izslēgta ar 08.12.2023. likumu)

(42) Valsts ieņēmumu dienests uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi attiecībā uz tādām personām, kuras tas uzrauga saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu.

(43) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzrauga, kā personas, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, un personas, kuras nodarbojas ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai, izpilda starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteiktos ierobežojumus.

(44) Latvijas Zvērinātu advokātu padome:

1) uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi zvērinātu advokātu darbā;

2) izstrādā kārtību, kurā ir noteikts pasākumu kopums, kas zvērinātam advokātam jāveic šā likuma prasību izpildes nodrošināšanai.

(45) Latvijas Zvērinātu notāru padome:

1) uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi zvērinātu notāru darbā;

2) izstrādā kārtību, kurā ir noteikts pasākumu kopums, kas zvērinātam notāram jāveic šā likuma prasību izpildes nodrošināšanai.

(46) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija:

1) uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darbā;

2) izstrādā kārtību, kurā ir noteikts pasākumu kopums, kas zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai jāveic šā likuma prasību izpildes nodrošināšanai.

(47) Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi izložu un azartspēļu organizētāju darbā.

(48) Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi attiecībā uz tādiem darījumiem un tādām personām, ko tā uzrauga saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu.

(49) (Izslēgta ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.).

(410) Maksātnespējas kontroles dienests:

1) uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi maksātnespējas procesa administratoru darbā;

2) izstrādā vadlīnijas, kurās noteikts pasākumu kopums, ko maksātnespējas procesa administrators veic šā likuma prasību izpildes nodrošināšanai.

(5) Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa kā kompetentā institūcija izpilda starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteikto aizliegumu nostiprināt īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu vai ieraksta aizlieguma atzīmi, kas kavē jebkuru labprātīgu (izņemot mantošanas ceļā iegūtu) tiesību nostiprināšanu attiecībā uz sankciju subjekta īpašumā esošu nekustamo īpašumu.

(6) Ja attiecībā uz sankciju subjektu noteiktās sankcijas tiek grozītas vai atceltas, uzraudzības institūcijas atbilstoši šīm institūcijām normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei veic visas noteikto ierobežojumu grozīšanai vai atcelšanai nepieciešamās darbības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018., 13.06.2019., 30.09.2021. un 08.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

13.1 pants. Pienākums veikt sankciju riska novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu

(1) Latvijas Bankas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā esošās personas atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem noteikto starptautisko un nacionālo sankciju neizpildes riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, uzraudzībā esošās personas izveido starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, tostarp izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras.

(2) Iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver uz starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu Latvijas Bankas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā esošo personu iesaistīšanu starptautisko un nacionālo sankciju prasību pārkāpšanā vai apiešanā vai izvairīšanos no to izpildes.

(13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. un 08.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

13.2 pants. Atbildība par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju prasību jomā

(1) Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Maksātnespējas kontroles dienests ir tiesīgi piemērot administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus to uzraudzībā esošajām personām par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošu normatīvo aktu pārkāpumiem attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību.

(2) Par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību šā panta pirmajā daļā minētās uzraudzības institūcijas, izņemot Latvijas Banku, to uzraudzībā esošajām personām var piemērot šādas administratīvās sankcijas:

1) izteikt brīdinājumu;

2) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai soda naudu līdz 1 000 000 euro;

3) apturēt vai pārtraukt darbību, tostarp apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā;

4) uzlikt par pienākumu veikt noteiktu darbību vai atturēties no tās.

(3) Zvērinātiem advokātiem un zvērinātiem notāriem lietas par starptautisko un nacionālo sankciju prasību regulējošu normatīvo aktu pārkāpumiem attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību izskata atbilstoši procesuālajai kārtībai, kāda noteikta disciplinārlietu izskatīšanai šo personu darbību regulējošos normatīvajos aktos. Zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām šā panta otrās daļas 1., 2. un 4. punktā paredzētās administratīvās sankcijas piemēro Valsts ieņēmumu dienests pēc Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas ierosinājuma, bet zvērinātu revidentu sertifikātus un zvērinātu revidentu komercsabiedrību licences anulē Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija normatīvajos aktos par revīzijas pakalpojumiem noteiktajā kārtībā.

(4) Latvijas Bankas tās uzraudzībā esošajām personām — finanšu tirgus dalībniekiem — par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību var piemērot šādas administratīvās sankcijas:

1) izteikt brīdinājumu;

2) uzlikt finanšu tirgus dalībniekam soda naudu līdz 10 procentiem no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo apstiprināto finanšu pārskatu, kas izstrādāts, apstiprināts un, ja nepieciešams, revidēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par gada pārskatu sagatavošanu. Ja 10 procenti no kopējā gada apgrozījuma, kas noteikts atbilstoši šā punkta pirmajam teikumam, ir mazāk par 5 000 000 euro, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt soda naudu līdz 5 000 000 euro. Ja finanšu tirgus dalībnieks ir mātessabiedrība vai mātessabiedrības meitassabiedrība, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstoša veida ienākumi saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un pēdējiem pieejamiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātessabiedrības vadības struktūra;

3) uzlikt amatpersonai, darbiniekam vai personai, kura pārkāpuma izdarīšanas laikā ir atbildīga par starptautisko un nacionālo sankciju prasību ievērošanu finanšu tirgus dalībnieka uzdevumā vai interesēs, soda naudu līdz 5 000 000 euro;

4) apturēt vai pārtraukt darbību, tostarp apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā;

5) noteikt par pārkāpumu atbildīgajai personai pagaidu aizliegumu pildīt finanšu tirgus dalībniekam noteiktos pienākumus;

6) uzlikt par pienākumu finanšu tirgus dalībniekam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata.

(5) Latvijas Bankas lēmumus par administratīvo sankciju piemērošanu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa triju tiesnešu sastāvā lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību. Citu šā panta pirmajā daļā minēto uzraudzības institūciju lēmumus par administratīvo sankciju piemērošanu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par administratīvo sankciju piemērošanu (izņemot soda naudas uzlikšanu) pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību.

(6) Lēmumu par administratīvo sankciju un uzraudzības pasākumu piemērošanu šā panta pirmajā daļā minētās uzraudzības institūcijas publicē savā tīmekļvietnē nekavējoties pēc tam, kad persona, kurai piemērota administratīvā sankcija vai uzraudzības pasākums, tiek informēta par šo lēmumu.

(7) Šā panta pirmajā daļā minētās uzraudzības institūcijas, publicējot lēmumu, ar kuru piemēro administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus, ievēro šādus noteikumus:

1) publikācijā iekļauj informāciju vismaz par pārkāpuma veidu, būtību un atbildīgo personu identitāti, izņemot šīs daļas 2. punktā noteikto, kā arī par lēmuma pārsūdzēšanu un pieņemto nolēmumu;

2) publikācijā var neidentificēt fizisko personu, ja pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsāktā kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām;

3) ja paredzams, ka šīs daļas 2. punktā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, informācijas publiskošanu var uz laiku atlikt;

4) publikācija ir pieejama uzraudzības institūcijas tīmekļvietnē piecus gadus saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzības prasībām.

(13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. un 08.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

13.pants. Soda naudas izlietošanas kārtība

Par šā likuma pārkāpumiem piemērotā soda nauda tiek ieskaitīta valsts budžetā, un tās izlietošanu nosaka atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta likumam.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2018. Pants stājas spēkā 03.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

13.pants. Noilgums

(1) Šā likuma 13. pantā minētā uzraudzības institūcija par šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktajiem pārkāpumiem ir tiesīga ierosināt administratīvo lietu ne vēlāk kā 10 gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma izbeigšanas dienas. Noilguma termiņa skaitīšanu lietas ierosināšanai aptur ar lietas ierosināšanas dienu.

(2) Lēmumu par šā likuma 13.pantā noteikto sodu piemērošanu šā likuma 13. pantā minētā uzraudzības institūcija var pieņemt divu gadu laikā no administratīvās lietas ierosināšanas dienas.

(3) Objektīvu iemeslu dēļ, tostarp tad, ja lietā nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, šā likuma 13. pantā minētā uzraudzības institūcija, pieņemot lēmumu, var pagarināt šā panta otrajā daļā noteikto lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus no administratīvās lietas ierosināšanas dienas. Lēmums par termiņa pagarināšanu nav pārsūdzams.

(4) Šā likuma 13. pantā minētā uzraudzības institūcija izbeidz lietu, ja šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts lēmums par šā likuma 13.pantā noteikto sankciju piemērošanu.

(21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

13.5 pants. Personas atbrīvošana no atbildības

(1) Informācijas sniegšana Valsts drošības dienestam, Finanšu izlūkošanas dienestam un šā likuma 13. pantā minētajām uzraudzības institūcijām par iespējamiem starptautisko vai nacionālo sankciju vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošu Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankciju pārkāpumiem un pārkāpumiem neatkarīgi no citu normatīvo aktu vai līgumu noteikumiem nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un minētās informācijas sniegšanas dēļ fiziskajai vai juridiskajai personai vai publisko tiesību subjektam vai tā vadībai (tai skaitā padomes un valdes locekļiem) un darbiniekiem par to neiestājas juridiskā atbildība, tai skaitā civiltiesiskā atbildība.

(2) Ja persona, piemērojot šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības starptautisko vai nacionālo sankciju vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošu Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankciju jomā, atturējusies no darījuma veikšanas, izbeigusi darījuma attiecības vai pieprasījusi saistību pirmstermiņa izpildi, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas, darījuma attiecību izbeigšanas vai saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījuma dēļ attiecīgajai personai vai tās vadībai (tai skaitā padomes un valdes locekļiem) un darbiniekiem neiestājas juridiskā atbildība, tai skaitā civiltiesiskā atbildība.

(13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. un 08.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

14.pants. Starptautisko un nacionālo sankciju atcelšana

(1) Ārlietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz Nacionālās drošības padomes rekomendāciju, vai pēc sankciju subjekta iesnieguma izvērtēšanas var izteikt priekšlikumu starptautiskajai organizācijai atcelt starptautiskās sankcijas, ciktāl tās attiecas uz sankciju subjektu, ja attiecīgais subjekts ir Latvijas Republikas jurisdikcijā esoša fiziskā vai juridiskā persona.

(2) Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz ārlietu ministra priekšlikumu vai Nacionālās drošības padomes rekomendāciju var lemt par šā likuma 11.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu un uz to pamata izdoto Ministru kabineta rīkojumu grozīšanu vai atcelšanu. Ministru kabinets pēc sankciju subjekta iesnieguma var lemt par šā likuma 11.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā izdotā Ministru kabineta rīkojuma, ciktāl tas attiecas uz sankciju subjektu, grozīšanu vai atcelšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2018.)

15.pants. Nacionālo sankciju pārsūdzēšana un pārskatīšana

(1) Uz Ministru kabineta noteikumu par nacionālajām sankcijām pamata izdotais Ministru kabineta rīkojums, ciktāl tas attiecas uz sankciju subjektu, pārsūdzams Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa triju tiesnešu sastāvā lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību. Ministru kabineta rīkojuma pārsūdzēšana neaptur šā rīkojuma darbību.

(2) Ministru kabinets ne retāk kā vienu reizi gadā pārskata šā likuma 11.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus un Ministru kabineta rīkojumus ar sankciju subjektu sarakstiem un, ja nepieciešams, tos groza vai atceļ daļēji vai pilnīgi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 08.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

16. pants. Sankciju koordinācijas padome

(1) Sankciju koordinācijas padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir koordinēt institūciju darbību un veicināt vienotu pieeju normatīvo aktu piemērošanai.

(2) Sankciju koordinācijas padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

17. pants. Ziņošanas pienākums

Šā likuma 13. pantā minēto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām ir pienākums:

1) nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā ziņot Valsts drošības dienestam par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu vai tās mēģinājumu un tā rezultātā iesaldētiem līdzekļiem;

2) ja ir aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē, ziņot par to Finanšu izlūkošanas dienestam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā.

(13.06.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

Pārejas noteikumi

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2018.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu Latvijas Republikā" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 171.nr.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2018.)

2. Šā likuma 11.panta trešajā daļā minētās tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izpildes neattiecina uz tiem iepirkumiem vai iepirkumu procedūrām, kuras uzsāktas vai izsludinātas pirms šīs normas spēkā stāšanās dienas.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2018.)

3. Šā likuma 13.pants stājas spēkā 2019. gada 1. maijā.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2018.)

4. Šā likuma 13.2, 13.3 un 13.4 pants stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Krimināllikuma 84. pantā, kas nosaka kriminālsodus par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2018.)

5. Grozījumi šā likuma 11.1 pantā nav attiecināmi uz tiem iepirkumiem vai iepirkumu procedūrām, kas uzsāktas vai izsludinātas pirms šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2019.)

6. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos šajā likumā lietotais nosaukums "Finanšu izlūkošanas dienests" atbilst citos normatīvajos aktos lietotajam nosaukumam "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests" vai "Kontroles dienests".

(13.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2019.)

7. Uz šā likuma pamata līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

8. Latvijas Banka līdz 2024. gada 1. aprīlim izdod noteikumus, kuros noteiktas šā likuma 13. panta ceturtās daļas 3. punktā minētās prasības. Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotās atļaujas finanšu darījumu izpildei ir spēkā līdz brīdim, kad Latvijas Banka tās atceļ, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.

(08.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2024.)

Likums stājas spēkā 2016.gada 1.martā.

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 4.februārī.
Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
Rīgā 2016.gada 15.februārī
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 04.02.2016.Stājas spēkā: 01.03.2016.Tēma: Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 31, 15.02.2016. OP numurs: 2016/31.1
Dokumenta valoda:
LVEN
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Augstākās tiesas atziņas
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
280278
{"selected":{"value":"01.04.2024","content":"<font class='s-1'>01.04.2024.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.04.2024","iso_value":"2024\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2024.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2023","iso_value":"2023\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2023.-31.03.2024.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.07.2019","iso_value":"2019\/07\/04","content":"<font class='s-1'>04.07.2019.-31.12.2022.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.07.2019","iso_value":"2019\/07\/03","content":"<font class='s-1'>03.07.2019.-03.07.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2019","iso_value":"2019\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2019.-02.07.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.07.2018","iso_value":"2018\/07\/12","content":"<font class='s-1'>12.07.2018.-30.04.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2016","iso_value":"2016\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2016.-11.07.2018.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.04.2024
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"